I. Ekspertu saraksti un reģistri

Grieķijā ekspertus uzskaita pēc specializācijas. Ekspertu reģistrus uztur pirmās instances tiesas. Tie ir publiski, bet tos izmanto tikai tiesneši, kuri vēlas iecelt ekspertu. Tiesa var iecelt vienu vai vairākus ekspertus, ja tā uzskata, ka izskatāmajos jautājumos ir vajadzīgas īpašas zināšanas. Turklāt tiesai ir pienākums iecelt ekspertus, ja to lūdz kāda no pusēm, – ar nosacījumu, ka tiesa uzskata, ka ir vajadzīgas īpašas zināšanas.

Ekspertiem ir jāiesniedz pieteikums, lai viņus iekļautu reģistrā.

Pēc publiska uzaicinājuma pirmās instances civiltiesā vai administratīvā tiesā (ar tiesas tīmekļa vietnes starpniecību) attiecīgā persona iesniedz rakstisku pieteikumu ar saviem persondatiem pirmās instances tiesas kancelejā, apliecinot, ka:

• tā nav bijusi notiesāta vai apsūdzēta par kriminālnoziegumu vai likumpārkāpumu, kā rezultātā tai liegtas pilsoniskās tiesības;
• tai nav atņemta profesionālā licence;
• tai nav liegtas tiesības izmantot īpašumu maksātnespējas vai atrašanās aizbildnībā dēļ;
• tā nav tiesnesis, prokurors vai tiesas kancelejas ierēdnis.

Pieteikšanās procedūras, kas notiek katru gadu, beigās tiek publicēts ekspertu reģistra projekts. Pēc iebildumu perioda beigām galīgo reģistru apstiprina pirmās instances tiesa vairāku locekļu sastāvā.

Kriminālprocesā ekspertu reģistru pārvalda Pirmās instances krimināllietu tiesu padome pēc prokurora priekšlikuma. Ekspertiem jāatbilst šādām prasībām:

• viņiem jābūt vecākiem par 21 gadu;
• viņiem jābūt tiesībspējīgiem un rīcībspējīgiem, un viņiem nedrīkst būt garīga rakstura traucējumi;
• viņi nedrīkst būt notiesāti par kriminālnoziegumu vai likumpārkāpumu, kā rezultātā viņiem liegtas pilsoniskās tiesības vai viņi atstādināti no civildienesta;
• viņiem nedrīkst būt atņemta viņu profesionālā licence;
• viņi nedrīkst būt izraisījuši faktus, kas ir ekspertīzes priekšmets;
• viņi nedrīkst būt kompetentie tiesneši, prokurori, sekretāri vai ierēdņi attiecīgajā tiesas procesā;
• viņi nedrīkst būt notiesāti par tādu pašu noziegumu kā apsūdzētais;
• viņi nedrīkst būt atbildētāja/apsūdzētā laulātais(-tā), brālis, māsa vai tuvs radinieks.

Ekspertus var izslēgt no reģistra, ja viņi tā vēlas, ja viņi vairs neatbilst prasībām vai ja tā nolemj kompetentā iestāde.

ΙΙ. Ekspertu kvalifikācija

Lai eksperti varētu sevi dēvēt par ekspertiem, viņiem jābūt arodapvienības locekļiem.

ΙΙΙ. Ekspertu atlīdzība

Kriminālprocesā eksperta atlīdzību sedz no valsts līdzekļiem. Civilprocesā prasītājam ir iepriekš jāsedz izmaksas saistībā ar tiesas ieceltiem ekspertiem. Pēc lietas izskatīšanas tiesā izmaksas jāsedz lietā zaudējušajai pusei. Konkrētos apstākļos lietas dalībnieki var saņemt juridisku palīdzību attiecībā uz eksperta atlīdzību.

IV. Ekspertu atbildība

Eksperti tiek saukti pie atbildības saskaņā ar vispārējām līgumiskajām un saistību tiesībām. Viņiem nav pienākuma savu iespējamo atbildību segt ar profesionālās atbildības apdrošināšanu.

V. Papildu informācija par ekspertīzes procesu

Grieķijā galvenie tiesību aktu noteikumi, kas piemērojami attiecībā uz tiesu ekspertīzi, ir Grieķijas Civilprocesa kodeksa 368.–392. pants, Karaļa dekrēts Nr. 566/1968 un Likuma 2882/2001 (Ekspropriācijas kodeksa) 20. panta 7. punkts. Papildus piemēro Grieķijas Administratīvā procesa kodeksa 159.–168. pantu un Grieķijas Kriminālprocesa kodeksa 183.–203. pantu.

Tiesai ir rīcības brīvība uzdot pierādījumu iegūšanu, tā kā dominējošais ir mērķis noskaidrot patiesību. Šo rīcības brīvību ierobežo vienīgi sacīkstes princips.

1. Ekspertu uzaicināšana

Ekspertus var iecelt tiesa un lietas dalībnieki. Ekspertu iecelšana administratīvā procesā notiek līdzīgi kā civilprocesā. Tiesvedībā, kas notiek krimināltiesā, ekspertu var iecelt prokurors vai tiesa izmeklēšanas posma laikā. Šajā nolūkā pastāv cits reģistrs, kas atšķiras no civilprocesā izmantojamā, un ekspertam ir jāatbilst stingrākām prasībām nekā civilprocesā un administratīvajā procesā.

a) Tiesas veikta iecelšana

Civiltiesai ir rīcības brīvība iecelt ekspertu vai nu pēc savas ierosmes, vai pēc lietas dalībnieka skaidra lūguma, ja attiecīgos faktus nevar noskaidrot citādi. Šādā gadījumā lietas iztiesāšanu pārceļ uz vēlāku datumu, lai tā notiktu pēc eksperta ziņojuma sagatavošanas. Tiesa par ekspertu var brīvi iecelt jebkuru personu, kuru tā uzskata par piemērotu šo uzdevumu veikšanai. Ekspertam ir jāziņo tiesai par jebkuru interešu konfliktu. Tiesas ieceltajiem ekspertiem ir piekļuve lietas materiāliem.

b) Lietas dalībnieku veiktā iecelšana

Grieķijā lietas dalībnieku ieceltiem ekspertiem ir trīs veidi: tehniskie konsultanti (Civilprocesa kodeksa 391. un 392. pants, Administratīvā procesa kodeksa 167. pants, Kriminālprocesa kodeksa 204. pants un turpmākie panti), ārpustiesas eksperti un eksperti–liecinieki. Tehnisko konsultantu nolīgst lietas dalībnieks, lai kontrolētu tiesas iecelta eksperta rīcību. Ārpustiesas ekspertu izvēlas lietas dalībnieks. Viņa ziņojumu pieprasa un iesniedz lietas dalībnieks, pretējā gadījumā to noraida kā nepieņemamu. Ja šīs prasības ir izpildītas, tiesa brīvi pārbauda un novērtē eksperta atzinumu. Ziņojumu neuzskata par pierādījumu. Tas drīzāk ir saistīts ar lietas dalībnieka argumentu juridisko pamatojumu. Eksperti–liecinieki ir liecinieki ar specializētām zinātniskajām vai tehniskajām zināšanām, kurus iztaujā tiesa.

Tiesa var izlemt, vai tā savā sprieduma argumentācijā balstīsies uz eksperta atzinumu. Tiesa spriedumu var balstīt uz eksperta atzinumu pat tad, ja eksperta ziņojums sagatavots, pārkāpjot procesuālos noteikumus. Tomēr, ja procesuālo noteikumu pārkāpums ir ievērojams, uzskata, ka eksperta ziņojums nepastāv. Šādā gadījumā tiesnesis nedrīkst balstīt sprieduma argumentāciju uz eksperta atzinumu.

2. Procedūra (civilprocess)

Tiesas ieceltus ekspertus var iztaujāt lietas dalībnieku tehniskie konsultanti, ja lietas dalībnieki ir tādus iecēluši. Eksperta vienīgais pienākums ir sagatavot ziņojumu. Lietas dalībnieku ieceltajiem ekspertiem ir atļauts sazināties ar pusēm tiesvedības laikā, savukārt tiesas ieceltiem ekspertiem ir vajadzīga tiesas atļauja, lai to darītu.

a) Ekspertīzes atzinums

Grieķijā ekspertīzes procesā provizorisks ekspertīzes ziņojums nav vajadzīgs. Galveno ekspertīzes ziņojumu var iesniegt rakstiski vai mutiski. Ekspertam ziņojuma sagatavošanā nav jāievēro konkrēta struktūra.

Ja tiesa uzskata, ka ziņojums ir nepilnīgs, vai eksperts ir pieļāvis nepamatotu pārkāpumu, tiesa var uzdot sagatavot jaunu vai papildu ziņojumu pēc savas ierosmes vai pēc lietas dalībnieku lūguma. Tiesa var arī noteikt, ka ekspertam ir jāmaksā tiesas nodevas nepamatotā pārkāpuma dēļ.

Eksperta ziņojumu var apstrīdēt ar lietas dalībnieku apgalvojumiem un pretekspertīzi.

b) Tiesas sēde

Tiesnesis uzdod ekspertam ierasties uz tiesas sēdi tikai izņēmuma gadījumos.

Šeit sniegtā informācija tika iegūta projektā «Find an Expert» no valstu kontaktpersonām, kuras deleģējis  Eiropas ekspertīzes un ekspertu institūts (EEEI).