Sameklēt ekspertu

Igaunija

Saturu nodrošina
Igaunija

I. Ekspertu saraksti un reģistri

Saskaņā ar Igaunijas Tiesu ekspertīzes likumu eksperts ir persona, kura nodrošina nejuridisku vai juridisku kompetenci gadījumos, kad tas ir likumīgi atļauts. Dažus ekspertus nodarbina valsts iestādes (tiesu eksperti), bet citi ir reģistrēti ekspertīzes iestādes sarakstā.

Igaunijā pastāv oficiāli ekspertu saraksti. Tie ir pieejami visām personām. Sarakstus var lejupielādēt vai lasīt šeit un šeit.

Par minēto sarakstu atjaunināšanu atbild Igaunijas Kriminālistikas institūts, kas ir valsts tiesu ekspertīzes laboratorija. Personu, kura atbilst Tiesu ekspertīzes likuma 6. panta 1. punkta 1.–3. apakšpunktā un 2. punkta 1. un 2. apakšpunktā noteiktajām prasībām, reģistrē otrajā iepriekš minētajā sarakstā.

II. Ekspertu kvalifikācija

Minimālās prasības tiesu eksperta statusa piešķiršanai ir balstītas uz Tiesu ekspertīzes likumu. Tiesu eksperta kompetenci apgūst apmācībā.

Tiesu medicīnas ekspertu apmācību nodrošina Tartu Universitāte četrus gadus ilgā tiesu medicīnas rezidentūras programmā. Rezidenti apgūst profesionālās prasmes EFSI, kas ir viena no Tartu Universitātes apmācības bāzēm.

Igaunijā nav izglītības iestādes, kas nodrošina tiesu ekspertu apmācību citās kriminālistikas jomās. Ekspertu apmācība EFSI notiek pieredzējušu speciālistu vadībā. Pārsvarā gadījumu apmācība ilgst divus gadus. Apmācības plānā ir gan vispārēji, gan specifiskāki temati, un plāna mērķis ir nodrošināt, ka eksperts apgūst profesionālās kompetences. Apmācības plāns tiek sagatavots, pamatojoties uz katra kompetences veida īpašajām iezīmēm, ņemot vērā arī apmācāmā eksperta profesionālās akadēmiskās priekšzināšanas un iepriekšējo darba pieredzi.

Ja darbinieks atbilst prasībām, kas noteiktas tiesu ekspertam Tiesu ekspertīzes likumā, ir pabeidzis apmācību un ieguvis pietiekamu pieredzi, lai sniegtu neatkarīgus eksperta atzinumus, viņam piešķir tiesu eksperta statusu. Par tiesu ekspertu var sākt strādāt pēc tam, kad ir nodots tiesu eksperta zvērests, kā paredzēts Tiesu ekspertīzes likumā.

III. Ekspertu atlīdzība

Ekspertīžu finansējums ir aprakstīts Tiesu ekspertīzes likuma 5. nodaļā. Ekspertīžu veikšana valsts tiesu ekspertīzes iestādē tiek finansēta no valsts gada budžeta. Konkrēta samaksa par ekspertīzēm ir noteikta Tiesu ekspertīzes likuma 26. pantā.

Nepastāv konkrēta metode attiecībā uz ekspertu atlīdzību. Vairākumā situāciju ekspertiem pirms viņu iecelšanas ir jāiesniedz izcenojums. Procesuālajās tiesībās ir paredzēta arī ekspertu izdevumu atlīdzināšana.

Ekspertu izmaksas ietver visas izmaksas, kas rodas saistībā ar ekspertīzi, tostarp izmaksas, kas rodas saistībā ar nolīgtu ekspertu vai iestāžu piesaistīšanu. Ārpustiesas ekspertu procesa izmaksas var iekļaut procesuālajās izmaksās.

Eksperti var saņemt avansa maksājumu par izmaksām.

IV. Ekspertu atbildība

Ekspertiem ir jāinformē visas procesā iesaistītās puses par ekspertīzes sākšanu. Maldinoša eksperta atzinuma tīša sniegšana ir noziedzīgs nodarījums saskaņā ar Kriminālkodeksa 321. pantu.

Eksperti tiek saukti pie atbildības saskaņā ar vispārējām līgumiskajām un saistību tiesībām. Turklāt pastāv īpašs krimināltiesību noteikums par ekspertu atbildību. Nepatiesa apsūdzēšana: 1) par apzināti nepatiesu apsūdzību iesniegšanu saistībā ar citas personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu soda ar naudas sodu vai brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam; 2) par to pašu darbību, ja tā ietver pierādījumu krāpniecisku radīšanu, soda ar naudas sodu vai brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem.

Ekspertiem nav pienākuma segt savu atbildību no profesionālās darbības apdrošināšanas.

V. Papildu informācija par procesuālo kārtību attiecībā uz ekspertiem

Noteikumi par procesuālo kārtību attiecībā uz ekspertiem Igaunijā atrodami šādos tiesību aktos:

Nav atšķirības starp ekspertu iecelšanu civilprocesā vai administratīvā procesā. Kriminālprocesā tiesu ekspertu ieceļ pēc pieprasījuma iesniegšanas EFSI, lai viņš nepieciešamības gadījumā palīdzētu prokuroram un tiesai.

Eksperta amata nosaukums Igaunijā netiek aizsargāts. Vairāk nekā 70 % kriminālprocesu, 30 % civilprocesu un 10 % administratīvu procesu ir iesaistīti eksperti.

V.1. Ekspertu iecelšana

Ekspertus var iecelt tiesa un dažos gadījumos arī tiesvedības puses. Ekspertus var iecelt arī sākotnēja jeb pirmstiesas procesa vajadzībām. Nav pienākuma iecelt ekspertu, kas reģistrēts kādā no sarakstiem. Kriminālprocesā pirmstiesas posmā ekspertu var iecelt policija (izmeklēšanas iestāde) vai prokurors.

Ja puses neieceļ ekspertu vai ja tās nevienojas par to, kuru ekspertu iecelt, vai gadījumā, kad eksperta ziņojums tiek sagatavots pirms lietas izskatīšanas tiesā , ekspertu var iecelt tiesa. Civillietās pusēm jāiemaksā drošības nauda par ekspertīzes izmaksām pirms eksperta iecelšanas. Puses var iesniegt savus priekšlikumus par to, kura persona būtu jāieceļ par ekspertu, taču tie nav saistoši tiesai.

Nepastāv būtiskas atšķirības attiecībā uz to, kā ekspertu ieceļ dažādas tiesas un dažādās tieslietu jomās.

Tiesu ieceltiem ekspertiem ir juridisks pienākums ziņot par jebkuru interešu konfliktu.

V.2. Procedūra

Civilprocess

Pastāv vispārēja prasība, ka ekspertiem viņu darbs jāveic rūpīgi, pilnīgi un objektīvi un jānodrošina, ka viņu sniegtie atzinumi ir zinātniski derīgi. Tas attiecas uz visu veidu tiesvedību.

Puses var apstrīdēt eksperta ziņojumu, iesniedzot apgalvojumus vai pretekspertīzi.

Tiesai eksperta atzinums nav saistošs. Tiesa var ievērot eksperta atzinumu, pat ja viena no pusēm atzinumu ir apstrīdējusi, kad lieta tiek izskatīta tiesā.

Tomēr, tā kā eksperta ziņojums ir tikai viens no daudziem pierādījumiem, tiesa izvērtē eksperta atzinuma pierādījuma spēku attiecībā pret citiem pierādījumiem.

Nav procedūras, kuras ietvaros eksperti tiekas pirms lietas izskatīšanas tiesā vai tiek iztaujāti.

Ekspertam ir atļauts sazināties ar pusēm tiesvedības laikā, ja viņam ir vajadzīgs vairāk informācijas.

1. Eksperta ziņojums

Igaunijā eksperta ziņojumus var iesniegt rakstiski un dažreiz mutiski. Izņemot kriminālprocesu, ekspertam sava ziņojuma sagatavošanā nav jāievēro konkrēta struktūra.

Ekspertam ir pienākums galīgajā ziņojumā atbildēt uz pušu argumentiem. Ja puses pieprasa papildu ziņojumu, jo sākotnējā ziņojumā ir nepilnības, tiesa var uzdot sagatavot papildu ziņojumu. Ja eksperta atzinums ir pārprotams, pretrunīgs vai nepietiekams un šīs nepilnības nevar novērst, uzdodot papildu jautājumus, tiesai ir tiesības uzdot veikt vēl vienu pārbaudi. Atkārtoto pārbaudi veic tas pats vai cits eksperts.

2. Tiesas sēde

Eksperti nepiedalās iepriekšējā uzklausīšanā, bet viņus uzaicina uz tiesas sēdēm, lai atbildētu uz tiesas vai pušu jautājumiem. Ir ierasta prakse ekspertus iztaujāt. Ekspertus var uzklausīt ar telefonkonferences starpniecību, ja puses par to vienojas pirms tiesas sēdes.

 

Šeit sniegtā informācija tika apkopota projekta “Atrodi ekspertu” laikā no katras valsts kontaktpersonām, ko atlasījis Eiropas Kompetences un ekspertu institūts (EEEI).

Lapa atjaunināta: 22/12/2020

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.