Šīs lapas mērķis ir sniegt pārskatu par Eiropas Savienībā Covid-19 pandēmijas sakarā veiktajiem pasākumiem, kas ietekmē tiesu iestādes, valstu iestādes un praktizējošus juristus, kā arī uzņēmumus un iedzīvotājus.
Tā kā situācija strauji mainās un joprojām pienāk jauna informācija par šo tematu, šī lapa tiks regulāri atjaunināta, lai atspoguļotu jaunākās norises.
Arī Eiropas Padome ir izveidojusi tīmekļa vietni par valstu pasākumiem tieslietu jomā saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Šo lapu var aplūkot šeit.
1. Civiltiesības
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās
Var rasties situācijas, kad pilsoņiem un uzņēmumiem ir jāveic procesuālas darbības pārrobežu lietā, bet tas nav iespējams sakarā ar ārkārtas pasākumiem, kas ieviesti ES dalībvalstī Covid-19 izplatības novēršanai. Šo pasākumu izraisītās sekas var būt šādas:
- pilnībā vai daļēji pārtraukts iedzīvotājiem un uzņēmumiem nepieciešamo tiesu un iestāžu darbs;
- īslaicīga nespēja saņemt juridisko palīdzību;
- grūtības piekļūt informācijai, ko parasti sniedz kompetentās iestādes;
- citi praktiski sarežģījumi, piemēram, aizkavēšanās ar lēmuma izpildi pārrobežu kontekstā vai juridiska dokumenta izsniegšanā;
- pagaidu pielāgojumi attiecībā uz saziņu ar sabiedrību (pa e-pastu, tālruni vai pastu).
Tabulā sniegts pārskats par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktu sniegto informāciju par ES dalībvalstīs ieviestajiem pagaidu pasākumiem.
Salīdzinoša tabula. Covid-19 ietekme uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās 
(1018 KB) 
Sīkāku informāciju lūdzam skatīt attiecīgās dalībvalsts Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē.
COVID-19 PANDĒMIJAS IETEKME UZ TERMIŅIEM
Dalībvalstu ieviestie īpašie pasākumi tieši neietekmē termiņus, kas noteikti ES tiesību aktos par civillietām un komerclietām.
ES tiesību aktu noteikto termiņu lielākās daļas izbeigšanās nerada tiešas sekas [1], un to izbeigšanās vairumā gadījumu nerada tiešas sekas iestādēm, tiesām un pilsoņiem, izņemot iespējamu kavēšanos.
Vairākos citos gadījumos ES instrumentos, ar kuriem nosaka noteiktus termiņus, var būt paredzēti arī izņēmumi ārkārtas apstākļiem [2], kas varētu attiekties uz pašreizējo ārkārtas situāciju, kad, piemēram, iestāžu vai tiesu darbība ir nopietni traucēta vai pat apstājusies.
Taču beidzoties citiem ES instrumentos noteiktajiem termiņiem, pilsoņiem vai tiesām var tikt liegta iespēja veikt procesuālus pasākumus, piemēram, lēmuma pārsūdzēšanu, kam ir neatgriezeniskas sekas tiesas procesā [3], un konkrētajā ES instrumentā nav paredzēts pagarinājums vai atkāpe. Šādos gadījumos jau sākotnēji nevar pieņemt, ka apstākļi, kas izriet no šīs krīzes, attaisno atkāpi no piemērojamiem Savienības tiesību aktiem attiecībā uz termiņiem. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka Covid-19 krīze izraisa ārkārtas situāciju, kas rada būtiskas problēmas gan pilsoņiem, gan iestādēm, un var radīt situācijas, kad Savienības tiesību aktos noteikto pienākumu ievērošana uz laiku nav iespējama vai ir pārmērīgi sarežģīta.
Šā iemesla dēļ efektīvas tiesu pieejamības saglabāšanai vajadzētu būt svarīgam kritērijam, kad tiek vērtēts:
- vai termiņš ir izbeidzies;
- kādas procesuālas sekas var radīt termiņa beigas.
Piemēram, vispārējie sabiedriskās dzīves ierobežojumi, kas ietekmē ne tikai tiesas, bet arī pasta pakalpojumus, kā arī iespēju konsultēties ar advokātu un sagatavot dokumentus iesniegšanai tiesā, varētu apdraudēt pilsoņu iespējas vērsties tiesā. Līdz ar to atkarībā no konkrētajiem apstākļiem var būt pamatoti neieskaitīt krīzes periodu procesuālos termiņos. Tas ir atkarīgs no konkrētās situācijas: ja tiesas steidzamos ģimenes tiesību jautājumos darbojas kā parasti, jo tie ir prioritāri, var pieprasīt arī, lai tiktu ievēroti attiecīgie termiņi.
Veicot šo novērtējumu, svarīgs atskaites punkts var būt dalībvalsts lēmums par termiņiem, kas tiek apturēti saskaņā ar valsts tiesību aktiem (pat tad, ja tas tieši juridiski neietekmē ES tiesību aktos noteiktos termiņus); tas var palīdzēt izlemt, vai efektīva tiesu iestāžu pieejamība tiek kavēta tādā mērā, ka termiņu apturēšanu var uzskatīt par pamatotu arī attiecībā uz ES tiesību aktos noteiktajiem termiņiem.
[1] Sevišķi attiecībā uz sadarbību starp iestādēm vai tiesām, piemēram, termiņiem, kas noteikti regulas 2007/1393 6. pantā par dokumentu saņemšanas apstiprinājumu saņēmējā struktūrā vai direktīvas 2003/08 13. panta 4. punktā par juridisko palīdzību.
[2] Sk. regulas “Brisele II a” 11. panta 3. punktu vai Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma regulas 18. pantu.
[3] Sk., piemēram, regulas “Brisele II a” 15. panta 5. punktu, ar ko nosaka sešu nedēļu termiņu, kurā citai tiesai jāpieņem piekritība, pretējā gadījumā piekritībai saglabājoties tiesā, kura pirmā uzsākusi lietas izskatīšanu; Dokumentu izsniegšanas regulas 8. pantu, ar ko nosaka septiņu dienu termiņu, kad saņēmējai struktūrai jāatsaka dokumenta izsniegšana; Uzturēšanas saistību regulas 19. panta 2. punktu, ar ko nosaka 45 dienu termiņu, kad pieprasīt uzturēšanas saistību noteikšanas lēmuma pārskatīšanu, u. c.
Maksātnespējas tiesības
Covid-19 pandēmija un ekonomikas lielas daļas slēgšana ir izraisījusi uzņēmumu naudas plūsmas krasu samazināšanos un masveida maksātnespējas draudus. Turpmākajā tabulā sniegts pārskats par pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas, lai risinātu šo situāciju un novērstu dzīvotspējīgu uzņēmumu maksātnespēju, ko izraisījis šis īslaicīgais satricinājums. Šie pasākumi var attiekties uz:
- materiālajām maksātnespējas tiesībām, tostarp pienākumu izpildes apturēšanu (parādniekiem) un iespēju (kreditoriem) iesniegt maksātnespējas pieteikumu vai moratoriju par prasījumu izpildi, vai līgumu izbeigšanu;
- procesuālajām maksātnespējas tiesībām saistībā ar tiesvedības pārtraukšanu, termiņiem un dažāda veida laika ierobežojumiem;
- papildu pasākumiem, kas tieši vai netieši saistīti ar uzņēmumu maksātnespējas situācijām, tostarp, ja dalībvalstis tā norādījušas, plašākiem pasākumiem, kas palīdz uzņēmējiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās grūtības.
Salīdzinoša tabula par pasākumiem, kas saistīti ar maksātnespēju dalībvalstīs pēc Covid-19 (1520 KB)
2. Krimināltiesības
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (krimināllietās)
Daudzas dalībvalstis ir noteikušas stingrus ierobežojumus, lai novērstu koronavīrusa izplatīšanos. Tie ietekmē arī tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un ES instrumentu piemērošanu.
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla (ETST) sekretariāts apkopo informāciju par starptautisko sadarbību krimināllietās un padara to pieejamu ETST tīmekļa vietnes īpašajā Covid-19 sadaļā. Tā kā daļai informācijas piekļuve ir ierobežota, lūdzam pēc tās vērsties pie savas valsts kontaktpunkta vai ETST sekretariāta.
Eiropas apcietināšanas ordera koordinācijas grupa
Covid-19 krīze tieši ietekmē tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, piemēram, Eiropas apcietināšanas ordera (EAO) procesu.
Pašreizējās krīzes laikā nepieciešama ātra un efektīva informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm attiecībā uz sensitīvajām nodošanas procedūrām. Šajā sakarā Komisija ciešā sadarbībā ar Eurojust, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu (krimināllietās) un Padomes Ģenerālsekretariātu ir izveidojusi EAO koordinācijas grupu. Grupa var būt noderīga arī citās situācijās, kad ir vajadzīga ātra informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm, piemēram, reaģējot uz Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem, kas tieši ietekmē EAO raitu darbību.
Aizdomās turēto un apsūdzēto procesuālās tiesības
Covid-19 uzliesmojums ietekmē arī aizdomās turēto un apsūdzēto personu procesuālo tiesību īstenošanu. Tieša saziņa ar juristiem, tulkiem vai trešām personām (kad aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām ir atņemta brīvība) ir sarežģītāka.
Ieteicams izmantot audio un videokonferences vai citus attālinātas saziņas rīkus. Turklāt būtu jāievieš drošības pasākumi, piemēram, stikla vairogi policijas iecirkņos vai aizturēšanas telpās, lai varētu īstenot tiesības uz advokāta vai tulka palīdzību.
Arī Covid-19 laikā ir jāievēro aizdomās turēto un apsūdzēto personu procesuālās tiesības, lai nodrošinātu taisnīgu tiesvedību. Direktīvās paredzētās ierobežota apjoma atkāpes, ko piemēro absolūtas nepieciešamības gadījumā, kompetentajām iestādēm būtu jāinterpretē šauri, nevis jāizmanto plašā mērogā.
Noziegumos cietušie – atbalsts un aizsardzība Covid-19 pandēmijas laikā
Saskaņā ar Cietušo tiesību direktīvu dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, ka visiem noziegumos cietušajiem ir pieejami vispārēji un specializēti atbalsta pakalpojumi, kas ir konfidenciāli, bez maksas un atbilst cietušo individuālajām vajadzībām. Atbalstam un aizsardzībai, kas atbilst cietušo īpašajām vajadzībām, vajadzētu būt pieejamiem jebkuros apstākļos. Tas attiecas arī uz īpašo situāciju Covid-19 pandēmijas laikā.
No vardarbības ģimenē cietušie
No vardarbības ģimenē cietušo stāvokli īpaši pasliktina sociālā distancēšanās un izolācija laikā, kad noteikti pārvietošanās ierobežojumi. Personas, kurām ir vardarbīgs partneris, un bērni ar vardarbīgiem vecākiem, no vienas puses, ir vairāk pakļauti piespiedu kontrolei, vardarbībai un nevērībai, bet no otras puses, viņiem ir grūtāk saņemt atbalstu un aizsardzību.
Dalībvalstis tiek mudinātas savu Covid-19 ārkārtas situācijas darbību ietvaros noteikt īpašus atbalsta un aizsardzības pasākumus personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē. Īpaši svarīgi ir nodrošināt efektīvu piekļuvi atbalsta pakalpojumiem internetā un ārpus tā, tostarp psiholoģiskajai palīdzībai un citiem sociālajiem pakalpojumiem. Sevišķi personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē, būtu jānodrošina patvēruma vietas, psiholoģiskā palīdzība, atbalsts traumu gadījumos un konsultācijas. Arī valstu tiesībaizsardzības iestādēm vajadzētu pievērst īpašu uzmanību reģistrētajiem un jaunajiem vardarbības gadījumiem ģimenē. Svarīgi ir arī nodrošināt cietušajiem fizisku aizsardzību.
E-tiesiskuma portāla tīmekļa vietnes, kas veltītas konkrētām valstīm, sniedz vispārīgu informāciju par to, kā konkrētās dalībvalstīs tiek organizēts atbalsts un aizsardzība cietušajiem.
Vairāki dalībnieki (tostarp ES aģentūras un atbalsta organizācijas) sniedz praktisku informāciju par to, kā nodrošināt atbalstu un aizsardzību cietušajiem Covid-19 pandēmijas laikā.
- Informāciju par tuvākajiem atbalsta pakalpojumiem no vardarbības ģimenē cietušajiem var atrast šeit (Sievietes pret vardarbību Eiropā).
- Informācija par valsts neatliekamās palīdzības dienestiem sievietēm ir pieejama šeit (Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts).
- Informāciju par to, kā izveidot un sniegt attālinātu atbalstu un konsultācijas no vardarbības ģimenē cietušajiem, ir atrodama tīmekļa vietnē Victim Support Europe.
- Pamattiesību aģentūra ir izdevusi biļetenu par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz pamattiesībām. Tajā ietverti vairāku dalībvalstu paraugprakses piemēri, kā nodrošināt atbalstu un aizsardzību personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē.
- Arī Pasaules Veselības organizācija sniedz virkni ieteikumu, kā atbalstīt un aizsargāt no vardarbības ģimenē cietušos pandēmijas laikā.
Kibernoziedzības upuri
Saskaņā ar Eiropola sniegto informāciju Covid-19 pandēmija rada noziedzniekiem jaunas iespējas ļaunprātīgi izmantot iedzīvotāju bailes un darba apstākļus. Kiberuzbrukumu skaits ir ievērojams, un paredzams, ka tas turpinās pieaugt. Tā kā daudzi strādā no mājām, ir palielinājušās kibernoziedznieku iespējas izmantot izdevības un neaizsargātību.
Eiropols ir sagatavojis ieteikumus profilaksei un informētības veicināšanai, kas palīdzēs plašai sabiedrībai ievērot kiberdrošību. Šajā paaugstināta riska laikā ir īpaši svarīgi izmantot vecāku kontroli, lai aizsargātu bērnus tiešsaistē, nodrošināt elektroniskās ierīces ar parolēm, PIN kodiem vai biometrisko informāciju un pirkt preces no uzticamiem tiešsaistes pārdevējiem (iepriekš pārbaudot viņu konkrēto novērtējumu).
Plašāka informācija par drošību tiešsaistē pieejama šeit.
Naida noziegumos cietušie
Pamattiesību aģentūra ziņo, ka lielākajā daļā ES dalībvalstu ir palielinājies tādu rasisma, ksenofobijas un neiecietības incidentu skaits, kas vērsti pret konkrētām nacionālajām vai etniskajām kopienām un ir saistīti ar Covid-19 pandēmiju.
Dalībvalstu centieniem attiecībā uz naida noziegumos cietušajiem vajadzētu tiekties veicināt ziņošanu par naida noziegumiem, uzlabot aizspriedumu motivācijas precīzu izmeklēšanu un sniegt atbalstu cietušajiem.
Stāvoklis cietumos
Covid-19 uzliesmojuma rezultātā no valstu cietumu administrācijas tiek pieprasīts ierobežot vīrusa ietekmi uz cietumu slēgto un neaizsargāto vidi. Vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu rezultātā uz laiku tiek pārtraukti jebkuri ģimenes apmeklējumi un nodarbības, kurās piedalās personas no ārpuses, piemēram, sports, profesionālā vai arodapmācība.
Gan darbinieki, gan ieslodzītie ir nobažījušies par savu veselību. Ieslodzītie cieš no nodarbību un apmeklējumu trūkuma, līdz ar to ir grūti saglabāt darbinieku motivāciju un novērst ieslodzīto nemierus.
Sevišķi dalībvalstis, kurās liela daļa cietumu ir pārpildīti, ir spiestas pieņemt sarežģītus lēmumus par iespējamu pirmstermiņa atbrīvošanu.
Lielākā daļa dalībvalstu saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2008/909/TI (2008. gada 27. novembris) ir atlikušas arī visu ieslodzīto fizisku pārvietošanu.
Komisija vēlas palīdzēt dalībvalstīm reaģēt uz situāciju cietumos, veicinot informācijas un paraugprakses apmaiņu.
Šajā nolūkā sk. turpmāk minēto noderīgo tīmekļa vietņu sarakstu, kurā ietverti dati par Covid-19 situāciju cietumos dažādās ES dalībvalstu tīmekļa vietnēs.
Eiropas Cietumu un labošanas dienestu organizācijai (EuroPris), kas saņem līdzfinansējumu no Eiropas Komisijas programmas “Tiesiskums”, ir īpaša lapa par pasākumiem Eiropas cietumos saistībā ar Covid-19 krīzi.
2020. gada marta beigās EuroPris izveidoja adresātu grupu no ekspertiem (pašlaik kopskaitā 84) un katru dienu dalījās ar jaunāko informāciju par visām saņemtajām atbildēm un jautājumiem.
Organizācijas tīmekļa vietnē var iepazīties arī ar ikdienas atjauninājumiem.
Eiropas Padomes Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (CPT) ir publicējusi principus par attieksmi pret personām, kurām atņemta brīvība, Covid-19 pandēmijas situācijā.
Eiropas Padomes Sadarbības padomes penoloģijā darba grupa (PC-CP WG) ir publicējusi paziņojumu Covid-19 sakarā angļu un franču valodā.
Papildinformāciju par Covid-19 un cietumiem un probāciju var atrast Eiropas Padomes tīmekļa vietnē, kur atrodama arī Statistiques Penales Annuelles du Conseil de l’Europe (SPACE) statistika par 2019. gadu.
Uzņēmums IPS Innovative Prison Systems ir publicējis ceļvedi lēmumu pieņēmējiem par pasaules praksi un ieteikumiem COVID-19 Pandemic Response Fighting the invisible threat in prisons, autori Joana Apóstolo, Rita Martins un Pedro das Neves.
ANO Spīdzināšanas novēršanas apakškomiteja (SPT)
Iepriekšējā gada februāra sesijā SPT sniedza padomus valstu preventīvajiem mehānismiem (NPM) par šo jautājumu.
2020. gada 30. martā SPT sniedza detalizētus ieteikumus par virkni pasākumu, kas valdībām un neatkarīgām pārraudzības struktūrām būtu jāveic, lai Covid-19 pandēmijas laikā aizsargātu cilvēkus, kuriem atņemta brīvība.
Spīdzināšanas novēršanas apvienība (APT) ir izveidojusi informācijas centru, kas vāc un sistematizē datus par brīvības atņemšanu un Covid-19.
Starptautiskā sodu sistēmas reformēšanas organizācija (PRI) ir publicējusi informatīvu piezīmi Koronavīruss. Cietumos mītošo cilvēku veselības aprūpe un cilvēktiesības
Eiropas Ieslodzījuma vietu novērošanas centrs (EPO), Eiropas NVO tīkls, kuru kopš 2012. gada koordinē Antigone, ir apkopojis informāciju par to, kā Eiropas valstis tiek galā ar vīrusu, tostarp ziņojumu "Covid-19: kas notiek Eiropas cietumos?” un interaktīvu karti ar īsu informāciju par katru dalībvalsti.
PVO Eiropas reģionālais birojs ir publicējis pagaidu norādījumus par to, kā Covid-19 apstākļos rīkoties cietumos un citās apcietinājuma vietās.
Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs ir nācis klajā ar paziņojumu Covid-19 pandēmija. Nepieciešami steidzami pasākumi ieslodzīto tiesību aizsardzībai Eiropā.
Probācija
Covid-19 uzliesmojums ietekmē arī probācijas darbu ES. Organizācijas izstrādā jaunas darba metodes un sniedz papildu norādījumus darbiniekiem par to, kā veikt savu darbu un pienākumus. Eiropas Probācijas konfederācija (CEP) – organizācija, kas saņem līdzfinansējumu no Eiropas Komisijas programmas “Tiesiskums”, – publicē informāciju, pasākumus un protokolus par to, kā probācijas dienesti visā Eiropā tiek galā ar Covid-19 uzliesmojumu.
Organizācija ir apzinājusi kopīgo praksi un izstrādājusi ieteikumus probācijas nozarei Covid-19 apstākļos.
- Probācijas dienesti visā ES seko valstu iestāžu ieteikumiem un norādījumiem un tos ievēro, lai panāktu ne tikai probācijas personāla un uzraugāmo personu, bet arī plašākas sabiedrības drošību.
- Saziņa starp probācijas darbiniekiem, kā arī ar citām ieinteresētajām personām notiek attālināti, izmantojot telefonu, pastu vai videokonferences. Probācijas organizācijas, kurām jau ir digitālā infrastruktūra, ir izdevīgākā situācijā.
- Klātienes tikšanās starp probācijas darbiniekiem un likumpārkāpējiem tiek aizstātas ar attālinātiem kontaktiem pa pastu, tālruni vai videokonferencēm.
- Probācijas organizāciju svarīga prioritāte ES ir darbs ar augsta riska likumpārkāpējiem. Augstāka riska likumpārkāpēji tiek identificēti un viņiem tiek piešķirta prioritāte uzraudzības un iejaukšanās/ārstēšanas ziņā, īpaši tiem, kas ir bijuši vardarbīgi ģimenē.
- Lielākajā daļā valstu piespiedu darbs ir pārtraukts vai atlikts.
- Elektroniskā uzraudzība notiek kā parasti, fiziskās tikšanās tiek aizstātas ar telefona zvaniem vai citiem tiešsaistes rīkiem.
- Pārbaudes laika noteikšana lielākam skaitam cilvēku nedrīkst pārslogot probācijas sistēmu un neapdomīgi palielināt probācijas darbinieku darba apjomu. Alternatīvajām sankcijām jābūt jēgpilnām, un tās jāizmanto pareizi, lai izvairītos no masveida uzraudzības.
- Tā kā tiesas sēdes tiek atliktas, paredzams, ka pēc Covid-19 pandēmijas palielināsies pirms soda izciešanas sagatavojamo un iesniedzamo ziņojumu skaits, tādējādi tieši ietekmējot probācijas darbinieku ikdienas darba apjomu.
- Visas probācijas organizācijas Eiropas Savienībā ir nobažījušās un lūdz pievērst uzmanību tam, ka, visticamāk, pieaugs vardarbības gadījumu skaits ģimenē.
3. Digitālo rīku izmantošana tiesu iestādēs
Sakarā ar koronavīrusa izraisīto krīzi vairākas dalībvalstis ir veikušas pasākumus, lai veicinātu digitālo rīku izmantošanu tiesu iestādēs.
Turpmāk tabulā sniegta informācija par dalībvalstu veiktajiem pagaidu pasākumiem.
Tiesu iestāžu izmantotie digitālie rīki (359 KB)
