Covid-19 pandēmijas ietekme uz civillietām un maksātnespējas lietām

1 Covid-19 ietekme uz civilo tiesvedību

1.1 Termiņi civilajā tiesvedībā

Augstākās tiesas priekšsēdētāja 13. marta dekrēts, pamatojoties uz tieslietu ministra priekšlikumu, noteica, ka, izņemot steidzamus gadījumus, procesuālie termiņi tiek apturēti.

Likums par pagaidu pasākumiem tiesu, administratīvajos un citos sabiedriskos jautājumos, lai mazinātu kaitējumu, ko izraisa SARS-CoV-2 izplatīšanās (Covid-19) tika pieņemts 2020. gada 20. martā un stājās spēkā 2020. gada 29 martā. Visi pasākumi, kas noteikti šajā likumā, un visi citi pasākumi, kas veikti, pamatojoties uz šo likumu, ir spēkā līdz brīdim, kad ar valdības lēmumu tiek noteikts, ka iemesli šo pasākumu piemērošanai vairs nepastāv, bet ilgākais — līdz 2020. gada 1. jūlijam.

Likums ieviesa noteikumus par visiem termiņiem (materiālajiem un procesuālajiem). Ar likumu noteiktie termiņi prasības celšanai tiesā ir atcelti no 2020. gada 29. marta. No 2020. gada 29. marta tiek pārtraukti arī tiesvedības termiņi (procesuālie termiņi), izņemot tiesu lietās, kas tiek noteiktas kā steidzamas.

Turklāt tiek atlikts konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņš.

Termiņi turpināsies pēc tam, kad beigsies likumā noteiktie pasākumi.

Likums, ar ko groza Likumu par pagaidu pasākumiem saistībā ar tiesu, administratīvo un citu publisko tiesību jautājumiem, lai kontrolētu infekcijas slimības SARS-CoV-2 (Covid-19) izplatību pieņemts 29. aprīlī.

Procesuālie un materiālie termiņi joprojām ir apturēti, un pasākumi ļauj pakāpeniski pāriet uz turpmāku normālu darbību un vienlaikus aizsargāt vājākos.

1.2 Tiesu organizācija un tiesas

Likums, ar ko groza Likumu par pagaidu pasākumiem saistībā ar tiesu, administratīvo un citu publisko tiesību jautājumiem, lai kontrolētu infekcijas slimības SARS-CoV-2 (COVID-19) izplatību, ir juridiskais pamats, lai tiesu un administratīvās iestādes un citas publiskas iestādes varētu rīkot mutiskas sēdes, sanāksmes, pieņemt lēmumus, izskatīt nesteidzamos jautājumos un lai darbinieki, ievērojot nepārtrauktu drošību, varētu strādāt klientu labā.

Tiesas un citas tiesu iestādes, kas šajā laikā pieņēma daudzus lēmumus lietās, kuras netika uzskatītas par steidzamām, nosūtīs vai izsniegs šos lēmumus pusēm, kuras ir citādi informētas par šiem lēmumiem, bet kurām saskaņā ar šā akta stāšanos spēkā nav pienākuma rīkoties, ja tās to nevēlas, jo termiņi – gan procesuālie, gan materiālie – joprojām ir apturēti. Tomēr, ja tās vēlas, tās var veikt individuālas darbības, kas ļaus iestādēm netraucēti darboties un tādējādi ātrāk iegūt savas tiesības.

Izpildes jomā izpilde ir apturēta. Pēc grozījuma stāšanās spēkā tiesas varēs izdot arī izpildes un apdrošināšanas rīkojumus un izsniegt tos klientiem lietās, kas nav steidzamas un kas sākās pirms pasākumu ieviešanas epidēmijas dēļ. Šādos gadījumos pusēm nebūs pienākuma nekavējoties atbildēt, jo nesteidzamos gadījumos termiņi ir apturēti, un juridiskais risinājums, saskaņā ar kuru izpilde joprojām ir spēkā (izņemot steidzamus gadījumus, piemēram, uzturēšanas līdzekļu piedziņu), joprojām būs spēkā attiecībā uz izpildes procedūrām, kas tika apturētas vai atliktas epidēmijas laikā. Protams, tas nenozīmē, ka puse, kas vēlas atbildēt, šajā ziņā būtu ierobežota.

Klasiskajā civillietu vai tiesvedības jomā tiesas var pasludināt spriedumu un arī to izsniegt pusēm, ja tiesvedība nav steidzama un galvenā tiesas sēde notika pirms pasākumu ieviešanas. Līdz ar to lietas dalībniekiem tiks izsniegts spriedums, bet termiņi joprojām būs apturēti. Tādējādi mēs sniegsim nozīmīgu ieguldījumu, lai pakāpeniski likvidētu tiesu darbības ierobežojumus.

Arī zemesgrāmatu jomā ministrijas priekšlikums ļauj pakāpeniski izskatīt lietas. Lēmums par zemesgrāmatu pieteikumu var kļūt galīgs, lai gan termiņi ir apturēti, bet tikai tad, ja, piemēram, visas puses atsakās no pārsūdzības tiesībām. Tas pats attiecas uz ierakstiem zemesgrāmatā. Puses līdz šim ir varējušas iesniegt zemesgrāmatas pieteikumus un tādējādi nodrošināt rīkojuma aizsardzību.

Jaunais ierosinātais režīms uz epidēmijas laiku ļauj maksātnespējas pusēm iesniegt pieteikumu, paziņojumu vai dokumentu pēc termiņa beigām, ja kavēšanās iemesls ir Covid-19 epidēmija un tiesa vēl nav pieņēmusi nolēmumu, šāds novēlots pieteikums joprojām tiek izskatīts un pēc termiņa beigām to nenoraida. Šāds intervences juridiskais pamats, kas mazina maksātnespējas procedūrās veikto darbību smagumu un neatgriezeniskumu, arī būs svarīgs apstāklis Slovēnijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāja iespējamajā vērtējumā, lai maksātnespējas procedūras atzītu par steidzamām procedūrām.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja 5. maija dekrēts, kas aizstāj iepriekšējos dekrētus:

Steidzamos gadījumos tiesas turpinās pieņemt lēmumus un noturēt sēdes saskaņā ar Tiesu likuma 83. pantu un Augstākās tiesas priekšsēdētāja rīkojumu. Ar jauno regulējumu Augstākās tiesas priekšsēdētājs kopš 2020. gada 5. maija ir paplašinājis steidzamo lietu loku. Tas ietver arī lietas par obligāto mierizlīgumu un bankrotu, kurās lēmums par lietas ierosināšanu tika pieņemts līdz 2020. gada 30. martam.

Īpašo pasākumu piemērošanas laikā pusēm, to pilnvarotajām personām un citām personām, kas vēlas saņemt informāciju saistībā ar konkrētu procedūru un nav saņēmušas uzaicinājumu ierasties tiesā, par to ir iepriekš jāpaziņo darba laikā, izmantojot publiski publicētas e-pasta adreses un tālruņa numurus.

1. Lēmumu pieņemšana tiesā steidzamos un nesteidzamos gadījumos

Ārkārtas notikuma dēļ, t. i., infekcijas slimības SARS-CoV-2 (Covid-19) - koronavīrusa epidēmija, kas var būtiski kavēt raitu vai regulāru tiesas darbu, un lai novērstu infekcijas slimības SARS-CoV-2 (Covid-19) - koronavīrusa izplatīšanos, aizsargātu cilvēku veselību un dzīvību un nodrošinātu tiesu iestāžu darbu, visas tiesas no 2020. gada 5. maija rīko tiesas sēdes, pieņem lēmumus un izsniedz tiesas dokumentus:

1. lietās, kas nav steidzamas saskaņā ar Tiesu likuma 83. pantu un kas nav uzskatāmas par steidzamām saskaņā ar šo regulējumu, ja tiesas var nodrošināt šo darbību izpildi saskaņā ar šajā regulējumā paredzētajiem nosacījumiem un citiem pasākumiem, kurus, pamatojoties uz šo regulējumu, noteicis Slovēnijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs, un tādā veidā, lai vīrusa infekcija neizplatītos un netiktu apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība, un
2. steidzamos jautājumos, kā paredzēts Tiesu likuma 83. pantā, tomēr par steidzamiem neuzskata:

b.1. apdrošināšanas jomā aktus, kas prasa tiesu izpildītāju, ieinteresēto personu un citu personu personiskus kontaktus šajā tiesvedībā, un šādu darbību veikšana nav nepieciešama, lai novērstu draudus cilvēku dzīvībai un veselībai vai lielas vērtības īpašumam,

b.2. vekseļu un čeku protestus un tiesvedību vekseļu lietās,

b.3. mirušā īpašuma inventāra sastādīšanu,

b.4. obligātas izlīguma un bankrota lietas, kurās līdz 30.03.2020. (ieskaitot) nav pieņemts lēmums sākt tiesvedību.

2. Pamatpasākumi tiesu varas netraucētai īstenošanai šajā jomā attiecas uz:

2.1. Piekļuvi tiesai

Tiesas nosaka vietu, kur puses, pilnvarotie un citas personas var iekļūt tiesas ēkā, un vietu, kur tiesas ēkā iekļūst tiesneši un tiesas darbinieku, ja tas ir iespējams, ņemot vērā telpas. Iekļūšanas vietās veic visus vajadzīgos profilaktiskos pasākumus, lai novērstu vīrusa infekciju, un par visiem tiesas telpās spēkā esošajiem profilaktiskajiem pasākumiem publicē rakstisku paziņojumu.

Izņemot steidzamus gadījumus, īpašo pasākumu laikā puses, to pilnvarotās personas un citas personas: 1) iesniedz pieteikumus tikai pa pastu vai izmantojot valsts e-tiesiskuma portālu procedūrās, kur tas ir iespējams; 2) saziņai ar tiesām izmanto publicētās e-pasta adreses un tālruņa numurus darba laikā.

Īpašo pasākumu piemērošanas laikā pusēm, to pilnvarotajām personām un citām personām, kas pieprasa informāciju par tiesvedību un nav uzaicinātas uz tiesu, darba laikā par to jāpaziņo uz iepriekš publicētām e-pasta adresēm un tālruņa numuriem.

2.2. Tiesas sēdēm, apspriedēm un sanāksmēm

Tiesas sēdes, apspriedes un sanāksmes, ja ir izpildīti tehniskie un telpiskie nosacījumi, parasti rīko ar videokonferences palīdzību.

Tiesas sēdēs, apspriedēs un sanāksmēs, kas nenotiek ar videokonferences palīdzību, attālumam starp personām jābūt vismaz diviem metriem, visām personām jāizmanto aizsargaprīkojums un telpa jādezinficē.

2.3. Sabiedrības dalību tiesas sēdē

Lai novērstu vīrusu infekcijas izplatīšanos, aizsargātu cilvēku veselību un dzīvību, nodrošinātu tiesu darbību un nodrošinātu tiesību un pienākumu īstenošanu, tiesnesis vai priekšsēdētājs var uz laiku izslēgt sabiedrību no visas galvenās tiesas sēdes vai tās daļas.

2.4. Citiem pasākumiem

Citus pasākumus visām tiesām papildus nosaka Slovēnijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs, bet atsevišķai tiesai – katras tiesas priekšsēdētājs.

Regulējuma un citu pasākumu spēkā esamība

Šis regulējums un citi pasākumi, kas noteikti, pamatojoties uz to, paliek spēkā līdz Slovēnijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs tos publiski atsauc.

1.3 ES tiesu iestāžu sadarbība

Regulas (EK) Nr. 1393/2007 un Padomes Regulas (EK) Nr. 1206/2001 centrālā iestāde (Tieslietu ministrija) ir izveidojusi attālināta darba sistēmu. Tāpēc saziņa pēc iespējas jāveic nevis pa pastu, bet pa e-pastu uz šādu e-pasta adresi: gp.mp@gov.si Šo īpašo apstākļu dēļ pieprasījumu nosūtīšana pa pastu kompetentajām tiesām var aizkavēties.

Darba, ģimenes lietu, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības ministrija, centrālā iestāde saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/2003 ir izveidojusi attālinātā darba sistēmu, līdz minimumam samazinot fizisko klātbūtni darba vietās. Ņemot vērā pašreizējo situāciju un tik ilgi, kamēr šī situācija pastāv, Centrālā iestāde nevar garantēt visu ienākošo pieprasījumu normālu apstrādi. Ienākošo pieteikumu apstrādi var garantēt tikai tad, ja tos saņem pa e-pastu gp.mddsz@gov.si. Tiek uzstājīgi rosināts visu saziņu veikt ar elektroniskiem līdzekļiem. Izejošie pieprasījumi tiks nosūtīti tikai elektroniski.

Slovēnijas Republikas Valsts drošības, attīstības, invaliditātes un uzturēšanas līdzekļu fonds, kas ir centrālā iestāde saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 4/2009, pašlaik darbojas attālināti no mājām. Tādēļ centrālā iestāde būtu gandarīta, ja saziņa notiktu pa e-pastu uz šādu e-pasta adresi: jpsklad@jps-rs.si. Centrālā iestāde arī sazinās un nosūta pieprasījumus pa e-pastu.

2 Pasākumi saistībā ar maksātnespēju, kas pieņemti vai kurus plāno pieņemt dalībvalstīs kopš pandēmijas sākuma

2.1 Materiāltiesiskie maksātnespējas pasākumi un saistītie līgumi, kas ietekmē pasākumus

2.1.1 Maksātnespējas apturēšana

2.1.1.1 Pienākuma iesniegt maksātnespējas pieteikumu apturēšana (debitori)

2. aprīlī izdotais likums: pienākuma iesniegt maksātnespējas pieteikumu un uzsākt obligāto norēķinu procedūru atlikšana, ja maksātnespēja ir saistīta ar Covid-19 krīzi.

Atspēkojama Covid-19 maksātnespējas prezumpcija, ja valdības vai vietējās varas iestādes izveidotā sarakstā ir ietverts uzņēmuma darbības veids. Ja prezumpcijas nav, jāsniedz pierādījums, ka maksātnespēja radusies epidēmijas dēļ.

2.1.1.2 Debitoru aizsardzība no kreditora iesniegta maksātnespējas pieteikuma

Ja uzņēmums tiek atzīts par maksātnespējīgu epidēmijas dēļ un pēc kreditoru pieprasījuma, termiņš, lai panāktu pārstrukturēšanu (vai izbeigtu maksātnespējas procesu), tiek pagarināts par 4 mēnešiem.

2.1.2 Prasības izpildes apturēšana un līguma izbeigšanas apturēšana

2.1.2.1 Vispārīgs / speciāls prasību izpildes / konkrēta veida prasību izpildes moratorijs

Izpildes jomā izpilde ir apturēta. Pēc grozījuma stāšanās spēkā tiesas varēs izdot arī izpildes un apdrošināšanas rīkojumus un izsniegt tos klientiem lietās, kas nav steidzamas un kas sākās pirms pasākumu ieviešanas epidēmijas dēļ. Šādos gadījumos pusēm nebūs pienākuma nekavējoties atbildēt, jo nesteidzamos gadījumos termiņi ir apturēti, un juridiskais risinājums, saskaņā ar kuru izpilde joprojām ir spēkā (izņemot steidzamus gadījumus, piemēram, uzturēšanas līdzekļu piedziņu), joprojām būs spēkā attiecībā uz izpildes procedūrām, kas tika apturētas vai atliktas epidēmijas laikā. Protams, tas nenozīmē, ka puse, kas vēlas atbildēt, šajā ziņā būtu ierobežota.

2.1.2.2 Līguma izbeigšanas apturēšana (vispārīgi / speciāli līgumi)

-

2.2 Civillietu izskatīšanas, maksātnespējas tiesas ietverot, apturēšana un procesuālās apturēšanas

Maksātnespējas gadījumi (izņemot izsoles) vispirms tika klasificēti kā steidzami (no 13. marta), bet vēlāk kā tādi, kas nav steidzamai (no 31. marta), kas nozīmē, ka tiesas sēdes tiek atceltas.

Epidēmijas laikā Maksātnespējas tiesa neizsludinātu maksātnespējas lietu (atsevišķi izņēmumi iespējami darbiniekiem, kuru līgumi ir izbeigti epidēmijas dēļ).

Jaunais ierosinātais režīms saskaņā ar 29. aprīlī pieņemto Likumu par Covid-19 uz epidēmijas laiku ļauj maksātnespējas pusēm iesniegt pieteikumu, paziņojumu vai dokumentu pēc termiņa beigām, ja kavēšanās iemesls ir Covid-19 epidēmija un tiesa vēl nav pieņēmusi nolēmumu, šāds novēlots pieteikums joprojām tiek izskatīts un pēc termiņa beigām to nenoraida. Šāds intervences juridiskais pamats, kas mazina maksātnespējas procedūrās veikto darbību smagumu un neatgriezeniskumu, arī būs svarīgs apstāklis Slovēnijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāja iespējamajā vērtējumā, lai maksātnespējas procedūras atzītu par steidzamām procedūrām.

2.3 Citi ar maksātnespēju saistīti pasākumi (saistībā ar apstrīdēšanas prasībām, reorganizācijas plāniem un citi pasākumi attiecīgā gadījumā)

Tika ieviests papildu neapstrīdams pieņēmums: ja darba devējs gūst labumu no īpašiem Covid pasākumiem, lai aizsargātu darbinieku algas, tās jāizmaksā vismaz par vienu mēnesi. Ja tas netiek darīts , darba devējs tiek uzskatīts par maksātnespējīgu. Pasākums ir spēkā 4 mēnešus pēc īpašo pasākumu beigām.

2.4 Citi ar maksātnespēju nesaistīti pasākumi (maksājumu atlikšana, banku aizdevumi, sociālais nodrošinājums, subsīdijas uzņēmumiem)

Kredīta maksājumi tiek atlikti (īpašs noteikums).

Visi ieņēmumi, kas gūti no īpašiem Covid-19 tiesību aktiem, ir izslēgti no fiskālās un civilās izpildes (ieskaitot personas bankrotu).