Juridiskā palīdzība

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Saskaņā ar Civilprocesa likumu tiesāšanās izdevumi ir:

I Tiesas izdevumi un

II Ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

Tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir noteikti, lai:

• daļēji kompensētu valstij izdevumus, kas nepieciešami tiesu darbības finansēšanai;
• atlīdzinātu tai pusei tiesāšanās izdevumus, kuras labā taisīts tiesas nolēmums;
• mudinātu parādniekus labprātīgi izpildīt saistības.

Informāciju par tiesas izdevumu samaksas vietu var saņemt katrā tiesas kancelejā.

Par lēmumu jautājumā, kas saistīts ar tiesāšanās izdevumiem, var iesniegt blakus sūdzību persona, uz kuru lēmums attiecas.

I TIESAS IZDEVUMI ir:

• valsts nodeva;
• kancelejas nodeva;
• ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.pantam par katru prasības pieteikumu — sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kā arī citiem šajā pantā paredzētajiem pieteikumiem, kurus iesniedz tiesā, — maksājama valsts nodeva noteiktā apmērā. Prasībās par laulības šķiršanu pēc prasītāja lūguma tiesnesis atliek valsts nodevas samaksu vai sadala to termiņos, ja prasītāja aprūpē ir nepilngadīgs bērns.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 38.pantu kancelejas nodeva maksājama:

• par lietā esošā dokumenta noraksta izsniegšanu, kā arī par tiesas sprieduma vai lēmuma atkārtotu izsniegšanu;
• par izziņas izsniegšanu;
• par izpildu raksta dublikāta izdošanu;
• par tiesas nolēmuma spēkā stāšanās apliecināšanu, ja šis nolēmums iesniedzams ārvalstu iestādēs;
• par liecinieku uzaicināšanu.

Civilprocesa likuma 39.pants noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir:

• summas, kas jāizmaksā lieciniekiem un ekspertiem;
• izdevumi, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas;
• ar atbildētāja meklēšanu saistītie izdevumi;
• ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi;
• ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi;
• ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi;
• ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi.

Atbrīvošana no tiesas izdevumiem:

Likumā ir noteiktas personas, kas uz likuma pamata ir atbrīvotas no tiesas izdevumiem (Civilprocesa likuma 43.panta pirmā daļa), tai skaitā, puse, kas saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

Citos gadījumos lietas dalībnieks, pamatojoties uz savu mantisko stāvokli un iesniedzot attiecīgus pierādījumus par to, var lūgt tiesai pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu no tiesas izdevumiem.

Tiesa vai tiesnesis, izskatot šādu lūgumu un ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.

Tiesas izdevumu samaksa:

Ar kontiem, kuros iemaksājama valsts nodeva, kancelejas nodeva vai ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, iespējams iepazīties portāla sadaļā “Valsts nodevas un tiesu konti”.

Tiesas izdevumu atlīdzināšana:

• Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.
• Ja prasība apmierināta daļēji, tiesas izdevumu summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
• Ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus. Prasītāja samaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.
• Tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
• Ja prasība noraidīta, atstāta bez izskatīšanas vai ja prasītājs atteicies no prasības, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos. Taču, ja prasītājs neuztur savus prasījumus, jo atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesas izdevumus valsts ienākumos piedzen no atbildētāja.
• Ja prasība apmierināta daļēji, bet atbildētājs atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, tie piedzenami valsts ienākumos no prasītāja, kas nav atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, proporcionāli tai prasījuma daļai, kura noraidīta.
• Ja abas puses ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas, tiesas izdevumus uzņemas valsts.
• Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var atlikt valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadalīt to termiņos.

Valsts nodevas atmaksa:

Ar informāciju par samaksāto valsts nodevu atmaksas pamatiem un kārtību iespējams iepazīties portāla sadaļā “nodevu atmaksa”.

II AR LIETAS VEŠANU SAISTĪTIE IZDEVUMI ir:

• izdevumi par advokāta palīdzību;
• izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm;
• ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi;
• izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību (piemēro lietām, kas ierosinātas pēc 2016.gada 1.marta).
• izdevumi par tulka palīdzību tiesas sēdē.

Ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšana:

• Ar lietas vešanu saistītos izdevumus atlīdzina likumā noteiktajā apmērā.
• Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.
• Ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.
• Ja puse, no kuras tiesai būtu jāpiedzen izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas, tad ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos izdevumus uzņemas valsts.

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība ir palīdzība juridiska rakstura jautājuma risināšanai ārpus tiesas un tiesā aizskarto vai apstrīdēto personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā paredzētajos gadījumos, veidos un apjomā.

Valsts apmaksā juridiskās konsultācijas, procesuālo dokumentu sastādīšanu un pārstāvību tiesā.

3 Kādi ir juridiskās palīdzības piešķiršanas nosacījumi?

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību var saņemt persona, kura:

1. ir ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu - attiecīgu izziņu izsniedz pašvaldības sociālais dienests;
2. pēkšņi ir nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ) - informāciju un pierādījumus par to iesniedz persona;
3. atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā – informāciju sniedz attiecīga valsts vai pašvaldības iestāde pēc personas vai Tiesu administrācijas pieprasījuma.

Daļējo valsts nodrošināto juridisko palīdzību, personai veicot līdzmaksājumu, noteikta veida advokāta civilprocesa lietās (lietās par dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošu, lietās, kurās ir strīds, kas izriet no saistību tiesībām un kurās prasības summa pārsniedz 150 000 euro, un lietās par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu) var saņemt persona, kuras:

1. ienākumu līmenis nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu;
2. īpašuma stāvoklis atbilstošs juridiskās palīdzības saņemšanai.

Trauksmes cēlējs valsts nodrošināto juridisko palīdzību var saņemt, nevērtējot tā mantisko stāvokli.

Persona, kurai nepieciešama juridiskā palīdzība pārrobežu strīdā un kuras pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils ir kāda no Eiropas Savienības dalībvalstīm, īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni uzskata par atbilstošu juridiskās palīdzības piešķiršanai strīda risināšanai Latvijā, ja vidējie mēneša ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50% no Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra juridiskās palīdzības pieprasīšanas dienā, ievērojot arī citus attiecīgajos noteikumos noteiktos nosacījumus.

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību piešķir pamatotu civiltiesisku strīdu risināšanai un civillietās tiesā līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanas brīdim, izņemot gadījumus, piemēram, kad:

1. lieta attiecas uz prasījumu, kas ir tieši saistīts ar personas saimniecisko darbību vai komercdarbību, vai neatkarīgu profesionālo darbību;
2. lieta saistīta ar muitas vai nodokļu jautājumiem;
3. lieta attiecas uz prasījumu par goda un cieņas aizskaršanu;
4. lieta saistīta ar morālā kaitējuma atlīdzināšanu, izņemot gadījumu, kad juridiskās palīdzības sniegšana ir saistīta ar noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušajam nodarītā morālā kaitējuma atlīdzināšanu;
5. strīdu izšķir šķīrējtiesā vai izmantojot citus alternatīvus strīdu risināšanas mehānismus;
6. lieta attiecas uz prasījumu, kas saistīts ar greznumlietām vai greznuma pakalpojumiem;
7. ar juridiskās palīdzības nodrošināšanu saistītie izdevumi ir nesamērīgi lieli salīdzinājumā ar prasījuma summu.

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Persona iesniedz Tiesu administrācijā aizpildītu juridiskās palīdzības pieprasījumu (iesnieguma veidlapu), kam pievieno dokumentu kopijas, kas apliecina iesniegumā minētās ziņas (dokumentu, kas apliecina tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību un dokumentus par civiltiesiska strīda būtību, virzību). Minētos dokumentus persona iesniedz Tiesu administrācijā personīgi, nosūta pa pastu, vai nosūta uz e-pastu pasts@ta.gov.lv, izmantojot drošu elektronisko parakstu ar laika zīmogu.

Tiesu administrācija izskata iesniegumu un pieņem lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt 21 dienas laikā, bet lietās, kas skar bērnu tiesības, 14 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

Papildu informācijas pieprasīšana aptur termiņu lēmuma pieņemšanai līdz brīdim, kad saņemta nepieciešamā informācija vai beidzies termiņš tās iesniegšanai.

Pieņemot lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu, Tiesu administrācija juridiskās palīdzības sniegšanai norīko juridiskās palīdzību sniedzēju, kas ir noslēdzis juridiskās palīdzības līgumu ar Tiesu administrāciju.

Lēmumā par juridiskās palīdzības piešķiršanu ir norādīts juridiskās palīdzības sniedzējs, juridiskās palīdzības saņemšanas vieta un laiks.

Lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt paziņo iesniedzējam rakstveidā, nosūtot pa pastu, vai elektroniski uz personas iesniegumā norādīto adresi, vai izsniedzot personīgi Tiesu administrācijā.

Tiesu administrācijas lēmumu var apstrīdēt Tieslietu ministrijā, Tieslietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

Lietās par daļējās valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības piešķiršanu (t.i. noteikta veida advokāta civilprocesa lietās) Tiesu administrācija pieņem lēmumu mēneša laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par juridisko palīdzību, lēmumā norādot piešķirtās juridiskās palīdzības apjomu un laiku, līdz kuram jāveic iemaksa par juridiskās palīdzības saņemšanu. Pēc iemaksas saņemšanas, septiņu dienu laikā tiek sagatavots norīkojums juridiskās palīdzības sniedzējam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu. Ja iemaksa par juridiskās palīdzības saņemšanu netiek saņemta, Tiesu administrācija pieņem lēmumu par piešķirtās juridiskās palīdzības pārtraukšanu.

Ja personai, kurai pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils ir kāda no Eiropas Savienības dalībvalstīm, juridiskā palīdzība nepieciešama pārrobežu strīdā un pārrobežu strīds norisinās Latvijā, tad Tiesu administrācija saņem citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes vai personas pārsūtītu attiecīgu iesniegumu pārrobežu strīdā, kuru izskata Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt gadījumā, ja pārrobežu strīds norisinās ārpus Latvijas – persona, kurai pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils ir kāda no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Tiesu administrācijā iesniedz attiecīgu iesniegumu (veidlapa pieejama - https://e-justice.europa.eu/content_legal_aid_forms-157-lv.do). Šādos gadījumos Tiesu administrācija septiņu dienu laikā pēc visu tulkojumu saņemšanas kopā ar noformētu juridiskās palīdzības pārsūtīšanas pieprasījuma veidlapu un nepieciešamajiem dokumentiem nosūta attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Iesniegums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumam ir pieejams:

1. Tiesu administrācijas tīmekļa vietnē https://www.jpa.gov.lv/ sadaļā “Pakalpojumi” (https://www.jpa.gov.lv/lv/juridiskas-palidzibas-sanemsanas-pieprasijuma-veidlapas);
2. Tiesu administrācijā Antonijas ielā 6, Rīgā;
3. Latvijas pilsētu un novadu pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā ir personas deklarētā dzīvesvieta vai kur tā tiesiski uzturas.

Veidlapa juridiskās palīdzības pieprasījumam citā Eiropas Savienības dalībvalstī (pārrobežu strīdā) ir pieejama Eiropas e-tiesiskuma portālā sadaļā “Dinamiskās veidlapas” (https://e-justice.europa.eu/content_legal_aid_forms-157-lv.do).

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Iesnieguma valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapai ir jāpievieno:

1. dokumenta kopija, kas apliecina personas tiesības pieprasīt juridisko palīdzību, piemēram, izziņa par trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu (vai citu dokumentu, kas apliecina tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību);
2. dokumentu kopijas, kas saistītas ar strīda raksturu, lietas virzību u. tml. (piemēram, līgums, tiesas pavēste, bāriņtiesas pieņemtais lēmums).

Par valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības saņemšanas nosacījumiem un kārtību citās lietu kategorijās sk. šeit - https://jpa.gov.lv/ (Tiesu administrācijas tīmekļa vietne latviešu valodā) vai https://www.jpa.gov.lv/en (Tiesu administrācijas tīmekļa vietne angļu valodā).

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Tiesu administrācija atrodas Antonijas ielā 6, Rīgā, LV-1010

E-pasts: pasts@ta.gov.lv

Bezmaksas informatīvais tālr.: +371 80001801 (informācija tiek sniegta par Tiesu administrācijas pakalpojumiem un veidlapu aizpildīšanu)

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Tiesības pieprasīt valsts nodrošināto juridisko palīdzību ir personām, kuras ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu, atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā vai pēkšņi nonākušas tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību.

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību piešķir civillietās ārpus tiesas un tiesā (tai skaitā pārrobežu strīdos) un administratīvajās lietās apelācijas procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros, lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas ietvaros.

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Persona iesniedz Tiesu administrācijā aizpildītu juridiskās palīdzības pieprasījumu (iesnieguma veidlapu), kam pievieno dokumentu kopijas, kas apliecina iesniegumā minētās ziņas (dokumentu, kas apliecina tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību un dokumentus par civiltiesiska strīda būtību, virzību). Minētos dokumentus persona iesniedz Tiesu administrācijā personīgi, nosūta pa pastu, vai nosūta uz e-pastu pasts@ta.gov.lv, izmantojot drošu elektronisko parakstu ar laika zīmogu.

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai Tiesu administrācijā ir jāiesniedz:

1) aizpildīta iesnieguma valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapa () un jāpievieno dokumenta kopija, kas apliecina personas tiesības pieprasīt juridisko palīdzību, piemēram, izziņa par trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu;

2) dokumentu kopijas, kas saistītas ar strīda raksturu, lietas virzību u. tml.

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Lai nodrošinātu juridisko palīdzību, Tiesu administrācija slēdz līgumus par juridiskās palīdzības sniedzējiem par juridiskās palīdzības sniegšanu. Tiesu administrācija lemjot par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu norīko personai juridiskās palīdzības sniedzēju konkrētajā lietā.

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Tiesvedības izmaksas, ja nav noteikti izņēmumi, sedz pati persona.

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Izdevumus, ko nesedz juridiskā palīdzība, sedz persona pati.

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Tiesu administrācija valsts garantēto juridisko palīdzību nodrošina:

1) Satversmes tiesas procesā personai, pēc kuras konstitucionālās sūdzības Satversmes tiesa ir pieņēmusi lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu, kā šā lēmuma vienīgo pamatu norādot juridiskā pamatojuma neesību vai tā acīmredzamu nepietiekamību prasījuma apmierināšanai;

2) civillietās (izņemot, ja lieta ir saistīta ar muitas vai nodokļu jautājumiem, tā attiecas uz prasījumu par goda un cieņas aizskaršanu, tā attiecas uz prasījumu, kas tieši saistīts ar personas saimniecisko darbību vai komercdarbību, vai neatkarīgu profesionālo darbību u.c.);

3) administratīvajās lietās:

• pārsūdzības procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros;
• lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas ietvaros;
• bāriņtiesas lēmuma par bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību pārsūdzēšanas ietvaros;
• administratīvajās lietās tiesā, kurās tiesa (tiesnesis) ir pieņēmusi lēmumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu, ievērojot lietas sarežģītību un fiziskās personas mantisko stāvokli.

Daļējo valsts nodrošināto juridisko palīdzību var saņemt noteikta veida advokātu civilprocesa lietās:

• par kapitālsabiedrību dalībnieku vai akcionāru sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem;
• kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 150000 euro;
• par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu.

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Gadījumā, ja personai nav nepieciešama piešķirtā juridiskā palīdzība, tā var atsaukt lūgumu par juridiskās palīdzības nepieciešamību pirms tiesvedības pabeigšanas, par to informējot Tiesu administrāciju.

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Tiesu administrācijas lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt persona var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

17 Vai juridiskās palīdzības pieprasīšana aptur noilguma termiņu?

Juridiskās palīdzības pieprasīšana neaptur noilguma termiņu.