An expert is a person appointed by the court or the parties in order to provide his expertise on a certain subject during court proceedings. Their duty is to the court even if the parties have appointed the expert.

Usually, national laws lay down the duties and responsibilities of experts. Most countries stipulate requirements (education, training and/or certification) for recognition as an expert in court proceedings. Currently, there is no agreement between the Member States on the requirements for (judicial) experts and national nomenclatures significantly differ from one another.

There are many types of experts:

• An expert witness will be asked to interpret facts and/or give an opinion based on their expertise in technical matters or on their experience so as to clarify the parties’ arguments;
• A technical expert will be asked to give their opinion on technical or scientific issues;
• A legal expert may be consulted about rules, practices and rights applicable to foreign law;
• Other experts.

The national factsheets on experts and expertise provide information about existing national lists and registers of experts, requirements experts have to adhere to, remuneration and liability of experts, as well as information about the conduct of expert proceedings.

These national factsheets have been compiled by the European Expert and Expertise Institute (EEEI) within the framework of the Find an Expert project, funded under the Justice Programme of the European Commission.

I. Ekspertu saraksti un reģistri

Tikai tās personas, kuras ar tieslietu ministra vai tieslietu ministra pilnvarotas amatpersonas lēmumu un pēc Akreditācijas komisijas ieteikuma ir iekļautas valsts tiesu ekspertu un zvērinātu tulkotāju, tulku un tulkotāju-tulku reģistrā, ir tiesīgas iegūt tiesu ekspertu nosaukumu un pieņemt un veikt tiesu ekspertu uzdevumus vai iegūt zvērināta tulkotāja, tulka vai tulkotāja-tulka nosaukumu un veikt viņiem ar likumu uzticētos rakstiskās vai mutiskās tulkošanas uzdevumus.

Fiziskas personas tiek reģistrētas minētajā reģistrā, ja tās:

• ir Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņi vai tur likumīgi uzturas;
• nav notiesāti ar galīgu spriedumu, pat ja tas ir nosacīti, par noziedzīgu nodarījumu, par ko piespriests naudas sods, piespiedu darbs vai brīvības atņemšana, izņemot sodāmību par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem un sodāmību, kas, pēc tieslietu ministra atzinuma nepārprotami nav šķērslis ekspertīzes veikšanai ekspertīzes jomā un specializācijā, kurā viņi reģistrējas kā eksperti, vai arī zvērinātu tulkotāju, tulku un tulkotāju-tulku rakstiskās vai mutiskās tulkošanas darbu veikšanai valodās, kurās viņi reģistrējas kā zvērināti tulkotāji, tulki vai tulkotāji-tulki. Tas pēc analoģijas attiecas uz personām, kurām ārvalstīs ar res judicata spriedumu ir piespriests tāds pats sods;
• ir vismaz 21 gadu vecas, ja šīs personas ir zvērināti tulkotāji, tulki vai tulkotāji-tulki;
• apliecina nepieciešamās profesionālās prasmes un juridiskās zināšanas;
• rakstiski apliecina savu pieejamību tiesu iestādēm;
• apliecina profesionālo kompetenci un juridiskā zināšanas;
• apņemas turpināt apmācību savā kompetences jomā;
• apņemas ievērot Karaļa noteikto ētikas kodeksu, kas paredz vismaz neatkarības un objektivitātes principus;
• ir nodevušas zvērestu.

Reģistru pārvalda un pastāvīgi atjaunina Federālais valsts dienests.

Ieraksts valsts reģistrā ir derīgs sešus gadus, un to katru reizi var pagarināt uz tādu pašu laikposmu. Pagaidām ieraksti ir tikai provizoriski, līdz tiks izveidota akreditācijas komisija. Akreditācijas komisija uzsāka darbu 2019. gada jūnija sākumā. Visi gandrīz 4000 ekspertu/tulkotāju/tulku būs jāpārbauda līdz 2022. gada 30. novembrim.

Ir ieviests pārejas plāns, saskaņā ar kuru tiesu iestādēs strādājošajiem ekspertiem ir jāievēro tā noteikumi ne vēlāk kā 6 gadus pēc 2014. gada 10. aprīļa likuma spēkā stāšanās dienas. Tā rezultātā tas ir atlikts līdz 2022. gada 1. decembrim.

2020. gada 24. decembrī stājās spēkā jauns 2020. gada 20. decembra likums, kas ļauj visiem ekspertiem reģistrēties pagaidu datubāzē. Pagaidu reģistrācija ir spēkā līdz 2022. gada 30. novembrim.

Pašlaik reģistram var piekļūt tikai tiesneši. Turpmāk tam vajadzētu būt pieejamam ikvienam Federālā valsts dienesta tieslietu tīmekļa vietnē.

Lai tiktu iekļauts reģistrā, ekspertam ir jāpierāda, ka viņam ir nepieciešamās profesionālās spējas un juridiskās zināšanas (Tiesu kodeksa 555/8. panta 4. punkts).

Šis pierādījums tiek sniegts:

• Attiecībā uz profesionālo kompetenci:
  • tiesu ekspertiem – ar diplomu, kas iegūts ekspertīzes jomā, kurā pretendents piesakās tiesu eksperta reģistrācijai, un apliecinājumu, ka viņam ir piecu gadu atbilstoša pieredze astoņu gadu laikā pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas, vai, ja diploma nav, ar apliecinājumu par piecpadsmit gadus ilgu attiecīgu pieredzi divdesmit gadu laikā pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas;
  • zvērinātiem tulkotājiem, tulkiem un tulkotājiem-tulkiem - iegūtais diploms vai pierādījumi par vismaz divu gadus ilgu attiecīgo pieredzi, kas iegūta astoņu gadu laikā pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas, vai jebkādi citi pierādījumi par tās(-o) valodas(-u) zināšanām, attiecībā uz kuru(-ām) viņi ir iesnieguši reģistrācijas pieteikumu. Tiesu eksperti un zvērināti tulkotāji, tulki un tulkotāji-tulki, kuru domicils ir citā ES valstī, var pierādīt savu profesionālo kompetenci, reģistrējoties līdzīgā reģistrā savā valstī, un viņiem ir jāiesniedz to apliecinošs dokuments. Karaļa dekrēts, kas jāpieņem Federālajam parlamentam, noteiks “kvalifikācijas celšanas un apmācības” pienākumus.
• Attiecībā uz juridiskajām zināšanām:  sertifikāts, kas izsniegts pēc mācību kursa pabeigšanas, kurš atbilst Karaļa 2018. gada 30. marta dekrētā izklāstītajiem nosacījumiem.

II. Tiesas ekspertu atalgojums

Civillietās tiesas eksperta honorāru nosaka puses. Tomēr galavārds ir tiesai, un tā var nolemt samazināt ierosinātā tiesas eksperta honorāru.

Krimināllietās tiesas ekspertu honorārus nosaka ar karaļa dekrētu.

Puses nevar saņemt juridisko palīdzību, lai samaksātu eksperta honorāru.

III. Tiesas ekspertu atbildība

Tiesas eksperti ir atbildīgi saskaņā ar vispārējiem noteikumiem (civiltiesības/līgumtiesības). Eksperta atbildība nav ierobežota ar likumu.

IV. Papildu informācija par ekspertīzes procedūru

Galvenās tiesību normas, kas Beļģijā piemērojamas tiesu ekspertīzei, ir Beļģijas Tiesu kodeksa 962.–991. pants: (teksts pieejams holandiešu, franču un vācu valodā).

Beļģijas tiesību sistēmā nav noteikta atšķirība starp dažādiem ekspertu veidiem, bet ir iekļauti tikai tiesu eksperti. Tā izšķir tikai tiesu ekspertus, no vienas puses, un tulkotājus/tulkus, no otras puses.

Šis nosaukums ir aizsargāts.

1. Ekspertu iecelšana

Saskaņā ar Beļģijas Tiesu kodeksu tikai tiesneši un izmeklēšanas tiesneši un/vai prokurors var iecelt tiesas ekspertu.

Tomēr lietas dalībniekiem nav aizliegts pieprasīt sava eksperta atzinumu. Šādu privātu ekspertu tad sauc par “tehnisko konsultantu”. Likums neregulē to iejaukšanos.

Beļģijas Tiesu kodeksa 962. pantā ir noteikts, ka: “Tiesnesis var uzdot ekspertiem izdarīt secinājumus vai sniegt tehniska rakstura atzinumus, lai atrisinātu strīdu, par kuru ir iesniegta lieta, vai ja pastāv objektīvs un reāls strīda rašanās risks. Tiesnesis var iecelt ekspertus, par kuriem puses vienojas. Tiesnesis var atkāpties no pušu izvēles tikai ar pamatotu lēmumu.”

a) tiesas norīkota iecelšana

Nav atšķirības starp ekspertu iecelšanu civiltiesas vai krimināltiesas procesa vajadzībām. Tiesu kodeksa 555/6 līdz 555/16. pants ir piemērojams gan civillietās, gan krimināllietās (Tiesu kodeksa 2. pants).

Izņemot gadījumus, kas paredzēti Tiesu kodeksa 555/15. pantā (steidzamos gadījumos vai gadījumos, kad nav pieejams eksperts ar vajadzīgajām zināšanām un specializāciju), tiesām ir pienākums iecelt ekspertu, kas reģistrēts Valsts tiesu ekspertu reģistrā.

Civiltiesām ir rīcības brīvība iecelt jebkuru reģistrā iekļautu ekspertu, kuru tās uzskata par piemērotu ierosinātajam uzdevumam. Tās var iecelt arī pušu izvēlētus ekspertus, un tām nav atļauts atkāpties no šīs izvēles bez pamatota iemesla.

Ekspertiem ir juridisks pienākums pārbaudīt, vai viņiem nav interešu konflikta.

b) pušu norīkota iecelšana

Katra puse var pieprasīt sava eksperta atzinumu civillietās. Šādu ekspertu sauc par “tehnisko konsultantu”. Ieceļot “tehnisko konsultantu”, pusēm nav jāievēro īpaši noteikumi vai procedūra.

2. Procedūra

Tiesai ir rīcības brīvība izlemt, vai eksperta atzinums ir nepieciešams strīda izšķiršanai vai patiesības noskaidrošanai.

Eksperta uzdevums ir sniegt atzinumu tiesai, izpildot tiesas doto konkrēto uzdevumu.

Tiesai eksperta atzinums nekad nav saistošs.

Civilprocesā tiesa uzrauga ekspertīzes gaitu un nodrošina, ka tiek ievēroti termiņi un ka eksperta liecība tiek uzklausīta.

Ekspertam ir jāievēro uzdevuma noteikumi.

Puses var apstrīdēt ziņojumu, sniedzot paziņojumus un sniedzot pretatzinumu.

Tiesas procesa laikā ekspertiem ir atļauts sazināties ar pusēm, bet, lai ievērotu principu par abu pušu uzklausīšanu, jebkurai saziņai jānotiek visu pušu klātbūtnē.

a) Eksperta ziņojums

Eksperta novērtējuma rezultāti tiek atspoguļoti ziņojumā.

Ziņojumā ietverti sagatavošanas dokumenti, eksperta darbs un konstatējumi, kā arī secinājumi. Tajā ietverti arī visi dokumenti, kurus eksperts ir izskatījis.

Galīgo ziņojumu iesniedz tiesai, kas iecēlusi ekspertu.

Civillietās, ja tiesa negūst nepieciešamos paskaidrojumus, tā var uzdot vai nu tam pašam ekspertam veikt papildu ekspertīzi, vai arī uzdot veikt citu ekspertīzi.

b) Lietas izskatīšana tiesā

Tiesa var uzklausīt ekspertu tiesas sēdē. Pēc eksperta vai pušu pieprasījuma tiesnesis var uzklausīt arī pušu tehniskos konsultantus.

I. Ekspertu saraksti un reģistri

Čehijas Republikā ir izveidots oficiāls ekspertu saraksts.

Saskaņā ar 15. pantu Likumā Nr. 254/2019 par ekspertiem, ekspertu birojiem un ekspertu institūtiem (“Ekspertu likums”), ko īsteno ar Tieslietu ministrijas 2020. gada 26. novembra Īstenošanas dekrētu Nr. 503/2020, ekspertu saraksts ir pieejams publiski.

Ekspertu saraksts ir pieejams šeit. Sarakstā atrodami arī ekspertu biroji un institūti, kas ir kvalificēti veikt ekspertīzi.

Tieslietu ministrija atbild par ekspertu saraksta uzturēšanu.

Saskaņā ar 5. panta 1. punktu Ekspertu likumā, ko īsteno ar Dekrētu Nr. 503/2020, lai ekspertus iekļautu sarakstā, tiem jāatbilst tālāk uzskaitītajiem kritērijiem. Kritēriji ir šādi:

• to juridiskā adrese, pastāvīgā dzīvesvieta, kontaktadrese vai reģistrētā ārvalstnieka dzīvesvieta ir Čehijas Republikā;
• tiem ir vajadzīgais izglītības līmenis (augstskolas izglītība, ja iespējams; pretējā gadījumā augstākais sasniedzamais izglītības līmenis);
• tiem jābūt vismaz piecu gadu aktīvai profesionālai pieredzei attiecīgajā jomā un nozarē;
• tiem ir iegūta papildu specializētā izglītība vai profesionālās kompetences sertifikāts (jomās un nozarēs, kas uzskaitītas Īstenošanas dekrēta Nr. 505/2020 2. pielikumā);
• tiem jābūt tiesībspējīgiem un rīcībspējīgiem (pilnībā jāspēj iesaistīties tiesvedībā);
• tie nav krimināli sodīti (persona nedrīkst būt notiesāta ar galīgu spēku par tīšu vai aiz neuzmanības izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts saistībā ar ekspertīzes vai uzņēmējdarbības veikšanu, ja vien netiek uzskatīts, ka tā nav notiesāta);
• to rīcībā jābūt nepieciešamajam materiālajam un tehniskajam aprīkojumam un ierīcēm;
• tiem jābūt sekmīgi nokārtojušiem pielaides eksāmenu, ko rīko Tieslietu ministrija;
• tie nav bankrotējuši;
• tiem pēdējo piecu gadu laikā nav atsaukta atļauja veikt ekspertīzi nopietnas vai atkārtotas ekspertu pienākumu neizpildes dēļ un
• pēdējo trīs gadu laikā tiem nedrīkst būt uzlikts 100 000 CZK vai lielāks naudas sods par nodarījumiem, kas uzskaitīti Ekspertu likumā.

Attiecībā uz ekspertu biroja vai institūta darbību ir jāievēro Ekspertu likuma 6. un 7. pantā paredzētie īpašie nosacījumi.

Lai ekspertu reģistrētu, viņam ir jādod zvērests. Zvēresta saturs ir šāds: “Apsolu, ka eksperta darbā ievērošu tiesību aktu noteikumus, objektīvi un neatkarīgi veikšu ekspertīzi, pilnībā izmantošu visas savas zināšanas, rūpēšos par turpmāku izglītošanos un saglabāšu konfidencialitāti attiecībā uz faktiem, ko uzzināšu, veicot ekspertīzi.”

Lai ekspertus iekļautu sarakstā, viņiem jāiesniedz pieteikums Tieslietu ministrijai.

Tomēr viņiem nav jāparakstās, ka ievēros rīcības kodeku vai ētikas kodeksu.

Ekspertus var svītrot no saraksta, ja ir viens no šādiem iemesliem:

• eksperts ir miris vai tiek likvidēts ekspertu birojs vai institūts;
• eksperts paziņo, ka ir beidzis strādāt par ekspertu;
• juridiski stājas spēkā lēmums par eksperta darba atļaujas anulēšanu.

Ekspertīzes tiesību izbeigšanos pēc tam, kad ministrija ir anulējusi atļauju, regulē Ekspertu likuma 14. panta 1. punkts. Šo noteikumu piemēro gadījumos, kad eksperts vairs neatbilst iecelšanas nosacījumiem, nav iesniedzis obligātās atbildības apdrošināšanas apliecinājumu, ilgtermiņā nespēj veikt darbu medicīnisku, profesionālu vai citu nopietnu iemeslu dēļ, ir citādi neaktīvs (iepriekšējos 5 gados sagatavoti mazāk nekā 3 eksperta atzinumi) vai eksperts nopietni vai pastāvīgi nepilda Ekspertu likumā noteiktos pienākumus.

Tieslietu ministrija regulāri atjaunina ekspertu sarakstu.

Ekspertu var atrast, izmantojot meklēšanas rīku. Šis meklēšanas rīks aptver visus ekspertus, ekspertu birojus un ekspertu institūtus.

Eksperti sarakstā ir iekļauti atbilstīgi darbības jomai, nozarei un, attiecīgā gadījumā, specializācijai. Patlaban Ekspertu likumā ir noteiktas 52 galvenās jomas. Īstenošanas dekrēta Nr. 505/2020 1. pielikumā ir iekļauts saraksts, kurā ir norādītas ekspertu nozares dažādās kompetences jomās.

Ekspertiem informācija par eksperta darbu ir elektroniski jāievada ekspertu atzinumu reģistrā, kas ir pieejams attālināti un ko uztur Tieslietu ministrija.

II. Ekspertu kvalifikācija

Par ekspertiem var iecelt tikai personas, kuras savā specializētajā jomā un nozarē ir sasniegušas vajadzīgo apmācības līmeni un minimālo aktīvās profesionālās pieredzes ilgumu. Lai veiktu ekspertīzi, dalība ekspertu organizācijā nav obligāta.

Tomēr dažās ekspertu darbības jomās un nozarēs ir nepieciešams profesionālās kompetences apliecinājums, ko izdevusi likumīgi izveidota profesionāla apvienība, kurā dalība ir obligāta, piemēram, būvniecības nozarē (saskaņā ar Īstenošanas dekrēta Nr. 505/2020 2. pielikumu), lai tajās varētu veikt ekspertīzi.

Ekspertiem ir jāpilnveido prasmes vai jāpaplašina zināšanas. Tieslietu ministrija ir iesaistīta ekspertu apmācībā un sniedz turpmāku profesionālo atbalstu.

III. Ekspertu darba samaksa

Ekspertu darba samaksu regulē vai nu līgums ar klientu, kas pieprasa eksperta atzinumu, vai Ekspertu likums un Īstenošanas dekrēts Nr. 504/2020 par ekspertu honorāriem.

Attiecībā uz ekspertu darba samaksu ir ierobežojumi. Līgumā paredzētā atlīdzība nav pieļaujama, ja eksperta atzinumu pieprasa publiska iestāde (piemēram, tiesa vai administratīva iestāde).

Papildus darba samaksai ekspertam ir tiesības saņemt atlīdzību par skaidras naudas izdevumiem un kompensāciju par patērēto laiku, ieskaitot laiku, ko saistībā ar ekspertīzi viņš pavadījis ceļā uz vietu, kas nav eksperta juridiskā adrese.

Tiesas iecelti eksperti var saņemt avansa maksājumus.

Ekspertu honorārus maksā, kā izklāstīts tālāk.

Civilprocess

Ekspertu honorāri ir iekļauti tiesvedības izmaksās. Katrs lietas dalībnieks sedz izdevumus, kas radušies pašam lietas dalībniekam un tā pārstāvjiem. Pusei, kas konkrētajā gadījumā ir guvusi pilnīgus panākumus, tiesa piešķir atlīdzību par izmaksām, kas radušās, faktiski īstenojot vai aizstāvot puses tiesības attiecībā pret zaudējušo pusi. Ja puse gūst tikai daļējus panākumus, tiesa taisnīgi sadala izmaksu atlīdzību vai paziņo, ka nevienai no pusēm nav tiesību uz šādu atlīdzību. Pamatojoties uz tiesvedības rezultātiem, valsts ir tiesīga saņemt no pusēm atlīdzību par izmaksām, ko valsts ir segusi saistībā ar tiesvedību, izņemot gadījumus, kad tiek sagaidīts, ka puses tiks atbrīvotas no tiesas nodevām.

Kriminālprocess

Kriminālprocesa, ieskaitot izpildi, izmaksas sedz valsts. Ja atbildētāju atzīst par vainīgu ar galīgu spēku, viņam ir jāmaksā valstij vienreizējs maksājums, lai atlīdzinātu šādas izmaksas, ieskaitot gadījumus, kad tiesvedībā ir pieprasīts eksperta atzinums. Izmaksas, kas pārsniedz noteikto šā vienreizējā maksājuma summu, pilnībā sedz valsts. Izņemot dažus atsevišķus gadījumus, valsts nesedz izmaksas ekspertu atzinumiem, ko nav pieprasījusi.

IV. Ekspertu atbildība

Saskaņā ar Ekspertu likumu eksperti atbild par izdarītajiem nodarījumiem (39. pants) vai par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu saistībā ar nepatiesu liecību un viltotu eksperta atzinumu, ja eksperta atzinums ir nepatiess, būtiski sagrozīts vai nepilnīgs (Likuma Nr. 40/2009 346. pants, Kriminālkodekss).

Ekspertu likumā ir paredzēta arī īpaša privāto tiesību ekspertu atbildība. Ekspertiem ir jānodrošina kompensācija par jebkādu kaitējumu, ko viņi radījuši saistībā ar veikto ekspertīzi. Tomēr eksperti tiek atbrīvoti no atbildības, ja pierāda, ka viņi nebūtu varējuši novērst kaitējumu pat tad, ja būtu darījuši visu iespējamo.

Ekspertu atbildībai tiesību aktos nav noteikta konkrēta robežvērtība.

Eksperta obligātā apdrošināšana palīdz segt atbildību par kaitējumu, ko radījis eksperta veiktais darbs.

V. Papildu informācija par ekspertu darbu tiesvedībā

Galvenie tiesību akti, ko Čehijas Republikā piemēro ekspertu darbam, ir Likums Nr. 254/2019 par ekspertiem, ekspertu birojiem un ekspertu institūtiem, Likums Nr. 99/1963, Civilprocesa kodekss, Likums Nr. 141/1961 par kriminālprocesu (Kriminālprocesa kodekss) un Likums Nr. 500/2004, Administratīvā procesa kodekss.

Vispārīgie noteikumi par to, kā valsts iestādes ieceļ ekspertu, ir līdzīgi attiecībā uz tiesvedību civillietu tiesās, krimināllietu tiesās un administratīvajās tiesās.

Apzīmējumus “eksperts”, “ekspertu birojs” un “ekspertu institūts” drīkst izmantot tikai pilnvarotas personas.

Čehijas Republikas tiesību sistēma nenošķir tiesas ieceltus ekspertus, tehniskos ekspertus, juridiskos ekspertus vai citus ekspertus.

Ekspertu sarakstā kopumā ir iekļautas aptuveni 6000 personu.

1. Ekspertu iecelšana

Ekspertu var iecelt tiesa, cita valsts iestāde vai tiesvedībā iesaistītās puses.

Civillietu un administratīvās tiesas tiesvedībā ekspertu nevar iecelt pirms tiesvedības ierosināšanas.

Attiecībā uz tiesvedību krimināllietās Kriminālprocesa kodeksa 105. panta 1. punktā ir noteikts: “Ja kriminālprocesā būtisko faktu noskaidrošanai ir vajadzīgas speciālās zināšanas, kriminālprocesā iesaistītā iestāde lūdz profesionālu atzinumu. Ja izvērtējamā jautājuma sarežģītības dēļ šāda procedūra nav pietiekama, kriminālprocesā iesaistītā iestāde ieceļ ekspertu. Pirmstiesas procedūrā ekspertu ieceļ kriminālprocesā iesaistītā iestāde, kas uzskata, ka lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams eksperta (piemēram, policijas darbinieka vai prokurora) atzinums; citos gadījumos, ja lieta ir nodota atpakaļ turpmākai izmeklēšanai, ekspertu ieceļ prokurors vai tiesas priekšsēdētājs. Apsūdzēto un tiesas procesā prokuroru informē par eksperta iecelšanu. Par eksperta iecelšanu informē citas personas, ja uzskata, ka tas ir nepieciešams, lai tās kaut ko darītu vai kaut ko pieļautu saistībā ar ekspertīzes procesa norisi, piemēram, lai ļautu ekspertam piekļūt noteiktai vietai.”

1.a Tiesas veikta iecelšana

Tiesa var iecelt ekspertus, lai novērtētu specifiskus jautājumus saistībā ar faktiem, kas jānoskaidro konkrētā gadījumā. Noteiktos civiltiesību un krimināltiesību gadījumos eksperta iecelšana ir obligāta (daži gadījumi izriet arī no judikatūras). Ekspertus var iecelt iepriekšējas izskatīšanas vai pirmstiesas procedūrai.

Likuma Nr. 141/1961 par kriminālprocesu (Kriminālprocesa kodekss) 105. panta 1. punktā ir noteikts: “Ja kriminālprocesā būtisko faktu noskaidrošanai ir vajadzīgas speciālās zināšanas, kriminālprocesā iesaistītā iestāde lūdz profesionālu atzinumu. Ja izvērtējamā jautājuma sarežģītības dēļ šāda procedūra nav pietiekama, kriminālprocesā iesaistītā iestāde ieceļ ekspertu.”

Ekspertu iecelšana tiesvedībās civillietās, krimināllietās un administratīvajās tiesās būtiski neatšķiras.

Ekspertiem ir juridisks pienākums ziņot par jebkādiem interešu konfliktiem.

Ja ekspertus ieceļ tiesa, tiesai tie ir jāizvēlas no ekspertu saraksta. Ja vien attiecīgajos apstākļos atļauts, tiks iecelti eksperti, kuru juridiskā adrese vai kontaktadrese ir apgabaltiesas rajonā, kur atrodas tiesas galvenā mītne vai filiāle. Ja sarakstā šāds eksperts nav iekļauts vai ja neviens reģistrēts eksperts nevar sagatavot atzinumu, tiesa eksperta atzinuma sagatavošanai izņēmuma kārtā var iecelt ekspertu sarakstā neiekļautu personu — “ad hoc tiesas ieceltu ekspertu” (Ekspertu likuma 26. pants).

1.b Lietas dalībnieku veikta iecelšana

Procesā iesaistītās puses var iecelt ekspertu ikreiz, kad tās to vēlas. Eksperta atzinumam, ko sagatavojis puses iecelts eksperts (kas reģistrēts valsts ekspertu sarakstā), ir tāds pats spēks kā tiesas iecelta eksperta sagatavotam atzinumam. Tomēr šādā atzinumā jāiekļauj eksperta klauzula, kurā norādīts, ka eksperts apzinās apzināti nepatiesa eksperta atzinuma iesniegšanas sekas (Civilprocesa kodeksa 127.a pants; Kriminālprocesa kodeksa 110.a pants).

Ieceļot ekspertu, pusēm nav jāievēro konkrēta procedūra. Tomēr eksperta atzinumā jānorāda, vai eksperta darba samaksa ir noteikta līgumā, un šī atlīdzība nedrīkst būt atkarīga no eksperta darba rezultātiem.

Abas tiesvedības puses vienlaikus nevar iecelt ekspertu

Tiesa nevar izdot rīkojumu, ka abas puses kopīgi ieceļ vienu ekspertu (piemēram, maznozīmīgās vai paātrināti izskatāmās lietās), nevis katra ieceļ savu ekspertu.

Strīda pusēm ir jāsniedz ekspertam sīki izstrādāti norādījumi un jautājumi, uz kuriem ekspertam būtu jāatbild.

2. Tiesvedība

2.a Civilprocess

Ja tiesai ir šaubas par eksperta atzinuma pareizību vai ja atzinums ir neskaidrs vai nepilnīgs, jālūdz, lai eksperts to precizē vai sniedz papildu informāciju. Ja tas nenotiek, tiesa lūgs, lai eksperta atzinumu pārskata cits eksperts. Tiesas procesā ekspertus parasti iztaujā.

Tiesnesim eksperta atzinums nekad nav juridiski saistošs. Eksperta atzinums ir tikpat svarīgs kā jebkurš cits pierādījums, un tiesnesim tas jāvērtē objektīvi un saistībā ar citiem pierādījumiem. Netiek pieņemts, ka eksperta atzinums, ko iesniedzis tiesas iecelts eksperts, ir pareizs. Puses iecelta eksperta sagatavotam atzinumam ir tāds pats spēks kā tiesas iecelta eksperta atzinumam.

Puses var iebilst pret eksperta atzinumu un to apstrīdēt.

Nav noteikta procedūra, saskaņā ar kuru eksperti tiekas pirms tiesas sēdes vai tiek iztaujāti pirms tiesas sēdes, lai mēģinātu sašaurināt jautājumu loku un lai tiesa izprastu atšķirīgos viedokļus. Tiesas procesā eksperti var sazināties ar pusēm, bet, ja rodas šaubas par viņu objektivitāti, nevar sniegt atzinumu.

Tiklīdz ekspertam kļūst zināmi fakti, kuru dēļ viņš nevar iesaistīties, viņam par to jāinformē puse, kas pieprasījusi atzinumu. Tas pats pienākums attiecas arī uz citiem lietas dalībniekiem. Lēmumu par eksperta atstādināšanu pieņem iestāde, kas iecēlusi ekspertu.

Tiesvedībā iesaistītajām pusēm ir jāsadarbojas ar ekspertiem. Dažos gadījumos eksperts lūdz izvērtēt vai iztaujāt lietas dalībniekus.

Proti, ekspertiem nav jārīko sanāksmes ar pusēm, lai apkopotu to apsvērumus.

1. Eksperta atzinums

Eksperta atzinumam jābūt pilnīgam, patiesam un pārbaudāmam. Formālās prasības attiecībā uz eksperta atzinumu ir izklāstītas Ekspertu likuma 27. un 28. pantā un Īstenošanas dekrētā Nr. 503/2020.

Eksperta atzinumā vajadzīgie elementi

• Virsraksts
• Darba uzdevums
• Informācijas avotu saraksts
• Konstatējumi
• Atzinums
• Pietiekami detalizēts pamatojums, lai nodrošinātu pārskatīšanu
• Secinājums
• Pielikumi
• Eksperta klauzula
• Eksperta zīmoga nospiedums
• Paraksts (ziņojumam elektroniskā formā — atzīts elektroniskais paraksts)

Ekspertiem nav pienākuma sniegt provizorisku atzinumu.

Atzinumos ekspertiem nav jāizskata lietas dalībnieku argumenti, kas neattiecas uz tiesas kompetences jomu.

Ekspertiem ekspertīze ir jāveic pašiem ar pienācīgu rūpību, neatkarīgi, objektīvi un ievērojot saskaņoto vai noteikto termiņu un tikai tādā jomā, nozarē un — attiecīgā gadījumā — specializācijā, kurā viņi ir pilnvaroti. Ja persona, kas pieprasa atzinumu, piekrīt, eksperti var iecelt konsultantu papildu jautājumu izskatīšanai.

Ekspertiem savā darbā ir jāievēro konfidencialitāte.

Eksperti var atteikties sniegt atzinumu tikai likumā noteikto iemeslu dēļ (Ekspertu likuma 19. pants).

Eksperti atzinumus iesniedz rakstiski. Likumā atļauts eksperta atzinumu iesniegt elektroniski vai mutiski, ja tam piekrīt puse, kas pieprasījusi atzinumu.

Ekspertiem var lūgt apstiprināt, papildināt vai izskaidrot savu viedokli tiesā.

2. Uzklausīšana tiesā

Ja tiesa uzaicina, ekspertiem jāpiedalās sākotnējā uzklausīšanā.

Pēc uzaicinājuma viņiem jāpiedalās arī tiesas sēdē, lai atbildētu uz tiesas un pušu uzdotajiem jautājumiem.

Tiesas procesā ekspertus parasti iztaujā.

Īstenojot projektu “Atrast ekspertu”, šeit sniegtā informācija tika apkopota no kontaktpersonām dažādās valstīs, kuras izraudzījās Eiropas Ekspertīzes un ekspertu institūts (EEEI).

I. Ekspertu saraksti un reģistri

Dānijā ir vairāku veidu eksperti, un viņu iecelšana, procesuālā kārtība un tas, vai pastāv publisks ekspertu saraksts/reģistrs, ir atkarīgs no tā, kāda veida eksperts ir iesaistīts.

Ekspertu piemēri:

• novērtēšanas eksperts;
• nomas tiesas vērtētājs;
• bērnu lietu eksperti;
• vērtības noteikšanas eksperti;
• tehniskie eksperti maznozīmīgu nodarījumu lietās.

Noteiktās jomās ekspertu padomus var sniegt arī asociācijas.

Dažos gadījumos tiesa var atrast ekspertu iekšējā datubāzē, kurai var piekļūt visas Dānijas tiesas. Šo ekspertu iecelšanas procedūras var atšķirties, taču visiem ekspertiem kopīga iezīme ir tāda, ka viņiem jābūt ar nevainojamu reputāciju. Lai nodrošinātu pārredzamību, šo ekspertu sarakstu/reģistru dažreiz publicē arī Dānijas tiesu tīmekļa vietnē.

Citos gadījumos tiesa var iecelt par ekspertu jebkuru personu, kuru tā uzskata par piemērotu un kompetentu. Šādos gadījumos dažām publiskām organizācijām ir ekspertu reģistri, no kuriem tiesa var izvēlēties ekspertu, ja attiecīgais jautājums ietilpst tās kompetences jomā, piemēram, kriminālistikas jomā. Ja saraksta nav, ar abu prāvnieku piekrišanu tiesa ieceļ ekspertu, kurš šķiet kompetents. Iecelt var tikai personas ar nevainojamu reputāciju.

II. Ekspertu kvalifikācija

Nepiemēro prasības attiecībā uz ekspertu kvalifikāciju. Tiesai ekspertu atzinums nav saistošs, bet tā var to brīvi novērtēt. Minētais attiecas arī uz pierādījumu spēku. Kad Dānijas Tiesu administrācija izskata pieteikumus, ko iesniegušas personas, kuras vēlas būt par ekspertiem maznozīmīgu nodarījumu lietās, tā apspriežas ar attiecīgajām rūpnieciskajām organizācijām un pieprasa ziņas par sodāmību. Citu prasību attiecībā uz ekspertu izglītību vai profesionālo pieredzi nav.

III. Ekspertu atlīdzība

Atlīdzība ir atkarīga no tā, kāda veida eksperts ir iesaistīts lietā.

Novērtēšanas ekspertu, nomas tiesas vērtētāju un bērnu lietu ekspertuatlīdzība ir stingri noteikta, un noteikumus par atlīdzību nosaka Dānijas Tiesu administrācija (Tiesvedības likuma 93. pants un Sociālo pakalpojumu likuma 172. pants).

Civilprocesā, kur ir nepieciešams eksperta novērtējums, piemēram, tehnisks ziņojums, nepastāv noteiktas likmes vai ierobežojumi attiecībā uz eksperta samaksu. To nevar samaksāt avansā. Tiesa nosaka samaksu, kas maksājama tiesas ieceltajam ekspertam par viņa ziņojumu un ierašanos tiesā, kā arī jebkuru radušos izmaksu atlīdzību. Pirms lēmuma pieņemšanas tiesa prasa, vai pusēm ir kādi komentāri. Tajā pašā laikā tiesa izlemj, kā samaksa ir sadalāma starp pusēm (Tiesvedības likuma 208. pants).

Puse, kura lūgusi tiesai uzdot sagatavot eksperta ziņojumu, un puses likumīgais pārstāvis ir atbildīgi par saistītajām izmaksām. Tomēr arī otra puse un tās likumīgais pārstāvis ir atbildīgi par to izmaksu daļu, kas saistāma ar atbildēm uz tās jautājumiem. Puse, kura prasījusi eksperta uzaicināšanu uz tiesas sēdi, atbild par izmaksām, kas rodas šajā saistībā. Tiesa var uzdot pusēm iesniegt nodrošinājumu par to pieprasītā eksperta ziņojuma izmaksām (Tiesvedības likuma 208. pants).

Kriminālprocesā piemēro līdzīgus noteikumus par ekspertu ziņojumiem (ar nepieciešamām korekcijām) (Tiesvedības likuma 210. pants).

Tehniskajiem ekspertiem maznozīmīgu nodarījumu lietās ir jāsniedz paredzamo izmaksu tāme, un viņiem nav atļauts atbildēt uz tehniskiem jautājumiem, pirms ir nokārtota atlīdzība. Vēlāk pusēm ir jāsniedz komentāri par ekspertu izmaksu tāmi. Būtiski ir tas, ka gadījumā, kad puses nevar iesniegt nodrošinājumu par izmaksām, tiesa var nolemt, ka lieta tiks turpināta bez eksperta ziņojuma. Noteikumus nosaka Dānijas Tiesu administrācija (Tiesvedības likuma 404. pants).

IV. Ekspertu atbildība

Nav īpašu noteikumu, kas attiecas uz ekspertu atbildību. Ekspertam jāievēro amata noteikumi, kas reglamentē viņa specialitāti, objektivitāti un dienesta noslēpumu. Tādējādi viņa atbildību reglamentē vispārējie saistību/līgumiskie noteikumi. Šādi noteikumi neparedz nekādu atbildības maksimālo ierobežojumu.

Eksperts, kurš neievēro amata noteikumus, kā no viņa tiek gaidīts, var tikt aizstāts, viņa samaksa var tikt samazināta, vai arī viņu var pat saukt pie atbildības.

Ja, pildot amata pienākumus, tiek īstenota noziedzīga rīcība, var tikt izvirzītas kriminālapsūdzības.

Visbeidzot, nav pienākuma ekspertu iespējamo atbildību segt ar profesionālās atbildības apdrošināšanu.

V. Papildu informācija par procesuālo kārtību attiecībā uz ekspertiem

Noteikumi par procesuālo kārtību attiecībā uz ekspertiem ir atrodami dažādos tiesību aktos un ir atkarīgi no iesaistītā eksperta veida. Tomēr lielākā daļa noteikumu ir ietverta Tiesvedības likumā (2021. gada 15. septembrī konsolidētais likums Nr. 1835). Attiecībā uz bērnu lietu ekspertiem noteikumi ir daļēji atrodami Sociālo pakalpojumu likumā.

Atsevišķas Tiesvedības likuma daļas ir pārtulkotas angļu valodā.

1. Ekspertu iecelšana

Civillietās ekspertus var iecelt tiesa vai tiesvedības puses. Puse var lūgt, lai tiesa piesaista ekspertu ziņošanai par vienu vai vairākiem jautājumiem.

Krimināllietās to, vai lietā būtu jāiesaista eksperts, izlemj tiesa pēc apsūdzētā vai apsūdzības izvirzītāja pieprasījuma. Gan aizstāvis, gan apsūdzības izvirzītājs var pieaicināt ekspertus–lieciniekus.

Ekspertiem ir jāziņo par jebkuriem interešu konfliktiem ar kādu no tiesvedības pusēm.

Maznozīmīgu nodarījumu lietās (lietās, kurām nav ekonomiskas vērtības vai kuru vērtība ir mazāka nekā 50 000 Dānijas kronu) tiesnesis var nolemt pieprasīt eksperta atzinumu. Ekspertus, kuri darbojas maznozīmīgu nodarījumu lietās, ieceļ Dānijas Tiesu administrācija.

a) Iecelšana, ko veic tiesa

Tiesas priekšsēdētājs / tiesa ieceļ novērtēšanas ekspertus u. c. konkrētajai lietai, ja tiek uzskatīts, ka ir nepieciešama viņu kompetences pārstāvība. Tiesas priekšsēdētājs izvēlas novērtēšanas ekspertu no attiecīgā saraksta/reģistra / iekšējās datubāzes, bet dažās situācijās viņam nav šāda pienākuma. Pirms tiesas priekšsēdētājs / tiesa izlemj iecelt novērtēšanas ekspertus, puses var izteikt komentārus par šo lēmumu.

Gadījumos, kad eksperta novērtējumu pieprasa puses, tās var iecelt ekspertu, taču tiesai nav saistošs to lēmums. Ja puses vienojas par konkrētu ekspertu, tiesnesis parasti viņu ieceļ (pat ja viņam nav pienākuma to darīt). Ja ekspertu ieceļ tiesa, tiesai būtu jāinformē puses par personu, kuru tā plāno iecelt, un jāļauj pusēm iesniegt komentārus. Ja pastāv ekspertu saraksts/reģistrs, tiesa vai attiecīgā puse var izvēlēties ekspertu no tā, bet tām nav vienmēr pienākuma to darīt.

b) Iecelšana, ko veic puses

Ja puses vēlas iecelt ekspertu atzinuma sniegšanai, tām jāievēro konkrēts process — ikreiz, kad puses pieprasa eksperta ziņojumu civillietās, tām jāiesniedz rakstisks pieteikums tiesā. Pieteikumā jābūt ietvertai informācijai par eksperta atzinuma mērķi un par jautājumu, par kuru jāveic eksperta novērtējums.

Ja tiesa to atļauj, pusēm jāiesniedz savi jautājumi tiesai. Pēc jautājumu saņemšanas tiesa ieceļ vienu vai vairākus ekspertus. Kā aprakstīts iepriekš, arī puses ieceļ ekspertu, bet tiesai šāda iecelšana nav saistoša.

2. Procedūra

a) Civilprocess

Procedūra ir atkarīga no tā, kāda veida eksperts ir iesaistīts lietā. Dažreiz eksperts tiek uzaicināts uz tiesas sēdi, lai atbildētu uz jautājumiem par noteiktu tēmu, piemēram, bērnu lietu eksperts ģimenes tiesību jautājumos, eksperta novērtējums par tehniskiem jautājumiem, un dažreiz ekspertam ir tikai jāsagatavo rakstisks ziņojums. Citos gadījumos eksperts darbojas kā tiesnesis un piedalās apspriedēs.

Turpmāk doti divi piemēri.

Novērtēšanas eksperts, kuru ieceļ tiesas priekšsēdētājs/tiesa individuālajai lietai, kurā par nepieciešamu tiek uzskatīta viņa kompetences pārstāvība, darbojas kā tiesnesis (bet ar eksperta zināšanām konkrētā disciplīnā) un piedalās tiesas apspriedēs. Ģimenes tiesībās tiesai palīdz bērnu lietu eksperti.

Gadījumos, kad kādā jautājumā svarīgs ir eksperta novērtējums, ekspertam ir jāatbild uz jautājumiem, kas saņemti no tiesas, sagatavojot tiesai adresētu rakstisku ziņojumu. Ekspertam jāinformē puses par pārbaudes laiku un vietu. Ja eksperta ziņojums ir nepilnīgs, tiesa var uzdot ekspertam veikt atkārtotu pārbaudi vai papildināt ziņojumu, sagatavojot papildu rakstisku ziņojumu. Pastāv iepriekš noteiktas eksperta ziņojuma veidnes. Tiesa neveic eksperta darbības uzraudzību. Pēc ziņojuma iesniegšanas puses var uzdot ekspertam papildu jautājumus, ja tiesa to atļauj. Tad tiesa izlemj, vai ekspertam uz papildu jautājumiem ir jāatbild rakstiski papildu ziņojumā vai mutiski tiesas sēdes laikā. Ekspertu var arī uzaicināt uz tiesas sēdi, lai viņš atbildētu uz jautājumiem par ziņojumu.

Ekspertu rakstiskos vai mutiskos atzinumus puses apstrīd, kad lietu izskata tiesā. Jebkurā gadījumā tiesnesim eksperta atzinumi nekad nav saistoši.

b) Cita informācija

Arī krimināllietās ekspertu–liecinieku piesaistīšana ir viena no iespējām. Viņus uzaicina uz tiesu, un viņi parasti piedalās tiesas sēdē.

Šeit sniegtā informācija apkopota projekta “Atrodi ekspertu” laikā no katras valsts kontaktpersonām, ko atlasījis Eiropas Kompetences un ekspertu institūts (EEEI).

I. Ekspertu saraksti un reģistri

Pastāv aptveroši ekspertu reģistri. Ir aptuveni 200-300 dažādas specializācijas jomas.

• Tirdzniecības un rūpniecības kameru publiski ieceltie un zvērinātie eksperti ir atrodami šeit.
• Amatniecības kameru publiski ieceltie un zvērinātie eksperti ir atrodami šeit.
• Lauksaimniecības kameru apvienības publiski ieceltie un zvērinātie eksperti ir atrodami Lauksaimniecības kameru apvienības reģionālajās tīmekļa vietnēs.
• Federālās arhitektu kameras publiski ieceltie un zvērinātie eksperti ir atrodami Zemju arhitektu kameru tīmekļa vietnēs.
• Informācija par Inženieru kameras publiski ieceltiem un zvērinātiem ekspertiem un par reģistriem ir pieejama šeit.
• Grāmatvežu kameras reģistrēti eksperti ir atrodami šeit.
• Vēl viena datubāze ir atrodama šeit: https://www.bvs-ev.de/sachverstaendigenverzeichnis/; tā ir Federālā publiski ieceltu un zvērinātu ekspertu apvienība.
• Medicīnas ekspertiem nav obligāti jābūt ieceltiem un zvērinātiem publiski. Sarakstus, kuros var atrast medicīnas ekspertu, glabā medicīnas asociāciju reģionālās tīmekļa vietnēs.

Eksperta iecelšana no reģistra ir prakse, ko plaši ievēro tiesas. Ja prasības ir izpildītas, eksperts tiks automātiski reģistrēts. Valsts izraudzītās reģistrācijas kameras ir atbildīgas par reģistru tūlītēju atjaunināšanu.

Galvenās tiesību normas, kas piemērojamas tiesu ekspertīzei Vācijā, ir šādas:

• ZPO (Civilprocesa kodeksa) 401. pants un turpmākie panti
• 36. pants Tirdzniecības likumā
• 91. pants Amatniecības likumā
• Administratīvā procesa noteikumi
• Kriminālprocesa kodekss
• Kameru prakses kodekss

II. Eksperta kvalifikācija

Personu var iekļaut ekspertu sarakstā, ja tai ir īpaši augsts kvalifikācijas līmenis tās kompetences jomā. Lai pieteikuma iesniedzējs varētu tikt iekļauts sarakstā, viņam obligāti ir jābūt atbilstošai profesionālai pieredzei. Kompetence ir jāpierāda, iesniedzot atbilstošu dokumentāciju par eksperta darbu (piemēram, CV, visu attiecīgo akadēmisko un profesionālo kvalifikāciju sertifikātu kopijas, darba pieredzes apliecinājumu, atsauksmju, ziņojumu, apmācības apliecinājumu kopijas). Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Amatniecības kameras un arhitektu un inženieru gadījumā to profesionālās kameras rīko ekspertu eksāmenus. Papildus kvalifikācijai, tālākizglītībai un pieredzei ir jāparāda neatkarība un integritāte.

Publiski ieceltus un zvērinātus ekspertus parasti reģistrā iekļauj uz pieciem gadiem. Pirms piecu gadu perioda beigām viņiem no jauna ir jāpierāda sava kompetence, integritāte un tālākizglītība, lai viņus ieceltu un līdz ar to reģistrētu vēl uz pieciem gadiem (piemēram, pārbaudot un pārskatot ziņojumus, kas jāiesniedz pirms jaunā piecu gadu reģistrācijas perioda). Atbildīgajām struktūrām ir jānodrošina apmācība. Ja eksperts neievēro noteikumus vai neatjauno savas prasmes, kameras ir pilnvarotas anulēt viņa reģistrāciju.

III. Ekspertu atalgojums

Civillietās, administratīvajās lietās un krimināllietās atalgojumu aprēķina, pamatojoties uz Vācijas Likumu par atalgojumu un pabalstiem tiesu iestādēs (JVEG).

Var pieteikties avansa maksājumiem un maksājumiem uz bankas kontu.

Ja eksperts strādā ārpustiesas komandējumā, atalgojums ir atkarīgs no individuālā atlīdzības līguma.

IV. Ekspertu atbildība

Eksperts ir atbildīgs par nepareizu eksperta atzinumu, neatkarīgi no tā, vai to pasūtījušas privātpersonas, vai tiesa. Ja eksperts, kas strādā tiesas uzdevumā, tīši vai rupjas nolaidības rezultātā ir sagatavojis nepareizu eksperta atzinumu un ja šis nepareizais eksperta atzinums ir tiesas nolēmuma pamatā, puse, kurai tādējādi ir nodarīts kaitējums, var iesniegt prasību tiesā, lai saņemtu kompensāciju par šo kaitējumu (BGB (Civillikuma) 839.a pants).

Ja eksperts strādā ārpustiesas komandējumā, ir piemērojami vispārīgie noteikumi par (līgumisko) atbildību.

V. Papildu informācija par ekspertu dalību tiesvedībā

1. Ekspertu iecelšana

Ekspertu ieceļ tiesa. Tomēr pusēm ir tiesības iesniegt priekšlikumus par to, kurš eksperts būtu jāieceļ.

a) Tiesas iecelts eksperts

Tiesa parasti izmanto ekspertu sarakstu vai reģistru. Tiesa var iecelt arī jebkuru citu ekspertu, ko tā uzskata par piemērotu un kompetentu. Tiesas iecelts eksperts ir eksperts, ko iecēlusi un pilnvarojusi tiesa. Viņa galvenais pienākums ir palīdzēt tiesai savas kompetences robežās.

b) Pušu iecelts eksperts

Ja puses vienojas par konkrētām personām, kas jāieceļ par ekspertiem, tiesai ir jāievēro viņu vienošanās; tomēr tiesa var ierobežot pušu izvēli, attiecinot to tikai uz noteiktu personu skaitu.

Ja puse vēlas no savas puses iecelt ekspertu, lai tas viņai palīdzētu, šo ekspertu neuzskata par tiesas ekspertu, bet gan par privātu ekspertu.

2. Process

a) Civilprocess

Tiesai ir jāpamato savi lēmumi un jāatsaucas uz eksperta secinājumiem, ja tiesa ņem vērā eksperta atzinumu. Tiesai nav saistošs eksperta atzinums, bet eksperta atzinums bieži vien ir izšķirošs sprieduma taisīšanai. Ja tiek veikta pārbaude uz vietas, ekspertam ir jāsazinās ar visām pusēm. Ja, piemēram, ekspertam ir vajadzīga plašāka informācija no pusēm, to parasti nokārto tiesa.

i. Eksperta ziņojums

Puses var apstrīdēt ieceltā eksperta ziņojumu, iesniedzot iebildumus vai nolīgstot privātu ekspertu un iesniedzot tā ziņojumu tiesai, tādējādi nodrošinot pretēju ekspertīzi.

ii. Tiesas sēde

Pirms lietas izskatīšanas sēdes var norīkot atsevišķu pierādījumu iegūšanas procedūru (selbständiges Beweisverfahren). Šajā kontekstā ekspertu var iecelt vēl pirms pamattiesvedības. Šī procedūra ir domāta tikai pierādījumu saglabāšanai turpmākās tiesvedības vajadzībām vai tiesvedības novēršanai.

Tiesas sēdē ievēro Prakses kodeksu un procesuālos noteikumus. Ekspertam jāatbild uz jautājumiem objektīvā, saprotamā un visaptverošā veidā. Vācijas procesuālajās tiesībās netiek veikta savstarpēja nopratināšana, tomēr jautājumus var uzdot ne tikai tiesnesis, bet arī lietas dalībnieki.

b) Citi procesi

Krimināllietās tiesai būtu jāieceļ eksperts no atzīta tiesu ekspertu reģistra; citas personas var iecelt tikai tad, ja tas ir nepieciešams īpašu apstākļu dēļ (StPO (Kriminālprocesa kodeksa) 73. panta 2. punkts. Tiesa var sniegt norādījumus eksperta darbībām. Citi noteikumi ir atrodami Kriminālprocesa kodeksā.

Šeit sniegtā informācija apkopota projekta “Atrodi ekspertu” laikā no katras valsts kontaktpersonām, ko atlasījis Eiropas Kompetences un ekspertu institūts (EEEI).

I. Ekspertu saraksti un reģistri

Saskaņā ar Igaunijas Tiesu ekspertīzes likumu eksperts ir persona, kura nodrošina nejuridisku vai juridisku kompetenci gadījumos, kad tas ir likumīgi atļauts. Dažus ekspertus nodarbina valsts iestādes (tiesu eksperti), bet citi ir reģistrēti ekspertīzes iestādes sarakstā.

Igaunijā pastāv oficiāli ekspertu saraksti. Tie ir pieejami visām personām. Sarakstus var lejupielādēt vai lasīt šeit un šeit.

Par minēto sarakstu atjaunināšanu atbild Igaunijas Kriminālistikas institūts, kas ir valsts tiesu ekspertīzes laboratorija. Personu, kura atbilst Tiesu ekspertīzes likuma 6. panta 1. punkta 1.–3. apakšpunktā un 2. punkta 1. un 2. apakšpunktā noteiktajām prasībām, reģistrē otrajā iepriekš minētajā sarakstā.

II. Ekspertu kvalifikācija

Minimālās prasības tiesu eksperta statusa piešķiršanai ir balstītas uz Tiesu ekspertīzes likumu. Tiesu eksperta kompetenci apgūst apmācībā.

Tiesu medicīnas ekspertu apmācību nodrošina Tartu Universitāte četrus gadus ilgā tiesu medicīnas rezidentūras programmā. Rezidenti apgūst profesionālās prasmes EFSI, kas ir viena no Tartu Universitātes apmācības bāzēm.

Igaunijā nav izglītības iestādes, kas nodrošina tiesu ekspertu apmācību citās kriminālistikas jomās. Ekspertu apmācība EFSI notiek pieredzējušu speciālistu vadībā. Pārsvarā gadījumu apmācība ilgst divus gadus. Apmācības plānā ir gan vispārēji, gan specifiskāki temati, un plāna mērķis ir nodrošināt, ka eksperts apgūst profesionālās kompetences. Apmācības plāns tiek sagatavots, pamatojoties uz katra kompetences veida īpašajām iezīmēm, ņemot vērā arī apmācāmā eksperta profesionālās akadēmiskās priekšzināšanas un iepriekšējo darba pieredzi.

Ja darbinieks atbilst prasībām, kas noteiktas tiesu ekspertam Tiesu ekspertīzes likumā, ir pabeidzis apmācību un ieguvis pietiekamu pieredzi, lai sniegtu neatkarīgus eksperta atzinumus, viņam piešķir tiesu eksperta statusu. Par tiesu ekspertu var sākt strādāt pēc tam, kad ir nodots tiesu eksperta zvērests, kā paredzēts Tiesu ekspertīzes likumā.

III. Ekspertu atlīdzība

Ekspertīžu finansējums ir aprakstīts Tiesu ekspertīzes likuma 5. nodaļā. Ekspertīžu veikšana valsts tiesu ekspertīzes iestādē tiek finansēta no valsts gada budžeta. Konkrēta samaksa par ekspertīzēm ir noteikta Tiesu ekspertīzes likuma 26. pantā.

Nepastāv konkrēta metode attiecībā uz ekspertu atlīdzību. Vairākumā situāciju ekspertiem pirms viņu iecelšanas ir jāiesniedz izcenojums. Procesuālajās tiesībās ir paredzēta arī ekspertu izdevumu atlīdzināšana.

Ekspertu izmaksas ietver visas izmaksas, kas rodas saistībā ar ekspertīzi, tostarp izmaksas, kas rodas saistībā ar nolīgtu ekspertu vai iestāžu piesaistīšanu. Ārpustiesas ekspertu procesa izmaksas var iekļaut procesuālajās izmaksās.

Eksperti var saņemt avansa maksājumu par izmaksām.

IV. Ekspertu atbildība

Ekspertiem ir jāinformē visas procesā iesaistītās puses par ekspertīzes sākšanu. Maldinoša eksperta atzinuma tīša sniegšana ir noziedzīgs nodarījums saskaņā ar Kriminālkodeksa 321. pantu.

Eksperti tiek saukti pie atbildības saskaņā ar vispārējām līgumiskajām un saistību tiesībām. Turklāt pastāv īpašs krimināltiesību noteikums par ekspertu atbildību. Nepatiesa apsūdzēšana: 1) par apzināti nepatiesu apsūdzību iesniegšanu saistībā ar citas personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu soda ar naudas sodu vai brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam; 2) par to pašu darbību, ja tā ietver pierādījumu krāpniecisku radīšanu, soda ar naudas sodu vai brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem.

Ekspertiem nav pienākuma segt savu atbildību no profesionālās darbības apdrošināšanas.

V. Papildu informācija par procesuālo kārtību attiecībā uz ekspertiem

Noteikumi par procesuālo kārtību attiecībā uz ekspertiem Igaunijā atrodami šādos tiesību aktos:

• Riigi Teataja;
• Kriminālprocesa kodekss;
• Civilprocesa kodekss;
• Tiesu ekspertīzes likums.

Nav atšķirības starp ekspertu iecelšanu civilprocesā vai administratīvā procesā. Kriminālprocesā tiesu ekspertu ieceļ pēc pieprasījuma iesniegšanas EFSI, lai viņš nepieciešamības gadījumā palīdzētu prokuroram un tiesai.

Eksperta amata nosaukums Igaunijā netiek aizsargāts. Vairāk nekā 70 % kriminālprocesu, 30 % civilprocesu un 10 % administratīvu procesu ir iesaistīti eksperti.

V.1. Ekspertu iecelšana

Ekspertus var iecelt tiesa un dažos gadījumos arī tiesvedības puses. Ekspertus var iecelt arī sākotnēja jeb pirmstiesas procesa vajadzībām. Nav pienākuma iecelt ekspertu, kas reģistrēts kādā no sarakstiem. Kriminālprocesā pirmstiesas posmā ekspertu var iecelt policija (izmeklēšanas iestāde) vai prokurors.

Ja puses neieceļ ekspertu vai ja tās nevienojas par to, kuru ekspertu iecelt, vai gadījumā, kad eksperta ziņojums tiek sagatavots pirms lietas izskatīšanas tiesā , ekspertu var iecelt tiesa. Civillietās pusēm jāiemaksā drošības nauda par ekspertīzes izmaksām pirms eksperta iecelšanas. Puses var iesniegt savus priekšlikumus par to, kura persona būtu jāieceļ par ekspertu, taču tie nav saistoši tiesai.

Nepastāv būtiskas atšķirības attiecībā uz to, kā ekspertu ieceļ dažādas tiesas un dažādās tieslietu jomās.

Tiesu ieceltiem ekspertiem ir juridisks pienākums ziņot par jebkuru interešu konfliktu.

V.2. Procedūra

Civilprocess

Pastāv vispārēja prasība, ka ekspertiem viņu darbs jāveic rūpīgi, pilnīgi un objektīvi un jānodrošina, ka viņu sniegtie atzinumi ir zinātniski derīgi. Tas attiecas uz visu veidu tiesvedību.

Puses var apstrīdēt eksperta ziņojumu, iesniedzot apgalvojumus vai pretekspertīzi.

Tiesai eksperta atzinums nav saistošs. Tiesa var ievērot eksperta atzinumu, pat ja viena no pusēm atzinumu ir apstrīdējusi, kad lieta tiek izskatīta tiesā.

Tomēr, tā kā eksperta ziņojums ir tikai viens no daudziem pierādījumiem, tiesa izvērtē eksperta atzinuma pierādījuma spēku attiecībā pret citiem pierādījumiem.

Nav procedūras, kuras ietvaros eksperti tiekas pirms lietas izskatīšanas tiesā vai tiek iztaujāti.

Ekspertam ir atļauts sazināties ar pusēm tiesvedības laikā, ja viņam ir vajadzīgs vairāk informācijas.

1. Eksperta ziņojums

Igaunijā eksperta ziņojumus var iesniegt rakstiski un dažreiz mutiski. Izņemot kriminālprocesu, ekspertam sava ziņojuma sagatavošanā nav jāievēro konkrēta struktūra.

Ekspertam ir pienākums galīgajā ziņojumā atbildēt uz pušu argumentiem. Ja puses pieprasa papildu ziņojumu, jo sākotnējā ziņojumā ir nepilnības, tiesa var uzdot sagatavot papildu ziņojumu. Ja eksperta atzinums ir pārprotams, pretrunīgs vai nepietiekams un šīs nepilnības nevar novērst, uzdodot papildu jautājumus, tiesai ir tiesības uzdot veikt vēl vienu pārbaudi. Atkārtoto pārbaudi veic tas pats vai cits eksperts.

2. Tiesas sēde

Eksperti nepiedalās iepriekšējā uzklausīšanā, bet viņus uzaicina uz tiesas sēdēm, lai atbildētu uz tiesas vai pušu jautājumiem. Ir ierasta prakse ekspertus iztaujāt. Ekspertus var uzklausīt ar telefonkonferences starpniecību, ja puses par to vienojas pirms tiesas sēdes.

Šeit sniegtā informācija tika apkopota projekta “Atrodi ekspertu” laikā no katras valsts kontaktpersonām, ko atlasījis Eiropas Kompetences un ekspertu institūts (EEEI).

I. Ekspertu saraksti un reģistri

Grieķijā ekspertus uzskaita pēc specializācijas. Ekspertu reģistrus uztur pirmās instances tiesas. Tie ir publiski, bet tos izmanto tikai tiesneši, kuri vēlas iecelt ekspertu. Tiesa var iecelt vienu vai vairākus ekspertus, ja tā uzskata, ka izskatāmajos jautājumos ir vajadzīgas īpašas zināšanas. Turklāt tiesai ir pienākums iecelt ekspertus, ja to lūdz kāda no pusēm, – ar nosacījumu, ka tiesa uzskata, ka ir vajadzīgas īpašas zināšanas.

Ekspertiem ir jāiesniedz pieteikums, lai viņus iekļautu reģistrā.

Pēc publiska uzaicinājuma pirmās instances civiltiesā vai administratīvā tiesā (ar tiesas tīmekļa vietnes starpniecību) attiecīgā persona iesniedz rakstisku pieteikumu ar saviem persondatiem pirmās instances tiesas kancelejā, apliecinot, ka:

• tā nav bijusi notiesāta vai apsūdzēta par kriminālnoziegumu vai likumpārkāpumu, kā rezultātā tai liegtas pilsoniskās tiesības;
• tai nav atņemta profesionālā licence;
• tai nav liegtas tiesības izmantot īpašumu maksātnespējas vai atrašanās aizbildnībā dēļ;
• tā nav tiesnesis, prokurors vai tiesas kancelejas ierēdnis.

Pieteikšanās procedūras, kas notiek katru gadu, beigās tiek publicēts ekspertu reģistra projekts. Pēc iebildumu perioda beigām galīgo reģistru apstiprina pirmās instances tiesa vairāku locekļu sastāvā.

Kriminālprocesā ekspertu reģistru pārvalda Pirmās instances krimināllietu tiesu padome pēc prokurora priekšlikuma. Ekspertiem jāatbilst šādām prasībām:

• viņiem jābūt vecākiem par 21 gadu;
• viņiem jābūt tiesībspējīgiem un rīcībspējīgiem, un viņiem nedrīkst būt garīga rakstura traucējumi;
• viņi nedrīkst būt notiesāti par kriminālnoziegumu vai likumpārkāpumu, kā rezultātā viņiem liegtas pilsoniskās tiesības vai viņi atstādināti no civildienesta;
• viņiem nedrīkst būt atņemta viņu profesionālā licence;
• viņi nedrīkst būt izraisījuši faktus, kas ir ekspertīzes priekšmets;
• viņi nedrīkst būt kompetentie tiesneši, prokurori, sekretāri vai ierēdņi attiecīgajā tiesas procesā;
• viņi nedrīkst būt notiesāti par tādu pašu noziegumu kā apsūdzētais;
• viņi nedrīkst būt atbildētāja/apsūdzētā laulātais(-tā), brālis, māsa vai tuvs radinieks.

Ekspertus var izslēgt no reģistra, ja viņi tā vēlas, ja viņi vairs neatbilst prasībām vai ja tā nolemj kompetentā iestāde.

ΙΙ. Ekspertu kvalifikācija

Lai eksperti varētu sevi dēvēt par ekspertiem, viņiem jābūt arodapvienības locekļiem.

ΙΙΙ. Ekspertu atlīdzība

Kriminālprocesā eksperta atlīdzību sedz no valsts līdzekļiem. Civilprocesā prasītājam ir iepriekš jāsedz izmaksas saistībā ar tiesas ieceltiem ekspertiem. Pēc lietas izskatīšanas tiesā izmaksas jāsedz lietā zaudējušajai pusei. Konkrētos apstākļos lietas dalībnieki var saņemt juridisku palīdzību attiecībā uz eksperta atlīdzību.

IV. Ekspertu atbildība

Eksperti tiek saukti pie atbildības saskaņā ar vispārējām līgumiskajām un saistību tiesībām. Viņiem nav pienākuma savu iespējamo atbildību segt ar profesionālās atbildības apdrošināšanu.

V. Papildu informācija par ekspertīzes procesu

Grieķijā galvenie tiesību aktu noteikumi, kas piemērojami attiecībā uz tiesu ekspertīzi, ir Grieķijas Civilprocesa kodeksa 368.–392. pants, Karaļa dekrēts Nr. 566/1968 un Likuma 2882/2001 (Ekspropriācijas kodeksa) 20. panta 7. punkts. Papildus piemēro Grieķijas Administratīvā procesa kodeksa 159.–168. pantu un Grieķijas Kriminālprocesa kodeksa 183.–203. pantu.

Tiesai ir rīcības brīvība uzdot pierādījumu iegūšanu, tā kā dominējošais ir mērķis noskaidrot patiesību. Šo rīcības brīvību ierobežo vienīgi sacīkstes princips.

1. Ekspertu uzaicināšana

Ekspertus var iecelt tiesa un lietas dalībnieki. Ekspertu iecelšana administratīvā procesā notiek līdzīgi kā civilprocesā. Tiesvedībā, kas notiek krimināltiesā, ekspertu var iecelt prokurors vai tiesa izmeklēšanas posma laikā. Šajā nolūkā pastāv cits reģistrs, kas atšķiras no civilprocesā izmantojamā, un ekspertam ir jāatbilst stingrākām prasībām nekā civilprocesā un administratīvajā procesā.

a) Tiesas veikta iecelšana

Civiltiesai ir rīcības brīvība iecelt ekspertu vai nu pēc savas ierosmes, vai pēc lietas dalībnieka skaidra lūguma, ja attiecīgos faktus nevar noskaidrot citādi. Šādā gadījumā lietas iztiesāšanu pārceļ uz vēlāku datumu, lai tā notiktu pēc eksperta ziņojuma sagatavošanas. Tiesa par ekspertu var brīvi iecelt jebkuru personu, kuru tā uzskata par piemērotu šo uzdevumu veikšanai. Ekspertam ir jāziņo tiesai par jebkuru interešu konfliktu. Tiesas ieceltajiem ekspertiem ir piekļuve lietas materiāliem.

b) Lietas dalībnieku veiktā iecelšana

Grieķijā lietas dalībnieku ieceltiem ekspertiem ir trīs veidi: tehniskie konsultanti (Civilprocesa kodeksa 391. un 392. pants, Administratīvā procesa kodeksa 167. pants, Kriminālprocesa kodeksa 204. pants un turpmākie panti), ārpustiesas eksperti un eksperti–liecinieki. Tehnisko konsultantu nolīgst lietas dalībnieks, lai kontrolētu tiesas iecelta eksperta rīcību. Ārpustiesas ekspertu izvēlas lietas dalībnieks. Viņa ziņojumu pieprasa un iesniedz lietas dalībnieks, pretējā gadījumā to noraida kā nepieņemamu. Ja šīs prasības ir izpildītas, tiesa brīvi pārbauda un novērtē eksperta atzinumu. Ziņojumu neuzskata par pierādījumu. Tas drīzāk ir saistīts ar lietas dalībnieka argumentu juridisko pamatojumu. Eksperti–liecinieki ir liecinieki ar specializētām zinātniskajām vai tehniskajām zināšanām, kurus iztaujā tiesa.

Tiesa var izlemt, vai tā savā sprieduma argumentācijā balstīsies uz eksperta atzinumu. Tiesa spriedumu var balstīt uz eksperta atzinumu pat tad, ja eksperta ziņojums sagatavots, pārkāpjot procesuālos noteikumus. Tomēr, ja procesuālo noteikumu pārkāpums ir ievērojams, uzskata, ka eksperta ziņojums nepastāv. Šādā gadījumā tiesnesis nedrīkst balstīt sprieduma argumentāciju uz eksperta atzinumu.

2. Procedūra (civilprocess)

Tiesas ieceltus ekspertus var iztaujāt lietas dalībnieku tehniskie konsultanti, ja lietas dalībnieki ir tādus iecēluši. Eksperta vienīgais pienākums ir sagatavot ziņojumu. Lietas dalībnieku ieceltajiem ekspertiem ir atļauts sazināties ar pusēm tiesvedības laikā, savukārt tiesas ieceltiem ekspertiem ir vajadzīga tiesas atļauja, lai to darītu.

a) Ekspertīzes atzinums

Grieķijā ekspertīzes procesā provizorisks ekspertīzes ziņojums nav vajadzīgs. Galveno ekspertīzes ziņojumu var iesniegt rakstiski vai mutiski. Ekspertam ziņojuma sagatavošanā nav jāievēro konkrēta struktūra.

Ja tiesa uzskata, ka ziņojums ir nepilnīgs, vai eksperts ir pieļāvis nepamatotu pārkāpumu, tiesa var uzdot sagatavot jaunu vai papildu ziņojumu pēc savas ierosmes vai pēc lietas dalībnieku lūguma. Tiesa var arī noteikt, ka ekspertam ir jāmaksā tiesas nodevas nepamatotā pārkāpuma dēļ.

Eksperta ziņojumu var apstrīdēt ar lietas dalībnieku apgalvojumiem un pretekspertīzi.

b) Tiesas sēde

Tiesnesis uzdod ekspertam ierasties uz tiesas sēdi tikai izņēmuma gadījumos.

Šeit sniegtā informācija tika iegūta projektā «Find an Expert» no valstu kontaktpersonām, kuras deleģējis  Eiropas ekspertīzes un ekspertu institūts (EEEI).

I. Ekspertu saraksti un reģistri

Katra apelācijas tiesa un Francijas Augstākā tiesa civillietās un krimināllietās (Kasācijas tiesa) uztur ekspertu sarakstu vai reģistru.

Tomēr tiesas un prokurori var brīvi iecelt jebkuru personu, ko uzskata par piemērotu un kompetentu. Šādos gadījumos tām ir jānorāda izdarītās izvēles iemesli.

Ekspertu sarakstus publicē tiesu tīmekļa vietnēs un jo īpaši Kasācijas tiesas un apelācijas tiesu tīmekļa vietnēs.

Lai ekspertu reģistrētu tiesas sarakstā, viņam jāatbilst šādām prasībām:

• viņam jābūt jaunākam par 70 gadiem. Praksē, lai ekspertu reģistrētu ekspertu sarakstā, viņam jābūt vecumā no 35 līdz 57–58 gadiem;
• viņam jābūt Eiropas Savienības pilsonim;
• viņš nedrīkst būt rīkojies, pārkāpjot goda, krietnuma un morāles principus;
• viņam nedrīkst būt piemērotas disciplināras vai administratīvas sankcijas, kuru rezultātā viņš atstādināts, izslēgts no reģistra, atcelts no amata vai atsaukts viņa apstiprinājums vai atļauja;
• viņam nedrīkst būt piemērota personīgā bankrota procedūra vai cita sankcija, kas paredzēta Komerckodeksā;
• jābūt ievērotam minimālajam ar viņa specialitāti saistītas darbības periodam;
• viņš nedrīkst būt veicis nekādu darbību, kas nav saderīga ar neatkarību, kāda nepieciešama (tiesas) eksperta uzdevumu veikšanai;
• viņa galvenajai darbībai jābūt veiktai tiesas apgabalā.

Ekspertiem, kuri specializējušies tulkojumos un piesakās reģistrācijai pirmās instances tiesas sarakstā, sava profesija jāpraktizē konkrētās tiesas vietējā apgabalā, vai arī, ja viņi jau ir pensionējušies, viņu dzīvesvietai jāatrodas šajā apgabalā.

Eksperta reģistrācijas pieteikumu izskata prokurors un pirmās instances tiesas tiesneši. Lēmumu pieņem apelācijas tiesas tiesnešu kolektīvs.

Ekspertiem pirms reģistrācijas jānodod zvērests.

Lai ekspertu reģistrētu Kasācijas tiesas sarakstā (valsts sarakstā), viņam jābūt reģistrētam apelācijas tiesas sarakstā (reģionālajā sarakstā) vismaz piecus gadus.

Ikvienam ekspertam, kurš reģistrēts pirmo reizi, ir atkārtoti jāpiesakās pārreģistrācijai pēc trim gadiem. Pēc tam ekspertiem atkārtoti jāpiesakās reģistrācijai ik pēc pieciem gadiem. Lēmumā atkārtoti nereģistrēt ekspertu ir jāizklāsta atteikuma iemesli, un to var pārsūdzēt.

Ekspertus var izslēgt no reģistra ar apelācijas tiesas disciplināru lēmumu, ko var pārsūdzēt.

Pastāv ētikas kodekss, ko publicējusi Francijas Ekspertu federācija.

II. Ekspertu kvalifikācija

Parasti ekspertiem jābūt pietiekami kvalificētiem viņu kompetences jomā.

Ekspertiem jābūt profesionālajai pieredzei un zināšanām par procesuālajiem noteikumiem, jo īpaši noteikumiem par procesuālo kārtību attiecībā uz ekspertiem.

Viņiem jāapgūst tālākizglītība, un apelācijas tiesas to reizi piecos gados pārbauda. Ekspertu tālākizglītība ietver:

• apmācību viņu specialitātē, ko nodrošina profesionālas organizācijas;
• apmācības sesijas par procesuālo kārtību attiecībā uz ekspertiem, ko nodrošina tiesnešu un ekspertu asociācijas.

III. Ekspertu atlīdzība

Kriminālprocesā pastāv regulējums, kas attiecas uz ekspertu samaksu par dažiem uzdevumiem, kurus pilda eksperts. Dažās kompetences jomās prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis var izsludināt konkursu par eksperta uzdevumu pildīšanu un izvēlēties visizdevīgāko piedāvājumu. Ekspertīzes izmaksas sedz Tieslietu ministrija no tieslietu budžeta.

Civillietās atlīdzību parasti aprēķina, pamatojoties uz stundu skaitu, ko eksperts veltījis lietai, to reizinot ar stundas likmi, kam pieskaita izdevumus un PVN.

Tiesa lemj par eksperta atlīdzības summu sacīkstes procedūrā, ņemot vērā to, vai ziņojums iesniegts laikus, eksperta ziņojuma kvalitāti un to, ar cik lielu rūpību eksperts izpildījis savu uzdevumu.

Eksperta atlīdzību parasti avansā samaksā prasītājs. Tomēr tiesa var uzdot abām pusēm segt daļu no šādu izmaksu avansa maksājuma.

Tiesa savā galīgajā lēmumā uzdod lietā zaudējušai pusei samaksāt eksperta atlīdzību.

Ir pieejama juridiskā palīdzība eksperta procesa izmaksu segšanai.

IV. Ekspertu atbildība

Ekspertam ir pienākums iespējamo atbildību segt ar profesionālās atbildības apdrošināšanu.

Apdrošināšana sedz eksperta civiltiesisko un profesionālo atbildību, tostarp komandējumus uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

V. Papildu informācija parprocesuālo kārtību attiecībā uz ekspertiem

Krimināllietās ekspertus var iecelt izmeklēšanas tiesnesis, prokurors vai policijas darbinieks, kam ir atbilstošas pilnvaras (officier de police judiciaire — policijas darbinieks, kurš saskaņā ar Francijas tiesību aktiem atbild par kriminālizmeklēšanu un kuram ir atļauts piemērot aizdomās turētajiem apcietinājumu).

Visos citos gadījumos ekspertu ieceļ tikai tiesa ex officio vai pēc tiesvedības puses lūguma.

Civilprocesā provizorisks eksperta ziņojums nav obligāts, bet ir ļoti ieteicams, un bieži civilprocesā tas tiek īpaši prasīts. Eksperts sagatavo rakstisku galīgo ziņojumu. Ja eksperts uzskata, ka ir nepieciešams apspriesties ar tehnisko speciālistu, kurš specializējies citā kompetences jomā, viņš pievieno eksperta ziņojumam tehniskā speciālista atzinumu. Tiesa var pieprasīt, lai eksperts liecina mutiskajā uzklausīšanā, ja ziņojums nav pietiekams pamats tiesas lēmuma pieņemšanai. Galīgajā ziņojumā jāatbild uz katru tiesas uzdoto jautājumu un jāņem vērā visi komentāri, ko puses adresējušas ekspertam eksperta procesa laikā.

1. Ekspertu iecelšana

Eksperta amata nosaukums (expert de justice) ir aizsargāts ar krimināltiesībām. Eksperts tiek reģistrēts sarakstā, ko uztur apelācijas tiesas un Augstākā tiesa.

Francijā ir no 8000 līdz 10 000 tiesu ekspertu.

Civillietās, komerclietās un administratīvajās lietās ekspertus var iecelt sākotnējā jeb pirmstiesas procesā. 80 % gadījumu eksperta procesu ierosina pirmstiesas posmā.

Tiesa ieceļ ekspertu, kad tai ir vajadzīga noteikta tehniskā kompetence strīda izšķiršanai, — tiesa var iecelt ekspertu ex officio vai pēc vienas puses lūguma. Tiesnesis izlemj, kura puse veiks avansa maksājumu par izmaksām, kas tiks izmantots, lai veiktu samaksu ekspertam.

Puses var ierosināt ekspertu, taču to, kurš eksperts tiks iecelts, vienmēr izlemj tiesa vai prokurors. Ja vien netiek norādīti īpaši iemesli, eksperts ir jāizvēlas no apelācijas tiesas sagatavota saraksta.

Civilprocesā puses tiek aktīvi iesaistītas eksperta darbībās. Tām ir jāsadarbojas un jāatbild uz visiem eksperta pieprasījumiem par dokumentu iesniegšanu. Tās var tieši iztaujāt ekspertu sanāksmēs, kurās piedalās abas puses, un lūgt, lai eksperts komentē to piezīmes. Šīs iespējas ir daudz vairāk ierobežotas kriminālprocesā, kur eksperts savā darbībā ir tieši atkarīgs no tiesneša vai prokurora, kurš viņu iecēlis.

2. Procedūra

Galvenie Francijas tiesību akti par tiesu ekspertīzi:

• Kriminālprocesa kodekss un Civilprocesa kodekss;
• 1971. gada 29. jūnija Likums Nr. 71-498 par tiesu ekspertiem, kas grozīts vairākas reizes, jo īpaši 2016. gada 18. novembrī;
• 2004. gada 23. decembra dekrēts, kas grozīts vairākas reizes.

Eksperti var sazināties ar pusēm tiesvedības laikā, taču stingri ievērojot sacīkstes principu. Izņēmumi attiecas uz medicīniskiem noslēpumiem vai komercnoslēpumiem.

Nav noteiktas struktūras, kas ekspertiem jāievēro, sagatavojot ziņojumus, taču pastāv iniciatīvas, lai novērstu šo trūkumu.

Tomēr ziņojumā ekspertiem ir:

• sīki jāizklāsta viņu argumentācija;
• jānorāda dokumenti, ko viņi izmantojuši sava atzinuma pamatošanai;
• jāatbild uz pušu apgalvojumiem;
• jānorāda pilns to dokumentu saraksts, kas viņiem paziņoti.

Ja tiesa ir pieprasījusi provizorisku ziņojumu, eksperts to nosūta pusēm, lai saņemtu to apgalvojumus.

Krimināllietās ekspertam jāpiedalās tiesas sēdē. Civillietās tiesa var prasīt, lai eksperts piedalās tiesas sēdē.

Ekspertam ar tiesas lēmumu var būt pienākums sagatavot papildu ziņojumu, piemēram, pēc tam, kad puses ir izteikušas komentārus par ziņojumu un uzdevušas papildu jautājumus.

Tiesa kontrolē eksperta veiktās izmeklēšanas norisi. Šis uzdevums ir uzticēts konkrētam pirmās instances tiesas tiesnesim.

Šeit sniegtā informācija tika apkopota projekta “Atrodi ekspertu” laikā no katras valsts kontaktpersonām, ko atlasījis Eiropas Kompetences un ekspertu institūts (EEEI).

I. Ekspertu saraksti un reģistri

Tiesas ieceltie eksperti atbilstoši savai kompetencei nepieciešamības gadījumā sniedz tiesai eksperta atzinumu, lai noskaidrotu faktus vai precizētu tiesvedībā noskaidrotos faktus.

Apgabaltiesas un komerctiesas uztur sarakstu ar ekspertiem, kurus tiesas var iecelt, kā arī sarakstu ar juridiskām personām, institūtiem, iestādēm un valsts struktūrām, kam ir atļauts sniegt eksperta pakalpojumus (turpmāk “juridisko personu saraksts”). Šie saraksti ir publicēti tiesu tīmekļa vietnēs.

Tieslietu ministrija uztur vienotu elektronisku, pa kompetences jomām sadalītu tādu ekspertu sarakstu, kurus tiesas var iecelt, un juridisko personu sarakstu par visu Horvātijas Republikas teritoriju, šie saraksti ir publicēti savā tīmekļa vietnē.

Lai sāktu procedūru ekspertu iekļaušanai sarakstā, ir jāiesniedz pieprasījums tās apgabaltiesas vai komerctiesas priekšsēdētājam, kurai piekritīga pieteikuma iesniedzēja dzīvesvieta vai juridiskās personas juridiskā adrese. Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu parakstītājvalstu pilsoņi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Horvātijas Republikā, pieteikumu iekļaušanai ekspertu sarakstā iesniedz Zagrebas apgabala tiesā vai Zagrebas komerctiesā.

Ja persona, kas vēlas tikt iekļauta sarakstā, atbilst prasībām, attiecīgās apgabaltiesas vai komerctiesas priekšsēdētājs pirms lēmuma pieņemšanas par personas iekļaušanu ekspertu sarakstā nosūta kandidātu uz pārbaudi, kur tiek novērtētas viņa zināšanas par tiesu sistēmas struktūru, valsts pārvaldi un juridisko terminoloģiju. Eksāmenu pieņem apgabaltiesu zināšanu novērtēšanas komitejas, kas sastāv no priekšsēdētāja un diviem locekļiem, kurus ieceļ no attiecīgās tiesas tiesnešu vidus. Personai, kas kandidē uz pilnas slodzes darbu un kam ir grāds tiesību zinātnēs, nav jākārto eksāmens. Personu, kas vēlas tikt reģistrēta un ir nokārtojusi eksāmenu, attiecīgās tiesas priekšsēdētājs nosūta uz profesionālo apmācību profesionālā tiesas ekspertu apvienībā. (Tomēr tiesu ekspertīzes speciālistiem, kam ir derīga darba atļauja (licence), kā arī darbiniekiem, kas veic ekspertīzi institūtos, iestādēs un valdības struktūrās, nav obligāti nepieciešama profesionālā apmācība tajās kompetences jomās, kurās minētajiem institūtiem, iestādēm un valdības struktūrām ir atļauts veikt ekspertīzi.)

Kad kandidāts ir pabeidzis profesionālo apmācību un ir savākti pierādījumi par atbilstību atzīšanai par reģistrētu ekspertu vai kad kandidāts ir izpildījis nosacījumus, kas ļauj veikt tiesu ekspertīzi, attiecīgās apgabaltiesas vai komerctiesas priekšsēdētājs pieņem lēmumu par pieprasījumu.

Tiesas ieceltiem ekspertiem vai juridiskajām personām jābūt apdrošinātiem visā ekspertīzes veikšanas laikā. Pirms iekļaušanas sarakstā un katru nākamo gadu, kamēr vien eksperts ir iekļauts sarakstā vai ir spēkā juridiskās personas apstiprinājums, kompetentās apgabaltiesas vai komerctiesas priekšsēdētājam iesniedz pierādījumu, ka ir noslēgts civiltiesiskās apdrošināšanas līgums (ir saņemta apdrošināšanas polise).

Ekspertus iekļauj sarakstā uz četriem gadiem. Juridiskajai personai, institūtam, iestādei vai valdības struktūrai ir atļauts veikt tiesu ekspertīzi četrus gadus.

Ieceltais eksperts dod zvērestu tiesas priekšsēdētājam, kas viņu iecēlis par reģistrēto ekspertu.

Kad pagājis laiks, uz kuru eksperts bijis iecelts, sarakstā iekļauto ekspertu var atkal iecelt uz četriem gadiem, un juridiskai personai, institūtam, iestādei vai valsts struktūrai var atkal atļaut veikt tiesas ekspertīzes. Atkārtotas iecelšanas vai apstiprināšanas pieteikumu iesniedz ne vēlāk kā 30 dienas pirms spēkā esošā iecelšanas laikposma beigām.

Attiecīgās apgabaltiesas vai komerctiesas priekšsēdētājs no reģistra svītro (uz laiku svītro) tajā iekļauto ekspertu:

• ja attiecīgais eksperts to pieprasa;
• ja eksperts maina dzīvesvietu; ja tiek konstatēts, ka reģistrācijas nosacījumi nav bijuši izpildīti vai iecelšanas nosacījumi vairs nav izpildīti;
• ja ar kompetentās iestādes galīgu lēmumu viņš ir atzīts par nepiemērotu darbības veikšanai tajā jomā, kurā viņš bijis iecelts;
• ja ar galīgu spriedumu viņam ir atņemta rīcībspēja;
• ja viņš ir notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, kā dēļ viņš nevar strādāt civildienestā;
• ja viņš veic eksperta uzdevumus negodprātīgi vai nolaidīgi;
• ja viņš pēc noteiktā perioda beigām neiesniedz pierādījumu, ka ir noslēgts civiltiesiskās apdrošināšanas līgums attiecībā uz reģistrēta eksperta pienākumu pildīšanu;
• ja viņš neievēro noteikumus par visas tās informācijas slepenību, ko viņš ir uzzinājis ekspertīzes laikā.

Attiecīgās apgabaltiesas vai komerctiesas priekšsēdētājs galīgi svītro ekspertu no saraksta, ja eksperts veic tiesas iecelta eksperta darbu pēc tam, kad ir kļuvis izpildāms rīkojums, ar ko uz laiku viņam atsaka vai aizliedz viņa uzdevumu veikšanu.

Ekspertiem vai juridiskajām personām, kam ir atļauts pildīt tiesas ieceltu ekspertu pienākumus, nekavējoties jāziņo par savu datu izmaiņām tiesai, kas tos ir iekļāvusi iecelto vai apstiprināto sarakstā. Tiesai ir nekavējoties jāievieš šīs izmaiņas sarakstos, kuros ir reģistrēti eksperti vai juridiskās personas, ko tiesas var iecelt.

II. Ekspertu kvalifikācija

Rīkojumā par tiesas ieceltiem ekspertiem (oficiālais vēstnesis Nr. 38/14, Nr. 123/15, Nr. 29/16 (labojums) un Nr. 61/19) ir noteikti tiesas iecelto ekspertu iecelšanas nosacījumi un procedūra un viņu tiesības un pienākumi.

Persona var strādāt par tiesas ieceltu ekspertu, ja tā atbilst šādām prasībām:

1) tā ir Horvātijas Republikas, Eiropas Savienības dalībvalsts vai tādas valsts pilsonis, kura ir parakstījusi Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu;

2) tā spēj veikt tiesas iecelta eksperta pienākumus;

3) tā ir pabeigusi atbilstošas studijas vai skolas, ir strādājusi šajā profesijā, konkrēti:

• vismaz 8 gadus, ja persona ir ieguvusi akadēmisko grādu vai pēcdiploma grādu konkrētajā jomā;
• vismaz 10 gadus, ja persona ir pabeigusi attiecīgas pamatstudijas vai profesionālas pamatstudijas;
• vismaz 12 gadus, ja persona ir ieguvusi atbilstošu vidējo izglītību un nav pabeigusi pamatstudijas vai profesionālās pamatstudijas attiecīgajā jomā, vai pamatstudijas un pēcdiploma studijas konkrētajā jomā;

4) tā ir sekmīgi nokārtojusi eksāmenu, kurā tiek pārbaudītas personas zināšanas par tiesu sistēmas organizāciju, valsts pārvaldi un juridisko terminoloģiju;

5) tā ir sekmīgi pabeigusi profesionālo apmācību, ko noteikusi attiecīgā profesionālā apvienība;

6) tā ir noslēgusi civiltiesiskās apdrošināšanas līgumu attiecībā uz tiesas iecelta eksperta pienākumu pildīšanu;

7) tā ir ieguvusi grādus savās kompetences jomās;

8) nav šķēršļu, kas liegtu personai iestāties civildienestā.

Profesionālā apmācība nevar būt ilgāka par vienu gadu. Profesionālajām apvienībām ir pienākums iecelt mentorus profesionālajai apmācībai. Reģistrētu ekspertu var iecelt par apmācību mentoru, ja viņam ir vismaz piecu gadu pieredze tiesas iecelta eksperta darba veikšanā. Mentoru saraksts jānosūta apgabaltiesām un komerctiesām. Kandidāta (kas ir nosūtīts uz profesionālo apmācību) spēju veikt tiesas iecelta eksperta pienākumus nosaka, pamatojoties uz ziņojumu par pieteikuma iesniedzēja saņemto profesionālo apmācību. Attiecīgajai profesionālajai apvienībai, pamatojoties uz apmācību mentora sagatavotu rakstisku ziņojumu, viena mēneša laikā pēc profesionālās apmācības beigām ir jāsagatavo rakstisks atzinums par kandidāta apmācības sekmīgumu un viņa spējām veikt tiesas iecelta eksperta darbu. Attiecīgajai profesionālajai apvienībai šis ziņojums ir jānosūta attiecīgās apgabaltiesas vai komerctiesas priekšsēdētājam.

Specializēti doktori atbilst sarakstā iekļaušanas prasībām, ja tie ir nokārtojuši specializēto eksāmenu.

Juridiskās personas ir tiesīgas veikt tiesu ekspertīzi:

• ja tās ir arī reģistrētas ekspertīzes sniegšanai konkrētā jomā;
• ja to darbinieki ir iekļauti ekspertu sarakstā attiecībā uz jomu, attiecībā uz kuru tiek lūgts apstiprinājums;
• ja tās ir noslēgušas civiltiesiskās apdrošināšanas līgumu attiecībā uz tiesas ekspertīzes veikšanu.

III. Ekspertu atlīdzība

Tiesas procesos ekspertus galvenokārt izvēlas no reģistrēto ekspertu saraksta.

Tiesas ieceltiem ekspertiem pienākas atalgojums un atlīdzība par materiālajām izmaksām. Atlīdzības summu katrā gadījumā atsevišķi nosaka tiesa saskaņā ar īpašu cenrādi, kurā norādīta tiesas ieceltiem ekspertiem izmaksājamā atlīdzība par materiālajām izmaksām un atalgojums. Minētais cenrādis ir Tiesas iecelto ekspertu noteikumu kopuma neatņemama daļa.

Tiesas ieceltajam ekspertam samaksā par ekspertīzi pēc tās pabeigšanas.

IV. Ekspertu atbildība

Tiesas ieceltam ekspertam vai juridiskai personai jābūt apdrošinātai visā ekspertīzes veikšanas laikā. Zemākā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas summa attiecībā uz tiesas ekspertīzes veikšanu ir 200 000,00 HRK (aptuveni 26 807,50 EUR) fiziskām personām un 500 000,00 HRK (aptuveni 67 018,74 EUR) juridiskām personām.

ES dalībvalsts vai Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu parakstījušas valsts pilsonis var būt apdrošināts attiecībā uz eksperta pienākumu veikšanu savā mītnes valstī.

V. Papildu informācija par ekspertu izmantošanu tiesvedībā

Ekspertu iecelšanu regulē procesuālie tiesību akti, t. i., Civilprocesa kodekss un Kriminālprocesa kodekss.

VI. Ekspertu iecelšana

Tiesas ieceltus ekspertus ieceļ tiesa pēc puses pieprasījuma vai savas iniciatīvas konkrētā tiesas procesā, ja ir nepieciešams sniegt eksperta nodrošinātus pierādījumus, lai konstatētu faktus vai precizētu nosakāmos faktus.

VI.1. Eksperta ziņojums

Tiesas iecelta eksperta konstatējumu un atzinumu forma nav reglamentēta. Tiesa nosaka, vai ekspertam jāiepazīstina ar saviem konstatējumiem un atzinumu tikai mutiski tiesas sēdē vai arī tie jāiesniedz rakstiski pirms tiesas sēdes. Tiesa rakstveidā nosaka konstatējumu un atzinumu iesniegšanas termiņu, kas nevar būt ilgāks par 60 dienām. Ekspertam vienmēr jāsniedz savs atzinums. Tiesa iesniedz pusēm rakstveida konstatējumu un atzinumu ne vēlāk kā 15 dienas pirms tiesas sēdes, kurā konstatējumi tiks apspriesti.

VI.2. Tiesas sēde

Tiesa var uzdot jautājumus par eksperta konstatējumiem tiesas sēdē.

Šeit izklāstītā informācija tika ievākta projektā “Find an Expert” (“Atrodiet ekspertu”) no katras valsts kontaktpersonām, kuras atlasīja Eiropas Ekspertīzes un ekspertu institūts (EEEI).

I. Ekspertu saraksti un reģistri

Tiesu eksperts ir persona, kurai ir speciālas zināšanas un pieredze kādā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē un kura ir ieguvusi tiesības veikt tiesu ekspertīzes Tiesu ekspertu likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesu eksperta pienākumus pilda valsts tiesu eksperts vai valsts atzīts privātais tiesu eksperts, kurš tiesu eksperta tiesības atbilstošā tiesu eksperta specialitātē iegūst pēc tiesu eksperta sertifikāta saņemšanas, ko izsniedz Tiesu ekspertu padome.

Tiesu ekspertu reģistrs ir publisks reģistrs, kurā iekļauta informācija par sertificētiem tiesu ekspertiem, kas darbojas valstī. Tiesu ekspertu reģistru veido Tiesu ekspertu padome. Tiesu ekspertu reģistrs pieejams: https://eksperti.ta.gov.lv/

II. Ekspertu kvalifikācija

Minimālās prasības tiesu eksperta statusa piešķiršanai ir balstītas uz Tiesu ekspertu likumu.

Eksāmenu var kārtot tiesu eksperta kandidāts, kurš ir apguvis padomes apstiprināto apmācību programmu izvēlētajā tiesu eksperta specialitātē, kā arī tiesu eksperts, kurš vēlas iegūt tiesības veikt tiesu ekspertīzi citā tiesu eksperta specialitātē.

Tiesu eksperta sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi.

III. Ekspertu atlīdzība

Eksperta atlīdzību nosaka atbilstoši tiesu ekspertīžu iestāžu maksas pakalpojumu cenrāžiem. Par ekspertīzi, kas nav iekļauta tiesu ekspertīžu iestāžu maksas pakalpojumu cenrāžos, atlīdzina atbilstoši eksperta iesniegtajam rēķinam.

IV. Ekspertu atbildība

Tiesu eksperta atbildību nosaka Tiesu ekspertu likuma V nodaļa.

Tiesu ekspertu padome ierosina disciplinārlietu pret tiesu ekspertu, ja netiek ievēroti tie normatīvie akti, kuri attiecas uz tiesu ekspertu darbību, ja netiek pildīti profesionālie pienākumi vai tiek pieļauta rupja nolaidība ekspertīzes laikā, pilnvaru pasniegšana vai amata nelikumīga izmantošana, kā arī ja tiek pieļauta nepiedienīga un necienīga izturēšanās vai tiesu ekspertu ētikas normu pārkāpums; ekspertīzei iesniegtā objekta nozaudēšana vai ļaunprātīga bojāšana; ekspertīzē iegūto ziņu izpaušana personām, kuras nav saistītas ar ekspertīzes noteikšanu vai veikšanu.

Tiesu eksperts, saņemot tiesu eksperta sertifikātu, ar parakstu apliecina, ka ir brīdināts, ka par nepamatotu atteikšanos veikt ekspertīzi vai apzināti nepatiesa tiesu eksperta atzinuma sniegšanu ir saucams pie atbildības saskaņā ar Krimināllikumu.

V. Papildu informācija par procesuālo kārtību attiecībā uz ekspertiem

Noteikumi par procesuālo kārtību attiecībā uz ekspertiem Latvijā atrodami šādos tiesību aktos:

• Kriminālprocesa likums
• Civilprocesa likums
• Administratīvā procesa likums
• Tiesu ekspertu likums

V.1. Ekspertu iecelšana

Civilprocesā tiesa ekspertīzi nosaka pēc tiesvedības pušu lūguma. Ekspertīzi izdara Tiesu ekspertu likumā noteiktās personas. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta tiesas noteiktajā termiņā, ekspertu izraugās tiesa. Ja nepieciešams, var izraudzīties vairākus ekspertus.

Kriminālprocesā lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pieņem procesa virzītājs. Ekspertīzi nosaka, lai noskaidrotu kriminālprocesam nozīmīgus faktus un apstākļus, par ko tiek dots eksperta atzinums.

V.2. Eksperta atzinums

Eksperta atzinuma jābūt motivētam un pamatotam. Eksperts dod objektīvu atzinumu savā vārdā un ir personīgi atbildīgs par to.

Atzinumu izsaka rakstveidā un iesniedz tiesai. Eksperta atzinumam jāsatur precīzs veikto pētījumu apraksts, to rezultātā izdarītie secinājumi un motivētas atbildes uz tiesas uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts, izdarot ekspertīzi, konstatē apstākļus, kuriem ir nozīme lietā un par kuriem viņam jautājumi nav uzdoti, viņš ir tiesīgs savā atzinumā norādīt uz šiem apstākļiem.

Ja izraudzīti vairāki eksperti, viņi ir tiesīgi savā starpā apspriesties. Ja eksperti nonāk pie kopīga atzinuma, to paraksta visi eksperti. Ja ekspertu domas nesaskan, katrs eksperts raksta atsevišķu atzinumu.

Tiesa eksperta atzinumu novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, nekādiem pierādījumiem, tajā skaitā, eksperta atzinumam nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: .

Sameklēt ekspertu - Luksemburga

I. Ekspertu saraksti un reģistri

Tiesu ekspertu reģistru uztur Tieslietu ministrija. Reģistrā ekspertus nošķir starp 12 jomām. Reģistrs ir pieejams visiem speciālistiem un sabiedrībai šeit. Lai gan reģistrs bija paredzēts krimināllietām un administratīvām lietām, to izmanto arī civillietām un komerclietām. Tiesām nav pienākuma iecelt ekspertus, kuri iekļauti reģistrā, bet tās parasti to dara.

Speciālisti piesakās iekļaušanai sarakstā Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrijai tiek nosūtīta pilna dokumentācija (iekļaujot attiecīgās jomas diplomu, pierādījumus par profesionālo pieredzi, dzīvesgājuma aprakstu (CV) un izrakstu no sodāmības reģistra), un tad Tieslietu ministrija sāk pārbaudes procedūru, kurā cita starpā pārliecinās par eksperta uzticamību. Ministrija izlemj, vai reģistrēt ekspertu, pārbaudot kandidāta kvalifikāciju (tostarp attiecīgajā jomā iegūtos grādus un tālākizglītību) un pieredzi. Ja ekspertus atļauj iekļaut reģistrā, viņiem jānodod zvērests tiesā.

Kad Tieslietu ministrija ir iecēlusi ekspertus un viņi ir nodevuši zvērestu tiesā, reģistra saturs tiek publicēts Luksemburgas Oficiālajā Vēstnesī. Pēc iekļaušanas sarakstā ekspertiem nav īpaša pienākuma. Viņiem nav jānosūta ministrijai darbības ziņojums. Viņiem nav pienākuma apgūt tālākizglītību. Reģistrs tiek regulāri atjaunināts [AF1].

Ekspertus var atsaukt, ja viņi pārkāpj savus pienākumus vai profesionālās ētikas noteikumus vai citu nopietnu iemeslu dēļ. Šādi iemesli ir tad, ja eksperti vairs neatbilst vajadzīgajai kvalifikācijai, ja ir konstatēts, ka viņi ir izturējušies nevērīgi pret saviem pienākumiem, vai ja pret viņiem vairs nav vajadzīgās uzticamības, piemēram, viņi ir atzīti par vainīgiem nozieguma izdarīšanā. Ekspertu atstādina ar ministra lēmumu pēc prokurora ieteikuma un attiecīgā eksperta uzklausīšanas. Atstādināšana notiek, ekspertu atsaucot ar ministra dekrētu. Atsaukšanu var apstrīdēt administratīvajā tiesā. Nav īpaša rīcības vai ētikas kodeksa, kas piemērojams ekspertiem. Tomēr ir jāievēro ētikas vai citi profesionālie kodeksi, kas attiecas uz eksperta konkrēto profesiju.

II. Ekspertu kvalifikācija

Lai eksperti varētu sevi dēvēt par ekspertiem, viņiem ir jāiegūst noteikts izglītības līmenis viņu specializācijā. Šādi grādi ir svarīgi, lai ekspertus varētu reģistrēt Tieslietu ministrijas uzturētajā ekspertu reģistrā. Ekspertiem nav jābūt arodapvienības locekļiem, lai viņi varētu darboties kā eksperti, un viņiem nav nepieciešams regulāri uzlabot viņu prasmes (nepastāv juridiskas tālākizglītības sistēma, taču eksperti var apgūt apmācību brīvprātīgi).

III. Ekspertu atlīdzība

Ekspertu atlīdzība tiek noteikta ar regulējumu. Konkrētos gadījumos, sevišķi, ja eksperta uzdevums ir īpaši sarežģīts, tiesa var nolemt nepiemērot likumisko tarifu. Praksē eksperti parasti prasa, lai puses piekrīt maksāt lielāku tarifu nekā likumiskais tarifs. Civillietās, ja ekspertu ieceļ tiesa, vienai pusei ir pienākums samaksāt ekspertam avansa maksājumu. Eksperti var saņemt avansa maksājumu par to samaksu, kas pārsniedz likumisko tarifu. Tomēr tiesvedības beigās spriedumā pēc būtības tiesa izlemj, kam jāuzņemas galīgais izmaksu slogs. Izmaksu slogu var dalīt starp pusēm. Puses var saņemt juridisku palīdzību attiecībā uz ekspertu atlīdzību ar noteiktām likmēm.

Krimināllietās avansa maksājumu par izmaksām vienmēr samaksā valsts. Apsūdzētajam eksperta atlīdzība ir jāmaksā tikai tad, ja apsūdzētais tiek notiesāts. Ekspertiem, kurus pieprasījis prokurors, var maksāt arī valsts.

IV. Ekspertu atbildība

Nav īpašu noteikumu, kas attiecas uz ekspertu atbildību. Tādējādi viņu darbību reglamentē vispārējie saistību un līgumiskie noteikumi. Šādi noteikumi neparedz nekādu atbildības maksimālo ierobežojumu. Nav pienākuma eksperta iespējamo atbildību segt ar profesionālās atbildības apdrošināšanu.

V. Papildu informācija par procesuālo kārtību attiecībā uz ekspertiem

Ekspertu iecelšanu reglamentē īpašs 1971. gada 7. jūlija likums — Loi du 7 juillet 1971 portant en matière répressive et administrative, institution d’experts, de traducteurs et d’interprètes assermentés et complétant les dispositions légales relatives à l’assermentation des experts, traducteurs et interprètes. Minētais likums attiecas tikai uz krimināllietām un administratīvām lietām. Attiecībā uz civillietām nav īpašu likumu. Ir piemērojami konkrēti kriminālprocesa kodeksa vai civilprocesa kodeksa noteikumi, kā arī 1999. gada 21. jūnija vispārējais likums par administratīvo procesu — loi du 21 juin 1999 portant règlement de procedure devant les juridictions administratives.

Nepastāv būtiskas atšķirības starp iecelšanas procedūrām civillietās, administratīvās lietās un krimināllietās. Tomēr krimināllietās apsūdzētajam ir plašākas tiesības nekā citās lietās. Lielāko daļu tiesu ekspertu ieceļ pirmstiesas procesā pirms lietas iztiesāšanas tiesā. Vismaz pusē gadījumu pieprasījums iecelt ekspertu tiek izteikts pirmstiesas procesā. Ekspertu iecelšana pamattiesvedības laikā nav īpaši izplatīta.

1. Ekspertu iecelšana

Luksemburgā tiesu ekspertus ieceļ tiesas vai nolīgst puses. Tikai tiesneši var iecelt ekspertus, kuriem ir tiesu eksperta statuss, — vai nu pēc pušu lūguma, vai pēc savas iniciatīvas. Krimināllietās izmeklēšanas tiesnesis (juge d’instruction) bieži vien ieceļ ekspertu pēc apsūdzētā vai prokurora lūguma. Izmeklēšanas tiesnesis var arī iecelt ekspertu pēc savas iniciatīvas. Tā kā izmeklēšanas tiesneša lēmums ir pagaidu lēmums, sacīkstes principu nepiemēro.

Krimināltiesībās ir īpaši noteikumi līdztiesīgajiem ekspertiem un pretekspertiem, kuri ir apsūdzētā rīcībā.

Civillietās, komerclietās un administratīvās lietās ekspertu var iecelt pirms lietas iztiesāšanas tiesā, ja ir īpaša steidzamība.

a) Iecelšana, ko veic tiesa

Pamattiesvedībā tiesa ieceļ tiesu ekspertu, kad tai ir vajadzīgs padoms par tehniskiem jautājumiem, kas rodas tiesvedības gaitā. Tiesas var iecelt ekspertus pēc pušu lūguma vai pēc savas iniciatīvas. Ekspertiem ir jāziņo par jebkuriem interešu konfliktiem ar kādu no tiesvedības pusēm.

Ekspertu ir iespējams iecelt pirmstiesas procesā, ja lieta ir steidzama vai ja ekspertīze ir vajadzīga gaidāmai iztiesāšanai pēc būtības. Eksperta iecelšana šajā sākotnējā posmā ir vienīgais procesa mērķis, un tam ir nepieciešams, lai puses iesniedz īpašu pieteikumu. Parasti šo procedūru nevar sākt, ja apsūdzētajam nav bijusi iespēja tikt uzklausītam pie tiesneša. Tomēr galējas steidzamības gadījumos tiesu ekspertus var iecelt nekavējoties, taču šādā gadījumā atbildētājam ir jābūt iespējai tikt uzklausītam vēlākā posmā.

Piesakoties tiesu eksperta iecelšanai vai komentējot tiesas ierosinājumu iecelt tiesu ekspertu, puses var ierosināt ekspertu vārdus un vienoties par konkrētu ekspertu. Ja tiesa nolemj iecelt tiesu ekspertu pēc savas iniciatīvas, tai par to jāinformē puses un jāprasa to komentāri pirms šāda lēmuma pieņemšanas. Tiesām nav pienākuma iecelt ekspertus, kuri iekļauti ekspertu reģistrā, lai gan parasti tās piekopj šādu praksi.

b) Iecelšana, ko veic puses

Lai gan puses [AF2] nekad neieceļ tiesu ekspertus, tās var tikt iesaistītas eksperta iecelšanā, ko veic tiesa. Tās var vienoties par eksperta uzdevumu, izmaksu slogu un pat par konkrētu ekspertu. Tādā gadījumā tās nosūta kopēju iecelšanas vēstuli izvēlētajam ekspertam. Ja abas puses piekrīt, tiesnesis var atļaut iecelt konkrēto ekspertu. Tas notiek ļoti bieži pirmstiesas procesā.

2. Procedūra (civilprocess)

Pēc iecelšanas tiesu eksperts sasauc puses, lai ar tām apspriestu lietu. Eksperti parasti sazinās ar pusēm ar advokātu starpniecību un arī informē tiesu par procesa norisi. Nav īpašu noteikumu par to, kā šo procesu pārvalda, izņemot prasību vienmēr ievērot sacīkstes principu, saskaņā ar kuru katrai pusei vienmēr ir tiesības paust viedokli par visiem lietas aspektiem.

Pastāv divas atkāpes no šā principa. Tie attiecas uz ekspertu veikto pārbaudi par tīri faktiskiem aspektiem un izmeklēšanu, kuras laikā iejaucas privātajā sfērā (t. i., medicīnisku pārbaudi). Tomēr šajos gadījumos ekspertam ir jāiepazīstina pārējās puses ar izmeklēšanas rezultātiem pirms viņa ziņojuma pabeigšanas.

Eksperta veiktās izmeklēšanas norisi uzrauga kompetentā tiesa. Saņemot attiecīgu lūgumrakstu, tiesa var piekrist, ka eksperts nav pietiekami kvalificēts, un norīkot citu ekspertu. Tā kā vairākumā gadījumu ieceļ tikai vienu ekspertu, nav procedūras, kuras ietvaros eksperti tiekas pirms lietas iztiesāšanas tiesā, lai konkretizētu risināmos jautājumus.

a) Eksperta ziņojums

Eksperts savu ziņojumu sagatavo rakstveidā. Nav īpašas struktūras, kas ekspertam jāievēro, sagatavojot ziņojumu. Ekspertam ir pienākums pildīt savu uzdevumu lojāli un ievērojot sacīkstes principu. Viņam jāpievēršas visiem faktu jautājumiem, kas ietilpst viņa uzdevumā, taču viņam nav atļauts atbildēt uz juridiskiem jautājumiem. Eksperta pilnvaras nosaka tiesa, izņemot procedūrām, kurās ekspertu iecēlušas puses bez tiesneša iejaukšanās un kurās viņš pievēršas pušu bažām.

Provizorisks ziņojums nav obligāts, bet to var sagatavot, ja to prasa konkrētās lietas apstākļi. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumu, kad uzdevuma pildīšanas laikā rodas jauni jautājumi vai kad puses nesadarbojas ar ekspertu.

Gadījumi, kad ekspertam var būt nepieciešams sagatavot papildu ziņojumu, ir reti. Šāda vajadzība var rasties, ja eksperts nav atbildējis uz visiem viņa uzdevumā ietilpstošajiem jautājumiem vai ja vēlāk rodas papildu jautājumi. Tiesa izdod jaunu rīkojumu, kurā norāda vajadzību pēc papildu informācijas un konkretizē jautājumus, uz kuriem jāatbild. Puses var iesniegt tiesnesim lūgumu sniegt plašāku skaidrojumu. Tomēr praksē, visticamāk, tiks iecelts cits eksperts atkarībā no pušu apmierinātības ar pirmo ziņojumu.

Ekspertu ziņojumus var apstrīdēt gan ar pušu apgalvojumiem, gan ar pretekspertīzi. Tiesām nav saistošs atzinums, kas pausts eksperta ziņojumā. Judikatūra nosaka, ka tiesa var atkāpties no eksperta atzinuma, ja tai ir pietiekami pamatoti iemesli tā rīkoties, piemēram, ja viena vai abas puses pierāda, ka ekspertam nav taisnība. Pretrunīgiem ziņojumiem ir vienāds pierādījuma spēks neatkarīgi no tā, vai ekspertu iecēlusi tiesa vai puses. Ziņojumi, ko ierosinājusi viena puse, vai pretrunīgi ziņojumi, kā arī ziņojumi, kas sagatavoti, ekspertam neievērojot sacīkstes principu, var tikt uzrādīti un apspriesti lietas izskatīšanās laikā tiesā, bet tiem nav tādas pašas pierādījuma vērtības kā ziņojumiem, kas sagatavoti, ievērojot minēto principu.

b) Tiesas sēde

Ekspertiem nav jāpiedalās pirmstiesas sēdē. Viņiem būtu jāierodas uz tiesas sēdi, lai atbildētu uz tiesas uzdotajiem jautājumiem pēc ziņojuma iesniegšanas. Viņi netiek iztaujāti tiesā.

Šeit sniegtā informācija apkopota projekta “Atrodi ekspertu” laikā no katras valsts kontaktpersonām, ko atlasījis Eiropas Kompetences un ekspertu institūts (EEEI).

[AF1] La liste est régulièrement mise à jour après les nouvelles assermentations.

[AF2] Suppression d’une forme passive, le texte en est plein.

I. Ekspertu saraksti un reģistri

Tiesa var izmantot to personu sarakstu vai reģistru, kuras ir ieinteresētas darboties kā eksperti. Attiecīgo sarakstu vai reģistru uztur Tieslietu departaments. Tiesneši var brīvi izlemt, kuru personu iecelt par tiesas ekspertu no saraksta/reģistra, kas viņiem darīts pieejams iekšējai izmantošanai. Reģistrs ir paredzēts, lai to izmantotu tikai tiesu iestāžu pārstāvji. Personām, kuras vēlas būt par tiesu ekspertiem, ir jāizsaka ieinteresētība, lai viņu vārds un dati tiktu iekļauti Tieslietu departamenta uzturētajā sarakstā. Šīs personas nenodod zvērestu, tomēr viņām tiek prasīts aizpildīt uzticamības pārbaudes veidlapu, piekrītot pārbaudēm, ko veic Tieslietu departaments, un kopā ar veidlapu iesniegt viņu pilnvarojuma un/vai kvalifikāciju apliecinātu kopiju, nesen izdotu policijas izziņu par kriminālās sodāmības neesamību (Police Conduct Certificate), dzīvesgājuma aprakstu Europass formātā un ar roku rakstītu motivācijas vēstuli. Kopējais to personu skaits, kuras ir ieinteresētas darboties kā tiesu eksperti, ir aptuveni 1000. Tomēr tiesneši un maģistrāti var iecelt jebkuru personu, kuru viņi uzskata par piemērotu un kompetentu, pat ja attiecīgā persona nav iekļauta sarakstos (tiesām ir izvēles brīvība). Visbeidzot, tiesas arī publicē tiesu ekspertu — proti, arhitektu un civilinženieru, grāmatvežu un inženieru — trīs sarakstus. Tos katru gadu publicē oficiālajā izdevumā.

Ekspertu saraksts par 2019. gadu ir publicēts šeit (PDF dokumenta 4. lpp. un turpmākās lpp.).

II. Ekspertu kvalifikācija

Ekspertiem jābūt kvalificētiem, lai viņi varētu sevi dēvēt par ekspertiem, bet viņiem nav jābūt arodapvienības locekļiem. Nepastāv ekspertu profesionālās tālākizglītības sistēma vai prasības par regulāru kvalifikācijas pilnveidi. Nav ekspertiem paredzētu kursu. Eksperta amata nosaukums netiek aizsargāts, un netiek nošķirti dažādi ekspertu veidi. Tieslietu departamenta uzturētais to personu saraksts/reģistrs, kuras ir ieinteresētas būt par tiesu ekspertiem, ir sakārtots kategorijās atbilstīgi ekspertīzes jomām.

III. Ekspertu atlīdzība

Ekspertu atlīdzību aprēķina saskaņā ar fiksētu tarifu, taču nepiemēro ierobežojumus attiecībā uz to, kā ekspertiem var piešķirt atlīdzību. Ekspertam maksā viena no pusēm, taču tiesa var izlemt, kurai pusei ir jāsedz izmaksas. Pusēm ir iespēja saņemt juridisku palīdzību, un nepastāv iepriekšnoteiktas likmes. Attiecībā uz maksājumu avansā tiesa var uzdot pusēm veikt iemaksu tiesā, ko eksperts vēlāk izņem, kad ir pabeidzis savu darbu.

IV. Ekspertu atbildība

Ir piemērojami vispārējie saistību tiesību un līgumtiesību principi bez maksimālā atbildības ierobežojuma. Ekspertiem nav nepieciešama profesionālās atbildības apdrošināšana.

V. Papildu informācija

Ekspertu iecelšanu reglamentē Organizācijas un civilprocesa kodeksa 644.–682. pants, Maltas likumu krājuma 12. nodaļa.

Turklāt krimināltiesību jomā ekspertu iecelšanu reglamentē Kriminālkodeksa 650.–657. pants, Maltas likumu krājuma 9. nodaļa.

Ekspertu iecelšana

Civilprocesā ekspertus ieceļ tiesa, bet viņus var ierosināt puses. Tādējādi ekspertus ieceļ pēc tiesas vai pušu lūguma gadījumos, kad jānoskaidro tehniski aspekti. Tie var būt, piemēram, būvniecības jautājumi, ceļu satiksmes negadījumi, grāmatvedības jautājumi, medicīniskas problēmas vai zaudējumu novērtēšana.

Krimināllietās ekspertus izvēlas tiesa. Šādu ekspertu apstrīdēšanas procedūra ir tāda pati kā civillietās. Krimināllietās eksperti var sagatavot ziņojumu mutiski vai rakstiski, ievērojot tiesas norādījumus. Ziņojumā jābūt izklāstītiem faktiem un apstākļiem, ar kuriem pamatoti eksperta secinājumi. Ja ziņojumu sniedz mutiski, tas konspektīvi jāpieraksta tiesas sekretāram vai personai, kura darbojas viņa vietā.

1. Iecelšana, ko veic tiesa

Ekspertiem ir juridisks pienākums ziņot par jebkuru interešu konfliktu. Tiesas ieceltu ekspertu ziņojumiem ir lielāks spēks nekā pušu ieceltu ekspertu ziņojumiem.

2. Iecelšana, ko veic puses

Nepastāv īpašs process eksperta iecelšanai, ko veic puse. Pēc vienošanās var kopīgi iecelt vienu ekspertu. Tiesa var uzdot pusēm iecelt vienu ekspertu.

VI. Procedūra

A) Civilprocess

Iecelšanas procedūra sākotnējā jeb pirmstiesas procesā neatšķiras.

1. Eksperta ziņojums

Pusēm jāsniedz sīki norādījumi ekspertam un jāuzdod jautājumi, uz kuriem ekspertam jāatbild. Tiesas dekrētā, ar ko ieceļ ekspertu, iekļauj darba uzdevumus, kas ekspertam jāizvērtē. Kad eksperti ir iesnieguši ziņojumus un viņiem ir samaksāts, viņus aicina nodot zvērestu par ziņojumu, un šajā brīdī viņus izvaicā abas puses.

Nav noteiktas struktūras, kas jāievēro ziņojuma sagatavošanā, un ekspertiem nav nepieciešams sagatavot provizorisku ziņojumu. Ekspertiem viņu galīgajā ziņojumā jāatbild uz pušu jautājumiem. Organizācijas un civilprocesa kodeksa 665. pantā, Maltas likumu krājuma 12. nodaļā, ir noteikts, kam jābūt iekļautam ziņojumā. Minētajā pantā ir paredzēts, ka ziņojumā jābūt norādītiem uzdotajiem jautājumiem un izklāstītam secinājumu pamatojumam. Tajā ir arī noteikts, ka ziņojumam jābūt skaidri un salasāmi uzrakstītam drukātā veidā vai ar tinti. Ziņojums nav jāpapildina ar plāniem vai paraugiem, izņemot, ja to darīt liek tiesa vai ja puses tam piekrīt.

2. Tiesas sēde

Nav prasības, ka ekspertam jāpiedalās pirmstiesas sēdē. Parasti ekspertiem ir tikai jāinformē puses par tiesas sēdēm, ko viņi noteiks, un jebkuri ekspertu pieprasījumi pusēm ir jāizsaka šādu tiesas sēžu laikā. Ekspertus parasti izvaicā tiesas sēdē. Tiesa neveic eksperta veiktās izmeklēšanas norises uzraudzību vai kontroli, un tā neveic arī kvalitātes kontroli. Puses var apstrīdēt eksperta ziņojumu ar saviem apgalvojumiem un ar pretekspertīzi. Pusei nav pienākuma pieņemt eksperta ziņojumu, ja tas ir pret tās pārliecību.

Šeit sniegtā informācija tika apkopota projekta “Atrodi ekspertu” laikā no katras valsts kontaktpersonām, ko atlasījis Eiropas Kompetences un ekspertu institūts (EEEI).

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Sameklēt ekspertu - Nīderlande

I. Ekspertu saraksti un reģistri

Nīderlandē ir divi reģistri — viens galvenokārt civiltiesībām un administratīvām tiesībām (LRGD) un otrs galvenokārt krimināltiesībām (NRGD). Papildus tiem ir Kriminālistikas pierādījumu ekspertu institūts (NFI) un Vides tiesību ekspertu institūts (STAB), kurus abus finansē Nīderlandes valsts. Ir arī Nīderlandes Medicīnas speciālistu ziņojumu asociācija (NVMSR). Eksperti tiek uzskaitīti pēc specializācijas. Ekspertu reģistri tiek uzturēti dažādos veidos. LRGD un NVMSR ir privāti, NRGD un NFI pārvalda Tieslietu ministrija, savukārt STAB ir neatkarīga struktūra, kas strādā tikai tiesu iestāžu uzvedumā. Neviena tiesa neatbild ne par reģistru, ne par tajā iekļauto ekspertu kvalitāti — Nīderlandē tas ir stingri nošķirts. Tiesas paļaujas uz kvalitātes apliecinājumiem, ko sniedz šīs struktūras. Tomēr tiesneši ir iesaistīti LRGD un NRGD reģistros iekļauto ekspertu uzņemšanas un/vai akreditācijas procesā.

Saites:

• Valsts Tiesu ekspertu reģistrs
• Nīderlandes Tiesu ekspertu reģistrs
• Eksperti vides tiesībās un telpiskajā plānošanā
• Nīderlandes Medicīnas speciālistu ziņojumu asociācija

NRGD/LRGD, NVMSR reģistri un STAB tīmekļa vietne ir publiski pieejami. Ir pieejami meklēšanas rīki, tomēr puses nevar apspriesties ar STAB ekspertiem, jo viņus ieceļ tikai, lai viņi konsultētu tiesnešus, un tas arī radītu šaubas par neatkarību. Publiski: sk. lapu “Kā atrast ekspertu”. Šis rīks attiecas tikai uz LRGD reģistrā iekļautajiem ekspertiem. Tas ir pieejams iedalījumā pēc specializācijas. Visi eksperti, kuri strādā STAB, ir arī reģistrēti LRGD reģistrā.

NVMSR locekļi apgūst apmācību un noliek eksāmenu, pirms viņi kļūst par kvalificētiem tiesu ekspertiem.

Lai ekspertus reģistrētu NRGD, viņiem jāiztur akreditācijas procedūra, kurā ņem vērā gan ekspertīzes jomu, kurā viņiem atbildīgi jāsasniedz izcili rezultāti, arī kā ekspertiem tiesā, gan arī prasmes, kas vajadzīgas, lai būtu par labu ekspertu tiesvedībā. LRGD pamatā ir to profesionālo standartu sertifikācija, kurus noteikušas arodapvienības un attiecīgās profesijas (tirdzniecības) asociācijas, un izglītība par eksperta lomu, kā arī pastāvīgās izglītības sistēma.

STAB ir ļoti stingri nolīgšanas standarti un stingra pastāvīgās izglītības sistēma. Ekspertu ziņojumu salīdzinošā izvērtēšana ir standarts, ko izmanto STAB.

Ekspertiem nav jānodod zvērests. Ekspertus var izslēgt no reģistriem pēc tam, kad ir saņemtas oficiālas sūdzības par to, ka viņi neievēro profesionālās ētikas normas, kas piemērojamas dažādajām tiesām un lielā mērā ir līdzīgas.

Reģistrus atjaunina vadošās administratīvās struktūras.

II. Ekspertu kvalifikācija

Lai LRGD eksperti varētu sevi dēvēt par ekspertiem, viņiem jābūt arodapvienības locekļiem. No tā izriet, ka kritērijus attiecībā uz profesionalitāti un izglītības prasības nosaka minētā struktūra. Arī NRGD nosaka augstus izglītības standartus, kam jābūt izpildītiem, lai ekspertu iekļautu reģistrā. Eksperti bieži ir arodapvienības locekļi, bet ir “nišas” jomas, kurās arodapvienību nav, tāpēc tā nav obligāta prasība. STAB, LRGD un visbiežāk arī NRGD gadījumā tiek prasīta pastāvīga izglītība profesionālās kvalifikācijas celšanas veidā. Piemēram, STAB šim nolūkam ir rezervēti 15 % laika, savukārt LRGD pieprasa vismaz sešas stundas gadā. Bieži vien arodapvienības akreditē izglītības iestādes. Tām jāpierāda, ka izglītības apguve ir notikusi, piemēram, iesniedzot sarakstus ar izglītības apguvēju reģistrācijām tīmekļa vietnē. Izglītībai ir divi mērķi — prasmes tiesu varas kontekstā un ekspertīze.

III. Ekspertu atlīdzība

Kriminālprocesā un administratīvajā procesā eksperta atlīdzību maksā no valsts līdzekļiem. Pastāv noteikta tarifu sistēma, un ekspertam ir jāveic iepriekšējs aprēķins. Attiecībā uz STAB situācija atšķiras — tam maksā Vides ministrija. Civillietās puses maksā par ekspertīzi.

IV. Ekspertu atbildība

Ekspertus sauc pie atbildības saskaņā ar vispārējām līgumtiesībām un saistību tiesībām. Ne likums, ne iecēlējtiesnesis nepieprasa, lai ekspertiem obligāti būtu civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Ekspertus var apdrošināt uzņēmums, kurā viņi strādā. Neatkarīgi eksperti tiek apdrošināti pēc viņu ieskatiem, tomēr vairākas arodapvienības nosaka obligātu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas prasību.

V. Papildu informācija par procesuālo kārtību attiecībā uz ekspertiem

Galvenie tiesību aktu noteikumi, kas attiecas uz tiesu ekspertīzi Nīderlandē, ir Civilprocesa kodeksa 194. pants un Administratīvo tiesību kodeksa 8.47.Awb pants, kā arī likums par tiesu ekspertīzi krimināltiesībās.

Šie tiesību akti veido satvaru — sīki norādījumi par tiesu ekspertīzi ir atrodami Praktiskajos norādījumos ekspertiem Nīderlandes civiltiesību lietās.

Ir arī profesionālās ētikas kodekss — ar juridisko pamatu — ekspertiem krimināltiesībās, un pastāv arī profesionālās ētikas kodekss, ko izdevusi Augstā administratīvā tiesa attiecībā uz tiesu ekspertīzi. Lielākajai daļai ekspertīžu veidu piemēro papildu prasības attiecībā uz ekspertīzes kvalitāti vai ekspertu kvalifikāciju.

Eksperta amata nosaukums netiek aizsargāts.

1. Ekspertu iecelšana

Ekspertus var iecelt tiesa un iesaistītās puses. Ekspertu iecelšana administratīvā procesā notiek līdzīgi kā civilprocesā; vienīgā atšķirība ir tāda, ka administratīvajās tiesībās izmaksas sedz valsts, bet civilprocesā izmaksas sedz puses. Visos gadījumos tiesas ieceltajam ekspertam ir pienākums atbildēt uz jautājumiem, ko uzdevusi tiesai (iespējams, pēc apspriešanās ar pusēm). Tiesvedībā, kas notiek krimināltiesā, ekspertu var iecelt prokurors vai tiesnesis izmeklēšanas posma laikā. Šajā nolūkā pastāv reģistrs, kuru reglamentē ar likumu un attiecībā uz kuru ekspertam ir jāatbilst stingrākām prasībām nekā civilprocesā un administratīvajā procesā. Visiem tiesu ieceltiem ekspertiem ir juridisks pienākums ziņot par jebkuru interešu konfliktu.

1.a. Iecelšana, ko veic tiesa

Civiltiesai ir rīcības brīvība iecelt ekspertu vai nu ex officio, vai pēc prāvnieka skaidra lūguma, ja attiecīgos faktus nevar noskaidrot citādi. Šādā gadījumā mutisko uzklausīšanu pārceļ uz datumu pēc eksperta ziņojuma sagatavošanas. Tiesai ir izvēles brīvība — tā principā var iecelt jebkuru personu, kuru tā uzskata par atbilstošu eksperta pienākumu veikšanai. Tomēr eksperta iecelšana no attiecīgā reģistra ir prakse, ko plaši piekopj visas tiesas. Ekspertam ir jāziņo tiesai par jebkuru interešu konfliktu. Tiesas ieceltajiem ekspertiem ir piekļuve lietas materiāliem. Civilprocesā pastāv īpaši stingri noteikumi, kas attiecas uz apakšekspertiem, ar kuriem ieceltais eksperts apspriežas viņa uzdevuma pildīšanas laikā, proti, pusēm ir iepriekš jāzina, ar kurām personām notiek apspriešanās un uz kādiem jautājumiem tām būs jāatbild.

1.b. Iecelšana, ko veic puses

Kad puses ieceļ ekspertu, tas parasti notiek tiesvedības sākumā, lai strukturētu lietu. Tiesa var izmantot ekspertu ziņojumus, lai izspriestu lietu. Jebkurā brīdī tiesvedības laikā tiesnesis var iecelt ekspertu pēc pušu lūguma. Ekspertiem savā darbībā jāievēro piemērojamie noteikumi un rīcības kodeksi, kas attiecas uz tiesu ieceltiem ekspertiem.

Ir iespējams, ka abas puses lūdz iecelt konkrētu ekspertu, — tādā gadījumā nav īpašu piemērojamu noteikumu. Tiesnesis var uzdot abām pusēm iecelt vienu ekspertu, bet tā nav izplatīta prakse.

2. Procedūra

2.a. Civilprocess

Tiesa uzrauga ekspertu veiktās izmeklēšanas norisi tikai no laika pārvaldības viedokļa. Netiek veikta eksperta darbības kvalitātes kontrole, un netiek izdarītas atsauces spriedumos. Tomēr STAB saņem regulāru atgriezenisko saiti par darbības rezultātiem no tiesām, lai gan STAB tiek reti pieaicināts civilprocesā.

Puses var apstrīdēt ziņojumu, iesniedzot apgalvojumus vai pretekspertīzi. Tiesām nav saistošs eksperta ziņojums, bet parasti tās ņem vērā sava ieceltā eksperta viedokli. Pušu ieceltajiem ekspertiem parasti ir mazāka ietekme nekā tiesas ieceltajiem ekspertiem. Nepastāv procedūras, kuru ietvaros eksperti tiekas pirms lietas izskatīšanas tiesā vai tiek izvaicāti pirms lietas izskatīšanas tiesā, lai konkretizētu jautājumus un lai tiesa izprastu atšķirības.

Ekspertiem ir atļauts sazināties ar pusēm tiesvedības laikā, bet tikai tad, ja tas ir nepieciešams faktu noskaidrošanai, un klātesot visām pusēm. Ekspertam jārīko sanāksmes ar visu pušu piedalīšanos, lai apkopotu to komentārus, ja to neliedz profesionālie standarti, kā tas ir medicīniskās lietās.

1. Eksperta ziņojums

Nīderlandē ir noteikta parauga struktūra ziņojuma sagatavošanai. Ekspertiem ir jāsagatavo provizorisks ziņojums, un pusēm ir tiesības iesniegt piezīmes. Ekspertam ir jāpievēršas pušu argumentiem gan provizoriskajā ziņojumā, gan galīgajā ziņojumā. Citas īpašas prasības ziņojumā nav jāievēro. Tiesas uzdevumā ekspertam ir jāsagatavo papildu ziņojums, piemēram, ja ir papildu jautājumi. Ziņojumu parasti iesniedz rakstiski, bet to var izklāstīt arī mutiski tiesas sēdē.

2. Tiesas sēde

Tiesa uzdod ekspertam ierasties uz tiesas sēdēm tikai izņēmuma gadījumos — to var lūgt puses vai uzdot tiesnesis. Ekspertu izvaicāšana nav ierasta prakse.

2.b. Citi

Atšķirības attiecībā uz citām tiesību formām, kas nav civiltiesības, nav būtiskas.

Šeit sniegtā informācija tika apkopota projekta “Atrodi ekspertu” laikā no katras valsts kontaktpersonām, ko atlasījis Eiropas Kompetences un ekspertu institūts (EEEI).

I. Ekspertu saraksti un reģistri

Austrijā personas, kuras var strādāt par ekspertiem tiesas procesā vai izmeklēšanā, ko veic prokuratūra, tiek iekļautas tiesu ekspertu sarakstā, ko uztur reģionālo tiesu priekšsēdētāji attiecībā uz attiecīgajiem apgabaltiesu rajoniem, ierakstus iedalot pēc specializācijas jomas.

Reģistri ir publiski pieejami šeit.

Lai ekspertus iekļautu tiesu ekspertu sarakstā, tiem ir jāiesniedz pieteikums un jānokārto eksāmens.

II. Ekspertu kvalifikācija

Pieteikuma iesniedzējiem, kuri vēlas, lai viņus ieceltu tiesa, jāpierāda profesionālā pieredze savā ekspertīzes jomā. Ekspertiem ir jābūt plašām zināšanām par svarīgākajiem Austrijas procesuālo tiesību principiem, zināšanām par to, kā sagatavot eksperta atzinumu, un jāiesniedz pierādījums par 10 vai 5 gadu profesionālo darbu laikposmā tieši pirms viņu iekļaušanas sarakstā (ja viņiem ir attiecīgs akadēmiskais grāds vai tie ir pabeiguši studijas augstākā līmeņa arodskolā) attiecīgajā specializācijas jomā. Turklāt viņiem ir arī jābūt pilnīgai tiesībspējai un rīcībspējai un jābūt uzticamiem. Lai eksperti būtu uzticami, viņiem jābūt ar nevainojamu reputāciju viņu vispārējā darbībā, tādējādi garantējot viņu objektivitāti un darba kvalitāti.

Pieteikums par iekļaušanu zvērinātu un sertificētu ekspertu reģistrā (kā “apstiprināts eksperts” Eiropas Kompetences un ekspertu institūta (EEEI) formulējumā) jāiesniedz apgabaltiesas priekšsēdētājam pieteikuma iesniedzēja pastāvīgās dzīvesvietas vai profesionālās darbības veikšanas vietas rajonā.

Reģistrācijas procesa gaitā par reģistrāciju atbildīgais tiesas priekšsēdētājs iekasē komisijas maksu par eksperta atzinuma sagatavošanu attiecībā uz to, vai ir izpildītas reģistrācijas prasības.

Ekspertiem pirms reģistrācijas jānodod zvērests.

Ja viņi atbilst visām iepriekš minētajām prasībām, viņus uz 5 gadiem iecels priekšsēdētājs, kas atbild par reģistrāciju. Pēc katra piecu gadu perioda jāsniedz atkārtots pieteikums. Ja šajā laikā eksperti joprojām atbilst visām prasībām, viņu reģistrācija tiesu ekspertu sarakstā tiek pagarināta (parasti bez nepieciešamības kārtot jaunu eksāmenu).

Ekspertus var svītrot no tiesu ekspertu reģistra, ja viņi to vēlas, ja viņi vairs neatbilst prasībām vai ja par reģistrāciju atbildīgais priekšsēdētājs tā nolemj. Lēmumiem par eksperta svītrošanu vai atteikumu to atkārtoti apstiprināt ir jābūt pienācīgi pamatotiem, un tos var pārsūdzēt.

Pastāv ētikas kodekss (Ethikkodex – saitešeit) , ko publicējusi Austrijas Zvērinātu un sertificētu ekspertu asociācija.

III. Ekspertu atlīdzība

III.1. Vispārīga informācija

Ekspertu honorārus reglamentē Austrijas Likums par tiesībām iekasēt nodevas (Gebührenanspruchsgesetz – saitešeit. Šajā likumā ir ietverti vispārīgi noteikumi, kas piemērojami ekspertiem. Turklāt tajā ir paredzēta īpaša kompensāciju sistēma ārstiem, antropologiem, zobārstiem, veterinārārstiem, ķīmiskās analīzes ekspertiem un mehānisko transportlīdzekļu ekspertiem.

III.2. Samaksa

Samaksas apmērs parasti ir atkarīgs no atzinuma sarežģītības. Pastāv īpaša sistēma kompensāciju piešķiršanai kriminālprocesā un ģimenes lietu tiesvedībā, cita starpā noteiktiem ekspertiem (sk. III.1. punktu iepriekš).

III.3. Samaksa

Ekspertiem četru nedēļu laikā pēc atzinuma sniegšanas jāiesniedz tiesai rēķins par honorāriem. Honorāri parasti tiek samaksāti ar bankas pārskaitījumu.

III.3.1. Civilprocess

Civilprocesā, pirms eksperts sāk strādāt pie atzinuma sagatavošanas, tiesa parasti uzdod abām pusēm veikt avansa maksājumu (Kostenvorschuss) tiesai. Avansa maksājuma summa ir atkarīga no lietas sarežģītības un eksperta sniedzamā atzinuma apjoma. Atlīdzību parasti aprēķina, pamatojoties uz stundu skaitu, ko eksperts veltījis lietai, to reizinot ar stundas likmi. Eksperta atlīdzībai pieskaita arī izdevumus un PVN. Tiesa nosaka summu, kas pusēm ir jāiemaksā, pamatojoties uz savu pieredzi. Ja depozītā iemaksātā summa nav pietiekama, var uzdot samaksāt papildu avansa maksājumu.

III.3.2. Kriminālprocess

Kriminālprocesā valsts maksā ekspertu atalgojumu, un notiesāšanas gadījumā notiesātajai personai ir jāatlīdzina izdevumi.

III.3.3. Ģimenes lietu tiesvedība

Ģimenes lietu tiesvedībā eksperta atalgojumu parasti maksā valsts.

III.4. Juridiskā palīdzība

Juridisko palīdzību parasti piešķir personām, kuras sava materiālā stāvokļa dēļ daļēji vai pilnībā nespēj segt tiesvedības izmaksas, tostarp ekspertu izmaksas. Juridiskās palīdzības saņēmējiem nodevas ir daļēji vai pilnā apmērā jāatmaksā, ja viņu finanšu situācija būtiski uzlabojas trīs gadu laikā pēc tiesvedības. Jānorāda, ka lietā zaudējušai pusei vienmēr ir jāsedz uzvarējušās puses nodevas.

III.5. Ekspertu samaksas atlīdzība

Tiesa lemj par eksperta izmaksām ar autonomu lēmumu par honorāriem vai saistībā ar savu spriedumu. noteiktā izmaksu segšana ir panākama piespiedu kārtā.

IV. Ekspertu atbildība

Eksperti tiek saukti pie atbildības saskaņā ar vispārējām līgumiskajām un saistību tiesībām. Viņiem ir pienākums savu iespējamo atbildību segt ar profesionālās atbildības apdrošināšanu.

V. Papildu informācija par procesuālo kārtību attiecībā uz ekspertiem

Austrijas Zvērinātu un sertificētu ekspertu asociācijas (Hauptverband der allgemein beeideten und gerichtlich zertifizierten Sachverständigen Österreichs – saite šeit) tīmekļa vietnē ir sniegta detalizēta informācija par izmaksām (samaksas paraugi) un nosacījumiem iekļaušanai tiesas ekspertu sarakstā. Minētā tīmekļa vietne ir ļoti informatīva un viegli pieejama plašai sabiedrībai.

V.1. Juridiskie pamati

Galvenie tiesību aktu noteikumi, kas attiecas uz tiesu ekspertīzi Austrijā, ir:

• Austrijas Civilprocesa kodeksa 351.–367. pants (österreichische Zivilprozessordnung (ZPO) — saite šeit)
• Bezstrīdus procedūras likuma (Außerstreitgesetz — saite šeit) 31.pants
• Austrijas 1991. gada Administratīvā procesa kodeksa (Allgemeines Verwaltungsverfahrensgesetz – saite šeit) 52. – 53.a pants
• Austrijas 1975. gada Kriminālprocesa kodeksa (österreichische Strafprozessordnung, saite šeit) 104., 112., 112.a un 125.–128.pants.

V.2. Ekspertu iecelšana

Ekspertus var iecelt tiesa, bet ne iesaistītās puses. Ekspertu iecelšana administratīvā procesā notiek līdzīgi kā civilprocesā. Kriminālizmeklēšanas procesā ekspertu var iecelt prokurors.

V.2.a. Iecelšana, ko veic tiesa

Civillietu tiesai ir rīcības brīvība iecelt ekspertu vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pēc lietas dalībnieka skaidra lūguma, ja vien lietas faktus nevar noskaidrot citādi. Tiesa var brīvi iecelt jebkuru personu, kuru tā uzskata par piemērotu eksperta uzdevumu veikšanai. Ekspertam ir jāziņo tiesai par visiem interešu konfliktiem. Tiesas ieceltiem ekspertiem ir piekļuve attiecīgajiem lietas materiāliem.

V.2.b. Iecelšana, ko veic puses

Austrijā privātus ekspertus izvēlas puses. Pusēm jāapstiprina un jāiesniedz ekspertu ziņojumi, pretējā gadījumā tos noraidīs kā nepieņemamus. Ja šīs prasības ir izpildītas, tiesa pārbauda un novērtē eksperta atzinumu. Ziņojumu uzskata par pierādījuma elementu, bet ar to nevar atcelt tiesas iecelta eksperta ziņojumu. Drīzāk uz tā balstās lietas dalībnieka argumenta juridiskais pamats.

Tiesa var izlemt, vai tā savā sprieduma argumentācijā balstīsies uz puses ieceltā eksperta atzinumu.

V.3. Procedūra

V.3.a. Eksperta ziņojums

Eksperta ziņojumu var iesniegt rakstiski vai mutiski. Nav noteikumu, kas reglamentētu eksperta ziņojuma struktūru.

Ja tiesa uzskata, ka ziņojums ir nepilnīgs, vai eksperta nepamatotas neatbilstošas rīcības gadījumā tiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku lūguma var norīkot jauna vai papildu ziņojuma sagatavošanu. Tiesa var arī noteikt, ka ekspertam ir jāmaksā tiesas nodevas eksperta nepamatotas neatbilstošas rīcības dēļ.

Puses var mēģināt padarīt eksperta ziņojumu par spēkā neesošu vai apstrīdēt to, iesniedzot attiecīgu iesniegumu vai pretatzinumu.

Civilprocesā puses tiek aktīvi iesaistītas ekspertu darbībās. Tām ir jāsadarbojas ar ekspertiem un jāiesniedz tiem visi pieprasītie dokumenti. Tās var tieši iztaujāt ekspertus uz sacīkstes principu balstītas tiesvedībā, un lūgt, lai eksperti komentē to piezīmes.

V.3.b. Tiesas sēde

Rakstiska ziņojuma iesniegšanas gadījumā tiesa lemj par to, vai un cik lielā mērā ir nepieciešama eksperta dalība tiesas sēdēs (attiecīgā gadījumā pēc pušu lūguma).

Šeit sniegtā informācija tika apkopota projekta “Atrodi ekspertu” laikā no katras valsts kontaktpersonām, ko atlasījis Eiropas Kompetences un ekspertu institūts.

I. Ekspertu saraksti un reģistri

Katrai apgabaltiesai ir savs ekspertu saraksts. Par publicēšanu ir atbildīgs apgabaltiesas priekšsēdētājs. Sk.: https://lublin.so.gov.pl/lista-bieglych,m,m1,2,270 par Ļubļinu vai http://www.krakow.so.gov.pl/fck_pliki/file/Testowy/Biegli/Biegli_20180205_strona.pdf pliki/file/Testowy/Biegli/Biegli 20180205 strona.pdf par Krakovu. Reģistri ir publiski pieejami.

Ekspertu kandidātiem piemēro vecuma kritēriju (vismaz 25 gadi). Jābūt speciālām teorētiskām un praktiskām zināšanām konkrētā zinātnes, tehnoloģijas, mākslas, amatniecības vai citu prasmju jomā. Šie kritēriji nav oficiāli. Apgabaltiesas priekšsēdētājs lemj par to, vai kandidāts atbilst visiem nosacījumiem, lai kļūtu par ekspertu. Lai ekspertu reģistrētu, viņam ir jādod zvērests. Personai, kas vēlas tikt iekļauta ekspertu sarakstā, ir jāiesniedz pieteikums apgabaltiesas priekšsēdētājam.

Apgabaltiesas priekšsēdētājs ekspertu var izslēgt no reģistra:

• pēc viņa lūguma;
  • ja eksperts vairs neatbilst prasībām šo pienākumu pildīšanai vai ja tiek konstatēts, ka viņš tām neatbilda iecelšanas brīdī un joprojām tām neatbilst;
• svarīgu iemeslu dēļ, jo īpaši, ja viņš savu darbību veic nepareizi.

Nav īpaša rīcības vai ētikas kodeksa, kas piemērojams ekspertiem. Tomēr ekspertam:

ir pienākums ievērot civilprocesa/administratīvo/kriminālprocesa kodeksu.

Reģistri tiek regulāri atjaunināti. Katru gadu janvārī apgabaltiesas priekšsēdētājs paziņo apgabaltiesām un Tieslietu ministrijai tiesas ekspertu sarakstu un nekavējoties visus informē par jebkurām izmaiņām sarakstā un kriminālprocesa sākšanu vai rīcībnespēju saistībā ar šīm personām.

Ekspertus reģistrē uz pieciem gadiem.

Eksperti ir uzskaitīti konkrētās zinātnes, tehnoloģijas, mākslas, amatniecības, kā arī citu prasmju jomās. Specializācijas jomu saraksts ir ļoti garš un daudzveidīgs.

Pēc iekļaušanas sarakstā ekspertiem nav īpašu pienākumu. Viņiem nav pienākuma apgūt tālākizglītību arī tad, ja ir pieejamas attiecīgas pēcdiploma studijas un kursi. Tomēr praksē, ja viņi vēlas tikt iecelti amatā uz nākamo laikposmu, viņiem būtu jāspēj pierādīt, ka pilnveido zināšanas (apmeklē kursus, konferences, pēcdiploma studijas utt.).

II. Eksperta kvalifikācija

Jābūt speciālām teorētiskām un praktiskām zināšanām konkrētā zinātnes, tehnoloģijas, mākslas, amatniecības vai citu prasmju jomā. Šie kritēriji nav oficiāli. Apgabaltiesas priekšsēdētājs lemj par to, vai kandidāts atbilst visiem nosacījumiem, lai kļūtu par ekspertu.

Ekspertiem nav jābūt arodapvienības biedriem. Nav oficiālas prasības ekspertiem regulāri paaugstināt kvalifikāciju un nav profesionālās kvalifikācijas celšanas sistēmas. Ekspertiem nav jāpierāda, ka viņi piedalās tālākizglītības kursos, un nav arī metodes, kā pārbaudīt iegūtās zināšanas. Tomēr, ja ekspertus vēlas iecelt amatā uz nākamo laikposmu, viņiem būtu jāspēj pierādīt, ka viņi pilnveido zināšanas.

III. Ekspertu atlīdzība

Ekspertu atlīdzību reglamentē Tieslietu ministra 2013. gada 24. aprīļa noteikumi, ar ko nosaka ekspertu honorāru likmes, fiksētas summas likmes un atzinuma sniegšanai nepieciešamo izdevumu dokumentēšanas kārtību. Noteikumos ir noteiktas ekspertu atlīdzības likmes par katru darba stundu, kas iekļautas pamatsummā, kuras apmērs ir noteikts Budžeta likumā. Eksperta atlīdzības apmēru parasti nosaka, ņemot vērā stundu skaitu, ko eksperts veltījis atzinuma sagatavošanai, un šā eksperta zinātnisko grādu. Noteikumos ir noteikta minimālā likme un maksimālā likme.

Par honorāra samaksu ekspertam ir atbildīga tiesa vai viena no tiesvedībā iesaistītajām pusēm. Puses var saņemt juridisko palīdzību eksperta honorāra segšanai saskaņā ar fiksētām likmēm.

Ekspertu atlīdzība tiek noteikta ar regulējumu. Dažās situācijās, jo īpaši sevišķi sarežģītos gadījumos, ir iespējams pārsniegt tarifā noteiktās atlīdzības likmes, pamatojoties uz konkrētu tiesas nolēmumu. Taču praksē civilprocesā eksperta atlīdzības palielināšana ir atkarīga no lietas dalībnieku piekrišanas.

Civillietās, ja ekspertu ieceļ tiesa, vienai pusei ir pienākums samaksāt ekspertam avansa maksājumu. Eksperti var saņemt avansa maksājumu par saviem honorāriem. Tomēr tiesvedības beigās spriedumā pēc būtības tiesa izlemj, kurai pusei jāsedz galīgās izmaksas. Puses var kopīgi segt izmaksas.

Krimināllietās ekspertu atlīdzību apmaksā valsts (atbildētājam jāmaksā tikai tad, ja viņš ir notiesāts): valsts izmaksātos līdzekļus kontrolē valsts finanšu kontroles iestāde, kas var apstrīdēt maksājumus, kuri pārkāpj Publisko finanšu likumu.

IV. Ekspertu atbildība

Saskaņā ar krimināllikumu ekspertam, kurš sniedz nepatiesu atzinumu, var piespriest sodu — brīvības atņemšanu līdz 10 gadiem.

Šajā jomā nav īpašu civiltiesību normu. Ekspertu atbildību reglamentē civiltiesību vispārējie noteikumi (delikti/līgumtiesības).

Ekspertiem nav pienākuma apdrošināt savu profesionālo darbību pret iespējamo civiltiesisko atbildību.

V. Papildu informācija par ekspertīzes procesu

Ekspertu iecelšanu reglamentē Tieslietu ministra 2005. gada 24. janvāra rīkojums. Papildu noteikumi ir paredzēti Civilprocesa kodeksā, Kriminālprocesa kodeksā un Administratīvā procesa kodeksā. Civilprocesā puses var lūgt eksperta iecelšanu. Parasti civilprocesā eksperta iecelšana ir atkarīga no nosacījuma, ka puse, kas pieprasa eksperta iecelšanu, veic avansa maksājumu par atzinuma sagatavošanas izmaksām.

Civilprocesos, kriminālprocesos un administratīvajā procesā parasti piemēro vienus un tos pašus noteikumus. Nepastāv būtiskas atšķirības starp iecelšanas procedūrām civillietās, administratīvās lietās un krimināllietās.

Amata nosaukumu “tiesas eksperts” var izmantot tikai eksperta atzinuma sagatavošanas tiesas vai prokuratūras vajadzībām gaitā. Polijā reģistrēti aptuveni 15 000 ekspertu.

1. Ekspertu iecelšana

Tikai tiesas un prokuratūra var iecelt ekspertus, kuriem ir tiesas eksperta statuss (vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pēc puses lūguma). Atzinums, kas sagatavots pēc tiesas vai prokuratūras rīkojuma, ir īpašs pierādījumu veids, ko sauc par eksperta atzinumu.

Puses var nolīgt ekspertus privāti, taču šo ekspertu sagatavotie atzinumi tiek uzskatīti par parastiem pierādījumiem.

a) Iecelšana, ko veic tiesa

Tiesa izmanto ekspertu sarakstu. Katrai apgabaltiesai ir savs ekspertu saraksts. Praksē tiesas parasti ieceļ ekspertu no (vietējā) reģistra. Tomēr reģistra izmantošana nav obligāta.

b) Iecelšana, ko veic puses

Lai gan puses nekad neieceļ tiesu ekspertus, civilprocesā un administratīvajā procesā iesaistītās puses var nolīgt pašas savu ekspertu. Šajā sakarā nav paredzēti īpaši procesi vai procedūras.

2. Process

a) Civilprocess

Civilprocesā ekspertam nav pienākuma piedalīties pirmstiesas sēdē (ja tāda tiek rīkota). Tiesa uzrauga ekspertu veiktās izmeklēšanas progresu laika ziņā. Tiesa darbojas kā “sevišķi svarīgs eksperts” un novērtē sniegtā atzinuma kvalitāti. Tiesām nav saistošs eksperta atzinumu saturs, un tās lemj, vai atzinums var būt pamats faktu konstatēšanai attiecīgajā lietā.

1. Eksperta atzinums

Eksperts sagatavo rakstisku atzinumu. Nav īpašas struktūras, kas ekspertam jāievēro, sagatavojot atzinumu. Nav pienākuma sniegt iepriekšēju atzinumu. Atzinuma galīgajā redakcijā ekspertam ir jāatbild uz pušu argumentiem. Daudzos gadījumos ekspertam jāsagatavo papildu atzinums — tad, ja puse to lūdz un tiesa to apstiprina, vai pēc tiesas pieprasījuma. Šāda vajadzība var rasties, ja eksperts nav atbildējis uz visiem viņa uzdevumā ietilpstošajiem jautājumiem vai ja vēlāk rodas papildu jautājumi.

Tiesa izdod jaunu rīkojumu, kurā norāda vajadzību pēc papildu informācijas un konkretizē jautājumus, uz kuriem jāatbild. Puses var iesniegt tiesai lūgumu sniegt plašāku skaidrojumu. Tomēr praksē, visticamāk, tiks iecelts cits eksperts atkarībā no apmierinātības ar pirmo atzinumu.

2. Tiesas sēde

Ekspertiem jāierodas uz tiesas sēdi, lai atbildētu uz tiesas uzdotajiem jautājumiem pēc atzinuma iesniegšanas. Pretējā puse viņus var nopratināt tiesā.

b) Cita tiesvedība

Daži eksperti, galvenokārt psihologi, tiek iecelti, lai piedalītos liecinieku vai pušu nopratināšanā. Viņi novērtē nopratināto personu kognitīvās spējas un spēju paust savus novērojumus.

Šeit sniegtā informācija tika iegūta projektā “Find an Expert” no valstu kontaktpersonām, kuras deleģējis Eiropas ekspertīzes un ekspertu institūts EEEI.

I. Ekspertu saraksti un reģistri

Izņemot Ekspropriācijas kodeksā paredzēto procesu, Portugālē nav cita oficiāla ekspertu saraksta vai reģistra. Ekspropriācijas kodekss (apstiprināts ar 18. septembra Likumu Nr. 168/99) paredz sarakstā iekļautu ekspertu iesaistīšanos procesā, kas ir saistīts ar ekspropriācijas pasludināšanu par sabiedriski lietderīgu, un procesā, kas ir saistīts ar administratīva valdījuma izpildi, ieskaitot abu procesu arbitrāžas un apelācijas stadijas.

Eksperta veiktie izvērtējumi un pārbaudes konkrēti noslēdzas ar taisnīgas atlīdzības noteikšanu izmaksai personai, kurai atsavināts īpašums. Šai summai jābalstās uz atlīdzības aprēķiniem nepieciešamo faktu konstatēšanu.

Saskaņā ar 10. maija dekrētlikumu Nr. 125/2002, ar ko regulē eksperta un šķīrējtiesneša pienākumu izpildi minētajos procesos, Tieslietu ģenerāldirektorāts (DGAJ) ir par oficiālā ekspertu saraksta publicēšanu un aktualizēšanu, kā arī ekspertu atlases un pieņemšanas procedūru sekmēšanu atbildīgā Portugāles iestāde. Ekspertam jo īpaši ir uzdevums:

1. prognozēt ekspropriācijas izmaksas;
2. veikt apsekojumus;
3. veikt izvērtēšanu;
4. piedalīties šķīrējtiesas procesā.

Ekspertus no oficiālā saraksta ieceļ arī gadījumos, kad likums atļauj atsavināt kustamo īpašumu, jo īpaši saskaņā ar 6. jūlija likuma Nr. 13/85 (Portugāles kultūras mantojuma likums) 16. pantu.

Ekspertu sarakstu aktualizē, to periodiski pārskatot.

Portugālē nav ekspertu meklēšanas rīka.

II. Eksperta kvalifikācija

Kandidātiem, lai tie tiktu ierakstīti sarakstā, ir jāatbilst šādām prasībām:

1. iegūta atbilstoša augstākā izglītība, kas norādīta 9. jūlija rīkojumā Nr. 788/2004;
2. sasnieguši vismaz 18 gadus vecumu;
3. tiem nav noteikts aizliegums ieņemt valsts amatu vai pildīt pienākumus, kas ir jāpilda ekspertam;
4. tiem ir pienākumu izpildei vajadzīgais fiziskais spēks un garīgā sagatavotība;
5. tiem jāievēro obligātās vakcinācijas prasības.

III. Ekspertu atlīdzība

Tiesas iecelti eksperti nevar saņemt maksājumus avansā.

Eksperta atlīdzību nosaka saskaņā ar Noteikumu par procesuālajām izmaksām, kas apstiprināti ar 26. februāra dekrētlikumu Nr. 34/2008 17. pantu un IV tabulā noteiktajā kārtībā, un tā ir no 1 līdz 10 norēķinu vienībām (UC) (vienas vienības vērtība ir 102,00 EUR). Portugāles konstitucionālā tiesa 2017. gada 1. februārī saistoši pasludināja, ka noteikums, kas liedz ekspertam saņemt atlīdzību, kuri pārsniedz 10 UC (1020,00 EUR), neatbilst konstitūcijai proporcionalitātes principa dēļ.

Ja ekspertu izraugās tiesnesis, ceļa izdevumus apmaksā iepriekš.

Pienākums maksāt atlīdzību ekspertam sadalās šādi.

Civilprocess

Tiesāšanās izmaksas ietver atlīdzību ekspertam. Katrs lietas dalībnieks pats sedz lietas dalībnieka tiesāšanās izmaksas un tā pārstāvja izmaksas. Tiesa par labu lietas dalībniekam, kurš pilnībā uzvarējis lietu, nosaka atlīdzināt izmaksas, kas bijušas nepieciešamas, lai efektīvi īstenotu vai aizstāvētu tiesības pret lietas dalībnieku, kuram spriedums bijis nelabvēlīgs.

Ja spriedums ir daļēji labvēlīgs lietas dalībniekam, tiesa taisnīgi sadala izmaksu atlīdzinājumu vai nosaka, ka nevienam no dalībniekiem nav tiesību uz atlīdzinājumu. Balstoties uz procesa rezultātu, valstij ir tiesības uz valstij radušos tiesāšanās izmaksu atlīdzinājumu no lietas dalībniekiem, ja šādas izmaksas nav paredzēts izslēgt no tiesas nodevas maksājumiem.

Kriminālprocess

Valsts sedz kriminālprocesa, tostarp izpildu procesa, rīkošanai nepieciešamās izmaksas. Ja apsūdzētais tiek likumīgi notiesāts, tam ir pienākums atmaksāt valstij fiksētu summu par citiem izdevumiem, kurus sākotnēji ir segusi valsts, piemēram, transporta izdevumiem vai laboratoriju veiktām pārbaudēm. Tomēr fiksēto summu var piemērot tikai tad, ja procesa laikā ekspertam ir lūgts sniegt atzinumu.

Puses attiecībā uz eksperta atlīdzību nevar saņemt juridisko palīdzību.

IV. Ekspertu atbildība

Portugāles noteikumos nav atsevišķas normas, kas attiektos uz eksperta atbildību, taču piemēro vispārējos noteikumus (par deliktu un līgumu tiesībām).

Tomēr ekspertam, lai tas netiktu atcelts, ir jāveic savi pienākumi ar pienācīgu rūpību, jo, ja eksperts pārkāpj pienākumu sadarboties ar tiesu, tiesnesis tam var piemērot naudas sodu. Tiesa var arī atstādināt ekspertu no procesa, ja eksperta darbības tiek atzītas par nolaidīgām (piemēram, ja eksperts noteiktajā termiņā neiesniedz eksperta atzinumu).

Ieceltajiem ekspertiem ir noteikti jāuzņemas nodrošināt tiem uzticētā uzdevuma izpildi, izņemot, ja tie ir civildienesta ierēdņi un tas tiem traucē pildīt savus pienākumus.

Ekspertiem nav pienākuma apdrošināt savu profesionālo darbību pret iespējamo civiltiesisko atbildību.

Likums neierobežo eksperta civiltiesisko atbildību.

V. Papildu informācija par ekspertīzes procesu

Galvenie Portugāles tiesu ekspertīzes juridiskie noteikumi ir Civilprocesa kodeksa 467.–489. pants un Kriminālprocesa kodeksa 151.–163. pants. Noteikumi angļu valodā tiešsaistē nav pieejami.

Eksperta iecelšanas vispārēje principi civillietu tiesā, krimināltiesā un administratīvajā tiesā ir līdzīgi. Eksperta amats nav aizsargāts.

Portugāles tiesību sistēma nenošķir lieciniekus ekspertus, tehniskos ekspertus, tiesību ekspertus un citus ekspertus.

Kā minēts iepriekš, nav oficiāla ekspertu saraksta, izņemot saskaņā ar Ekspropriācijas kodeksu iecelto ekspertu sarakstu. Ekspertus regulāri izmanto kā kriminālprocesā, tā civilprocesā.

1. Ekspertu iecelšana

Civilprocesā ekspertu var iecelt vienīgi tiesa. Kriminālprocesā izmeklēšanas stadijā ekspertu var iecelt prokurors.

Ekspertus var iecelt arī iepriekšējā vai pirmstiesas procesa vajadzībām.

1.a. Tiesas veiktā iecelšana

Tiesa var iecelt ekspertu pēc puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas. Sacīkstes procesā tiesa uzdod ekspertam iesniegt pierādījumus, ja lēmums ir atkarīgs no tādu faktu izvērtēšanas, kam ir nepieciešamas zinātniskas zināšanas.

Eksperta iecelšana civillietu tiesā, krimināltiesā un administratīvajā tiesā procesuāli neatšķiras.

Uz iemesliem, kas ekspertam liedz pildīt savus pienākumus vai liek atbrīvot no tiem, atkarībā no apstākļiem var norādīt gan pašas puses, gan pats ieceltais eksperts.

Mutatis mutandis piemēro noteikumus par noraidījuma pieteikšanu tiesnešiem.

Suverēno struktūru vai līdzvērtīgu autonomo reģionu struktūru amatpersonas ir atbrīvotas no eksperta pienākumu pildīšanas. Tas pats attiecas uz personām, kurām likums paredz līdzīgu statusu, piemēram, prokuroriem, kad tie pilda savus pienākumus, vai ārvalstu diplomātiskajiem pārstāvjiem.

No iestāšanās lietā kā ekspertam var atbrīvot ikvienu personu, kura atsaucas uz personiskiem iemesliem.

Ja ekspertu ieceļ tiesa, tā izmanto ekspertu sarakstu vai reģistru, izņemot medicīnas ekspertīzes jomā, kas ar likumu ir noteikta publiskas institūcijas kompetencē: Instituto Nacional de Medicina Legal e Ciências Forenses.

Tiesa plaši seko praksei ekspertu iecelšanai no reģistra.

1.b. Pušu veiktā iecelšana

Tiesa var iecelt ekspertu pēc puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas. Sacīkstes procesā tiesa uzdod ekspertam iesniegt pierādījumus, ja lēmums ir atkarīgs no tādu faktu izvērtēšanas, kam ir nepieciešamas zinātniskas zināšanas.

Pusēm nav tiesību iecelt ekspertu, tikai ierosināt tā kandidatūru.

Civilprocesā puses var kopīgi iecelt ekspertu. Šādos gadījumos ar vienu vai vairākiem pušu ieceltiem ekspertiem sadarbojas tiesas iecelts eksperts.

2. Procedūra

2.a. Civilprocess

Eksperta atzinumā un/vai tiesvedības procesā ekspertam nav jāievēro nekādas īpašas prasības, piemēram, judikatūra.

Tiesa neuzrauga un nekontrolē eksperta izmeklēšanas gaitu. Ja tehnisku vai profesionālu iemeslu dēļ atzinumu nevar sagatavot tiesneša noteiktajā termiņā, par to nekavējoties jāinformē tiesa, lai tā iespējami drīz ieceltu jaunu ekspertu.

Eksperta darba kvalitātes kontrole netiek veikta.

Tiesai eksperta atzinums nav saistošs. Tiesa var izdarīt citus apsvērumus un pieņemt lēmumu, kas atšķiras no eksperta atzinuma. Tomēr tā noraidīšanai jābalstās uz tehniskiem iemesliem, un tā ir jāpamato.

Nav procedūras, kurā eksperti pirms iztiesāšanas tiktos vai tos pirms iztiesāšanas izjautātu pretējā puse, lai sašaurinātu jautājumu loku un tiesa izprastu viedokļu atšķirību.

Puses var sniegt palīdzību un darīt ekspertam pieejamus savus apsvērumus, lai tas ņemtu tos vērā. Tās arī sniedz paskaidrojumus, ko eksperts uzskata par vajadzīgiem. Ja ekspertīzes procesā piedalās tiesnesis, tas arī var izteikt lūgumus, ko uzskata par lietderīgiem saistībā ar konkrēto procesu.

Eksperts var izmantot visus nepieciešamos līdzekļus, lai pienācīgi veiktu savus pienākumus, īstenot lietderīgus pasākumus vai lūgt skaidrojumus, kā arī lūgt piekļuvi lietas materiālos esošajai informācijai.

Ekspertam jo īpaši nav jārīko sanāksmes ar pušu piedalīšanos, lai iegūtu to piezīmes.

1. Eksperta atzinums

Ekspertam savā atzinumā nav jāpieturas pie obligātas shēmas.

Ja ekspertīzi veic koleģiāli un starp ekspertiem nav vienprātības, eksperti, kuri ir pretējās domās, norāda savas nostājas pamatojumu.

Ekspertiem nav pienākuma sniegt provizorisku atzinumu.

Ekspertiem ir pienākums uz pušu argumentiem norādīt tikai gala atzinumā.

Eksperta atzinumā un/vai tiesvedības procesā ekspertam nav jāievēro nekādas citas īpašas prasības, piemēram, judikatūra.

Ir gadījumi, kad ekspertam ir jāizstrādā papildu atzinums, ja tiesa uzdod papildu jautājumus vai uzliek ekspertam pienākumu skaidrot atzinumu.

Eksperti savu atzinumu sniedz rakstiski.

2. Tiesas sēde

Ja to ir pieprasījusi kāda no pusēm vai ja tā likusi tiesa, eksperts piedalās nobeiguma sēdē, lai sniegtu ar zvērestu apliecinātus paskaidrojumus, ko tam ir lūgts sniegt.

2.b. Citi jautājumi

(atbildes uz šiem jautājumiem ir norādītas citās veidlapas daļās, zemāk tās ir pilnībā dublētas)

Eksperta atzinumā un/vai tiesvedības procesā ekspertam nav jāievēro nekādas citas īpašas prasības, piemēram, judikatūra.

Tiesa neuzrauga un nekontrolē eksperta izmeklēšanas gaitu.

Eksperta darba kvalitātes kontrole netiek veikta.

Puses var apstrīdēt atzinumu ar liecībām, kā arī iesniedzot cita eksperta atzinumu, kamēr tiesa nav pieņēmusi lēmumu par lietu.

Tiesai eksperta atzinums būtībā ir saistošs. Ja tiesa lemj citādi, tai ir jāpamato, kādēļ tā nav piekritusi eksperta atzinumam.

Nav procedūras, kurā eksperti pirms iztiesāšanas tiktos vai tos pirms iztiesāšanas izjautātu pretējā puse, lai sašaurinātu jautājumu loku un tiesa izprastu viedokļu atšķirību.

Ekspertiem procesa laikā ir ļauts sazināties ar pusēm.

Puses parasti var piedalīties ekspertīzes izmeklēšanas veikšanā, izteikt piezīmes un atbildēt uz eksperta uzdotajiem jautājumiem.

Ekspertam jo īpaši nav jārīko sanāksmes ar pušu piedalīšanos, lai iegūtu to piezīmes.

Šeit sniegtā informācija tika iegūta projektā “Find an Expert” no valstu kontaktpersonām, kuras deleģējis Eiropas ekspertīzes un ekspertu institūts EEEI.

I. Ekspertu saraksti un reģistri

Rumānijā ekspertus uzskaita pēc specializācijas. Ekspertu reģistrus tiesām dara pieejamus Tieslietu ministrija, un tos uztur civiltiesas vai krimināltiesas. Saraksti ir atrodami šeit.

Eksperti tiek apstiprināti un iekļauti reģistrā pēc Tieslietu ministrijas organizēta eksāmena nokārtošanas.

Lai iegūtu tiesu eksperta statusu, kandidātam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

• jābūt Rumānijas, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, vai Šveices Konfederācijas pilsonim;
• jāzina rumāņu valoda;
• jābūt pilnai rīcībspējai un tiesībspējai;
• jābūt absolventam specialitātē, kurā viņš kārto eksperta eksāmenu, kas jāpierāda ar diplomu;
• jābūt ar vismaz trīs gadu pieredzi savā specialitātē;
• jābūt atbilstošam veselības stāvoklim, lai strādātu par ekspertu;
• jābūt bez iepriekšējas sodāmības un ar labu profesionālo un sociālo reputāciju;
• jābūt sekmīgi nokārtojušam Tieslietu ministrijas organizēto eksāmenu.

Citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts pilsonis un Rumānijas pilsonis, kurš ieguvis nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, var iegūt eksperta statusu Rumānijā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Rumānijas pilsoņi.

Ekspertus var izslēgt no reģistra, ja viņi tā vēlas, ja viņi vairs neatbilst prasībām vai ja tā nolemj kompetentā iestāde.

II. Ekspertu kvalifikācija

Lai eksperti varētu sevi dēvēt par ekspertiem, viņiem jābūt arodapvienības locekļiem.

III. Ekspertu atlīdzība

1. Civilprocess

Tiesas rīkojumā, ar kuru ieceļ ekspertu, norāda eksperta samaksu un — attiecīgā gadījumā — avansa maksājumu par ceļa izdevumiem. Tiesa var prasīt, lai eksperts rakstveidā noteiktā laikposmā aplēš ekspertīzes izmaksas.

Samaksas veikšanas apliecinājumu iesniedz tiesas kancelejā tā puse, kurai izdots rīkojums, piecu dienu laikā no iecelšanas vai tiesas noteiktajā termiņā. Tiesa var palielināt samaksu līdz ziņojuma iesniegšanai.

2. Kriminālprocess

Eksperts ir tiesīgs saņemt samaksu par ekspertīzes veikšanu. Samaksas summu nosaka prokurors vai tiesa, ņemot vērā lietas veidu un sarežģītību un ekspertam radušos izdevumus.

IV. Ekspertu atbildība

Eksperti tiek saukti pie atbildības saskaņā ar vispārējām līgumiskajām un saistību tiesībām. Viņiem ir pienākums savu iespējamo atbildību segt ar profesionālās atbildības apdrošināšanu.

Tehniskajiem tiesu ekspertiem, kuri atzīti par vainīgiem pārkāpumu izdarīšanā eksperta darbības īstenošanas laikā, galvenais tehniskais tiesu eksperts var piemērot šādas disciplinārsankcijas atbilstoši izdarītā nodarījuma smagumam:

• rakstisks brīdinājums;
• tiesību veikt tiesu ekspertīzi apturēšana uz laikposmu no trīs mēnešiem līdz vienam gadam;
• tiesu eksperta statusa atņemšana.

V. Papildu informācija par ekspertu procesu

Galvenie tiesību aktu noteikumi, kas piemērojami attiecībā uz tiesu ekspertīzi Rumānijā, ir Rumānijas Civilprocesa kodeksa 330. un 331. pants. Papildus piemēro Rumānijas Kriminālprocesa kodeksa 172.–191. pantu.

Ekspertus uzskaita pēc specializācijas. Ekspertu reģistri ir publiski, un tos publicē Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē.

Ekspertiem jāpiesakās iekļaušanai reģistrā.

1. Ekspertu iecelšana

Rumānijas civiltiesības paredz viena vai trīs ekspertu iecelšanu. Ekspertus var iecelt tiesa un iesaistītās puses. Puses var vienoties par vienu ekspertu. Ja tās nevienojas, ekspertu ieceļ tiesa nejaušā kārtībā publiskā tiesas sēdē no saraksta, kuru sagatavojis un paziņojis ekspertīzes birojs.

Rumānijas krimināltiesības paredz tikai viena eksperta iecelšanu. Ekspertu var iecelt tiesa lietas izskatīšanā tiesā un prokurors kriminālizmeklēšanas posmā. Parasti prokurors vai tiesa ieceļ vienu ekspertu. Divus vai vairākus ekspertus ieceļ tikai situācijās, kad ir vajadzīgas starpdisciplīnu zināšanas.

Šim nolūkam izmanto to pašu reģistru, kuru izmanto civilprocesā. Prasības ekspertiem ir vienādas kriminālprocesā un civilprocesā.

a) Iecelšana, ko veic tiesa

Civiltiesai vai krimināltiesai ir pilnvaras iecelt ekspertu ex officio vai pēc puses skaidra lūguma, ja attiecīgos faktus var noskaidrot tikai ar speciālista palīdzību. Šādā gadījumā eksperts atbild uz tiesas vai prokurora uzdotajiem jautājumiem līdz noteiktam datumam. Ekspertam ir jāziņo par jebkuru interešu konfliktu tiesai. Tiesas ieceltiem ekspertiem ir piekļuve lietas materiāliem.

b) Iecelšana, ko veic puses

Rumānijā ir daudz pušu ieceltu ekspertu veidu:

• apstiprināti neatkarīgi eksperti, kurus ieceļ pēc pušu vai apsūdzētā lūguma (Kriminālprocesa kodeksa 172. panta 8. punkts);
• oficiālie eksperti no laboratorijām vai specializētām iestādēm;
• apstiprināti neatkarīgi valsts eksperti;
• eksperti no ārvalstīm (Kriminālprocesa kodeksa 172. panta 8. punkts).

Ekspertiem ir tiesības atteikties veikt ekspertīzi to pašu iemeslu dēļ, kuru dēļ liecinieki var atteikties liecināt.

2. Procedūra

a) Civilprocess

Eksperta atzinums nav tiesnesim saistošs. Eksperta vienīgais pienākums ir sagatavot ziņojumu. Ekspertiem ir atļauts sazināties ar pusēm tiesvedības laikā; tiesas ieceltiem ekspertiem ir vajadzīga tiesas atļauja, lai to darītu.

i) Eksperta ziņojums

Rumānijā ekspertīzes procesā provizorisks eksperta ziņojums nav vajadzīgs. Galveno ziņojumu var iesniegt tikai rakstiski. Ekspertam ziņojuma sagatavošanā ir jāievēro konkrēta struktūra.

Ja ir nepieciešams precizēt vai papildināt eksperta ziņojumu vai ja pastāv pretrunas starp ekspertu atzinumiem, tiesa ex officio vai pēc pušu lūguma var prasīt, lai eksperti precizē vai papildina ziņojumus.

Ja ir pamatoti iemesli, tiesa var uzdot veikt pretekspertīzi pēc pušu lūguma vai ex officio. Pretekspertīzi veic cits eksperts, nevis tas, kurš sagatavojis sākotnējo ziņojumu. Tiesa brīvi izlemj, uz kuru argumentāciju tā balstīs savu spriedumu.

ii) Tiesas sēde

Kriminālvajāšanas laikā vai lietas izskatīšanā tiesā ekspertu var izvaicāt izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa pēc prokurora vai pušu lūguma vai ex officio, ja ir vajadzīga tiesas sēde, lai precizētu eksperta konstatējumus vai secinājumus.

Civilprocesā, ja eksperti var tūlītēji paust savu atzinumu, viņus uzklausa tiesas sēdē saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem kā lieciniekus, un viņu atzinumu ieraksta spriedumā.

b) Kriminālprocess

Ja prokurors vai tiesa uzskata, ka ekspertīze ir nepilnīga, un šo nepilnību nevar novērst ar eksperta uzklausīšanu, tiesa ex officio vai pēc pušu lūguma uzdod, lai tas pats eksperts veic papildu ekspertīzi. Ja nav iespējams norīkot to pašu ekspertu, tiek uzdots veikt pretekspertīzi.

Prokurors vai tiesa uzdod veikt jaunu ekspertīzi, ja eksperta ziņojuma secinājumi ir neskaidri vai pretrunīgi un šos trūkumus nevar novērst ar eksperta uzklausīšanu.

Šeit sniegtā informācija tika apkopota projekta “Atrodi ekspertu” laikā no katras valsts kontaktpersonām, ko atlasījis Eiropas Kompetences un ekspertu institūts (EEEI).

I. Ekspertu saraksti un reģistri

Slovēnijas Republikas Tieslietu ministrija uztur ekspertu reģistru.
Šis reģistrs ir publiski pieejams šeit.

Slovēnijas tiesību aktos nav sniegta eksperta-liecinieka definīcija. Tomēr pastāv nošķīrums starp ekspertiem-lieciniekiem, ekspertiem un tiesību ekspertiem.

Ne visi eksperti ir iekļauti reģistrā, jo tajā iekļauj tikai tiesas ekspertus. Reģistrā ir ietvertas 50 galvenās jomas un kopumā ap 1000 ekspertu.

II. Ekspertu kvalifikācija

Saskaņā ar Slovēnijas Tiesu ekspertu, sertificēto vērtētāju un tiesu tulku likuma 16. pantu, ekspertam, lai viņš tiktu iekļauts reģistrā, ir jāatbilst cita starpā šādiem kritērijiem:

• viņš ir Slovēnijas vai kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai kādas Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts pilsonis ar ļoti labām slovēņu valodas prasmēm;
• nav bijis notiesāts ar likumīgu spēkā stājušos spriedumu (res judicata) par tīšu noziedzīgu nodarījumu, par kuru kriminālprocesu uzsāk ex officio, kā rezultātā eksperts pēc būtības būtu nepiemērots sniegt tiesu eksperta atzinumus, jo tas varētu ietekmēt viņa objektivitāti vai profesionālo sniegumu vai kaitēt tiesas reputācijai,
• ir ieguvis augstākās izglītības diplomu (atbilstoši kritērijiem pirms Boloņas sistēmas) vai augstākās izglītības maģistra grādu atbilstoši Boloņas sistēmai, kā arī ieguvis atbilstošas profesionālās zināšanas un praktiskās iemaņas un pieredzi konkrēti eksperta darbā,
• ir sešu gadu pieredze jomā, kurā viņš vēlas darboties kā eksperts,
• neveic darbības, kas nav saderīgas ar tiesu eksperta darbu.

Persona, kura vēlas, lai viņu norīko par tiesu ekspertu, iesniedz Tieslietu ministrijai pieteikumu ar lūgumu norīkot viņu par tiesu ekspertu, izmantojot tam noteikto veidlapu un pamatojoties uz atklātu uzaicinājumu iesniegt pieteikumus. Lai noteiktu eksperta zināšanu un praktisko iemaņu līmeni un kandidāta pieredzi, ministrs liek veikt īpašu lietpratības pārbaudi. Pēc tam ministrija pieņem lēmumu, un ekspert nodod zvērestu.
Lai viņu iekļautu reģistrā, ekspertam nav jāapņemas pildīt rīcības kodeksu vai ētikas kodeksu.

Ir spēkā prasības par nepārtrauktu profesionālo pilnveidošanos. Tiesu ekspertiem nepārtraukti ir jāatjaunina viņu zināšanas un viņu profesijā izmantojamās metodes, vai jāpiedalās konsultācijās un profesionālās mācībās, ko organizē kompetentas valsts iestāde, pilnvarota organizācija, profesionāla asociācija vai cita profesionāla institūcija. Piecus gadus pēc norīkošanas un pēc tam ik pēc pieciem gadiem visiem tiesu ekspertiem ir pienākums iesniegt Ekspertu padomei pierādījumus par profesionālajām mācībām, kurās viņi ir piedalījušies pēdējo piecu gadu laikā, padome tad pārbauda viņu lietpratību.

Vispārējā profesionālā izglītība ietver pamatzināšanas par Slovēnijas Republikas konstitucionālo iekārtu, tiesu sistēmas organizāciju un darbību, tiesas procedūrām, noteikumiem par pierādījumiem, tiesību normām attiecībā uz tiesu ekspertu, sertificēto vērtētāju vai tiesu tulku tiesībām un pienākumiem, Eiropas Savienības tiesībām un iestādēm un citām jomām, kas saistītas ar tiesu ekspertu, sertificēto vērtētāju vai tiesu tulku darbu.

Īpašā profesionālā izglītība ietver īpašu zinātību konkrētās eksperta darba kompetences jomās un apakšjomās.

Lai viņu iekļautu reģistrā, ekspertam nav pienākuma būt par kādas profesionālās asociācijas biedru.
Ministrs var ekspertu pastāvīgi izslēgt no reģistra šādos gadījumos:

• ja tiesības darboties eksperta statusā ir pastāvīgi atsauktas disciplinārlietas ietvaros,
• ja eksperts sniedz rakstisku apliecinājumu, ka viņš vairs nevēlas sniegt atzinumus kā tiesu eksperts,
• ja eksperts tiek noraidīts,
• ja par ekspertu ir iesniegta sūdzība par noziedzīgu nodarījumu, par kuru kriminālprocesu uzsāk ex officio, un par kuru varētu piemērot brīvības atņemšanas sodu, kas pārsniedz divus gadus, ministrija šo ekspertu izslēdz no saraksta publiskās daļas ne vēlāk kā trīs dienas pēc tam, kad tai paziņots juridiskais fakts. Iekļaušanu no jauna saraksta publiskajā daļā veic pēc tam, kad ir beiguši pastāvēt izslēgšanas iemesli.

III. Ekspertu atlīdzība

Tiesas norīkotu ekspertu atlīdzību ir juridiski reglamentēta. Atlīdzības summa cita starpā ir atkarīga no tiesas lietas materiālu apjoma, laika, kas veltīts izmeklēšanai vai lai sagatavotos tiesas sēdēm, no tā, vai ir nepieciešams vākt un pārbaudīt papildu dokumentus, vai ir nepieciešams veikt izmeklēšanu un no lietas sarežģītības. Papildus atlīdzībai ekspertiem ir tiesības uz viņu izmaksu un izdevumu atlīdzināšanu.

Puses var saņemt juridisko palīdzību pēc noteiktām likmēm, lai apmaksātu atlīdzību ekspertam.

Tiesa savā lēmumā nosaka, kura puse vai kurām pusēm ir jāapmaksā atlīdzība.

IV. Ekspertu atbildība

Ekspertu atbildībai tiesību aktos nav noteikti ierobežojumi. Piemēro vispārējos noteikumus. Ekspertiem nav pienākuma nodrošināt savas iespējamās atbildības segumu, apdrošinot profesionālo atbildību.

V. Papildu informācija par procesuālo kārtību attiecībā uz ekspertiem

Tiesu ekspertu, sertificēto vērtētāju un tiesu tulku likums nav pieejams tiešsaistē.

1. Ekspertu norīkošana

1.a Tiesas norīkots eksperts

Tiesa var norīkot par ekspertu jebkuru personu, kuru tā uzskata par piemērotu un kompetentu. Lielākajā daļā gadījumu tiesas norīko ekspertus no oficiālā reģistra.

1.b Pušu norīkots eksperts

Puses var nepiekrist tiesas norīkota eksperta atzinumam un nolīgt šim nolūkam ekspertu uz sava rēķina.

2. Procedūra

A) Civilprocess

Pusēm ir jāsniedz ekspertam detalizēta informācija, norādījumi un jautājumi.
Ja tas nepieciešams eksperta atzinumam, eksperts var kontaktēties ar pusēm.

Tiesa nepārrauga eksperta veiktās izmeklēšanas gaitu. Tomēr ekspertam ir jāinformē tiesa par to, vai viņš plāno veicamo darbu paveikt laikā. Kvalitātes kontrole netiek veikta. Ekspertu ziņojumos izteiktie eksperta atzinumi tiesām nav saistoši.

Puses var nepiekrist ziņojumam, iesniedzot paziņojumus vai sniedzot cita eksperta veiktu ekspertīzi, pirms tiesnesis pieņem lēmumu.

Ja kāda puse uzdod papildu jautājumus vai tiesai nepieciešams vairāk informācijas, tiesa var pieprasīt papildu ziņojumu.

Eksperta atzinums tiesai nav saistošs, tomēr, pasludinot galīgo lēmumu, tiesa parasti ņem to vērā.

1. Eksperta ziņojums

Ekspert savu ziņojumu sniedz rakstiski vai mutiski, ja tiesa tā nolemj.

Gala ziņojumā ekspertam ir jāapskata pušu argumenti. Ziņojumam nav noteiktas struktūras, tāpat nav citu īpašu prasību, kas ekspertam jāievēro savā ziņojumā.

Tiesu ekspertu, sertificēto vērtētāju un tiesu tulku likumā ir noteiktas vispārējās un konkrētās vadlīnijas par eksperta atzinuma sagatavošanu, ko publicēs Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē. Vadlīnijas apstiprina Ekspertu padome, un tajās ietver vienotu norādi par ekspertu atzinuma struktūru un norādījumus tā sagatavošanai. Vispārējās un atsevišķās vadlīnijas ekspertīzes jomās un apakšjomās tiesu ekspertiem pieņem un publicē ministrijas tīmekļa vietnē divu gadu laikā no iepriekš minētā likuma piemērošanas brīža (līdz 2021. gada 1. janvārim).

2. Tiesas sēde

Ekspertiem ir jāpiedalās tiesas sēdē, ja tiesa viņiem to liek.

B) Citas procedūras

Citas procedūras lielā mērā ir līdzīgas civilprocesam.

Šeit sniegtā informācija apkopota projekta “Atrodi ekspertu” laikā no katras valsts kontaktpersonām, ko atlasījis Eiropas Kompetences un ekspertu institūts (EEEI).

I. Ekspertu saraksti un reģistri

Slovākijas Republikā pastāv oficiāls ekspertu saraksts/reģistrs. Ekspertu saraksts ir pieejams ikvienam tiešsaistē.

Par ekspertu reģistra uzturēšanu atbildīgā struktūra ir Tieslietu ministrija.

Lai ekspertus iekļautu reģistrā, tiem jāatbilst šādiem kritērijiem:

• pilnīga tiesībspēja un rīcībspēja,
• izraksts no sodāmības reģistra, kas neietver notiesājošu spriedumu,
• atbilstoša izglītība (akadēmiskais grāds, ja iespējams),
• īpašs īstermiņa kurss, kurš vērsts uz tiesību normām, kas reglamentē tiesu ekspertu profesiju,
• vismaz septiņu gadu pieredze attiecīgajā kompetences jomā (pilnībā pēc diploma iegūšanas),
• tieslietu ministrijas vai deleģētas vienības organizēts īpašs eksāmens,
• īpašs īstermiņa kurss, kurš vērsts uz tiesību normām, kas reglamentē tiesu ekspertu profesiju, un uz attiecīgā saraksta iedaļu vai apakšiedaļu (nepieciešama tikai atsevišķām iedaļām un apakšsadaļām),
• nepieciešamais materiālais aprīkojums,
• pēdējo trīs gadu laikā nav svītrots no saraksta administratīva delikta dēļ tiesas eksperta statusā, un nav spēkā esoša aizlieguma administratīva delikta dēļ tiesas eksperta statusā,
• tiesu eksperta zvērests.

Lai ekspertu reģistrētu, viņam ir jādod zvērests. Lai ekspertu iekļautu sarakstā, viņam ir jāpiesakās. Tieslietu ministrijai ir pienākums ekspertu sarakstā reģistrēt personu, kas atbilst likumā noteiktajām prasībām.

Tieslietu ministrija var svītrot ekspertu no saraksta:

• pēc eksperta rakstiska pieprasījuma,
• ja persona vairs neatbilst iepriekš minētajām prasībām,
• kā disciplinārsodu,
• ja persona veic darbību bez civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas,
• ja persona neiztur profesionālās kompetences pārbaudi.

Tieslietu ministrija pastāvīgi atjaunina ekspertu sarakstu.

Ekspertus ir iespējams atrast, izmantojot meklēšanas rīku. Meklēšanas rīks aptver visus ekspertus. Eksperti ir norādīti pēc viņu specializācijas, un par specializācijām var uzzināt reģistrā.

II. Eksperta kvalifikācija

Lai ekspertus varētu reģistrēt, viņiem ir jāiegūst zināms izglītības līmenis to specializācijas jomā. Lai praktizētu eksperta amatā, ekspertam nav jāpiedalās profesionālā organizācijā. Ekspertiem ir regulāri jāceļ savu prasmju līmenis. Ir specializēti ekspertu institūti, kas ir tiesīgi organizēt nepārtrauktu profesionālo apmācību.

III. Ekspertu honorārs

Eksperts var vienoties ar līgumslēdzēju iestādi, kas nav tiesa vai cita publiska iestāde, par līgumā paredzēto atlīdzību vai summu ekspertam. Ja vienošanās netiek panākta, ekspertam ir tiesības uz tarifa likmi, izdevumu kompensāciju un kompensāciju par laika zudumu. Tarifa likmes summu ekspertiem nosaka vai nu pēc laika metodes, pēc daļas metodes vai pēc vienotas likmes metodes.

Tiesas ieceltie eksperti var saņemt avansu par izmaksām. Civilprocesā atlīdzību ekspertam maksā puses, savukārt kriminālprocesā – valsts.

IV. Ekspertu atbildība

Slovākijas Republikas regulējumā ir ietverti īpaši noteikumi par eksperta atbildību. Likums Nr. 382/2004 Coll. ar jaunākajiem grozījumiem reglamentē vairāku veidu administratīvos pārkāpumus.

Ekspertiem ir pienākums apdrošināt savu profesionālo darbību pret iespējamo civiltiesisko atbildību. Šāda apdrošināšana nesedz eksperta atbildību par konsultācijām, ko viņš sniedz citās dalībvalstīs.

Eksperta atbildības maksimālais apjoms ir 33 193 EUR.

V. Papildu informācija par ekspertīzes procesu

Galvenie Slovākijas Republikas tiesu ekspertīzes juridiskie noteikumi ir Likums Nr. 382/2004 Coll. ar jaunākajiem grozījumiem, Noteikumi Nr. 228/2018 Coll., Civilprocesa kodekss, Kriminālprocesa kodekss un Administratīvā procesa kodekss.

Vispārējie noteikumi par ekspertu iecelšanu civillietu, krimināllietu vai administratīvās tiesas procesā ir līdzīgi.

Slovākijas Republikas tiesību sistēmā netiek nošķirti eksperti­liecinieki, tehniskie eksperti, juridiskie eksperti un citi eksperti. Pavisam ir reģistrēti aptuveni 3000 eksperti.

Ekspertu iecelšana

Ekspertus var iecelt tiesa vai cita publiska iestāde. Ekspertus var iecelt arī iepriekšējā vai pirmstiesas procesa vajadzībām. Pirmstiesas kriminālprocesā ekspertu var iecelt policijas ierēdnis vai prokurors.

Eksperta iecelšana civillietu tiesā, krimināltiesā un administratīvajā tiesā procesuāli neatšķiras. Tiesas ieceltiem ekspertiem ir juridisks pienākums informēt par interešu konfliktu, ja tāds pastāv. Gadījumos, kad ekspertus ieceļ tiesas, tiesa to atlasei izmanto ekspertu sarakstu vai reģistru. Ekspertu no saraksta var iecelt tiesa vai izvēlēties viena no pusēm. Ja sarakstā nav reģistrēts tiesu eksperts vai ja nevienam reģistrētam tiesu ekspertam nav iespējams veikt ekspertīzi, tiesa var iecelt tiesu ekspertu uz ad hoc pamata.

Procedūra

Civilprocess

Ekspertus iztiesāšanas laikā parasti nopratina pretējā puse. Tiesai eksperta atzinums nav saistošs. Eksperta atzinums ir tikpat svarīgs kā jebkurš cits pierādījums, un tiesnesim tas jāvērtē brīvi un saistībā ar citiem pierādījumiem.

Nav noteikta procedūra, kurā eksperti tiktos pirms iztiesāšanas vai kurā tos pirms iztiesāšanas nopratina pretējā puse, lai sašaurinātu jautājumus un tiesa izprastu viedokļu atšķirības.

Pēc tiesas pieprasījuma pusēm ir pienākums sadarboties ar ekspertu ekspertīzes avotu vai datu iegūšanā.

1. Eksperta ziņojums.

Eksperta ziņojums ir jāstrukturē šādi:

• titullapa
• ievads
• ziņojums
• secinājumi
• pielikumi
• eksperta klauzula

Ekspertiem nav pienākuma sniegt provizorisku atzinumu. Ekspertiem nav pienākuma savā ziņojumā norādīt uz pušu argumentiem.

Tiesa var uzdot ekspertam sniegt papildu ziņojumu. Eksperta atzinumu sniedz rakstveidā vai mutiski.

2. Tiesas sēde

Ekspertam ir jāpiedalās pirmstiesas sēdē. Ekspertam ir jāpiedalās galvenajā tiesas sēdē, lai atbildētu uz tiesas un pušu uzdotajiem jautājumiem. Ekspertus iztiesāšanas laikā parasti nopratina pretējā puse.

Šeit sniegtā informācija tika iegūta projektā “Find an Expert” no valstu kontaktpersonām, kuras deleģējis Eiropas ekspertīzes un ekspertu institūts EEEI.

I. Ekspertu saraksti un reģistri

Zviedrijā nav ekspertu reģistru vai uzskaites žurnālu, un netiek plānots tos ieviest.

II. Ekspertu kvalifikācija

Neattiecas.

III. Ekspertu atlīdzība

Informācija nav pieejama.

IV. Ekspertu atbildība

Informācija nav pieejama.

V. Papildu informācija par procesuālo kārtību attiecībā uz ekspertiem

1. Ekspertu iecelšana

a) Iecelšana, ko veic tiesa

Nav ierasts, ka tiesa pati ieceļ ekspertu tiesvedībā.

b) Iecelšana, ko veic puses

Zviedrijā ekspertus, kuri iestājas tiesvedībā, parasti nolīgst kāda no tiesvedības pusēm, un tas nozīmē, ka noteikumi, kas attiecas uz lieciniekiem, attiecas arī uz ekspertu (“eksperti–liecinieki”).

2. Procedūra

Zviedrijas tiesu sistēma ir balstīta uz pierādījumu brīvas izskatīšanas principu, kas nozīmē, ka iesniegtos pierādījumus nenoraida vienīgi procesuālu iemeslu dēļ. Tāpēc eksperta–liecinieka liecības būtība ir balstīta uz secinājumiem un liecību katrā atsevišķā gadījumā. Liecības pierādījuma spēku novērtē tiesa, savukārt liecinieka uzticamību un kompetenci izdarīt secinājumus nosaka puses (veicot izvērtēšanu un izvaicāšanu).

Zviedrijas Tiesas procesa kodekss un tā noteikumi par pierādījumiem ir pārsvarā balstīti uz pierādījumu neatliekamības, procesa koncentrācijas un mutiskā izklāsta principiem.

Liecinieka liecībai ir vislielākā vērtība, kad ir samazināts pārpratumu risks, kā tas ir gadījumā, kad liecinieks ierodas personīgi — tad tiesai ir vieglāk novērtēt liecības ticamību. Dažos aspektos šis noteikums arī nodrošina pušu tiesības uz izvaicāšanu (ievērojot pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principu).

Šo principu rezultāts ir tāds, ka pierādījumi gandrīz vienmēr tiek iesniegti galvenajā tiesas sēdē. Tāpēc liecības ir tieši un mutiski jāizklāsta tiesai. Rakstiski apgalvojumi / ar zvērestu apliecinātas rakstveida liecības / nopratināšana ar video starpniecību parasti netiek pieņemti kā personīgi sniegtu liecību aizstājēji (izņemot mazgadīgo liecību videoierakstus).

Kopš 2008. gada tiek plašāk atļauta liecību sniegšana ārpus galvenās tiesas sēdes un nopratināšana galvenajā tiesas sēdē pa tālruni un izmantojot videokonferences iespējas; videokonferenci, kas parasti notiek tiesas konferenču telpā liecinieka tiesas apgabalā, parasti atzīst par līdzvērtīgu nopratināšanai, lieciniekam ierodoties tiesā.

Praksē aizliegumu izmantot ar zvērestu apliecinātas rakstveida liecības neattiecina uz apliecinājumiem, ko izdod ārsti un amatpersonas vai civildienesta ierēdņi, tomēr tas vienmēr ir atkarīgs no lietas priekšmeta un pieejamajiem pierādījumiem.

Tiesu ekspertīzi reglamentē Zviedrijas Tiesas procesa kodekss, kas pieejams vietnē:

Zviedrijas Tiesas procesa kodekss (1942:740)

Zviedrijas Tiesas procesa kodekss (1998:000) (40. nodaļa, 215.s. lpp., nav atjaunināts)

Šeit sniegtā informācija tika apkopota projekta “Atrodi ekspertu” laikā no katras valsts kontaktpersonām, ko atlasījis Eiropas Kompetences un ekspertu institūts (EEEI).