Mediācija ģimenes lietās

Pārrobežu mediāciju ģimenes lietās veicina starptautiskie un Eiropas sadarbības līgumi, lai mierīgi un ātri atrisinātu strīdus. Francijā centrālās administrācijas ietvaros ir izveidota struktūra, kuras mērķis ir veicināt mediācijas izmantošanu pārrobežu lietās. Svarīgi ir arī valsts tiesību akti attiecībā uz mediāciju, kurus piemēro arī pārrobežu lietās.

Valsts reglamentējošie noteikumi

Francijas juridiskās mediācijas juridiskais pamats ir 1995. gada 8. februāra likums Nr. 95-125, pēc kura tika pieņemts 1996. gada 22. jūlija Dekrēts Nr. 2012-66. Jebkurš lietā iesaistītais tiesnesis var pēc pušu vienošanās norīkot kvalificētu, objektīvu un neatkarīgu trešo pusi — mediatoru.

2011. gada 16. novembra rīkojums (ordonnance) Nr. 2011-1540, ar ko valsts tiesību aktos transponēja 2008. gada 21. maija Direktīvu Nr. 2008/52/EK, grozīja 1995. gada 8. februāra likumu. Šis likums definē mediāciju kā strukturētu procesu, kurā divas vai vairākas puses cenšas panākt vienošanos ar mērķi atrisināt to nesaskaņas mierizlīguma ceļā, palīdzot trešajai pusei. Šis likums nosaka kopīgo kārtību visa veida mediācijas procesos.

Ģimenes lietu mediācijā pastāv valsts kvalifikācija, ko izveidoja ar 2003. gada 2. decembra dekrētu (Sociālo pasākumu un ģimenes kodeksa R.451-66. pants un turpmākie panti), kā arī ar 2004. gada 12. februāra un 2012. gada 19. marta dekrētu. Tomēr pašlaik šī kvalifikācija nav nepieciešama, lai strādātu par ģimenes lietu mediatoru, jo mediācija ģimenes lietā nav reglamentēta profesija.

Mediācija ģimenes lietās var norisināties:

1) ārpustiesas kārtībā: to dēvē par mediāciju ģimenes lietās pēc vienošanās, — puses lietu tieši iesniedz mediatoram;

2) tiesvedībā: Civilprocesa kodeksa 1071. pants, Civilkodeksa 255. un 373-2-10. pants;

• ģimenes lietu tiesnesis (juge aux affaires familiales) var pusēm ierosināt mediāciju un pēc vienošanās panākšanas izvirzīt ģimenes lietu mediatoru, lai tas sāktu mediācijas procesu;
• ģimenes lietu tiesnesis var noorganizēt pušu tikšanos ar ģimenes lietu mediatoru, kas tās informēs par ģimenes lietu mediācijas mērķi un procedūru.

Uz vienošanos, kas panākta ģimenes lietu mediācijas ceļā, var attiekties ģimenes lietu tiesneša apstiprinājums (Civilprocesa kodeksa 1534. un 1565. pants, kā arī nākamie panti). Tiesnesis apstiprinās vienošanos, izņemot gadījumu, ja viņš/viņa uzskata, ka tā pienācīgi neaizsargā bērna intereses, vecāku piekrišana nav sniegta labprātīgi (Civilkodeksa 373-2-7. pants, 2. apakšpunkts) vai tā vispārīgi varētu būt pretrunā ar valsts politiku.

• Ģimenes lietu mediācija ir bezmaksas, ja to veic Starptautiskās ģimenes lietu mediācijas struktūrvienība (Cellule de médiation familiale internationale (CMFI)). Tā ir par maksu, ja puses mediāciju uztic privātam mediatoram. Pušu finansiālā līdzdalība notiek saskaņā ar oficiālo mediācijas pakalpojumiem piemērojamo shēmu, pamatojoties uz principu, ka apmaksa tiek veikta par katru sesiju un katru personu atkarībā no pušu ienākumiem (izmantojot juridisko palīdzību vai Ģimenes pabalstu fondu). Saite uz attiecīgajiem Civilprocesa kodeksa noteikumiem: šeit   (56 Kb) .
• Saite uz Tieslietu ministrijas informatīvo lapu par mediāciju ģimenes lietās.
• Saite uz mediatoru sarakstiem: lai atrastu Jums tuvāko ģimenes lietu mediācijas pakalpojumu sniedzēju, varat veikt meklēšanu: “médiation familiale” (mediācija ģimenes lietās) cilnē “catégories” (kategorijas) tīmekļa vietnē “Justice en région” (Juridiskie pakalpojumi reģionos).

Starptautiskā mediācija ģimenes lietās

Starptautiskā mediācija ģimenes lietās tiek regulēta starptautiskos sadarbības līgumos saistībā ar ģimenes lietām (1980. gada 25. oktobra Hāgas konvencija un Briseles IIA regula), lai veicinātu mierizlīgumu ar mērķi panākt bērna atpakaļatdošanu starptautiskas nolaupīšanas gadījumā vai panākt vienošanos par vecāka piekļuves tiesību īstenošanu.

Ieinteresētās personas var:

1) sazināties ar pašnodarbinātiem mediatoriem vai mediatoriem asociācijās: saraksts ar mediatoriem, kas var palīdzēt starptautiskās ģimenes lietās, ir atrodams tiešsaistē: http://www.justice.gouv.fr/justice-civile-11861/enlevement-parental-12063/sources-listes-des-mediateurs-familiaux-internationaux-26139.html (vai noklikšķiniet šeit);

2) izmantot mediāciju, vēršoties īpašajā Starptautiskās ģimenes lietu mediācijas struktūrvienībā, kas darbojas Francijas Tieslietu ministrijas biroja padotībā kā Francijas centrālā iestāde 1980. gada 25. oktobra un 1996. gada 19. oktobra Hāgas konvenciju un Briseles IIa regulas jautājumos. Centrālā iestāde ierosina izmantot mediāciju tai iesniegtajās sadarbības lietās, taču atkarībā no situācijas var iesaistīties arī lietās ārpus sadarbības lietu jomas, piemēram, bērna nelikumīgas aizvešanas, pārrobežu saskarsmes tiesību un nepilngadīgas personas pārrobežu aizsardzības lietās.

Lai iesaistītos mediācijā, vismaz vienam no vecākiem jādzīvo Francijā, bet otram — ārvalstīs neatkarīgi no valstspiederības. Kad viens no vecākiem pieprasa mediācijas struktūrvienībai starptautisko mediāciju ģimenes lietās, mediācijas struktūrvienība ierosina šādu mediāciju otram no vecākiem. Pieejai jābūt brīvprātīgai, — īstenojot ģimenes lietu starptautiskās mediācijas procesu, nedrīkst būt ierobežojumu. Struktūrvienības mediatori veic savus pienākumus objektīvi un rūpīgi, mediācijā ievērojot konfidencialitātes principu.

Tieslietu ministrijas starptautiskās ģimenes lietu mediācijas struktūrvienības sniegtā mediācija ir bez maksas. Pieteikums kopā ar dokumentiem saistībā ar pašreizējo vai iepriekšējo tiesvedību Francijā vai ārvalstīs jānosūta uz šo adresi:

Ministère de la Justice (Tieslietu ministrija)

Direction des affaires civiles et du Sceau – BDIP (Civillietu un Valsts kancelejas direkcija)

Cellule de médiation familiale internationale (Starptautiskās ģimenes lietu mediācijas struktūrvienība)

13 place Vendôme

75 042 Paris Cedex 01

To var nosūtīt arī uz šo e-pasta adresi: entraide-civile-internationale@justice.gouv.fr

Saite uz Francijas Tieslietu ministrijas tīmekļa vietni (Starptautiskās ģimenes lietu mediācijas struktūrvienība): http://www.justice.gouv.fr/justice-civile-11861/enlevement-parental-12063/la-mediation-21106.html