Cross-border placement of a child including foster family

A child may need a new family either because they are an orphan or because their parents appear unfit to care for them. Also, the term ‘foster family’ might be defined differently across EU countries.

Any type of placement of a child in a foster home with one or more individuals, or in institutional care – an orphanage or a children's home – in another EU country falls under the scope of the Brussels IIa Regulation.

A court or authority planning to place a child with a foster family or in an institution in another EU country has to consult that country’s authorities before ordering the placement. To establish what kind of consultation is necessary, the Regulation refers to national law:

  • If such a placement were to require the public authority of the State where the child is being placed to intervene if it were an internal case there, the consent of the receiving State’s authorities would need to be obtained for a similar cross-border placement prior to ordering the placement.
  • If the public authority is not required to intervene in a similar domestic case in the State where the child is being placed, then its authorities only have to be informed of the placement.

Each EU country’s national law and procedure defines the term ‘foster family’, particularly if it covers relatives.

Please select the relevant country's flag to obtain detailed national information.

Last update: 15/04/2020

This page is maintained by the European Commission. The information on this page does not necessarily reflect the official position of the European Commission. The Commission accepts no responsibility or liability whatsoever with regard to any information or data contained or referred to in this document. Please refer to the legal notice with regard to copyright rules for European pages.
The Commission is in the process of updating some of the content on this website in the light of the withdrawal of the United Kingdom from the European Union. If the site contains content that does not yet reflect the withdrawal of the United Kingdom, it is unintentional and will be addressed.

Bērna pārrobežu ievietošana, tai skaitā audžuģimenē - Latvija

1 Vai saskaņā ar jūsu valsts tiesību aktiem ir noteikts pienākums iepriekš apspriesties un saņemt piekrišanu, pirms tiek veikta bērna pārrobežu ievietošana? Lūdzu, norādiet iespējamos izņēmumus.

Pirms bērna pārrobežu ievietošanas nepieciešams iepriekš apspriesties un saņemt piekrišanu no kompetentās bāriņtiesas, kuras darbības teritorijā tiks ievietots bērns.

2 Ja nepieciešama iepriekšēja apspriešanās un piekrišana, ar kuru iestādi ir jāapspriežas un kura iestāde dod piekrišanu?

Par plānoto ievietošanu jāinformē Latvijas Tieslietu ministrija, kura sazināsies ar kompetento bāriņtiesu par piekrišanas saņemšanu.

3 Lūdzu, īsi aprakstiet apspriešanas un piekrišanas saņemšanas procedūru (tai skaitā nepieciešamos dokumentus, termiņus, procedūras kārtību un citu attiecīgu informāciju).

Latvijas Tieslietu ministrija būs centrālais kontaktpunkts, apstrādājot Regulas 56.panta pieprasījumus un nosūtot tos kompetentajai iestādei Latvijā, kura dos piekrišanu ievietošanai.

Nepieciešamie dokumenti:

1.Informācija par bērna juridisko statusu un visu tiesas nolēmumu kopijas ar to tulkojumu latviešu valodā;

2. Informācija par iemesliem, kādēļ bērns tika izņemts no ģimenes ar tulkojumu latviešu valodā;

3.Bērna dzimšanas apliecības kopija;

4.Informācija par bērna vajadzībām (veselības stāvokli, izglītību, emocionālajām vajadzībām un valodām, kādās bērns var sazināties) ar to tulkojumu latviešu valodā;

5. Izziņa no skolas vai pirmsskolas izglītības iestādes un medicīnas dokumentācija (par veiktajiem izmeklējumiem, potēšanu un noteiktajām diagnozēm) ar to tulkojumu latviešu valodā;

6.Informācija par personu vai ģimeni, pie kuras bērnu plānots ievietot.

*Ja ārvalsts iestādei nav zināma konkrēta persona Latvijā pie kuras bērnu ievietot, bet bērnam ir būtiska saikne ar Latviju, bāriņtiesa palīdzēs atrast bērnam piemērotu aizbildni vai audžuģimeni Latvijā.

4 Kā Jūsu valsts tiesību aktos ir definēta audžuģimene?

Latvijā bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības var ievietot audžuģimenē vai nodibināt aizbildnību.

Audžuģimene ir ģimene, kas bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina aprūpi līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts vai viņam nodibināta aizbildnība.

Aizbildnis uzņemas visas vecāku tiesības un pienākumus, kā arī pārstāv bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās.

5 Vai jēdziens “audžuģimene” ietver radiniekus? Ja atbilde ir „Jā”, tad kādus?

Par aizbildni var tikt iecelts bērna radinieks vai arī cilvēks, kurš nav radinieks, bet ar bāriņtiesas lēmumu atzīts par atbilstošu aizbildņa pienākumu pildīšanai.

Par aizbildni var pretendēt jebkurš bērna radinieks, kurš vēlas rūpēties par bērnu, ja attiecīgajai personai ir aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības.

Lapa atjaunināta: 15/04/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.