What is cross-border family mediation?

Cross-border family mediation is a process conducted by one (or several) impartial, qualified third person(s), the mediator. The mediator has no power to decide but helps the parties to regain communication and assists them in resolving their problem themselves.

The agreement reached is a tailor-made solution for their dispute that ensures that their parental decisions take account of the best interests of the child, if a child is concerned.

Family matters include: parental responsibility and access rights, child abduction, child protection measures, maintenance of children or ex-partners and other consequences of divorce or separation.

Partners are encouraged to take responsibility for the decisions concerning their family and to first try to resolve conflicts outside of the judicial system.

Mediation can therefore create a constructive atmosphere for discussions and ensure fair dealings between parents which also takes the best interest of the child into account.

Please consult the following pages to get more details on:

- Principles and stages

- How it works

- Costs

- Legislation

Please select the relevant country's flag to obtain detailed national information.

How does it work?

As a party you can apply for mediation in all the Member States. In some Member States the judge may invite the parties in a dispute to try mediation.

If all parties agree to use mediation, the selected mediator sets up the mediation schedule. The way the mediotor is selected depends on the specific country - you can find this information in the respecitve national pages available on the right hand side of this page.

Legal representatives can play an important role by providing the legal information necessary for the parties to make informed decisions.

Mediated agreements can be rendered enforceable if both parties so request. This can be achieved, for example, by way of approval by a court or certification by a public notary.

Legal representatives can review the mediated agreement to ensure that this agreement has legal effect in all legal systems concerned.

Why should you try it?

• You have the opportunity to control the outcome of your own dispute
• Mediation is a user-friendly environment in which the party is boss.
• Mediation allows you to revise and adjust the scope of the conflict.
• You make the decisions and agreements but you are not required to reach an agreement.
• By trying mediation, you do not give up your right to file or pursue a lawsuit in court.
• A win-win situation for every party taking part in mediation
• The mediator is an impartial and trained helper that can assist you to try to work things out yourselves.
• Compared to a trial mediation is relatively inexpensive.
• Mediation is relatively swift. It can be easily scheduled any time at the mutual convenience of the parties and can take place in a variety of locations.
• Mediation allows for flexible solutions (tailor-made) and helps in maintaining or building constructive future relationships and contacts between the parties.
• Support and advice of a legal representative in mediation is possible.
• Mediation can reduce future litigation.

This link will take you to the Mediators page.

Limits of the mediation

Where there are indications that the case is not suitable for mediation or that one (or both) of the parties are not willing to attempt mediation, the intervention of judicial authorities is necessary. In the screening of the suitability of the case, special attention must be given to the identification of possible risks such as domestic violence and its degree, drug or alcohol abuse, child abuse, etc… The suitability of the case must be decided on an individual basis and the standards applied by the mediator and the mediation organisation.

Related link

Practitioners’ Tool: Cross-Border Recognition and Enforcement of Agreements Reached in the Course of Family Matters Involving Children

Mediāciju reglamentē 2005. gada 21. februāra likums. Mediāciju ģimenes lietās tāpat kā jebkuru citu mediāciju var veikt tiesvedības kontekstā (juridiskā mediācija) vai bez tiesvedības (brīvprātīga mediācija).

Mediācijas procesā, kas sākts pēc vienas puses pieprasījuma vai ko ierosinājis tiesnesis, nepieciešams panākt pušu vienošanos.

Puses vienojas par mediatora iecelšanu (Code judiciaire jeb Tiesu kodeksa 1734. panta 1. apakšpunkts), kuru var apstiprināt Federālā starpniecības komisija. Mediāciju jebkurā laikā var izbeigt jebkura puse (Tiesas kodeksa 1729. pants). Mediācija var būt saistīta ar strīdu pilnībā vai tā daļu (Tiesu kodeksa 1735. panta 2. punkts).

Visās lietās, kas ir ģimenes tiesas kompetencē, pie pieteikuma iesniegšanas tiesas sekretārs informē puses par iespēju izmantot mediāciju un sniedz tām visu attiecīgo informāciju (Tiesu kodeksa 1253ter/1. pants). Attiecībā uz laulības šķiršanu laulības nenovēršamas izjukšanas gadījumā tiesnesis var dot rīkojumu apturēt procedūru uz periodu, kas nepārsniedz vienu mēnesi, lai puses varētu iegūt informāciju par mediāciju (Tiesu kodeksa 1255. panta 6. punkta 2. apakšpunkts). Tomēr ģimenes tiesu mierizlīguma nodaļu pamatā ir izlīguma jēdziens (Tiesu kodeksa 731. pants) — tiesneši cenšas panākt pušu izlīgumu pat tad, ja viņi netaisa galīgo spriedumu lietā. Tiesneši saskaņā ar Tiesu kodeksu nav pilnvaroti būt mediatori.

Mediācija tiek veikta pilnīgi konfidenciāli, un mediatoram ir jāpilda dienesta noslēpuma neizpaušanas saistības (Tiesu kodeksa 1728. panta 1. punkts).

Mediācijas procesam ir trīs posmi:

- tiesnesis ieceļ mediatoru;

- tiesnesis atliek lietas izskatīšanu uz vēlāku datumu un nosaka avansa maksājumu;

- mediācijas rezultāts: ja tā ir sekmīga, puses rakstiski apstiprina vienošanās (mediācijas līguma) noteikumus, un tos var apstiprināt tiesnesis. Ja mediācija ir nesekmīga, puses var sākt (vai turpināt) tiesvedību vai kopīgi pieprasīt iecelt citu mediatoru.

Puses un mediators iepriekš vienojas par maksājumu un izdevumu apjomu un maksāšanas nosacījumiem.

Saite uz ģimenes lietu mediatoru valsts tīmekļa vietni: http://www.fbc-cfm.be/fr/trouver-un-mediateur

Saite uz valsts tīmekļa vietni, kas sniedz informāciju par mediāciju ģimenes lietās un mediāciju vispārīgos jautājumos: http://www.fbc-cfm.be/fr/mediation

Saite uz valsts tiesību aktiem ģimenes lietu mediācijā: http://www.fbc-cfm.be/fr/content/national-0

Čehijas Republikā mediāciju reglamentē Likums Nr. 202/2012 par mediāciju (turpmāk – „Likums”), kas stājās spēkā 2012. gada 1. septembrī un ar ko īstenoja Direktīvu Nr. 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās.

Šis Likums reglamentē mediācijas noteikumus civillietās (tostarp ģimenes lietās). Lai persona tiktu reģistrēta mediatoru reģistrā un būtu pilnvarota strādāt par mediatoru saskaņā ar Likumu, mediatoram ir jānokārto specializēts eksāmens.

Gadījumos, kad tas ir lietderīgi un atbilstoši, tiesa, vienlaikus apturot tiesvedību, var likt pusēm tikties ar reģistrētu mediatoru, un kopējo šādu sēžu laiku var noteikt līdz trim stundām. Ja kāda puse bez pamatota iemesla atsakās apmeklēt šādu sēdi ar mediatoru, tiesa — atkāpjoties no ierastās prakses — var šo pusi sodīt, nepiespriežot visu vai daļēju tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu gadījumā, kad lieta ir izspriesta par labu šai pusei.

Saite uz Čehijas Republikas tīmekļa vietni, kur pieejams to reģistrēto mediatoru saraksts, kuri strādā ģimenes lietu jomā:

https://mediatori.justice.cz

Saite uz Čehijas Republikas tīmekļa vietni, kas sniedz informāciju par mediāciju ģimenes lietās vai vispārēju informāciju par mediāciju:

šāda tīmekļa vietne nav pieejama.

Saites uz tīmekļa vietnēm, kurās pieejami Čehijas Republikas tiesību akti, kas reglamentē mediāciju ģimenes lietās:

https://www.psp.cz/sqw/sbirka.sqw?cz=202&r=2012

http://www.cak.cz/assets/zakon-o-mediaci_aj.pdf (likuma teksts angļu valodā)

Īss ievads mediācijā ģimenes lietās Vācijā

Izvilkums no bukleta „Laulāto tiesības” (Eherecht), ko publicējusi Federālā tieslietu un patērētāju aizsardzības ministrija (Bundesministerium der Justiz und für Verbraucherschutz), 73. lpp.:

“6.2.5. Mediācija ģimenes lietās

Pāri, kuri šķir laulību vai sākuši dzīvot šķirti, bieži vien vēlas pārvaldīt savas ģimenes attiecības draudzīgā veidā. Šādos gadījumos mediācija ir lieliska alternatīva tiesvedībai.

Mediācijas tiesisko regulējumu ieviesa ar Likumu par mediāciju (Mediationsgesetz), kas stājās spēkā 2012. gada 26. jūlijā.

Mediācijas procesā neitrāla persona (mediators) palīdz pusēm rast draudzīgu konflikta risinājumu. Dalībnieki uzņemas atbildību par risinājumu, un mediatoram nav tiesību pieņemt lēmumus.

Tas nozīmē, ka pretstatā tiesas prāvām iesaistīto pušu patiesās intereses un vajadzības var noteikt un izmantot kā pamatu risinājumam, kas ir pielāgots konkrētajam konfliktam. Tiesas spriedumos iesaistīto pušu interešu ņemšanas vērā ir mazāk ticama. Tādēļ iesaistītās puses labprātāk piekrīt šādiem mediācijas procesa risinājumiem, un ilgtermiņā tie ir daudz efektīvāki. Mediācijas rezultātā var tikt izstrādātas līgumiskas vienošanās, piemēram, par uzturlīdzekļiem, finanšu aktīviem, īpašumu, vecāku atbildību un saskarsmes tiesībām.

Šķiršanās tiesvedības laikā tiesa var likt laulātajiem — vai nu katram atsevišķi, vai arī kopā — apmeklēt bezmaksas informatīvo sēdi par mediāciju vai piedalīties jebkāda cita veida strīdu alternatīvā izšķiršanā, kas paredzētas attiecīgo jautājumu risināšanai[1] , piesaistot tiesas ieceltu personu vai iestādi, un pusēm jāsniedz savas dalības apstiprinājums (Likuma par ģimenes lietu un brīvprātīgās piekritības lietu izskatīšanas procedūru (Gesetz über das Verfahren in Familiensachen und in den Angelegenheiten der freiwilligen Gerichtsbarkeit (FamFG)) 135. pants). Šo rīkojumu nevar īstenot piespiedu līdzekļiem. Tomēr tiesa var ņemt vērā šāda rīkojuma neievērošanu, lemjot par [tiesāšanās] izmaksu sadali (FamFG 150. panta 4. punkts).”

Saskaņā ar Likuma par ģimenes lietu un brīvprātīgās piekritības lietu izskatīšanas procedūru 156. panta 1. punkta 3. un 5. daļu un 81. panta 2. punkta 5. apakšpunktu tas pats attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar bērniem. Šādos gadījumos tiesa var likt vecākiem apmeklēt informatīvo sēdi par mediāciju vai piedalīties cita veida strīdu alternatīvā izšķiršanā. Šo rīkojumu nevar īstenot piespiedu līdzekļiem, taču tiesa var ņemt vērā šāda rīkojuma neievērošanu, lemjot, kā par to, kā sadalāmi ar tiesvedību saistītie izdevumi.

Saites uz Vācijas tīmekļa vietnēm, kurās varat atrast ģimenes lietu mediatorus

centrs “Internationales Mediationszentrum für Familienkonflikte und Kindesentführung” (MiKK e. V.), Fasanenstraße 12, 10623 Berlīne, Vācija (mediācijas centrs ģimenes konfliktu un bērnu nolaupīšanas lietu risināšanai)

http://www.mikk-ev.de/

- aģentūra „Zentrale Anlaufstelle für grenzüberschreitende Kindschaftskonflikte beim Internationalen Sozialdienst im Deutschen Verein” (ZAnK), Michaelkirchstraß 17/18, 10179 Berlīne, Vācija (mediācija pārrobežu lietās, kurās iesaistīti bērni)

http://www.zank.de/

Saites uz Vācijas tīmekļa vietnēm, kurās varat atrast informāciju par mediāciju ģimenes lietās un vispārīgu informāciju par mediāciju

- asociācija „Bundesverband Mediation e.V.” (BM), Wittestr. 30 K, 13509, Berlīne

http://www.bmev.de/

- asociācija „Bundes-Arbeitsgemeinschaft für Familien-Mediation e.V.” (BAFM), Spichernstraße 11, 10777, Berlīne

http://www.bafm-mediation.de/

Saites uz Vācijas tiesību aktiem par mediāciju ģimenes lietās

- Federālā tieslietu un patērētāju aizsardzības ministrija, Mohrenstraße 37, 10117, Berlīne

http://www.bmjv.de/

- Likums par mediācijas un citu ārpustiesas strīdu risināšanas procesu veicināšanu (Gesetz zur Förderung der Mediation und anderer Verfahren der außergerichtlichen Konfliktbeilegung) (2012. gada 25. jūlija BGBl. (Bundesgesetzblatt – Federālais tiesību aktu vēstnesis) 1. daļa, Nr. 35, 2012. gads)

https://www.bmjv.de/SharedDocs/Gesetzgebungsverfahren/Archiv/Gesetz_zur_Foerderung_der_Mediation_und_anderer_Verfahren_der_au%C3%9Fergerichtlichen_Konfliktbeilegung.html

[1] Saistītie jautājumi ietver strīdus, kas attiecas uz laulāto mantiskajām attiecībām, pensijas tiesību pielāgošanu, uzturlīdzekļu maksājumiem, laulāto mitekli un mājsaimniecības izmaksām.

Mediācijas pakalpojums ģimenes lietās ir paredzēts vecākiem, kuri ir šķīrušies vai atrodas šķiršanās procesā, kuriem ir vismaz viens nepilngadīgs bērns un kuri nav panākuši vienošanos par jautājumiem, kas saistīti ar bērna sadzīves apstākļiem (piemēram, saskarsmes kārtību un uzturlīdzekļiem). Mediators ģimenes lietās kā neitrāla puse palīdz vecākiem apmainīties ar idejām un panākt savstarpēji apmierinošu vienošanos. Mediācija ir vairāk orientēta nevis uz izlīguma panākšanu, bet uz īstenojamu risinājumu rašanu.

Mediācija ģimenes lietās ir ātrāka, labvēlīgāka un labāk piemērota vecāku garīgajai veselībai, un tā vairāk ņem vērā bērna labklājību; vienošanās starp vecākiem, izmantojot šo metodi, ir efektīvākas nekā tiesvedībā. Kopš 2022. gada 1. septembra mediācijas pakalpojumi ģimenes lietās ir pieejami bez maksas kā valsts nodrošināts pakalpojums. Pakalpojumam var piekļūt, sazinoties ar Sociālās apdrošināšanas pārvaldi. Tiesnesis var arī izdot rīkojumu par mediācijas ģimenes lietās izmantošanu tiesvedībā tiesā.

Saskaņā ar likumu par valsts finansētiem mediācijas pakalpojumiem ģimenes lietās (riikliku perelepitusteenuse seadus) mediators ģimenes lietās ir:

persona, kas tieši veic samierināšanas procedūru līgumattiecībās ar Sociālās apdrošināšanas pārvaldi un palīdz vecākiem (turpmāk “mediācijas puses”) rast risinājumu strīdā par viņu nepilngadīgā bērna sadzīves apstākļiem, ņemot vērā bērna vislabākās intereses.

Samierināšanas likuma (lepitusseadus) nozīmē mediatoram jābūt vienai no turpmāk minētajām personām:
1) fiziska persona, kuru puses ir nolīgušas būt par starpnieku strīdā starp tām (piem., eksperts psiholoģijas, sociālo jautājumu (tai skaitā bērnu aizsardzības un sociālā darba) vai tiesību jautājumu jomā). Mediators var darboties ar tādas juridiskas personas starpniecību, ar kuru tas sastāv darba vai citās līgumiskās attiecībās;
2) advokāts, kas par to ir iesniedzis apliecinājumu Igaunijas advokātu kolēģijas valdei;
3) notārs, kas par to ir iesniedzis apliecinājumu Notāru palātai;
4) likumā noteiktajos gadījumos – valsts vai vietēja mediācijas struktūra.

Igaunijas Republikā mediācijas pakalpojumus ģimenes lietās reglamentē šādi tiesību akti:

• Likums par valsts finansētiem mediācijas pakalpojumiem ģimenes lietās
• Samierināšanas likums
• Sociālās labklājības likums
• Ģmenes tiesību likums un
• Civilprocesa kodekss.

Pašlaik Igaunijā mediatorus ģimenes lietās pārstāv Igaunijas Mediatoru asociācija (Eesti Lepitajate Ühing) un Mediācijas institūts (Lepituse Instituut). Mediatoru darbu saistībā ar valsts finansētajiem mediācijas pakalpojumiem ģimenes lietās koordinē Sociālās apdrošināšanas pārvalde.

2017. gada Mediācijas likums nereglamentē tieši pārrobežu mediāciju, un saskaņā ar šo likumu mediācija visos gadījumos ir brīvprātīga.  Šā akta noteikumus piemēro tad, ja mediācija pārrobežu strīdos ģimenes tiesību lietās notiek Īrijā.

2017. gada Mediācijas likums http://www.irishstatutebook.ie/eli/2017/act/27/enacted/en/html stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī.  Likuma noteikumi veido visaptverošu tiesisko regulējumu, lai veicinātu strīdu risināšanu ar mediācijas kā tiesvedības alternatīvas palīdzību. Likuma pamatmērķis ir veicināt mediāciju kā dzīvotspējīgu, efektīvu un lietderīgu tiesvedības alternatīvu, tādējādi samazinot tiesāšanās izdevumus, paātrinot strīdu izšķiršanu, kā arī mazinot spriedzi un pārmetumus, ar ko bieži nākas saskarties tad, ja lietu izskata tiesā.

Likumā:

• ir paredzēti vispārīgi principi attiecībā uz mediācijas īstenošanu, ko veic kvalificēti mediatori (6.–8. iedaļa);
• ir paredzēts ieviest mediācijas prakses kodeksu, kas jāievēro kvalificētiem mediatoriem (9. iedaļa);
• ir noteikts, ka mediācijas procesā pušu savstarpējā saziņa ir konfidenciāla (10. iedaļa);
• ir paredzēta turpmāka iespēja izveidot Mediācijas padomi, kas pārraudzīs šīs jomas attīstību (12. iedaļa);
• ir noteikts, ka solisitoriem [zemākā ranga advokātiem] un baristriem [advokātiem, kam ir tiesības uzstāties augstākajās tiesās] ir pienākums ieteikt strīdā iesaistītajām pusēm apsvērt mediācijas kā strīda izšķiršanas līdzekļa izmantošanu (14. un 15. iedaļa);
• ir paredzēts, ka tiesa pēc savas vai pēc strīdā iesaistīto pušu iniciatīvas var aicināt puses apsvērt mediācijas kā strīda izšķiršanas līdzekļa izmantošanu (16. iedaļa);
• ir noteikta mediācijas ietekme uz noilgumu un noilguma termiņiem (18. iedaļa);
• ir norādīts, ka, lemjot par šā likuma 16. iedaļā minētās tiesvedības izdevumu segšanu, tiesa — ja tā uzskata, ka tas ir taisnīgi — var ņemt vērā tiesvedības puses jebkuru nepamatotu atteikumu apsvērt mediācijas izmantošanu vai šāda ierosinājuma neapsvēršanu vai puses jebkuru nepamatotu atteikumu apmeklēt mediāciju vai mediācijas neapmeklēšanu, ja tiesa ir izteikusi pusēm aicinājumu atbilstīgi šā likuma 16. iedaļai (20. un 21. iedaļa).

Likuma darbības joma aptver visas civillietas, kuras var ierosināt tiesā, neskarot dažus izņēmumus, kas noteikti šā likuma 3. iedaļā.

Mediācija ģimenes lietās

Frāze „mediācija ģimenes lietās” apzīmē ģimenes strīdu risināšanu ārpustiesas kārtībā (piemēram, strīdu starp laulātajiem par finanšu jautājumiem un saistībā ar īpašumtiesībām vai līdzīgu strīdu, kas radušies faktiskas kopdzīves vai vecāku un bērnu attiecību rezultātā, kā arī citu ģimenes strīdu risināšanu), kuras laikā abām pusēm palīdz kopīgi nonākt pie abpusēji pieņemama risinājuma.

Ι. Grieķijas tiesību sistēmā mediācijas (διαμεσολάβηση) institūts tika ieviests ar Likumu Nr. 3898/2010 par mediāciju civillietās un komerclietās (Valdības biļetens, I sērija, Nr. 211/16-10-2010), ar ko tika īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva Nr. 2008/52/EK.

Saskaņā ar Likuma Nr. 3898/2010 2. pantu „abām pusēm sniedzot savu piekrišanu, privāttiesību strīdu izskatīšana var tikt novirzīta uz mediācijas procesu, ja strīda objekts atrodas pušu „rīcībā””, savukārt tā paša likuma 8. pants nosaka, ka: „1. Puses vai to likumīgie pārstāvji vai juridiskas personas gadījumā —to aģenti — mediācijas procesā piedalās kopā ar savu advokātu. 2. Mediatoru izraugās puses vai viņu izvēlēta trešā persona. 3. Mediācijas procesa kārtību nosaka mediators, saskaņojot to ar abām pusēm, kuras var jebkurā laikā pārtraukt šo procesu. Mediācijas process ir konfidenciāls un to neprotokolē. Mediācijas procesa laikā mediators drīkst sazināties un satikties ar katru no pusēm.” Pabeidzot procesu, mediators sagatavo mediācijas atskaiti (Likuma Nr. 3898/2010 9. pants), norādot informāciju par panākto vienošanos, to paraksta mediators, abas puses un to advokāti. Ja to pieprasa vismaz viena no pusēm, mediatoram atskaite jāiesniedz arī tās pirmās instances tiesas reģistrā, kurā lieta tiek izskatīta, un šī atskaite kļūst saistoša no iesniegšanas brīža.

Mediators saņem atlīdzību, piemērojot stundas likmi, par ne vairāk kā 24 stundām, tas ietver arī laiku, kas veltīts, lai sagatavotos mediācijas procesam. Puses un mediators var vienoties par citu atlīdzības metodi. Ja vien puses nav vienojušās citādi, mediatora atalgojumu puses sedz vienādās daļās. Katra puse sedz sava advokāta atlīdzības izmaksas. Stundas likmes apmērs tiek noteikts un pārskatīts ar Tieslietu, pārredzamības un cilvēktiesību ministra lēmumu

(sk. http://www.diamesolavisi.gov.gr/).

ΙΙ. Turklāt Civilprocesa kodeksa 214B. panta 1. punkts, kas tika iekļauts ar Likuma Nr. 4055/2012 7. pantu, ieviesa tiesu mediācijas (δικαστική μεσολάβηση) institūtu; saskaņā ar minēto pantu „privāttiesību strīdus var risināt arī, izmantojot tiesu mediāciju. Tiesu mediācija nav obligāta, un to var izmantot pirms prasības celšanas vai lietas izskatīšanas laikā.” Šā panta 3. punkta pēdējā daļā noteikts, ka „jebkura ieinteresētā puse var ar advokāta, kas rīkojas tās vārdā, starpniecību iesniegt rakstveida pieprasījumu, lūdzot nodot lietas izskatīšanu tiesnesim-mediatoram”. Pantā arī noteikts: „4. Tiesa, kurā lieta tiek izskatīta, var jebkurā laikā, ņemot vērā lietas būtību un visus apstākļus, piedāvāt abām pusēm izmantot tiesu mediāciju ar nolūku atrisināt pušu strīdu, kā arī vienlaicīgi, ja puses piekrīt, atlikt lietas izskatīšanu uz īsu laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus. 5. Ja puses panāk vienošanos, sagatavo mediācijas atskaiti. Šo atskaiti paraksta mediators, abas puses un to advokāti, un atskaites oriģinālu iesniedz tās pirmās instances tiesas reģistrā, kura veica mediāciju (..). Tiklīdz mediācijas atskaite ir iesniegta pirmās instances tiesas reģistrā un ciktāl tajā norādīts, ka puses piekrīt prasību pastāvēšanai, tā saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 904. panta 2. punkta c) apakšpunktu tiks uzskatīta par izpildāmu spriedumu.

Tiesas mediācijas izmaksas ietilpst Likuma par juridiskās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem ar maziem ienākumiem (Likums Nr. 3226/2004) piemērošanas jomā.

Divi svarīgākie noteikumi ir jaunais Civilprocesa kodeksa 116A. pants (iekļauts ar Likuma Nr. 4335/2015 1. panta 2. punktu), kas nosaka, ka „jebkurā tiesas procesa brīdī un jebkurā tiesvedībā tiesa veicina (...) izvēli par labu mediācijai kā līdzeklim strīdu risināšanai ārpustiesas kārtībā”, un Civilprocesa kodeksa 214C. pants, kas nosaka, ka „tiesa iesaka pusēm izvēlēties mediāciju, ja tā būs piemērota attiecīgās lietas apstākļos. Ja tiesas priekšlikums tiek pieņemts, lietas izskatīšana tiek atlikta uz trīs mēnešiem. Minētos nosacījumus piemēro arī gadījumā, ja lietas izskatīšanas laikā puses pašas izlemj izmantot mediāciju.”

Grieķijā nav speciālu tiesību aktu, kas regulētu tieši mediāciju ģimenes lietās, tādēļ šādos gadījumos tiek piemēroti iepriekš norādītie vispārīgie noteikumi par mediāciju un tiesu mediāciju.

Pāri, kuros katrai pusei ir cita valstspiederība, kuri ir precējušies vai dzīvo kopā partnerattiecībās, kas nav laulība, veido divkultūru ģimenes, un šķiršanās vai attiecību iziršanas gadījumā papildus parastajām ģimenes strīdiem raksturīgajām problēmām (piemēram, vecāku atbildība, aizgādības tiesības, saskarsme ar bērnu, bērna uzturlīdzekļi, laulāto īpašuma jautājumi) šādās pārrobežu lietās var rasties daudz nopietnāka problēma – bērnu nolaupīšana. Iepriekš aprakstītie mediācijas un tiesu mediācijas noteikumi var vienkārši tikt piemēroti šādām lietām, kā arī tie atbilst jau piemērojamiem 1980. gada Hāgas konvencijas 7. panta 2. punkta c) apakšpunkta un Regulas (EK) Nr. 2201/2003 (Briseles IIa regula) 55. panta 2. punkta e) apakšpunkta noteikumiem.

1. Mediācijas regulējums

Spānijā nav īpaša regulējuma attiecībā uz mediāciju ģimenes lietās. Tomēr tā kā civiltiesisks jautājums ir iekļauta 2012. gada 6. jūlija Likumā 5/12 par mediāciju civillietās un komerclietās, kurā vispārīgi ir regulēta mediācija attiecīgajās jomās.

Minētā Likuma 5/12 3. un 27. pantā ir iekļauti īpaši noteikumi par mediāciju pārrobežu lietās.

Daži autonomie apgabali, kuriem ir jurisdikcija šajā jomā, ir regulējuši arī mediāciju samērā līdzīgi, kā tas ir darīts valsts tiesību aktos. Visi autonomo apgabalu līmeņa tiesību akti mediācijas jomā ir pieejami šeit:

http://www.poderjudicial.es/cgpj/es/Temas/Mediacion/Normativa-y-jurisprudencia/Leyes-Autonomicas/

2. Mediācijas procedūra ģimenes lietās

Mediācija ģimenes lietās Spānijā ir pilnīgi brīvprātīga, un tai citstarp piemēro konfidencialitātes, pušu vienlīdzības un mediatora objektivitātes principus.

Lai sekmētu mediāciju lietās, kas citstarp ir saistītas ar mediāciju pārrobežu ģimenes lietās, vispārīgie tiesību akti mediācijas jomā tieši paredz iespēju to veikt, izmantojot videokonferenci vai citus elektroniskos līdzekļus, kuri ļauj pārsūtīt balsi vai attēlus. Puses var izmantot mediāciju pirms tiesvedības sākuma, tās laikā, kā arī pēc tiesvedības noslēgšanas, lai mainītu iznākumu vai atvieglotu tiesas lēmuma izpildi.

Mediācijas procedūra neatkarīgi no tā, kad to veic, ir samērā vienkārša. Puses sazinās ar mediatoru, kuru tās ir izvēlējušās, vai, ja tās ir iesaistītas izskatīšanā esošā tiesvedībā ģimenes lietās — ar tiesneša ieceltu mediatoru. Vispirms tiek rīkota informatīva sesija, lai puses varētu uzzināt par mediācijas procedūru, un procedūra var sākties, ja abas puses tai piekritušas. Mediators vada mediācijas sesijas, lai ļautu katrai no pusēm izklāstīt savu nostāju un censties panākt vienošanos. Procedūra beidzas ar vienošanos par visiem vai dažiem jautājumiem vai bez tās. Tās rezultātu ieraksta ziņojumā un, ja ir panākta vienošanās, to iesniedz tiesu iestādei apstiprināšanai, bet, ja tajā nav iesaistīti nepilngadīgi bērni vai bērni ar invaliditāti, ziņojumu var iesniegt notāram, kas to reģistrē publiskā aktā. Pēc tam to var izpildīt piespiedu kārtā.

Ja puses piedalās mediācijā pirms tiesvedības sākšanas un panāk vienošanos, tiesvedība tiek paātrināta, jo puses piemēro vienkāršotu procedūru, saskaņā ar kuru abas puses iesniedz ģimenes tiesai (Juzgado de Familia) nolīgumu, kas apstiprina vienošanos, ja tā nav pretrunā tiesību aktiem vai pāra nepilngadīgo bērnu vai bērnu ar invaliditāti interesēm. (Sk. Civilprocesa kodeksa 777. pantu)

Ja tiesvedība ir sākta, pusēm neizmantojot mediāciju, tiesnesis, ņemot vērā lietas apstākļus, var paredzēt, ka pusēm būtu jāizmanto mediācija, un ģimenes tiesa pārim noteiks bezmaksas informatīvu sesiju. Ja pāris nolemj izmantot mediāciju, tiesvedība netiek apturēta, ja vien puses nepieprasa turpināt tiesvedību, un, ja tiek panākta vienošanās, to apstiprina tiesa. Tomēr, ja vienošanās netiek panākta vai puses nevēlas izmantot mediāciju, spriedums tiek taisīts visos jautājumos, par kuriem puses nav varējušas vienoties.

Mediācija ģimenes lietās nav iespējama, ja jautājums skar tiesvedību par tādu vardarbību starp pusēm, kas saistīta ar dzimumu.

Informatīvā sesija ir bez maksas, bet pati mediācija ir par maksu, ko sedz puses, ja vien tām nepienākas juridiska palīdzība. Informācija par to, kādu juridisko palīdzību var iegūt un kādas ir attiecīgās prasības, pieejama šeit:

https://www.mjusticia.gob.es/cs/Satellite/Portal/es/servicios-ciudadano/tramites-gestiones-personales/asistencia-juridica-gratuita

3. Speciālists mediācijas jautājumos ģimenes lietās un piekļuve šāda speciālista pakalpojumiem

Mediatoram jābūt universitātes diplomam vai augstākās pakāpes profesionālās izglītības apliecībai, turklāt, lai praktizētu mediāciju, jāiziet speciāla apmācība šim nolūkam akreditētās mācību iestādēs.

Nav prasības būt reģistrētam, lai praktizētu mediāciju ģimenes lietās, tomēr ir izveidoti reģistri, kuros mediatori var reģistrēties gan valsts mērogā (mediācijas speciālistu un iestāžu reģistrs: Registro de Mediadores e Instituciones de Mediación, un tā tīmekļa vietnes adrese ir norādīta turpmāk), gan autonomo apgabalu mērogā.

Autonomo apgabalu mērogā visos autonomajos apgabalos ir izveidoti publiski mediācijas dienesti. Vajadzīgā informācija ir pieejama šo apgabalu iestāžu tīmekļa vietņu sadaļā par mediācijas pakalpojumiem, un tajā ir dažādās detalizācijas pakāpēs skaidrota mediācijas sistēmas darbība un sniegta informācija par mediatoru reģistru un saite uz to, ja tāds ir. Tīmekļa vietnēs parasti ir pieprasījuma veidlapas mediācijas pakalpojumiem un norādīts, kādas specializētās aģentūras ir izveidotas šādu pakalpojumu sniegšanai.

Lai atrastu mediatoru ģimenes lietās, ir jānorāda, vai mediācija notiks pēc tiesvedības sākšanas vai arī neatkarīgi no tiesvedības. Ja mediācijas pakalpojums ir nepieciešams pēc tiesvedības sākšanas, attiecīgā ģimenes tiesa nosūtīs puses pie tiesai piesaistītā mediācijas dienesta ģimenes lietās, savukārt tad, ja mediācija tiek izmantota pirms tiesvedības sākšanas vai ārpus tās, pusei jāpiesaista mediators ģimenes lietās. Var būt noderīgas šādas saites:

- mediācijas speciālistu un iestāžu reģistrs valsts mērogā (minēts iepriekš):

https://www.mjusticia.gob.es/es/ciudadania/registros/mediadores-instituciones

- Tieslietu ministrija ieteikusi šādas iestādes:

https://remediabuscador.mjusticia.gob.es/remediabuscador/RegistroInstitucion

- mediācijas dienesti provincēs pēc tiesu iestāžu ģenerālpadomes (Consejo General del Poder Judicial) ieteikuma:

http://www.poderjudicial.es/cgpj/es/Temas/Mediacion/Servicios-de-Mediacion-Intrajudicial/Mediacion-Familiar/

- mediācijas dienesti dažādos autonomajos apgabalos. Informācija parasti ir norādīta autonomo apgabalu iestāžu tīmekļa vietnēs.

Papildus iepriekš minētajam sīkāka informācija par mediācijas procedūru ģimenes lietās, piemērojamiem tiesību aktiem, mediācijas pakalpojumiem dažādos autonomajos apgabalos un attiecīgajām formalitātēm pieejama tiesu iestāžu ģenerālpadomes tīmekļa vietnē:

http://www.poderjudicial.es/cgpj/es/Temas/Mediacion

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: .

Mediācija ģimenes lietās - Francija

Pārrobežu mediāciju ģimenes lietās veicina starptautiskie un Eiropas sadarbības līgumi, lai mierīgi un ātri atrisinātu strīdus. Francijā centrālās administrācijas ietvaros ir izveidota struktūra, kuras mērķis ir veicināt mediācijas izmantošanu pārrobežu lietās. Svarīgi ir arī valsts tiesību akti attiecībā uz mediāciju, kurus piemēro arī pārrobežu lietās.

Valsts reglamentējošie noteikumi

Francijas juridiskās mediācijas juridiskais pamats ir 1995. gada 8. februāra likums Nr. 95-125, pēc kura tika pieņemts 1996. gada 22. jūlija Dekrēts Nr. 2012-66. Jebkurš lietā iesaistītais tiesnesis var pēc pušu vienošanās norīkot kvalificētu, objektīvu un neatkarīgu trešo pusi — mediatoru.

2011. gada 16. novembra rīkojums (ordonnance) Nr. 2011-1540, ar ko valsts tiesību aktos transponēja 2008. gada 21. maija Direktīvu Nr. 2008/52/EK, grozīja 1995. gada 8. februāra likumu. Šis likums definē mediāciju kā strukturētu procesu, kurā divas vai vairākas puses cenšas panākt vienošanos ar mērķi atrisināt to nesaskaņas mierizlīguma ceļā, palīdzot trešajai pusei. Šis likums nosaka kopīgo kārtību visa veida mediācijas procesos.

Ģimenes lietu mediācijā pastāv valsts kvalifikācija, ko izveidoja ar 2003. gada 2. decembra dekrētu (Sociālo pasākumu un ģimenes kodeksa R.451-66. pants un turpmākie panti), kā arī ar 2004. gada 12. februāra un 2012. gada 19. marta dekrētu. Tomēr pašlaik šī kvalifikācija nav nepieciešama, lai strādātu par ģimenes lietu mediatoru, jo mediācija ģimenes lietā nav reglamentēta profesija.

Mediācija ģimenes lietās var norisināties:

1) ārpustiesas kārtībā: to dēvē par mediāciju ģimenes lietās pēc vienošanās, — puses lietu tieši iesniedz mediatoram;

2) tiesvedībā: Civilprocesa kodeksa 1071. pants, Civilkodeksa 255. un 373-2-10. pants;

• ģimenes lietu tiesnesis (juge aux affaires familiales) var pusēm ierosināt mediāciju un pēc vienošanās panākšanas izvirzīt ģimenes lietu mediatoru, lai tas sāktu mediācijas procesu;
• ģimenes lietu tiesnesis var noorganizēt pušu tikšanos ar ģimenes lietu mediatoru, kas tās informēs par ģimenes lietu mediācijas mērķi un procedūru.

Uz vienošanos, kas panākta ģimenes lietu mediācijas ceļā, var attiekties ģimenes lietu tiesneša apstiprinājums (Civilprocesa kodeksa 1534. un 1565. pants, kā arī nākamie panti). Tiesnesis apstiprinās vienošanos, izņemot gadījumu, ja viņš/viņa uzskata, ka tā pienācīgi neaizsargā bērna intereses, vecāku piekrišana nav sniegta labprātīgi (Civilkodeksa 373-2-7. pants, 2. apakšpunkts) vai tā vispārīgi varētu būt pretrunā ar valsts politiku.

• Ģimenes lietu mediācija ir bezmaksas, ja to veic Starptautiskās ģimenes lietu mediācijas struktūrvienība (Cellule de médiation familiale internationale (CMFI)). Tā ir par maksu, ja puses mediāciju uztic privātam mediatoram. Pušu finansiālā līdzdalība notiek saskaņā ar oficiālo mediācijas pakalpojumiem piemērojamo shēmu, pamatojoties uz principu, ka apmaksa tiek veikta par katru sesiju un katru personu atkarībā no pušu ienākumiem (izmantojot juridisko palīdzību vai Ģimenes pabalstu fondu). Saite uz attiecīgajiem Civilprocesa kodeksa noteikumiem: šeit (56 Kb).
• Saite uz Tieslietu ministrijas informatīvo lapu par mediāciju ģimenes lietās.
• Saite uz mediatoru sarakstiem: lai atrastu Jums tuvāko ģimenes lietu mediācijas pakalpojumu sniedzēju, varat veikt meklēšanu: “médiation familiale” (mediācija ģimenes lietās) cilnē “catégories” (kategorijas) tīmekļa vietnē “Justice en région” (Juridiskie pakalpojumi reģionos).

Starptautiskā mediācija ģimenes lietās

Starptautiskā mediācija ģimenes lietās tiek regulēta starptautiskos sadarbības līgumos saistībā ar ģimenes lietām (1980. gada 25. oktobra Hāgas konvencija un Briseles IIA regula), lai veicinātu mierizlīgumu ar mērķi panākt bērna atpakaļatdošanu starptautiskas nolaupīšanas gadījumā vai panākt vienošanos par vecāka piekļuves tiesību īstenošanu.

Ieinteresētās personas var:

1) sazināties ar pašnodarbinātiem mediatoriem vai mediatoriem asociācijās: saraksts ar mediatoriem, kas var palīdzēt starptautiskās ģimenes lietās, ir atrodams tiešsaistē: http://www.justice.gouv.fr/justice-civile-11861/enlevement-parental-12063/sources-listes-des-mediateurs-familiaux-internationaux-26139.html (vai noklikšķiniet šeit);

2) izmantot mediāciju, vēršoties īpašajā Starptautiskās ģimenes lietu mediācijas struktūrvienībā, kas darbojas Francijas Tieslietu ministrijas biroja padotībā kā Francijas centrālā iestāde 1980. gada 25. oktobra un 1996. gada 19. oktobra Hāgas konvenciju un Briseles IIa regulas jautājumos. Centrālā iestāde ierosina izmantot mediāciju tai iesniegtajās sadarbības lietās, taču atkarībā no situācijas var iesaistīties arī lietās ārpus sadarbības lietu jomas, piemēram, bērna nelikumīgas aizvešanas, pārrobežu saskarsmes tiesību un nepilngadīgas personas pārrobežu aizsardzības lietās.

Lai iesaistītos mediācijā, vismaz vienam no vecākiem jādzīvo Francijā, bet otram — ārvalstīs neatkarīgi no valstspiederības. Kad viens no vecākiem pieprasa mediācijas struktūrvienībai starptautisko mediāciju ģimenes lietās, mediācijas struktūrvienība ierosina šādu mediāciju otram no vecākiem. Pieejai jābūt brīvprātīgai, — īstenojot ģimenes lietu starptautiskās mediācijas procesu, nedrīkst būt ierobežojumu. Struktūrvienības mediatori veic savus pienākumus objektīvi un rūpīgi, mediācijā ievērojot konfidencialitātes principu.

Tieslietu ministrijas starptautiskās ģimenes lietu mediācijas struktūrvienības sniegtā mediācija ir bez maksas. Pieteikums kopā ar dokumentiem saistībā ar pašreizējo vai iepriekšējo tiesvedību Francijā vai ārvalstīs jānosūta uz šo adresi:

Ministère de la Justice (Tieslietu ministrija)

Direction des affaires civiles et du Sceau – BDIP (Civillietu un Valsts kancelejas direkcija)

Cellule de médiation familiale internationale (Starptautiskās ģimenes lietu mediācijas struktūrvienība)

13 place Vendôme

75 042 Paris Cedex 01

To var nosūtīt arī uz šo e-pasta adresi: entraide-civile-internationale@justice.gouv.fr

Saite uz Francijas Tieslietu ministrijas tīmekļa vietni (Starptautiskās ģimenes lietu mediācijas struktūrvienība): http://www.justice.gouv.fr/justice-civile-11861/enlevement-parental-12063/la-mediation-21106.html

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Mediācija ģimenes lietās - Horvātija

MEDIĀCIJA

2015. gada 1. novembrī Horvātijas Republikā stājās spēkā jauns Ģimenes likums (Obiteljski zakon) (Narodne novine (NN; Horvātijas Republikas Oficiālais Vēstnesis) Nr. 103/15 un 98/19). Tas sastāv no 10 atsevišķām daļām, no kurām septītā daļa regulē obligātās attiecību konsultācijas un mediāciju ģimenes lietās.

Obligātās attiecību konsultācijas ir veids, kā palīdzēt ģimenes locekļiem panākt vienošanos ģimenes attiecībās, jo īpaši rūpējoties par ģimenes attiecību aizsardzību, kurās ir iesaistīts bērns, un par tiesiskajām sekām gadījumā, kad netiek panākta vienošanās un tiek sākta tiesvedība, kuras gaitā tiek lemts par bērna tiesībām. Obligātās attiecību konsultācijas vada Horvātijas Sociālā darba institūta (Hrvatski zavod za socijalni rad) reģionālā biroja ekspertu grupa atbilstīgi bērna pastāvīgajai vai pagaidu dzīvesvietai vai pēdējai kopīgai laulāto vai partneru pastāvīgajai vai pagaidu dzīvesvietai. Saskaņā ar Ģimenes likumu obligātās attiecību konsultācijas neveic, pirms tiek sāktas izpildes un drošības procedūras. Ģimenes locekļi piedalās obligātajās attiecību konsultācijās personīgi un bez pilnvarotā pārstāvja.

Obligātās attiecību konsultācijas veic šādos gadījumos: 1. pirms sāk laulības šķiršanas tiesvedību starp laulātajiem, kuriem ir kopīgs mazgadīgs bērns; un 2. pirms sāk citu tiesvedību par vecāku aizgādības un personīgo attiecību ar bērnu īstenošanu. Pirms laulības šķiršanas tiesvedības uzsākšanas obligātās attiecību konsultācijas neveic attiecībā uz vienu vai abiem laulātajiem, kuriem: 1. ir atņemta līgumspēja, ja viņi nespēj saprast tiesvedības nozīmi un sekas pat ar eksperta palīdzību, 2. ir traucētas spriešanas spējas, vai 3. nav zināma pastāvīgā vai pagaidu dzīvesvieta.

Obligātās attiecību konsultācijas tiek uzsāktas, ja viena no pusēm rakstiski vai mutiski iesniedz pieteikumu sociālās labklājības centram. Saņemot pieteikumu par obligātajām attiecību konsultācijām, sociālās labklājības centra pienākums ir noorganizēt tikšanos un uzaicināt puses. Atkāpjoties no iepriekš minētā, ja sociālās labklājības centrs uzskata, ka konkrētajos apstākļos kopīga tikšanās nebūtu lietderīga, vai ja viena vai abas puses pieprasa pamatotu iemeslu dēļ kopīgu tikšanos nerīkot, tiek noteiktas un veiktas atsevišķas pārrunas ar pusēm.

Mediācija ģimenes lietās ir process, kurā ģimenes locekļi piedalās labprātīgi. Atkāpjoties no iepriekš minētā, pirmā tikšanās mediācijas ģimenes lietās nolūkos pirms laulības šķiršanas tiesvedības ir obligāta.

Mediācija ģimenes lietās ir process, kurā puses cenšas panākt izlīgumu strīdā, kas izriet no ģimenes attiecībām, ar viena vai vairāku mediatoru ģimenes lietās palīdzību. Mediators ģimenes lietās ir objektīva un speciāli apmācīta persona, kura ir iekļauta mediatoru ģimenes lietās reģistrā. Mediācijas ģimenes lietās procesa galvenais mērķis ir panākt kopīgas vecāku aizgādības plāna izstrādi un citas vienošanās attiecībā uz bērnu. Papildus šā mērķa sasniegšanai mediācijas ģimenes lietās procesā puses var vienoties arī par visiem citiem jautājumiem saistībā ar īpašumu un citiem aspektiem.

Mediāciju ģimenes lietās neveic šādos gadījumos: 1. sociālās labklājības centra ekspertu darba grupa vai mediators ģimenes lietās atzīst, ka laulāto vienlīdzīga līdzdalība mediācijas ģimenes lietās procesā nav iespējama vardarbības ģimenē dēļ; 2. vienam vai abiem laulātajiem ir atņemta līgumspēja, un viņi nespēj saprast procesa nozīmi un juridiskās sekas pat ar eksperta palīdzību; 3. vienam vai abiem laulātajiem ir traucētas spriešanas spējas; vai 4. nav zināma viena laulātā pastāvīgā vai pagaidu dzīvesvieta.

Mediāciju ģimenes lietās var veikt neatkarīgi no tiesvedības pirms tās uzsākšanas, tās laikā vai pēc tiesvedības pabeigšanas. Saskaņā ar Ģimenes likumu mediāciju ģimenes lietās neveic, pirms tiek sāktas izpildes un drošības procedūras. Atkāpjoties no iepriekš minētā, izpildes procesā nolūkā uzturēt personīgas attiecības ar bērnu tiesa var ierosināt pusēm uzsākt mediāciju ģimenes lietās. Tādējādi pēc pārrunām ar pusēm un ņemot vērā lietas apstākļus, tiesa drīkst atlikt izpildi uz trīsdesmit dienām un izdot rīkojumu, lai speciālists aprunātos ar bērnu, vai ierosināt pusēm sākt mediāciju ģimenes lietās, lai izšķirtu strīdu, panākot vienošanos; vajadzības gadījumā tiesa ar īpašu lēmumu var sīkāk precizēt personīgo attiecību īstenošanu speciālista un bērna sarunas vai mediācijas ģimenes lietās laikā, tomēr tiesa šādi nerīkosies, ja mēģinājums veikt mediāciju ģimenes lietās bijis nesekmīgs vai ja ir nepieciešama neatliekama rīcība.

Mediatoram ģimenes lietās un citām personām, kas ir iesaistītas mediācijas ģimenes lietās procesā, attiecībās ar trešajām personām ir pienākums ievērot konfidencialitāti attiecībā uz informāciju un datiem, kas tām kļuvuši zināmi mediācijas ģimenes lietās procesa laikā, izņemot šādus gadījumus: 1. ja ir nepieciešamība izpaust informāciju, lai panāktu vai izpildītu vienošanos; vai 2. ja ir nepieciešamība izpaust informāciju, lai aizsargātu bērnu, kura labklājība ir apdraudēta, vai lai novērstu draudus, ka personas garīgajai un fiziskajai integritātei tiek nodarīts smags kaitējums. Mediatora ģimenes lietās pienākums ir informēt puses par konfidencialitātes principa ievērošanas tvērumu.

Attiecībā uz vienošanos, kas ir panākta mediācijas ģimenes lietās laikā, Ģimenes likumā ir noteikts, ka plānam par kopīgu vecāku aizgādību vai citām vienošanām, kuras ir panāktas mediācijas ģimenes lietās procesā, jābūt noformētām rakstveidā un jāietver visu pušu paraksti, un tās būs ekvivalenti izpildāmam dokumentam, ja tiesa tos apstiprina bezstrīdus kārtībā pēc pušu ierosinājuma.

Ja puses nepanāk vienošanos par kopīgas vecāku aizgādības plānu vai citām strīdīgām ģimenes attiecībām, mediators ģimenes lietās ziņojumā par mediācijas ģimenes lietās procesa apturēšanu norāda, vai abas puses ir aktīvi piedalījušās mediācijā. Ziņojumu par mediācijas ģimenes lietās procesa apturēšanu izsniedz dalībniekiem. Mediators ģimenes lietās ziņojumu par mediācijas ģimenes lietās procesa apturēšanu iesniedz arī tiesai, kura bija atlikusi tiesvedību, lai varētu īstenot mediācijas ģimenes lietās procesu.

Gadījumā, ja tiesvedības laikā puses pēc vienprātīgas vienošanās ierosina atrisināt strīdu mediācijas ģimenes lietās procesā, tiesa var atlikt tiesvedību, nosakot trīs mēnešu termiņu, kura laikā pusēm jācenšas atrisināt strīdu mediācijas ģimenes lietās procesā. Gadījumā, ja tiesvedības laikā tiesa uzskata, ka pastāv iespēja panākt vienprātīgu vienošanos ģimenes strīdā, tā arī var ierosināt pusēm piedalīties mediācijas ģimenes lietās procedūrā. Ja puses piekrīt uzsākt mediācijas ģimenes lietās procesu, tiesa var atlikt tiesvedību un noteikt trīs mēnešu termiņu, kura laikā pusēm jācenšas atrisināt strīdu mediācijas ģimenes lietās procesā. Ja tiesas noteiktā trīs mēnešu termiņa laikā, kas paredzēts mediācijas ģimenes lietā veikšanai, pusēm neizdodas atrisināt strīdu mediācijas ģimenes lietās procesā vai ja puses ierosina turpināt tiesvedību pirms minētā termiņa beigām, tiesa turpina tiesvedību. Pirms tiek pieņemts lēmums par tiesvedības atlikšanu, tiesas pienākums ir izvērtēt, vai atlikšana ir piemērota rīcība, ņemot vērā nepieciešamību pēc steidzamas rīcības gadījumos, kad tiek lemts par bērna tiesībām un interesēm.

Mediācijas ģimenes lietās procesā mediatora ģimenes lietās pienākums ir informēt dalībniekus, ka viņiem ir pienākums rūpēties par bērna labklājību, un viņš ar vecāku piekrišanu var ļaut bērniem izteikt savu viedokli mediācijas ģimenes lietās procesā.

Izņemot tiesību aktos noteiktos gadījumus, mediators ģimenes lietās, kas vadījis mediācijas ģimenes lietās procedūru, nedrīkst piedalīties ekspertu atzinuma vai ģimenes novērtējumu sagatavošanā vai citā veidā piedalīties tiesvedībā, kurā tiek risināts pušu, kuras piedalījās mediācijā ģimenes lietās, strīds.

Ja mediāciju ģimenes lietās veic sociālās labklājības sistēmas nodarbināti mediatori ģimenes lietās, pusēm nav jāapmaksā mediatoru ģimenes lietās darbs. Ja mediāciju ģimenes lietās veic ārpus sociālās labklājības sistēmas nodarbināti mediatori ģimenes lietās, pusēm jāsedz savas dalības izmaksas.

Noteikumus par mediāciju piemēro mediācijas ģimenes lietās procesam piemērotā veidā.

Plašāka informācija:

Ģimenes likums (NN Nr. 103/15 un 98/19);

Noteikumi par obligātajām konsultācijām (Pravilnik o obveznom savjetovanju; NN Nr. 123/15);

Noteikumi par mediāciju ģimenes lietās (Pravilnik o obiteljskoj medijaciji; NN Nr. 123/15, 132/15 un 132/17));

Mediācijas likums (Zakon o mirenju; NN Nr. 18/11).

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Mediācija ģimenes lietās - Itālija

Mediācija ģimenes lietās ir process, ko laulātie vai partneri, kam radušās grūtības, var brīvprātīgi izlemt izmantot, lai atrisinātu to strīdu, iesaistot vienu vai vairākus mediatorus. Mediatoru uzdevums ir veicināt saziņu un palīdzēt pārim pievērsties emocionālajiem un materiālajiem šķiršanās aspektiem (līdzekļu sadalei, uzturlīdzekļu maksājumiem, laulāto mājokļa piešķiršanai u. c.). To uzdevums ir arī mudināt pāri panākt vienošanos, kas vislabāk apmierina visu ģimenes locekļu vajadzības.

Mediāciju vispārīgi reglamentē 2010. gada 4. marta Likumdošanas dekrēts Nr. 28 (ar grozījumiem) par 2009. gada 18. jūnija Likuma Nr. 69 60. panta īstenošanu attiecībā uz mediāciju ar nolūku izšķirt strīdus civillietās un komerclietās.

Šis likums nosaka ar nododamām tiesībām saistītu strīdu izšķiršanas procedūru ārpus tiesas. Noteiktos skaidri norādītos jautājumos mediācija ir priekšnosacījums, lai dokuments, uz kura pamata ierosināta lieta, tiktu atzīts par pieņemamu.

Ģimenes tiesību jautājumos iepriekšēja mediācija nepieciešama tikai strīdos par ģimenes darījumu līgumiem (t. i., līgumiem, ar kuru palīdzību uzņēmuma īpašnieks pilnībā vai daļēji nodod savu uzņēmumu vienam vai vairākiem pēcnācējiem).

Visos citos ģimenes strīdos mediācija ir brīvprātīga.

Tomēr procedūrā attiecībā uz aizgādību pār bērnu tiesa var atlikt sprieduma pasludināšanu, lai laulātie ar speciālistu palīdzību varētu mēģināt panāktu vienošanos mediācijā, it īpaši saistībā ar bērna(-u) morālo un materiālo interešu aizsardzību.

Mediācija var notikt publiskās vai privātās iestādēs vai ar to starpniecību, kas pienācīgi reģistrētas Tieslietu ministrijas uzturētajā starpniecības iestāžu reģistrā.

Starpniecības iestāžu saraksts atrodams šajā tīmekļa vietnē:

https://mediazione.giustizia.it/ROM/ALBOORGANISMIMEDIAZIONE.ASPX

Itālijas advokātu padomē reģistrētie juristi ir mediatori saskaņā ar tiem piešķirtajām tiesībām.

Daudzās pašvaldībās ģimeņu mediācijas pakalpojumi ir pieejami ar ģimeņu konsultāciju centru, sociālo dienestu vai vietējo veselības iestāžu starpniecību.

Vēl viena procedūra, kas atšķiras no mediācijas, bet arī ir paredzēta strīdu izšķiršanai ārpus tiesas, ir asistētas sarunas. Šo procedūru reglamentē 2014. gada 12. septembra Dekrēta likums Nr. 132, kas ar grozījumiem pārveidots ar 2014. gada 10. novembra Likumu Nr. 162.

Asistētas sarunas apzīmē vienošanos (dēvētu arī par „sarunu vienošanos”), saskaņā ar kuru puses vienojas „godprātīgi sadarboties, lai draudzīgi izšķirtu strīdu”. Lai vienošanās būtu spēkā, tā jāizstrādā rakstiski ar viena vai vairāku juristu palīdzību, un tajā jāietver nododamas tiesības.

Atšķirībā no vienošanās, kas panākta mediācijas ceļā, asistētās sarunu vienošanās ir izpildāmas, un tas nozīmē, ka var reģistrēt spriedumu hipotekāros kredītus.

Tāpat kā mediācija, sarunas var būt obligātas vai brīvprātīgas.

Ģimenes tiesību jautājumos asistētās sarunas vienmēr ir brīvprātīgas.

Tiesību akti reglamentē asistētās sarunas jautājumos par atšķiršanu un laulības šķiršanu, lai panāktu lietas nokārtošanu ar piekrišanu iepriekš paredzētajiem nosacījumiem vai ar to grozījumu.

Attiecībā uz pāriem, kam nav bērnu, kuri būtu nepilngadīgi (vai pilngadīgi bērni bez rīcībspējas), vienošanās tiek iesniegta prokuroram kompetentajā tiesā, kas, ciktāl viņš nekonstatē nekādus pārkāpumus, paziņo juristiem, ka lietas nokārtošanai nav nekādu šķēršļu.

Attiecībā uz pāriem ar nepilngadīgiem bērniem (vai pilngadīgiem bērniem bez rīcībspējas) vienošanās 10 dienu laikā jānosūta uz prokurora biroju kompetentajā tiesā, lai pārbaudītu, ka tajā tiks aizstāvētas bērnu intereses. Ja novērtējums ir pozitīvs, prokurors to apstiprina. Pretējā gadījumā viņš nosūta to tiesas priekšsēdētājam, kas nākamo 30 dienu laikā uzaicina puses.

Šādi panāktai un apstiprinātai vienošanās ir tāds pats spēks kā laulāto atšķiršanas vai laulības šķiršanas noteikumiem, un tā tiek izmantota šo noteikumu vietā; tā maina tajos paredzētos nosacījumus.

Pēc 2016. gada 20. maija Likuma Nr. 76 stāšanās spēkā puses var arī izmantot asistētās sarunas, izbeidzot civilpartnerattiecības viena dzimuma personu starpā.

Kiprā ir ar likumu noteikta mediācijas procedūra ģimenes lietās. Tā paredzēta 2019. gada Likumā par mediāciju ģimenes strīdos (Likums Nr. 62 (I)/2019), kas stājās spēkā 2019. gada 25. aprīlī. 2022. gada 30. decembrī tika izdoti īpaši noteikumi (RAA 507/2022), lai atvieglotu likuma piemērošanu.

Lai veicinātu domstarpību alternatīvu risināšanas veidu izmantošanu, Latvijas Republikā pieņemts Mediācijas

likums (spēkā no 2014.gada 18.jūnija).

2015.gada 1.janvārī stājās spēkā tiesas ieteiktas mediācijas modelis civilprocesā. Noteikts tiesneša pienākums vairākās procesa stadijās piedāvāt pusēm izmantot mediāciju strīda risināšanai (pēc lietas ierosināšanas; sagatavojot lietu iztiesāšanai un sagatavošanas sēdē; lietas iztiesāšanas gaitā, līdz tiek pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības).

Mediācijas kā strīdu risināšanas veida popularizēšanai tiek īstenoti vairāki projekti:

1. Projekts - Bezmaksas mediācija ģimenes strīdos

Arī 2023. gadā Sertificētu mediatoru padome turpina īstenot programmu “Mediācija ģimenes strīdos”, kas tiek īstenota kopš 2017. gada 1. janvāra. Proti, valsts budžeta programmas ietvaros personām iespējams saņemt valsts nodrošinātu atbalstu - iespēju apmeklēt piecas bezmaksas sertificētu mediatoru sesijas, lai risinātu domstarpības starp vecākiem, kas skar arī bērnu intereses, un rastu iespēju uzlabot ģimenes locekļu savstarpējās attiecības. Projekta ietvaros valsts atbalsts nodrošina pirmās piecas mediācijas sesijas (katra 60 minūšu apmērā), ko vadījis sertificēts mediators, pusēm bez maksas. Ja strīds netiks atrisināts piecu sesiju laikā, tālākās pakalpojuma izmaksas būs jāsedz pusēm pašām. Lai izvērtētu personas iespējas saņemt pakalpojumu, jāvēršas pie sertificēta mediatora, vai Sertificētu mediatoru padomē. Informācija par projektu interesentiem pieejama tiesās, nodota pašvaldībām, sociālajiem dienestiem, bāriņtiesām, u.c.

Lai pieteiktos ģimenes mediācijas pakalpojumam, nepieciešams vērsties pie sava izvēlētā programmā iesaistītā sertificētā mediatora vai, ja nevarat vienoties par mediatora izvēli, sazināties ar Sertificētu mediatoru padomi, rakstot e-pastu smp@smp.lv vai zvanot uz tālruni 28050777.

Detalizētā informācija par programmu ir pieejama šeit.

2. Konsultācijas

Jebkuram interesentam ir iespēja saņemt konsultāciju par mediāciju un tās pielietojuma iespējām, sazinoties ar Sertificētu mediatoru padomi pa e-pastu: smp@smp.lv vai tālruni +371 28 050 777.

Lietuvā mediāciju civiltiesiskajos strīdos (tostarp ģimenes strīdos) reglamentē Lietuvas Republikas Mediācijas likums (šā likuma jaunā redakcija stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī). Mediācijas likums attiecas uz valsts un starptautisko civiltiesisko strīdu izšķiršanu, un ar to tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās.

Mediācija ir procedūra civiltiesisko strīdu risināšanai, kuras laikā viens vai vairāki mediatori (neatkarīgas trešās puses) palīdz pusēm izšķirt strīdu ar izlīgumu. Puses var izmantot šo metodi gan tādu strīdu risināšanā, kuri vēl netiek skatīti tiesā (ārpustiesas mediācija), gan arī tādās lietās, kuras jau tiek skatītas tiesā (mediācija tiesvedības procesā).

Lai izmantotu mediāciju, strīda puses slēdz rakstisku vienošanos. Mediāciju var izmantot tikai tādu strīdu risināšanā, par kuriem puses saskaņā ar tiesību aktiem var slēgt vienošanos par izlīgumu. Mediatoru kopīgi ieceļ puses vai to pēc pušu pieprasījuma var izraudzīties Valsts garantētās juridiskās palīdzības dienests.

No 2019. gada 1. janvāra mediācijas pakalpojumus var sniegt tikai personas, kuras nokārtojušas īpašu eksāmenu (ar dažiem izņēmumiem), atbilst citām likumā noteiktajām prasībām (laba reputācija, augstākā izglītība, pabeigta apmācība mediācijas jomā) un ir iekļautas Lietuvas Republikas mediatoru sarakstā. Mediatoru sarakstu publicē Valsts garantētās juridiskās palīdzības dienesta tīmekļa vietnē (http://vgtpt.lrv.lt/). Mediatoriem ir arī jāatbilst objektivitātes un profesionalitātes standartiem. Atkarībā no panāktās vienošanās mediatori var piedāvāt savus pakalpojumus par maksu vai bez maksas. Puses un mediatori var vienoties par strīda atrisināšanas metodēm un procedūru. Jebkura no pusēm var atteikties no mediācijas, nenorādot iemeslus.

Ir svarīgi ņemt vērā, ka, uzsākot mediāciju, tiek apturēti noilguma periodi. Attiecīgi, pat ja strīdu nevar izšķirt ar izlīgumu, pusēm saglabājas tiesības vērsties tiesā. Ja puses ar mediatora palīdzību var izšķirt strīdu ar izlīgumu, tiek slēgta vienošanās par izlīgumu. Pēc tam, kad šo vienošanos vienkāršotā procedūrā apstiprina tiesa, tā ir izpildāma.

Likumā kā viens no mediācijas pamatprincipiem ir paredzēts arī konfidencialitātes princips. Tas nozīmē, ka, ja vien puses nevienojas citādi, puses, mediatori un mediācijas pakalpojumu administratori neizpauž nekādu ar mediāciju saistīto informāciju, izņemot informāciju, kas nepieciešama, lai apstiprinātu vai īstenotu mediācijas laikā noslēgto vienošanos par izlīgumu, un informāciju, kuras neizpaušana būtu pretrunā sabiedrības interesēm. Šie noteikumi nodrošina, ka, izņemot iepriekš minētos izņēmumus, nekādu mediācijas laikā sniegto informāciju nevar izmantot pret pusi, kura to sniegusi.

Mediācijas likumā ir noteikti obligātās mediācijas un mediācijas tiesvedības procesā aspekti, kā arī mediatoru disciplinārā atbildība.

No 2020. gada 1. janvāra mediācija ģimenes strīdos ir obligāta. Obligāto mediāciju un mediāciju tiesvedības procesā finansē no valsts budžeta (līdz sešām stundām) gadījumos, kad mediatoru izraudzīšanos administrē Valsts garantētās juridiskās palīdzības dienests. Pusēm ir tiesības izraudzīties mediatoru obligātās mediācijas pakalpojumu sniegšanai no mediatoru saraksta, taču šādā gadījumā puses pašas sedz ar šādiem pakalpojumiem saistītos izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksu personām, kuras izmantojušas mediāciju, tiek piemērotas zemākas maksas, vēršoties tiesā.

Informācija par mediāciju un ar to saistītajiem tiesību aktiem ir pieejama Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē (lietuviešu valodā):

http://tm.lrv.lt/lt/veiklos-sritys-1/civiliniu-gincu-taikinamasis-tarpininkavimas-mediacija

Informācija par mediāciju Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē (angļu valodā):

http://tm.lrv.lt/en/fields-of-activity/mediation

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Mediācija ģimenes lietās - Luksemburga

Tiesību akti

Mediāciju ģimenes lietās reglamentē 2012. gada 24. februāra Likums par mediāciju civillietās un komerclietās un Lielhercogistes 2012. gada 25. jūnija Noteikumi par juridisko un ģimenes lietu mediatoru apstiprināšanas procedūru, īpašo mediācijas apmācības programmu un bezmaksas informatīvas tikšanās rīkošanu.

Jaunā civilprocesa kodeksa 1251-1. panta 2. punktā ir noteikti jautājumi, kuros tiesa var ierosināt pusēm mediāciju ģimenes lietās. Tie ir šādi:

• laulības šķiršana, laulāto atšķiršana un reģistrētās partnerattiecībās esošu pāru atšķiršana, tostarp attiecību izbeigšana, kopīgās mantas dalīšana un kopīgās īpašumtiesības;
• uzturēšanas saistības, ieguldījums mājsaimniecības izdevumos, bērna uzturlīdzekļi un aizgādība.

Procedūra

Puses var izmantot mediāciju pēc vienošanās (médiation conventionnelle) vai juridisku mediāciju ģimenes lietās (médiation judiciaire familiale). Mediāciju pēc vienošanās var uzsākt jebkura no pusēm neatkarīgi no mediācijas priekšmeta, ievērojot Jaunā civilprocesa kodeksa 1251-22. panta 2. punktu, bez vajadzības uzsākt jebkādu tiesvedību vai šķīrējtiesas procesu. Mediācijas procesa kārtība ir noteikta rakstiskā nolīgumā, ko paraksta puses un mediators. Lai izmantotu mediāciju pēc vienošanās, puses var vērsties pie Tieslietu ministrijas apstiprināta mediatora vai cita mediatora.

Kad tiesai tiek iesniegts strīds, kas ietilpst kādā no kategorijām, kuras uzskaitītas Jaunā civilprocesa kodeksa 1251-1. panta 2. punktā, tiesa var ierosināt pusēm mediāciju ģimenes lietās. Tiesa piesaka bezmaksas informatīvo tikšanos ar apstiprinātu mediatoru vai mediatoru, kurš atbrīvots no prasības tikt apstiprinātam Luksemburgā, ja viņš izpilda līdzvērtīgas vai būtībā pielīdzināmas prasības citā Eiropas Savienības dalībvalstī saskaņā ar Jaunā civilprocesa kodeksa 1251-3. panta 1. punkta trešo daļu. Nākamās tikšanās maksā 57 EUR (šo summu nosaka ar Lielhercogistes noteikumiem). Tiesa nosaka mediācijas periodu, kas nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus. Tomēr to var pagarināt, pusēm vienojoties. Personas, kurām nepietiek līdzekļu, var saņemt finansiālu palīdzību jebkurā juridiskā mediācijā ģimenes lietās.

Svarīgi ir ņemt vērā, ka izlīgumiem, ka panākti šādā mediācijā, ir tāds pats pierādījuma spēks kā tiesas nolēmumiem. Šādus mediācijas izlīgumus neatkarīgi no tā, vai tie panākti ārvalstīs vai valsts līmenī, var izpildīt Eiropas Savienībā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvu Nr. 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās. Ja rajona tiesas (tribunal d’arrondissement) priekšsēdētājs pilnībā vai daļēji apstiprina izlīgumu, tas kļūst izpildāms. Mediācijā ģimenes lietās tiesnesis pārbauda, vai izlīgums atbilst sabiedriskajai kārtībai un vai tas nav pretrunā bērnu interesēm, vai strīds ir piemērots atrisināšanai mediācijas ceļā un vai Tieslietu ministrija ir apstiprinājusi mediatoru šim mērķim.

Noderīgas saites:

Apstiprināto mediatoru saraksts

Tieslietu ministrija (vispārīga informācija par mediāciju civillietās un komerclietās)

Lūdzu skatīt lapu Starpniecība Dalībvalstīs, jo tajā atradīsiet informāciju par pieejamo starpniecību ģimenes lietās.

Starpniecību reglamentējošais tiesību akts

Maltā piemērojama Mediācijas akta 474. nodaļa.

Kas ir mediācija?

Kad pārim radušās savstarpējas nesaskaņas ģimenes jautājumos, tas var lūgt palīdzību mediatoram, lai tas palīdzētu pārim panākt mierizlīgumu, nepiemērojot formālu tiesvedību tiesā. Saskaņā ar Maltas tiesību aktiem mediācija ir obligāts posms, kas jāveic pirms laulības šķiršanas prasības iesniegšanas civiltiesā (Ģimenes lietu nodaļā).

Kas ir mediators, un kāda ir viņa loma?

Mediatora uzdevums ir palīdzēt pusēm panākt mierizlīgumu. Tā ir objektīva un neatkarīga tiesas iecelta persona. Dažos gadījumos puses par maksu pašas izvēlas mediatoru. Mediatori ir profesionāli kvalificēti savu pienākumu veikšanai. Vairums mediatoru ir arī ģimenes terapeiti, sociālie darbinieki vai juristi.

Mediators nekādā gadījumā nedrīkst tiesā sniegt liecību par mediācijas procesā teikto, ja puses iesniedz prasības pieteikumu tiesā.

Kas var pieteikties mediācijai?

Mediāciju var izmantot:

• laulāto atšķiršanas vai laulības šķiršanas gadījumā (lai šķirtu laulību, laulātajiem jādzīvo šķirti 4 gadus vai ilgāk);
• lai saņemtu uzturnaudu no laulātā;
• lai regulētu jautājumus par ārlaulībā dzimušu bērnu, piemēram, aprūpi un aizbildnību, apmeklējuma tiesībām un uzturnaudu;
• lai mainītu līgumu par laulāto atšķiršanu vai laulības šķiršanu;
• lai mainītu līgumu, kas regulē puses bērna aprūpes pienākumus un aizbildnību, apmeklējuma tiesības vai uzturnaudu.

Lai pieteiktos mediācijai, personai nav jābūt laulātai.

Kā sākas mediācijas process un ko tas ietver?

Lai izmantotu mediāciju, ieinteresētajai pusei jāsagatavo tiesas sekretāram adresēta vēstule, kurā lūgta atļauja sāks mediāciju procesu. Vēstulē jāietver abu pušu vārdi un adreses un vismaz vēstuli iesniegušās puses personas apliecības numurs. Lai vēstule būtu derīga, nav nepieciešams jurista paraksts. Šo vēstuli aizpilda ģimenes tiesas kancelejā, un process ir pilnīgi bez maksas.

Mediāciju var arī uzsākt, iesniedzot notu, tomēr šī procedūra tiek izmantota, kad abas iesaistītās puses jau ir vienojušās par lielāko daļu juridisko jautājumu. Nota ietver to pašu informāciju, ko vēstule, bet puses iesniedz arī to juristu vai notāra izveidoto līgumu. Nota jāparaksta abām pusēm kopā ar to notāru vai arī kopā gan ar to juristiem, gan to notāru.

Tiklīdz nota ir iesniegta, no tiesas izveidotā saraksta tiek norīkots mediators. Puses vienojoties var arī pašas izvēlēties mediatoru. Mediators pusēm pa pastu nosūtīs aicinājumu ar konkrētu datumu, kad tām jāierodas tiesā. Sesijas notiks privātā telpā tikai mediatora klātbūtnē un, ja puses to vēlas, arī pušu juristu klātbūtnē. Mediācijas procesā nav nepieciešama jurista klātbūtne.

Mediators kopā ar pusēm izskatīs izlīguma iespēju. Ja mediators uzskata, ka ir cerība, ka pāra laulība vai attiecības varētu saglabāt, viņš var nosūtīt pāri uz konsultācijām un uz laiku apturēt mediācijas procesu. Ja puses uzskata, ka to laulību vai attiecības vairs nevar saglabāt, mediators centīsies palīdzēt pusēm vienoties par to bērniem un īpašumiem.

Ja pusēm izdodas vienoties, mediators izveido un nolasa līgumu un, ja puses ir apmierinātas ar līguma saturu, mediators oficiāli iesniedz līgumu kancelejā, lai to apskatītu tiesnesis. Ja tiesnesis apstiprina līgumu, puses var doties pie notāra, kas publicē līgumu un to oficiāli apstiprina.

Ja puses nespēj vienoties, mediācija tiek izbeigta, un pusēm ir atļauts iesniegt prasības pieteikumu tiesā. Pusēm prasība jāiesniedz civiltiesā (Ģimenes lietu nodaļā) divu mēnešu laikā pēc mediācijas izbeigšanas. Ja prasības pieteikumu neiesniedz minētajā termiņā, pārim atkal ir jāuzsāk mediācijas process.

Kā rīkoties, ja kāda no pusēm dzīvo ārvalstīs?

Pārrobežu strīds ir tāds strīds, kurā vismaz viena no pusēm dzīvo vai pastāvīgi uzturas Maltā, bet otra puse dzīvo vai pastāvīgi uzturas citā dalībvalstī datumā, kurā:

• puses vienojas izmantot mediāciju pēc strīda rašanās;
• mediāciju noteikusi tiesa;
• pienākums izmantot mediāciju radies saskaņā ar valsts tiesību aktiem;
• gadījumos, kad tiesa izdevusi spriedumu vai rīkojumu, sākot ar šī sprieduma vai rīkojuma datumu.

Šādā gadījumā persona, kas uzturas vai dzīvo ārvalstīs, dodas uz Maltu vai piešķir savam juristam Maltā pilnvaras viņu pārstāvēt; pēc tam šī persona dodas uz Maltu tikai, lai parakstītu atšķiršanas līgumu. Ja persona, kas dzīvo vai pastāvīgi uzturas Maltā, nezina, kur uzturas viņa/viņas partneris(-e) (piemēram, partneris(-e) izbrauca no Maltas vai atstāja savu partneri), viņam/viņai jāiesniedz mediācijas vēstule, paziņojot par šo faktu ar zvērestu, vēstule tiek nekavējoties slēgta, un minētā persona iesniedz prasības pieteikumu tiesā pret promesošās puses pārstāvjiem, ko norīkojusi tiesa.

Mediācijā puses konfliktu atrisina kopīgi neatkarīga mediatora vadībā. To galvenokārt izmanto civiltiesībās un publiskajās tiesībās. Šāda veida strīdu ārpustiesas izšķiršanai ir daudz priekšrocību: strīdu bieži vien atrisina ātrāk nekā tad, ja tas tiktu izskatīts tiesā, turklāt mediācija parasti ir arī lētāka un palīdz saglabāt attiecības starp pusēm, jo tās brīvprātīgi cenšas rast risinājumu.

Nīderlandes Mediatoru asociāciāciju federācija (Mediatorsfederatie Nederland)

Nīderlandē pastāv dažādi mediatoru reģistri. Nīderlandes Mediatoru asociāciāciju federācija (MfN) pārvalda Mediatoru reģistru (iepriekš — NMI reģistrs). MfN ir federācija, kas pārstāv lielākās mediatoru asociācijas Nīderlandē. MfN reģistrā tiek iekļauti tikai tie mediatori, kas atbilst rūpīgi izvērtētiem kvalitātes kritērijiem. Nīderlandes valdība izmanto MfN kritērijus kā pamatu to mediatoru reģistram, kuri strādā saskaņā ar juridiskās palīdzības sistēmu (Juridiskās palīdzības padomes reģistrs). MfN vietnē ir pieejama arī neatkarīga informācija par mediāciju un mediatoriem Nīderlandē.

Starptautiskais ADR reģistrs

Pastāv arī Starptautiskais ADR reģistrs, kurā varat meklēt mediatorus un informāciju par mediācijas jautājumiem.

Informācija par mediāciju

Nīderlande ir arī ieviesusi iniciatīvu “Mediation naast rechtspraak" (mediācija līdztekus tiesvedībai). Tas nozīmē, ka rajona tiesa vai apelācijas tiesa, kas izskata lietu, brīdinās puses par iespēju izvēlēties mediāciju. Tiesas var arī nosūtīt ģimenes tiesību lietās iesaistītās puses uz vecāku konsultāciju (ouderschapsonderzoek), kas ietver mediācijas izmantošanu, lai rastu iespējamu problēmas risinājumu.

Citas struktūras, kas piedāvā informāciju par mediāciju, ir, piemēram, Juridiskās palīdzības dienests (Het Juridisch Loket) un Juridiskās palīdzības padome (Raad voor Rechtsbijstand).

Noteiktos apstākļos mediācijas izmaksas tiek pilnībā vai daļēji atlīdzinātas. Lai uzzinātu vairāk par subsidētu mediāciju, noklikšķiniet šeit.

Noderīgas saites

Nīderlandes Mediatoru asociāciju federācija

Starptautiskais ADR reģistrs

De Rechtspraak over mediation naast rechtspraak

Juridiskās palīdzības dienests

Juridiskā palīdzība

Juridiskās palīdzības padome

Austrijā, izskatot ģimenes tiesību lietas, tiesa dara visu iespējamo, lai panāktu mierizlīgumu. Šajā nolūkā tā var likt apmeklēt informatīvo sēdi par mediāciju vai ieteikt mediācijas izmantošanu (Likuma par bezstrīdus tiesvedību (Außerstreitgesetz) 107. panta 3. punkta 2. apakšpunkts). Lai gan mediatoru komandas, kuras veido mediatori no divām valstīm, atbilst Austrijā pastāvošajām prasībām attiecībā uz mediāciju ģimenes lietās, katrā atsevišķā gadījumā tās jāizveido no jauna ar Federālās Tieslietu ministrijas (Bundesministerium für Justiz) kā centrālajās iestādes un privāto mediācijas asociāciju starpniecību.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Mediācija ģimenes lietās - Polija

Mediācija ģimenes, laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas lietās

Mediācija ir brīvprātīgs konfidenciāls strīdu risināšanas process, kurā konfliktā vai strīdā iesaistītās puses ar neitrāla un neatkarīga mediatora palīdzību cenšas pašas panākt izlīgumu. Mediācijas procesā dalībnieki var brīvi izlemt, kuri jautājumi tiks apspriesti. Jautājumi, kuros jāpanāk vienošanās, var attiekties uz laulāto samierināšanu, šķiršanās nosacījumu noteikšanu, vecāku pilnvarām, saziņu ar bērniem, ģimenes vajadzību apmierināšanu, uzturēšanu un bērna uzturlīdzekļiem, kā arī uz īpašumu un mājokli. Izlīgums ar mediatora palīdzību var arī nodrošināt tādu jautājumu atrisināšanu kā pases izsniegšana, bērna izglītības izvēle, saziņa ar pārējiem ģimenes locekļiem un/vai bērna mantas pārvaldība.

Mediācijas priekšrocības

• Mediācija ļauj mazināt negatīvās emocijas un saprast gan savas, gan vienam otra vajadzības, tādējādi mazinot ar konfliktu saistīto psiholoģisko spriedzi.

Kā iesniegt lietu izskatīšanai mediācijā?

• Mediāciju var veikt pirms lieta tiek iesniegta izskatīšanai tiesā vai pēc tiesvedības sākšanas, pamatojoties uz tiesas lēmumu.

• Jebkurā gadījumā mediācija ir saistīta ar pušu izlīgumu.

• Katra puse var pieteikties mediācijai jebkurā tiesvedības posmā.

Kurš lemj par mediatora izvēli?

• Mediatoru abas puses izvēlas kopīgi, vai to ieceļ tiesa, vispirms izraugoties personas no pastāvīgo mediatoru saraksta.

Cik ilgs ir mediācijas process?

• Mediācijas process, kas sākts ar tiesas lēmumu, ilgst ne vairāk kā trīs mēnešus, tomēr to var pagarināt pēc kopīga pieprasījuma vai citu pamatotu iemeslu dēļ, ja tas sekmē strīda izšķiršanu.

Mediācijas process

• Pēc tiesas lēmuma saņemšanas mediators sazinās ar pusēm, lai vienotos par tikšanās dienu un vietu.

• Mediators izskaidro mediācijas procesa noteikumus un kārtību un vaicā, vai puses piekrīt mediācijas procesam.

• Mediācija ir diskusija starp abām pusēm mediatora klātbūtnē. Mediators var arī diskutēt viens pret vienu ar vienu no iesaistītajām pusēm.

• Puses var pieņemt lēmumu nepiedalīties mediācijā.

• Mediācija ir konfidenciāls process. Mediators nedrīkst izpaust mediācijas procesā iegūto informāciju trešām personām. Mediācijas protokolā nedrīkst norādīt nekādus pušu spriedumus vai viedokļus.

• Mediators nevar būt liecinieks saistībā ar faktiem, kurus tas uzzinājis mediācijas procesā, ja vien puses to nav atbrīvojušas no pienākuma ievērot slepenību.

Kāds ir iespējamais mediācijas iznākums?

• Mediācijas iznākums var būt savstarpēji pieņemams izlīgums, ko paraksta abas puses.

• Laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas lietās mediācijas iznākums var būt laulāto samierināšana un/vai vienošanās starp laulātajiem, vai vienotas juridiskas nostājas panākšana. Tā var būt par pamatu lietas izšķiršanai tiesā.

• Mediators izsniedz protokola eksemplāru katrai pusei.

• Mediators iesniedz protokolu un panākto izlīgumu tiesai.

• Tiesas apstiprinātam mediācijā panāktam izlīgumam ir tāds pats juridisks spēks kā tiesā panāktam izlīgumam.

• Tiesa neapstiprina izlīgumu, ja tas ir pretrunā likumam vai sabiedriskās dzīves principiem, tā nolūks ir izvairīties no likuma ievērošanas, tas ir neskaidrs vai tajā ir pretrunas.

• Ja izlīgums, kas ir pasludināts par izpildāmu, faktiski nav izpildīts, to var nodot tiesas ieceltam tiesu izpildītājam.

• Ja izlīgums nav panākts, puses var izmantot tiesības vērsties tiesā.

Kādas ir mediācijas izmaksas?

• Mediācijas izmaksas sedz strīdā iesaistītās puses. Katra puse parasti sedz pusi no izmaksām, ja vien tās nav vienojušās citādi.

• Jebkura puse var pieprasīt atbrīvojumu no maksas par mediācijas veikšanu.

• Neatkarīgi no lietas iznākuma tiesa var piespriest kādai no pusēm segt radušās izmaksas, ja atteikums piedalīties mediācijas procesā ir nepārprotami nepamatots.

• Ja izlīgums ir panākts pirms tiesvedības sākšanas, attiecīgajai pusei atlīdzina tiesas nodevu 100 % apmērā.

• Ja izlīgums ir panākts ar mediatora starpniecību vēlākā tiesvedības posmā (kad sācies tiesas process), tiek atlīdzināti 75 % no tiesas nodevas.

• Laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas lietās, ja puses panākušas izlīgumu pirmās instances tiesā un atsauc prasību, tiek 100 % apmērā atlīdzināta tiesas nodeva, kas samaksāta, iesniedzot lietu tiesā. Ja puses panākušas izlīgumu pirms tiesvedības pabeigšanas otrās instances tiesā, tiek atlīdzināti 50 % no maksas, kas samaksāta par pārsūdzības iesniegšanu.

• Ārpustiesas mediācijas gadījumā mediatora atlīdzību nosaka mediācijas centrs, vai arī puses par to vienojas ar mediatoru pirms mediācijas procesa sākšanas.

MEDIĀCIJA ĢIMENES LIETĀS PORTUGĀLĒ

Brīvprātīgas dalības princips un prasība par izlīguma apstiprināšanu tiesā vai civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē

Portugālē mediācija ir brīvprātīgs process. Ģimenes lietu strīdā iesaistītās puses, savstarpēji vienojoties, var izmantot valsts nodrošinātus vai privātus pakalpojumus mediācijai ģimenes lietās, lai izšķirtu strīdu par bērniem vai starp laulātajiem. Tiesa var arī ieteikt pusēm izmantot mediācijas procesu, bet tikai ar pušu piekrišanu.

Mediācija ģimenes lietās ir pieejama pirms prasības celšanas tiesā vai civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē (Conservatória do Registo Civil), vai pēc tam, kad ir sākta lietas izskatīšana tiesā. Abos gadījumos ģimenes lietās panāktais izlīgums ir jāapstiprina tiesā vai civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē kā izpildāms. Mediācijas procesā var piedalīties arī pušu pārstāvji (ja tādi ir), un praksē tas dažkārt notiek. Mediācijai piemērojamie vispārējie principi ir noteikti 2013. gada 19. aprīļa Likumā Nr. 29/2013.

Mediācija saistībā ar tiesvedību

Ja puses izmanto mediāciju ģimenes lietās pirms prasības celšanas tiesā un ja ir panākts izlīgums, puses izraudzītajai civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādei lūdz apstiprināt izlīgumu. Šādi izlīgumi var attiekties uz jautājumiem, kas saistīti ar laulātajiem (piemēram, laulības šķiršana, uzturlīdzekļu maksāšana, ģimenes mājoklis, bijušā laulātā uzvārda izmantošana), vai jautājumiem, kas saistīti ar bērniem (piemēram, vienošanās par vecāku atbildību, ko pievieno laulību šķiršanas līgumam, vai vienošanās par uzturlīdzekļu maksājumiem pilngadīgam bērnam). Pirms izlīguma apstiprināšanas reģistrācijas iestādē Valsts prokuratūra (Ministério Público) izsniedz atzinumu par izlīgumu, ciktāl tas skar vecāku atbildību par nepilngadīgiem bērniem.

Ja mediācijas process ģimenes lietās noris pirms prasības celšanas tiesā tikai ar mērķi panākt vienošanos attiecībā uz vecāku atbildību par nepilngadīgiem bērniem (nepievienojot vienošanos par laulības šķiršanu vai laulāto juridisku atšķiršanu), puses lūdz attiecīgajai tiesai apstiprināt izlīgumu.

Ja mediācija ģimenes lietās noris laikā, kad lieta tiek izskatīta tiesā, mediācijas process notiek, kā aprakstīts turpmāk.

• Tiesvedība saistībā ar vecāku atbildību (piemēram, aizgādība, apmeklējuma tiesības, uzturlīdzekļi nepilngadīgiem bērniem) ietver īpašu lietas tehniskas izskatīšanas un mediācijas posmu. Ja pēc tam, kad tiesnesis izsaucis puses uz tiesu, tās nav panākušas izlīgumu, tiesnesis atliek lietas izskatīšanu uz laikposmu no diviem līdz trim mēnešiem, un iesaka pusēm izmantot kādu no šiem alternatīvajiem mehānismiem: mediāciju, ja puses tai piekrīt vai ir iesniegušas šādu pieprasījumu, vai īpašu tehnisku lietas izskatīšanu, ko veic tiesas tehniskā atbalsta dienesti. Kad tiesvedības atlikšanas posms ir beidzies, sarunas tiek sāktas no jauna, un, ja izlīgums ir panākts, izmantojot vienu no iepriekš minētajiem mehānismiem, tiesnesis izskata un apstiprina izlīgumu. Ja izlīgums nav panākts, attiecīgajā lietā tiek sākta tiesvedība.
• Parasti visās civillietās, tostarp ar laulību saistītajās lietās (piemēram, laulības šķiršana un laulāto atšķiršana, uzturlīdzekļu maksājumi starp laulātajiem un bijušajiem laulātajiem, ģimenes mājokļa piešķiršana, ja nav sākotnējas vienošanās), saskaņā ar Civilprocesa kodeksa (Código de Processo Civil) 273. pantu tiesa var apturēt tiesvedību un nodot lietu mediācijai, ja neviena puse pret to neiebilst.
• Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 272. panta 4. punktu puses, savstarpēji vienojoties, arī var pieprasīt apturēt tiesvedību uz trim mēnešiem un šajā laikā izmantot mediāciju pēc savas iniciatīvas.

Ja mediācijas procesā tiek panākts izlīgums laikā, kad notiek tiesvedība iepriekš minētajos gadījumos, puses lūdz tiesu apstiprināt šo izlīgumu.

Ģimenes lietas, kas ietilpst civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādes jurisdikcijā, iesniedz, pusēm iepriekš savstarpēji vienojoties, pretējā gadījumā tās būs tiesu jurisdikcijā. Šā iemesla dēļ var būt lietderīgi pirms tiesvedības sākšanas izmantot mediāciju pēc strīdā iesaistīto pušu iniciatīvas. Ja lietas izskatīšana civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē ir sākta, saskaņā ar 2001. gada 13. oktobra Valdības dekrēta Nr. 272/2001 14. panta 3. punkta noteikumiem reģistrācijas iestāde par mediācijas pakalpojumu pieejamību informē laulātos, kas iesnieguši prasību par šķiršanos. Minētajos noteikumos paredzēts, ka, izskatot laulības šķiršanas lietu uz abpusējas vienošanās pamata civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē, abām pusēm tiek nodrošināta piekļuve mediācijas procesam, lai samierinātu laulātos vai pārskatītu laulības šķiršanas nolīgumam pievienoto vienošanos par vecāku atbildību, ja šajā saistībā ir saņemts prokuratūras ierosinājums.

Valsts nodrošināta vai privātā mediatora izvēle, mediācijas procesa izmaksas un ilgums

Parasti, pamatojoties uz Civilprocesa kodeksa 272. panta 4. punktā noteikto principu, mediācijas ģimenes lietās procesa maksimālais ilgums ir trīs mēneši. Mediācijas process var pārsniegt minēto laikposmu tikai ārkārtas un pamatotos gadījumos.

Ja pusēm ir pieejama privāta mediācija, tām būs jāmaksā par mediatora pakalpojumiem. Šo summu un mediācijas noteikumus un grafiku nosaka mediācijas protokolā, ko mediācijas procesa sākumā paraksta abas iesaistītās puses un mediators. Tieslietu ministrija uztur publisko un privāto mediatoru sarakstu, no kura puses var izraudzīties privāto mediatoru.

Lai izmantotu valsts nodrošinātu mediāciju, pusēm jāsazinās ar Tieslietu politikas ģenerāldirektorāta (Direcção Geral da Política de Justiça) Alternatīvas strīdu izšķiršanas struktūru (Gabinete de Resolução Alternativa de Conflitos) un jāpieprasa pirmsmediācijas tikšanās ar mediatoru. Šo tikšanos var pieteikt pa tālruni (+351 808 26 2000), e-pastu vai aizpildot tiešsaistē pieejamo veidlapu. Valsts nodrošinātajā pirmsmediācijas posmā abas iesaistītās puses un mediators paraksta mediācijas protokolu. Tajā nosaka mediācijas laikposmu, mediācijas sēžū grafiku un procedūras noteikumus.

Maksa par valsts nodrošinātu mediāciju ģimenes lietās ir 50 EUR no katras iesaistītās puses, neatkarīgi no plānotā sēžu skaita. Minētos 50 EUR katra puse samaksā valsts nodrošinātās mediācijas procesa sākumā. Pusēm nav jāmaksā nodeva par mediatoriem, kuri strādā valsts sistēmā. Minētās nodevas maksā Tieslietu politikas ģenerāldirektorāts likumā noteiktā kārtībā.

Valsts nodrošinātās mediācijas sesijas var rīkot Tieslietu politikas ģenerāldirektorāta telpās vai tās pašvaldības rīcībā esošajās telpās, kur dzīvo strīdā iesaistītās puses.

Valsts nodrošinātajā mediācijas procesā puses var izraudzīties mediatoru no valsts mediatoru saraksta. Ja puses neizdara šo izvēli, Tieslietu politikas ģenerāldirektorāta Alternatīvas strīdu izšķiršanas struktūra ieceļ kādu no mediatoru sarakstā iekļautajiem mediatoriem, ko izraugās secīgā kārtībā un ņemot vērā pušu dzīvesvietas atrašanās vietu. Parasti minētā iecelšanas procedūra notiek elektroniski.

Ja puses ir tiesīgas saņemt juridisko palīdzību, to var izmantot, lai segtu mediācijas izmaksas.

Pārrobežu mediācija un meditācija, sadarbojoties vairākiem mediatoriem

Pārrobežu strīda gadījumā, kad sēdes klātienē nav iespējamas, mediācija var notikt, izmantojot videokonferenci.

Portugālē citu dalībvalstu mediatori var reģistrēties Tieslietu ministrijas izveidotajā ģimenes lietu mediatoru sarakstā (kurā ietverti valsts un privātie mediatori), un viņus var arī iekļaut valsts nodrošināto ģimenes lietu mediatoru sarakstā (rīkojot atklātu konkursu). Abos gadījumos tiek piemēroti tādi paši nosacījumi, kādus piemēro savas valsts mediatoriem.

Portugālē valsts un privātās mediācijas sistēmā ir atļauta mediācija ar vairāku mediatoru līdzdalību. Mediāciju ar vairāku mediatoru līdzdalību puses var izvēlēties pašas, vai arī to var ierosināt mediators, ja uzskata, ka tas būs labākais risinājums konkrētajā lietā.

Noderīgas saites un piemērojamie tiesību akti

Sk. Tieslietu politikas ģenerāldirektorāta tīmekļa vietni, kurā atrodamas saites uz:

• valsts tiesību aktiem mediācijas jomā: 2013. gada 19. aprīļa Likumu Nr. 29/2013 (Mediācijas likums);
• valsts un privāto mediatoru ģimenes lietās sarakstu;
• vispārīgu informāciju par mediāciju ģimenes lietās.

Pieteikties valsts nodrošinātai mediācijai var, zvanot pa tālruni (+ 351) 808 26 2000 vai aizpildot tiešsaistē pieejamo veidlapu.

Cenas par valsts nodrošināto mediāciju var apskatīt, sekojot šai saitei:

Pedir mediação familiar| Justiça.gov.pt (justica.gov.pt)

Cenas par privāto mediāciju var atšķirties no cenām, kas norādītas par valsts nodrošināto mediāciju.

Nobeiguma piezīme

Šajā informatīvajā materiālā ietvertā informācija ir vispārīga un nepilnīga. Tā nav saistoša kontaktpunktam, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam civillietās un komerclietās, tiesām vai jebkurām citām personām. Tā neatbrīvo no pienākuma pārbaudīt piemērojamos spēkā esošos tiesību aktus.

Likums Nr. 192/2006 reglamentē mediāciju un mediatora profesionālās darbības veikšanu, kā arī ietver vispārīgus noteikumus, noteikumus attiecībā uz mediatora profesiju (mediatora sertifikācija, darbības apturēšana un pārtraukšana, Mediācijas padome, mediatora profesionālās darbības organizācija un veikšana praksē, mediatora tiesības un pienākumi, mediatora atbildība) un mediācijas procedūru (procedūra pirms mediācijas izlīguma noslēgšanas, mediācijas izlīgums, mediācijas process, mediācijas procedūras pabeigšana) un īpašus noteikumus attiecībā uz ģimenes strīdiem un krimināllietām.

Strīdā iesaistītās puses var piedalīties informatīvajā sanāksmē par mediācijas priekšrocībām, tostarp attiecīgā gadījumā pēc tiesvedības sākšanas kompetentajā tiesā, nolūkā izšķirt strīdus, izmantojot šo metodi. Dalību informatīvajā sanāksmē par mediācijas priekšrocībām apliecina izziņa, ko izsniedz mediators, kurš sniedzis attiecīgo informāciju. Informēšanu par mediācijas priekšrocībām var veikt tiesnesis, prokurors, juridiskais konsultants, advokāts vai notārs, un šādos gadījumos to apliecina rakstiski.

Mediācijas tematā nevar ietvert personiskās tiesības, piemēram tiesības, kas attiecas uz personas statusu, vai citas tiesības, ko puses nevar īstenot saskaņā ar līgumu vai kādu citu juridisku dokumentu.

Mediācijas procesā pret iesaistītajām pusēm ir vienāda attieksme neatkarīgi no rases, ādas krāsas, valstspiederības, etniskās izcelsmes, valodas, reliģijas, dzimuma, uzskatiem, politiskās piederības, turības vai sociālās izcelsmes.

Mediācija ir darbība, ko veic sabiedrības interesēs. Mediatoram, pildot savus pienākumus, nav lēmuma pieņemšanas pilnvaru attiecībā uz pušu starpā panākamās vienošanās saturu, bet mediators var sniegt norādes, pārbaudot satura likumību. Mediāciju var veikt starp divām vai vairākām pusēm. Iesaistītajām pusēm ir tiesības brīvi izraudzīties mediatoru. Mediāciju var veikt viens vai vairāki mediatori. Tiesu iestādes, šķīrējtiesa un citas iestādes, kuras ir pilnvarotas veikt jurisdikcijas funkcijas, informē puses par mediācijas procedūras izmantošanas iespējām un priekšrocībām un mudina to izmantot, lai izšķirtu strīdu.

Puses var lūgt valsts notāru apstiprināt izlīgumu. Valsts notāra sagatavotais dokuments, kas apstiprina mediācijā panākto izlīgumu, ir izpildāms.

Puses, kas panākušas izlīgumu mediācijā, var lūgt tiesu pieņemt lēmumu, kas apstiprina šo izlīgumu. Kompetentā iestāde ir rajona tiesa, kuras jurisdikcijā atrodas kādas strīdā iesaistītās puses pastāvīgā dzīvesvieta/juridiskā adrese, vai rajona tiesa, kuras jurisdikcijā ir noslēgts mediācijas izlīgums. Tiesas lēmums par pušu izlīguma apstiprināšanu tiek pieņemts aiz slēgtām durvīm un ir izpildāms.

Īpaši noteikumi attiecībā uz ģimenes strīdiem. Mediāciju var izmantot, lai atrisinātu domstarpības starp laulātajiem par laulības turpināšanu, laulāto mantas sadali, vecāku tiesību īstenošanu, bērnu pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanu, vecāku pienākumu maksāt uzturlīdzekļus bērnam, vai jebkuras citas domstarpības, kas radušās laulātajiem par likumā paredzēto tiesību izmantošanu. Izlīgumi, ko puses mediācijā panākušas jautājumos/domstarpībās par vecāku tiesību izmantošanu, bērnu uzturlīdzekļu maksājumiem vai bērna pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanu, tiek noformēti kā spriedumi, kuru pamatā ir pušu piekrišana.

Laulāto vienošanos par laulības šķiršanu un vienošanos ar laulības šķiršanu saistītajos jautājumos puses iesniedz tiesā, kuras kompetencē ir pieņemt spriedumu par laulības šķiršanu.

Mediators nodrošina, ka mediācijas procesa iznākums nav pretrunā bērna interesēm, mudina vecākus galveno uzmanību pievērst bērna vajadzībām, kā arī nodrošina, ka vecāku atbildības uzņemšanās vai laulāto faktiska atšķiršana vai laulības šķiršana nerada nelabvēlīgu ietekmi uz bērna audzināšanu un attīstību.

Pirms mediācijas nolīguma noslēgšanas vai attiecīgā gadījumā mediācijas procesa laikā mediators rūpīgi pārbauda, vai pušu savstarpējās attiecības nav ļaunprātīgas vai vardarbīgas un vai šādas attiecības var ietekmēt mediācijas procesu, un pieņem lēmumu par to, vai šādos apstākļos ir piemēroti panākt izlīgumu, izmantojot mediāciju. Ja mediācijas procesā mediators uzzina faktus, kuri apdraud bērna audzināšanu vai normālu attīstību vai būtiski kaitē bērna interesēm, mediatoram par to ir jāziņo attiecīgajai kompetentajai iestādei.

Likums Nr. 217/2003 par vardarbības ģimenē novēršanu ietver noteikumus par iestādēm, kuru pienākums ir novērst vardarbību ģimenē (un kuru uzdevums ir sniegt norādes strīdā iesaistītajām pusēm par mediācijas iespēju), noteikumus par struktūrām vardarbības ģimenē novēršanai (tostarp agresīvām personām paredzēti palīdzības centri, kas sniedz konsultācijas un mediācijas ģimenes lietās pakalpojumus, paredzot iespēju pēc pušu pieprasījuma izskatīt mediācijas procesā lietas, kas saistītas ar vardarbību ģimenē), par aizsardzības rīkojumu un par vardarbības ģimenē novēršanai paredzēto finansējumu.

Saskaņā ar civilprocesa noteikumiem tiesnesis iesaka pusēm panākt mierizlīgumu strīdā, izmantojot mediāciju, un procesa gaitā tiesnesis cenšas samierināt puses, sniedzot tām attiecīgus norādījumus.

Tādu strīdu gadījumā, kurus var izskatīt mediācijas procesā, tiesnesis var aicināt puses apmeklēt informatīvu sanāksmi par mediācijas procesa izmantošanas priekšrocībām. Ja tiesnesis, ņemot vērā lietas apstākļus, to uzskata par vajadzīgu, tas iesaka pusēm izmantot mediācijas procesu, lai panāktu mierizlīgumu jebkurā tiesvedības posmā. Pusēm nav obligāta pienākuma piedalīties mediācijā.

Ja tiesnesis iesaka mediācijas procesu, puses (ja tās nav centušās atrisināt strīdu mediācijas procesā pirms prasības iesniegšanas tiesā) tiekas ar mediatoru, lai saņemtu informāciju par mediācijas procesa priekšrocībām. Saņemot šo informāciju, puses izlemj, vai tās pieņems iespēju risināt strīdu mediācijas procesā.

Ja puses panāk mierizlīgumu, tiesnesis apstiprina šo izlīgumu spriedumā, ko tas pasludina.

Laulības šķiršanas gadījumā pieteikumam par laulības šķiršanu var pievienot mediācijas procesā panākto vienošanos par laulības šķiršanu un attiecīgā gadījumā – vienošanos par citiem ar laulības šķiršanu saistītiem jautājumiem.

Likums Nr. 272/2004 par bērnu tiesību aizsardzību un veicināšanu ietver noteikumus attiecībā uz bērnu tiesībām (pilsoniskās tiesības un brīvības, ģimenes videi alternatīva vide, un aprūpe ģimenes videi alternatīvā vidē, bērna veselība un labklājība, izglītība un atpūtas un kultūras pasākumi), noteikumus par īpašas aizsardzības nodrošināšanu bērniem, kuriem ir uz laiku vai pastāvīgi liegta vecāku aizsardzība (ievietošana audžuģimenē, ārkārtas ievietošana audžuģimenē, īpaša uzraudzība un īpašo aizsardzības pasākumu piemērošanas uzraudzība), noteikumus par bērnu aizsardzību (bēgļi vai bruņotos konfliktos cietušie, bērni, kuri izdarījuši noziedzīgu nodarījumu, bet netiek saukti pie atbildības saskaņā ar krimināllikumu, bērni, kas cietuši no ļaunprātīgas izmantošanas, nevērīgas rīcības vai ekspluatācijas, tostarp ekonomiskās ekspluatācijas, narkomānijas un jebkāda veida vardarbības, bērni, kuru vecāki strādā ārvalstīs, bērni, kuri cietuši nolaupīšanas vai visu veidu nelikumīgas tirdzniecības dēļ), noteikumus par iestādēm un dienestiem, kuru pienākums ir nodrošināt bērnu aizsardzību centrālajā un vietējā līmenī, privātām organizācijām un finansējuma piešķiršanu bērnu aizsardzības sistēmai.

Valsts sociālās aprūpes dienesta pienākums ir veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai ļautu laikus konstatēt riska situācijas, kuru dēļ bērnu var nošķirt no viņa vecākiem, un lai novērstu vecāku ļaunprātīgu rīcību un vardarbību ģimenē. Pirms bērna nošķiršanas no viņa vecākiem un vecāku tiesību jebkāda veida ierobežošanas, sistemātiski jānodrošina likumā paredzētie pakalpojumi un pabalsti, īpašu uzmanību veltot pienācīgai vecāku informēšanai un konsultēšanai, un nodrošinot terapiju vai mediācijas pakalpojumu, kas paredzēts pakalpojumu sistēmā.

Mediācijas procesu Slovēnijā reglamentē Likums par mediāciju civillietās un komerclietās (Zakon o mediaciji v civilnih in gospodarskih zadevah - ZMCGZ; Uradni list RS (Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis); UL RS Nr. 56/08), ko saskaņā ar tā 2. panta 1. punktu piemēro mediācijā ģimenes lietās attiecībā uz prasībām, par kurām puses var brīvi vienoties un izlīgt. Turklāt Likumu par strīdu alternatīvu izšķiršanu tiesā (Zakon o alternativnem reševanju sodnih sporov - ZARSS; UL RS Nr. 97/09 un Nr. 40/12 - ZUJF) piemēro ģimenes lietās, un saskaņā ar šo likumu tiesa ļauj pusēm izmantot mediāciju juridisku strīdu atrisināšanai.

ZARSS 22. panta 1. punktā paredzēts, ka mediācijas process strīdos, kas saistīti ar vecāku un bērnu attiecībām, ir bez maksas, jo mediatora izmaksas un viņa komandējuma izmaksas pilnībā sedz tiesa, nevis strīdā iesaistītās puses. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad mediācijā līdztekus strīdiem, kas saistīti ar bērnu un vecāku savstarpējām attiecībām, tiek risināti strīdi par laulāto mantiskajām attiecībām.

Saskaņā ar Noteikumu par mediatoriem tiesas programmās (Pravilnik o mediatorjih v programih sodišč; UL RS Nr. 22/10 un 35/13) 2. pantu tiesa, kas pārvalda mediatoru sarakstu saskaņā ar ZARSS, lemj par šajā sarakstā iekļaujamo mediatoru maksimālo skaitu konkrētajā jomā, ņemot vērā programmas vajadzības. Mediācijas ģimenes lietās gadījumā tiesa attiecībā uz sarakstā iekļaujamo mediatoru skaitu ņem vērā to, ka mediācijas procesā, risinot strīdus, kas saistīti ar bērnu un vecāku savstarpējām attiecībām, var piedalīties divi mediatori, no kuriem viens ir izturējis valsts juridisko eksāmenu, bet otram ir speciālas zināšanas un pieredze psiholoģijā vai līdzīgās jomās.

Mūsu tiesību aktos nav ietverti citi noteikumi par mediāciju ģimenes lietās. Jaunajā Ģimenes tiesību kodeksā būtu sīkāk jāizklāsta noteikumi par mediāciju ģimenes lietās.

Attiecīgo jomu mediatoru un atsevišķu tiesu saraksts ir pieejams tiesu tīmekļa vietnēs, kā arī Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē, kurā tiek uzturēts galvenais to mediatoru reģistrs, kuri piedalās tiesas programmās saskaņā ar ZARSS.

Attiecīgās saites uz tīmekļa vietnēm:

Vispārīga informācija par mediāciju (nav izveidota atsevišķa saite piekļuvei mediācijai ģimenes lietās)

Galvenais mediatoru reģistrs

1. Vispārīga informācija par mediāciju

Slovākijas Republikā dalība mediācijā ģimenes lietās ir brīvprātīga. Mediāciju veic mediatori, kuri nav specializējušies ģimenes tiesībās. Tiesai nav pienākuma noteikt vai ieteikt mediāciju strīda izšķiršanai. Tiesa var tikai ieteikt pusēm mēģināt strīda izšķiršanā izmantot mediāciju.

2. Saite uz mediatoru sarakstu Slovākijā

Saite uz Slovākijas tīmekļa vietni http://www.komoramediatorov.sk/, kurā pieejams mediatoru saraksts, kas ietver Slovākijas Mediatoru kameras (Slovenská komora mediátorov) locekļus, kā arī uz vietni https://www.najpravo.sk/, kurā pieejams attiecīgo reģionu vai rajonu mediatoru saraksts. Pilnīgs to mediatoru saraksts, kuri pabeiguši profesionālo apmācību mediatora darbam, pieejams Slovākijas Republikas Tieslietu ministrijas (Ministerstvo spravodlivosti Slovenskej republiky) tīmekļa vietnē https://www.justice.gov.sk.

3. Saite uz tīmekļa vietni par mediāciju ģimenes lietās un vispārīgu informāciju par mediāciju

Vispārīga informācija par mediāciju pieejama Slovākijas Mediatoru kameras tīmekļa vietnē: http://www.komoramediatorov.sk/, kā arī https://www.najpravo.sk/.

4. Saite uz Slovākijas tiesību aktiem

Patlaban vēl nav pieņemti īpaši valsts tiesību akti par mediāciju ģimenes lietās. Mediācijas process šajā jomā — kā arī citās jomās, kurām var piemērot mediāciju, lai izšķirtu strīdu ārpustiesas kārtībā — noris saskaņā ar Likumu Nr. 420/2004 par mediāciju un grozījumiem atsevišķos tiesību aktos.

Somijā pastāv trīs dažādi ģimenes lietu mediācijas procesi: 1) ārpustiesas mediācija; 2) tiesas mediācija kā neatkarīgs process; 3) mediācija kā daļa no lēmuma par aizgādības pār bērnu vai saskarsmes tiesībām izpildes.

1. Ārpustiesas mediācija

Saskaņā ar Likumu par laulībām (Nr. 234/1929) ģimenē radušies strīdi un juridiskie jautājumi vispirms jārisina sarunās ģimenes locekļu starpā, un lēmums jāpieņem vienojoties. Ja ģimenes locekļiem nepieciešama ārēja palīdzība strīdu risināšanā, tie var meklēt palīdzību pie ģimenes lietu mediatoriem, kas pieejami ar pašvaldību sociālās labklājības padomes starpniecību. Vairumā gadījumu uzdevumam norīkotie ģimenes lietu mediatori ir attīstības, ģimenes konsultāciju dienestu un citu sociālo dienestu darbinieki. Mediācija ģimenes lietās ir no citiem sociālajiem un ģimenes konsultāciju dienestiem nošķirts process ar mērķi rast risinājumus strīdos starp pusēm savstarpēju diskusiju un sarunu ceļā. Līdz ar pašvaldībām mediācijas pakalpojumus nodrošina baznīcas ģimenes konsultāciju centri, kā arī citas organizācijas un personas, kas ir pilnvarotas dalībai mediācijā.

Mediatora konkrētais uzdevums ir aizsargāt bērnu tiesības laulības šķiršanas gadījumos. Mediators palīdz vecākiem mierizlīguma ceļā atrisināt visus ar bērniem saistītos jautājumus. Tas cita starpā nozīmē vienošanos par to, vai bērni paliks abu vecāku kopīgā aizgādībā, ar kuru no vecākiem bērni dzīvos un kā viņi satiks otru vecāku, kā arī to, kā vecāki dalīs atbildību par bērnu uzturēšanu. Ja vecāki panāk vienošanos, mediators viņiem palīdz sagatavot līgumu. Lai līgums būtu izpildāms, mediators lūdz vecākiem saņemt bērnu labklājības inspektora apstiprinājumu. Apstiprināts līgums ir pielīdzināms tiesas lēmumam.

Mediācija ģimenes lietās ir brīvprātīga, konfidenciāla un bez maksas. Ar ģimenes lietu mediācijas dienestiem var sazināties visa ģimene vai laulātie — kopā vai atsevišķi.

2. Tiesas mediācija

Tiesas var nodrošināt mediāciju jautājumos par aizgādību, mājokli, saskarsmes tiesībām un finansiālo atbalstu attiecībā uz bērniem (Likuma par mediāciju civillietās un izlīgumu apstiprināšanu vispārējās tiesās 10. pants, Nr. 394/2011). Mediācija ir no tiesvedības nošķirts process. Tā ir brīvprātīga, bet nepieciešama abu vecāku piekrišana. Tā ir ātrāka un lētāka nekā tiesvedība.

Mediācija tiek uzsākta, kad puses tiesai pieprasa mediāciju. Mediāciju var izmantot arī jau uzsāktā tiesvedībā. Mediāciju var izbeigt jebkurā posmā. Mediators ir tiesnesis, kuram palīdz speciālists, parasti — psihologs vai sociālais darbinieks. Mediācijā iesaistītajām pusēm var sniegt palīdzību to izraudzīts jurists vai cits asistents. Tiesas mediācijā var pieteikties no valsts līdzekļiem apmaksātai juridiskai palīdzībai, lai segtu asistenta kompensāciju. Tiesas mediācijā ir jāaizsargā bērna intereses. Lemjot par līguma apstiprināšanu, tiesai jāņem vērā Likums par aizgādību pār bērnu un saskarsmes tiesībām (Nr. 361/1983) un Bērnu uzturlīdzekļu likums (Nr. 704/1975). Apstiprināts līgums ir pielīdzināms tiesas lēmumam. Ja neizdodas panākt vienošanos, tiesa izbeidz lietu. Ja lietas tiesvedībā tiek izmantota mediācija, jautājumu atkal izskata tiesvedībā, ja mediācija izrādās neveiksmīga.

3. Mediācija kā izpildes procesa daļa

Šis mediācijas veids ir pieejams tikai tad, ja viens no vecākiem ir uzsācis izpildes procesu apgabaltiesā. Šajā gadījumā jau pastāv tiesas lēmums, bet otrs vecāks to nepilda.

Saskaņā ar Likumu par lēmumu izpildi attiecībā uz aizgādību pār bērnu un saskarsmes tiesībām (Nr. 619/1996) tiesa nosaka mediatoru galvenokārt gadījumos, kad tiesai lūgts izpildīt lēmumu par aizgādību vai saskarsmes tiesībām. Mediators parasti ir psihologs, kas pārzina bērnu psiholoģiju, sociālais darbinieks, kas pārzina bērnu aizsardzības jautājumus, vai bērnu labklājības inspektors. Mediācijas mērķis ir atvieglot sadarbību bērnu vecāku vai citu ieinteresēto personu starpā, lai nodrošinātu bērnu labklājību. Mediators noorganizē tikšanos vecāku starpā un privāti aprunājas ar bērnu(-iem), lai noskaidrotu viņa(-u) vēlmes un viedokli, ja tas ir iespējams, ņemot vērā bērna(-u) vecumu un attīstības līmeni. Mediators sagatavo ziņojumu par mediāciju tiesā. Ja mediācijas rezultātā netiek panākta vienošanās vecāku starpā, tiesa taisa nolēmumu lietā, cita starpā pamatojoties uz mediatora ziņojumu.

Par mediatoriem

Ģimenes lietu mediācijas organizēšana ir pašvaldības sociālās labklājības padomju atbildība. Pašvaldību kontaktinformācija: http://www.kunnat.net/fi/Yhteystiedot/kunta-alan-yhteystiedot/kunnat/Sivut/default.aspx

Somijas Advokātu asociācija apmāca juristus mediatora darbam ģimenes tiesību strīdu risināšanā:

https://asianajajaliitto.fi/

Tiesas mediācija ir apgabaltiesu atbildība. Lai iegūtu apgabaltiesu kontaktinformāciju, apmeklējiet Tiesu administrācijas tīmekļa vietni: http://oikeus.fi/tuomioistuimet/karajaoikeudet/fi/index/yhteystiedot.html

Par mediāciju

Mediācija Tiesu administrācijas tīmekļa vietnē: https://oikeus.fi/fi/index/esitteet/avioliittolaki/perheasioidensovittelu.html

Tieslietu ministrijas brošūra par tiesas mediāciju aizgādības strīdu risināšanā:

https://oikeus.fi/en/index/esitteet/expert-assistedmediationofcustodydisputes_2.html

Brošūra angļu valodā: https://oikeus.fi/en/index/esitteet/expert-assistedmediationofcustodydisputes_2.html

Nacionālais veselības un labklājības institūts, rokasgrāmata par bērnu aizsardzību, mediācija ģimenes lietās:

https://www.thl.fi/fi/web/lastensuojelun-kasikirja/tyoprosessi/erityiskysymykset/lapsen-asema-erotilanteessa/perheasioiden-sovittelu

Somijas Advokātu asociācijas informācija par mierizlīguma procedūru ģimenes tiesību strīdu risināšanā:

https://asianajajaliitto.fi/

Somijas Mediācijas forums:

http://www.ssf-ffm.com/index.php

Valsts tiesību akti

Atsevišķi noteikumi par mediāciju ģimenes lietās ir ietverti šajos likumos:

Likums par laulībām (Nr. 234/1929):

http://www.finlex.fi/fi/laki/ajantasa/1929/19290234?search%5btype%5d=pika&search%5bpika%5d=avioliittolaki#O1L5

Likums par aizgādību pār bērnu un saskarsmes tiesībām (Nr. 361/1983):

http://www.finlex.fi/fi/laki/ajantasa/1983/19830361

Likums par lēmumu izpildi aizgādības pār bērnu un saskarsmes tiesību jautājumos (Nr. 619/1996):

http://www.finlex.fi/fi/laki/ajantasa/1996/19960619

Likums par mediāciju civillietās un izlīgumu apstiprināšanu vispārējās tiesās (Nr. 394/2011):

http://www.finlex.fi/fi/laki/ajantasa/2011/20110394

Mediācija ģimenes lietās

Zviedrijas tiesību aktu vispārīgais princips ir tāds, ka vienprātīgi risinājumi tiek uzskatīti par labākajiem bērnam. Tāpēc noteikumi ir formulēti tā, ka vispirms jācenšas pārliecināt vecākus vienoties jautājumos, kas skar viņu bērnus.

Ar ko sazināties

Sociālajiem dienestiem ir īpaša atbildība, un tiem cita starpā vecākiem jāpiedāvā samierināšana (samarbetssamtal). Samierināšanas procesa mērķis ir palīdzēt vecākiem panākt vienošanos; skatiet papildinformāciju par samierināšanu. Ja vecāki panāk vienošanos, viņu vienprātīgo risinājumu var ietvert līgumā, kuru apstiprina sociālie dienesti. Tiesām ir arī atbildība vispirms censties panākt vienprātīgu vienošanos vecāku starpā. Ja tas neizdodas, tiesa var norīkot samierināšanu vai mediāciju (medling).

Kādā jomā mediācijas izmantošana ir pieņemama vai izplatītākā?

Ģimenes lietu mediāciju lietās, ko izskata tiesa, paredzēts izmantot, piemēram, kad samierināšana nav sniegusi cerēto rezultātu, bet pastāv uzskats, ka ir iespējama vecāku vienošanās jautājumos, kas skar viņu bērnus.

Vai pastāv konkrēti noteikumi, kas jāievēro?

Tiesa izlemj, ko iecelt kā mediatoru. Lēmums, ar ko norīko mediāciju, pats par sevi nepieprasa vecāku piekrišanu, bet mediatoram varētu būt grūti veikt savu uzdevumu, ja kāds no vecākiem aktīvi iebilst pret mediatora iecelšanu. Mediators, konsultējoties ar tiesu, izlems, kā organizēt mediāciju. Mediatoriem nav ētikas kodeksa vai līdzīgu noteikumu.

Informācija un apmācības

Nepastāv mediatoriem paredzētas valsts mēroga apmācību organizācijas.

Cik maksā mediācijas pakalpojumi?

Mediatoriem ir tiesības saņemt samērīgu atlīdzību par savu darbu, atvēlēto laiku un izdevumiem. Šo atlīdzību sedz valsts.

Mediācija ģimenes lietās

Mediācija ģimenes lietās ir brīvprātīga. Tomēr kopš 2014. gada aprīļa Anglijā un Velsā visiem pieteikuma iesniedzējiem (ne tikai tiem, kas saņem valsts finansējumu), pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā, ir jāapsver mediācijas izmantošana, apmeklējot “Mediācijas informatīvo un novērtējuma sanāksmi” (MIAM), ja vien netiek piemērots izņēmuma gadījums, piemēram, vardarbība ģimenē. Tiek paredzēts, ka to apmeklēs arī potenciālais atbildētājs, ja tiks uzaicināts to darīt. Ja pieteikuma iesniedzējs vēršas tiesā, tam jāaizpilda attiecīgā pieteikuma iedaļa, lai apstiprinātu, ka pieteicējs ir vai nu atbrīvots no MIAM, vai ir apmeklējis MIAM un mediācija netika atzīta par piemērotu, vai arī mediācija tika izmantota, taču neveiksmīgi, vai arī ar to nav bijis iespējams atrisināt visus jautājumus.

Papildu publiskie informatīvie materiāli par mediāciju ģimenes lietās ir pieejami Apvienotās Karalistes valdības tīmekļa vietnē.

Lai atbalstītu mediāciju ģimenes lietās, saņemot mediāciju ģimenes lietās un juridiskās konsultācijas, ir iespējams saņemt arī juridisko palīdzību. Sīkāka informācija par juridisko palīdzību, tostarp par to, vai Jūs varat saņemt juridisko palīdzību, ir pieejama šajā tīmekļa vietnē.

Mediācijas speciālists ģimenes lietās

Ģimenes lietu mediācijas speciālisti ir pašorganizēta profesija, kurai ir vairākas dalīborganizācijas, kurās ir apvienojušies mediatori. Šīs dalīborganizācijas pārstāv jumta organizācija — Ģimenes lietu mediācijas padome (Family Mediation Council, FMC). FMC tika izveidota, lai saskaņotu standartus, ko piemēro ģimenes lietu mediācijai Anglijā un Velsā, un tā pārstāv tās dalīborganizācijas un ģimenes lietu mediācijas speciālistus šīs profesijas pārstāvju attiecībās ar valdību.

Ģimenes lietu mediatoriem ir dažādas darbības jomas, tostarp juridisko, terapeitisko un sociālo pakalpojumu sniegšana. Dažādās dalīborganizācijas vai akreditācijas organizācijas uztur pašas savus mācību un profesionālo standartu kopumus, kuros ietvertas mācībām izvirzāmās prasības. Lai uzraudzītu un regulētu FMC dalīborganizāciju mediācijas standartus ģimenes lietās, ir izveidota Ģimenes lietu mediācijas standartu padome (FMSB).

FMC ir nevalstiska struktūra, tomēr tai ir centrālā loma starp tās dalīborganizācijām, kuras ir nevalstiskas organizācijas/apvienības un FMC dibinātājas biedrorganizācijas. No tām pazīstamākās ir:

• Alternatīvās strīdu izšķiršanas grupa

• Ģimenes lietu mediatoru apvienība

• Valsts mediācija ģimenes lietās

• Mediatoru kolēģija

• Ģimenes lietu advokātu organizācija Resolution

• Juristu biedrība

Akreditētu ģimenes lietu mediatoru var atrast Ģimenes lietu mediācijas padomes tīmekļa vietnē.

Jūs varat atrast mediatoru, kas darbojas Jūsu tuvumā, izmantojot rīku “Atrast mediatoru tuvākajā apkaimē”.

Mediācijas process ģimenes lietās

Mediācija ģimenes lietās ir pilnībā brīvprātīgs process, un Ziemeļīrijā pašlaik nepastāv prasība apsvērt strīda izšķiršanu ar mediācijas starpniecību pirms prasības iesniegšanas tiesā. Tomēr attiecīgos gadījumos tiesas to atbalsta un rosinās izmantot. Lai gan piemērojamais process nav noteikts likumā, tiesas, iespējams, pieļaus lietas atlikšanu gadījumā, ja uzskatīs, ka jautājumu var atrisināt ar mediācijas palīdzību. Puses var arī vērsties tiesā, lai atzītu mediācijā panāktu izlīgumu par izpildāmu, it kā tas būtu tiesas rīkojums.

Dažos gadījumos ir pieejams valsts finansējums. Ziemeļīrijas Juridisko pakalpojumu aģentūra sedz dažu mediācijas procesu izmaksas no juridiskās palīdzības fondiem, un Veselības, sociālo pakalpojumu un sabiedrības drošības departaments pašlaik nodrošina finansējumu pirmstiesas mediācijai ģimenes strīdu gadījumos. Papildu informācija ir pieejama Ziemeļīrijas ģimenes atbalsta tīmekļa vietnē.

Mediācijas speciālists ģimenes lietās

Valdība neregulē mācības un akreditāciju. Šī profesija ir pašregulējoša, un dažādās saistītajās profesionālajās organizācijās ir atšķirīgas kvalifikācijas un pieredzes prasības. Papildu informācija ir pieejama pakalpojumu sniedzēju tīmekļa vietnēs un informatīvajā brošūrā “Alternatīvas tiesvedībai Ziemeļīrijā”, kas pieejama NI Direct tīmekļa vietnē.

Mediācijas speciālists ģimenes lietās

Skotijas valdība mudina izmantot strīdu alternatīvu izšķiršanu, tostarp mediāciju, lai atrisinātu strīdus ģimenes tiesību jomā, lai gan mediācija nav piemērota gadījumos, kad ir notikusi vardarbība ģimenē. Mediācija ģimenes lietās parasti ir brīvprātīga. Skotijā nav pienākuma izmantot strīdu alternatīvu izšķiršanu vai mediāciju, lai gan, tiklīdz lieta ģimenes tiesību jomā ir nonākusi tiesā, tiesnesis var lūgt veikt mediāciju.

Ja persona Skotijā vēlas īstenot mediācijas līguma noteikumus, var izpildīt kādu no šīm procedūrām:

• persona var vērsties Augstākajā civillietu tiesā vai Šerifa tiesā ar lūgumu, lai tiesa “izmantotu” savas pilnvaras attiecībā uz mediācijas līgumu. Tas nozīmē, ka tiesa izmanto savas pilnvaras, lai mainītu mediācijas līgumu uz tiesas rīkojumu;

• alternatīvi, “pašapstiprinošus” rakstiskus līgumus var reģistrēt izpildei Padomes un sēžu reģistros vai Šerifa tiesas reģistros. Pašapstiprinošs dokuments ir dokuments, kas atbilst formalitātēm, lai to varētu uzskatīt par parakstītu bez nepieciešamības apstiprināt. Noteikumi par pašapstiprinošiem dokumentiem ir ietverti 1995. gada Likumā par dokumentu sastādīšanu (Skotija). Lai līgumu varētu reģistrēt Padomes un sēžu reģistros, personai ir jāvēršas pie Skotijas reģistru turētāja.

Ja līgums ir reģistrēts izpildei, dokuments kļūst par publisku aktu.

Līgumi, kurus ir apstiprinājusi Tiesa vai kuri ir reģistrēti, izmantojot vienu no iepriekš minētajām metodēm, var būt izpildāmi citās ES dalībvalstīs.

Informācija par mediāciju Skotijā atrodama Skotijas Mediācijas tīkla tīmekļa vietnē.

Valsts tiesību akti par mediāciju ģimenes lietās

Tā kā mediācijas izmantošana strīdos ģimenes tiesību jomā nav obligāta, par to ir salīdzinoši maz valsts tiesību aktu.

Tomēr 1995. gada Likumā par pierādījumu iegūšanu civillietās (mediāciju ģimenes lietās) (Skotija) ir paredzēts, ka informāciju par to, kas noticis, veicot mediāciju ģimenes lietās, Skotijā nevar uzskatīt par pierādījumiem civilprocesā.

Mediācija ģimenes lietās ir brīvprātīga. Gibraltārā tiesas rosina izmantot mediāciju, ja pastāv reāla iespēja, ka mediācija palīdzēs pusēm atrisināt vai samazināt to domstarpības. Dažādi praktizējoši juristi ir arī kvalificēti mediatori. Viņiem var uzdot veikt mediāciju ģimenes strīdos. Turklāt Sociālā dienesta Ģimenes un bērnu nodaļa arī nodrošina mediācijas pakalpojumus tām pusēm, kuras uz šo nodaļu nosūtījusi tiesa. Mediāciju ģimenes lietās nereglamentē tiesību akti.

Nav tādas tīmekļa vietnes, kurā būtu pieejams saraksts ar mediatoriem ģimenes lietās, kā arī vietnes, kurā būtu sniegta informācija par mediāciju ģimenes lietās vai mediāciju kopumā.