Covid-19 pandēmijas ietekme uz civillietām un maksātnespējas lietām

1 Covid-19 ietekme uz civilo tiesvedību

1.1 Termiņi civilajā tiesvedībā

Juridiskie termiņi, izpildes procedūras, likumā noteiktās procentu likmes:

Likums Nr. 62/2020 par dažiem ārkārtas pasākumiem saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un par pasākumiem tieslietu jomā (turpmāk “Covid likums”) tika grozīts 2021. gada 19. janvārī. Ar likumu ieviesa ierobežojošus un citus pasākumus, kuriem bija nepieciešams likumā noteikts juridiskais pamats.

Saskaņā ar Covid likuma grozīto 8. pantu likumos paredzēto laikposmu un termiņu atskaite jautājumos, ko reglamentē privāttiesības, uz laiku tika apturēta (līdz 2021. gada 28. februārim) vai arī atsevišķos gadījumos šādi termiņi tika atcelti.

Saskaņā ar Covid likuma 2. pantu tas pats attiecas uz procesuālajiem termiņiem, kas jāievēro tiesvedības pusēm. Ja termiņa pagarināšana nav iespējama sakarā ar draudiem dzīvībai, veselībai, drošībai, brīvībai un iespējamu būtisku kaitējumu, tiesai var nolemt nepiemērot šo normu un turpināt piemērot noteikto termiņu.

Noteikumi par likumisko procentu likmēm nav mainīti.

Covid likuma ierobežojošie pasākumi tiks piemēroti tikai uz ierobežotu laikposmu (līdz 2021. gada 28. februārim).

1.2 Tiesu organizācija un tiesas

Covid likuma 3. pantā ir ierobežots gadījumu skaits, kad nepieciešamas klātienes tiesas sēdes, un ierobežota sabiedrības līdzdalība, ja pastāv ārkārtēji apstākļi vai situācijas. Gadījumā, ja tiesas sēde notiek kā slēgta sēde, ir juridisks pienākums veikt tiesas sēdes audio ierakstu, kas būtu jādara pieejams pēc iespējas ātrāk pēc tiesas sēdes.

Grozītajā likumā ir ietvertas Tieslietu ministrijas pieņemtas jaunas tiesu vadlīnijas (atjauninātas 2020. gada 3. novembrī), ar ko tiesām uzdots turpmāk minētais:

• noturēt tiesa sēdes tikai tad, kad nepieciešams un saskaņā ar Covid likuma 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu, t.i., tiesas sēdēm jānotiek, ievērojot atbilstošo procedūru (visos gadījumos);
• rīkojot tiesas sēdes, ievērot Valsts sabiedrības veselības iestādes/reģionālo sabiedrības veselības iestāžu īstenošanas dekrētus;
• nodrošināt sanitāro noteikumu ievērošanu, piemēram, roku dezinfekcijas līdzekļu un sejas masku lietošanu;
• censties izmantot videokonferenču iekārtas vai citus attālinātās saziņas risinājumus saskaņā ar Covid likuma 3. pantu.

1.3 ES tiesu iestāžu sadarbība

Attiecībā uz pārrobežu tiesu iestāžu sadarbību civillietās Covid likums neieviesa nekādus īpašus ierobežojumus, tomēr šādos gadījumos piemēro vispārējos ierobežojumus.

Centrālās iestādes var ieviest strādāšanu attālināti no mājām, taču viņu normāla darbība ir jānodrošina un pieteikumi ir jāizskata savlaicīgi.

Ja nav drošas elektroniskas metodes dokumentu piegādei, e-pasta izmantošana ir juridiski pieņemama tikai atsevišķos gadījumos. Turklāt, izmantojot e-pastu, pastāv drošības risks un sensitīvu personas datu noplūdes risks. Ir sarežģīti saņemt dokumentu piegādes/izsniegšanas apliecinājumu. Slovākija atzinīgi vērtētu vienotu ES pieeju, kas atbilstu kritērijiem, kuri nepieciešami pārrobežu tiesu iestāžu sadarbībai.

Vispārīgus pieprasījumus/jautājumus var nosūtīt centrālajām iestādēm pa e-pastu:

• centrālajai iestādei attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1393/2007 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1206/2001 (Tieslietu ministrijai):civil.inter.coop@justice.sk
• centrālajai iestādei attiecībā uz Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/2003 un Padomes Regulu (EK) Nr. 4/2009 (Bērnu un jauniešu starptautiskās tiesiskās aizsardzības centram): info@cipc.gov.sk

2 Pasākumi saistībā ar maksātnespēju, kas pieņemti vai kurus plāno pieņemt dalībvalstīs kopš pandēmijas sākuma

2.1 Materiāltiesiskie maksātnespējas pasākumi un saistītie līgumi, kas ietekmē pasākumus

2.1.1 Maksātnespējas apturēšana

2.1.1.1 Pienākuma iesniegt maksātnespējas pieteikumu apturēšana (debitori)

Likums Nr. 62/2020 par dažiem ārkārtas pasākumiem saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un par pasākumiem tieslietu jomā (turpmāk “Covid likums”) stājās spēkā 27. janvārī. Saskaņā ar Covid likuma 4. pantu termiņš, lai debitors varētu iesniegt bankrota pieteikumu, ir pagarināts no 30 dienām līdz 60 dienām. To piemēro tikai bilances pārbaudei, jo debitoram ir pienākums iesniegt bankrota pieteikumu tikai uz šā pamata.

Covid likuma ierobežojošie noteikumi ir ierobežoti laikā ([līdz] 2020. gada 30. Aprīlim), taču tos var pagarināt turpmāk (lai grozītu likumu, būs nepieciešama valdības un Parlamenta piekrišana).

Covid likums tika grozīts un papildināts ar Uzņēmēju pagaidu aizsardzības instrumentu (Covid likuma 8. pants un turpmākie panti), grozījumi stājās spēkā 2020. gada 12. maijā.

Pagaidu aizsardzības mērķis ir izveidot uz noteiktu laiku sistēmu ar rīkiem, kas palīdzētu efektīvi pārvaldīt bīstamās lipīgās slimības Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi uz uzņēmumiem.

Parādniekiem – uzņēmējiem nav pienākuma iesniegt bankrota pieteikumu tikai tad, ja viņi ir pieteikušies pagaidu aizsardzībai un ja tiesa ir apstiprinājusi šo pagaidu aizsardzību. Saskaņā ar Covid likuma 17. panta 2. punktu uzņēmējiem, kuriem piemēro pagaidu aizsardzība, nav pienākuma iesniegt bankrota pieteikumu attiecībā uz viņa aktīviem pagaidu aizsardzības laikā; tas attiecas arī uz personām, kurām ir jāiesniedz bankrota pieteikums uzņēmuma vārdā. Tomēr parādnieks var lūgt pagaidu aizsardzību tikai tad, ja viņš 2020. gada 12. martā vēl nebija maksātnespējīgs, un ja pieteikuma iesniegšanas dienā nebija iemesla tā likvidācijai un uz parādnieku neattiecas bankrota pasludināšana vai pārstrukturēšanas atļauja.

Sākotnēji pagaidu aizsardzība bija jāpiešķir līdz 2020. gada 1. oktobrim (Covid likuma 18. pants), bet ar valdības dekrētu termiņu pagarināja līdz 2020. gada 31. decembrim.

Līdzīgi noteikumi būs iekļauti likumprojektā, kas, ja to apstiprinās Slovākijas Republikas Nacionālā padome, stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.

2.1.1.2 Debitoru aizsardzība no kreditora iesniegta maksātnespējas pieteikuma

Aizsardzību, pārtraucot kreditora ierosinātu bankrota procedūru, var piešķirt tikai parādniekiem (uzņēmējiem), kurus aizsargā pagaidu aizsardzības instruments (ieviests no 2020. gada 12. maijā). Saskaņā ar Covid likuma 17. panta 1. punktu tiesvedība par kreditora iesniegtu pieteikumu par bankrota pasludināšanu attiecībā uz tāda parādnieka aktīviem, kuram piemēro pagaidu aizsardzību, tiek apturēta, ja pieteikums iesniegts pēc 2020. gada 12. marta; tas attiecas arī uz kreditoru prasījumiem, kas iesniegti pagaidu aizsardzības laikā. Tiek apturētas arī maksātnespējas procedūras, kas tika sāktas, pamatojoties uz kreditora pieteikumu, kurš iesniegts pēc 2020. gada 12. marta.

Likumprojektā paredzēts, ka pagaidu aizsardzības laikā nebūs iespējams lemt par bankrota procedūras uzsākšanu pret uzņēmēju, kuram piemēro pagaidu aizsardzību.

2.1.2 Prasības izpildes apturēšana un līguma izbeigšanas apturēšana

2.1.2.1 Vispārīgs / speciāls prasību izpildes / konkrēta veida prasību izpildes moratorijs

Apgrūtinājuma vai hipotēkas piespiedu izpilde un tiesas īstenota pārdošana uz laiku ir aizliegta (līdz 31. maijam) saskaņā ar Covid likuma 6. un 7. pantu.

Slovākijas uzņēmēji, kuru uzņēmējdarbība ir apdraudēta Covid pasākumu rezultātā, var lūgt tiesas nolēmumu, kam ir tāda pati ietekme kā pagaidu moratorijam pārstrukturēšanas procedūrās (sīkāks ietekmes saraksts ir sniegts turpmāk). Uzņēmēji (fiziskas vai juridiskas personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir Slovākijā), kuri nav maksātnespējīgi, krāpnieciski vai pret kuriem 2020. gada 12. martā nebija uzsākta izpildes procedūras, var pieprasīt pagaidu moratoriju, izmantojot veidlapu (uzņēmumiem ir obligāta elektroniska iesniegšana, taču ne privātpersonām). Moratorijs ir spēkā no brīža, kad ir publicēts tiesas lēmums par moratorija noteikšanu. Šādu lēmumu (ikviena persona) var apstrīdēt tiesā, un pēc tam moratorijs var tikt izbeigts. Moratorijs ir ierobežots laikā – tas var ilgt (maksimāli) tikai līdz 2020. gada 1. oktobrim (ja tas netiek izbeigts agrāk).

Pagaidu aizsardzības termiņš ir spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim.

Šim jaunajam moratorija veidam ir līdzīgas sekas kā moratorijam pārstrukturēšanas procesā:

• tas aptur parādnieka vai tā vadības pienākumu iesniegt pieteikumu maksātnespējas procedūras uzsākšanai maksātnespējas gadījumā;
• neviens kreditors nevar pieteikt parādnieka maksātnespēju;
• izpildes procedūras, kas sāktas pēc 13. gada marta, tiek uz laiku izbeigtas;
• netiek izpildītas ķīlas, kas uzliktas uzņēmumam vai uzņēmuma daļām;
• ieskaiti ir ierobežoti;
• līgumu izbeigšana ir apturēta.

Saskaņā ar Covid likuma 17. panta 3. punktu izpildes procedūras, kas sāktas pēc 2020. gada 12. marta pret uzņēmēju, kuram piemēro pagaidu aizsardzību, lai apmierinātu no viņa uzņēmējdarbības izrietošu prasību, tiek apturētas uz pagaidu aizsardzības laiku.

Covid likums arī paredz izpildes ārkārtas atlikšanu pēc parādnieka pieprasījuma (3.a pants), bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 1. decembrim.

Likumprojektā (spēkā no 2021. gada 1. janvāra) ir paredzēts, ka pat tad, ja izpilde netiks apturēta, pagaidu aizsardzības laikā izpilde nevar ietekmēt uzņēmumu, lietas, tiesības vai citas īpašuma vērtības, kas pieder uzņēmēja uzņēmumam, kuram piemēro pagaidu aizsardzību, izņemot gadījumus, kad tiek atgūts nelikumīgs valsts atbalsts.

2.1.2.2 Līguma izbeigšanas apturēšana (vispārīgi / speciāli līgumi)

Saskaņā ar Covid likuma 17. panta 5. punktu pēc pagaidu aizsardzības piešķiršanas [vienai līguma pusei] otra puse nedrīkst lauzt līgumu, atkāpties no līguma vai atteikties izpildīt līgumu, atsaucoties uz pagaidu aizsardzībā esoša uzņēmēja kavējumu, kas radies laikposmā no 2020. gada 12. marta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un kam par iemeslu bija infekcijas slimība Covid-19; to nepiemēro, ja otra puse tieši apdraudētu tās uzņēmējdarbības veikšanu. Tas neskar otras līgumslēdzējas puses tiesības izbeigt līgumu, atkāpties no līguma vai atteikties izpildīt līgumu, pamatojoties uz pagaidu aizsardzībā esoša uzņēmēja kavējumu pēc šā likuma stāšanās spēkā.

Ar likumprojektu ir paredzēts arī apturēt līguma izbeigšanu.

2.2 Civillietu izskatīšanas, maksātnespējas tiesas ietverot, apturēšana un procesuālās apturēšanas

Saskaņā ar Covid likuma 1. pantu likumos paredzēto laikposmu un termiņu atskaite jautājumos, ko reglamentē privāttiesības, uz laiku tika apturēta vai arī atsevišķos gadījumos šādi termiņi tika atcelti.

Saskaņā ar Covid likuma 2. pantu tas pats attiecas uz procesuālajiem termiņiem, kas jāievēro tiesvedības pusēm. Ja termiņa pagarināšana nav iespējama sakarā ar draudiem dzīvībai, veselībai, drošībai, brīvībai un iespējamu būtisku kaitējumu, tiesai var nolemt nepiemērot šo normu un turpināt piemērot noteikto termiņu.

Abus šos pasākumus piemēroja tikai līdz 30. aprīlim.

Covid likumā noteikts, ka ārkārtas situācijas laikā tiesas sēdes, galvenās tiesas sēdes un atklātas tiesas sēdes rīko tikai tad, ja tas ir nepieciešams. Nepieciešamība aizsargāt sabiedrības veselību šajā laikposmā ir pamats, lai izslēgtu sabiedrību no dalības tiesas sēdēs, galvenajās tiesas sēdēs un atklātās sēdēs (3. pants).

2.3 Citi ar maksātnespēju saistīti pasākumi (saistībā ar apstrīdēšanas prasībām, reorganizācijas plāniem un citi pasākumi attiecīgā gadījumā)

Ja uzņēmējam ir piešķirta pagaidu aizsardzība, uz pagaidu aizsardzības laiku aptur tiesību aktu atzīšanas par spēkā neesošiem termiņu. Tas novērš diskrimināciju par labu parādniekam.

2.4 Citi ar maksātnespēju nesaistīti pasākumi (maksājumu atlikšana, banku aizdevumi, sociālais nodrošinājums, subsīdijas uzņēmumiem)

• Finansiāla palīdzība uzņēmējiem-fiziskām personām un maziem un vidējiem uzņēmumiem (iespējamās garantijas aizdevumiem vai aizdevumu procentu maksājumiem), Likums Nr. 75/2020;
• atlikti hipotekārie maksājumi patērētājiem (uz 9 mēnešiem) saskaņā ar Likumu Nr. 75/2020;
• atlikti aizdevuma maksājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem un uzņēmējiem-fiziskām personām (uz 9 mēnešiem) saskaņā ar Likumu Nr. 75/2020;
• atliktas veselības apdrošināšanas, sociālā nodrošinājuma un vecuma apdrošināšanas iemaksas dažiem darba devējiem un uzņēmējiem, kas ir fiziskas personas (saistībā ar apgrozījuma samazināšanos Covid-19 pasākumu dēļ) saskaņā ar Likumu Nr. 68/2020;
• atlikts pienākums iesniegt nodokļu deklarāciju saskaņā ar Likumu Nr. 67/2020.