Imagine a situation in which you are in dispute with somebody in your own country or abroad and you wish to take the case to court or a situation where you are required to defend yourself if the other party takes the initiative of bringing a case against you. Imagine a situation where you are charged with criminal offences in your own country or abroad and cannot afford legal advice and/or representation before a criminal court. In all these examples you may apply for legal aid.

The right to legal aid is enshrined by:

• the European Convention on Human Rights (ECHR) - Article 6 (3)(c) of the ECHR guarantees the right to legal assistance where the defendant has insufficient means to pay for legal assistance, and to get free legal aid when the interest of justice so requires.
• the Charter of Fundamental Rights of the European Union - Article 47 of the Charter stipulates that legal aid shall be made available to those who lack sufficient resources in so far as such aid is necessary to ensure effective access to justice.

Legal aid in civil proceedings

National disputes

A legal aid system exists in all Member States of the EU. If you are in dispute with a company, a professional person, an employer or other person in the country of your residence and you do not have sufficient financial resources to meet a court case, you can apply for legal aid under existing national regulations.

A comparison of national schemes on legal aid reveals, however, that there are fundamental differences in the philosophy, organisation and management of the legal aid systems in the Member States. As regards the philosophy of the systems, the broad objective in some States seems to be to make legal services and access to justice generally available, whereas in others, legal aid can be available only to the very poorest.

Please select the relevant country's flag to obtain detailed national information.

ARCHIVED EJN (in civil and commercial matters) website

Cross-border disputes

If you are in a dispute with a company, a professional person, an employer or other person abroad and you do not have sufficient financial resources to bring a court case, you can apply for legal aid on cross-border disputes.

In order to facilitate access to legal aid in civil and commercial matters, the Directive on legal aid in cross-border issues was adopted.

It covers pre-litigation advice with a view to reaching a settlement prior to bringing legal proceedings; legal assistance in bringing a case before the court and representation by a lawyer in court and assistance with, or exemption from, the cost of proceedings.

In order to obtain legal aid in cross-border issues, you have to complete the relevant form for legal aid applications. The Directive provides two forms: one for legal aid applications and one for the transmission of legal aid applications. They are available here in all EU languages.

Legal aid in criminal proceedings

Member States have their own legislation establishing the ways in which legal aid is to be provided in criminal proceedings within their jurisdiction. In the future the European e-Justice Portal will provide detailed information in this area.

As for cross-border cases, there is currently no EU legislation on this subject.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: .

Juridiskā palīdzība - Čehija

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Kopumā izmaksas sedz valsts, tiesvedības dalībnieki un personas, kuras iesaistītas tiesvedībā (parasti tās ir pierādījumu izmaksas). Izmaksām ir divas funkcijas — preventīva un sodīšanas funkcija.

Civilprocesa kodeksā (CPK) ir ilustratīvs tādu izmaksu saraksts, kas varētu rasties civilprocesā. Tās ietver dalībnieku un to pārstāvju izmaksas naudā (piemēram, transporta izdevumi, maltītes un uzturēšanās izmaksas), tiesas nodevu, dalībnieku un to juridisko pārstāvju negūtos ieņēmumus, pierādījumu izmaksas (piemēram, liecinieku izmaksas un ekspertu honorārus), notāra kā tiesas pilnvarotā atlīdzību un izdevumus, administratora atlīdzību un izdevumus, tulkošanas izmaksas vai atlīdzību par pārstāvību, ja pārstāvis ir advokāts, notārs vai patentu advokāts. Izmaksas var ietvert arī pievienotās vērtības nodokļa atlīdzināšanu vai mediatora honorāru. Tomēr šis saraksts nav izsmeļošs. Tāpēc arī citas izmaksas, ko dalībnieks apmaksājis tiešā saistībā ar tiesvedību, var tikt uzskatītas par tiesvedības izmaksām.

Principā dalībnieki maksā savas personīgās un savu pārstāvju izmaksas. Ja kā dalībnieka pārstāvis vai aizbildnis ir iecelts advokāts, valsts apmaksā advokāta izmaksas, kas radušās naudā, kā arī atlīdzību par pārstāvību, un attiecīgā gadījumā atmaksā arī pievienotās vērtības nodokli.

Tiesas nodevas apmaksu sīki regulē Tiesas nodevu likums. Parastā tiesvedībā, kas notiek atbilstīgi sacīkstes principam, tiesas nodevu parasti maksā prasītājs. Tiesību aktos ir arī noteikts, kāda veida tiesvedībā nav jāmaksā tiesas nodeva (piemēram, tiesvedībā par aizgādību, par bērnu tiesisko aprūpi, adopcijas lietās, tiesvedībā par bērnu un vecāku abpusējiem uzturēšanas pienākumiem, pirmās instances mantojuma tiesvedībā, kā arī lietās par rīcībspēju).

Ir svarīgi nodalīt pienākumu maksāt tiesvedības izmaksas un pienākumu atlīdzināt šādas izmaksas. Tiesvedības dalībnieks maksā tiesvedības izmaksas, kad tās rodas (jo īpaši tiesvedības laikā) — šajā gadījumā ir piemērojams interešu princips (izmaksas sedz persona, kura veic procesuālu darbību vai kuras interesēs šāda darbība tiek veikta). Tiesvedības izmaksu atlīdzināšana sākas tikai tad, kad izmaksas jau ir samaksātas. Izmaksu atlīdzināšanu nosaka ar tiesas lēmumu, pamatojoties uz uzvaras lietā principu vai vainas principu.

Ja ir pamats izvērtēt īpašus apsvērumus, tiesa var pēc saviem ieskatiem pieņemt lēmumu par tiesvedības izmaksām, un tā var daļēji vai pilnībā nepiešķirt tiesvedības izmaksu atlīdzināšanu tiesvedības dalībniekam. Tas ir pasākums, kas palīdz novērst nesamērīgi smagas sekas, ko rada uzvaras lietā princips un vainas princips.

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Viens no galvenajiem civilprocesa principiem ir vienlīdzības princips, kura nodrošinātās garantijas ietver tiesības uz juridisko palīdzību. Tiesības uz juridisko palīdzību tiek piešķirtas no paša sākuma un jebkādā tiesvedībā.

Saskaņā ar CPK tālāk uzskaitīto var uzskatīt par juridisku palīdzību civilprocesā:

• pārstāvja iecelšana pēc dalībnieka lūguma (CPK 30. panta 1. punkts);
• advokāta iecelšana, ja tas ir vajadzīgs dalībnieka interešu aizsardzībai vai ja advokāts ir obligāto nepieciešams attiecīgā veida tiesvedībā (CPK 30. panta 2. punkts);
• dalībnieka daļēja vai pilnīga atbrīvošana no tiesas nodevu nomaksas (CPK 138. pants).

Tomēr arī tiesas pienākumu sniegt informāciju var uzskatīt par juridisko palīdzību, kas sniegta tiesvedības dalībniekiem.

Atsevišķā kategorijā iekļaujama Čehijas Advokātu padomes sniegtā juridiskā palīdzība. Šo palīdzību definē Juridiskās profesijas likums, saskaņā ar kuru ikvienam, kas neatbilst nosacījumiem, lai tiesa ieceltu advokātu, un kurš nevar citādi nodrošināt juridisko pakalpojumu saņemšanu, ir tiesības uz to, lai Čehijas Advokātu padome ieceltu advokātu, kurš sniedz šādām personām juridiskas konsultācijas vai juridiskus pakalpojumus.

Tādējādi pieteikuma iesniedzējam ir tiesības uz bezmaksas juridisku konsultāciju, ja viņa/viņas ikmēneša ienākumi sešos mēnešos pirms pieteikuma iesniegšanas nepārsniedz trīskāršu atsevišķas personas vai vairāku kopīgi novērtētu personu iztikas minimumu atbilstoši tiesību aktiem, kas regulē iztikas minimumu un minimālo algu, un ja pieteikuma iesniedzēju lietā, kurā tiek lūgta palīdzība, nepārstāv cits advokāts vai persona, kura ir pilnvarota sniegt juridiskus pakalpojumus (saskaņā ar Juridiskās profesijas likuma 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu).

Ja pieteikuma iesniedzējs atbilst minētajiem nosacījumiem, viņš vai viņa saņem bezmaksas juridiskas konsultācijas, kas ir ne īsākas kā 30 minūtes un ne garākas kā 120 minūtes viena kalendārā gada laikā.

Vienlaikus saskaņā ar Juridiskās profesijas likumu ir atļauts sniegt vienreizēju juridisku konsultāciju nenoteiktam aizturēšanas iestādēs ievietotu personu skaitam — trešo valstu valstspiederīgajiem atbilstoši tiesību aktiem, kas regulē ārvalstnieku uzturēšanos Čehijas Republikā, vai uzņemšanas centrā atbilstoši Patvēruma likumam (pēc tā operatora iniciatīvas).

Saskaņā ar Juridiskās profesijas likumu ir arī iespējams pieprasīt juridisko pakalpojumu sniegšanu, ja to pamato pieteikuma iesniedzēja ienākumi un īpašums.

3 Vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Pamatojoties uz iesniegumu, tiesa var atbrīvot tiesvedības dalībnieku (vai pieprasīto pusi) no tiesas nodevas nomaksas, ja dalībnieka apstākļi to pamato un ja pieteikums nav nepamatots, nav tāds, kam nav nekādu iespēju tikt apmierinātam vai ja tas nekalpo par šķērsli taisnas tiesas spriešanai.

Atbrīvojumu var piešķirt juridiskām un fiziskām personām.

Tiesvedības dalībniekam nedrīkst liegt tiesības izmantot vai aizsargāt savas tiesības tiesā tikai tāpēc, ka viņš vai viņa atrodas nelabvēlīgā finansiālā situācijā. Tiesa jo īpaši ņem vērā pieteikuma iesniedzēja vispārējo finansiālo situāciju, tiesas nodevas summu, pierādījumu iesniegšanai vajadzīgās iespējamās izmaksas un prasības raksturu. Fizisku personu gadījumā tiek ņemti vērā to sociālie apstākļi, veselības stāvoklis utt. Juridisku personu un fizisku personu–uzņēmēju gadījumā tiesa arī ņem vērā to uzņēmējdarbības vai cita veida darbību raksturu, to aktīvu statusu un struktūru un spēju veikt maksājumus.

Pieteikums, kam nav nekādu iespēju tikt apmierinātam vai kas kalpo par šķērsli taisnas tiesas spriešanai, ir pieteikums situācijā, kad no pieteikuma iesniedzēja norādītajiem faktiem ir skaidrs, ka šādu pieteikumu nevar apmierināt. Nepamatoti pieteikumi vai pieteikumi, kas kalpo par šķērsli taisnas tiesas spriešanai, ir pieteikumi, kad tiesības tiek izmantotas ļaunprātīgi vai kad ir skaidri redzams mēģinājums aizkavēt nepārprotami saistoša pienākuma izpildi.

Ja pieteikuma iesniedzējs atbilst nosacījumiem atbrīvojuma no tiesas nodevu nomaksas piešķiršanai un ja tas ir vajadzīgs pieteikuma iesniedzēja interešu aizstāvībai, tiesa pēc pieteicēja lūguma ieceļ pārstāvi. Tomēr tiesības uz pārstāvja iecelšanu nav realizējamas automātiski, ja tiesvedībā vai tiesvedības dalībniekam nav jāmaksā tiesas nodeva atbilstoši tiesību aktiem (proti, Tiesu nodevu likumam). Pat šādos gadījumos ir jāizpilda iepriekš norādītie nosacījumi atbrīvojuma no tiesas nodevu nomaksas piešķiršanai, kas minēti Civilprocesa kodeksā. Ja tas ir vajadzīgs dalībnieka interešu aizstāvībai vai ja advokāta (vai notāra) pārstāvība ir obligāta attiecīgajā tiesvedībā, tiks iecelts advokāts, kurš rīkojas kā pārstāvis.

Šādam dalībniekam nevar prasīt maksāt avansa maksājumu par viņa/viņas paša/pašas iesniegto pierādījumu izmaksām vai par tādu pierādījumu izmaksām, ko tiesa pieprasījusi saistībā ar dalībnieka norādītajiem faktiem (vai to interesēs, CPK 141. panta 1. punkts), kā arī dalībniekam nevar prasīt atmaksāt valstij radušās izmaksas (CPK 148. panta 1. punkts). Izdevumus naudā un pārstāvības atlīdzību ieceltajam advokātam maksā valsts.

Dalībnieks var iesniegt pieteikumu par atbrīvojumu no tiesas nodevu nomaksas kopā ar pieteikumu tiesvedības ierosināšanai (pieteikums tiesvedības rosināšanai) vai jebkurā citā tiesvedības brīdī, pirms tiesa pieņem galīgo lēmumu. Tiesa var iecelt pārstāvi pirms tiesvedības, ja topošais dalībnieks plāno rosināt tiesvedību ar pārstāvja palīdzību.

Tiesa pieņem lēmumu saistībā ar lūgumu atbrīvot no tiesas nodevu nomaksas, sagatavojot nolēmumu, par kuru var iesniegt apelācijas sūdzību.

Ja tiesa noraida pieteikumu pārstāvja iecelšanai, pieteikuma iesniedzējs var lūgt, lai advokātu ieceļ Čehijas Advokātu padome. Šādā gadījumā pieteikuma iesniedzējam ir tiesības uz bezmaksas juridisku konsultāciju, ja viņa/viņas ikmēneša ienākumi sešos mēnešos pirms pieteikuma iesniegšanas nepārsniedz trīskāršu atsevišķas personas vai vairāku kopīgi novērtētu personu iztikas minimumu atbilstoši tiesību aktiem, kas regulē iztikas minimumu un minimālo algu, un ja pieteikuma iesniedzēju lietā, kurā tiek lūgta palīdzība, nepārstāv cits advokāts vai persona, kura ir pilnvarota sniegt juridiskus pakalpojumus (saskaņā ar Juridiskās profesijas likuma 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu).

Vēl viena iespēja ir izmantot pieteikuma iesniedzēja tiesības uz juridiskiem pakalpojumiem, ja to pamato pieteikuma iesniedzēja ienākumi un mantiskā situācija. Arī šādā gadījumā pieteikuma iesniedzējam jāvēršas Čehijas Advokātu padomē.

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Atbilstoši CPK juridiskā palīdzība ir piemērojama jebkādai tiesvedībai, ko regulē CPK.

Čehijas Advokātu padomes sniegtā juridiskā palīdzība arī ir attiecināma uz situācijām, kas nav tāds process publiskās iestādēs kā tiesvedība, administratīvs process vai lietas izskatīšana Konstitucionālajā tiesā.

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Šādos gadījumos nav īpašu procedūru.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Veidlapas ir noteiktas Tieslietu ministrijas 2017. gada 23. oktobra instrukcijās Nr. 4/2017, ats. Nr. 12/2017-OJD-ORG/36. Veidlapu paraugi fiziskām un juridiskām personām (Deklarācija par personīgo un mantisko situāciju un ienākumiem tiesas nodevu nomaksas atbrīvojuma saņemšanai un pārstāvja iecelšanai un Juridiskas personas deklarācija par mantisko situāciju un citiem atbrīvojumam no tiesas nodevu nomaksas būtiskiem faktiem un pārstāvja iecelšanu) ir pieejami Čehijas Republikas Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē.

Veidlapas, kas saistītas ar pieteikuma iesniegšanu par juridisko palīdzību, ko sniedz Čehijas Advokātu padome, ir pievienotas pielikumā Čehijas Republikas Tieslietu ministrijas Dekrētam Nr. 120/2018, ar ko nosaka pieteikuma veidlapas advokāta iecelšanai un veidlapu vienreizējas juridiskas konsultācijas sniegšanai. Šīs veidlapas ir pieejamas Čehijas Advokātu padomes tīmekļa vietnē.

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Visi pievienojamie dokumenti ir tieši uzskaitīti attiecīgajā veidlapā. Šie dokumenti var ietvert apliecinājumu no darba devēja par nodarbinātības laikā gūtajiem ienākumiem vai ienākumiem, kas gūti atbilstoši darba līgumiem ārpus darba attiecībām, galīgu izziņu par maksājumiem, ko sagatavojusi nodokļu iestāde (ienākumi no uzņēmējdarbības un citām darbībām pašnodarbinātā statusā), galīgu lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai šā pabalsta maksātāja apliecinājumu (ienākumi no materiālā un sociālā nodrošinājuma iestādes) vai citas galīgas nodokļu administrācijas izziņas par maksājumiem (citi ienākumi).

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Jūs varat iesniegt lūgumu atbrīvošanai no tiesas nodevu nomaksas tajā tiesā, kur notiek tiesvedība un attiecībā uz kuras nodevām prasāt atbrīvojumu. Pirmās instances tiesa pieņem lēmumu par šo lūgumu pat tad, ja atbrīvojums tiek lūgts pēc tam, kad ir iesniegta apelācijas sūdzība.

Pieteikumu Čehijas Advokātu padomes advokāta iecelšanai varat iesniegt:

1. rakstveidā, sūtot uz Čehijas Advokātu padomes Brno filiāles adresi: nám. Svobody 84/15, 602 00 Brno, vai
2. elektroniski, parakstot ar atzītu elektronisko parakstu un sūtot uz epodatelna@cak.cz, vai
3. sūtot uz ČAP datu glabātuvi, kuras identifikācijas numurs ir n69admd.

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Kodeksā (CPK 5. pantā) ir noteikts, ka tiesām ir vispārējs pienākums informēt un tādējādi sniegt dalībniekiem informāciju par to procesuālajām tiesībām un pienākumiem. Tiesai ir jāinformē dalībnieks par tiesībām iesniegt lūgumu atbrīvot no tiesas nodevu nomaksas vai iecelt pārstāvi.

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Sk. atbildi sadaļā “Vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?”.

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Tiesa lemj par pārstāvja iecelšanu, pamatojoties uz dalībnieka pieteikumu. Ja tas ir vajadzīgs dalībnieka interešu aizstāvībai vai tad, ja advokāta vai notāra iesaiste attiecīgajā procesā ir obligāta, tiesa ieceļ advokātu kā pārstāvi. Tiesa ieceļ konkrētu advokātu, kuram jāsniedz juridiski pakalpojumi, ja vien viņam/viņai nav juridisks iemesls, lai atteiktos (piemēram, interešu konflikts).

Lēmumus saistībā ar pieteikumiem juridiskās palīdzības saņemšanai no Čehijas Advokātu padomes pieņem šīs padomes priekšsēdētājs. ČAP priekšsēdētājs ir uzticējis ČAP Brno filiāles direktoram viņu pārstāvēt šo pilnvaru īstenošanā.

Advokāta iecelšanas nolūkos Čehijas Advokātu padome uztur to advokātu sarakstu, kuri ir piekrituši sniegt iepriekš aprakstīto juridisko palīdzību. Ieceļot advokātu minēto juridisko pakalpojumu sniegšanai, Čehijas Advokātu padomei jānodrošina, ka advokāti tiek iecelti taisnīgi un atbilstoši lietas raksturam un sarežģītības pakāpei.

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Sk. atbildi sadaļā “Kādas ir tiesvedības izmaksas un kas tās parasti apmaksā?”.

Pieteikuma iesniedzējam ir jāmaksā Čehijas Advokātu padomei CZK 100 par iesnieguma izskatīšanu saistītā ar padomes sniegto juridisko palīdzību. ZTP (smaga ar veselību saistīta invaliditāte) un ZTP/P (smaga ar veselību saistīta invaliditāte, kad nepieciešama īpaša aprūpe) karšu turētāji vai personas, kas saņem pabalstu, lai palīdzētu segt materiālas vajadzības, ir atbrīvoti no šīs nodevas nomaksas.

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Tiesa var arī piešķirt atbrīvojumu no tiesas nodevu nomaksas tikai daļēji vai tikai attiecībā uz daļu no tiesvedības (piemēram, tikai attiecībā uz tiesvedību pirmajā instancē), vai tikai attiecībā uz noteiktām tiesas nodevām. Dalībniekam ir jāmaksā atlikusī tiesas nodevu daļa.

Ja kā dalībnieka pārstāvis vai aizbildnis ir iecelts advokāts, valsts apmaksā advokāta izmaksas, kas radušās naudā, kā arī atlīdzību par pārstāvību, un attiecīgā gadījumā atmaksā arī pievienotās vērtības nodokli.

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Ja vien tiesa nelemj citādi, atbrīvojums no tiesas nodevu nomaksas ir piemērojams visai tiesvedībai, proti, līdz galīga un nepārsūdzama lēmuma pieņemšanai. Atbrīvojums no tiesas nodevu nomaksas attiecas uz tiesvedību pirmajā un apelācijas instancē (parastie tiesiskās aizsardzības pasākumi). Tomēr tiesvedībā, kas saistīta ar ārkārtas tiesiskās aizsardzības pasākumiem (apelācijas sūdzības izskatīšana, darbības tiesvedības atsākšanai, atcelšanas darbības), netiek automātiski piešķirts atbrīvojums, un dalībnieks var iesniegt jaunu lūgumu atbrīvot to no tiesas nodevu nomaksas.

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Ja dalībnieka situācija mainās tiktāl, ka atbrīvojums no tiesas nodevu nomaksas vairs nav pamatots, vai ja tiesa pēcāk uzzina, ka dalībnieka faktiskā situācija nebija tāda, lai pamatotu atbrīvojuma piešķiršanu jau laikā, kad tas tika apstiprināts, tiesa atsauc atbrīvojumu. Šiem pasākumiem ir atpakaļejošas sekas tikai tad, ja tiesa par to nepārprotami lemj. Tiesa var atsaukt atbrīvojumu tikai līdz procesa galīgam noslēgumam.

Tomēr izmaiņas noteikumos pieteikuma iesniedzēja situācijas novērtēšanai vai izmaiņas tiesas viedoklī par to, vai pieteikums ir vai nav pamatots, vai tam nav nekādu iespēju tikt apmierinātam un vai tas kalpo par šķērsli taisnas tiesas spriešanai, nav iemesls atsaukt atbrīvojumu no tiesas nodevu nomaksas.

Ja Čehijas Advokātu padome sniedz juridisko palīdzību, tā atsauc advokāta iecelšanu, ja, šim advokātam sniedzot juridiskos pakalpojumus attiecīgajā lietā, tiek atklāts, ka klienta ienākumi un īpašums nav tādi, lai pamatotu šādu juridisku pakalpojumu sniegšanu.

Tā arī atsauc advokāta iecelšanu, ja, šim advokātam sniedzot juridiskos pakalpojumus, attiecīgā lietā tiek atklāts, ka klienta ienākumu apjoms un finansiālā situācijā ir mainījusies tādā mērā, ka juridisko pakalpojumu sniegšana vairs nav pamatota; padome atsauc advokāta iecelšanu tad, kad situācija mainās. Pat šādā gadījumā advokātam ir jāveic visas steidzamās darbības vēl 15 dienas no brīža, kad tika atsaukts viņa nozīmējums juridisko pakalpojumu sniegšanai, lai klienta tiesības vai leģitīmās intereses netiktu skartas. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad klients rakstveidā informē advokātu, ka viņš/viņa neuzstāj uz minētā pienākuma izpildi.

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Tiesa lemj, vai pieņemt jūsu pieteikumu par atbrīvošanu no tiesu nodevas samaksas vai atsaukt šo atbrīvojumu. Šīs lēmums tiek pieņemts nolēmuma formā. Jūs varat iesniegt apelācijas sūdzību par šo nolēmumu, ja vien to pirmajā instancē nav pieņēmusi apelācijas tiesa, jo šādā gadījumā nolēmums ir galīgs.

Čehijas Advokātu padomes priekšsēdētājs (vai padomes filiāles Brno direktors, kas ir pilnvarots rīkoties priekšsēdētāja vārdā) lemj par Čehijas Advokātu padomes advokāta nozīmēšanu administratīvā procesā. Pret šo lēmumu var iesniegt administratīvu pārsūdzību.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: .

Juridiskā palīdzība - Vācija

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Ja jūs konsultē un pārstāv advokāts, viņam ir tiesības uz atlīdzību par paveikto darbu, un šīs atlīdzības apmērs lielā mērā ir atkarīgs no lietas prasījuma vērtības. Ja jautājumu risina tiesā, rodas arī tiesas izdevumi. Tie ietver ne tikai tiesas maksas un nodevas, bet arī izmaksas, kas pusei, kurai nepieciešama juridiskā palīdzība, ir jāsedz, lai izpildītu tiesas pieprasītu darbību, vai kas ir nepieciešami, lai pienācīgi vērstos tiesā vai pienācīgi aizstāvētos. Pusei, kurai nav vajadzīga juridiskā palīdzība, parasti pašai būtu jāsedz šīs izmaksas. Ja tiesa lemj par labu minētajai pusei, izmaksas atlīdzina pretējā puse.

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Vācijā izšķir konsultatīvo palīdzību (Beratungshilfe) un juridisko palīdzību (Prozesskostenhilfe).

Palīdzību, kas sastāv no juridiskajām konsultācijām un pārstāvības ārpus tiesas procesa (konsultatīvā palīdzība), sniedz grūtībās esošām personām saskaņā ar Likumu par juridisko konsultāciju sniegšanu personām ar zemiem ienākumiem un šo personu pārstāvēšanu (Gesetz über Rechtsberatung und Vertretung für Bürger mit geringem Einkommen (Beratungshilfegesetz)).

Lai varētu iesaistīties tiesvedībā, grūtībās esošas personas saņem juridisko palīdzību saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē juridisko palīdzību.

3 Vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Konsultatīvo palīdzību vai juridisko palīdzību piešķir, ja persona, kam vajadzīgi juridiskie pakalpojumi, nespēj sameklēt nepieciešamos līdzekļus personīgu un finansiālu apstākļu (grūtību) dēļ un tai nav citu pamatotu iespēju saņemt palīdzību (piem., juridisko izdevumu apdrošināšana, konsultācijas no īrnieku apvienības vai arodbiedrības utt.).

Turklāt plānotā personas tiesību aizsardzības darbība nevar būt maznozīmīga. Ja ir piešķirta juridiskā palīdzība, jābūt arī pietiekamām izredzēm, ka paredzētās prasības vai aizstāvības iznākums būs sekmīgs. Lai tiesa varētu pieņemt pozitīvu lēmumu par juridiskās palīdzības pieteikumu, tai, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja faktu izklāstu un pieejamajiem dokumentiem, jābūt nonākušai pie uzskata, ka pieteikuma iesniedzēja tiesiskā nostāja ir pareiza vai ka to vismaz iespējams aizstāvēt, un attiecībā uz faktiem tai jābūt pārliecinātai, ka pieteikuma iesniedzējs spēs sniegt pierādījumus. Ja juridiskās prasības ir izpildītas, attiecīgajai personai ir tiesības uz konsultatīvo palīdzību vai juridisko palīdzību.

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Vācijā izšķir konsultatīvo palīdzību un juridisko palīdzību (sk. 2. jautājumu iepriekš tekstā).

Konsultatīvo palīdzību (kas ietver konsultācijas un vajadzības gadījumā arī pārstāvību) piešķir ar civiltiesībām, tostarp darba, administratīvajām, konstitucionālajām un sociālajām tiesībām, saistītos jautājumos. Ar krimināltiesībām un administratīvo pārkāpumu tiesībām saistītos jautājumos sniedz tikai konsultācijas. Jautājumos, kam jāpiemēro citu valstu tiesības, konsultatīvo palīdzību sniedz, ja lietas fakti ir saistīti ar Vāciju. Ar nodokļu tiesībām saistītās lietās konsultatīvo palīdzību nesniedz.

Juridisko palīdzību sniedz visu veidu procedūrās, kas saistītas ar civiltiesiskiem strīdiem, bezstrīdus procedūrās un tiesvedībā darba, administratīvajā, sociālajā vai nodokļu tiesā (Arbeitsgericht, Verwaltungsgericht, Sozialgericht vai Finanzgericht). Atbildētāji kriminālprocesā un parādnieki maksātnespējas procedūrā juridisko palīdzību nesaņem. Noteikumos par tiesas ieceltiem aizstāvības advokātiem ir izsmeļoši īpaši noteikumi par atbildētājiem kriminālprocesā. Parādniekiem maksātnespējas procedūrā var tikt atlikts procedūras izmaksu segšanas termiņš, ja viņi papildus maksātnespējas pieteikumam ir iesnieguši pieteikumu par atbrīvošanu no atlikušā parāda. Reaģējot uz atsevišķu pieteikumu, parādnieka izvēli attiecībā uz advokātu, kas nodrošinās pārstāvību, nosaka maksātnespējas tiesa gadījumos, kad advokāta pārstāvība šķiet nepieciešama.

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Tādu īpašu procedūru nav, pastāvošās iespējas saņemt konsultatīvo palīdzību un juridisko palīdzību var izmantot arī steidzamās lietās.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Konsultatīvās palīdzības un juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapas var saņemt no vietējām tiesām (Amtsgerichten) un advokātiem.

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Nepieciešamā informācija par ienākumiem ir ticami jāpierāda, iesniedzot attiecīgus dokumentus (piem., darba samaksas aprēķinu vai — ja persona ir pašnodarbināta — pēdējo nodokļu aprēķinu).

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Vācijā izšķir konsultatīvo palīdzību un juridisko palīdzību (sk. 2. jautājumu iepriekš tekstā).

Konsultatīvās palīdzības pieteikumu iesniedz vietējā tiesā, kuras apgabalā atrodas juridisko pakalpojumu lūdzēja galvenais juridiskais domicils (dzīvesvieta). Ja minētajai personai nav galvenā juridiskā domicila Vācijā, kompetentā tiesa ir tā vietējā tiesa, kuras apgabalā ir radusies vajadzība pēc konsultatīvās palīdzības. Pēc šāda veida palīdzības ir iespējams vērsties arī tieši pie advokāta. Tādā gadījumā nepieciešamais pieteikums vietējā tiesā ir jāiesniedz pēc tam četru nedēļu laikā.

Juridiskās palīdzības pieteikums ir jāiesniedz tajā tiesā, kurā notiek vai notiks tiesvedība, saistībā ar ko tiek lūgta šī palīdzība. Šī tiesa (un nevis, piemēram, sociālās palīdzības iestāde) izskata pieteikumu un nolemj, vai prasības, kas ir noteiktas juridiskās palīdzības piešķiršanai, ir izpildītas.

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Informāciju par konsultatīvo palīdzību un juridisko palīdzību var saņemt no vietējām tiesām un advokātiem.

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Ja jums ir tiesības uz konsultatīvo palīdzību vai juridisko palīdzību, jums jāaizpilda attiecīgā veidlapa, tai jāpievieno nepieciešamie dokumenti un tā jāiesniedz 8. punktā minētajai struktūrai.

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Vācijā izšķir konsultatīvo palīdzību un juridisko palīdzību (sk. 2. jautājumu iepriekš tekstā).

Persona, kas vēlas saņemt juridiskos pakalpojumus, var saņemt konsultatīvo palīdzību no pašas izvēlēta advokāta. Federālajās zemēs Brēmenē un Hamburgā konsultatīvo palīdzību sniedz ar valsts juridisko konsultāciju centru starpniecību. Advokātiem ir pienākums sniegt konsultatīvo palīdzību; šāda veida juridiskās palīdzības pieprasījumu var noraidīt tikai īpašos gadījumos svarīgu iemeslu dēļ.

Brīvi izvēlēties advokātu jūs varat arī tad, ja jums vajadzīga juridiskā palīdzība. Prasītājam jāizvēlas advokāts, kurš ir pilnvarots viņu pārstāvēt tiesā. Tiesas priekšsēdētājs izraugās un ieceļ advokātu tikai tad, ja attiecīgā puse nevar atrast advokātu, kas būtu gatavs viņu pārstāvēt.

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Vācijā izšķir konsultatīvo palīdzību un juridisko palīdzību (sk. 2. jautājumu iepriekš tekstā).

Advokātam ir tiesības saņemt maksu 15 EUR apmērā no personas, kuru viņš konsultē saistībā ar konsultatīvās palīdzības sniegšanu, bet atkarībā no attiecīgās personas situācijas no šīs maksas var arī atbrīvot. Šim noteikumam neatbilstīgas vienošanās par atlīdzību nav spēkā. Atlikušo atlīdzības daļu advokāts saņem no valsts kases.

Ja tiek sniegta juridiskā palīdzība, tiek segtas visas tiesvedības izmaksas, izņemot prasītāja izdevumus, kas nav bijuši vajadzīgi viņa tiesību aizstāvēšanai. Personai, kam nepieciešama juridiskā palīdzība, nav jāsedz nekādas citas izmaksas.

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Ja prasības juridiskās palīdzības saņemšanai ir izpildītas, prasītajam nav jāsedz nekādas citas izmaksas. Juridiskās palīdzības piešķiršana nozīmē, ka tiek segtas visas tiesvedībai nepieciešamās izmaksas. Tomēr, ja prasītājs ir finansiāli spējīgs daļu savu ienākumu novirzīt tiesvedības izmaksu segšanai, viņam ir pienākums pilnībā vai daļēji atmaksāt attiecīgo summu, veicot maksājumus pa daļām valsts kasei, kura segusi šīs izmaksas. Personīgos un finansiālos apstākļus var pārskatīt līdz četru gadu laikposmā pēc tiesvedības beigām, un var tikt pieņemts rīkojums par atmaksu pa daļām vai pielāgotas veicamo maksājumu summas. Ja atmaksu veic pa daļām, to maksimāli pieļaujamais skaits ir 48.

Iespējams, ka juridiskā palīdzība nesegs visas tiesvedības izmaksas (“daļēja juridiskā palīdzība”). Tādos gadījumos juridisko palīdzību izmanto tikai tai tiesvedības daļai, kurai tā piešķirta.

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Ja tiek piešķirta juridiskā palīdzība, tas nenozīmē, ka tā automātiski tiks sniegta arī saistībā ar apelācijas sūdzībām. Tā beidzas līdz ar tās tiesas galīgo lēmumu, kurā notikusi tiesvedība. Taču saistībā ar apelācijas tiesvedību var atkārtoti pieteikties juridiskajai palīdzībai. Apelācijas tiesa izvērtēs, vai pusei joprojām ir vajadzīga palīdzība un vai apelācija nav maznozīmīga, un vai ir izredzes, ka tā būs sekmīga. Izvērtējumu nolūkā noteikt, vai apelācija būs sekmīga vai maznozīmīga, neveic, ja otra puse ir iesniegusi apelāciju. Ja šīs prasības ir izpildītas, prasītājam ir tiesības saņemt juridisko palīdzību.

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Vācijā izšķir konsultatīvo palīdzību un juridisko palīdzību (sk. 2. jautājumu iepriekš tekstā).

Konsultatīvo palīdzību var atsaukt, ja tā piešķirta, pamatojoties uz nepatiesu informāciju, ko sniegusi puse, kura vēlējusies saņemt juridiskos pakalpojumus.

Juridisko palīdzību var atsaukt tikai šādos gadījumos:

1. ja palīdzība tika iegūta ar viltu, izmantojot nepareizu informāciju par strīdu;
2. ja tika sniegta nepareiza informācija, lai izpildītu subjektīvās prasības, kas noteiktas palīdzības piešķiršanai, un netika iesniegtas nepieciešamās deklarācijas;
3. ja norādītie personīgie un finansiālie apstākļi juridiskās palīdzības piešķiršanai nav spēkā;
4. ja persona kavē summas daļu maksājumus vai
5. ja persona nav paziņojusi par būtiskiem uzlabojumiem ienākumos vai citiem finansiāliem apstākļiem, vai nav paziņojusi jaunu adresi.

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Vācijā izšķir konsultatīvo palīdzību un juridisko palīdzību (sk. 2. jautājumu iepriekš tekstā).

Var iesniegt nekavējoties iesniedzamu sūdzību (sofortige Beschwerde) pret vietējās tiesas lēmumu, ar ko tiesa noraidījusi konsultatīvās palīdzības pieteikumu.

Ja tiek noraidīts juridiskās palīdzības pieteikums, pieteikuma iesniedzējs var viena mēneša laikā iesniegt nekavējoties iesniedzamu sūdzību pret attiecīgo tiesas lēmumu, ja strīda priekšmeta vērtība pamatlietā pārsniedz 600 EUR. Ja strīda priekšmeta vērtība pamatlietā nepārsniedz 600 EUR, juridiskās palīdzības atteikumu apstrīdēt drīkst tikai tad, ja tiesa ir noraidījusi juridiskās palīdzības piešķiršanu, vienīgi pamatojoties uz prasību saistībā ar personīgajiem un finansiālajiem apstākļiem.

Find out more on

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Tiesvedības izmaksas atšķiras atkarībā no tiesas, attiecīgās tiesvedības un lietas sarežģītības.

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Juridiskā palīdzība ir solisitora vai advokāta pārstāvība civilprocesā rajona tiesā, apgabaltiesā, augstajā tiesā, apelācijas tiesā un augstākajā tiesā, kā arī dažos gadījumos Eiropas Savienības Tiesā. Tā attiecas arī uz apelācijām Starptautiskās aizsardzības apelācijas tiesā. Tā ir pieejama arī noteiktos izmeklēšanas gadījumos, ja kriminālizmeklētājs ir iesniedzis pieprasījumu Padomei.

Parasti juridisko palīdzību sniedz solisitori, kurus Padome nodarbina savos juridiskajos centros. Tomēr juridisko palīdzību var sniegt arī Padomes izveidotās solisitoru kolēģijas solisitors privāti. Tas jo īpaši attiecas uz ģimenes tiesību jautājumiem un starptautiskās aizsardzības lietām.

3 Vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Finansiālā atbilstība un iemaksas

Ja vēlēsieties saņemt civiltiesisko juridisko palīdzību un konsultācijas, Juridiskās palīdzības padome (Home - LAB (legalaidboard.ie)) veiks jūsu finanšu stāvokļa pārbaudi, lai noskaidrotu, vai jūs drīkstat saņemt pakalpojumus.  Lai saņemtu civiltiesisko juridisko palīdzību un konsultācijas, izmantojamajiem gada ienākumiem jābūt mazākiem par 18 000 EUR, bet izmantojamajiem aktīviem jābūt mazākiem par 100 000 EUR.  Juridiskās palīdzības padome, aprēķinot abas šīs summas, piemēro noteiktus atvieglojumus.  Māja, kurā dzīvojat, netiek ņemta vērā, aprēķinot jūsu aktīvus.

Vairumā gadījumu jums būs jāveic maksājums, ko sauc par “iemaksu”.  Iemaksas(-u) summa būs atkarīga no jūsu izmantojamajiem ienākumiem un aktīviem.

Pirmo reizi tiekoties ar solisitoru, jums būs jāmaksā konsultācijas iemaksa. Minimālā konsultācijas iemaksa ir 30 EUR.  Atkarībā no ienākumiem jums varētu būt jāmaksā līdz 150 EUR.

Ja Juridiskās palīdzības padome piekritīs jūs pārstāvēt tiesā, jums būs jāmaksā palīdzības iemaksa. Minimālā palīdzības iemaksa ir 130 EUR.  Atkarībā no jūsu ienākumiem un aktīviem jums varētu būt jāmaksā vairāk.  Palīdzības iemaksas summa ietver konsultācijas iemaksu, tāpēc, ja jūsu iemaksa tiks aprēķināta 130 EUR apmērā, jums būs jāmaksā vēl tikai 100 EUR.

Iemaksa nav jāveic, ja:

• aģentūra Tusla lūdz tiesu ļaut tai nodot jūsu bērnus valsts aprūpē vai ļaut tās darbiniekiem uzraudzīt jūsu bērnus jūsu mājās;
• jūs vēršaties vai aizstāvaties rajona tiesā saistībā ar aizlieguma rīkojumu, drošības rīkojumu, aizsardzības rīkojumu vai pagaidu aizlieguma rīkojumu.

Ir nedaudzi citi apstākļi, kad Juridiskās palīdzības padome neiekasē iemaksu.  Tie ietver gadījumus, kad tā sniedz juridiskas konsultācijas personai, kas apgalvo, ka ir cietusi no izvarošanas vai seksuālas vardarbības, vai pārstāv viņu tās personas tiesas procesā, kura ir apsūdzēta izvarošanā vai seksuālā vardarbībā.

Starptautiska aizsardzība (patvērums)

Ja pieteiksieties juridiskās palīdzības saņemšanai saistībā ar starptautiskās aizsardzības prasību Īrijā, jums būs jāmaksā tikai 10 EUR.

Kā tiek novērtēti mani ienākumi?

Pirmais solis ir aizpildīt paziņojumu par līdzekļiem pieteikumā juridisko pakalpojumu saņemšanai.  Veidlapā jums būs jāsniedz turpmāk izklāstītā informācija.

Ienākumi — tie ir jūsu kopējie ienākumi, piemēram, alga, sociālā pabalsta maksājumi (lai gan daži sociālā pabalsta maksājumi nav iekļauti, piemēram, bērnu pabalsts un aprūpētāja pabalsts) (par ienākumiem netiks uzskatīts arī neviens valsts iestāžu nodrošināts mājokļa atbalsta pasākums), pensija un noteikti personiskie apstākļi, kā arī daži izdevumu posteņi, ko ņem vērā, lai izlemtu, kādus atvieglojumus var piemērot jūsu ienākumiem, lai aprēķinātu izmantojamos ienākumus.

Atvieglojumi ir šādi:

Juridiskās palīdzības padome aprēķinās jūsu izmantojamos ienākumus un informēs jūs par veicamo iemaksu.  Jūs varat aizpildīt paziņojumu par līdzekļiem pats, vai juridiskā centra darbinieki jums palīdzēs aizpildīt veidlapu, ja to nevarēsiet izdarīt. https://www.legalaidboard.ie/en/ ir tiešsaistes indikators, kas jums palīdzēs noskaidrot, vai jūs varētu būt finansiāli atbilstīgs.  Šis indikators negarantē finansiālo atbilstību juridisko pakalpojumu saņemšanai.  Tas ir tikai orientieris.

Kā es varu apstiprināt savu ienākumu un pabalstu galveno avotu?

Iespējams, jums būs jāapstiprina savu ienākumu galvenais avots, sniedzot, piemēram, šādu informāciju:

• pēdējā algas aprēķina kopija,
• sociālā pabalsta aprēķina kopija,
• īres maksas grāmatiņa / paziņojums par hipotēku.

Juridiskās palīdzības padome var pieprasīt Nodarbinātības un sociālās aizsardzības departamentam izmeklēt jebkuras personas, kas pieprasa vai saņem juridiskos pakalpojumus, līdzekļus.  Dažos gadījumos Juridiskās palīdzības padome var jums lūgt iesniegt papildu dokumentus saistībā ar jūsu pieprasītajiem atvieglojumiem.

Kā tiek aprēķināti mani kapitāla līdzekļi?

Jūsu mājokļa vērtība netiek ņemta vērā, novērtējot jūsu kapitāla līdzekļus. Ja jūsu kapitāla līdzekļi pārsniedz 4000 EUR, jums pieteikuma veidlapā jāaizpilda paziņojums par kapitālu.  Ir jāsniedz šāda informācija:

• kapitāls. Viss jūsu kopējais kapitāls neatkarīgi no tā, vai tas ir īpašums, automašīna, skaidra nauda, nauda bankā, investīcijas vai citi līdzekļi;
• parāds. Jums var piešķirt atvieglojumu par noteiktiem parādiem, ko var atskaitīt no kapitāla, lai iegūtu izmantojamo kapitālu, piemēram, par krājaizdevu sabiedrību aizdevumiem.

Kas notiek, ja man tiek piespriests segt tiesāšanās izmaksas?

Ja jums ir piespriests segt lietas izmaksas, attiecīgā summa ir jāiemaksā Juridiskās palīdzības fondā un jāizmanto, lai segtu izmaksas, kas radušās Juridiskās palīdzības padomei, sniedzot jums juridiskos pakalpojumus.  Ģimenes tiesību lietās tas parasti nenotiek.  Lietās, kas nav saistītas ar ģimenes tiesībām, ja uzvarat lietā, jums parasti tiek piespriests segt jūsu tiesāšanās izmaksas.  Savukārt, ja zaudējat lietā, jums var piespriest segt otras puses tiesāšanās izmaksas.  Tādā gadījumā LAB nav pienākuma segt otras puses izmaksas, un par to personīgi atbildīgs esat jūs.

Kas notiek, ja manas lietas rezultātā es iegūstu vai paturu naudu vai citu īpašumu?

Ja jūsu lietas rezultātā jūs iegūstat vai paturat naudu vai nekustamo īpašumu, Juridiskās palīdzības padomei ir atļauts — ar dažiem izņēmumiem — izmantot šo naudu vai nekustamo īpašumu, lai samaksātu par jums sniegto juridisko palīdzību.  Jums juridiskās palīdzības fondā ir jāiemaksā nauda, ko esat ieguvis vai paturējis jūsu lietas rezultātā un uz ko neattiecas izņēmumi.  Padome atskaitīs savas izmaksas un atdos jums atpakaļ atlikumu.  Ja jūs iegūstat vai paturat nekustamo īpašumu (piemēram, māju vai zemi), Padomei ir tiesības piemērot tā saukto maksu par šo īpašumu, un jūs šo īpašumu nevarat pārdot, kamēr maksa nav samaksāta.

Kas man jādara, ja mainās mans finanšu stāvoklis?

Ja saņemat juridiskos pakalpojumus, jums (ar solisitora starpniecību) ir jāinformē Juridiskās palīdzības padome par jebkādām izmaiņām jūsu ienākumos vai kapitālā, piemēram, ja esat saņēmis algas pielikumu, ir mainījusies jūsu sociālo pabalstu vērtība vai ja esat iegādājies jaunu automobili vai māju.  Tas ir jādara tāpēc, ka jums ir jāsaglabā tiesības saņemt juridiskos pakalpojumus, kamēr saņemat juridiskos pakalpojumus, līdz jūsu lietas slēgšanai.  Tas vien, ka jūsu finanšu stāvoklis ir uzlabojies, automātiski nenozīmē, ka Padome pārtrauks sniegt jums juridisko palīdzību, lai gan, iespējams, jums būs jāmaksā lielāka iemaksa.

Kas notiks, ja neinformēšu juridisko centru par mana stāvokļa izmaiņām?

Ja neinformējat Juridiskās palīdzības padomi par jūsu ienākumu vai kapitāla izmaiņām un tā uzzina, ka stāvoklis ir mainījies, Padome var nolemt pārtraukt sniegt jums juridisko palīdzību.

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Ja vien tiesvedība noris Īrijas jurisdikcijā, pieteikumu iesniedzēji no ārvalstīm, kuri iztur likumā un noteikumos paredzēto finansiālās atbilstības un pamatotības pārbaudi, ir tiesīgi saņemt juridisko palīdzību Īrijā.

Lai gan lielākā daļa personu, kas iesniedz pieteikumus juridiskās palīdzības saņemšanai, ir Īrijas rezidenti, arī personai, kas dzīvo ārpus Īrijas, neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav Īrijas pilsonis, ir iespējams pieteikties juridiskās palīdzības un/vai konsultāciju saņemšanai Īrijā, ja šī persona lūdz juridisko palīdzību vai konsultācijas juridiskā jautājumā, ko reglamentē Īrijas tiesību akti, un parasti, ja juridiskā palīdzība tiek sniegta personai, kas dzīvo ārpus Īrijas, un tiek apstrīdēts nekustamais vai personīgais īpašums, šis īpašums atrodas Īrijā. Tāpat kā Īrijas pieteikumu iesniedzēju gadījumā ir jāveic līdzekļu pārbaude, lai noteiktu, vai attiecīgajai personai ir tiesības saņemt juridisko palīdzību, arī personām, kas dzīvo ārpus Īrijas, ir jāveic tāds pats finansiālās atbilstības novērtējums.

Juridisko palīdzību sniedz, nepiemērojot līdzekļu pārbaudes atbilstības kritērijus, tiesvedībā, kas sākta saskaņā ar 1991. gada Likumu par bērnu nolaupīšanu un aizgādības rīkojumu izpildi un 1994. gada Likumu par rīkojumiem par uzturlīdzekļiem (attiecībā uz uzturlīdzekļu piedziņu savstarpēji atbilstīgās jurisdikcijās).

Parasti juridiskās konsultācijas netiek sniegtas, ja pieteikuma iesniedzējs bez grūtībām varētu saņemt juridiskās konsultācijas ārpus likuma darbības jomas. Tā tas parasti būtu gadījumos, kad pakalpojumi ir pieejami no cita avota, piemēram, konsultāciju aģentūrām vai citas valsts iestādes.

Likuma darbības jomā neietilpst konsultācijas krimināltiesību jautājumos, izņemot konsultācijas sūdzību iesniedzējiem izvarošanas lietās.

Pirms tiek atļauta juridiskā palīdzība, Padomei ir jāgūst pārliecība, ka ir pamatoti sākt tiesvedību vai aizstāvēties, ņemot vērā, piemēram, lietas juridisko pamatotību un iespējamo iznākumu. Šie kritēriji ir šādi: izredzes gūt panākumus; pamatoti iemesli tiesvedības sākšanai vai aizstāvībai; tādas metodes pieejamība, kas nav tiesvedība un ar ko varētu apmierinoši atrisināt problēmu (piemēram, mediācija vai izlīguma sarunas); juridiskās palīdzības saņēmēja spēja iegūt juridisko pārstāvību ārpus likuma darbības jomas (piemēram, iespēja, ka izmaksas sedz apdrošināšanas sabiedrība utt.).

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Tiek apsvērts, vai pieteikuma iesniedzējam būtu jāpiemēro atšķirīga kārtība, nevis vispārējais noteikums, saskaņā ar kuru pieteikumu iesniedzējiem tiek piešķirtas tikšanās ar solisitoriem, proti, noteikums, ka to piešķir pēc kārtas, stingri ievērojot datumu, kurā pieteikumu iesniedzēju vārdi tiek iekļauti juridisko pakalpojumu gaidīšanas sarakstā. Jauniem pieteikumu iesniedzējiem priekšroka tiek dota tad, ja tiem nepieciešami juridiskie pakalpojumi šādās lietu kategorijās:

• tiesvedība par bērna nolaupīšanu;
• ja pastāv reāls risks, ka bērni varētu tikt izvesti no jurisdikcijas bez pieteikuma iesniedzēja piekrišanas;
• tiesvedība par bērna aprūpi;
• vardarbība ģimenē;
• ja saskaņā ar noilguma noteikumiem pastāv risks, ka prasības celšanas termiņš var beigties, ja netiks veikti tūlītēji pasākumi;
• ja pastāv risks, ka citos tiesību aktos noteiktie termiņi varētu beigties;
• ja pastāv risks, ka aktīvi varētu tikt izkliedēti tā, ka tie nebūs pieejami pieteikuma iesniedzēja prasījumu apmierināšanai.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Persona, kurai nepieciešami juridiskie pakalpojumi, var pieteikties jebkurā no juridiskajiem centriem, atnākot, zvanot vai rakstot uz juridisko centru, kas atrodas vistuvāk pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietai.

Juridisko centru saraksts atrodams Juridiskās palīdzības padomes tīmekļa vietnē.

Ja pieprasījums tiek veikts pa telefonu, pieteikuma iesniedzējs tiek aicināts vērsties attiecīgajā juridiskajā centrā personīgi, lai varētu aizpildīt rakstisku pieteikumu un veikt līdzekļu novērtējumu nolūkā noteikt, vai pieteikuma iesniedzējs ir finansiāli tiesīgs saņemt juridisko palīdzību. Pieteikumu var iesniegt arī pa pastu, un parasti to ir piemēroti darīt, ja pieteikuma iesniedzējam ir sarežģīti personīgi ierasties juridiskajā centrā.

Juridisko palīdzību sniedz, nepiemērojot līdzekļu pārbaudes atbilstības kritērijus, tiesvedībā, kas sākta saskaņā ar 1991. gada Likumu par bērnu nolaupīšanu un aizgādības rīkojumu izpildi un 1994. gada Likumu par rīkojumiem par uzturlīdzekļiem (attiecībā uz uzturlīdzekļu piedziņu savstarpēji atbilstīgās jurisdikcijās).

Turklāt Juridiskās palīdzības padome ļauj iesniegt pieteikumu tiešsaistē tās tīmekļa vietnē.

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

• Algas aprēķins / P60, sociālā pabalsta kvīts vai paziņojums par ieņēmumu / revidēto kontu novērtējumu.
• Ziņas par citiem saņemtajiem ienākumiem (piemēram, par uzturlīdzekļiem).
• Sīkāka informācija par jūsu ienākuma nodokli, PRSI un USC maksājumiem (tie būs iekļauti jūsu algas aprēķinā vai paziņojumā par novērtējumu).
• Sīkāka informācija par jūsu ikmēneša hipotēkas/īres maksājumiem.
• Aptuvenas visu jūsu kapitāla aktīvu vērtības, izņemot māju, kurā dzīvojat.
• Jūsu ietaupījumu vērtības.
• Jūsu aizdevumu/parādu neatmaksātās summas.

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Visu juridisko centru — pilna un nepilna darba laika — saraksts ar adresēm un tālruņa numuriem ir pieejams Padomes tīmekļa vietnē.

Tiešsaistes veidlapu var iesniegt arī Juridiskās palīdzības padomes tīmekļa vietnē.

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Finansiāli atbilstīgiem pieteikuma iesniedzējiem piedāvā tikšanos ar solisitoru saskaņā ar gaidīšanas saraksta procedūru vai saskaņā ar noteiktajām prioritāro jautājumu kategorijām. Parasti pieteikuma iesniedzējam tiek piedāvāta tikšanās ar vienu no solisitoriem, ko nodarbina Juridiskās palīdzības padome un kas atrodas kādā no tās birojiem.

Pieteikuma iesniedzējs veic juridisko konsultāciju iemaksu pirms pirmās tikšanās reizes un par to saņem kvīti.

Pirmajā tikšanās reizē solisitors paskaidros, ka gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējam būs vajadzīga solisitora pārstāvība tiesvedības sākšanai vai aizstāvībai, būs jāmaksā juridiskās palīdzības iemaksa, kad tiks izsniegts juridiskās palīdzības sertifikāts.

Juridiskās palīdzības sertifikātu pieteikumiem var būt vajadzīga papildu informācija. Atkarībā no lietas būtības šī papildu informācija var ietvert:

1. slimības vēsturi / medicīniskos ziņojumus;
2. policijas (Gardai) iegūto vai sagatavoto paziņojumu un/vai ziņojumu kopijas;
3. līgumu kopijas, ja tādi ir.

Ja pēc visas vajadzīgās informācijas saņemšanas tiks uzskatīts, ka juridiskās palīdzības pieteikums neatbilst Civiltiesiskās juridiskās palīdzības likuma noteikumiem, 1995. gada un 1996. gada noteikumiem, solisitors izsniegs atteikuma vēstuli.

Šajā vēstulē tiks norādīti pieteikuma noraidījuma iemesli un Civiltiesiskās juridiskās palīdzības likuma un/vai noteikumu attiecīgais(-ie) pants(-i). Vēstulē pieteikuma iesniedzēju informēs arī par tiesībām uz lēmuma pārskatīšanu un/vai pārsūdzību Padomes Apelācijas komitejā.

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Ja pieteikuma iesniedzējs, kas lūdz juridisko palīdzību, atbilst likuma un noteikumu prasībām, izsniedz juridiskās palīdzības sertifikātu, lai nodrošinātu solisitora un vajadzības gadījumā advokāta pārstāvību noteiktos civilprocesos rajona tiesā, apgabaltiesā, augstajā tiesā un augstākajā tiesā.

Juridiskās palīdzības sertifikāts ļauj sniegt juridiskos pakalpojumus tikai tajā norādītajā tiesvedībā vai jautājumā. Juridiskās palīdzības sertifikāta izsniegšana pieteikuma iesniedzējam nenozīmē, ka pieteikuma iesniedzējs saņem juridisku palīdzību citos jautājumos. Ja pieteikuma iesniedzējam ir vajadzīga juridiskā palīdzība vairāk nekā vienā jautājumā, ir jāiesniedz atsevišķs pieteikums.

Pieteikumus juridiskās palīdzības sertifikāta saņemšanai iesniedz solisitors juridiskajā centrā pēc apspriešanās ar pieteikuma iesniedzēju.

Likuma 29. panta 1. punktā ir noteikts, ka persona nav tiesīga saņemt juridisko palīdzību vai konsultācijas, ja tā nav veikusi iemaksu. Šo iemaksu nosaka, veicot finanšu novērtējumu, kura pamatā ir informācija, ko pieteikuma iesniedzējs ir norādījis savos paziņojumos par līdzekļiem un kapitālu. Ja personai nav kapitāla aktīvu, minimālā summa, kas jāmaksā par juridisko palīdzību, ir 35 EUR, bet maksimālā — 1210 EUR.

Visa iemaksa būtu jāveic, kad tiek atdots juridiskās palīdzības sertifikāts un pirms tiek sniegti juridiskie pakalpojumi. Izņēmuma gadījumos Padome var atļaut pieteikuma iesniedzējam veikt maksājumu pa daļām. Tomēr visa summa ir jāsamaksā 12 mēnešu laikā un pirms tiesvedības beigām.

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Ja pieteikuma iesniedzējs pieteikumā būs norādījis, ka vēlas, lai to pārstāvētu konkrēts juridiskā centra solisitors, vadošais solisitors ņems vērā pieteikuma iesniedzēja vēlmes, lemjot par to, kuru solisitoru piešķirt attiecīgajam pieteikuma iesniedzējam. Vadošais solisitors ņems vērā arī citus apstākļus, pieņemot lēmumu par to, kuru solisitoru piešķirt, piemēram, vai pieteikuma iesniedzēja pieprasītais solisitors būs pieejams, lai pārstāvētu klientu konkrētā tiesas datumā. Ja pieteikuma iesniedzēja lietas izskatīšanas dienā pieteikuma iesniedzēja pieprasītais solisitors jau būs piešķirts citam klientam citā vietā, vadošajam solisitoram nāksies piešķirt pieteikuma iesniedzējam citu solisitoru, kas viņu pārstāvēs pieprasītā solisitora vietā.

Ja pieteikuma iesniedzēju iepriekš jau pārstāvējis kāds juridiskā centra solisitors, parasti vadošais solisitors norīko to pašu solisitoru sniegt juridiskos pakalpojumus tam pašam klientam jaunā jautājumā. Pieteikuma iesniedzējam nav absolūtu tiesību saņemt viņa izvēlētā solisitora konsultācijas vai pārstāvību, taču vadošais solisitors parasti ņem vērā pieteikuma iesniedzēja vēlmes, pieņemot lēmumu par to, kuru solisitoru piešķirt pieteikuma iesniedzējam. Ja pieteikuma iesniedzējs vēlēsies, lai viņu pārstāvētu tā paša dzimuma solisitors, kāds ir pieteikuma iesniedzējam, vadošais solisitors pēc iespējas centīsies nodrošināt, lai tiktu ņemta vērā pieteikuma iesniedzēja vēlme šajā ziņā.

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Sertifikātā norādītā juridiskās palīdzības iemaksa segs visas ar tiesvedību saistītās izmaksas. Tomēr par izmaksām un vispārējiem zaudējumiem, kurus jums būs piespriests segt tiesvedības vai ārpustiesas izlīguma rezultātā, jums būs jāmaksā Juridiskās palīdzības padomei. Ar dažiem ierobežotiem izņēmumiem Padomei ir tiesības atskaitīt izmaksas, kas tai radušās, no naudas līdzekļiem, kurus jūs saņemat. Tas attiecas arī uz izlīgumiem, kas laulības lietu, šķiršanās vienošanos vai laulāto atšķiršanas rezultātā ir noslēgti ar personu, kurai tiek sniegta juridiska palīdzība. Ja kopējās izmaksas, kas Padomei radušās, sniedzot juridiskos pakalpojumus, būs mazākas par kopējo summu, ko būsiet samaksājis jūs kā iemaksu vai kas būs samaksāta jūsu vārdā kā iemaksa, vai kas būs samaksāta izmaksu vai zaudējumu piedziņas rezultātā vai ņemot vērā maksu par īpašumu, jums tiks atmaksāta atlikusī summa.

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Neattiecas.

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Juridiskās palīdzības sertifikāts ļauj sniegt juridiskos pakalpojumus tajā norādītajā tiesvedībā vai jautājumā. Kad norādītā tiesvedība ir beigusies vai jautājums ir atrisināts, sertifikāta derīguma termiņš beidzas. Pieteikuma iesniedzējs, kuram vajadzīgi papildu pakalpojumi, kas var būt saistīti ar sākotnējo jautājumu, var pieteikties juridiskās palīdzības sertifikāta grozījumam vai jauna sertifikāta saņemšanai. Lietas individuālie apstākļi noteiks, vai ir vajadzīgs grozījums vai jauns sertifikāts, un solisitors sniegs konsultāciju.

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Ja jūs sniedzat nepareizu informāciju vai neatklājat būtiskus faktus (piemēram, saistībā ar izmaiņām jūsu finanšu stāvoklī) vai ja jūs rīkojaties nesaprātīgi, juridiskās konsultācijas vai juridisko palīdzību, vai abus var atsaukt un jums var būt jāsedz visas izmaksas, kas radušās jūsu vārdā.

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Pieteikuma iesniedzējs, kuru neapmierina kāds Padomes lēmums, var pieprasīt lēmuma pārskatīšanu. Ja pieteikuma iesniedzējs vēlas, lai lēmums tiktu pārskatīts, jāiesniedz izskatīšanai rakstveida papildu informācija kopā ar pieteikuma iesniedzēja solisitora atzinumu par to, vai lēmums ir jāsaglabā. Pieteikumu iesniedzēji var pieprasīt lēmuma pārskatīšanu ar juridiskā centra starpniecību.

Pieteikuma iesniedzējs, kuru neapmierina kāds Padomes lēmums vai kāda Padomes lēmuma pārskatīšana, var pārsūdzēt šo lēmumu Padomes komitejā. Ja pieteikuma iesniedzējs vēlas pārsūdzēt lēmumu, jāiesniedz pārsūdzība Padomes Apelācijas komitejā. Pieteikuma iesniedzēji var pieprasīt lēmuma pārsūdzēšanu vai nu ar juridiskā centra starpniecību, vai tieši Padomei.

Papildu informācija lēmuma pārskatīšanas nolūkā vai pārsūdzība ir jāiesniedz viena mēneša laikā no dienas, kad pieteikuma iesniedzējs tika informēts par to, ka viņam nav tiesību uz pieprasīto pakalpojumu.

Pārsūdzības komitejā ir priekšsēdētājs un četri citi locekļi, no kuriem divi pirms iecelšanas Padomē bija vai nu praktizējoši advokāti, vai praktizējoši solisitori. Komitejā ir personas, kas nebija iesaistītas sākotnējā lēmuma pieņemšanā.

Papildu informācija

Papildu informācija, ieskaitot visu juridisko centru sarakstu ar adresēm un tālruņa numuriem, ir pieejama Padomes tīmekļa vietnē.

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Ikvienam, kas vēlas celt prasību tiesā vai ir jau to cēlis, jāsedz šādas izmaksas:

1. honorārs par advokāta iecelšanu, kurš sagatavos un iesniegs pieteikumu par juridisko palīdzību vai citiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, piedalīsies mediācijas sesijās, piedalīsies tiesas sēdēs kā prasītāja advokāts/konsultants attiecīgajā tiesvedībā, iesniegs dokumentus, izsniegs dokumentus tiesu izpildītājam (δικαστικός επιμελητής) un izdos tiesu izpildītājam izpildes rīkojumu par sprieduma izpildi;
2. juridisko pieteikumu vai citu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izsniegšanas izmaksas;
3. rakstiskās un/vai mutiskās tulkošanas izmaksas pārrobežu lietās;
4. ekspertu izmaksas, ja viņus ieceļ ar tiesas rīkojumu vai pēc attiecīgās puses lūguma;
5. tiesas nodevas par dokumentu iesniegšanu un izpildes pasākumu sākšanu;
6. otrai pusei piespriestās izmaksas.

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Pilsoņiem ir tiesības lūgt finansiālu palīdzību, lai celtu prasību tiesā vai piedalītos pret viņiem ierosinātā tiesvedībā. Tā sedz arī juridiskās pārstāvības izmaksas otrajā instancē, notāra (συμβολαιογράφος) un tiesu izpildītāja izmaksas, kā arī izpildes izmaksas.

Juridiskās palīdzības civillietās un komerclietās saturs ir noteikts Likumā 3226/2004 par juridiskās palīdzības sniegšanu pilsoņiem ar zemiem ienākumiem un citiem noteikumiem (Νομοσ 3226/2004) un tā grozījumos (turpmāk “likums”).

Juridiskā palīdzība var ietvert arī advokāta nozīmēšanu juridisku konsultāciju sniegšanai ar mērķi atrisināt pārrobežu strīdu, pirms tas nonāk tiesā (likuma 10. panta c) punkts).

3 Kādi ir juridiskās palīdzības piešķiršanas nosacījumi?

Likuma 11. pantā noteikts, ka visiem Eiropas Savienības pilsoņiem ir tiesības uz juridisko palīdzību. Turklāt trešo valstu valstspiederīgie un bezvalstnieki, kuri likumīgi uzturas Eiropas Savienībā vai kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Eiropas Savienībā un kuri var pierādīt, ka ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, ir tiesīgi saņemt juridisko palīdzību.

Juridiskā palīdzība tiek piešķirta, ja ir izpildīti likumā paredzētie nosacījumi. Saskaņā ar likuma 1. panta 2. punktu juridiskās palīdzības saņēmēji ir personas, kuru ģimenes ienākumi gadā nepārsniedz divas trešdaļas no likumā noteiktā minimālā personiskā ienākuma. Ģimenes strīdu gadījumā otras puses (laulātā) ienākumi netiek uzskatīti par daļu no prasītāja ienākumiem.

Uz personām, kuru domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, attiecas īpaši noteikumi. Saskaņā ar likuma 10. pantu iepriekš minētais slieksnis nav obligāts, ja prasītājs pierāda, ka atšķirīgas dzīves dārdzības dēļ izcelsmes valstī un Grieķijas Republikā viņam/viņai nav iespējams segt tiesiskās aizsardzības izdevumus.

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Jā, t. i., civilprocesā, ģimenes lietu tiesvedībā, komercprocesā un kriminālprocesā.

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Šo procesu reglamentē likuma 2. pants. Juridiskās palīdzības saņemšanas process sākas ar tās saņēmēja iesniegtu pieteikumu, kurā ietverts tiesvedības vai akta priekšmeta kopsavilkums un pierādījumi, ka ir izpildīti palīdzības saņemšanas nosacījumi.

Pieteikumam jāpievieno vajadzīgie apliecinošie dokumenti, pierādījums par prasītāja finansiālo stāvokli (jo īpaši nodokļu deklarācijas kopija vai kompetentās nodokļu iestādes vadītāja izziņa par to, ka prasītājam jāiesniedz deklarācija, īpašuma deklarācijas kopija, nodokļu atestācijas apliecība, pieteikuma iesniedzēja nodokļu maksātāja identifikācijas numurs (Α.Φ.Μ.), sociālās palīdzības izziņas, ar zvērestu apliecinātas liecības) un trešās valsts valstspiederīgā gadījumā — pierādījums par dzīvesvietu saskaņā ar 1. panta pirmo daļu.

Pieteikumu un apliecinošos dokumentus iesniedz vismaz 15 dienas pirms tiesas procesa vai darbības, attiecībā uz kuru tiek lūgta juridiskā palīdzība. Turpmākas pavēstes gadījumā šo termiņu var saīsināt. Process ir bezmaksas, un tiesā nav jāierodas ar savu advokātu.

8. panta 1. punktā ir noteikts, ka pieteikumi par juridisko palīdzību ir jāiesniedz pirmās instances tiesās (πρωτοδικεία), kurām ir teritoriālā un materiālā jurisdikcija un kuras ir kompetentas tos izskatīt.

Tādu darbību gadījumā, kas nav saistītas ar tiesvedību, kompetentā tiesa ir prasītāja dzīvesvietas rajona tiesa (ειρηνοδικείο).

Prasītājs var pārsūdzēt tiesneša nolēmumu un tikt uzklausīts pagaidu noregulējuma tiesvedībā (διαδικασία των ασφαλιστικών μέτρων). Pietiek ar prima facie lietu, lai pieteikumu pieņemtu, un pilnīga dokumentācija netiek prasīta. Tiesai ir plaša rīcības brīvība savākt pierādījumus.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Visām Grieķijas tiesām ir īpašs birojs, kura uzdevums ir palīdzēt iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, kuriem ir tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību, sākt procesu. Dažas tiesas nodrošina pieteikuma veidlapu tiešsaistē, piem., Patras rajona tiesa (Ειρηνοδικείο Πάτρας), sk. https://www.eirinodikeio-patras.gov.gr/nomiki-voithia.

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Prasītājiem jāiesniedz pierādījums par savu finansiālo stāvokli. Attiecīgie apliecinošie dokumenti ir noteikti likumā (sk. 5. jautājumu).

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Pieteikums jāiesniedz tiesā (sk. 5. jautājumu).

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Juridiskās palīdzības saņemšanas kritēriji noteikti likumā. Saskaņā ar 1. panta 2. punktu tiesības saņemt juridisko palīdzību ir pilsoņiem ar zemiem ienākumiem, kuru ģimenes gada ienākumi nepārsniedz divas trešdaļas no gada minimālajiem personīgajiem ienākumiem, kas noteikti Valsts vispārējā darba koplīgumā (Εθνική Γενική Συλλογική Σύμβαση Εργασίας). Vietēja strīda gadījumā otras strīdā iesaistītās puses ienākumus neņem vērā.

Īpašu kārtību piemēro, ja personas, kas lūdz juridisko palīdzību civillietās vai komerclietās, domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir citā dalībvalstī. Saskaņā ar minētā likuma 10. pantu noteiktais ģimenes ienākumu slieksnis nav obligāts, ja prasītājs var pierādīt, ka nespēj segt tiesāšanās izdevumus lielākas dzīves dārdzības dēļ savas dzīvesvietas vai pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalstī salīdzinājumā ar dzīves dārdzību Grieķijā.

Pārrobežu prasības gadījumā juridiskā palīdzība tiek arī sniegta, lai segtu mutiskās tulkošanas izmaksas, strīda atrisināšanai vajadzīgo dokumentu oficiālās tulkošanas izmaksas un ceļa izmaksas, kas prasītājam radušās saistībā ar citas prasību atbalstošas personas ierašanos tiesā, ja šādai personai ir personīgi jāierodas tiesā un ja tiesa ir nolēmusi, ka nav cita veida, kā tai piedalīties procesā. Juridiskā palīdzība var ietvert arī advokāta nozīmēšanu juridisku konsultāciju sniegšanai ar mērķi atrisināt strīdu, pirms tas nonāk tiesā.

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Pusei jāvēršas kompetentajā tiesā (sk. 5. jautājumu).

Ja juridisko palīdzību piešķir tiesa, saņēmējam ir tiesības uz juridiskajiem pakalpojumiem, kas minēti atbildē uz 2. jautājumu.

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Šo jautājumu reglamentē likuma 5. pants. Ja nozīmē advokātu, viņu izvēlas no attiecīgās advokātu kolēģijas (Δικηγορικόσ Σύλλογοσ) saraksta. Atbildīgos advokātus (συνήγοροι υπηρεσίας) izraugās alfabētiskā secībā no attiecīgā advokātu kolēģijas saraksta, un to atlasi apstiprina tiesa, kas piešķir juridisko palīdzību. Nozīmētais advokāts var atteikties aizstāvēt pusi. Tādā gadījumā tā pati tiesa nozīmē citu advokātu.

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Grozītā likuma 9. pantā ir detalizēti noteiktas izmaksas, ko sedz juridiskā palīdzība. Sk. arī atbildes uz 1. un 2. jautājumu.

Juridiskā palīdzība pieejama laulības šķiršanas uz abpusējas vienošanās pamata (συναινετικό διαζύγιο) lietās, un to veido atbrīvojums no pienākuma daļēji vai pilnībā segt izmaksas, kas tiesvedībā radušās notāram, kā arī no tā advokāta honorāra, kas norīkots pārstāvēt prasītājus pie notāra.

Juridiskā palīdzība neietekmē pienākumu segt otrai pusei piespriestās izmaksas.

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Likumā tas nav paredzēts. Iespējama alternatīva ir, ka citas izmaksas sedz NVO, galvenokārt migrantu un bēgļu lietās.

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Jā. Likuma 9. panta 3. punktā noteikts, ka juridisko palīdzību sniedz atsevišķi katram tiesas procesam, tā attiecas uz ikvienu tiesu visās instancēs un attiecas arī uz sprieduma izpildi.

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Saskaņā ar likuma 4. panta 2. un 3. punktu juridisko palīdzību var atsaukt vai ierobežot ar kompetentā tiesneša nolēmumu ex officio vai pēc prokurora (εισαγγελέασ) priekšlikuma, ja tiek konstatēts, ka palīdzības piešķiršanas nosacījumi nav izpildīti, vairs netiek izpildīti vai ir būtiski mainījušies. Prasītājiem, kas saņēmuši juridisko palīdzību, pamatojoties uz to, ka iesnieguši nepareizu pieteikumu vai informāciju, ir jāatmaksā izdevumi, no kuriem viņi bija atbrīvoti.

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Saskaņā ar 8. panta 2. punktu prasītājs 5 dienu laikā pēc nolēmuma pieņemšanas var pārsūdzēt rajona tiesas, pirmās instances tiesas viena tiesneša sastāvā (μονομελέσ πρωτοδικείο) vai pirmās instances tiesas priekšsēdētāja nolēmumu pirmās instances tiesā ar vairākiem locekļiem (πολυμελέσ πρωτοδικείο). Pārsūdzību izskatīs pagaidu noregulējuma tiesvedībā (Civilprocesa kodeksa (Κώδικας Πολιτικής Δικονομίας) 682. un turpmākie panti). Pārsūdzību nevar iesniegt Augstākajā tiesā (Άρειος Πάγος). Ja mainās fakti, var iesniegt jaunu pieteikumu (likuma 2. panta 5. punkts).

17 Vai juridiskās palīdzības pieprasīšana aptur noilguma termiņu?

Juridiskās palīdzības likumā attiecībā uz to nav nekādu tiesību normu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: .

Juridiskā palīdzība - Spānija

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Spānijā tiesas spriešana ir publisks pakalpojums, ko sniedz bez maksas. Par pakalpojuma izmantošanu netiek iekasēta nekāda maksa vai atlīdzība. Tomēr tiesvedība parasti rada noteiktas izmaksas, kas galvenokārt ir šādas:

1. advokātu honorāri;
2. izmaksas, kas rodas saistībā ar paziņojumu publicēšanu oficiālajos laikrakstos;
3. drošības nauda, kas vajadzīga, lai iesniegtu noteiktas apelācijas sūdzības;
4. maksājumi ekspertiem.

Parasti šīs izmaksas attiecīgajai pusei ir jāsedz iepriekš. Tiesvedības beigās tiesai ir jāizlemj, kam galu galā jāsedz šīs izmaksas, izmantojot tā saukto “rīkojumu par izmaksu segšanu” (condena en costas), ko Spānijā reglamentē princips “zaudētājs maksā”.

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Saskaņā ar Spānijas Konstitūcijas 119. pantu juridiskā palīdzība ir procedūra, saskaņā ar kuru personām, kas var pierādīt, ka tām nav pietiekamu finanšu līdzekļu, piešķir virkni atvieglojumu, kas galvenokārt ietver atbrīvojumu no advokātu honorāriem un izmaksām, kas rodas saistībā ar ekspertu slēdzieniem, nodrošinājumiem, tiesas nodevām utt.

Konkrētāk, šādi maksājumi ietver:

1. maksājumus par pirmstiesas juridiskajām konsultācijām;
2. advokātu honorārus;
3. izmaksas, kas rodas saistībā ar paziņojumu publicēšanu oficiālajos laikrakstos;
4. drošības naudu, kas vajadzīga, lai iesniegtu noteiktas apelācijas sūdzības;
5. maksājumus ekspertiem.

Tikai attiecībā uz pārrobežu strīdiem (pēc tam, kad Likums par juridisko palīdzību tika grozīts ar 2005. gada 18. jūlija Likumu Nr. 16/2005, saskaņojot to ar Direktīvu 2002/8/EK) iepriekš minētajās tiesībās tika iekļauti šādi izmaksu posteņi:

1. mutiskās tulkošanas pakalpojumi;
2. dokumentu tulkošana;
3. ceļa izdevumi, ja ir nepieciešama personīga ierašanās;
4. advokātu un juriskonsultu (abogado un procurador) īstenota aizstāvība un pārstāvība, pat ja tā nav nepieciešama, ja tiesa to pieprasa, lai nodrošinātu pušu vienlīdzību.

3 Vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Visi ES pilsoņi, kuri var pierādīt, ka viņiem nav pietiekamu līdzekļu (pārrobežu strīdos tas attiecas tikai uz fiziskām personām).

1. trešo valstu valstspiederīgie, kuri likumīgi uzturas Spānijā vai kuru tiesības ir atzītas starptautiskās konvencijās (piemēram, konvencijās par starptautisko bērnu nolaupīšanu), arī var izmantot šīs tiesības ar tādiem pašiem nosacījumiem kā ES pilsoņi.
2. nodarbinātības jautājumos — jebkura nodarbināta persona neatkarīgi no tās valstspiederības un finansiālajiem līdzekļiem.
3. sabiedriskas nozīmes biedrības un nodibinājumi.

Krimināllietās, administratīvajās lietās un administratīvās pārbaudes procedūrās — ārvalstnieki, kuri var pierādīt, ka viņiem nav pietiekamu līdzekļu tiesvedībai, pat ja viņi likumīgi nedzīvo Spānijā.

Neatkarīgi no tā, vai personai ir līdzekļi tiesvedībai, tiesības uz juridisko palīdzību ir piešķirtas dzimumnoziegumos, terorismā un cilvēku tirdzniecībā cietušajiem, kā arī nepilngadīgajiem un personām ar garīga rakstura traucējumiem, ja viņi ir cietuši no vardarbības vai sliktas izturēšanās, turklāt cietušā nāves gadījumā šīs tiesības tiek attiecinātas arī uz viņu pārdzīvojušajiem ģimenes locekļiem, ja vien viņi nav izdarījuši attiecīgo noziegumu.

Tāpat, neatkarīgi no tā, vai personai ir līdzekļi tiesvedībai, juridiskā palīdzība tiek piešķirta personām, kuras var pierādīt, ka nelaimes gadījuma rezultātā tām ir radušās paliekošas sekas, kas tām pilnībā liedz veikt savu parasto darbu vai nodarbošanos, un kurām ir nepieciešama citu personu palīdzība, ja strīda priekšmets ir prasība atlīdzināt nodarīto kaitējumu.

Darba lietu tiesās, lai aizstāvētos tiesvedībā — darba ņēmēji un sociālā nodrošinājuma sistēmas atbalsta saņēmēji, bez nepieciešamības pierādīt līdzekļu nepietiekamību.

Pārrobežu strīdu gadījumā šīs tiesības var iegūt, ja attiecīgā persona var pierādīt, ka tiesvedības izmaksas nevar segt dzīves dārdzības atšķirību dēļ starp dalībvalsti, kurā šī persona dzīvo, un Spāniju.

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Juridisko palīdzību var piešķirt visu veidu tiesvedībā, t. i., gan strīdus, gan bezstrīdus tiesvedībā, kas saistīta ar summām, kuras pārsniedz 2000 EUR, izņemot gadījumus, kad strīda priekšmets prasa advokāta palīdzību, un tā attiecas uz visām procedūrām, iespējamām apelācijas sūdzībām un spriedumu izpildi.

Tiesvedībā, kas saistīta ar summām, kuras ir mazākas par 2000 EUR, ja advokātu pakalpojumi nav nepieciešami, juridisko palīdzību var pieprasīt arī tad, ja otrai pusei ir juridiskais pārstāvis vai ja tiesnesis vai tiesa to skaidri norīko, lai nodrošinātu pušu vienlīdzību.

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Pastāv iespēja, ka advokātu kolēģija (Colegio de Abogados) ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas vai uz tiesas rīkojuma pamata var iecelt pagaidu advokātu.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Advokātu kolēģiju juridisko konsultāciju dienestā (Servicio de orientation jurídica), tiesu kancelejās (Decanatos de los Juzgados) un provinču juridiskās palīdzības komisijās (Comisiones provinciales de Asistencia Jurídica Gratuita).

Advokatūras ģenerālpadome (Consejo General de la Abogacía Española) nodrošina iedzīvotājiem juridiskās palīdzības tīmekļa portālu (Justicia Gratuita), kurā cita starpā ir iespējams aizpildīt juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu vai pārbaudīt, vai ir izpildīti juridiskās palīdzības saņemšanai nepieciešamie finansiālie nosacījumi, tomēr vienmēr ir jāiesniedz dokumenti un pieteikums turpmāk norādītajā veidā.

Kur iesniegt pieteikumu

Pieteikumi juridiskās palīdzības saņemšanai kopā ar attiecīgajiem dokumentiem jāiesniedz advokātu kolēģijas juridiskās palīdzības dienestam vietā, kur atrodas tiesa, kas izskata pamata lietu, vai pieteikuma iesniedzēja pastāvīgās dzīvesvietas tiesai, ja tiesvedība nav uzsākta.

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Dokumenti, kas attiecas uz:

1. attiecīgās personas un tās ģimenes locekļu finansiālo stāvokli;
2. personīgiem un ģimenes apstākļiem;
3. pieprasīto tiesību aizsardzību tiesā.

Konkrētāk, šādi dokumenti:

• Uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksas apliecinājums (Certificado de liquidación del Impuesto sobre Sociedades) (juridiskām personām).
• Sabiedriskā labuma deklarācijas kopija vai ieraksts Nodibinājumu reģistrā (Registro de Fundaciones) (juridiskām personām).
• Īpašumtiesību apliecinājums (Certificado de signos externos), ko izsniegušas pieteikuma iesniedzēja pastāvīgās dzīvesvietas vietējās iestādes.
• Dzīvesvietas reģistrācijas apliecinājums (Certificado de empadronamiento).
• INEM apliecinājums par bezdarba periodu un pabalstu saņemšanu.
• Apliecinājums par valsts pensijas saņemšanu (Certificado de cobro de pensiones publicas).
• Valsts nodarbinātības dienesta (Servicio Público de Empleo Estatal — SPEE) izziņa par bezdarbnieka pabalsta saņemšanu un tā piešķiršanas periodu.
• Citi dokumenti (jebkurš dokuments, ko izmanto, lai pierādītu apgalvotos faktus).

Tomēr, lai paātrinātu pieteikuma iesniegšanas procesu, advokātu kolēģijas, ja tās ir skaidri pilnvarotas, tiesvedības dalībnieku vārdā var iesniegt vairākus no šiem apliecinājumiem.

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Pieteikumi juridiskās palīdzības saņemšanai jāiesniedz advokātu kolēģijas juridiskās palīdzības dienestam vietā, kur atrodas tiesa, kas izskata pamata lietu, vai pieteikuma iesniedzēja pastāvīgās dzīvesvietas tiesai, ja tiesvedība nav uzsākta. Pēdējā minētajā gadījumā tiesai pieteikums nekavējoties ir jānosūta advokātu kolēģijai pēc teritoriālās piekritības.

Šīs kolēģijas ir izraudzītas par pieteikumu saņēmējām iestādēm pārrobežu strīdos. Šādos strīdos iestāde, kas izsniedz pieteikumu, ir pieteikuma iesniedzēja pastāvīgās dzīvesvietas jeb domicila advokātu kolēģija.

Eiropas pilsonis, kura valsts ir pievienojusies Eiropas Līgumam par juridiskās palīdzības pieprasījumu nosūtīšanu, var iesniegt pieteikumu centrālajai iestādei, ko viņa valsts ir izraudzījusies līguma īstenošanai.

Pieteikums jāiesniedz pirms tiesvedības uzsākšanas vai, ja juridiskās palīdzības pieteikuma iesniedzējs ir atbildētājs, pirms prasības apstrīdēšanas. Tomēr gan prasītājs, gan atbildētājs pēc tam var iesniegt pieteikumu juridiskās palīdzības saņemšanai, kad ir pierādījis, ka tā finansiālais stāvoklis ir mainījies.

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Advokātu kolēģija var pieņemt šādus pagaidu lēmumus:

1. paziņot attiecīgajai personai, ka pieteikumā ir trūkumi, kas jānovērš 10 dienu laikā, pretējā gadījumā pieteikums tiks slēgts;
2. paziņot, ka pieteikums ir nepieņemams un nepamatots, un attiecīgi par to paziņot Juridiskās palīdzības komisijai;
3. paziņot, ka pieteikums atbilst juridiskajām prasībām, un tādā gadījumā tā ne vēlāk kā 15 dienu laikā ieceļ advokātu, par to paziņojot Juriskonsultu kolēģijai (Colegio de Procuradores), lai tā 3 dienu laikā ieceltu juridisko pārstāvi. Advokātu kolēģija pārsūta pieteikumu Juridiskās palīdzības komisijai galīgai apstiprināšanai.

Ja Advokātu kolēģija nespēj pieņemt lēmumu 15 dienu laikā, pieteikuma iesniedzējam jānosūta pieteikums tieši Juridiskās palīdzības komisijai, kurai, pārbaudot informāciju un dokumentus, nekavējoties jāpieņem lēmums par advokātu un juriskonsultu (abogado un procurador) pagaidu iecelšanu.

Galīgais lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai nepiešķiršanu Juridiskās palīdzības komisijai jāpieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc lietas saņemšanas. Ja pēc 30 dienām lēmums joprojām nav pieņemts, tiek apstiprināti Advokātu kolēģijas un Juriskonsultu kolēģijas pieņemtie pagaidu lēmumi.

Trīs dienu laikā lēmums ir jāpaziņo pieteikuma iesniedzējam, Advokātu kolēģijai, Juriskonsultu kolēģijai un tiesai, kas izskata lietu, vai tiesas priekšsēdētājam, ja tiesvedība nav uzsākta.

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Ja esat prasītājs, pirms tiesvedības uzsākšanas jums jāiesniedz pieteikums tās vietas advokātu kolēģijai, kurā atrodas tiesa, kas izskata pamata lietu, vai prasītāja pastāvīgās dzīvesvietas augstākā līmeņa tiesai.

1. Ja esat atbildētājs, pieteikums jāiesniedz pirms prasības apstrīdēšanas. Atbildētāja iesniegts pieteikums neaptur tiesvedību; tomēr tiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc attiecīgās personas pieprasījuma var izdot rīkojumu apturēt tiesvedību, kamēr tiek pieņemts lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu piešķirt juridisko palīdzību.

Pārrobežu strīdos, kad juridiskā palīdzība tiek pieprasīta, lai vērstos tiesā citā dalībvalstī, pieteikumu var iesniegt arī pieteikuma iesniedzēja pastāvīgās dzīvesvietas jeb domicila advokātu kolēģijai (piemērojams Spānijas iedzīvotājiem, kurus skar strīds citā valstī).

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Vispārējais noteikums ir tāds, ka advokātu ieceļ Advokātu kolēģija saskaņā ar sarakstu. Tomēr ir iespējams, ka attiecīgā persona pati ieceļ savu advokātu ar nosacījumu, ka advokāts atsakās no tiesībām saņemt jebkādu samaksu par saviem pakalpojumiem.

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Tā sedz šādas izmaksas:

1. maksājumus par pirmstiesas juridiskajām konsultācijām;
2. advokātu honorārus;
3. izmaksas, kas rodas saistībā ar paziņojumu publicēšanu oficiālajos laikrakstos;
4. drošības naudu, kas vajadzīga, lai iesniegtu noteiktas apelācijas sūdzības;
5. maksājumus ekspertiem;
6. 80 % samazinājumu maksai par notariālajiem aktiem un īpašuma reģistru un komercreģistru izziņām.

Turklāt pārrobežu strīdu gadījumā ir iekļauti mutiskās tulkošanas un dokumentu tulkošanas pakalpojumi un ceļa izdevumi, ja tiesa, kas izskata lietu, uzskata, ka ir nepieciešama personīga klātbūtne.

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Ja ienākumi ir vairāk nekā divas, bet ne vairāk kā piecas reizes lielāki par valstī noteikto minimālo algu, Juridiskās palīdzības komisija izņēmuma kārtā var piešķirt juridisko palīdzību, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja personīgajiem un ģimenes apstākļiem.

Tiek ņemti vērā pieteikuma iesniedzēja ģimenes apstākļi, bērnu vai apgādājamo ģimenes locekļu skaits, tiesas nodevas un citas izmaksas, kas rodas saistībā ar tiesvedības uzsākšanu, vai citas līdzīga rakstura izmaksas, kas ir objektīvi novērtētas, un jebkurā gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējam ir īpašas kategorijas daudzbērnu ģimenes augšupējās līnijas radinieka statuss.

Ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi izklāstīti iepriekšējā punktā, juridisko palīdzību var piešķirt, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja veselības stāvokli, un personām ar invaliditāti, kas minētas 2003. gada 2. decembra Likuma Nr. 51/2003 par vienlīdzīgām iespējām, nediskrimināciju un vispārēju pieejamību personām ar invaliditāti 1. panta 2. punktā, kā arī personām, no kurām šīs personas ir atkarīgas, ja šīs personas rīkojas tiesvedībā viņu vārdā un interesēs, ja šī tiesvedība ir saistīta ar veselības stāvokli vai invaliditāti, kas ir iemesls šai izņēmuma atzīšanai.

Šādos gadījumos attiecīgajai Juridiskās palīdzības komisijai ir skaidri jānosaka, kādi 6. pantā minētie pabalsti attiecas uz pieteikuma iesniedzēju.

Tiesvedības izmaksas, kas netiek segtas, ir jāsedz attiecīgajai personai, kamēr tiesa nav pieņēmusi lēmumu par izmaksām. Ja otrai pusei tiek piespriests segt izmaksas, tieši no tām daļējais saņēmējs atgūst visas tiesvedības izmaksas, kas varētu būt radušās.

Attiecībā uz pilsoņiem, kas dzīvo citā ES valstī, iepriekš minēto noteikumu piemēro piesardzīgi, ņemot vērā dzīves līmeni dzīvesvietas valstī, lai neradītu kaitējumu pieteikuma iesniedzējam.

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Tiklīdz ir atzītas tiesības uz juridisko palīdzību strīdā, tās attiecas uz visām procedūrām un notikumiem, kas saistīti ar strīdu, arī izpildi, ja tā notiek divu gadu laikā pēc pirmās instances sprieduma pasludināšanas, kā arī uz visām apelācijas sūdzībām par spriedumiem tajā pašā strīdā, bez nepieciešamības iesniegt papildu pieteikumu.

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu var atcelt, ja tā pieņemšanas pamatā ir pieteikuma iesniedzēja nepareizi apgalvojumi, nepatiesa informācija vai informācijas noklusēšana.

Juridisko palīdzību var pārtraukt maksāt, ja trīs gadu laikā uzlabojas tās personas finansiālais stāvoklis, kurai palīdzība piešķirta.

Jebkurā no šiem scenārijiem ir spēkā vispārējais noteikums: izmaksas sedz puse, kas zaudē lietu.

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Jūs varat pārsūdzēt lēmumu par juridisko palīdzību, rakstveidā vēršoties pie pašas Juridiskās palīdzības komisijas 10 dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas. Par jūsu apelācijas sūdzību lems kompetentā tiesa.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: .

Juridiskā palīdzība - Francija

Francijā juridisko atbalstu sauc par juridisko palīdzību (aide juridictionnelle).

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Tiesas procesa izdevumi ir atkarīgi no lietas rakstura un sarežģītības, kā arī no procedūras un tiesas, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu attiecīgajā lietā.

Izmaksas var iedalīt trīs kategorijās:

• advokāta atlīdzība — uz to neattiecas noteikta likme, tāpēc par to advokāti un klienti var savstarpēji vienoties; principā advokāta atlīdzība ir jāmaksā klientiem, ja vien viņi nav tiesīgi saņemt juridisko palīdzību;

• izmaksas, kuras konkrēti uzskaitītas Civilprocesa kodeksa (Code de procédure civile) 695. pantā un kuras galvenokārt ietver:

a) pārstāvības atalgojumu, kas maksājams advokātiem vai noteiktām valsts amatpersonām (officiers publics vai officiers ministériels); atalgojums tiek nošķirts no maksas;

b) tiesu izpildītājiem maksājamās tiesas izmaksas;

c) tiesu ekspertīzes un izmeklēšanas izmaksas;

d) kompensācijas lieciniekiem (pēc noteiktas likmes);

e) maksu aizstāvim par lietas izskatīšanu tiesā;

f) apmaksu: ar tiesas procesu saistītas izmaksas ekspertiem, kas maksājamas pēc noteiktas likmes.

Izmaksas sedz zaudējusī puse. Šis princips ir noteikts Civilprocesa kodeksa 696. pantā. Tomēr tiesneši var pieņemt pamatotu lēmumu, ar kuru uzdod otrai pusei pilnībā vai daļēji samaksāt tiesas izdevumus; tādā gadījumā tiesneši nosaka, kā tiek sadalīta tiesas izdevumu apmaksa.

• citas tiesvedības procesā iesaistītajām pusēm radušās izmaksas parasti sedz pašas puses, ja vien tiesnesis nav nolēmis citādi. Tiesnesis var izmantot šīs pilnvaras gan krimināllietās, gan civillietās, pienācīgi ņemot vērā taisnīgumu vai zaudējušās puses finansiālo stāvokli. Tiesneši var pat pēc savas iniciatīvas nolemt, ka šāds rīkojums nav nepieciešams.

Krimināllietās tiesas izdevumus sedz valsts. Zaudējušajai pusei ir jāmaksā fiksēta maksa par tiesvedības procesu, kuras apmērs ir atkarīgs no pārkāpuma.

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Juridiskā palīdzība ietilpst juridiskā atbalsta sistēmā (kas ir aizstājusi atbilstīgi 1972. gada likumam organizēto juridiskās palīdzības sistēmu), kas noteikta ar 1991. gada 10. jūlija Likumu Nr. 91-647 par juridisko atbalstu, juridisko palīdzību un atbalstu advokāta palīdzības saņemšanai ārpustiesas procedūrās (loi no 91-647 du 10 juillet 1991 relative à l’aide juridique et relatif à l’aide juridictionnelle et à l’aide à l’intervention de l’avocat dans les procédures non juridictionnelles).

Juridiskais atbalsts ietver:

• juridisko palīdzību — pilnīgu vai daļēju finansiālo atbalstu, ko valsts piešķir tiesvedībai, kas tiek izskatīta tiesā vai apelācijas tiesā, lēmumu izpildei un izlīgumiem pirms tiesvedības uzsākšanas vai laulības šķiršanām uz abpusējas vienošanās pamata, kas atrisinātas ārpustiesas ceļā;
• atbalstu advokāta palīdzības saņemšanai ārpustiesas kriminālprocesa procedūrās, kuras varētu būt alternatīvas kriminālvajāšanai (izlīgums, mediācija u. c.), vai, atrodoties apcietinājumā policijas uzraudzībā, vai palīdzība aizturētajiem, vēršoties cietuma disciplinārlietu kolēģijā;
• palīdzību attiecībā uz tiesu pieejamību (informācija, ieteikumi un bezmaksas juridiskā konsultēšana).

Juridiskā palīdzība un atbalsts advokāta palīdzības saņemšanai ārpustiesas procedūrās ir paredzēts personām, kuras vēlas izmantot savas juridiskās tiesības un kuru rīcībā ir tikai nelieli resursi. To veido valsts veikta radušos izdevumu pilnīga vai daļēja apmaksa, un tā attiecas arī uz juridiskajām izmaksām (advokāts, tiesu izpildītājs, notārs, utt.). Juridisko palīdzību piešķir fiziskai personai, kura to pieprasa, ja iesniegtā prasība nav nepieņemama, nepamatota vai ļaunprātīga, īpaši ņemot vērā prasību skaitu vai to sistemātisko raksturu.

Ir iespējama pilnīga, daļēja vai “nulles” juridiskā palīdzība. Tā neattiecas uz juridisko izdevumu apdrošināšanas polises vai citas aizsardzības sistēmas segtām izmaksām. Attiecīgā gadījumā jebkura šādi segtu izmaksu daļa tiks atskaitīta no summām, kuras attiecībā uz juridisko palīdzību valsts ir izmaksājusi avansā.

Juridiskā palīdzība dod iespēju tās saņēmējam saņemt bezmaksas palīdzību no advokāta vai citas juridiskas amatpersonas (piemēram, tiesu izpildītāja, juriskonsulta, izsolītāja u. c.) un pilnībā vai daļēji tikt atbrīvotam no tiesas izdevumu apmaksas. Tai piemēro atbilstības kritērijus, kas noteikti iepriekš minētajā 1991. gada 10. jūlija Likumā un 2020. gada 28. decembra Dekrētā 2020-1717, ar kuru īsteno 1991. gada 10. jūlija Likumu Nr. 91-647 par juridisko atbalstu, juridisko palīdzību un atbalstu advokāta palīdzības saņemšanai ārpustiesas procedūrās (loi no 91-647 du 10 juillet 1991 relative à l’aide juridique et relatif à l’aide juridictionnelle et à l’aide à l’intervention de l’avocat dans les procédures non juridictionnelles).

3 Vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Juridisko palīdzību piešķir Juridiskās palīdzības birojs (bureau de l’aide juridictionnelle), kas izveidots Apvienotajās (Augstās instances un Instances) tiesās (Tribunal judiciaire), ievērojot vairākus finanšu, valstspiederības, dzīvesvietas un pieņemamības kritērijus.

Šo palīdzību noteiktās situācijās arī var piešķirt, ievērojot atkāpju nosacījumus (skatīt tālāk tekstā).

Finanšu kritēriji

Jūs esat tiesīgs saņemt juridisko palīdzību, ja jūsu ar nodokli apliekamie atsauces ienākumi (revenu fiscal de référence) vai jūsu nodokļu maksātspēja un mantas apjoms ir zem dekrētā noteiktajām robežvērtībām.

2021. gada 1. janvārī stājās spēkā jauni noteikumi, ar kuriem groza atbilstības kritērijus attiecībā uz piekļuvi juridiskajai palīdzībai. Tiesības saņemt atbalstu tagad tiek piešķirtas, pamatojoties uz tālāk minētajiem faktoriem.

• Ar nodokli apliekamie atsauces ienākumi (revenu fiscal de référence). Ar nodokli apliekamie atsauces ienākumi atbilst gada ienākumu summai, ko aprēķina nodokļu iestādes un kas norādīta nodokļu aprēķina paziņojumā. Atbalsttiesīguma robežvērtības ir noteiktas 2020. gada 28. decembra Dekrēta 2020-1717 par juridisko palīdzību (décret 2020-1717 du 28 décembre 2020 relatif à l’aide juridictionnelle) 3. pantā. Piemēram, 2021. gadā iesniegtos juridiskās palīdzības pieteikumus izvērtē, ņemot vērā ar nodokli apliekamo atsauces ienākumu summu, kas norādīta pēdējā nodokļu aprēķina paziņojumā. No 2021. gada 1. janvāra, lai saņemtu pilnīgu juridisko palīdzību, ar nodokli apliekamo atsauces ienākumu summa vienai personai nedrīkst pārsniegt 11 262 EUR un, lai saņemtu daļēju juridisko palīdzību, — 16 890 EUR. Ar nodokli apliekamie atsauces ienākumi, ko ņem vērā, izskatot juridiskās palīdzības pieteikumu, ir jūsu mājsaimniecības kā ienākuma nodokļa bāzes vienības ar nodokli apliekamie ienākumi. Ja jūsu mājsaimniecībā kā ienākuma nodokļa bāzes vienībā ietilpst vairāki cilvēki, nosakot maksimālās summas, kuras nedrīkst pārsniegt, tiek ņemti vērā visu šo personu ienākumi. Tomēr, ja juridisko palīdzību pieprasa tiesvedības procedūrām, kas saistītas ar strīdu starp pieteikuma iesniedzēju un viņa mājsaimniecības kā ienākuma nodokļa bāzes vienības locekli, ienākumu maksimālās summas tiks pārbaudītas individuāli; šādos gadījumos palīdzības atbilstības pārbaudē ņem vērā nodokļu maksātspēju.
• Kustama manta (galvenokārt uzkrājumi): ja tās vērtība pārsniedz pilnīgas juridiskās palīdzības saņemšanai noteikto ienākumu maksimālo summu (t. i., 11 262 EUR vienai personai 2020. gadā), prasītājs nav tiesīgs saņemt juridisko palīdzību.
• Nekustama manta (izņemot galvenās dzīvesvietas un uzņēmējdarbības vietas telpas): ja tās vērtība pārsniedz daļējas juridiskās palīdzības saņemšanai noteikto ienākumu maksimālo summu divkāršā apmērā (t. i., 33 780 EUR vienai personai 2020. gadā), prasītājs nav tiesīgs saņemt juridisko palīdzību.

Ja mājsaimniecību kā ienākuma nodokļa bāzes vienību veido vairāki cilvēki, maksimālo nepārsniedzamo summu noteikšanā tiek ņemta vērā visu šo personu kustamā un nekustamā manta. Tomēr, ja juridisko palīdzību pieprasa tiesvedības procedūrām, kas saistītas ar strīdu starp pieteikuma iesniedzēju un viņa mājsaimniecības kā ienākuma nodokļa bāzes vienības locekli, mantas maksimālās vērtības tiks pārbaudītas individuāli.

• Mājsaimniecības kā ienākuma nodokļa bāzes vienības sastāvs: Ja mājsaimniecību kā ienākuma nodokļa bāzes vienību veido vairāki cilvēki, ienākumu un mantas maksimālās summas tiks palielinātas šādi:
  • 0,18 reizes par katru no pirmajiem diviem papildu cilvēkiem;
  • 0,1137 reizes par pārējiem papildu cilvēkiem.

Tomēr juridisko palīdzību bez ienākumu kritēriju izvērtēšana piešķir vissmagākajos noziegumos cietušajām personām (cietušie uzbrukumos ar nolūku apdraudēt dzīvību vai nodarīt miesas bojājumus) un viņu atbalsta saņēmējiem.

• Valstspiederības kritērijs

Juridisko palīdzību var piešķirt Francijas valstspiederīgajiem vai ES dalībvalstu (izņemot Dānijas) valstspiederīgajiem vai citas valsts valstspiederīgajiem, kuri pastāvīgi un likumīgi dzīvo Francijā. To var arī piešķirt saistībā ar Francijas tiesā izskatīšanā esošu lietu ārvalstniekiem, kuri nedzīvo Francijā, bet ir tādas valsts valstspiederīgie, kurai ar Franciju ir starptautisks vai divpusējs nolīgums, uz kā pamata tās valstspiederīgie ir tiesīgi saņemt juridisko palīdzību.

Dzīvesvietas kritērijs

Izņemot iepriekš minētos gadījumus, pastāvīga un likumīga dzīvesvieta Francijā ir vispārīgs noteikums.

Tomēr ārvalstniekiem juridisko palīdzību bez dzīvesvietas nosacījuma piešķir tad, ja viņi ir nepilngadīgie, liecinieki, kuri saņem palīdzību, personas, par kurām tiek veikta izmeklēšana, apsūdzētas, aizdomās turētas vai notiesātas personas vai lietas dalībnieki, kuri prasa atlīdzināt kaitējumu kriminālprocesā gadījumos, ja uz viņiem attiecas aizsardzības rīkojums saskaņā ar Civilkodeksa 515-9. pantu, ja uz viņiem attiecas iespēja vienoties par soda samazināšanu vai ja uz viņiem attiecas tiesvedība, kas saistīta ar nosacījumiem, kuri ir noteikti Kodeksā par ārvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Francijā un patvēruma tiesībām Francijā.

• Pieņemamības kritērijs

Juridisko palīdzību piešķir personām, kuru prasības nav acīmredzami nepieņemamas vai nepamatotas. Šis nosacījums nav piemērojams apsūdzētajiem lietā, civiltiesiski atbildīgām personām, lieciniekiem, kuri saņem palīdzību, vai apsūdzētajām, aizdomās turētajām vai notiesātajām personām.

Prasības iesniedzējam tiek atteikta juridiskā palīdzība par apelācijas sūdzību, ja nav iespējams noteikt pamatotu apelācijas sūdzības pamatojumu.

Ja juridiskā palīdzība tiek atteikta šāda iemesla dēļ, bet tiesnesis atļauj prasības iesniedzējam celt prasību, prasības iesniedzējam tiek atlīdzinātas radušās vai samaksātās izmaksas, izdevumi un nodevas tādā apjomā, kas nepārsniedz to juridiskās palīdzības apjomu, kāds viņam pienāktos, ņemot vērā viņa finansiālo stāvokli.

Īpašas situācijas

Juridisko palīdzību piešķir bez atbilstības kritēriju pārbaudes, ja prasītājs jau ir saņēmis juridisko palīdzību attiecībā uz savu prasību lietā un atbildētājs ir iesniedzis apelāciju pret pieņemto lēmumu, kas ir labvēlīgs prasītājam, vai ja viņš ceļ prasību Valsts Patvēruma tiesību tiesā (Cour nationale du droit d’asile).

Tāpat arī personām, kuras neatbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem, izņēmuma kārtā var tikt piešķirta juridiskā palīdzība, ja viņu iesniegtā prasība šķiet īpašas intereses vērta, ņemot vērā strīda priekšmetu vai tiesvedības paredzamās izmaksas (1991. gada 10. jūlija Likuma par juridisko palīdzību 6. pants).

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Juridiskā palīdzība tiek piešķirta prasības iesniedzējiem un atbildētājiem visās strīdus un bezstrīdus lietās visās tiesā un attiecībā uz nepilngadīgu personu uzklausīšanu.

To var piešķirt attiecībā visa tiesvedības procesa vai tā daļas laikā, kā arī lai palīdzētu panākt izlīgumu pirms lietas izskatīšanas tiesā.

Juridisko palīdzību var arī piešķirt, lai nodrošinātu tiesas nolēmuma vai jebkura cita izpildraksta izpildi, arī no citām ES dalībvalstīm, izņemot Dānijas.

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Ja tiesvedība apdraud attiecīgās personas būtiskos dzīves apstākļus, jo īpaši izpildes gadījumā, kas saistīta ar piedziņu vai izlikšanu, šādai personai var sniegt pagaidu juridisko palīdzību. Šādos gadījumos to var piešķirt Juridiskās palīdzības biroja vadītājs vai kompetentā tiesa vai tās priekšsēdētājs. Krimināllietās procedūra ļauj sniegt juridisko palīdzību steidzamos apstākļos (piemēram, iestāšanās lietā nopratināšanas laikā pirmās instances tiesā vai, ja notiek tūlītēja stāšanās tiesas priekšā).

Pagaidu juridisko palīdzību piešķir tiesvedības procesa laikā, un tā attiecas uz visām tiesas darbībām.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu var lejupielādēt un izdrukāt, pārkopējot savā pārlūkprogrammā šādu saiti:

https://www.justice.fr/formulaire/demande-aide-juridictionnelle

Juridisko palīdzību var prasīt pirms pieteikuma iesniegšanas vai tiesvedības gaitā.

Jūs varat pieteikties juridiskās palīdzības saņemšanai arī pēc tiesvedības izbeigšanas, piemēram, lai panāktu tiesas nolēmuma izpildi.

Juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu varat iegūt no savas dzīvesvietas kompetentās tiesas vai vietā, kur lieta tiks izskatīta, kā arī no jums vistuvāk esošā “Tiesiskuma punkta” (Tiesiskuma un tiesību nami (Maisons de la Justice et du Droit), Tiesību piekļuves punkts (Point d’Accès au Droit) vai tiesību piekļuves informācijas centrs (Relais d’Accès au Droit)). Lai noskaidrotu tā atrašanās vietu, skatiet šādu tīmekļa vietni: http://www.annuaires.justice.gouv.fr/lieux-dacces-aux-droits-10111/.

Ja esat Francijas pilsonis, kas dzīvo ārzemēs, veidlapu var iegūt arī konsulātos vai:

Département de l'entraide, du droit international privé et européen, Ministère de la Justice,

Direction des affaires civiles et du sceau,

13 place Vendôme, 75042 Paris Cedex 01.

Ja esat ārvalstnieks, kas nedzīvo Francijā, juridiskās palīdzības veidlapu var saņemt no centrālās iestādes, kuru jūsu valsts ir izraudzījusies starptautiskās juridiskās palīdzības pieteikumu nosūtīšanai. Lielākā daļa valstu šim mērķim ir izvēlējušās savu Tieslietu ministriju. Francija ir izraudzījusies iepriekš minēto Tieslietu ministrijas departamentu — Bureau du droit de l’Union, du droit international privé et de l’entraide civile —, lai izskatītu to Eiropas Padomes dalībvalstu iedzīvotāju civillietu, komerclietu vai administratīvo lietu pieteikumus, kuras ir 1977. gada 27. janvāra Eiropas Nolīguma par juridiskās palīdzības pieteikumu nosūtīšanu līgumslēdzējas puses ar atbildību par pieteikumu saņemšanu un nosūtīšanu.

Ja esat ES dalībvalsts (izņemot Dānijas) valstspiederīgais un jūs dzīvojat Francijā vai jūsu lieta tiek izskatīta Francijas tiesā, saskaņā ar Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2003/8/EK jūs varētu būt tiesīgs saņemt pārrobežu juridisko palīdzību civillietās un komerclietās. Par šo pieteikumu apstrādi Francijā atbildīgais birojs ir:

Bureau de l’aide juridictionnelle

Service de l’accès au droit et à la justice et de l’aide aux victimes (SADJAV)

Ministère de la Justice

13 place Vendôme, 75042 Paris Cedex 01.

N.B.: Drīz juridiskās palīdzības saņemšanai būs iespējams pieteikties, izmantojot Juridiskās palīdzības informācijas sistēmas (Système d’information de l’aide juridictionnelle) atbalsta pakalpojumu, kas patlaban tiek izmēģināts dažās tiesās.

Juridiskās palīdzības informācijas sistēma dos iespēju fiziskām personām pieteikties juridiskās palīdzības saņemšanai, izmantojot internetu, un ļaus Juridiskās palīdzības birojam saņemt attiecīgos pieteikumus, tādējādi vienkāršojot procedūras fiziskajām personām un saīsinot laiku, kas vajadzīgs pieteikumu apstrādei.

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa ir jāaizpilda, un tai jāpievieno apliecinošie dokumenti (nodokļu aprēķina paziņojums, ģimenes apstākļu vai valstspiederības apliecinājums u. c.) saskaņā ar 2020. gada 30. decembra Dekrētu par juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapas saturu un iekļaujamo dokumentu sarakstu (arrêté du 30 décembre 2020 relatif au contenu du formulaire de demande d’aide juridictionnelle et à la liste des pièces à y joindre). Apliecinošie dokumenti ir jo īpaši saistīti ar informāciju par finansiālajiem līdzekļiem (jūsu un to personu, kas pastāvīgi dzīvo kopā ar jums), jūsu pieteikuma priekšmetu un tiesu, kas izskata lietu.

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Jūs varat iesniegt vai nosūtīt pieteikumu jūsu dzīvesvietas Juridiskās palīdzības birojam vai tā rajona birojam, kurā atrodas tiesa, kas izskatīs jūsu lietu.

Katrā Apvienotajā tiesā (Tribunal judiciaire) (agrāk — Augstās instances tiesa (Tribunal de grande instance)) ir vienots Juridiskās palīdzības birojs, kurā izskata juridiskās palīdzības pieteikumus par lietām, kas izskatāmas minētajā tiesā vai tās rajonā esošās šādās tiesās: Apvienotā tiesa (Tribunal judiciaire), Administratīvā tiesa (Tribunal administratif), Nodarbinātības tiesa (Conseil de prud’hommes), Apelācijas tiesa (Cour d’appel) un Administratīvā apelācijas tiesa (Cour administrative d’appel)).

Atkāpjoties no noteikuma par vienotu juridiskās palīdzības biroju, savs birojs ir arī katrai no šīm tiesām:

• Kasācijas tiesa (Cour de cassation), kas ir augstākā vispārējās piekritības tiesa;
• Valsts padome (Conseil d’état), kas ir augstākā administratīvā tiesa;
• Valsts Patvēruma tiesību tiesa (Cour nationale du droit d’asile).

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Paziņojumu par Juridiskās palīdzības biroja lēmumu jums nosūtīs uz mājām.

Šajā vietnē ir pieejams tiešsaistes modelētājs, kuru var izmantot, lai aplēstu, kādas tiesības jums var būt uz juridisko palīdzību:

https://www.justice.fr/simulateurs/aide-juridictionnelle

Šī modelēšana sniedz ieskatu par jūsu iespējamajām tiesībām saņemt juridisko palīdzību. Tomēr šī modelēšana neaizstāj pienācīgu jūsu pieteikuma izskatīšanu, tāpēc tā priekšlaicīgi neietekmē lēmumu, ko pieņems Juridiskās palīdzības birojs.

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Jums būtu jāsazinās ar savu advokātu (vai juridisko amatpersonu, piemēram, tiesu izpildītāju, ekspertu, juriskonsultu u. c.) vai jums izraudzīto personu, lai paskaidrotu jūsu lietu un sniegtu visu nepieciešamo informāciju un dokumentus.

Ja jums ir piešķirta daļēja juridiskā palīdzība, jums ir jāvienojas ar attiecīgo personu par papildu maksu, ko jūs maksāsiet. Jums ir jāparaksta vienošanās, kurā šai summai ir jābūt norādītai.

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Visas personas var iecelt advokātu pēc savas izvēles.

Ja vēlaties iecelt pats savu advokātu, jums attiecīgā advokāta vārds un uzvārds ir jānorāda juridiskās palīdzības pieteikumā.

Tomēr, ja jums nav zināms advokāts, jums advokātu iecels vai nu Apvienotās tiesas (Tribunal judiciaire) (agrāk — Augstās instances tiesa (Tribunal de grande instance)) advokātu kolēģijas priekšsēdētājs, vai tās tiesas priekšsēdētājs, kura izskata lietu.

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Pilna juridiskā palīdzība ietver visus tiesas izdevumus, ieskaitot tiešos honorārus advokātam vai citām juridiskajām amatpersonām (tiesu izpildītājiem, ekspertiem, juriskonsultiem u. c.). Šīs izmaksas aprēķina pēc noteiktas likmes, kas atkarīga no tiesvedības veida.

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Atkarībā no jūsu līdzekļu apjoma jūs varat saņemt daļēju juridisko palīdzību ar divām likmēm — 55 % un 25 %, ko apmaksās valsts. Jums joprojām būs jāmaksā papildu honorārs ar mainīgu likmi, kas tiek noteikta, jums un advokātam vienojoties, advokātu kolēģijas priekšsēdētāja uzraudzībā, pie kura Jūs varat vērsties strīdus gadījumos.

Tāpat kā pilnas juridiskās palīdzības gadījumā, saņemot daļēju juridisko palīdzību, jums nav jāsedz nekādas citas tiesvedības izmaksas.

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

• Ja esat lietas dalībnieks, kas iesniedz apelāciju, jums ir jāiesniedz jauns pieteikums, kurš tiks izvērtēts, ņemot vērā tiesību aktos noteiktos atbilstības kritērijus.
• Savukārt, ja apelāciju iesniedz otra puse, visas jums piešķirtās tiesības saņemt juridisko palīdzību paliks spēkā. Tomēr jums ir jāiesniedz jauns pieteikums Apvienotās tiesas (Tribunal judiciaire) Juridiskās palīdzības birojam savā dzīvesvietā vai tajā rajonā, kurā atrodas apelācijas instances tiesa.
• Ja jau esat saņēmis juridisko palīdzību iepriekšējā tiesvedībā un vēlaties pieteikties lietas atkārtotai izskatīšanai, iepriekšējie lēmumi par atbilstību vairs nebūs spēkā. Jums jāiesniedz pieteikums Kasācijas tiesas Juridiskās palīdzības birojā, kurā tiks izskatīta ierosinātās prasības atbilstība, kā arī jūsu finansiālais stāvoklis. Apelācijas sūdzībā prasītājiem juridiskā palīdzība tiek atteikta, ja nav iespējams noteikt apelācijas sūdzības pamatojumu.

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Tiesības uz juridisko palīdzību var tikt pilnībā vai daļēji atceltas (1991. gada Likuma 50. pants un 2020. gada 28. decembra Dekrēta 2020-1717 par juridisko palīdzību 65.–68. pants) tiesvedības procesa laikā vai pēc tā ar šādiem nosacījumiem:

• ja palīdzība saņemta, pamatojoties uz nepatiesiem apgalvojumiem vai nepareiziem dokumentiem;
• saistībā ar tiesvedību, kura ir uzskatāma par procedūras nepareizu izmantošanu, vai ja tiek konstatēts, ka tā ir novilcinoša un acīmredzami nepieņemama;
• ja tiesvedības gaitā būtiski palielinās saņēmēja kustamā vai nekustamā īpašuma vērtība;
• ja ar galīgo lēmumu jums ir nodrošināti līdzekļi, kas pārsniedz juridiskās palīdzības atbilstības kritēriju maksimālās summas;
• ja tādas personas dzīvesveida ārējie elementi, kura saņem juridisko palīdzību vai atbalstu advokāta palīdzības saņemšanai, šķiet acīmredzami nesaderīgi ar ikgadējo līdzekļu apmēru, kas ņemts vērā šīs personas atbilstības izvērtēšanā.

Lēmumi par juridiskās palīdzības atcelšanu uzliek pienākumu saņēmējam atmaksāt valsts izmaksāto atbalsta summu.

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Ja jums tiek atteikta juridiskā palīdzība, lēmumu varat pārsūdzēt.

Jūs varat iesniegt apelāciju pats vai ar advokāta palīdzību.

Apelāciju var iesniegt pret lēmumu par pilnīgu juridiskās palīdzības atteikumu vai pret lēmumu piešķirt daļēju juridisko palīdzību, ja esat pieteicies(-kusies) pilnas juridiskās palīdzības saņemšanai.

Apelācija ir jāiesniedz 15 dienu laikā pēc paziņojuma par lēmumu saņemšanas.

Apelācijā jums ir jānorāda iemesli, kāpēc apstrīdat pieņemto lēmumu. Piemērs: kļūdains jūsu mājsaimniecībā esošo cilvēku skaits vai jūsu līdzekļu apmērs.

Apelācijas sūdzība ir jānosūta Juridiskās palīdzības birojam, kurš lēmumu izdevis, ierakstīta pasta sūtījuma veidā ar apliecinājumu par saņemšanu.

Jums ir jāiekļauj apstrīdētā lēmuma kopija.

Departaments, kas lēmumu izdevis, pārsūtīs jūsu pieteikumu iestādei, kura ir kompetenta izskatīt apelācijas sūdzību. Iestādi, kura ir kompetenta izskatīt apelācijas sūdzību, nosaka atkarībā no tiesas, kura atbild par tās lietas izskatīšanu, saistībā ar kuru esat pieteicies(-kusies) juridiskās palīdzības saņemšanai.

Pēc apelācijas sūdzības izskatīšanas jums tiks paziņots par lēmumu, izmantojot pastu.

Ja nepiekrītat šim jaunajam lēmumam, jums nebūs iespējas to apstrīdēt, šis otrais lēmums ir galīgs.

N.B.:

• Apelācija, ko advokāts iesniedzis Valsts padomes Juridiskās nodaļas priekšsēdētājam vai Administratīvās apelācijas tiesas priekšsēdētājam, ir jānosūta, izmantojot Télérecours attālināto apelāciju pakalpojumu.
• Juridisko palīdzību var piešķirt ar atpakaļejošu spēku, ja puse ir uzsākusi lietu un tajā uzvarējusi, bet pieprasījums iepriekš ticis noraidīts, pamatojoties uz argumentu, ka lietā nav iespējams pozitīvs spriedums.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: .

Juridiskā palīdzība - Horvātija

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Civilprocesa likuma (Zakon o parničnom postupku) 151. pantā ir norādīts, ka tiesvedības izmaksas ietver izdevumus, kas radušies tiesvedības gaitā vai saistībā ar to. Šīs izmaksas, piemēram, ietver izdevumus par pierādījumu sniegšanu, tiesas nodevas, publikācijas izmaksas, dienas naudas un ceļa izdevumus tiesnešiem un tiesu sekretāriem, ceļa izdevumus pusēm saistībā ar to ierašanos tiesā u. tml. Tiesvedības izmaksas ietver arī atlīdzību advokātiem un citām personām, kurām saskaņā ar tiesību aktiem ir tiesības uz atlīdzību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 152. pantu katrai pusei ir jāveic priekšapmaksa par visām izmaksām, kas tai rodas savu darbību rezultātā. Ja puse rosina sniegt pierādījumus, šai pusei ar tiesas rīkojumu ir pienākums avansā samaksāt summu, kas vajadzīga, lai segtu izmaksas saistībā ar pierādījumu sniegšanu. Uzvara lietā ir pamata princips, ko ņem vērā, pieņemot lēmumu par to, kuram beigu beigās ir jāmaksā tiesvedības izmaksas. Tā Civilprocesa likuma 154. panta pirmajā daļā ir norādīts, ka lietā pilnīgi zaudējušai pusei ir pienākums maksāt otras puses izmaksas, kā arī šīs puses personas, kas iestājusies lietā, izmaksas, kas radušās tiesvedības gaitā. Personai, kas iestājusies lietā un atbalstījusi zaudējušo pusi, jāsedz savu darbību izmaksas. Ja puse ir daļēji guvusi panākumus tiesvedībā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 154. panta otro daļu tiesa lemj par izmaksu atlīdzināšanu, pamatojoties uz lietas sekmīga iznākuma pakāpi salīdzinājumā ar galējo iesniegto prasību. Īpaši noteikumi ir piemērojami gadījumos, kad tiesvedības izmaksas rodas vienas puses vainas dēļ vai kāda ar šo pusi notikušā gadījuma dēļ, ja spriedums tiek taisīts, pamatojoties uz atzīšanos, ja prasītājs atsauc prasību vai atsakās no tās, ja tiesvedībā tiek panākts izlīgums tiesā un ja tiesvedībā ir iesaistīti vairāki dalībnieki (Civilprocesa likuma 156.–161. pants).

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Saskaņā ar Bezmaksas juridiskās palīdzības likumu (Zakon o besplatnoj pravnoj pomoći) juridiskās palīdzības mērķis ir panākt vienlīdzību likuma priekšā, dot Horvātijas Republikas valstspiederīgajiem un citām personām iespēju panākt efektīvu juridisko aizsardzību un piekļuvi tiesām un citiem publisko tiesību subjektiem atbilstīgi vienlīdzīgiem nosacījumiem saskaņā ar Bezmaksas juridiskās palīdzības likumu.

Juridiskā palīdzība tiek sniegta kā primārā vai sekundārā juridiskā palīdzība.

Primārā juridiskā palīdzība ietver:

• vispārēju juridisku informāciju,
• juridiskas konsultācijas,
• iesniegumu sagatavošanu publisko tiesību subjektiem, Eiropas Cilvēktiesību tiesai un starptautiskām organizācijām saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem un šo struktūru darbības noteikumiem,
• pārstāvību procesos publisko tiesību subjektos,
• juridisko palīdzību ārpustiesas izlīguma panākšanā.

Primāro juridisko palīdzību sniedz apgabalu un Zagrebas pilsētas administratīvās struktūras (turpmāk “administratīvās struktūras”), pilnvarotas asociācijas un mācību juridiskie biroji. Sniedzot primāro juridisko palīdzību, administratīvās struktūras ir pilnvarotas sniegt vispārēju juridisku informāciju un juridiskas konsultācijas, kā arī sagatavot iesniegumus.

Sekundārā juridiskā palīdzība ietver:

• juridiskas konsultācijas,
• tiesvedības iesniegumu sagatavošanu saistībā ar strādājošo tiesību aizsardzību attiecībā uz darba devēju,
• iesniegumu sagatavošanu tiesvedības laikā,
• pārstāvību tiesas sēdēs,
• juridisko palīdzību mierizlīguma panākšanā.

Sekundāro juridisko palīdzību sniedz juristi.

Sekundārā juridiskā palīdzība arī ietver:

• atbrīvojumu no tiesvedības izmaksām,
• atbrīvojumu no tiesas nodevām.

3 Vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību ir turpmāk norādītajām personām:

• Horvātijas valstspiederīgajiem,
• bērniem, kuri nav Horvātijas valstspiederīgie, bet atrodas Horvātijā bez pieaugušā, kas ir atbildīgs saskaņā ar tiesību aktiem,
• ārvalstniekiem, kam ir pagaidu uzturēšanās atļauja, ja ir paredzēti savstarpīgi pasākumi, vai ārvalstniekiem, kam ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja,
• ārvalstniekiem, kam piešķirta pagaidu aizsardzība,
• ārvalstniekiem, kuri valsts teritorijā uzturas nelikumīgi, un ārvalstniekiem ar īstermiņa uzturēšanās atļaujām tiesvedībā saistībā ar lēmumu par izraidīšanu vai atgriešanu,
• patvēruma meklētājiem, personām ar patvēruma statusu, ārvalstniekiem ar alternatīvo statusu un viņu ģimenes locekļiem, kas likumīgi uzturas Horvātijas Republikā, tiesvedībā, kurā juridiskā palīdzība netiek sniegta atbilstīgi speciāliem tiesību aktiem.

Lai tiktu piešķirta sekundārā juridiskā palīdzība, parasti ir jāizpilda šādi nosacījumi attiecībā uz īpašumu:

1. pieteikuma iesniedzēja un tā mājsaimniecības locekļu kopējie mēneša ienākumi nedrīkst pārsniegt aprēķina bāzes summu (3326,00 HRK) vienam mājsaimniecības loceklim un
2. pieteikuma iesniedzēja un tā mājsaimniecības locekļu īpašuma kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 60 aprēķina bāzes summām atbilstošu summu (199 560,00 HRK).

Sekundārā juridiskā palīdzība tiek apstiprināta bez pieteikuma iesniedzēja ekonomiskās situācijas iepriekšēja novērtējuma, ja pieteikuma iesniedzējs ir:

1. bērns, kurš īsteno savas tiesības uz uzturlīdzekļiem;
2. vardarbīga noziedzīga nodarījuma upuris tiesvedībā, kurā īsteno savas tiesības uz kompensāciju par kaitējumu, kas nodarīts noziedzīga nodarījuma rezultātā;
3. uzturlīdzekļu maksājumu saņēmējs saskaņā ar speciāliem tiesību aktiem, kas regulē sociālā nodrošinājuma tiesības; vai
4. dzīves dārdzības kompensācijas pabalsta saņēmējs saskaņā ar Horvātijas Neatkarības kara veterānu un viņu ģimenes locekļu tiesību likumu (Zakon o pravima hrvatskih branitelja iz Domovinskog rata i članova njihovih obitelji) un Militāro un civilo kara veterānu aizsardzības likumu (Zakon o zaštiti vojnih i civilnih invalida rata).

Juridisko palīdzību var piešķirt arī pārrobežu lietās. Pārrobežu strīds ir strīds, kurā juridisko palīdzību pieprasījušās puses domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir citā ES dalībvalstī, nevis tajā dalībvalstī, kurā atrodas tiesa vai kurā jāpanāk lēmuma izpilde.

Juridiskā palīdzība pārrobežu strīdos tiek piešķirta civillietās un komerclietās, mediācijas procesos, strīdu alternatīvajā izšķiršanā, publisku instrumentu izpildē un ar šādu tiesvedību saistītajās juridiskajās konsultācijās. Juridiskās palīdzības sniegšana pārrobežu strīdos neattiecas uz nodokļu, muitas vai citiem administratīviem procesiem.

Juridiskās palīdzības pieteikuma iesniedzējam pārrobežu strīda gadījumā juridiskā palīdzība tiek piešķirta, ja pieteikuma iesniedzējs atbilst priekšnosacījumiem, kas izklāstīti Bezmaksas juridiskās palīdzības likumā. Izņēmuma kārtā juridisko palīdzību var piešķirt pieteikuma iesniedzējam, kas neatbilst Bezmaksas juridiskās palīdzības likumā paredzētajiem juridiskās palīdzības piešķiršanas nosacījumiem, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka nespēj maksāt tiesvedības izmaksas, jo tā domicila vai pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalstī un Horvātijas Republikā ir dažāda dzīves dārdzība.

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Primāro juridisko palīdzību var sniegt jebkādos juridiskos jautājumos, ja:

• pieteikuma iesniedzējam nav pietiekamu zināšanu un spēju īstenot savas tiesības,
• pieteikuma iesniedzējam nav sniegta juridiskā palīdzība, pamatojoties uz īpašiem noteikumiem,
• iesniegtais pieteikums nav acīmredzami nepamatots,
• pieteikuma iesniedzēja materiālie apstākļi ir tādi, ka profesionālas juridiskās palīdzības apmaksa varētu apdraudēt pieteikuma iesniedzēja vai tā mājsaimniecības locekļu iztiku.

Sekundāro juridisko palīdzību, ko sniedz advokāti, kā arī atbrīvojumu no tiesvedības izmaksu nomaksas var piešķirt šāda veida tiesvedībā:

• tiesvedībā par lietu tiesībām, izņemot zemesgrāmatas procedūras,
• tiesvedībā par darba attiecībām,
• tiesvedībā par ģimenes attiecībām, izņemot tiesvedību par laulības šķiršanu uz abpusējas vienošanās pamata, ja laulātajiem nav kopīgu vai adoptētu nepilngadīgu bērnu vai bērnu, kuri sasnieguši pilngadību, bet atrodas vecāku aizgādībā,
• tiesvedībā par izpildes un nodrošinājuma procedūrām attiecībā uz prasījumu piespiedu piedziņu vai nodrošināšanu, kas izriet no tiesvedības, kurā var piešķirt juridisko palīdzību saskaņā ar Bezmaksas juridiskās palīdzības likuma noteikumiem,
• mierizlīguma gadījumā,
• izņēmuma kārtā visās citās administratīvajās un civiltiesiskajās tiesvedībās, ja rodas šāda vajadzība pieteikuma iesniedzēja un tā mājsaimniecības locekļu specifisko dzīves apstākļu dēļ atbilstīgi Bezmaksas juridiskās palīdzības likuma pamatmērķim.

Advokātu sniegto sekundāro juridisko palīdzību var piešķirt iepriekš minētajās tiesvedībās atbilstīgi šādiem nosacījumiem:

• tiesvedība ir sarežģīta,
• pieteikuma iesniedzējs nevar pats sevi pārstāvēt,
• pieteikuma iesniedzēja materiālie apstākļi ir tādi, ka profesionālas juridiskās palīdzības apmaksa varētu apdraudēt pieteikuma iesniedzēja vai tā mājsaimniecības locekļu iztiku atbilstīgi īpašiem nosacījumiem, kas paredzēti Bezmaksas juridiskās palīdzības likuma 14. pantā,
• ja tiesvedība nav kaitnieciska,
• ja pēdējo sešu mēnešu laikā pieteikuma iesniedzēja pieteikums nav ticis noraidīts apzināti nepareizas informācijas sniegšanas dēļ,
• pieteikuma iesniedzējam nav sniegta juridiskā palīdzība, pamatojoties uz īpašiem noteikumiem.

Atbrīvojumu no tiesas nodevām var piešķir jebkādā tiesvedībā (civillietās un administratīvos strīdos), ja pieteikuma iesniedzēja materiālie apstākļi ir tādi, ka tiesas nodevu apmaksa varētu apdraudēt pieteikuma iesniedzēja un tā mājsaimniecības locekļu iztiku atbilstīgi īpašiem nosacījumiem, kas izklāstīti Bezmaksas juridiskās palīdzības likuma 14. pantā. Kad tiek pieņemts lēmums, īpaša uzmanība tiek pievērsta tiesvedības tiesas nodevu summai, attiecībā uz kuru tiek prasīts atbrīvojums.

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Administratīvajai struktūrai jāpieņem lēmums par pieteikumu sekundārās juridiskās palīdzības sniegšanai 15 dienu laikā no tā iesniegšanas datuma. Ja pieteikuma iesniedzējs zaudē tiesības rosināt tiesvedību, kuras vajadzībām tas iesniedzis pieteikumu, jo ir notecējis rosināšanas periods, administratīvajai struktūrai ir jāpieņem lēmums par pieteikumu īsākā laika periodā, lai pieteikuma iesniedzējs varētu savlaicīgi rosināt tiesvedību.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Procedūru primārās juridiskās palīdzības sniegšanai uzsāk, tieši sazinoties ar primārās juridiskās palīdzības sniedzēju (pilnvarotu asociāciju, mācību juridisko biroju vai administratīvo struktūru), un nav nepieciešams iesniegt konkrētu pieteikuma veidlapu.

Procedūru sekundārās juridiskās palīdzības sniegšanai uzsāk, iesniedzot kompetentajai iestādei juridiskās palīdzības pieteikumu, kas sagatavots, izmantojot norādīto veidlapu. Juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu var saņemt iestādēs, kā arī iestāžu un Tieslietu un publiskās pārvaldes ministrijas (Ministarstvo pravosuđa i uprave) tīmekļa vietnēs.

Pieteikumus juridiskās palīdzības saņemšanai pārrobežu strīdā un lūgumus pieteikumu nosūtīšanai, lai saņemtu juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, ir jāiesniedz, izmantojot veidlapas, kuras noteiktas Komisijas 2004. gada 9. novembra Lēmumā 2004/844/EK, ar ko ievieš veidlapu juridiskās palīdzības pieprasījumiem saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos, un Komisijas 2005. gada 26. augusta Lēmumu 2005/630/EK, ar ko ievieš veidlapu juridiskās palīdzības pieprasījumu pārsūtīšanai saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/8/EK, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Pārrobežu strīdā veidlapas un visus pievienotos dokumentus jāiesniedz iztulkotus horvātu valodā. Pretējā gadījumā pieteikums tiek noraidīts.

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Kad pieteikums tiek iesniegts kompetentajā administratīvajā struktūrā, tam jāpievieno pieteikuma iesniedzēja un tā mājsaimniecības locekļu rakstveida atļauja piekļūt visiem datiem par kopējiem ienākumiem un aktīviem, kurā pieteicējs apliecina, ka sniegtā informācija ir pareiza un pilnīga.

No vardarbības ģimenē cietušie sniedz atļauju piekļūt tikai visiem saviem datiem par ienākumiem un īpašumu. Piekrišanu nesniedz tie mājsaimniecības locekļi, kuri piedalās tiesvedībā atbildētāja statusā vai kuru intereses ir pretējas pieteikuma iesniedzēja interesēm.

Pieteikuma veidlapai juridiskās palīdzības saņemšanai pārrobežu strīdā ir jāpievieno attiecīga dokumentācija, kas vajadzīga, lai pieņemtu lēmumu par pieteikumu.

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Procedūru primārās juridiskās palīdzības sniegšanai uzsāk, tieši sazinoties ar primārās juridiskās palīdzības sniedzēju (pilnvarotu asociāciju, mācību juridisko biroju vai administratīvo struktūru), un nav nepieciešams iesniegt konkrētu pieteikumu, savukārt procedūra sekundārās juridiskās palīdzības sniegšanai tiek uzsākta, iesniedzot pieteikumu kompetentajai administratīvajai struktūrai, kuras teritorijā ir pieteikuma iesniedzēja domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta.

Pieteicējam, kura domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir Eiropas Savienības dalībvalstī un kurš vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, kas tiek izskatīts Horvātijas Republikas tiesā, ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikums Horvātijas Republikas Tieslietu un publiskās pārvaldes ministrijai (saņēmēja iestāde).

Pieteicējam, kura domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir Horvātijas Republikā un kurš vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, kas tiek izskatīts citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesā, ir jāiesniedz pieteikums iestādē, kura ir atbildīga par tā pastāvīgās vai parastās dzīvesvietas apgabalu.

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Sekundārā juridiskā palīdzība tiek piešķirta pieteikuma iesniedzējam, kurš atbilst tiesību uz juridisko palīdzību īstenošanas nosacījumiem, pieņemot lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu. Administratīvajai struktūrai jāpieņem lēmums par pieteikumu 15 dienu laikā no tā iesniegšanas datuma.

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Lēmums par juridiskās palīdzības sniegšanu ietver tiesības izmantot dažas vai visas sekundārās juridiskās palīdzības formas noteikta veida un līmeņa procesos. Iepriekš minētais lēmums satur juridiskās palīdzības saņēmēja persondatus, īsu tās juridiskās lietas aprakstu, kuras vajadzībām piešķirta juridiskā palīdzība, apstiprinātās juridiskās palīdzības formu un apjomu, informāciju par advokātu, kurš sniegs juridisko palīdzību, kā arī citus lēmumam būtiskus datus.

Kad pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieteikumu juridiskās palīdzības saņemšanai tiesas nodevu nomaksas atbrīvojuma formā, tam, iesniedzot iesniegumu vai veicot citu darbību tiesvedības laikā, jāinformē tiesa par tā tiesas nodevu nomaksas atbrīvojuma pieteikumu un jāiesniedz lēmums, uz kura pamata tas ir atbrīvots no tiesas nodevu nomaksas, ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas datuma vai no citas darbības veikšanas datuma tiesvedības laikā.

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Lēmumā par sekundārās juridiskās palīdzības piešķiršanu tiek arī noteikts advokāts, kurš sniegs juridisko palīdzību. Juridiskās palīdzības saņēmējam ir jāiesniedz lēmums advokātam, kurš norādīts lēmumā. Izņēmuma kārtā administratīvā struktūra palīdzības saņēmējam ieceļ citu advokātu, ja ir saņemta palīdzības saņēmēja iepriekšēja piekrišana, kas pievienota juridiskās palīdzības pieteikumam.

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Kā norādīts iepriekš, lēmums par juridiskās palīdzības sniegšanu ietver arī tiesības izmantot dažas vai visas sekundārās juridiskās palīdzības formas noteikta veida un līmeņa procesos. Atbilstīgi lēmumam par juridiskās palīdzības piešķiršanu tās saņēmējs var būt pilnībā vai daļēji atbrīvots no advokāta honorāra, tiesvedības izmaksu (izņemot no liecinieku, tulku, ekspertu, izmeklēšanas un tiesas publikāciju apmaksas avansā) un tiesas nodevu samaksas.

Juridiskā palīdzība tiek piešķirta pilnā apmērā, ja pieteikuma iesniedzējs saņem atbalsta pabalstu saskaņā ar speciāliem noteikumiem, kas regulē sociālās drošības sistēmas tiesību izmantošanu, vai dzīves dārdzības kompensācijas pabalstu saskaņā ar Horvātijas Neatkarības kara veterānu un viņu ģimenes locekļu tiesību likumu un Militāro un civilo kara veterānu aizsardzības likumu vai ja pieteikuma iesniedzēja un tā mājsaimniecības locekļu kopējie ienākumi nepārsniedz 50 % no aprēķina bāzes ikmēneša summas vienam mājsaimniecības loceklim.

Pieteikuma iesniedzēja un tā mājsaimniecības locekļu kopējo ienākumu summai pārsniedzot 50 % no aprēķina bāzes vienam mājsaimniecības loceklim, tiek samazināta juridiskās palīdzības summa, kā norādīts tālāk: par katru ienākuma palielinājumu 10 % apmērā juridiskās palīdzības summa tiek samazināta par 10 %, tomēr juridiskās palīdzības summa nedrīkst būt mazāka par 50 % no izmaksām, kas noteiktas juridiskās palīdzības sniegšanai.

Ja juridiskā palīdzība nav piešķirta pilnībā, pieteikuma iesniedzējs var iesniegt pārsūdzību Tieslietu un publiskās pārvaldes ministrijai attiecībā uz to lēmuma daļu, kur atteikta juridiskās palīdzības piešķiršana. Šāda pārsūdzība nekavē apstiprinātās juridiskās palīdzības summas izmantošanu. Pret Tieslietu un publiskās pārvaldes ministrijas lēmumu noraidīt pārsūdzību var rosināt administratīvu procesu.

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Ja ir piešķirta samazināta juridiskās palīdzības summa, pārējās izmaksas jāsedz juridiskās palīdzības saņēmējam. Tomēr, ja juridiskās palīdzības saņēmējs uzvar lietā, tiesa lemj, ka juridiskās palīdzības saņēmēja izmaksas ir jāsedz otrai tiesvedības pusei.

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Juridiskās palīdzības pieteikumā var norādīt, ka tiek lūgts piešķirt juridisko palīdzību abiem civilprocesa posmiem. Lai sagatavotu ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ir jāiesniedz īpašs pieteikumus un tiek pieņemts īpašs lēmums tikai attiecībā uz šo juridisko darbību.

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Ja tiesvedības laikā juridiskās palīdzības saņēmēja vai tā mājsaimniecības locekļu finansiālā situācija uzlabojas tiktāl, ka, ja šāda labāka finansiālā situācija būtu bijusi pieteikuma iesniegšanas laikā, tas būtu ietekmējis pieteicēja tiesības uz juridiskās palīdzības saņemšanu un šādas palīdzības apjomu, kompetentā administratīvā struktūra daļēji vai pilnībā atceļ lēmumu par juridisko palīdzību. Juridiskās palīdzības saņēmējiem ir jāinformē administratīvā struktūra par jebkādu uzlabojumu to finansiālajā situācijā astoņu dienu laikā, kopš viņi uzzinājuši par šādu uzlabojumu. Juridiskās palīdzības saņēmējs var Tieslietu un publiskās pārvaldes ministrijai pārsūdzēt lēmumu, ar kuru tika atcelts lēmums par juridiskās palīdzības sniegšanu, 15 dienu laikā no lēmuma saņemšanas. Pret Tieslietu un publiskās pārvaldes ministrijas lēmumu var rosināt administratīvu procesu.

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Pieteikuma iesniedzējs vai juridiskās palīdzības saņēmējs var pārsūdzēt administratīvās struktūras lēmumu noraidīt pieteikumu par juridiskās palīdzības sniegšanu vai to lēmuma daļu, kurā noraidīta pilnīgas juridiskās palīdzības sniegšana, 15 dienu laikā no lēmuma saņemšanas. Tieslietu un publiskās pārvaldes ministrijai jāpieņem lēmums pārsūdzības lietā astoņu dienu laikā no derīgas pārsūdzības saņemšanas. Pret Tieslietu un publiskās pārvaldes ministrijas lēmumu var rosināt administratīvu procesu.

Papildu informācija

Tieslietu un publiskās pārvaldes ministrijas tīmekļa vietne

Bezmaksas juridiskās palīdzības likums (Narodne novine (NN, Horvātijas Republikas Oficiālais Vēstnesis), 143/13 un 98/19)

Civilprocesa likums (NN, 53/91, 91/92, 58/93, 112/99, 88/01, 117/03, 88/05, 02/07, 84/08, 96/08, 123/08, 57/11, 148/11 — konsolidētā teksta versija, 25/13, 89/14, 70/19)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Juridiskā palīdzība - Itālija

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

(Likumdošanas avoti) — Noteikumi, kas regulē tiesvedības izmaksu, tajā skaitā juridiskās palīdzības, kategorijas un procedūras, ir visaptveroši izklāstīti 2002. gada 30. maija Prezidenta dekrētā Nr. 115 (Oficiālais Vēstnesis Nr. 139/2002), kas pēdējoreiz grozīts ar 2019. gada 7. marta Likumdošanas dekrētu Nr. 24 (2019. gada 26. marta Oficiālais Vēstnesis Nr. 72, attiecina juridisko palīdzību uz meklētām personām, kam piemēro Eiropas apcietināšanas ordera izpildes procesu), kurā ir ietverts Konsolidētais teksts par juridiskām izmaksām (74.–145. pants, jo īpaši 74.–89. panta kopējie noteikumi, īpašie noteikumi par juridisko palīdzību civillietās, administratīvajās lietās, revīzijas un nodokļu lietās, 119.–145. pants).

1942. gada 13. jūnija Likums Nr. 794, ar attiecīgiem grozījumiem, nosaka advokāta honorāru par civillietu, komerclietu, administratīvo un nodokļu lietu vešanu; honorārus par atsevišķiem juridiskajiem pakalpojumiem maksā, pamatojoties uz tarifiem, kas apstiprināti ar 1994. gada ministra rīkojumu Nr. 585.

(Tiesāšanās izmaksas) — civillietās un komerclietās izmaksas plašākā nozīmē ietver gan tiesāšanās izmaksas, gan juridiskā pārstāvja izdevumus un honorāru. Tiesāšanās izmaksas ir standarta maksājums par lietas iekļaušanu lietu reģistrā un citi izmaksu posteņi, kas varētu rasties (piemēram, ekspertu atzinumi un dokumentu kopiju izgatavošanas maksas).

2002. gada Konsolidētajā tekstā Nr. 115 minēto standarta maksājumu maksā ikvienā procesa instancē, ieskaitot bankrota procedūru un bezstrīdus tiesvedību, izņemot, ja likumā ir īpaši paredzēti izņēmumi.

Jo īpaši maksājums nav jāveic tiesvedībā par personas ģimenes stāvokli un civilstāvokli, kā noteikts Civilprocesa kodeksa IV grāmatā (piemēram, lietās par laulāto atšķiršanu un nepilngadīgo bērnu uzturēšanu, laulāto mantiskajām attiecībām, bēgļa statusa atzīšanu), prevencijas tiesvedībā (piemēram, apķīlāšanu parāda nodrošināšanai), zemesgrāmatu tiesvedībā, nodošanas un atbrīvošanas izpildu procesā, bērna uzturlīdzekļu maksāšanas tiesvedībā, visās tiesvedībās par bērniem (piemēram, tiesvedībā par vecāku atbildību), kā arī kompetences un jurisdikcijas noteikšanas procesā.

Pusei prasības pieteikuma nobeigumā ir pienācīgi jānorāda izņēmuma piemērošanas pamatojums.

Standarta maksājums nav jāmaksā ar kriminālprocesu saistītās civilprasībās par zaudējumu atlīdzināšanu, ja pieteikumā ir vienīgi lūgts notiesāt pārkāpēju; ja tiek iesniegts pieteikums par kompensācijas saņemšanu, tajā skaitā provizorisku, pieteikuma apmierināšanas gadījumā maksājums ir jāveic. Maksājuma apmērs atkarībā no lietas vērtības un būtības ir no 62 EUR līdz 930 EUR.

(Maksāšanas pienākums) — katrai pusei ir jāsedz izmaksas par tās aizpildītajiem vai pieprasītajiem procesuālajiem dokumentiem, kā arī jāmaksā par prasībai nepieciešamajiem dokumentiem, ja tas paredzēts likumā vai to nosaka tiesnesis (piemēram, maksājumi par eksperta atzinumiem). Ja puse ir tiesīga saņemt juridisko palīdzību, izmaksas sedz valsts.
Standarta maksājums jāmaksā personai, kura iesniedz prasību, iesniedz sākotnējo apelācijas sūdzību vai izpildes procesā iesniedz pieteikumu par cesiju vai pārdošanu.

Lietas vērtību norāda ierosināšanas dokumenta secinājumos; pusei, kura groza pieteikumu, iesniedz pretprasību vai iestājas lietā patstāvīgi, palielinot lietas vērtību, ir jāmaksā papildu maksājums.

(Izmaksu piespriešanas kritēriji) — saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 91. pantā noteikto vispārējo principu tiesnesis ar tiesvedībā pieņemto spriedumu arī uzdod zaudējušai pusei atlīdzināt uzvarējušās puses tiesāšanās izmaksas.
Tiesnesim ir rīcības brīvība attiecībā uz izmaksām, un tas var uzdot tās segt daļēji vai pilnībā, ņemot vērā strīda kopējo iznākumu, Viņam ir jāņem vērā, cik lielā mērā prasījums ir kopumā pamatots. Šo lēmumu var apstrīdēt.

Zaudējušai pusei ir jāatlīdzina uzvarētāja advokāta izdevumi un honorārs, kā arī naudas summas, kas samaksātas tiesas ieceltiem ekspertiem vai lieciniekiem, kuru atlīdzību nosaka tiesa. Zaudējušai pusei ir jāsedz arī pārējās ar procesa vešanu saistītās izmaksas, kas tiek samaksātas tiesas lietvedim vienlaikus ar sprieduma paziņošanas izmaksām.

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Itālijas tiesību sistēmā “juridiskās palīdzības” institūts, kas nodrošina maznodrošinātu personu, ja to pozīcija nav acīmredzami nepamatota, Itālijā likumīgi dzīvojošu ārvalstnieku, ja iestājusies situācija vai fakts, kas ir par pamatu tiesvedības ierosināšanai, un bezvalstnieku aizstāvību (Prezidenta dekrēta Nr. 115/2002 119. pants), paredz šādu personu atbrīvošanu no pienākuma segt noteiktas izmaksas (“spese prenotate a debito” jeb iepriekš apmaksājamas tiesas nodevas), savukārt citas izmaksas sedz valsts.

Ja personai ir tiesības uz juridisko palīdzību, dažas nodevas tai nav jāmaksā, savukārt citas apmaksā valsts. Nav jāmaksā standarta maksājums, vienreizējie maksājumi par paziņošanu pēc oficiāla pieprasījuma, atsevišķas nodevas (reģistra nodevas, hipotēkas un zemesgrāmatu nodevas) un maksājumi par kopiju izgatavošanu.

Valsts apmaksā:

1. advokāta honorāru un izdevumus;
2. tiesnešu, amatpersonu un tiesu varas amatpersonu ceļa izdevumus un izmaksas par pienākumu pildīšanu ārpus tiesas;
3. liecinieku, tiesas amatpersonu un ekspertu ceļa izdevumus un izmaksas; tāpat atlīdzina izmaksas, kas pēdējiem radušās, pildot savus pienākumus;
4. ar tiesneša nolēmumu saistīto juridisko paziņojumu publicēšanas izmaksas;
5. oficiāli pieprasītas paziņošanas izmaksas;
6. bērnu aprūpes pabalstus.

Valstij ir tiesības uz izmaksu atlīdzināšanu un, ja tā neatgūst naudu no zaudējušās puses, tā var pieprasīt, lai izmaksas atmaksā persona, kurai ir tiesības saņemt juridisko palīdzību, šādos gadījumos:

1. ja saņēmējs uzvar lietā vai strīda izšķiršanā un saņem summu, kas atbilst vismaz seškārtīgam izmaksu apmēram, vai
2. ja prasību atsauc vai izbeidz.

Ir īpaši noteikumi, lai nodrošinātu atlīdzināšanu gadījumos, kad lietu izslēdz no lietu reģistra vai izbeidz tādēļ, ka puses nav rīkojušās vai izpildījušas juridiskās prasības.

3 Vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Civilprocesā un bezstrīdus tiesvedībā (piemēram, par laulāto atšķiršanu, bērnu aizgādību vai vecāku atbildības nolēmumiem) pilsoņiem, kam nav pietiekamu līdzekļu, ir tiesības uz juridisko palīdzību savas pozīcijas aizstāvībai, ja tās pamats nav acīmredzami nepamatots.

Bezvalstniekiem un ārvalstniekiem, kas likumīgi uzturas valstī, ir tādas pašas tiesības kā pilsoņiem, ja vien to uzturēšanās Itālijā ir bijusi likumīga dienā, kad iestājusies situācija vai fakts, kas bijis par pamatu tiesvedībai. Kritērijiem var atbilst arī bezpeļņas organizācijas vai apvienības, kas nepiedalās komercdarbībā; tas nozīmē, ka atbilstīgas ir ne tikai labdarības bezpeļņas organizācijas vai bezpeļņas organizācijas, kas izglīto mazturīgos un kam jau ir tiesības saskaņā ar Likumu Nr. 217/90, bet arī patērētāju organizācijas un lietotāji, kas iekļauti Likuma Nr. 281/98 5. panta sarakstā.

Saskaņā ar Prezidenta dekrēta Nr. 115/2002 76. pantu, lai atbilstu juridiskās palīdzības kritērijiem, pieteikuma iesniedzēja gada ienākumi, kas uzrādīti pēdējā ienākumu deklarācijā, nedrīkst pārsniegt 11 493,82 EUR (2018. gada 16. janvāra ministra dekrēts, publicēts 2018. gada 28. februāra oficiālajā vēstnesī Nr. 49).

Ienākumu sliekšņus ik pēc diviem gadiem koriģē ar Tieslietu ministrijas rīkojumu, apspriežoties ar Ekonomikas un finanšu ministriju (Prezidenta dekrēta Nr. 115/2002 77. pants), lai ņemtu vērā ISTAT iepriekšējo divu gadu laikā konstatētās patēriņa cenu indeksa izmaiņas fiziskā un garīgā darba strādniekiem.

Ja attiecīgā puse dzīvo kopā ar laulāto, civilpartneri vai citiem ģimenes locekļiem, par ienākumiem uzskata kopējos ienākumus, ko šajā laikposmā guvis katrs ģimenes loceklis, ieskaitot pieteikuma iesniedzēju.

Attiecībā uz faktiskajiem dzīvesbiedriem, kuru ienākumus būtu jāpieskaita pieteikuma iesniedzēja ienākumiem, kriminālprocesā ienākumu slieksni palielina par 1 032,91 EUR par katru ģimenes locekli, kurš dzīvo ar viņu kopā.

Ir jānorāda, ka 76. pantā minētās summas aprēķināšanai ir jāpieskaita pieteikuma iesniedzēja saņemtais šķirtā laulātā pabalsts, ja vien tas nav izmaksāts vienreizējā maksājumā.

Tiesības saņemt juridisko palīdzību ietekmē arī ienākumi no nelikumīgām darbībām, kas tiek skaidrots tādējādi, ka ienākumu revīzijas nevar balstīties uz automātiskām procedūrām, bet ir jāizskata katras atsevišķās lietas konkrētie apstākļi, tādējādi izvairoties no iespējas, ka varētu tikt ņemts vērā spēkā nestājies spriedums, jo tādējādi tiek kaitēts nevainīguma prezumpcijai. Tādēļ ir nelikumīgi atteikties piešķirt palīdzību, balstoties uz spēkā nestājušos spriedumu, no kura var prezumēt ienākumu gūšanu no nelikumīgām darbībām (Kasācijas krimināltiesas ceturtās palātas 2013. gada 20. februāra spriedums lietā Nr. 18591).

Izņēmums: ja lieta attiecas uz personiskajām tiesībām vai pieteikuma iesniedzēja intereses tiesvedībā ir pretējas citiem tās mājsaimniecības locekļiem, kurā viņš dzīvo, ņem vērā tikai personiskos ienākumus.

Tiesības saņemt juridisko palīdzību civillietās un administratīvajās lietās paliek spēkā visās procesa stadijās vai instancēs, tomēr, atšķirībā no krimināllietām, ja puse, kam piešķir palīdzību, zaudē, tā nevar izmantot juridisko palīdzību sprieduma apstrīdēšanai, ja vien nepiesakās palīdzībai atkārtoti.

Turklāt tiesības saņemt juridisko palīdzību civilprocesā nenozīmē, ka valsts ir atbildīga par to izmaksu segšanu, kuras klientam tiek uzdots maksāt uzvarējušai pusei, jo palīdzību piešķir tikai attiecībā uz palīdzības saņēmēja advokāta izdevumiem un izmaksām, ko valsts apņemas maksāt šīs puses vietā, ņemot vērā tās nestabilo finansiālo stāvokli un to, ka tās prasījumi nav acīmredzami nepamatoti (sk. Civilās kasācijas tiesas 2012. gada spriedumu Nr. 10053).

Īpaši gadījumi

Atkāpjoties no Prezidenta dekrēta Nr. 115/2002 76. panta 1. punktā noteiktajiem ienākumu sliekšņiem, dažos gadījumos uz juridisko palīdzību var pretendēt:

1. Kriminālkodeksa 572., 583-bis, 609-bis, 609‑quater, 609-octies un 612-bis pantā minētajos nodarījumos, bet, ja nodarījums izdarīts pret nepilngadīgo — Kriminālkodeksa 600., 600-bis, 600-ter, 600‑quinquies, 601., 602., 609-quinquies un 609-undecies minētajos nodarījumos cietušās personas var būt tiesīgas saņemt palīdzību, tajā skaitā neievērojot likumā paredzētos ienākumu sliekšņus (76. panta 4-ter punkts);
2. nepilngadīgiem ārzemniekiem bez pavadības, kas jebkādi piedalās tiesvedībā, ir tiesības tikt informētiem par iespēju iecelt uzticamu juriskonsultu, tostarp ar tiem ieceltā aizbildņa vai personas, kas īsteno vecāku varu, starpniecību, kā paredzēts 1983. gada 4. maija Likuma Nr. 184 3. panta 1. punktā, ar attiecīgiem grozījumiem, un tiesības saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem pieteikties juridiskās palīdzības saņemšanai jebkurā tiesvedības stadijā vai instancē (76. panta 4-quater punkts).
3. nepilngadīgiem vai pilngadīgiem bērniem, kas nav finansiāli neatkarīgi un ir zaudējuši kādu no vecākiem, kuru ir noslepkavojis laulātais, neatkarīgi no tā, vai laulātie ir bijuši atšķirti vai šķirti, vecāka civilpartneris, pat ja civilās partnerattiecības ir beigušās, vai persona, kam ar vecāku bijušas intīmas un ilgstošas attiecības ar kopdzīvi, var būt tiesības saņemt juridisko palīdzību, tajā skaitā neievērojot likumā paredzētos ienākumu sliekšņus, šādas tiesības izņēmuma kārtā piemērojot ar nodarījumu saistītajā kriminālprocesā un visos no tā izrietošajos civilprocesos, ieskaitot izpildes procesu (76. panta 4-quater punkts).
4. terora aktos vai līdzīgos aktos cietušās personas vai to tuvinieki (Likuma Nr. 206/204 10. panta 1. punkts).

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Kā minēts iepriekš, civilprocesā un bezstrīdus tiesvedībā (piem., par laulāto atšķiršanu, bērnu aizgādību vai vecāku atbildības nolēmumiem) pilsoņiem, kam nav pietiekamu līdzekļu, ir tiesības uz juridisko palīdzību savas pozīcijas aizstāvībai, ja tās pamats nav acīmredzami nepamatots.

Pastāv subjektīvi iemesli, kas liedz pretendēt uz attiecīgo atbalstu:

• pieteikuma iesniedzējs ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir notiesāts par nodarījumiem, kas ir saistīti ar izvairīšanos no ienākumu nodokļa un PVN maksāšanas;
• pieteikuma iesniedzējam palīdzību sniedz vairāk nekā viens advokāts, izņemot advokātu, kurš ir iecelts, lai kriminālprocesā piedalītos attālināti gadījumos, kad piemēro Likumu Nr. 11/1998.

Tomēr ir gadījumi, izņemot jau minētos, kad var pieņemt, ka pieteikuma iesniedzējam ir pietiekami līdzekļi, proti:

• lietās par citām personām pienākošos naudas summu un procentu nodošanu (izņemot, ja nodošanu veic, apmaksājot iepriekš pastāvošas pienākošās naudas summas vai procentus);
• ja persona ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir notiesāta par nodarījumu, kas paredzēts Kriminālkodeksa 416-bis pantā un 1973. gada 23. janvāra Prezidenta dekrētā Nr. 43 minētā Konsolidētā teksta 291-quater pantā, ietverot tikai gadījumus, kad saskaņā ar 1990. gada 9. oktobra Prezidenta dekrētā Nr. 309 minētā Konsolidētā teksta 80. pantu un 74. panta 1. punktu konstatēti vainu pastiprinošie apstākļi, vai par nodarījumu, kas izdarīts, izmantojot minētajā 416-bis pantā iekļautos nosacījumus, vai lai sekmētu šajā pantā norādīto apvienību darbības, uzskata, ka ienākumi pārsniedz noteiktos sliekšņus. Tomēr ir atļauts pierādīt pretējo (Konstitucionālās tiesas 2010. gada spriedums Nr. 139).

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Nav paredzēta īpaša procedūra ārkārtas gadījumiem. Tomēr ir jānorāda, ka saskaņā ar Konsolidētā teksta 126. pantu advokatūras padome 10 dienu laikā no brīža, kad ir iesniegts pieteikums vai tā to ir saņēmusi, var provizoriski uzreiz piešķirt pieteikuma iesniedzējam juridisko palīdzību, ja ir izpildītas prasības.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Civilprocesā pieteikumus juridiskās palīdzības sniegšanai, kas aizpildīti Konsolidētā teksta 79. un 122. pantā paredzētajā veidā un ar noteikto saturu, iesniedz vai ierakstītā sūtījumā nosūta advokatūras padomei; to var darīt tikai pieteikuma iesniedzējs vai pieteikuma iesniedzēja advokāts.

Nav skaidri noteikts, vai ierakstītajam sūtījumam nepieciešams paziņojums par saņemšanu, tādēļ to neuzskata par atbilstības kritēriju, bet pieteikuma iesniedzējs var to izvēlēties pēc sava ieskata.

Pieteikuma veidlapas ir pieejamas advokatūras padomes birojos.

Pieteikumu juridiskās palīdzības saņemšanai civillietās iesniedz advokatūras padomes birojā, kam tas ir piekritīgs atkarībā no:

• vietas, kur atrodas tiesnesis, kura lietvedībā atrodas lieta;
• vietas, kur atrodas tiesnesis, kura kompetencē ir lietas izšķiršana pēc būtības, ja process vēl turpinās;
• apelācijas tiesvedībai Kasācijas tiesā, Valsts padomē vai Revīzijas palātā — vietas, kur atrodas tiesnesis, kas pieņēmis apstrīdēto nolēmumu.

Saskaņā ar Prezidenta dekrēta Nr. 115/2002 78. pantu pieteikumu nepieņem, ja pieteikuma iesniedzējs to nav parakstījis. Paraksts ir jāapliecina advokātam vai izmantojot ar 2000. gada 28. decembra Prezidenta dekrēta Nr. 445 38. panta 3. punktu noteikto procedūru.

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Pieteikuma iesniedzēja parakstītajam pieteikumam jābūt noformētam uz parasts (neapzīmogota) papīra un tajā jānorāda šādas ziņas (Prezidenta dekrēta 79. pants):

• lūgums sniegt juridisko palīdzību,
• pieteikuma iesniedzēja un viņa/viņas mājsaimniecības locekļu personas dati un nodokļu maksātāja kods,
• paziņojums par iepriekšējā gada laikā pirms pieteikuma iesniegšanas gūtajiem ienākumiem (pašdeklarācija),
• apņemšanās informēt, ja būtiski mainījušies ienākumi, ko ņem vērā, nosakot tiesības saņemt palīdzību,
• vai lieta jau atrodas izskatīšanā,
• nākamās sēdes datums,
• ziņas par pretējo pusi un tās dzīvesvietu,
• faktiskais un juridiskais pamats apgalvotā prasījuma pamatotības izvērtēšanai,
• pierādījumi (dokumenti, kontaktinformācija, liecinieku liecības, ekspertu atzinumi utt., kuru kopijas pievieno).

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Kā jau norādīts, pieteikumu juridiskās palīdzības saņemšanai civillietās iesniedz advokatūras padomes birojā, kam tas ir piekritīgs atkarībā no:

• vietas, kur atrodas tiesnesis, kura lietvedībā tiek izskatīta lieta;
• vietas, kur atrodas tiesnesis, kura kompetencē ir lietas izšķiršana pēc būtības, ja process vēl turpinās;
• apelācijas tiesvedībai Kasācijas tiesā, Valsts padomē vai Revīzijas palātā — vietas, kur atrodas tiesnesis, kas pieņēmis apstrīdēto nolēmumu.

Kriminālprocesā pieteikums jāiesniedz tiesnesim, kurš izskata lietu, proti, ja lieta tiek izskatīta Kasācijas tiesā, kompetentais tiesnesis ir tiesnesis, kas pieņēmis apstrīdēto nolēmumu (Prezidenta dekrēta 93. un 96. pants).

Pieteikuma iesniedzējam vai pieteikuma iesniedzēja advokātam pieteikums jāiesniedz tās tiesas lietvedim, kurā atrodas tiesnesis, kas vada tiesvedību, vai jānosūta lietvedim reģistrētā sūtījumā.

Ja pieteikuma iesniedzējs ir aizturēts vai ieslodzīts, pieteikumus var pieņemt ieslodzījuma vietas direktors vai tiesas policijas amatpersona.

Pieteikumus vairs nevar iesniegt sēdes laikā.

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Pieteikuma iesniedzējam un tiesnesim nosūta tā dokumenta kopiju, ar ko advokatūras padome piešķīrusi palīdzību, noraidījusi to vai pasludinājusi pieteikumu par nepieņemamu.

Advokatūras padome pēc pieteikuma iesniegšanas:

• izvērtē apgalvotā prasījuma pamatotību un to, vai ir izpildīti atbilstības kritēriji,
• 10 dienu laikā pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:
  • par pieteikuma apmierināšanu
  • par pieteikuma nepieņemamību
  • par pieteikuma noraidīšanu
• nosūta nolēmuma kopiju pieteikuma iesniedzējam, kompetentajam tiesnesim un Ieņēmumu aģentūrai, lai pārbaudītu deklarētos ienākumus.

Ja advokatūras padome noraida juridiskās palīdzības pieteikumu vai atzīst to par nepieņemamu, to var iesniegt tiesnesim, kurš izskata lietu un kurš par to pieņem lēmumu rīkojuma formā. Ir jāievēro noteiktais termiņš.

Pēc pārbaudes pabeigšanas tiesnesis pieņem pamatotu rīkojumu, ar kuru pasludina pieteikumu par nepieņemamu, apmierina vai noraida to.

Pēc rīkojuma izdošanas tiesas lietvedis par rīkojumu paziņo pieteikuma iesniedzējam.

Krimināllietās tiesnesim rīkojums ir jāpieņem 10 dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas vai saņemšanas dienas.

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

-

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Pieteikuma iesniedzēji, kam piešķirta juridiskā palīdzība, var iecelt advokātu no juridiskās palīdzības advokātu sarakstiem, kurus sastādījušas tās apelācijas tiesas apgabala advokatūras padomes, kurā atrodas tiesnesis, kura kompetencē ir lietas izšķiršana pēc būtības, vai tiesnesis, kas izskata lietu.
Pieteikuma iesniedzēji, kam piešķirta juridiskā palīdzība, var iecelt arī ekspertu, ja likums to atļauj.

Ja lietu izskata Kasācijas tiesa, advokātu izraugās no sarakstiem, kurus sastādījušas tās apelācijas tiesas apgabala advokatūras padomes, kurā atrodas tiesnesis, kas pieņēmis apstrīdēto nolēmumu.

Juridiskās palīdzības sniedzēju–advokātu sarakstā ir profesionāļi, kuri ir pieteikušies iekļaušanai tajā un kam ir aizstāvības veidošanai nepieciešamā kvalifikācija.

Advokatūras padome pieņem lēmumu par advokātu iekļaušanu sarakstā, pamatojoties uz to spējām, vismaz sešu gadu laikā iegūto profesionālo pieredzi un faktu, ka tiem nav tikuši piemēroti disciplinārpasākumi.

Advokātus jebkurā laikā var izslēgt no saraksta. To katru gadu atjauno un publicē visos tiesas apgabala tiesu birojos.

Advokātiem, kuri pārstāv pusi, kam piešķirta palīdzība, ir jālūdz paziņot par procesa izbeigšanu, ja tās no lietu saraksta ir izslēgtas, pamatojoties uz pušu nerīkošanos (saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 309. pantu). Šā pienākuma neievērošana ir disciplinārpārkāpums.

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Juridiskās palīdzības saņēmēji (Prezidenta dekrēta 107. pants) ir atbrīvoti no noteiktu izmaksu segšanas, savukārt citas izmaksas saskaņā ar Prezidenta dekrēta Nr. 115/2002 131. pantu sedz valsts. Palīdzība aptver visas likumā paredzētās tiesāšanās izmaksas, ieskaitot eksperta iecelšanu, kas darbojas pieteikuma iesniedzēja pusē. Tomēr tā nesedz ārpustiesas konsultāciju izmaksas.

Tiesnesis apmaksā pieteikuma iesniedzēja advokāta honorāru un izdevumus katras procesa stadijas vai instances beigās, kā arī jebkurā gadījumā — pēc iecelšanas izbeigšanās.

Izdevumus un nodevas maksā arī tiesneša palīgam un jebkuram ekspertam, kas darbojas pieteikuma iesniedzēja pusē.

Par maksājuma rīkojumu paziņo saņēmējam un iesaistītajām pusēm, ieskaitot prokuroru, un šīs personas var to apstrīdēt.

Pieteikuma iesniedzēja advokāts, tiesneša palīgs un eksperts, kas darbojas pieteikuma iesniedzēja pusē, nedrīkst pieprasīt vai saņemt no klienta atlīdzību vai kompensāciju, kas nav paredzēta likumā. Vienošanās par pretējo nav spēkā, un šī aizlieguma pārkāpums ir smags disciplinārpārkāpums.

Ja civilprasība celta saistībā ar kriminālprocesu, tiesāšanās izmaksas nosaka Konsolidētā teksta 108. pants. Vispārīgi izsakoties, atbilstība tiesībām saņemt juridisko palīdzību sniedz saņēmējam tādas pašas tiesības kā vispārējos noteikumos paredzētās.

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Noteikumi par juridisko palīdzību neparedz daļēju palīdzības sniegšanu.

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Atbilstība aptver visas tiesvedības instances un stadijas, kā arī jebkuru atvasināto vai citādi saistīto procedūru (piemēram, izpildes panākšanu).

Tomēr, ja puse, kam piešķirta palīdzība, zaudē, tā nevar izmantot juridisko palīdzību nolēmuma apstrīdēšanai, izņemot ar kriminālprocesu saistītās prasībās par zaudējumu atlīdzināšanu.

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Ja procesa laikā saņēmēja ienākumi mainījušies tā, ka tas ietekmē viņa atbilstību tiesībām uz juridisko palīdzību, tiesnesis, kurš vada tiesvedību, atceļ palīdzību.
Tiesnesis, kurš vada tiesvedību, var jebkurā laikā atcelt juridisko palīdzību, ja kļuvis zināms, ka nav izpildīti atbilstības kritēriji vai ka attiecīgā puse rīkojusies vai reaģējusi ļaunticīgi vai pieļāvusi rupju neuzmanību.

Atcelšana stājas spēkā ar brīdi, kad pārbaudītas ienākumu izmaiņas, bet citos gadījumos tai ir atpakaļejošs spēks un tā paredz valsts samaksāto naudas summu atgūšanu.

Ja ir atklājies, ka ir sniegta nepatiesa informācija, finanšu birojs pieprasa atcelt palīdzību un pārsūta pierādījumus prokuroram, kurš ir atbildīgs par jebkura attiecīgi izrietošā kriminālprocesa uzsākšanu.

Pārbaudes par to, vai joprojām pastāv atbilstības kritēriji, procesa gaitā var atkārtot pēc tiesu iestāžu lūguma vai pēc finanšu biroja iniciatīvas.

Ja ir sniegtas nepatiesas ziņas par ienākumiem, par to soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena līdz pieciem gadiem un ar naudas sodu no 309,87 EUR līdz 1549,37 EUR. Sodu vai naudas sodu palielina, ja pieteikuma iesniedzējs nepatiesas informācijas sniegšanas rezultātā saņēmis vai turpina saņemt juridisko palīdzību.

Notiesāšanas gadījumā palīdzība tiek atcelta ar atpakaļejošu spēku un no pārkāpēja tiek atgūtas valsts samaksātās naudas summas (sk. Prezidenta dekrēta 136. pantu).

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Ja kompetentā advokatūras padome noraida juridiskās palīdzības pieteikumu vai atzīst to par nepieņemamu, pieteikuma iesniedzējs var atkārtoti iesniegt pieteikumu tiesnesim, kas izskata lietu un kurš par to pieņem lēmumu rīkojuma formā.

Kriminālprocesā ar Prezidenta dekrēta 99. pantu ir noteikts, ka pieteikuma iesniedzējs vai pieteikuma iesniedzēja advokāts 20 dienu laikā pēc tam, kad paziņots par pieteikuma noraidīšanu, var iesniegt apelāciju tās tiesas priekšsēdētājam vai apelācijas tiesas priekšsēdētājam, kurā atrodas tiesnesis, kurš pieteikumu noraidījis.

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Saskaņā ar Civilprocesa likumu tiesāšanās izdevumi ir:

I Tiesas izdevumi un

II Ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

Tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir noteikti, lai:

• daļēji kompensētu valstij izdevumus, kas nepieciešami tiesu darbības finansēšanai;
• atlīdzinātu tai pusei tiesāšanās izdevumus, kuras labā taisīts tiesas nolēmums;
• mudinātu parādniekus labprātīgi izpildīt saistības.

Informāciju par tiesas izdevumu samaksas vietu var saņemt katrā tiesas kancelejā.

Par lēmumu jautājumā, kas saistīts ar tiesāšanās izdevumiem, var iesniegt blakus sūdzību persona, uz kuru lēmums attiecas.

I TIESAS IZDEVUMI ir:

• valsts nodeva;
• kancelejas nodeva;
• ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.pantam par katru prasības pieteikumu — sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kā arī citiem šajā pantā paredzētajiem pieteikumiem, kurus iesniedz tiesā, — maksājama valsts nodeva noteiktā apmērā. Prasībās par laulības šķiršanu pēc prasītāja lūguma tiesnesis atliek valsts nodevas samaksu vai sadala to termiņos, ja prasītāja aprūpē ir nepilngadīgs bērns.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 38.pantu kancelejas nodeva maksājama:

• par lietā esošā dokumenta noraksta izsniegšanu, kā arī par tiesas sprieduma vai lēmuma atkārtotu izsniegšanu;
• par izziņas izsniegšanu;
• par izpildu raksta dublikāta izdošanu;
• par tiesas nolēmuma spēkā stāšanās apliecināšanu, ja šis nolēmums iesniedzams ārvalstu iestādēs;
• par liecinieku uzaicināšanu.

Civilprocesa likuma 39.pants noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir:

• summas, kas jāizmaksā lieciniekiem un ekspertiem;
• izdevumi, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas;
• ar atbildētāja meklēšanu saistītie izdevumi;
• ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi;
• ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi;
• ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi;
• ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi.

Atbrīvošana no tiesas izdevumiem:

Likumā ir noteiktas personas, kas uz likuma pamata ir atbrīvotas no tiesas izdevumiem (Civilprocesa likuma 43.panta pirmā daļa), tai skaitā, puse, kas saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

Citos gadījumos lietas dalībnieks, pamatojoties uz savu mantisko stāvokli un iesniedzot attiecīgus pierādījumus par to, var lūgt tiesai pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu no tiesas izdevumiem.

Tiesa vai tiesnesis, izskatot šādu lūgumu un ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.

Tiesas izdevumu samaksa:

Ar kontiem, kuros iemaksājama valsts nodeva, kancelejas nodeva vai ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, iespējams iepazīties portāla sadaļā “Valsts nodevas un tiesu konti”.

Tiesas izdevumu atlīdzināšana:

• Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.
• Ja prasība apmierināta daļēji, tiesas izdevumu summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
• Ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus. Prasītāja samaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.
• Tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
• Ja prasība noraidīta, atstāta bez izskatīšanas vai ja prasītājs atteicies no prasības, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos. Taču, ja prasītājs neuztur savus prasījumus, jo atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesas izdevumus valsts ienākumos piedzen no atbildētāja.
• Ja prasība apmierināta daļēji, bet atbildētājs atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, tie piedzenami valsts ienākumos no prasītāja, kas nav atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, proporcionāli tai prasījuma daļai, kura noraidīta.
• Ja abas puses ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas, tiesas izdevumus uzņemas valsts.
• Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var atlikt valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadalīt to termiņos.

Valsts nodevas atmaksa:

Ar informāciju par samaksāto valsts nodevu atmaksas pamatiem un kārtību iespējams iepazīties portāla sadaļā “nodevu atmaksa”.

II AR LIETAS VEŠANU SAISTĪTIE IZDEVUMI ir:

• izdevumi par advokāta palīdzību;
• izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm;
• ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi;
• izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību (piemēro lietām, kas ierosinātas pēc 2016.gada 1.marta).
• izdevumi par tulka palīdzību tiesas sēdē.

Ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšana:

• Ar lietas vešanu saistītos izdevumus atlīdzina likumā noteiktajā apmērā.
• Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.
• Ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.
• Ja puse, no kuras tiesai būtu jāpiedzen izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas, tad ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos izdevumus uzņemas valsts.

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība ir palīdzība juridiska rakstura jautājuma risināšanai ārpus tiesas un tiesā aizskarto vai apstrīdēto personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā paredzētajos gadījumos, veidos un apjomā.

Valsts apmaksā juridiskās konsultācijas, procesuālo dokumentu sastādīšanu un pārstāvību tiesā.

3 Kādi ir juridiskās palīdzības piešķiršanas nosacījumi?

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību var saņemt persona, kura:

1. ir ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu - attiecīgu izziņu izsniedz pašvaldības sociālais dienests;
2. pēkšņi ir nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ) - informāciju un pierādījumus par to iesniedz persona;
3. atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā – informāciju sniedz attiecīga valsts vai pašvaldības iestāde pēc personas vai Tiesu administrācijas pieprasījuma.

Daļējo valsts nodrošināto juridisko palīdzību, personai veicot līdzmaksājumu, noteikta veida advokāta civilprocesa lietās (lietās par dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošu, lietās, kurās ir strīds, kas izriet no saistību tiesībām un kurās prasības summa pārsniedz 150 000 euro, un lietās par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu) var saņemt persona, kuras:

1. ienākumu līmenis nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu;
2. īpašuma stāvoklis atbilstošs juridiskās palīdzības saņemšanai.

Trauksmes cēlējs valsts nodrošināto juridisko palīdzību var saņemt, nevērtējot tā mantisko stāvokli.

Persona, kurai nepieciešama juridiskā palīdzība pārrobežu strīdā un kuras pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils ir kāda no Eiropas Savienības dalībvalstīm, īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni uzskata par atbilstošu juridiskās palīdzības piešķiršanai strīda risināšanai Latvijā, ja vidējie mēneša ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50% no Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra juridiskās palīdzības pieprasīšanas dienā, ievērojot arī citus attiecīgajos noteikumos noteiktos nosacījumus.

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību piešķir pamatotu civiltiesisku strīdu risināšanai un civillietās tiesā līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanas brīdim, izņemot gadījumus, piemēram, kad:

1. lieta attiecas uz prasījumu, kas ir tieši saistīts ar personas saimniecisko darbību vai komercdarbību, vai neatkarīgu profesionālo darbību;
2. lieta saistīta ar muitas vai nodokļu jautājumiem;
3. lieta attiecas uz prasījumu par goda un cieņas aizskaršanu;
4. lieta saistīta ar morālā kaitējuma atlīdzināšanu, izņemot gadījumu, kad juridiskās palīdzības sniegšana ir saistīta ar noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušajam nodarītā morālā kaitējuma atlīdzināšanu;
5. strīdu izšķir šķīrējtiesā vai izmantojot citus alternatīvus strīdu risināšanas mehānismus;
6. lieta attiecas uz prasījumu, kas saistīts ar greznumlietām vai greznuma pakalpojumiem;
7. ar juridiskās palīdzības nodrošināšanu saistītie izdevumi ir nesamērīgi lieli salīdzinājumā ar prasījuma summu.

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Persona iesniedz Tiesu administrācijā aizpildītu juridiskās palīdzības pieprasījumu (iesnieguma veidlapu), kam pievieno dokumentu kopijas, kas apliecina iesniegumā minētās ziņas (dokumentu, kas apliecina tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību un dokumentus par civiltiesiska strīda būtību, virzību). Minētos dokumentus persona iesniedz Tiesu administrācijā personīgi, nosūta pa pastu, vai nosūta uz e-pastu pasts@ta.gov.lv, izmantojot drošu elektronisko parakstu ar laika zīmogu.

Tiesu administrācija izskata iesniegumu un pieņem lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt 21 dienas laikā, bet lietās, kas skar bērnu tiesības, 14 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

Papildu informācijas pieprasīšana aptur termiņu lēmuma pieņemšanai līdz brīdim, kad saņemta nepieciešamā informācija vai beidzies termiņš tās iesniegšanai.

Pieņemot lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu, Tiesu administrācija juridiskās palīdzības sniegšanai norīko juridiskās palīdzību sniedzēju, kas ir noslēdzis juridiskās palīdzības līgumu ar Tiesu administrāciju.

Lēmumā par juridiskās palīdzības piešķiršanu ir norādīts juridiskās palīdzības sniedzējs, juridiskās palīdzības saņemšanas vieta un laiks.

Lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt paziņo iesniedzējam rakstveidā, nosūtot pa pastu, vai elektroniski uz personas iesniegumā norādīto adresi, vai izsniedzot personīgi Tiesu administrācijā.

Tiesu administrācijas lēmumu var apstrīdēt Tieslietu ministrijā, Tieslietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

Lietās par daļējās valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības piešķiršanu (t.i. noteikta veida advokāta civilprocesa lietās) Tiesu administrācija pieņem lēmumu mēneša laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par juridisko palīdzību, lēmumā norādot piešķirtās juridiskās palīdzības apjomu un laiku, līdz kuram jāveic iemaksa par juridiskās palīdzības saņemšanu. Pēc iemaksas saņemšanas, septiņu dienu laikā tiek sagatavots norīkojums juridiskās palīdzības sniedzējam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu. Ja iemaksa par juridiskās palīdzības saņemšanu netiek saņemta, Tiesu administrācija pieņem lēmumu par piešķirtās juridiskās palīdzības pārtraukšanu.

Ja personai, kurai pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils ir kāda no Eiropas Savienības dalībvalstīm, juridiskā palīdzība nepieciešama pārrobežu strīdā un pārrobežu strīds norisinās Latvijā, tad Tiesu administrācija saņem citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes vai personas pārsūtītu attiecīgu iesniegumu pārrobežu strīdā, kuru izskata Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt gadījumā, ja pārrobežu strīds norisinās ārpus Latvijas – persona, kurai pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils ir kāda no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Tiesu administrācijā iesniedz attiecīgu iesniegumu (veidlapa pieejama - https://e-justice.europa.eu/content_legal_aid_forms-157-lv.do). Šādos gadījumos Tiesu administrācija septiņu dienu laikā pēc visu tulkojumu saņemšanas kopā ar noformētu juridiskās palīdzības pārsūtīšanas pieprasījuma veidlapu un nepieciešamajiem dokumentiem nosūta attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Iesniegums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumam ir pieejams:

1. Tiesu administrācijas tīmekļa vietnē https://www.jpa.gov.lv/ sadaļā “Pakalpojumi” (https://www.jpa.gov.lv/lv/juridiskas-palidzibas-sanemsanas-pieprasijuma-veidlapas);
2. Tiesu administrācijā Antonijas ielā 6, Rīgā;
3. Latvijas pilsētu un novadu pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā ir personas deklarētā dzīvesvieta vai kur tā tiesiski uzturas.

Veidlapa juridiskās palīdzības pieprasījumam citā Eiropas Savienības dalībvalstī (pārrobežu strīdā) ir pieejama Eiropas e-tiesiskuma portālā sadaļā “Dinamiskās veidlapas” (https://e-justice.europa.eu/content_legal_aid_forms-157-lv.do).

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Iesnieguma valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapai ir jāpievieno:

1. dokumenta kopija, kas apliecina personas tiesības pieprasīt juridisko palīdzību, piemēram, izziņa par trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu (vai citu dokumentu, kas apliecina tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību);
2. dokumentu kopijas, kas saistītas ar strīda raksturu, lietas virzību u. tml. (piemēram, līgums, tiesas pavēste, bāriņtiesas pieņemtais lēmums).

Par valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības saņemšanas nosacījumiem un kārtību citās lietu kategorijās sk. šeit - https://jpa.gov.lv/ (Tiesu administrācijas tīmekļa vietne latviešu valodā) vai https://www.jpa.gov.lv/en (Tiesu administrācijas tīmekļa vietne angļu valodā).

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Tiesu administrācija atrodas Antonijas ielā 6, Rīgā, LV-1010

E-pasts: pasts@ta.gov.lv

Bezmaksas informatīvais tālr.: +371 80001801 (informācija tiek sniegta par Tiesu administrācijas pakalpojumiem un veidlapu aizpildīšanu)

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Tiesības pieprasīt valsts nodrošināto juridisko palīdzību ir personām, kuras ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu, atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā vai pēkšņi nonākušas tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību.

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību piešķir civillietās ārpus tiesas un tiesā (tai skaitā pārrobežu strīdos) un administratīvajās lietās apelācijas procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros, lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas ietvaros.

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Persona iesniedz Tiesu administrācijā aizpildītu juridiskās palīdzības pieprasījumu (iesnieguma veidlapu), kam pievieno dokumentu kopijas, kas apliecina iesniegumā minētās ziņas (dokumentu, kas apliecina tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību un dokumentus par civiltiesiska strīda būtību, virzību). Minētos dokumentus persona iesniedz Tiesu administrācijā personīgi, nosūta pa pastu, vai nosūta uz e-pastu pasts@ta.gov.lv, izmantojot drošu elektronisko parakstu ar laika zīmogu.

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai Tiesu administrācijā ir jāiesniedz:

1) aizpildīta iesnieguma valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapa () un jāpievieno dokumenta kopija, kas apliecina personas tiesības pieprasīt juridisko palīdzību, piemēram, izziņa par trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu;

2) dokumentu kopijas, kas saistītas ar strīda raksturu, lietas virzību u. tml.

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Lai nodrošinātu juridisko palīdzību, Tiesu administrācija slēdz līgumus par juridiskās palīdzības sniedzējiem par juridiskās palīdzības sniegšanu. Tiesu administrācija lemjot par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu norīko personai juridiskās palīdzības sniedzēju konkrētajā lietā.

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Tiesvedības izmaksas, ja nav noteikti izņēmumi, sedz pati persona.

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Izdevumus, ko nesedz juridiskā palīdzība, sedz persona pati.

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Tiesu administrācija valsts garantēto juridisko palīdzību nodrošina:

1) Satversmes tiesas procesā personai, pēc kuras konstitucionālās sūdzības Satversmes tiesa ir pieņēmusi lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu, kā šā lēmuma vienīgo pamatu norādot juridiskā pamatojuma neesību vai tā acīmredzamu nepietiekamību prasījuma apmierināšanai;

2) civillietās (izņemot, ja lieta ir saistīta ar muitas vai nodokļu jautājumiem, tā attiecas uz prasījumu par goda un cieņas aizskaršanu, tā attiecas uz prasījumu, kas tieši saistīts ar personas saimniecisko darbību vai komercdarbību, vai neatkarīgu profesionālo darbību u.c.);

3) administratīvajās lietās:

• pārsūdzības procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros;
• lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas ietvaros;
• bāriņtiesas lēmuma par bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību pārsūdzēšanas ietvaros;
• administratīvajās lietās tiesā, kurās tiesa (tiesnesis) ir pieņēmusi lēmumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu, ievērojot lietas sarežģītību un fiziskās personas mantisko stāvokli.

Daļējo valsts nodrošināto juridisko palīdzību var saņemt noteikta veida advokātu civilprocesa lietās:

• par kapitālsabiedrību dalībnieku vai akcionāru sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem;
• kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 150000 euro;
• par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu.

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Gadījumā, ja personai nav nepieciešama piešķirtā juridiskā palīdzība, tā var atsaukt lūgumu par juridiskās palīdzības nepieciešamību pirms tiesvedības pabeigšanas, par to informējot Tiesu administrāciju.

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Tiesu administrācijas lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt persona var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

17 Vai juridiskās palīdzības pieprasīšana aptur noilguma termiņu?

Juridiskās palīdzības pieprasīšana neaptur noilguma termiņu.

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Sekundārās juridiskās palīdzības (antrinė teisinė pagalba) izdevumi ir izdevumi, no kuru maksāšanas pieteikuma iesniedzējs ir atbrīvots, proti, tie ir šādi: tiesvedības izmaksas civilprocesā, konstitucionālās tiesvedības izmaksas, administratīvās tiesvedības izmaksas, ar administratīvo pārkāpumu saistītās tiesvedības izmaksas, izmaksas, kas saistītas ar civilprasības izskatīšanu krimināllietā, aizstāvības un pārstāvības izmaksas tiesvedībā (tostarp apelācijas un kasācijas tiesvedībā neatkarīgi no tā, kas tās ierosina), izpildes procesa izmaksas, kā noteikts Tieslietu ministra apstiprinātajos Norādījumos par nolēmumu izpildi, kā arī izmaksas, kas saistītas ar procesuālo dokumentu sagatavošanu, pierādījumu vākšanu, tulkošanu un pārstāvību pirmstiesas strīdu alternatīvas izšķiršanas procedūrās, ja šāda procedūra ir paredzēta likumā vai tiesas nolēmumā. Ja pieteikuma iesniedzēja klātbūtne ir obligāta, kā paredzēts tiesību aktos vai noteikusi tiesa, sedz arī ceļa izdevumus.

Civillietu un komerclietu pārrobežu strīdos valsts garantētā juridiskā palīdzība ietver:

1. tulka izmaksas;
2. juridiskās palīdzības pieteikuma un apliecinošo dokumentu tulkošanas izmaksas;
3. tiesas vai kompetentās iestādes pieprasīto un pieteikuma iesniedzēja iesniegto būtisko procesuālo dokumentu tulkošanas izmaksas;
4. ceļa izdevumus, kas jāsedz pieteikuma iesniedzējam, ja ar pieteikuma iesniedzēja lietu saistītām personām jāierodas tiesā saskaņā ar Lietuvas tiesību aktiem vai tiesas nolēmumu un tiesa nolemj, ka attiecīgās personas nevar nopratināt citā tiesai pieņemamā veidā.

Pārrobežu strīdos, kuros pieteikuma iesniedzēja domicils vai galvenā dzīvesvieta ir Lietuvas Republikā, valsts garantētā juridiskā palīdzība sedz izmaksas, kas saistītas ar:

1. juridisko palīdzību, kas piešķirta Lietuvā pirms juridiskās palīdzības pieteikuma saņemšanas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā tiek izskatīta lieta vai ir jāizpilda spriedums;
2. juridiskās palīdzības pieteikuma un apliecinošo dokumentu tulkošanu.

Ja personai ir tiesības uz 100 % valsts apmaksātu sekundāro juridisko palīdzību, tā ir atbrīvota no šo izmaksu segšanas. Ja personai ir tiesības tikai uz daļēju juridisko palīdzību, tai pašai ir jāsedz pārējās izmaksas.

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Primārā juridiskā palīdzība (pirminė teisinė pagalba), sekundārā juridiskā palīdzība (antrinė teisinė pagalba) un valsts garantētā ārpustiesas mediācija (valstybės užtikrinama neteisminė mediacija) tiek piešķirta saskaņā ar procedūru, kas noteikta Lietuvas Republikas likumā par valsts garantēto juridisko palīdzību (Lietuvos Respublikos valstybės garantuojamos teisinės pagalbos įstatymas).

Pēc primārās juridiskās palīdzības jāvēršas, ja nepieciešama juridiska informācija, juridiskas konsultācijas, dokumentu sagatavošana valsts vai pašvaldību iestādēm, palīdzība strīdu alternatīvā izšķiršanā vai izlīguma vienošanās sagatavošanā. Primārās juridiskās palīdzības sniedzēji arī sagatavo lūgumrakstus par laulības šķiršanu uz abpusējas vienošanās pamata, laulības šķiršanas līgumus, pieteikumus par tiesas rīkojumu, iebildumus pret kreditoru pieteikumiem, pieteikumus par tiesas atļauju pārdot nekustamo īpašumu vai ieķīlāt nekustamo īpašumu, pieteikumus par tiesas atļauju pieņemt mantojumu un pieteikumus par iepriekšēju tiesas atļauju iesaistīties darījumos ar tādas personas mantu, kura ir rīcībnespējīga vai kurai ir ierobežota rīcībspēja konkrētā jomā.

Primārā juridiskā palīdzība ir pieejama jebkurā Lietuvas pašvaldībā.

Pēc sekundārās juridiskās palīdzības jāvēršas, ja nepieciešama procesuālo dokumentu sagatavošana, advokāta aizstāvība vai pārstāvība tiesvedībā, tai skaitā izpildes procesā, pārstāvība strīda iepriekšējā alternatīvas izšķiršanas posmā, ja šādu procedūru nosaka likums vai tiesas nolēmums, vai atbrīvojums no advokāta honorāra, procesuālo izmaksu un citu izmaksu samaksas.

Jums ir jāpiesakās uz valsts garantēto ārpustiesas mediāciju, ja vēlaties panākt mierizlīgumu civiltiesiskā strīdā.

Lēmumus par sekundārās juridiskās palīdzības vai valsts garantētās ārpustiesas mediācijas sniegšanu pieņem Valsts garantētās juridiskās palīdzības dienests (Valstybės garantuojamos teisinės pagalbos tarnyba).

Visa informācija par valsts garantēto juridisko palīdzību ir atrodama Juridiskās palīdzības pakalpojumu informācijas sistēmas (Teisinės pagalbos paslaugų informacinės sistemos – TEISIS) tīmekļa vietnē: https://teisis.lt/external/home/main.

3 Kādi ir juridiskās palīdzības piešķiršanas nosacījumi?

Primārā juridiskā palīdzība tiek sniegta Lietuvas pilsoņiem, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem, personām, kuras likumīgi uzturas Lietuvā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un personām, kurām ir tiesības uz šādu palīdzību saskaņā ar Lietuvas noslēgtajiem starptautiskajiem nolīgumiem. Visām iepriekš uzskaitītajām personām ir tiesības uz vienu stundu ilgu bezmaksas konsultāciju par to interesējošiem jautājumiem neatkarīgi no to finansiālā stāvokļa.

Primārās juridiskās palīdzības sniedzēji nodrošina konsultācijas par strīda alternatīvu izšķiršanu, sniedz informāciju par tiesību sistēmu, likumiem un citiem tiesību aktiem, palīdz sagatavot izlīguma vienošanos un nepieciešamības gadījumā aizpildīt sekundārās juridiskās palīdzības pieteikumu vai sagatavo tiesību aktos paredzētos procesuālos dokumentus. Primāro juridisko palīdzību atsaka, ja: pieteikuma iesniedzēja prasījumi ir acīmredzami nepamatoti; pieteikuma iesniedzējam jau ir sniegtas plašas konsultācijas par šo pašu jautājumu; ir skaidrs, ka persona var saņemt advokāta konsultāciju bez valsts garantētās juridiskās palīdzības; pieteikums neattiecas uz personas tiesībām un likumīgajām interesēm, izņemot likumā noteiktos pārstāvības gadījumus; vai ļaunprātīgi tiek izmantota valsts garantētā juridiskā palīdzība vai materiālās vai procesuālās tiesības.

Sekundārā juridiskā palīdzība tiek sniegta vienam un tam pašam subjektu lokam, bet uz tiem attiecas personīgo (vai ģimenes) īpašumu un personas ienākumu novērtējums.

Sekundāro juridisko palīdzību var saņemt personas, kuru personīgie (vai ģimenes) īpašumi un personas gada ienākumi pēdējos 12 mēnešos nepārsniedz normatīvos līmeņus, ko Lietuvas valdība noteikusi juridiskās palīdzības saņemšanai. Jāņem vērā, ka personām, kuras vēlas saņemt sekundāro juridisko palīdzību, ir jāsniedz dati par savu un laulātā kustamo un nekustamo īpašumu.

Neatkarīgi no personīgajiem (ģimenes) īpašumiem vai personas gada ienākumiem bezmaksas sekundāro juridisko palīdzību var saņemt, piemēram, noziedzīgos nodarījumos cietušie; sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēmēji; personas, kurām ir smaga invaliditāte vai kuras ir atzītas par darbnespējīgām vai kuras ir sasniegušas pensionēšanās vecumu, un kurām saskaņā ar likumā paredzēto procedūru ir noteiktas ievērojamas īpašas vajadzības; un citas personas, kas uzskaitītas Likuma par valsts garantēto juridisko palīdzību 12. pantā.

Sekundāro juridisko palīdzību atsaka, ja: pieteikuma iesniedzēja prasījumi ir acīmredzami nepamatoti; pārstāvība lietā nav dzīvotspējīga; pieteikuma iesniedzējs lūdz atlīdzināt morālo kaitējumu saistībā ar neslavas celšanu, bet mantisks kaitējums nav nodarīts; pieteikums attiecas uz prasību, kas tieši izriet no pieteikuma iesniedzēja kā pašnodarbinātas personas darbībām vai komercdarbības; pieteikuma iesniedzējs var piekļūt nepieciešamajiem juridiskajiem pakalpojumiem, neizmantojot valsts garantēto juridisko palīdzību; pieteikums neattiecas uz pieteikuma iesniedzēja tiesību pārkāpumu, izņemot likumā noteiktos pārstāvības gadījumos; prasījums, attiecībā uz kuru tiek pieprasīta sekundārā juridiskā palīdzība, tika nodots pieteikuma iesniedzējam, lai saņemtu valsts garantēto juridisko palīdzību; pieteikuma iesniedzējs ļaunprātīgi izmanto valsts garantēto juridisko palīdzību vai savas materiālās vai procesuālās tiesības; prasītājs atsakās segt daļu no fiksētajiem sekundārās juridiskās palīdzības izdevumiem; prasības pamatotības pārbaude atklāj, ka sekundārās juridiskās palīdzības iespējamās izmaksas pārsniegtu finansiālās prasības apmēru (finansiālās intereses); pieteikuma iesniedzējam citā lietā tika piešķirta sekundārā juridiskā palīdzība, bet tas atteicās noteiktajā termiņā segt fiksētās sekundārās juridiskās palīdzības izmaksas vai to daļu.

Valsts garantētā ārpustiesas mediācija var notikt, ja vismaz vienai no strīda pusēm ir tiesības uz sekundāro juridisko palīdzību.

Pārrobežu strīdos, kuros fizisko personu, kuras likumīgi uzturas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, personīgais (vai ģimenes) īpašums un personīgie ienākumi pārsniedz valdības noteikto normatīvo līmeni, bet šīs personas norāda, ka tās nespēj segt tiesvedības izmaksas, Valsts garantētās juridiskās palīdzības dienestam ir jānosaka, vai attiecīgā persona spēj segt tiesvedības izmaksas, ņemot vērā dzīves dārdzību citā dalībvalstī, kurā šai personai ir domicils vai galvenā dzīvesvieta, un tas var nolemt piešķirt sekundāro juridisko palīdzību. Šādā gadījumā tas, vai pieteikuma iesniedzējam ir tiesības uz juridisko palīdzību, ņemot vērā viņa personīgo (vai ģimenes) īpašumu un personīgos ienākumus, tiek novērtēts saskaņā ar tās vietas tiesību aktiem, kurā ir viņa domicils vai galvenā dzīvesvieta.

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Jā, izņemot pārrobežu strīdos. Pārrobežu strīdos valsts garantētā juridiskā palīdzība tiek piešķirta civillietās un komerclietās.

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Jā. Ja aizstāvības advokāta vai pilnvarotā pārstāvja klātbūtne kriminālprocesā ir obligāta, advokātu, kas sniedz sekundārās juridiskās palīdzības pakalpojumus, ieceļ pirmstiesas izmeklēšanas darbinieks, prokurors vai tiesa, kas izskata lietu.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Sekundārās juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa kopā ar papildu dokumentiem un valsts garantētās ārpustiesas mediācijas pieteikuma veidlapa, kā arī papildu dokumenti ir atrodami valsts garantētās juridiskās palīdzības tīmekļa vietnē: https://vgtpt.lrv.lt/en/links/requests

Pārrobežu strīdu gadījumā iesniedzamo pieteikuma veidlapu var atrast e-tiesiskuma portālā.

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Iesniedzamie dokumenti ir atrodami valsts garantētās juridiskās palīdzības tīmekļa vietnē: https://vgtpt.lrv.lt/en/links/requests

Attiecībā uz pārrobežu strīdiem:

1. Juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa (kas jāparaksta juridiskās palīdzības pieprasītājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim, kuram jāuzrāda pilnvarojuma pierādījums).
2. Identitātes apliecinājums: pase, personas apliecība, pastāvīgās vai pagaidu uzturēšanās atļauja Lietuvā / Eiropas Savienības dalībvalstī.
3. Dokumenti, kas pamato prasījumu (piemēram, lietā jau izdotie tiesas nolēmumi, līgums, ja prasījumi attiecas uz līguma izpildi, utt.).
4. Dzīvesvietas valsts kompetentās iestādes izdota apliecība (vai apliecinājums) par to, ka personai savā valstī ir tiesības saņemt bezmaksas juridisko palīdzību saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem.

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Valsts garantētās juridiskās palīdzības dienestam:

Odminių g. 3, 01122 Vilnius
Tālr.: 8 700 00 211
Fakss: 8 700 35 004
E-pasts: teisinepagalba@vgtpt.lt

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Jāvēršas Valsts garantētās juridiskās palīdzības dienestā.

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Jāiesniedz pieteikums kopā ar nepieciešamajiem dokumentiem Valsts garantētās juridiskās palīdzības dienestā.

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Valsts garantētās juridiskās palīdzības dienests.

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Ja tiek piešķirta juridiskā palīdzība ar valsts finansējumu 100 % apmērā no juridiskās palīdzības izdevumiem, perona ir atbrīvota no advokātu honorāru un tiesāšanās izdevumu segšanas. Ja tiek piešķirta juridiskā palīdzība ar valsts finansējumu izdevumiem, personai ir jāsedz atlikusī daļa no advokātu honorāriem un tiesāšanās izdevumiem. Jāpiebilst, ka persona nav atbrīvota no tiesāšanās izdevumiem, kas radušies otrai strīda pusei, līdz ar to, ja persona ierosina tiesvedību un tiesa noraida tās prasījumu, tiesa var piespriest šai personai segt tiesāšanās izdevumus, kas radušies otrai strīdā iesaistītajai pusei. Šādos gadījumos valsts neatbrīvo personu no otrai pusei radušos tiesāšanās izdevumu apmaksas.

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Izmaksas sedz persona, kas saņem daļēju juridisko palīdzību.

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Jā, sekundārā juridiskā palīdzība ir pieejama arī apelācijas sagatavošanai un pārstāvībai apelācijas tiesā. Jāņem vērā, ka, ja sekundārā juridiskā palīdzība tika piešķirta pirmajā instancē, ir jāiesniedz jauns pieteikums kopā ar visiem nepieciešamajiem dokumentiem juridiskās palīdzības saņemšanai apelācijas procesā, un Valsts garantētās juridiskās palīdzības dienests izvērtēs, vai personai ir tiesības saņemt juridisko palīdzību apelācijas procesā.

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Jā, ja atklājas, ka persona, kurai piešķirta juridiskā palīdzība, noklusēja informāciju vai sniedza nepatiesu informāciju, lai saņemtu valsts juridisko palīdzību. Juridisko palīdzību var anulēt arī pēc pašas personas lūguma vai tad, ja atklājas, ka persona juridisko palīdzību izmanto ļaunprātīgi, nesadarbojas ar advokātu u.tml.

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Jā. Valsts garantētās juridiskās palīdzības dienesta lēmumu var pārsūdzēt Lietuvas Administratīvo strīdu komisijā (Lietuvos administracinių ginčų komisija) (Vilniaus g. 27, Vilnius) vai Viļņas Administratīvajā apgabaltiesā (Vilniaus apygardos administracinis teismas) (Žygimantų g. 2, Vilnius) viena mēneša laikā pēc lēmuma saņemšanas.

17 Vai juridiskās palīdzības pieprasīšana aptur noilguma termiņu?

Nē.

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Izmantojot juridisko palīdzību, var apmaksāt šādas tiesas procesa izmaksas:

• valsts un reģistrācijas nodeva,
• tiesas nodevas,
• tiesu izpildītāju nodevas un izmaksas,
• ekspertu izdevumi un honorāri,
• tulku un tulkotāju honorāri,
• notāru izdevumi un maksas,
• dienas naudas lieciniekiem,
• ceļa izmaksas,
• publikācijas izmaksas,
• advokātu maksas un honorāri,
• ar reģistrāciju, hipotēku un ķīlu saistītas nodevas un maksas,
• maksas par izziņām attiecībā uz ārvalstu tiesību aktiem (certificats de coutume).

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Izmantojot juridisko palīdzību, fiziska persona, kurai nav pietiekami līdzekļu, var saņemt juridisko palīdzību vai juridiskas advokāta konsultācijas par konkrētu lietu.

3 Kādi ir juridiskās palīdzības piešķiršanas nosacījumi?

Personas, kam nav pietiekami līdzekļu, ir tiesīgas saņemt juridisko palīdzību, lai aizsargātu savas intereses, ja atbilst šādiem nosacījumiem:

• Luksemburgas valstspiederīgais,
• vai ārvalstu valstspiederīgais, kas saņēmis uzturēšanās atļauju Luksemburgā,
• Eiropas Savienības dalībvalsts valstspiederīgais,
• ārvalstu valstspiederīgais, kura statuss juridiskās palīdzības saņemšanai atbilstoši starptautiskam nolīgumam ir līdzvērtīgs Luksemburgas valstspiederīgo statusam,
• trešās valsts valstspiederīgais, kas Luksemburgā uzturas nelikumīgi, lai saņemtu pienākošās atlīdzības atmaksu saskaņā ar Darba kodeksa (Code du travail) 572-7 pantu.

Juridisko palīdzību var piešķirt arī jebkuram citam ārvalstniekam, kam nav pietiekamu līdzekļu, saistībā ar procesu par viņa vai viņas tiesībām uz patvērumu, ieceļošanu valstī, uzturēšanos, ilgtermiņa uzturēšanos vai izraidīšanu.

Tas, vai prasītāja līdzekļi nav pietiekami, tiek novērtēts, pamatojoties uz viņa vai viņas un citu mājsaimniecības locekļu kopējiem bruto ienākumiem un kapitālu.

Juridiskā palīdzība tiek atteikta personām, kuras ceļ prasību, kas šķiet nepamatota vai ar ļoti mazu iespēju panākt sekmīgu rezultātu vai kuras mērķis šķiet nesamērīgs iespējamām izmaksām.

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Juridisko palīdzību var piešķirt prasītājam vai atbildētājam strīdus vai bezstrīdus lietās, kuras skata tiesa vai kuras tiek izlemtas ārpustiesas ceļā. To var pieprasīt saistībā ar visām lietām, ko izskata parastās vai administratīvās tiesas.

Juridisko palīdzību var arī piešķirt aizsardzības pasākumu un procedūru gadījumā, lai panāktu tiesu nolēmumu vai jebkuru citu izpildu instrumentu izpildi.

Tomēr to nevar piešķirt mehānisko transportlīdzekļu īpašniekiem strīdos, kas saistīti ar šādu transportlīdzekļu izmantošanu. To arī nevar piešķirt veikalu īpašniekiem, ražotājiem, amatniekiem vai profesionāliem speciālistiem lietās, kas saistītas ar to komerciālo vai profesionālo darbību, izņemot pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos. To arī kopumā nevar piešķirt strīdos, kas izriet no juridiskās palīdzības pieprasītāja spekulatīvas darbības.

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Ārkārtas gadījumos Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs (Bâtonnier de l'Ordre des Avocats) bez papildu formalitātēm var piešķirt provizorisku juridisko palīdzību, lai īstenotu darbības pēc priekšsēdētāja ieskatiem.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Vietējo pieteikuma veidlapu juridiskās palīdzības pieprasīšanai Luksemburgā var saņemt Centrālajā sociālās palīdzības dienestā (Service Central d'Assistance Sociale (tālr. 00 352 475821-1).

To var arī lejupielādēt Luksemburgas Advokātu kolēģijas tīmekļa vietnē vai Dīkiršas Advokātu kolēģijas tīmekļa vietnē.

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Pieteikumam par juridiskās palīdzības saņemšanu jāpievieno:

• prasītāja identitāti apliecinoša dokumenta kopija;
• prasītājam izdota izziņa par reģistrāciju Vienotajā sociāla nodrošinājuma centrā (certificat d’affiliation au Centre Commun de la Sécurité Sociale — CCSS), tas pats tiek prasīts par katru prasītāja mājsaimniecības locekli;
• par prasītāju un par katru prasītāja mājsaimniecības locekli: algu aprēķini (vai CCSS izziņa par ienākumiem (certificat de revenu)), minimālā garantētā ienākuma maksājumu dokumenti (attestations de paiement du revenu d'inclusion sociale (REVIS)), bezdarbnieka pabalsta vai pensijas maksājumu dokumenti vai citi maksājumu dokumenti par pēdējiem trim mēnešiem, kur norādītas bruto summas (ar bankas izdrukām nepietiek);
• izziņa par nulles atlikumu no Valsts solidaritātes fonda (Fonds national de solidarité) attiecībā uz katru mājsaimniecības locekli, ja mājsaimniecība nesaņem nekādus maksājumus no fonda;
• ja mājsaimniecībai tiek maksāts vai tā maksā uztura piemaksas, dokuments, kurā norādītas samaksātās vai saņemtās summas (piemēram, bankas konta izdrukas par pēdējiem trim mēnešiem);
• izziņa par nekustamajiem īpašumiem vai to neesamību no Luksemburgas nodokļu dienesta (Administration des contributions directes) attiecībā uz katru mājsaimniecības locekli;
• attiecīgā gadījuma pamatojuma dokumenti saistībā ar nekustamā īpašuma, kas atrodas citā valstī, īpašumtiesībām;
• dokumentāri pierādījumi par kustamo mantu (skaidra nauda, uzkrājumu, akcijas, obligācijas utt.);
• ja mājsaimniecība savu mitekli īrē, īres līguma kopija un īres maksājumu dokumenti par pēdējiem trim mēnešiem;
• ja mājsaimniecība maksā hipotēku, pierādījumi par mēneša maksājumu veikšanu;
• dokumentāri pierādījumi par ienākumiem no nekustamā īpašuma un kustamās mantas;
• ar attiecīgo lietu saistīti dokumenti.

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs vietā, kur ir pieteicēja dzīvesvieta, vai tā nozīmēta persona izlemj, vai piešķirt juridisko palīdzību. Nerezidentu gadījumā šo lēmumu pieņem Luksemburgas Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs vai viņa nozīmēta persona.

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Priekšsēdētāja lēmums jums tiks nosūtīts pa pastu.

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Savā lēmumā priekšsēdētājs norādīs tā advokāta vārdu, kurš nozīmēts sniegt juridisko palīdzību, un lūgs jūs sazināties ar šo advokātu.

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Priekšsēdētājs nozīmē advokātu, kuru brīvi izvēlējies prasītājs, vai, ja prasītājs nav izvēlējies advokātu vai priekšsēdētājs uzskata, ka izvēle nav atbilstoša, priekšsēdētājs nozīmē advokātu pēc saviem ieskatiem. Ja vien nav šķēršļu vai interešu konflikta, advokātiem ir jāpieņem šāds nozīmējums.

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Juridiskā palīdzība parasti ietver visas ar to tiesas procesu, procedūrām un pasākumiem saistītās izmaksas, kuru iztiesāšanai tā piešķirta (sk. 1. punktu).

Tomēr juridiskā palīdzība nesedz ne fiksētos procesuālos izdevumus, ko zaudētāja puse maksā otrai pusei (indemnités de procédure), ne izdevumus ļaunprātīgā vai kaitnieciskā tiesvedībā.

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Luksemburgā nav iespējams saņemt daļēju juridisko palīdzību.

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Nē, tādā nolūkā būs jāiesniedz jauns pieteikums juridiskās palīdzības saņemšanai.

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs var atsaukt prasītāja tiesības uz juridisko palīdzību pat pēc procesa vai pasākumiem, kam tā tika piešķirta, ja tiek konstatēts, ka lēmums par piešķiršanu pamatojies uz nepatiesiem apgalvojumiem vai nepareiziem dokumentiem. Tiesības uz juridisko palīdzību var atsaukt arī tad, ja tās saņēmējs iegūst finanšu līdzekļus procesa laikā, šo pasākumu izpildes laikā vai šādu procesu vai pasākumu rezultātā, kuru gadījumā nebūtu pieņemts lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu, ja šādi līdzekļi saņēmējam būtu bijuši juridiskās palīdzības pieprasīšanas brīdī. Juridiskās palīdzības saņēmējiem vai ieceltajam advokātam ir pienākums informēt priekšsēdētāju par jebkurām šādām izmaiņām saņēmēju situācijā.

Par priekšsēdētāja lēmumu atsaukt tiesības uz juridisko palīdzību tiek nekavējoties paziņots Tieslietu ministrijai (Ministère de la Justice). Zemes reģistrācijas un īpašuma departaments (Administration de l’Enregistrement et des Domaines) ir atbildīgs par tādu summu atgūšanu, kas ir samaksātas juridiskās palīdzības veidā.

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Prasītāji var pārsūdzēt priekšsēdētāja lēmumu noraidīt vai atsaukt juridisko palīdzību Disciplinārlietu un administratīvo lietu padomē (Conseil disciplinaire et administratif), kuras lēmums ir galīgs. Apelācijas sūdzības ir jāiesniedz Disciplinārlietu un administratīvo lietu padomes priekšsēdētājam ar ierakstītu pasta sūtījumu desmit dienu laikā pēc paziņojuma par Advokātu kolēģijas priekšsēdētāja lēmumu saņemšanas. Prasītājam ir iespēja tikt uzklausītam padomē vai pie kāda no tās deleģētajiem locekļiem.

17 Vai juridiskās palīdzības pieprasīšana aptur noilguma termiņu?

Juridiskās palīdzības pieteikums neaptur noilguma termiņu.

Noderīgas saites

Luksemburgas Advokātu kolēģija

Guichet.lu

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Tiesvedības nodevas ir noteiktas tiesību aktos. Daži maksājumi ir jāveic tiesvedības sākumā, un citi — tiesvedības beigās. Kopumā tās ir fiksētas nodevas par tiesas pakalpojumiem. Tiesas pakalpojumu maksas ietver reģistrācijas maksas, izmaksas par uzaicinājumiem ierasties uz liecinieku nopratināšanu, citas ar lietas izskatīšanu saistītas izmaksas, kā arī izmaksas par spriedumu kopijām. Ar dažiem izņēmumiem honorāri, kas jāmaksā advokātiem tiesvedībās, ir noteikti tiesību aktos. Tomēr puses rakstveidā var vienoties citādi.

Iepriekš minētās maksas neietver papildu tiesas nodevas, kuras tomēr tiesa var noteikt pārsūdzības gadījumā.

Attiecībā uz to, kuram ir jāsedz izmaksas, tiesa pēc sprieduma pieņemšanas nosaka pusi, kura tās segs. Saskaņā ar vispārēju principu tiesvedību zaudējušai pusei tiktu piespriests arī segt izmaksas, bet tiesa var lemt citādi atkarībā no konkrētās lietas.

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Juridiskā palīdzība ir palīdzības veids, ko uz valsts rēķina sniedz personai pēc tās pieprasījuma — pēc tam, kad Juridiskās palīdzības aģentūras amatpersonas ir izvērtējušas finansiālo situāciju un juridiskās palīdzības advokāts atkarībā no lietas veida ir izvērtējis personas pieprasījuma pamatotību, un ir sniegts atzinums par to, vai šai personai ir pamatots iemesls iesniegt prasību tiesā vai aizstāvēt sevi, vai turpināt būt pusei tiesvedības procesā, lai tiktu nodrošināta tiesu iestāžu pieejamība.

Tādējādi juridiskā palīdzība ir juridiskās palīdzības sniegšana cilvēkiem, kuriem ir zemi ienākumi un kuri nevar atļauties maksāt par pārstāvību un par piekļuvi tiesu sistēmai. Juridiskā palīdzība ir svarīga, lai nodrošinātu tiesu iestāžu pieejamību nolūkā panākt vienlīdzību likuma priekšā, tiesības uz advokātu un tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu cilvēkiem, kuriem trūkst finanšu līdzekļu. Vienlīdzība ir demokrātiskas sabiedrības pamatā.

Juridisko palīdzību sniedz visās krimināllietās un gandrīz visās civillietās. Civillietās personai ir jābūt tiesīgai saņemt palīdzību gan saskaņā ar līdzekļu pārbaudi, gan ar lietas pamatojuma pārbaudi.

3 Kādi ir juridiskās palīdzības piešķiršanas nosacījumi?

Civillietās: juridisko palīdzību personām piešķir tikai tad, ja ir izpildīti gan līdzekļu pārbaudes, gan pamatojuma pārbaudes kritēriji.

Līdzekļu pārbaude: lai pieteikuma iesniedzējs kvalificētos atbilstīgi līdzekļu kritērijam, attiecīgās personas valdījumā pēdējo 12 mēnešu laikā nedrīkst būt bijusi manta, tostarp pieejama nauda, kuras tīrā vērtība pārsniedz 13 000 EUR (vai – kā noteikts tiesību aktos). Turklāt pieteikuma iesniedzēja ienākumi pēdējos 12 mēnešos pirms juridiskās palīdzības pieteikuma iesniegšanas nedrīkst pārsniegt valsts minimālo algu, kas noteikta personām, kuras ir vecākas par 18 gadiem.

Līdzekļu pārbaudē netiek ņemti vērā priekšmeti, kas pieteikuma iesniedzējam un ģimenes locekļiem ir vajadzīgi ikdienā mājsaimniecībā, vai pieteikuma iesniedzēja pastāvīgā dzīvesvieta vai īpašums (gan kustamais, gan nekustamais), ja tas ir tiesvedības priekšmets.

Pamatojuma pārbaude: lai pieteikuma iesniedzējs kvalificētos atbilstīgi pamatojuma kritērijam, juridiskās palīdzības advokātam pēc lietas pārbaudes pēc būtības ir jākonstatē, vai pieteikuma iesniedzējam ir spēkā esošas tiesības iesniegt prasību tiesā vai aizstāvēt sevi, vai būt vai turpināt būt par pusi tiesvedībā, proti, ka pieteikuma iesniedzējam ir probabilis causa litigandi. Katrai lietai tiek pārbaudīts tās pamatojums. Pamatojuma izvērtēšanu veic juridiskās palīdzības advokāts. Veicot izvērtēšanu, tiek pārbaudīta lieta, tiesvedības iespējamais iznākums un izredzes uz labvēlīgu lēmumu.

Personai, kura ir tiesīga un kurai tiesa ir iecēlusi advokātu un pārstāvi tiesā attiecībā uz juridisko palīdzību civillietās, palīdzības sniegšana tiks turpināta līdz pilnīgam tiesvedības noslēgumam.

Krimināllietās: uz juridisko palīdzību neattiecas līdzekļu pārbaude. Saīsinātas tiesvedības lietās Qorti tal-Maġistrati bħala Qorti ta’ Ġudikatura Kriminali (Miertiesā kā krimināllietu tiesā) tiesa ieceļ advokātu no dienas dežūrsaraksta. Citās krimināllietās apsūdzētajam ir jāinformē tiesa, ka viņš vēlas izmantot iespēju saņemt juridisko palīdzību, un šis pieprasījums ir jāreģistrē tiesvedības protokolos. Tiesa šo pieprasījumu kopā ar informāciju par apsūdzēto nosūta juridiskās palīdzības aģentūrai, kurai ir jāsniedz atbilde par to, vai pieprasījums ir akceptēts, un jānorāda advokāta vārds un uzvārds.

Krimināllietu apelācijas sūdzības: ja persona vēlas ar juridiskās palīdzības advokāta palīdzību iesniegt apelācijas sūdzību par Miertiesā pieņemtu lēmumu, tas ir nekavējoties jāpaziņo Juridiskās palīdzības aģentūrai sprieduma pieņemšanas dienā vai nākamajā dienā pēc sprieduma pieņemšanas, lai varētu veikt nepieciešamos pasākumus. Būtu jāsniedz sīkāka informācija par spriedumu, lai norīkotais juridiskās palīdzības advokāts varētu noteikt, vai ir pietiekams pamats pārsūdzībai.

Personas, kuras tiek nopratinātas un/vai ir apcietinātas: ja policija ir izsaukusi personu uz nopratināšanu vai ja viņa ir apcietināta, viņai ir tiesības vērsties pie juridiskās palīdzības advokāta, kas iekļauts dienas dežūrsarakstā.

Procedūra

Civillietas izskatīšanā, lai pieteiktos uz tikšanos ar pastāvīgo juridiskās palīdzības advokātu, personai vispirms ir jāsagatavo turpmāk minētie dokumenti (vai attiecīgā gadījumā dokumenti, kas attiecas uz personu) nolūkā veikt līdzekļu pārbaudi un noteikt, vai šī persona ir tiesīga saņemt juridisko palīdzību:

• Sociālā nodrošinājuma departamenta izdots dokuments ar norādi par naudas summu, kuru persona ir saņēmusi pēdējo divpadsmit mēnešu laikā;
• darba FS3 veidlapa/algas aprēķini par pēdējo divpadsmit mēnešu algu;
• ziņas par kontiem (izraksts), aptverot pēdējos divpadsmit mēnešus katram bankas kontam, ko šī persona ir turējusi uz sava vārda;
• Nodarbinātības aģentūras izdots dokuments, kurā ir sniegtas ziņas par personas nodarbinātības vēsturi;
• personas apliecība vai pase;
• personas saņemtie tiesas dokumenti gadījumā, ja viņš/viņa vēlas saņemt juridisko palīdzību;
• citi saistītie dokumenti, piemēram:
  • personu atšķiršanas gadījumā — laulības apliecība un bērnu dzimšanas apliecības;
  • laulības atzīšanas par neesošu vai laulības šķiršanas gadījumā — atšķiršanas līguma kopija;
  • valsts reģistra apliecību datu izmaiņu gadījumā — personas dzimšanas/miršanas/laulības apliecība;
  • mantojuma gadījumā — testamenta kopija u. c.

Tiekoties ar aģentūras pārstāvi, tiks noteikts, vai persona, ņemot vērā līdzekļu pārbaudi, ir tiesīga saņemt juridiskās palīdzības pakalpojumu. Ja personai ir šādas tiesības, tiek noteikta tikšanās ar pastāvīgo juridiskās palīdzības advokātu, lai apspriestu viņa problēmu un/vai attiecīgo lietu. Pamatojoties uz veikto pamatojuma pārbaudi, pastāvīgais juridiskās palīdzības advokāts informē attiecīgo personu par to, vai tai ir pamatots iemesls uzsākt tiesvedību vai attiecīgā gadījumā nodrošināts tās aizstāvību.

Personai būs tiesības uz juridisko palīdzību pēc tam, kad tā būs izturējusi gan līdzekļu pārbaudi, gan pamatojuma pārbaudi. Kad persona būs ieguvusi šādas tiesības, tai palīdzēs aizpildīt likumā noteikto juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu un nodot zvērestu par tās finanšu līdzekļiem un lietas pamatojumu.

Personai, kurai, pamatojoties uz vienu vai abām pārbaudēm, šādas tiesības nav piešķirtas, tiks nosūtīta vēstule, kurā persona tiks informēta par sava pieprasījuma noraidījumu un šā noraidījuma iemesliem.

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Juridisko palīdzību privātpersonām sniedz visās krimināllietās un gandrīz visās civillietās. Civillietās personai ir jābūt tiesīgai saņemt šo palīdzību gan saskaņā ar līdzekļu pārbaudi, gan ar lietas pamatojuma pārbaudi.

Tomēr lietās, kas attiecas uz reģistrācijas koriģēšanu vai anulēšanu vai kas attiecas uz dzimšanas, laulības vai miršanas apliecības reģistrāciju, līdzekļu novērtējuma kritēriji netiek piemēroti.

Uzņēmējsabiedrības, kas ir reģistrētas atbilstīgi Likumam par uzņēmējsabiedrībām, nav tiesīgas saņemt juridisko palīdzību saskaņā ar Maltas tiesību aktu 12. nodaļas 926. pantu.

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Steidzamās situācijās (piemēram, ordera izdošana) tiesību akti ļauj juridiskās palīdzības advokātam saņemt kompetentās tiesas izdotu pagaidu atļauju par īpašu juridisku aktu iesniegšanu juridisko palīdzību pieprasošās personas vārdā, pēc kuras saņemšanas ir jāveic līdzekļu tests un pamatojuma tests.

Ja kompetentā tiesa pēc tam atceļ piešķirto juridisko palīdzību, juridiskās palīdzības advokāta iesniegtie juridiskie akti netiks padarīti par spēkā neesošiem, bet jebkāda turpmāka juridiskā palīdzība tiks atcelta un tiesa var pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs samaksā pagaidu atļaujas laikā radušos izdevumus.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Pieteikuma veidlapu ar Juridiskās palīdzības aģentūras amatpersonas palīdzību var aizpildīt Maltas juridiskās palīdzības birojā. Pieteikuma saturs pieteikuma iesniedzējam ir jāapliecina ar zvērestu. Juridiskās palīdzības pieprasījumu var iesniegt arī, izmantojot pieteikumu civiltiesai.

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Pieteikums par juridiskās palīdzības procedūras uzsākšanu ietver dokumentus, kas ir norādīti iepriekš sniegtās atbildes 3. iedaļā “Procedūra”.

Pieteikuma pielikumā pievienotie dokumenti atspoguļo izskatāmo priekšmetu, par kuru persona pieprasa tiesvedības sākšanu. Piemēram, ja tiek pieprasīts atzīt laulību par spēkā neesošu, būtu jāpievieno laulības apliecības kopija. Dokumenti, kas vajadzīgi juridiskās palīdzības advokātam, lai varētu noteikt juridiskās palīdzības pieprasījuma apstiprināšanas vai neapstiprināšanas pamatojumu, ir jāiesniedz juridiskās palīdzības advokātam pēc pieprasījuma.

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Jums šajā jautājumā jāvēršas pie Maltas Juridiskās palīdzības birojiem: https://legalaidmalta.gov.mt/en/

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Juridiskās palīdzības pakalpojumu pieteikuma iesniedzējam, izmantojot SMS ziņojumu, tālruni, vēstuli vai e-pastu, tiks sniegta oficiāla informācija par to, vai juridiskās palīdzības pieteikums ir apstiprināts atbilstīgi katra pieteikuma iesniedzēja vajadzībām. Pieteikuma iesniedzējam tiks paziņots advokāta un pārstāvja tiesā vārds un uzvārds, kā arī mobilā tālruņu numurs.

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Ja pieteikuma iesniedzējs kvalificējas juridiskās palīdzības saņemšanai, viņam tiks paziņots ieceltā advokāta un pārstāvja tiesā vārds un uzvārds, kuri palīdzēs tiesvedībā. Pieteikuma iesniedzēja pienākums ir sazināties ar viņam iecelto advokātu, lai noteiktu tikšanos ar mērķi apspriest lietu un sekot uzsāktajai tiesvedībai.

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Pēc pieteikuma apstiprināšanas pieteikuma iesniedzējam tiek iecelts advokāts un pārstāvis tiesā, kura vārds un uzvārds ir iekļauts tiesas rīcībā esošajā sarakstā un kura vārds un uzvārds ir nākamais sarakstā. Pieteikuma iesniedzējam, ja viņš jebkura pamatota iemesla dēļ vēlas aizstāt advokātu ar citu advokātu, kurš ir nākamais sarakstā, būs jāiesniedz pieteikums tiesā. Juridiskās palīdzības advokātu var aizstāt tikai ar tiesas spriedumu.

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Juridiskajā palīdzībā pieteikuma iesniedzējam ir ietverti tiesāšanās izdevumi. Tādējādi pieteikuma iesniedzējs ir atbrīvots no nodevu maksāšanas vai no garantiju sniegšanas attiecībā uz izmaksām.

Ja pieteikuma iesniedzējs uzvar savā tiesvedībā, viņam izdevumi par advokātu, pārstāvi tiesā, kuratoriem, šķīrējtiesnešiem un ekspertiem (ja tādi ir) būs jāsedz no summas, ko viņš saņem, vai no ienākumiem, kas saskaņā ar spriedumu radušies no izsolē pārdota nekustama vai kustama īpašuma, neskarot viņa tiesības saņemt izmaksu kompensāciju no jebkuras trešās personas, kurai varētu būt piespriesta šādu izmaksu segšana.

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Maltā daļējas juridiskās palīdzības pakalpojuma jēdziens netiek piemērots. Tas nozīmē, ka pieteikuma iesniedzējam vai nu piešķir pilna apmēra juridiskās palīdzības pakalpojumu, vai juridiskās palīdzības pieprasījums tiek noraidīts. Ja juridisko palīdzību saņemošajai pusei ir piespriests segt tiesvedības izmaksas, Civillietu tiesu un tribunālu sekretārs reģistrācijas maksu atlīdzināšanu nevarēs pieprasīt no lietā uzvarējušās puses.

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Ja pieteikuma iesniedzējs kvalificējas juridiskās palīdzības saņemšanai, viņš būs tiesīgs saņemt juridisko palīdzību visos tiesvedības līmeņos, tostarp juridisko palīdzību apelācijas tiesās.

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Ja tiesai tiek pierādīts, ka laikā, kad pieteikuma iesniedzējs saņēma juridisko palīdzību, viņš apzinājās, ka viņa valdījumā līdzekļu vai ienākumu bija vairāk, nekā attiecībā uz juridiskās palīdzības saņemšanu noteikts tiesību aktos, vai ka lietas izskatīšanas tiesā laikā pieteikuma iesniedzējs zināja, ka viņa ienākumi ir palielinājušies līdz līmenim, kas pārsniedz tiesību aktos noteikto apmēru, un viņš par to neziņoja, tiesa var konstatēt, ka pieteikuma iesniedzējs ir izrādījis necieņu tiesai. Turklāt pret pieteikuma iesniedzēju var sākt tiesvedību par nepatiesas liecības sniegšanu.

Abos gadījumos pieteikuma iesniedzējs būs atbildīgs par visām lietas izmaksām tādā pašā veidā kā tad, ja viņš juridisko palīdzību nebūtu saņēmis.

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Lēmumu, ar kuru tiek noraidīts juridiskās palīdzības pieprasījums, nevar pārsūdzēt. Tomēr, ja juridiskās palīdzības advokāta sniegtais ziņojums nav labvēlīgs pieteikuma iesniedzējam, civiltiesa pārbauda ziņojumu, dodot pusēm iespēju iesniegt lūgumus pirms lēmuma pieņemšanas par to, vai akceptēt atteikumu vai noraidīt atteikumu un apmierināt puses prasību.

17 Vai juridiskās palīdzības pieprasīšana aptur noilguma termiņu?

Juridiskās palīdzības pieprasījums neaptur noilguma termiņu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Juridiskā palīdzība - Nīderlande

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Lai lietu nodotu izskatīšanai tiesā, prasītājam ir jāmaksā tiesas nodevas un visas ar advokāta palīdzību saistītās izmaksas (lietās, kur summa pārsniedz 25 000 EUR, arī atbildētājs maksā tiesas nodevas). Ja tiesas spriedums ir prasītājam labvēlīgs, tiesa parasti piespriež zaudējušajai pusei atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus. Tādā gadījumā zaudējusī puse sedz izmaksas, kas prasītājam radušās saistībā ar prasības celšanu tiesā.

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

(Subsidētā) juridiskā palīdzība ir juridiska palīdzība lietas dalībniekam saistībā ar likumīgām interesēm, kas to skar tieši un individuāli, ciktāl šāda juridiskā palīdzība ir paredzēta tiesību aktos vai ar tiem saistītajos noteikumos.

3 Vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Tas ir atkarīgs no jūsu ienākumiem un tā, kāda veida intereses tiek aizstāvētas. Plašāka informācija atrodama Juridiskās palīdzības padomes tīmekļa vietnē (Raad voor Rechtsbijstand).

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Jā. Nīderlandē (subsidēto) juridisko palīdzību sniedz konsultāciju posmā un visu veidu tiesvedībās. Tomēr sk. arī atbildi uz iepriekšējo jautājumu. Nīderlandē pastāv arī subsidēta mediācija.

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Saskaņā ar civiltiesībām ir iespējams ierosināt pagaidu noregulējuma tiesvedību. Administratīvās tiesības paredz iespēju pieprasīt pagaidu pasākumu jebkurā procesa posmā: sākotnējās sūdzības vai kādā no pārsūdzības posmiem.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Nīderlandē subsidētās juridiskās palīdzības pieteikumu principā iesniedz advokāts. Advokātam jābūt reģistrētam Juridiskās palīdzības padomē. Ja esat no citas ES dalībvalsts, varat iesniegt pieteikumu ar savas dalībvalsts pārsūtītājas iestādes (parasti Tieslietu ministrijas, tiesas vai citas īpaši norīkotas organizācijas) starpniecību. Pieteikums tiks pārsūtīts saņēmējai iestādei Nīderlandē, t. i., Juridiskās palīdzības padomei.

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Tiek veikta finanšu pārbaude un interešu pārbaude. Lai veiktu finanšu pārbaudi, Juridiskās palīdzības padomei ir jāsniedz apliecinoša informācija par jūsu gada ienākumiem par diviem iepriekšējiem gadiem. Juridiskās palīdzības padomei pietiekams pierādījums būs apliecinājums, ka atbilstat kritērijiem subsidētās juridiskās palīdzības saņemšanai jūsu dalībvalstī.

Interešu pārbaudes nolūkā jāiesniedz jūsu intereses apliecinoši dokumenti, piemēram, par cik lielu naudas summu ir runa, vai lieta ir saistīta ar jūsu uzņēmuma interesēm vai — ko esat darījuši, lai atrisinātu strīdu?

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Juridiskās palīdzības padome (Raad voor Rechtsbijstand)

Postbus 70503

5201 CD Den Bosch

Nīderlande

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Jūs un attiecīgā gadījumā jūsu advokāts saņemsiet rakstisku lēmumu par jūsu pieteikumu. Tajā būs teikts, vai jūsu pieteikums ir pieņemts. Ja lēmums nav jums labvēlīgs, jūs to varat pārsūdzēt.

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Jums būs jāiemaksā advokātam iemaksa honorāra segšanai, kura summu nosaka Juridiskās palīdzības padome.

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Nīderlandē jūs varat pats sev izvēlēties advokātu. Tomēr advokātam jābūt reģistrētam Juridiskās palīdzības padomē. Plašāku informāciju sk. “Meklēt advokātu” (Zoek een advocaat) — Nīderlandes advokātu asociācija (Nederlandse Orde van Advocaten).

Ja tas nav iespējams, Juridiskās palīdzības padome kā saņēmēja iestāde var lūgt Nīderlandes advokātu asociācijas vietējās nodaļas priekšsēdētāju iecelt advokātu.

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Nē. Jums būs jāiemaksā iemaksa jūsu advokāta honorāra segšanai. Tiesvedības gadījumā jums būs jāmaksā arī tiesas nodevas. Maksu var iekasēt arī par ārējo ekspertu vai tiesu izpildītāja pakalpojumu izmantošanu. Visbeidzot, nelabvēlīga tiesas sprieduma gadījumā jums var piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus (t. sk. pretējās puses tiesāšanās izdevumus).

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Jūs sedzat šīs izmaksas. Iespējams, jūs varat pieprasīt daļēju šo izmaksu segšanu savā dalībvalstī.

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Jā.

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Ja lietas sakarā jūs saņemat summu (vai prasījumu par summu), kas lielāka par pusi no tobrīd spēkā esošā nodokļa atvieglojuma apmēra, Juridiskās palīdzības padome var nolemt atsaukt jūsu tiesības uz subsidēto juridisko palīdzību. Tādā gadījumā tiks uzskatīts, ka jūs pats spējat samaksāt par juridisko palīdzību.

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Juridiskās palīdzības padomes lēmumu par tiesībām uz juridisko palīdzību varat pārsūdzēt Juridiskās palīdzības padomē. Ar pārsūdzību pret šādu lēmumu varat vērsties rajona tiesā (rechtbank) un iesniegt pārsūdzību otrajā instancē Valsts padomes (Raad van State) Administratīvo tiesību nodaļā (Afdeling bestuursrechtspraak).

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Civillietu izskatīšanā rodas tiesas izdevumi, un pusēm var arī rasties ekspertu, tulku un liecinieku izdevumi, pušu un jebkuru tiesas ieceltu pilnvaroto personu (Kuratoren) ceļa izdevumi (pusēm, kas ir prombūtnē vai kam ir nepieciešams pilnvarotais), kā arī maksas, kas saistītas ar publiskiem paziņojumiem un advokāta pārstāvību. Sākotnēji katra puse sedz savas izmaksas; tomēr civillietā zaudējušai pusei ir pienākums atlīdzināt uzvarējušās puses izmaksas.

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Puse, kurai nav pietiekamu finansiālo līdzekļu, var pieteikties juridiskās palīdzības (ko Austrijas civilajā tiesvedībā dēvē par Verfahrenshilfe) saņemšanai civillietas ierosināšanas brīdī vai jebkurā laikā šīs lietas izskatīšanas gaitā. Atkarībā no pieteikuma juridiskā palīdzība var tikt sniegta, pilnībā vai daļēji atbrīvojot no tiesu izdevumiem un pārējām 1. punktā minētajām maksām un izdevumiem, kā arī ieceļot advokātu bez maksas.

Ja tiek iecelts advokāts, juridiskā palīdzība ietver arī advokāta ieteikumu sniegšanu pirms lietas izskatīšanas.

3 Vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Juridisko palīdzību piešķir vienīgi tad, ja 1. punktā norādītās izmaksas (vai to daļu) attiecīgā puse, pamatojoties uz tās ienākumiem, aktīviem un uzturēšanas saistībām, nespēj samaksāt, neskarot to līdzekļu apjomu, kas nepieciešams pieticīga dzīves līmeņa uzturēšanai.

Juridisko palīdzību nepiešķir, ja paredzētā prasība vai aizstāvība tiesā šķiet acīmredzami vieglprātīga vai tāda, kurai nav nekādu izredžu uzvarēt lietā.

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Juridisko palīdzību piešķir attiecībā uz visiem tiesu procesiem civillietās un komerclietās, un uz pieteikuma iesniedzēju neattiecas prasība par valstspiederību vai dzīvesvietu.

Ja juridisko palīdzību piešķir sākotnējā lietas izskatīšanā (Titelverfahren), tad tā attiecas arī uz izpildes procedūru (Vollstreckungsverfahren). Puse, kurai attiecībā uz konkrētu strīdu ir bijusi piešķirta juridiskā palīdzība citā ES dalībvalstī, ir tiesīga saņemt juridisko palīdzību Austrijā attiecībā uz tiesvedību, kas saistīta ar strīdā pieņemtā sprieduma atzīšanu un izpildi.

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Nē, bet, ja juridiskās palīdzības pieteikums ir iesniegts, pamatojoties uz nepieciešamību (piemēram, saistībā ar juridisko pārstāvību pagaidu pasākumu gadījumā), tiesai ir jāpieņem lēmums īpaši ātri. Ja tiesa piešķir juridisko palīdzību, izmantojot advokāta iecelšanu, kompetentā advokātu asociācija dažu dienu laikā ieceļ advokātu kā pieteikuma iesniedzēja pārstāvi.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Austrijā attiecīgo veidlapu (“ZPForm 1”) var saņemt, personīgi ierodoties jebkurā pirmās instances tiesā (rajona tiesā (Bezirksgericht), apgabaltiesā (Landesgericht)) vai iesniegt šādai tiesai rakstveida pieteikumu par saņemšanu. Tomēr tā ir pieejama arī tiešsaistē šādā vietnē: https://portal.justiz.gv.at/at.gv.justiz.formulare/Justiz/Verfahrenshilfe.aspx un to var saņemt noteiktos Austrijas konsulātos. Veidlapas izmantošana ir obligāta.

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Juridiskās palīdzības pieteikumā (“ZPForm 1”) iekļautā aktīvu deklarācija, kurā ietilpst aktīvu (ienākumi un tādi aktīvi kā īpašumi, banku kontu bilances, apdrošināšanas polises u. c.) un saistību (uzturēšanas saistības u. c.) saraksts, kā arī informācija par privātpersonu un tās dzīves apstākļiem, ir jāaizpilda precīzi. Ja iespējams, būtu jāpievieno arī attiecīgi dokumenti. Par neprecīzas vai nepilnīgas informācijas iekļaušanu aktīvu deklarācijā ir paredzēts naudas sods, un tā rezultātā var iestāties civiltiesiskā atbildība par nodarīto kaitējumu, kā arī tā var būt par pamatu kriminālvajāšanas uzsākšanai krāpniecības dēļ.

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Juridiskās palīdzības pieteikums (“ZPForm 1”) rakstveidā vai mutiski ir jāiesniedz pirmās instances tiesai, kura lems par to, vai juridiskā palīdzība tiks piešķirta vai noraidīta. Tomēr puse savu juridiskās palīdzības pieteikumu mutiski var iesniegt arī rajona tiesā tās dzīvesvietā Austrijā, pat ja šī rajona tiesa nav kompetenta lemt par šo strīdu, ja tiesas mītne atrodas ārpus jurisdikcijas rajona, kurā atrodas puses dzīvesvieta. Tādā gadījumā pieteikums tiks pārsūtīts kompetentajai tiesai.

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Tiesa lems par juridiskās palīdzības pieteikumu. Lēmumu nosūtīs pieteikuma iesniedzējam.

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Ja tiesa ir nolēmusi, ka juridiskajā palīdzībā tiks ietverta advokāta iecelšana un advokāts ir jau zināms (skatīt 11. jautājumu), vislietderīgāk ir sazināties ar šo personu.

Kopumā ir ieteicams, lai juridiskā konsultācija tiktu saņemta no pārstāvībai pilnvarota juridiskā speciālista (advokāta vai notāra) pirms tiesvedības uzsākšanas.

Tomēr, ja pusi nepārstāv advokāts (un advokāta pārstāvība nav noteikta ar tiesību aktu prasībām), ir arī iespējams, ka puse ierosina prasību un mutiski ārpus tiesas sēdes iesniedz visus citus vajadzīgos pieprasījumus, pieteikumus un paziņojumus rajona tiesā, kura ir kompetenta izskatīt tiesas sēdē attiecīgo lietu, vai tās dzīvesvietas rajona tiesā.

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Ja tiesa ir nolēmusi, ka juridiskajā palīdzībā būs iekļauta advokāta iecelšana, vietējā advokātu asociācija izvēlēsies advokātu no saviem biedriem alfabēta secībā. Tomēr pieteikuma iesniedzējs var ierosināt iecelt konkrētu advokātu. Lai gan šis priekšlikums vietējai advokātu asociācijai nav saistošs, pamatots priekšlikums parasti tiks pieņemts (piemēram, ja advokāts piekrīt un ir jau iepazinies ar lietu).

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Tiesa pēc saviem ieskatiem var piešķirt juridisko palīdzību pilnā apmērā vai atkarībā no pieteikuma iesniedzēja finansiālās situācijas un, ņemot vērā paredzamās izmaksas, var atbrīvot viņu tikai no dažām maksām. Juridiskā palīdzība var aptvert šādas jomas:

1. pagaidu atbrīvojums no tiesas izdevumu, liecinieku un ekspertu maksu, nepieciešamo publisko paziņojumu izmaksu, pilnvarotā izmaksu un pilnvarotā vai advokāta naudas izdevumu maksāšanas; atbrīvojums no iemaksas, kas paredzēta pretējās puses izdevumu segšanai;
2. tiesas sekretāra vai vajadzības gadījumā advokāta pārstāvība;
3. to nepieciešamo ceļa izdevumu atlīdzināšana, kas pusei radušies tādēļ, lai tā tiktu uzklausīta vai lai izskaidrotu faktus tiesā, kas vada lietas izskatīšanu.

Tomēr, ja tiesa pieņem jums nelabvēlīgu lēmumu, jums jāatlīdzina tiesvedības izmaksas, kas radušās lietā uzvarējušajai pusei.

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Ja jums ir radušās citas nepieciešamās izmaksas, kas nav ietvertas atbilstīgi tiesas lēmumam piešķirtajā juridiskajā palīdzībā, jums tās būs jāsedz pašam, vismaz provizoriski. Tomēr civillietā zaudējušajai pusei galu galā ir jāatlīdzina pretējās puses izmaksas pēc proporcionalitātes principa atbilstīgi prasības daļai, attiecībā uz kuru tā ir zaudējusī puse (piemēram, ja prasītāja prasība ir apmierināta attiecībā uz divām trešdaļām no tā prasības un atbildētāja prasība ir apmierināta attiecībā uz vienu trešdaļu, atbildētājs kopumā segs savas izmaksas un atlīdzinās vienu trešdaļu no nepieciešamajām izmaksām, kas radušās prasītājam).

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Juridiskajā palīdzībā ir ietverti visi tiesvedības posmi līdz strīda izšķiršanai (un visas izpildes procedūras, kas varētu pēc tam tikt uzsāktas). Tādējādi tā ietver arī iespējamās apelācijas sūdzības (vai apelācijas tiesvedību).

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Tiesai juridiskā palīdzība ir jāpasludina par spēkā neesošu, ja noskaidrojas, ka nosacījumi, uz kuru pamata juridiskā palīdzība sākotnēji bija piešķirta, vairs netiek ievēroti (ja mainās puses finansiālie apstākļi vai jebkura turpmākā prasība vai aizstāvība tiesā šķiet acīmredzami mazsvarīga vai tāda, kurai nav nekādu izredžu tikt apmierinātai), vai juridiskā palīdzība ir jāatceļ, ja iespējams pierādīt, ka juridiskās palīdzības piešķiršanas prasības nebija izpildītas brīdī, kad tā tika piešķirta. Ja prasības nebija izpildītas brīdī, kad juridiskā palīdzība tika piešķirta, pusei ir jāatmaksā saņemtās summas un jāsamaksā tās lietā ieceltajam advokātam atbilstoši viņa likmei.

Pusei, kas iegūst pietiekamus finansiālus līdzekļus trīs gadu laikā pēc tiesvedības izbeigšanas, ir pienākums atmaksāt juridiskās palīdzības izdevumus, ja tā to var izdarīt, neskarot to līdzekļu apjomu, kas nepieciešams pieticīga dzīves līmeņa uzturēšanai. Lai izvērtētu puses finansiālo situāciju, tiesa viņam vai viņai prasīs iesniegt atjauninātu deklarāciju par aktīviem (parasti, izmantojot “ZPForm 1” dokumenta iesniegšanu noteiktu laiku pēc tiesvedības izbeigšanas). Ja noteiktajā termiņā aktīvu deklarācija kopā ar vajadzīgajiem dokumentiem tiesai netiek iesniegta, juridiskā palīdzība var tikt atsaukta un attiecīgas summas būs jāatmaksā.

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Apelācijas sūdzību par juridisko palīdzību noraidošu lēmumu var iesniegt otrās instances tiesai, kura pieņems galīgo lēmumu. Nav iespējams iesniegt turpmāku apelācijas sūdzību Augstākajā tiesā (Oberster Gerichtshof).

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Tiesāšanās izdevumi ir izdevumi, kas personai ir jāapmaksā, lai panāktu savu tiesību atzīšanu vai aizstāvētu tās tiesā. Tie ietver tiesas izdevumus un gadījumos, kad lietas dalībnieks izklāsta savu lietu tiesā personīgi vai ar tāda jurista starpniecību, kurš nav advokāts (adwokat), tiesu advokāts (radca prawny) vai patentpilnvarnieks (rzecznik patentowy), ceļa izdevumus par lietas dalībnieka vai tā pārstāvja nokļūšanu tiesā, kā arī summu, kas atbilst lietas dalībnieka negūtajiem ienākumiem, ko tas nav varējis nopelnīt saistībā ar nepieciešamību ierasties tiesā, bet nepārsniedz atlīdzību par viena profesionāla jurista pakalpojumiem vai, ja lietas dalībnieku pārstāv advokāts, tiesu advokāts vai patentpilnvarnieks, šāda pārstāvja atlīdzību.

Tiesas izdevumi ietver nodevas un izdevumus.

Nodeva ir jāmaksā, iesniedzot ikvienu dokumentu, kam piemēro nodevu. Dokumenti, par kuriem ir jāmaksā nodeva, un attiecīgās nodevas apmērs ir norādīts 2005. gada 28. jūlija Likumā par tiesas izdevumiem civillietās (Ustawa z dnia 28 lipca 2005 roku o kosztach sądowych w sprawach cywilnych). Minētajā likumā ir paredzēti arī noteikumi izdevumu apmēra aprēķināšanai.

Konkrētāk, nodeva ir jāmaksā par šādiem dokumentiem:

• prasības/pretprasības pieteikums;
• pieteikums par prasības paplašināšanu vai grozīšanu, kuras rezultātā palielināsies strīda summa;
• apelācijas sūdzības (apelacja un zażalenie);
• kasācijas sūdzība augstākai instancei (skarga kasacyjna) un apelācijas sūdzība par galīgā sprieduma atzīšanu par pretlikumīgu;
• pieteikums par aizmuguriski pieņemta sprieduma atcelšanu;
• sūdzība par maksājuma rīkojuma izdošanu;
• primārā intervence (interwencja główna) un sekundārā intervence (interwencja uboczna);
• lūgums par bezstrīdus procedūras ierosināšanu;
• bankrota pieteikums;
• pieteikums par ierakstīšanu / ieraksta dzēšanu Zemes reģistrā;
• pieteikums par ierakstīšanu Valsts Tiesu reģistrā (Krajowy Rejestr Sądowy, KRS) un ķīlu reģistrā, attiecīgā reģistra ieraksta grozīšanu vai dzēšanu;
• lūgums pārskatīt spriedumu;
• prasība par šķīrējtiesas lēmuma anulēšanu;
• sūdzība par tiesas ierēdņa lēmumu;
• sūdzība par tiesu izpildītāja rīcību;
• pieprasījumi tālāk minēto dokumentu sagatavošanai, pamatojoties uz lietas materiāliem — dublikāts, noraksts, apliecinājums, izraksts, cits dokuments vai kopija, un pieprasījumi noraksta izsniegšanai no Zemes reģistra (apmaksājot arī reģistra nodevu).

Izdevumi cita starpā ietver šādus izdevumus un izmaksas:

• no tiesas izdevumu segšanas atbrīvotā lietas dalībnieka ceļa izdevumi, kas ir saistīti ar nepieciešamību ierasties tiesā pēc tiesas izsaukuma;
• kompensācija lieciniekiem par ceļa un apmešanās izdevumiem, kā arī negūtajiem ienākumiem saistībā ar nepieciešamību ierasties tiesā;
• atlīdzība un izdevumu kompensācija ekspertiem, kas ir izsaukti liecināšanai, kā arī lietas dalībnieka vajadzībām nozīmētiem tulkiem un aizbildņiem;
• izmaksas pēc fiksēta tarifa par pierādījumu iegūšanu no tiesas ekspertu konsīlija atzinuma;
• atlīdzība citām personām vai iestādēm un to izdevumu kompensācija;
• citu pierādījumu iegūšanas izmaksas;
• izmaksas par dzīvnieku un priekšmetu pārvadāšanu un pieskatīšanu/glabāšanu;
• izdevumi par ievietošanu aprūpes vai aizturēšanas iestādēs;
• vienreizējie maksājumi tiesas ieceltiem aizbildņiem par situācijas izpēti lietās, kas attiecas uz laulības anulēšanu, šķiršanu un laulāto atšķiršanu, un par uzraudzību, vecākiem tiekoties ar bērniem saskaņā ar tiesas noteiktu grafiku;
• izdevumi par izziņas saņemšanu no tiesas ārsta;
• tiesas norīkota mediācijas procesa izdevumi;
• paziņojumu publicēšanas izdevumi.

Ja tiesību akti neparedz citādi, tiesas izdevumus sedz tas lietas dalībnieks, kurš iesniedz tiesai dokumentu, par kuru ir jāmaksā nodeva, vai kura dēļ rodas izdevumi.

Dažos gadījumos tiesību akti paredz piešķirt atbrīvojumu no tiesas izdevumu segšanas (bez nepieciešamības lūgt šādu atbrīvojumu), piemēram, šādām personām:

• lietas dalībnieks, kurš lūdz noteikt paternitāti vai maternitāti un uztur ar to saistītās prasības (ja prasība noteikt paternitāti izrādās acīmredzami nepamatota, tiesa, ņemot vērā visus lietas apstākļus, lēmumā par lietas slēgšanu var noteikt, ka prasītājam jāsedz visi nesamaksātie tiesas izdevumi);
• prasītājs, kurš lūdz piespriest uzturlīdzekļus, un atbildētājs, kurš lūdz samazināt uzturlīdzekļu summu;
• lietas dalībnieks, kurš lūdz atzīt līguma noteikumus par netaisnīgiem;
• darbinieks, kurš iesniedz prasību vai lūdz ierosināt bezstrīdus procedūru, izņemot gadījumus, kad prasības summa pārsniedz 50 000 PLN, vai persona, kura iesniedz pārsūdzību ar sociālo nodrošinājumu saistītā lietā;
• ar garīgās veselības jautājumiem saistītas lietas dalībnieks;
• persona ar invaliditāti lietā, kas ir saistīta ar šāda statusa atcelšanu vai invaliditātes pakāpes maiņu.

Izdevumus, ja tie ir saistīti ar darbībām, ko tiesa veic pēc savas iniciatīvas (piemēram, pieņem pierādījumus, ko lietas dalībnieks nav lūdzis iegūt), sākotnēji sedz valsts. Citus izdevumus sākotnēji sedz tas lietas dalībnieks, pēc kura lūguma tika veiktas darbības, kuras radīja izdevumus. Tiesa var pieprasīt, lai lietas dalībnieks iemaksātu avansu izdevumu daļējai segšanai, un neveiks darbību, ko lietas dalībnieks lūdz veikt, kamēr nebūs samaksāts avanss. Par pārmaksāto avansa summu atmaksāšanu un norēķināšanos par izdevumiem, kuri radušies lietas iztiesāšanas gaitā, tiesa lemj, pieņemot galīgo spriedumu.

Galīgajā spriedumā tiesa arī nolemj, kuram jāsedz tiesāšanās izdevumi un kādā apmērā. Strīdus procedūrā zaudētājs parasti sedz visus izdevumus (t. i., gan tos, kas radušies pašam, gan arī otra lietas dalībnieka izdevumus). Ja prasība ir apmierināta daļēji, tiesa var nolemt, ka lietas dalībnieki sedz savus izdevumus paši (proti, nevienam no lietas dalībniekiem nav jāsedz cita lietas dalībnieka izdevumi) vai ka izdevumi ir sadalāmi starp lietas dalībniekiem proporcionāli (proti, tas lietas dalībnieks, kuram lietas iznākums ir mazāk labvēlīgs, sedz tiesas noteiktu daļu no otra lietas dalībnieka izdevumiem). Bezstrīdus procedūrā (tādas notiek daudzos gadījumos, piemēram, svarīgās lietās saistībā ar bērniem, mantojumu vai kopīpašuma izbeigšanu) lietas dalībnieki parasti sedz izdevumus vienlīdzīgās daļās. Taču atkarībā no situācijas, tajā skaitā lietas dalībnieku uzvedības tiesas procesa gaitā, tiesa var pēc saviem ieskatiem pieņemt citādu lēmumu, piemēram, noteikt, ka vienam lietas dalībniekam ir jāsedz visi izdevumi, arī tie, kas radušies pārējiem lietas dalībniekiem.

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Juridisko palīdzību sniedz, lai atvieglotu tiesu iestāžu pieejamību cilvēkiem sarežģītās dzīves situācijās vai finansiāli spiedīgos apstākļos.

Juridiskās palīdzības sniegšanu reglamentē šādi tiesību akti:

a) iekšzemes lietās: Civilprocesa kodekss un Likums par tiesas izdevumiem civillietās;

b) pārrobežu lietās: papildus a) apakšpunktā minētajiem arī Likums par tiesībām uz juridisko palīdzību civilprocesos Eiropas Savienības dalībvalstīs un par tiesībām uz juridisko palīdzību nolūkā panākt strīdā mierizlīgumu pirms tiesvedības ierosināšanas (Ustawa o prawie pomocy w postępowaniu w sprawach cywilnych prowadzonym w państwach członkowskich Unii Europejskiej oraz o prawie pomocy w celu ugodowego załatwienia sporu przed wszczęciem takiego postępowania).

Pārrobežu lietas ir lietas, kurās pieteikuma iesniedzējs, kura domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī (izņemot Dāniju), iesniedz pieteikumu juridiskās palīdzības saņemšanai tiesvedībā, kas notiek vai tiks ierosināta Polijas Republikā, vai lai panāktu mierizlīgumu strīdā civillietā, kas ir Polijas tiesu jurisdikcijā. Tās ir arī lietas, kurās pieteikuma iesniedzējs, kura domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir Polijas Republikā, lūdz juridisko palīdzību tiesvedībā, kas notiek vai tiks ierosināta citā Eiropas Savienības dalībvalstī (izņemot Dāniju), vai lai panāktu mierizlīgumu strīdā civillietā, kas ir ir šīs valsts tiesu jurisdikcijā.

Juridiskā palīdzība ietver šādus elementus:

• atbrīvojums no tiesas izdevumiem, lai lietas dalībniekam nebūtu jāiemaksā drošības nauda tiesvedības ierosināšanas brīdī un jāsedz izdevumi, kas rodas tiesvedības gaitā, tajā skaitā ceļa izdevumi par nokļūšanu tiesā, ja tiesa pieprasa, lai lietas dalībnieks ierastos tiesā personiski;
• tiesas norīkots jurists pārstāvībai tiesas procesā, tajā skaitā dokumenta sagatavošanai par tiesvedības ierosināšanu (pārrobežu lietās arī nolūkā sniegt juridiskas konsultācijas un panākt mierizlīgumu strīdā ārpustiesas kārtībā), lai lietas dalībnieku bez maksas pārstāvētu profesionāls jurists;
• turklāt pārrobežu lietas, kurās pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis pieteikumu juridiskās palīdzības saņemšanai tiesvedībā, kas notiek vai tiks ierosināta citā dalībvalstī:

a) atbrīvojums no izdevumiem, kas sedz izmaksas par juridiskās palīdzības pieprasījuma citā dalībvalstī un pieteikumam pievienoto nepieciešamo dokumentu tulkošanu;

b) advokāta vai tiesu advokāta iecelšana juridiskās palīdzības sniegšanai pieteikuma iesniedzējam Polijas Republikā tiesvedībā, kas notiek vai tiks ierosināta citā dalībvalstī, līdz dienai, kad šīs dalībvalsts kompetentā iestāde saņem pieteikumu par juridisko palīdzību.

Juridisko palīdzību var sniegt pilnā vai daļējā apmērā. Daļēja juridiskā palīdzība ietver tikai tiesas norīkota jurista piešķiršanu bez atbrīvojuma no tiesas izdevumiem vai tiesas norīkota jurista piešķiršanu ar daļēju atbrīvojumu no tiesas izdevumiem (piemēram, nav jāsedz konkrēta izdevumu daļa vai konkrēta izdevumu pozīcija).

Polijā bezmaksas juridiskās palīdzības (nieodpłatna pomoc prawna) ietvaros ir pieejama arī ad hoc juridiskā palīdzība. Bezmaksas juridiskās palīdzības sniegšanu reglamentē 2015. gada 5. augusta Likums par bezmaksas juridisko palīdzību, bezmaksas konsultācijām civillietās un juridisko izglītību (Ustawa z 5 sierpnia 2015 r. o nieodpłatnej pomocy prawnej, nieodpłatnym poradnictwie obywatelskim oraz edukacji prawnej). Bezmaksas juridiskā palīdzība ietver šādus elementus:

• bezmaksas juridiskās konsultācijas, ko sniedz advokāts vai tiesu advokāts, arī attiecībā uz notiekošu tiesvedību;
• dokumenta projekta sagatavošana bez maksas, izņemot procesuālos dokumentus notiekošā tiesvedībā;
• pieteikuma sagatavošana bez maksas, lūdzot atbrīvojumu no tiesas izdevumiem un/vai tiesas norīkota jurista piešķiršanu notiekošā tiesvedībā;
• bezmaksas mediācijas process.

3 Kādi ir juridiskās palīdzības piešķiršanas nosacījumi?

Juridiskā palīdzība tiesvedībā ir pieejama gan fiziskām, gan juridiskām personām, kā arī struktūrām, kuras saskaņā ar tiesību aktiem drīkst piedalīties tiesvedībā.

Fizisku personu var atbrīvot no tiesas izdevumiem, ja šādu izdevumu segšana radīs vai varētu radīt grūtības minētajai personai vai tās ģimenei.

Juridiskas personas, kā arī struktūras (kas nav juridiskas personas), kuras saskaņā ar tiesību aktiem drīkst piedalīties tiesvedībā, var atbrīvot no tiesas izdevumiem, ja tām nepietiek līdzekļu tiesas izdevumu segšanai. Komercuzņēmumiem (izņemot uzņēmumus, kuri pilnībā vai daļēji pieder valstij) jāspēj arī pierādīt, ka to partneriem vai īpašniekiem nepietiek līdzekļu, lai palielinātu uzņēmuma kapitālu vai piešķirtu tam aizdevumu.

Sabiedriskās organizācijas, kuras nenodarbojas ar komercdarbību, arī var lūgt atbrīvot tās no tiesas izdevumiem, ja tās ir iesaistītas tiesvedībā, kas ir saistīta ar sociālā atbalsta, zinātniskām, izglītojošām, kultūras, sporta, labdarības vai pašpalīdzības darbībām patērētāju tiesību aizsardzības, vides aizsardzības vai sociālās palīdzības jomā.

Juridiskās palīdzības saņemšanai nav noteikti konkrēti ienākumu sliekšņi. Tiesa pieņem šādu lēmumu pēc saviem ieskatiem, ņemot vērā lietas dalībnieka ienākumu struktūru, mantisko stāvokli un izdevumus, tajā skaitā apgādājamo skaitu. Tiesa var arī secināt, ka lietas dalībniekam nepietiek līdzekļu jurista algošanai, taču tam ir pietiekami daudz līdzekļu, lai varētu segt daļu vai pat visus tiesas izdevumus.

Turklāt iekšzemes lietās tiesa var atteikt jurista norīkošanu arī tad, ja lietas dalībnieks nevar atļauties algot juristu, bet tiesa uzskata, ka jurista pakalpojumi nav vajadzīgi. Praksē tā notiek vienkāršās lietās, it īpaši ja lietas dalībnieks tiesvedības gaitā jau ir parādījis, ka izprot likumus un tiesas procedūras.

Pārrobežu lietās tiesa var atteikt juridisko palīdzību personām, kuras pastāvīgi dzīvo vai uzturas citā ES dalībvalstī, izņemot Dāniju, ja to prasības mērķis vai tiesības, kuras tās vēlas aizstāvēt ar savu prasību, ir acīm redzami nepamatotas. Juridisko palīdzību var atteikt, pamatojoties arī uz lietas būtību, ja pieteikuma iesniedzējam iepriekš jau tika piešķirta juridiskā palīdzība tajā pašā lietā mierizlīguma panākšanai pirms civilprocesa ierosināšanas, bet izlīgums tā arī netika panākts.

Formāls nosacījums juridiskās palīdzības saņemšanai ir tāds, ka pieteikums ir jāiesniedz tiesā saskaņā ar 6.–8. punktā izklāstīto kārtību.

Neraugoties uz iepriekš minēto, personām, kuras neprot poļu valodu, pēc pieprasījuma, kas jāiesniedz tiesai, kura skata tās lietu (vai skatīs, ja pieprasījumu iesniedz pirms tiesas sēdes sākuma), nodrošina bezmaksas tulka palīdzību tiesas sēdes laikā. Šādas palīdzības saņemšanai — atšķirībā no juridiskās palīdzības saņemšanas — nav izvirzītas nekādas oficiālas prasības. Tas ir noteikts 2001. gada 27. jūlija Likuma par vispārējās jurisdikcijas tiesu organizāciju (Ustawa z dnia 27 lipca 2001 roku prawo o ustroju sądów powszechnych) 5. pantā. Taču lietas dalībniekam, kurš vēlas saņemt bezmaksas palīdzību procesuālo dokumentu un tiesai iesniedzamu dokumentu tulkošanā, ir jāiesniedz vienkāršs pieteikums par juridisko palīdzību.

Bezmaksas juridisko palīdzību ir tiesīgas saņemt vienīgi fiziskas personas, tajā skaitā individuālie komersanti, kuri nenodarbina citas personas (tātad pašnodarbinātās personas), ja tās nevar atļauties maksas juridisko palīdzību.

Svarīgu iemeslu dēļ advokāts vai tiesu advokāts var atteikties sniegt bezmaksas juridisko palīdzību, bet tam ir jāinformē persona, kas ir tiesīga saņemt šādu palīdzību, par citiem centriem attiecīgajā rajonā (powiat), kuri nodrošina bezmaksas juridisko palīdzību.

Konstatējot, ka problēma, ar kuru ir saskārusies persona, kas ir tiesīga saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, nav pilnībā vai daļēji atrisināma, nodrošinot bezmaksas juridisko palīdzību, jo īpaši tad, ja konkrētā problēma nav tikai juridiska, advokāts vai tiesu advokāts informē attiecīgo personu par citām iespējām saņemt atbilstošu palīdzību no bezmaksas konsultāciju pakalpojumu sniedzējiem. Piemēram, tie var sniegt informāciju par pakalpojumiem, ko sniedz organizācija, kas nodrošina bezmaksas konsultācijas, izplatot informatīvās lapiņas (karta informacyjna poradnictwa).

Turklāt gadījumos, kad bezmaksas juridiskā palīdzība ietvertu bezmaksas mediācijas procesu, tas netiks piešķirts, ja konkrēto lietu jau iepriekš bija nodevusi mediācijai tiesa vai cita iestāde, kā arī situācijās, kad pastāv pamatotas aizdomas par vardarbību attiecībās starp lietas dalībniekiem.

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Jā. Juridiskā palīdzība ir pieejama visās civillietās, tajā skaitā par ģimenes lietām, komercdarbību, nodarbinātību un sociālo nodrošinājumu (piemēram, par izdienas pensijām un mūža pensijām).

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Ārkārtas gadījumiem atsevišķa procedūra nav paredzēta.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Juridiskās palīdzības pieprasīšanai iekšzemes lietās nav ieviesta oficiāla pieteikuma veidlapa. Šādu lūgumu vienkārši iesniedz rakstveidā vai izsaka mutiski tā reģistrēšanai.

Pārrobežu lietās var izmantot oficiālo veidlapu, kas ir iekļauta pielikumā Komisijas 2004. gada 9. novembra Lēmumam Nr. 2004/844/EK, ar ko ievieš veidlapu juridiskās palīdzības pieprasījumiem saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos. Veidlapas ir pieejamas kancelejā tajā tiesā, kurā norisinās tiesvedība vai kurā to ir paredzēts ierosināt. Tās var arī lejupielādēt no Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnes. Tomēr veidlapas izmantošana nav obligāta. Pieteikumā jānorāda informācija par pieteikuma iesniedzēja ģimenes stāvokli, mantisko stāvokli, ienākumiem un iztikas līdzekļu avotiem. Pieprasot juridisko palīdzību mierizlīguma panākšanai pirms civilprocesa ierosināšanas, jāsniedz arī detalizēts lietas faktu izklāsts.

Veidlapas izmantošana ir obligāta vienīgi pārrobežu lietās, kurās tiesvedība notiek citā dalībvalstī un strīdā ir iesaistīts Polijas valstspiederīgais vai persona, kurai ir tiesības pastāvīgi dzīvot Polijā.

Pārrobežu lietās pieteikumu var iesniegt ne tikai poļu valodā, bet arī angļu valodā.

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Pieteikumā par atbrīvojumu no tiesas izdevumiem vai tiesas norīkota jurista piešķiršanu iekšzemes lietās jānorāda ģimenes stāvoklis, mantiskais stāvoklis, ienākumi un iztikas līdzekļu avoti saskaņā ar paraugu, kurš ir norādīts tieslietu ministra 2016. gada 3. oktobrī izdotajos Noteikumos par bezmaksas juridisko palīdzību, ko sniedz tiesas norīkots advokāts un ko apmaksā valsts (Rozporządzenie Ministra Sprawiedliwości z dnia 3 października 2016 r. w sprawie ponoszenia przez Skarb Państwa kosztów nieopłaconej pomocy prawnej udzielonej przez adwokata z urzędu). Veidlapas poļu valodā ir elektroniskā formātā pieejamas tiesu tīmekļa vietnēs un Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē, bet papīra formātā — tiesu kancelejās. Tā ir oficiāla prasība, un, ja tiesas norādītos trūkumus šajā sakarā nenovērš nedēļas laikā pēc attiecīgo tiesas norādījumu saņemšanas, pieteikums tiks noraidīts. Ja rodas šaubas par pieteikumā norādītajiem apstākļiem, tiesa var nolemt noskaidrot pieteikuma iesniedzēja faktiskos apstākļus, jo īpaši pieprasot no tā papildu paskaidrojumus vai dokumentus.

Pārrobežu lietās personai ar rezidenta statusu vai pastāvīgo dzīvesvietu citā ES dalībvalstī, izņemot Dāniju, jāpievieno pieteikumam šādi dokumenti:

• dokumenti, kas apliecina pieteikumā norādītās ziņas;
• dokumenti, kas apliecina pieteikuma iesniedzēja valstspiederību, dzīvesvietu vai pastāvīgo dzīvesvietu, un, ja pieteikuma iesniedzējs nav dalībvalsts valstspiederīgais, dokumentu, kas apliecina, ka atbilstoši šīs dalībvalsts tiesību aktiem pieteikuma iesniedzējs uzturas tajā likumīgi;
• pieteikuma iesniedzēja paziņojums par to, vai tam iepriekš jau tika piešķirta juridiskā palīdzība mierizlīguma panākšanai pirms civilprocesa ierosināšanas tajā pašā strīdā un, ja palīdzība tika piešķirta, bet izlīgums tā arī netika panākts, paskaidrojumi par notikušo.

Iepriekš minēto dokumentu tulkojums poļu vai angļu valodā jāveic personai, kura ir kvalificēta veikt oficiālu dokumentu tulkošanu pieteikuma izcelsmes dalībvalstī.

Ja pārrobežu lietā iesniegtajā pieteikumā trūkst nepieciešamās informācijas vai rodas šaubas par tā atbilstību patiesībai, tiesa lūgs pieteikuma iesniedzēju iesniegt papildu paskaidrojumus vai dokumentus noteiktajā termiņā, kas nepārsniedz vienu mēnesi. Konkrētāk, pieteikuma iesniedzējs var iesniegt nodokļu deklarācijas, pārskatus un izrakstus no bankas kontiem, bankas noguldījumu kontiem vai vērtspapīru kontiem vai izziņas, kurās ir norādītas algas, honorāru un citu saņemtu atlīdzību vai pabalstu, pensijas, mūža pensijas un uzturlīdzekļu summas. Ja norādītais termiņš netiek ievērots, tiesa lems par pieteikumu, pamatojoties uz informāciju, kas ir tās rīcībā.

Praksē pieteikuma raitai izskatīšanai attiecībā uz iekšzemes vai pārrobežu lietu ir vēlams, lai pieteikuma iesniedzējs jau pašā sākumā pievienotu visus dokumentus, kuri tā ieskatā ir nepieciešami sava finansiālā stāvokļa pierādīšanai, tajā skaitā iepriekš minētos dokumentus.

Pieprasot bezmaksas juridisko palīdzību, pieteikuma iesniedzējam papildus pieteikumam ir jāapliecina, ka tam nepietiek līdzekļu, lai varētu izmantot maksas juridisko palīdzību. Personai, kas pieprasa bezmaksas juridisko palīdzību saistībā ar savu uzņēmējdarbību, papildus ir jāapliecina, ka pēdējā gada laikā tā nav nodarbinājusi nevienu citu personu. Iepriekš minētie apliecinājumi jāsagatavo atbilstoši paraugiem, kas ir pieejami centros, kuri nodrošina bezmaksas juridisko palīdzību. Šos apliecinājumus iesniedz personai, kura nodrošinās bezmaksas juridisko palīdzību.

Tā kā pēc pieteikuma iesniegšanas bezmaksas juridisko palīdzību parasti sniedz tieši attiecīgajā centrā, pieteikuma iesniedzējam būtu jāņem līdzi arī personu apliecinošs dokuments un visi juridiskās problēmas izklāstam nepieciešamie dokumenti, lai sniegtā palīdzība būtu lietderīga.

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Pieteikums par atbrīvojumu no tiesas izdevumiem vai tiesas norīkota jurista piešķiršanu ir jāiesniedz tiesai, kurā tiks ierosināta vai jau ir ierosināta tiesvedība iekšzemes strīdā.

Ja fiziska persona ar rezidenta statusu vai pastāvīgo dzīvesvietu ES dalībvalstī (izņemot Dāniju) pieprasa juridisko palīdzību pārrobežu lietā, ko izskata vai izskatīs Polijas tiesā, tā var pieteikties juridiskās palīdzības saņemšanai tajā tiesā, kurā notiek vai notiks tiesvedība ar mērķi pieņemt konstatējošu spriedumu. Pieteikums juridiskās palīdzības saņemšanai izpildes vai piespiedu izpildes lietās ir jāiesniedz tajā rajona tiesā, kuras jurisdikcijā ietilpst teritorijā, kurā būs jāizpilda lēmums vai jānodrošina tā piespiedu izpilde. Pieteikumus juridiskās palīdzības saņemšanai var arī iesniegt, kā starpnieku izmantojot Polijas Tieslietu ministriju vai attiecīgo kompetento iestādi tajā dalībvalstī, kuras rezidents vai pastāvīgais iedzīvotājs ir pieteikuma iesniedzējs. Tieslietu ministrija nevilcinoties pārsūtīs šādus pieteikumus kompetentajām tiesām.

Ja fiziska persona ar rezidenta statusu vai pastāvīgo dzīvesvietu Polijā pieprasa juridisko palīdzību lietā, ko izskata vai izskatīs citā ES dalībvalstī (izņemot Dāniju), tā var iesniegt pieteikumu attiecīgās dalībvalsts kompetentajā tiesā. Pieteikumu var iesniegt arī apgabaltiesā, kuras jurisdikcijā ietilpst personas dzīvesvieta vai pastāvīgā dzīvesvieta Polijā.

Pieteikumu juridiskās palīdzības saņemšanai atbilstoši bezmaksas juridiskās palīdzības nodrošināšanas programmai var iesniegt vienā no bezmaksas juridiskās palīdzības centriem, kuri Polijā ir izveidoti rajonos un rajoniem pielīdzinātās pilsētās. Centru karti un kontaktinformāciju sk. https://darmowapomocprawna.ms.gov.pl/pl/mapa-punktow/.

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Polijas tiesa paziņos pieteikuma iesniedzējam lēmumu, ko tā būs pieņēmusi par pieteikumu attiecībā uz atbrīvojumu no tiesas izdevumiem vai tiesas norīkota jurista piešķiršanu. Informāciju par pieteikuma statusu un to, vai prasītā palīdzība ir piešķirta vai atteikta, var arī uzzināt, piezvanot vai nosūtot e-pastu uz tiesas kanceleju.

Personas, kas pieprasa bezmaksas juridisko palīdzību, par to atbilstību šādas palīdzības saņemšanai tieši informēs centrs, kas nodrošina bezmaksas juridisko palīdzību.

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Ja atbrīvojums no tiesas izdevumiem ir piešķirts, nekādas citas darbības vairs nav jāveic. Tomēr, ja no tiesas izdevumiem atbrīvotajam lietas dalībniekam savu tiesību aizsardzībai tomēr ir jāsedz kādi izdevumi (piemēram, samaksa par tulkošanas pakalpojumiem vai ceļa izdevumi nokļūšanai tiesā, ja tiesa pieprasa, lai lietas dalībnieks ierastos tiesā personiski), tam būs jālūdz tiesu piešķirt avansu šādu izdevumu segšanai. Pretējā gadījumā tiesa var pieņemt, ka no tiesas izdevumiem atbrīvotais lietas dalībnieks sākotnēji segs šādus izdevumus pats, bet pēc tam tie tiks tam atlīdzināti. Ja tiesa piešķir avansu, norēķini par to ir jāveic saskaņā ar rēķiniem viena mēneša laikā pēc avansa saņemšanas un katrā ziņā līdz lēmuma pieņemšanai par galīgajiem norēķiniem par tiesas izdevumiem.

Ja ir norīkots advokāts vai tiesu advokāts, ar tiem ir jāsazinās. Tiesa var izsniegt pieteikuma iesniedzējam lēmumu par advokāta vai tiesu advokāta norīkošanu, nenorādot tajā norīkotā advokāta vai tiesu advokāta pilnu vārdu, uzvārdu un kontaktadresi. Šo informāciju tiesa sniegs nākamajā vēstulē, kad būs saņēmusi šos datus no kompetentās apgabala advokātu padomes vai apgabala tiesu advokātu apvienības.

Personai, kurai tiesa piešķīra pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no tiesas izdevumiem pirms tiesvedības ierosināšanas, kopija no lēmuma par šādu atbrīvojumu ir jāpievieno pieteikumam vai citam dokumentam par tiesvedības ierosināšanu.

Persona, kas ir atzīta par tiesīgu saņemt juridisko palīdzību atbilstoši bezmaksas juridiskās palīdzības nodrošināšanas programmai, saņems gaidīto palīdzību tieši bezmaksas juridiskās palīdzības centrā.

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Advokātu vai attiecīgā gadījumā tiesu advokātu izraugās kompetentā apgabala advokātu padome vai apgabala tiesu advokātu apvienība; ja pieteikumā ir norādīts konkrēta jurista vārds un uzvārds, to norīkos sniegt palīdzību pieteikuma iesniedzējam, ciktāl tas ir iespējams un ar paša jurista piekrišanu. Svarīgu iemeslu dēļ advokāts vai tiesu advokāts var atteikties uzņemties šo lietu, un tādā gadījumā profesionālā organizācija norīkos citu juristu. Svarīgu iemeslu dēļ var arī pieprasīt norīkotā jurista maiņu tiesvedības gaitā.

Pieteikumā var arī norādīt, ka priekšroka būtu dodama juristam, kurš labi prot noteiktu svešvalodu vai kuram ir pieredze noteiktā juridiskā profesijā, konkrēti — tam jābūt advokātam vai tiesu advokātam. Parasti tiesa apmierina šādu lūgumu.

Izmantojot bezmaksas tiesiskās palīdzības programmu, izvēlēties advokātu vai tiesu advokātu nav iespējams. Šādu juridisko palīdzību sniegs tas advokāts vai tiesu advokāts, kurš tajā brīdī dežurē pieteikuma iesniedzēja izvēlētajā juridiskās palīdzības centrā, vai arī šāda advokāta vai tiesu advokāta norīkots jurists stažieris.

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Lietas dalībniekam, kuru tiesa ir pilnībā atbrīvojusi no tiesas izdevumiem, nav jāmaksā nekādas tiesas nodevas un tiesas izdevumi. Ja tiesa ir piešķīrusi daļēju atbrīvojumu no tiesas izdevumiem, lietas dalībniekam ir jāsamaksā tās tiesas nodevas un jāsedz tie tiesas izdevumi, uz kuriem atbrīvojums neattiecas. Ja tiesas procesā uzvar šāds lietas dalībnieks, tiesa lēmumā par tiesvedības slēgšanu norāda, ka procesu zaudējušajam lietas dalībniekam ir jāatlīdzina uzvarētājam šādi izdevumi.

Ja no tiesas izdevumiem atbrīvotā lietas dalībnieka prasība netiek apmierināta pilnībā vai daļēji, tiesa galīgajā nolēmumā norāda, ka tam ir jāatlīdzina tiesas izdevumi, kas ir radušies otram lietas dalībniekam (bet ne izdevumi, ko apmaksāja valsts).

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Personai, kas ir daļēji atbrīvota no tiesas izdevumiem, ir jāsedz tie tiesas izdevumi, no kuriem tā nav atbrīvota.

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Juridiskā palīdzība, ko ir piešķīrusi pirmās instances tiesa, ietver arī apelācijas un piespiedu izpildes procedūras. Persona, kuru pirmajā tiesu instancē nepārstāvēja jurists (piemēram, advokāts), var lūgt šāda veida palīdzību otrajā tiesu instancē. Ja rodas nepieciešamība iesniegt ārkārtas pārsūdzību, lietas dalībniekam ir jāiesniedz īpašs pieprasījums, par kuru tiks pieņemts atsevišķs lēmums vienīgi attiecībā uz šo konkrēto tiesvedības posmu.

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Tiesa var atsaukt juridisko palīdzību (gan atbrīvojumu no tiesas izdevumiem, gan tiesas norīkotu juristu), ja tiek konstatēts, ka apstākļi, uz kuru pamata piešķīra šo palīdzību, neeksistēja vai vairs neeksistē. Abos šajos gadījumos lietas dalībniekam būs jāsamaksā visas piemērojamās nodevas un jāatlīdzina izdevumi, taču otrajā gadījumā tiesa, pamatojoties uz izmaiņām lietas dalībnieka situācijā, var likt tam veikt apmaksu tikai daļēji.

Pieņemot lēmumu par palīdzības atsaukšanu, tiesa var sodīt lietas dalībnieku, kurš saņēma atbrīvojumu no tiesas izdevumiem, apzināti sniedzot nepatiesu informāciju par saviem apstākļiem, ar naudas sodu apmērā līdz 1000 PLN, bet lietas dalībniekam, kurš maldināja par saviem apstākļiem un tāpēc tam tika piešķirts tiesas norīkots jurists, noteikt naudas sodu apmērā līdz 3000 PLN. Neatkarīgi no pienākuma samaksāt naudas sodu šādam lietas dalībniekam jāsamaksā arī visas piemērojamās nodevas un jāsedz attiecīgie izdevumi vai jāapmaksā tiesas norīkotā jurista honorārs.

Ja atbrīvojumu no tiesas izdevumiem atkārtoti pieprasa persona, kura iepriekš apzināti sniedza nepatiesu informāciju par savu ģimenes stāvokli, mantisko stāvokli, ienākumiem un iztikas līdzekļu avotiem, tiesa noraidīs tās pieteikumu un liks samaksāt naudas sodu apmērā līdz 2000 PLN.

Lēmumu par naudas soda uzlikšanu var pārsūdzēt kārtībā, kāda ir aprakstīta 16. punktā tālāk.

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Jā. Pārsūdzēt var lēmumu, ar kuru noraidīja pieteikumu par atbrīvojumu no tiesas izdevumiem vai par tiesas norīkota jurista piešķiršanu, vai, ja šādu lēmumu pieņēma tiesas ierēdnis, var iesniegt sūdzību par tā lēmumu. Pirms lēmuma pārsūdzēšanas vienas nedēļas laikā pēc lēmuma saņemšanas ir jāiesniedz pieprasījums sniegt atbildi rakstveidā par noraidīšanas pamatojumu. Vienas nedēļas laikā pēc rakstveida atbildes saņemšanas par noraidīšanas pamatojumu pārsūdzība jāiesniedz tiesā, kura pieņēma attiecīgo lēmumu. Iesniedzot pieprasījumu sniegt atbildi rakstveidā par noraidīšanas pamatojumu vai pārsūdzību, vai sūdzību par tiesu ierēdņa lēmumu, nekādas nodevas nav jāmaksā. Līdzīga kārtība jāievēro arī gadījumos, kad tiek atsaukts iepriekš pieņemts lēmums par atbrīvojumu no tiesas izdevumiem vai par tiesas norīkota jurista piešķiršanu.

Taču personai, kuras pieteikums bezmaksas juridiskās palīdzības saņemšanai tika noraidīts, nav iespējas pārsūdzēt šo atteikumu.

Papildu informācija

• 2005. gada 28. jūlija Likums par tiesas izdevumiem civillietās;
• 1964. gada 17. novembra Civilprocesa kodekss;
• 2004. gada 17. decembra Likums par tiesībām uz juridisko palīdzību civilprocesos Eiropas Savienības dalībvalstīs un par tiesībām uz juridisko palīdzību nolūkā panākt strīdā mierizlīgumu pirms tiesvedības ierosināšanas;
• 2004/844/EK: Komisijas 2004. gada 9. novembra Lēmums, ar ko ievieš veidlapu juridiskās palīdzības pieprasījumiem saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos;
• 2015. gada 5. augusta Likums par bezmaksas juridisko palīdzību, bezmaksas konsultācijām civillietās un juridisko izglītību;
• http://www.darmowapomocprawna.ms.gov.pl/;
• https://www.gov.pl/web/sprawiedliwosc/formularze;
• atsevišķu rajonu tiesu un apgabaltiesu tīmekļa vietnes.

17 Vai juridiskās palīdzības pieprasīšana aptur noilguma termiņu?

Attiecībā uz pieteikumiem par atbrīvojumu no tiesas izdevumiem attiecīgā pieteikuma vai pārsūdzības par lēmumu, ar kuru atteikts atbrīvojums, iesniegšana principā neaptur notiekošo tiesvedību, ja vien pieteikuma iesniedzējs nav saņēmis atbrīvojumu no tiesas izdevumiem saistībā ar to, ka pieteikums iekļauts prasības pieteikumā vai sniegts pirms prasības celšanas. Ja pieteikums, kas iesniegts pirms procesuāla dokumenta iesniegšanas nodevas samaksas termiņa beigām, tiek galīgi noraidīts, maksājuma termiņu atsāk skaitīt no dienas, kad izsniegts maksājuma pieprasījums, vai atsevišķos gadījumos, kad lietas dalībnieku pārstāv advokāts vai tiesu advokāts, no lēmuma, ar kuru noraidīts pieteikums par atbrīvojumu no tiesas izdevumiem, izsniegšanas dienas. Tomēr jebkurš jauns pieteikums atbrīvojumam no tiesas izdevumiem, pamatojoties uz tiem pašiem apstākļiem, vairs neietekmē nodevas samaksas termiņu.

Arī gadījumos, kad tiek iesniegti pieteikumi par tiesas norīkotu juristu, attiecīgā pieteikuma vai pārsūdzības par lēmumu, ar kuru ir atteikta šāda norīkošana, iesniegšana principā neaptur notiekošo tiesvedību, ja vien pieteikums nav iekļauts prasības pieteikumā vai sniegts pirms prasības celšanas. Tomēr tiesa var apturēt lietas izskatīšanu līdz galīgā lēmuma pieņemšanai par pieteikumu. Līdz ar to tā nevar norīkot tiesas sēdi, bet var atcelt vai atlikt paredzēto tiesas sēdi.

Ja advokāta vai tiesu advokāta pārstāvība ir obligāta konkrētai procesuālai darbībai (pārsūdzības iesniegšana augstākajai instancei (skarga kasacyjna), pieteikums pārskatīt nolēmumu, noteiktas apelācijas sūdzības pret tiesas lēmumiem), pieteikuma par tiesas norīkota jurista piešķiršanu iensiegšana pirms šādas prasības izpildei noteiktā termiņa beigām, termiņš tiks apturēts. Neatkarīgi no tā, vai pieteikums ir apmierināts vai noraidīts, termiņš tiks atsākts. Tomēr jebkurš jauns pieteikums, kura pamatā ir tie paši apstākļi, vairs neietekmē termiņa tecējumu.

Papildu informācija

• 2005. gada 28. jūlija Likums par tiesas izdevumiem civillietās;
• 1964. gada 17. novembra Civilprocesa kodekss;
• 2004. gada 17. decembra Likums par tiesībām uz juridisko palīdzību civilprocesos Eiropas Savienības dalībvalstīs un par tiesībām uz juridisko palīdzību nolūkā panākt strīdā mierizlīgumu pirms tiesvedības ierosināšanas;
• 2004/844/EK: Komisijas 2004. gada 9. novembra Lēmums, ar ko ievieš veidlapu juridiskās palīdzības pieprasījumiem saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos;
• 2015. gada 5. augusta Likums par bezmaksas juridisko palīdzību, bezmaksas konsultācijām civillietās un juridisko izglītību;
• http://www.darmowapomocprawna.ms.gov.pl/;
• https://www.gov.pl/web/sprawiedliwosc/formularze;
• atsevišķu rajonu tiesu un apgabaltiesu tīmekļa vietnes.

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Saskaņā ar Portugāles Civilprocesa kodeksa (Código de Processo Civil) 529. panta noteikumiem tiesas procesā rodas šādas izmaksas un izdevumi:

i) tiesas nodevas (taxa de justiça);

ii) ar lietu saistītie izdevumi (encargos);

iii) pušu izmaksas (custas de parte).

Attiecīgi:

i) tiesas nodevas jāmaksā katrai iesaistītajai pusei, lai varētu sākt attiecīgo tiesvedību; tiesas izdevumus aprēķina atbilstīgi prasības vērtībai vai sarežģītībai saskaņā ar Noteikumiem par tiesas izdevumiem (Regulamento das Custas Processuais) un tiem pievienotajām tabulām; tiesas nodevas izsaka “norēķinu vienībās” (unidades de conta — UC), kā noteikts Noteikumu par tiesas izdevumiem 5. pantā; 1 UC vērtība 2023. gadā paliks nemainīga, proti, 102,00 EUR. šī summa laika gaitā var mainīties;

ii) ar lietu saistītie izdevumi ir tie, kas radušies tiesas procesa dēļ (piemēram, maksājumi ekspertiem, mutiskās tulkošanas pakalpojumi utt.) par pakalpojumiem, ko pieprasījušas puses vai uzdevis sniegt tiesnesis (sk. Noteikumu par tiesas izdevumiem 16. pantu);

iii) pušu izmaksas ir summas, ko katra puse iztērējusi saistībā ar tiesā izskatīto lietu un ko saskaņā ar Noteikumu par tiesas izdevumiem 26. panta noteikumiem pusei atmaksā, ja pretējā puse lietā zaudē (piem., advokātam izmaksātā atlīdzība, ar tiesas ieceltiem tiesu izpildītājiem saistītie izdevumi utt.).

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Piekļuve tiesībām un tiesām ir paredzēta 2004. gada 29. gada jūlija Likumā Nr. 34/2004.

Saskaņā ar Likuma Nr. 34/2004 6. panta noteikumiem tiesiskā palīdzība tiek nodrošināta divos veidos:

i) juridisko konsultāciju veidā;

ii) juridiskās palīdzības veidā.

Attiecīgi:

i) saskaņā ar Likuma Nr. 34/2004 14. un 15. panta noteikumiem juridiskās konsultācijas ir tehniski skaidrojumi par tiesību aktiem, kas piemērojami konkrētiem jautājumiem vai lietām, un tās var sniegt advokāti;

ii) saskaņā ar Likuma Nr. 34/2004 16. pantu ir pieejami šādas juridiskās palīdzības veidi:

• atbrīvošana no tiesas nodevu un citu ar lietu saistītu izdevumu segšanas;
• juridiskā konsultanta (piemēram, advokāta vai juriskonsulta) iecelšana un tā atlīdzības un citu izdevumu (piemēram, ceļa izdevumu) segšana;
• tiesas iecelta juridiskā konsultanta (piemēram, advokāta kriminālprocesā) atlīdzības samaksa;
• tiesas nodevu un citu ar lietu saistītu izdevumu segšana pa daļām;
• juridiskā konsultanta iecelšana un attiecīgās atlīdzības un izdevumu segšana pa daļām;
• tiesas iecelta juridiskā konsultanta atlīdzības un ar viņa iecelšanu saistīto izdevumu segšana pa daļām;
• tiesas iecelta tiesu izpildītāja piešķiršana un attiecīgās atlīdzības (piemēram, par pavēstes nodošanu, par līdzekļu konfiscēšanai nepieciešamajiem pasākumiem un citām izpildes procedūrām) segšana.

3 Kādi ir juridiskās palīdzības piešķiršanas nosacījumi?

Saskaņā ar Likuma Nr. 34/2004 7. pantu šādu kategoriju cilvēkiem ir tiesības uz tiesisko palīdzību, ja viņi var pierādīt, ka atrodas finansiālās grūtībās:

• Portugāles pilsoņiem;
• citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem;
• ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kam ir derīga uzturēšanās atļauja Eiropas Savienības dalībvalstī;
• ārvalstniekiem, kam nav derīgas uzturēšanās atļaujas Eiropas Savienības dalībvalstī, ja tādā pašā situācijā esošiem Portugāles pilsoņiem saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem būtu piešķirta uzturēšanās atļauja;
• bezpeļņas organizācijas tiesisko palīdzību var saņemt tikai juridiskās palīdzības veidā.

NB! Peļņu gūstošām organizācijām un individuālajiem uzņēmumiem ar ierobežotu atbildību nav tiesību saņemt tiesisko palīdzību.

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Saskaņā ar Likuma Nr. 34/2004 17. pantu un 2015. gada 23. februāra Ministra Īstenošanas rīkojuma Nr. 46/2015 (Portaria n.º 46/2015) 7. pantu juridiskās palīdzības shēmu piemēro:

• visām tiesām neatkarīgi no lietas veida;
• miertiesām;
• alternatīvas strīdu izšķiršanas sistēmām, piemēram, valsts mediācijas (mediação pública) sistēmām, tādām kā mediācija ģimenes vai darba lietās;
• lietām, ko izskata reģistrēšanas iestādes;
• inventāra sarakstiem, ko kārto notāru biroji;
• administratīvā pārkāpuma procedūrās.

Noderīgas saites:

valsts mediācijas sistēma ģimenes lietās (portugāļu valodā);

valsts mediācijas sistēma darba lietās (portugāļu valodā).

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Steidzamās lietās, ja ir pienācis tiesas nodevu un citu ar tiesā izskatīto lietu saistītu izdevumu samaksas termiņš, bet vēl nav pieņemts galīgs lēmums par pieprasīto juridisko palīdzību, pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz dokuments, kas apliecina, ka viņš ir pieteicies juridiskajai palīdzībai, un tad jārīkojas, kā norādīts tālāk (sk. Likuma Nr. 34/2004 29. panta 5. punktu).

1. Ja vēl nav zināms kompetentās sociālā nodrošinājuma nodaļas lēmums, attiecīgā maksājuma termiņu aptur, līdz lēmums tiek darīts zināms pieteikuma iesniedzējam.
2. Ja sociālā nodrošinājuma nodaļa jau ir nolēmusi piešķirt juridisko palīdzību pa daļām veikta maksājuma veidā, pirmo daļu samaksā 10 dienu laikā no dienas, kad šis lēmums ir darīts zināms pieteikuma iesniedzējam, neskarot samaksātās naudas vēlāku atmaksu gadījumos, kad lēmums tiek atcelts.
3. Ja sociālā nodrošinājuma nodaļa jau ir izdevusi negatīvu lēmumu, maksājumu veic 10 dienu laikā no dienas, kad šis lēmums ir darīts zināms pieteikuma iesniedzējam, neskarot samaksātās naudas vēlāku atmaksu gadījumos, kad lēmums tiek atcelts.

Ja 30 dienu laikā nav pieņemts lēmums par tiesiskās palīdzības (juridisko konsultāciju vai juridiskās palīdzības) pieprasījumu, uzskata, ka ir automātiski pieņemts pozitīvs lēmums par pieprasījumu, un ieinteresētā puse var atsaukties uz šo automātisko piekrišanu tiesā vai Portugāles Advokātu asociācijā atkarībā no pieprasītās tiesiskās palīdzības veida (sk. Likuma Nr. 34/2004 25. pantu).

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Veidlapas, kas izmantojamas, lai pieteiktos tiesiskajai palīdzībai juridisko konsultāciju vai jebkādas citas juridiskās palīdzības veidā, tostarp veidlapu, kas izmantojama, lai pieteiktos juridiskajai palīdzībai citā dalībvalstī, var lejupielādēt Portugāles sociālā nodrošinājuma sistēmas tīmekļa vietnē šeit (portugāļu valodā).

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Pieteikumam pievienojamo dokumentu saraksts ir sniegts ceļvedī “Tiesiskā palīdzība: praktisks ceļvedis” (Guia Prático Protecção Jurídica), ko izdevis Portugāles Sociālā nodrošinājuma institūts (Instituto da Segurança Social — I.P.) un kas publicēts tā tīmekļa vietnes lapā “Praktiski ceļveži” (Guias Práticos), un kam var piekļūt, izmantojot kādu no šīm saitēm:

Portugāles sociālā nodrošinājuma sistēmas tīmekļa vietne;

“Tiesiskā palīdzība: praktisks ceļvedis” (portugāļu valodā).

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus var iesniegt klātienē vai nosūtīt pa pastu, faksu vai e-pastu jebkurai Sociālā nodrošinājuma institūta nodaļai, kas nodarbojas ar klientu apkalpošanu.

Saraksts ar katra rajona centrālajiem sociālā nodrošinājuma birojiem un to adresēm, faksa numuriem un e-pasta adresēm ir pieejams šeit (portugāļu valodā).

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Lēmumā par juridiskās palīdzības piešķiršanu ir jānorāda, kādu veidu juridiskā palīdzība ir apstiprināta, un šis lēmums ir jāpieņem tās sociālā nodrošinājuma nodaļas augstākā līmeņa vadītājam, kas apkalpo teritoriju, kurā atrodas pieteikuma iesniedzēja dzīvesvieta vai mītne. Ja pieteikuma iesniedzējs nedzīvo Portugālē, šo lēmumu pieņem tās sociālā nodrošinājuma nodaļas augstākā līmeņa vadītājs, kurā pieteikums ir iesniegts (sk. Likuma Nr. 34/2004 20. un 29. pantu).

Saskaņā ar Likuma Nr. 34/2004 26. panta noteikumiem ir jāpaziņo pieteikuma iesniedzējiem par lēmumiem, ar kuriem apstiprina juridiskās palīdzības pieteikumu. Parasti šo paziņojumu nosūta uz adresi, ko pieteikuma iesniedzējs veidlapā norādījis kā korespondences adresi.

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Ja pieteikuma iesniedzējam tiek iecelts juridiskais konsultants, pieteikuma iesniedzējam paziņo attiecīgā juridiskā konsultanta biroja adresi un viņš tiek arī informēts, ka pieteikuma iesniedzēja pienākums ir pilnīgi sadarboties ar konsultantu un, ja viņš ar konsultantu nesadarbosies, juridiskā palīdzība var tikt atsaukta.

Lai stātos spēkā juridiskā palīdzība, kas izpaužas kā pilnīgs vai daļējs atbrīvojums no tiesas nodevu un tiesai radušos ar lietu saistīto izdevumu segšanas, pieteikuma iesniedzējam tiesas nodevu segšanai atvēlētajā laikā ir jāiesniedz dokuments, kas apliecina, ka šāda palīdzība ir piešķirta.

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Juridisko konsultantu ieceļ Portugāles Advokātu asociācija, kas pēc tam informē pieteikuma iesniedzēju saskaņā ar Likuma Nr. 34/2004 30. un 31. panta noteikumiem.

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Juridiskā palīdzība attiecas uz Likuma Nr. 34/2004 16. pantā norādītajiem izdevumiem, proti:

• tiesas nodevām un citiem ar lietu saistītiem izdevumiem;
• juridiskā konsultanta atlīdzības samaksu;
• tiesas iecelta juridiskā konsultanta atlīdzības samaksu;
• tiesas nodevu un citu ar lietu saistītu izdevumu segšanu pa daļām;
• juridiskā konsultanta atlīdzības samaksu pa daļām;
• tiesas iecelta juridiskā konsultanta atlīdzības samaksu pa daļām;
• tiesas iecelta tiesu izpildītāja izmaksām;
• tādu izdevumu atlīdzināšanu, kas radušies tāpēc, ka lieta ir pārrobežu lieta, gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējs dzīvo citā dalībvalstī.

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Saskaņā ar Likuma Nr. 34/2004 29. panta 4. un 5. punktu pārējās izmaksas ir jāsedz pieteikuma iesniedzējam. Tas neskar faktu, ka pieteikuma iesniedzējam atlīdzina pušu izmaksas saskaņā ar Noteikumu par tiesas izdevumiem 26. panta noteikumiem, ja pieteikuma iesniedzējs uzvar lietā.

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Jā, juridiskā palīdzība saglabājas arī attiecībā uz apelāciju un tiek sniegta visās nākamajās tiesvedībās, kas saistītas ar lietu, attiecībā uz kuru juridiskā palīdzība bijusi piešķirta. Juridiskā palīdzība arī attiecas uz tiesā izskatīto pamatlietu, ja tā bijusi piešķirta attiecībā uz kādu no saistītajām tiesvedībām. Juridiskā palīdzība saglabājas arī attiecībā uz izpildes procedūrām, kas izriet no tiesas lēmumiem, kuri pieņemti tiesvedībā, attiecībā uz ko juridiskā palīdzība bijusi piešķirta (sk. Likuma Nr. 34/2004 18. pantu).

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Jā, juridisko palīdzību var pilnībā vai daļēji atcelt pirms tiesvedības beigām Likuma Nr. 34/2004 10. pantā paredzētajos gadījumos. Tie ir gadījumi, kad pieteikuma iesniedzējs vai viņa ģimenes locekļi vēlāk iegūst pietiekamus finanšu līdzekļus. Tādā gadījumā pieteikuma iesniedzējam ir pienākums paziņot, ka viņš var daļēji vai pilnīgi iztikt bez tiesiskās palīdzības, citādi viņam var piemērot attiecīgu sodu.

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Ja sociālā nodrošinājuma nodaļa nolemj pilnīgi vai daļēji noraidīt pieteikumu, tai ir rakstveidā jāinformē pieteikuma iesniedzējs par savu nodomu, atvēlot pieteikuma iesniedzējam 10 dienu atbildes sniegšanai. Pieteikuma iesniedzējs kopā ar savu atbildi var iesniegt trūkstošos dokumentus vai dokumentus, kas apliecina viņa argumentus. Ja pieteikuma iesniedzējs 10 darbdienu laikā nesniedz atbildi, lēmums kļūst galīgs, un pieteikuma iesniedzējam nekādas papildu vēstules netiek sūtītas (sk. Likuma Nr. 34/2004 37. pantu, kas atsaucas uz Portugāles Administratīvā procesa kodeksu (Código do Procedimento Administrativo)).

Pieteikuma iesniedzējs var apstrīdēt sociālā nodrošinājuma nodaļas lēmumu tiesā. Tādā gadījumā pieteikuma iesniedzējam 15 dienu laikā jāiesniedz rakstveida pieprasījums, ar ko tas apstrīd lēmumu, sociālā nodrošinājuma nodaļai, kura pieņēmusi attiecīgo lēmumu. Sociālā nodrošinājuma nodaļa var atcelt lēmumu. Ja lēmumu neatceļ, sociālā nodrošinājuma nodaļai jānodod lieta tiesai (sk. Likuma Nr. 34/2004 26.–28. pantu).

17 Vai juridiskās palīdzības pieprasīšana aptur noilguma termiņu?

Jā, juridiskās palīdzības pieprasīšana var apturēt noilguma termiņu.

Kad tiek iesniegts juridiskās palīdzības pieprasījums, kas izpaužas kā juridiskā konsula iecelšana, un dokuments, kas apstiprina šo pieprasījumu, tiek pievienots tiesvedībai, noilguma termiņš tiek pārtraukts piecas dienas pēc juridiskās palīdzības pieprasījuma iesniegšanas dienas (2004. gada 29. jūlija Likuma Nr. 23/2004 33. panta 4. punkts un Civilkodeksa 323. panta 1. un 2. punkts).

Publicēto judikatūru saistībā ar šo jautājumu skatīt šeit:

- Lisabonas apelācijas tiesa (Tribunal da Relação de Lisboa)

• Processo 439/11.5TTLRS.L1-4
• Processo 7637/17.7T8LSB.L1-2

- Augstākā tiesa (Supremo Tribunal de Justiça)

• Processo 31/14.3TTCBR.C3.S1

Brīdinājums

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktam, tiesām un citām struktūrām un iestādēm šajā faktu lapā ietvertā informācija nav saistoša. Joprojām ir jāiepazīstas arī ar spēkā esošajiem tiesību aktiem. Minētie tiesību akti tiek regulāri atjaunināti un interpretēti judikatūrā, tos pilnveidojot.

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Valsts juridiskā palīdzība var tikt sniegta šādos veidos:

a) tādas pārstāvības, juridiskās palīdzības un attiecīgā gadījumā aizstāvības maksas segšana, ko nodrošina iecelts vai izvēlēts advokāts ar mērķi nodrošināt tiesību vai likumīgo interešu īstenošanu vai garantēšanu tiesā vai lai novērstu strīdu, turpmāk tekstā “advokāta palīdzība”;

b) maksājums, kas paredzēts par visā tiesvedības procesā izmantotiem eksperta, tulkotāja vai tulka pakalpojumiem, ar tiesas vai tiesu iestādes apstiprinājumu, ja šāda maksājuma pienākums ir uzlikts personai, kas piesakās valsts juridiskās palīdzības saņemšanai;

c) tiesu izpildītāja nodevas maksājums;

d) atbrīvojumi no tiesību aktos noteiktajiem tiesu izdevumu maksājumiem, tostarp izpildes posmā veicamajiem, šo maksājumu samazinājumi, to grafika izmaiņas vai atlikšana.

Ja valsts juridiskā palīdzība tiek sniegta ES dalībvalstu pilsoņiem vai citām personām, kuru domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta atrodas dalībvalsts teritorijā, apstiprinātā valsts juridiskā palīdzība var ietvert arī:

a) izdevumus par tādu saņēmēja iesniegtu dokumentu tulkošanu, kurus tiesa vai tiesu iestāde bija pieprasījusi lietas izskatīšanas nolūkā, un par tādu iesniegtu vai saņemtu saistīto pieprasījumu un dokumentu tulkošanu, kas ir atbrīvoti no legalizācijas formalitātes vai kādas citas līdzvērtīgas formalitātes;

b) tulka pakalpojumus lietas izskatīšanā tiesā / tiesu iestādē;

c) radušās izmaksas saistībā ar ceļošanu uz Rumāniju, kurp palīdzības saņēmējam vai citai personai ir jādodas pēc tiesas vai tiesu iestādes pieprasījuma, vai ja tiesību aktos kādai no šīm personām ir noteikta prasība par obligātu klātbūtni.

Personai, kura ir tiesīga saņemt valsts juridisko palīdzību un kura atbilst 3. jautājumā izklāstītajām prasībām, ir arī tiesības uz tāda maksājuma atlīdzinājumu, kas samaksāts mediatoram nodevas veidā, ja persona pirms tiesas procesa uzsākšanas sniedz pierādījumus, ka tā bija izmantojusi mediācijas procedūru attiecībā uz strīdu, vai ja tā pieprasa mediāciju pēc tiesas procesa uzsākšanas, bet pirms pirmās tiesas sēdes dienas.

Valsts juridiskā palīdzība var tikt sniegta vai nu atsevišķi, vai kumulatīvi kādā no iepriekš minētajiem veidiem. Tādas valsts juridiskās palīdzības vērtība, ko jebkurā palīdzības veidā atsevišķi vai kumulatīvi sniedz advokāts, eksperts, tulkotājs, tulks vai tiesu izpildītājs, nedrīkst pārsniegt maksimālo līmeni, kas ir vienāds ar divpadsmitkārtīgu valstī noteikto minimālo viena gada bruto algu, rēķinot par gadu, kurā tika iesniegts palīdzības pieteikums.

(Ārkārtas rīkojuma Nr. 51/2008 par valsts juridisko palīdzību civillietās, ko apstiprina Likums Nr. 193/2008, ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem 6., 7., 20. un 44. pants)

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Valsts juridiskā palīdzība ir valsts piešķirtas palīdzības veids ar mērķi nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu un garantēt vienlīdzīgu piekļuvi tiesu darbībai, lai nodrošinātu noteiktu tiesību vai likumīgo interešu īstenošanu, izmantojot tiesas līdzekļus, tostarp līdzekļus tiesas spriedumu vai citu izpildāmu spriedumu izpildei.

(Ārkārtas rīkojuma Nr. 51/2008 par valsts juridisko palīdzību civillietās, ko apstiprina Likums Nr. 193/2008, ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem 1. pants)

3 Vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Ikviena fiziska persona var pieteikties valsts juridiskās palīdzības saņemšanai, ja tā, neapdraudot savu vai savas ģimenes uzturēšanu, nav spējīga segt noteiktu tiesvedības procedūru juridiskās izmaksas vai tādu juridisku konsultāciju izmantošanas izmaksas, kuru mērķis ir tiesību vai likumīgo interešu nodrošināšana tiesā.

Ģimene ir laulātie, no pieteikuma iesniedzēja finansiāli atkarīgi bērni vai citi tiešie pēcnācēji līdz 18 gadu vecumam, kā arī bērni vai citi tiešie pēcnācēji no 18 līdz 26 gadu vecumam, ja viņi turpina savas studijas un ir finansiāli atkarīgi no pieteikuma iesniedzēja. Par ģimenes locekli tiek uzskatīta arī persona, kurai ir kopīgs domicils vai dzīvesvieta, vai mājsaimniecība ar pieteikuma iesniedzēju, no pieteikuma iesniedzēja finansiāli atkarīgi bērni vai citi tiešie pēcnācēji līdz 18 gadu vecumam, kā arī bērni vai citi tiešie pēcnācēji no 18 līdz 26 gadu vecumam, ja viņi turpina savas studijas un ir finansiāli atkarīgi no pieteikuma iesniedzēja.

Personas, kuru mēneša vidējie neto ienākumi uz vienu ģimenes locekli pēdējos divos mēnešos pirms pieteikuma iesniegšanas nepārsniedz 500 RON, ir tiesīgas saņemt valsts juridisko palīdzību. Šajā gadījumā valsts juridisko palīdzību veidojošās summas pilnībā apmaksā valsts. Ja mēneša vidējie neto ienākumi uz vienu ģimenes locekli pēdējos divos mēnešos pirms pieteikuma iesniegšanas nepārsniedz 800 RON, valsts apmaksā 50 % no valsts juridisko palīdzību veidojošajām summām. Ienākumu robežvērtību summas un tās summas maksimālo robežvērtību, ko ir iespējams piešķirt kā valsts juridisko palīdzību, var pārskatīt saskaņā ar valdības lēmumu.

Valsts juridisko palīdzību var arī piešķirt citos gadījumos proporcionāli pieteikuma iesniedzēja vajadzībām, ja faktiskie vai aplēstie juridiskie izdevumi, tostarp ņemot vērā atšķirīgas dzīvošanas izmaksas starp pieteikuma iesniedzēja domicila vai pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsti un Rumāniju, pieteikuma iesniedzējam varētu ierobežot taisnīgas tiesas pieejamību.

Nosakot ienākumus, tiek ņemti vērā visi regulārie ienākumi, piemēram, algas, pabalsti, maksas, mūža rentes, nomas maksas, peļņa no tirdzniecības vai pašnodarbinātā darbības un citi līdzīgi ienākumi, kā arī regulāri maksājamas summas, piemēram, nomas maksas un uzturēšanas saistību maksājumi.

Valsts juridiskā palīdzība tiek piešķirta neatkarīgi no pieteikuma iesniedzēja finansiālā stāvokļa, ja īpašos tiesību aktos ir paredzētas tiesības saņemt juridisko palīdzību vai bezmaksas juridisko palīdzību kā aizsargpasākumu, ņemot vērā īpašus apstākļus, piemēram, minoritāti, invaliditāti, noteiktu statusu vai citus līdzīgus apstākļus. Šajā gadījumā valsts juridiskā palīdzība tiek piešķirta bez ienākumu kritēriju izpildes, bet tikai attiecībā uz tādu noteiktu tiesību vai likumīgo interešu garantēšanu vai atzīšanu, kas izriet no īpašajiem apstākļiem, uz kuru pamata atbilstīgi tiesību aktiem ir tikušas atzītas tiesības saņemt juridisko palīdzību vai bezmaksas juridisko palīdzību, vai kas ir ar tiem saistītas.

Tiesības saņemt valsts juridisko palīdzību izbeidzas ar personas nāvi vai tad, kad šīs personas finansiālais stāvoklis ir uzlabojies tiktāl, ka tā spēj segt juridiskās izmaksas.

(Ārkārtas rīkojuma Nr. 51/2008 par valsts juridisko palīdzību civillietās, ko apstiprina Likums Nr. 193/2008, ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem 4., 5., 8., 81., 9., 10., 101., 2., 21. un 50. pants)

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Valdības Ārkārtas rīkojumā paredzēto valsts juridisko palīdzību piešķir civillietās, komerclietās, administratīvajās lietās, darba un sociālā nodrošinājuma lietās, kā arī citās lietās, izņemot krimināllietas.

(Ārkārtas rīkojuma Nr. 51/2008 par valsts juridisko palīdzību civillietās, ko apstiprina Likums Nr. 193/2008, ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem 3. pants)

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Juridiskās palīdzības jautājumos nav reglamentēta neviena īpaša steidzamības procedūra.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Saskaņā ar šo nodaļu iesniedzamos valsts juridiskās palīdzības pieteikumus sagatavo pēc pieteikuma veidlapas, kura noteikta pielikumā, kas veido šā Ārkārtas rīkojuma neatņemamu sastāvdaļu (Ārkārtas rīkojuma Nr. 51/2008 par valsts juridisko palīdzību civillietās, ko apstiprina Likums Nr. 193/2008, ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem 49. pants).

VEIDLAPA

juridiskās palīdzības pieteikuma iesniegšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī

Norādījumi:

1. Pirms pieteikuma veidlapas aizpildīšanas, lūdzu, rūpīgi izlasiet šos norādījumus.

2. Personai, kas aizpilda pieteikumu, ir jāsniedz visa šajā veidlapā prasītā informācija.

3. Jebkura neprecīza, neatbilstoša vai nepilnīga informācija var aizkavēt jūsu pieteikuma apstrādi.

4. Nepatiesas vai nepilnīgas informācijas iekļaušana pieteikumā var radīt juridiskas sekas, un juridiskās palīdzības pieteikums var tikt noraidīts; jums var tikt izvirzītas arī kriminālapsūdzības.

5. Lūdzu, pievienojiet visus apliecinošos dokumentus.

6. Lūdzu, ņemiet vērā, ka šis pieteikums neietekmē termiņu, kas jāievēro, lai uzsāktu tiesvedību tiesā.

7. Lūdzu, norādiet datumu un parakstiet pieteikumu.

A1. Pieteikuma iesniedzēja personas dati

Uzvārds un vārds ......................................................

Dzimšanas datums un vieta ...................................................

Personas kods ......................................................................

Adrese (domicils vai dzīvesvieta) ........................................

..........................................................................

Tālr./Fakss/E-pasts ...........................................................

A2. Attiecīgā gadījumā likumīgā pārstāvja (vecāka, aizbildņa, aizgādņa u. c.) personas dati (jāaizpilda, ja pieteikuma iesniedzējs tiek juridiski pārstāvēts)

Uzvārds un vārds ......................................................

Dzimšanas datums un vieta ...................................................

Personas kods ......................................................................

Adrese ...................................................................

Tālr./Fakss/E-pasts ...........................................................

A3. Attiecīgā gadījumā pieteikuma iesniedzēja advokāta personas dati (jāaizpilda, ja pieteikuma iesniedzējam jau ir advokāts)

Uzvārds un vārds ......................................................

Adrese ...................................................................

Tālr./Fakss/E-pasts ...........................................................

B. Informācija par strīdu, attiecībā uz kuru tiek prasīta juridiskā palīdzība

Lūdzu, pievienojiet visu apliecinošo dokumentu kopijas.

B1. Strīda būtība (laulības šķiršana, nodarbinātība u. c.)

B2. Strīda vērtība, ja to var norādīt naudas izteiksmē, un valūta, kurā strīda vērtība ir norādīta.

B3. Situācijas apraksts attiecībā uz lietas izskatīšanu, par kuru tiek prasīta valsts juridiskā palīdzība (ietverot kompetento tiesu, tiesas sēdes dienu, pierādījumus u. c.)

C. Informācija par tiesvedību

Lūdzu, pievienojiet visu apliecinošo dokumentu kopijas.

C1. Jūsu pašreizējais vai gaidāmais statuss tiesvedībā (prasītājs vai atbildētājs)

Aprakstiet pārbaudei iesniegtās prasības priekšmetu ...........................

..........................................................................

Oponenta vārds, uzvārds un kontaktinformācija ...........................

..........................................................................

C2. Īpaši iemesli (ja tādi ir), lai pieprasītu steidzamu rīcību attiecībā uz šo pieteikumu

C3. Lūdzu, norādiet izmaksas, kuras būtu jāietver pieteikumā (jāatzīmē):

_

|_| a) advokāta palīdzība;

_

|_| b) maksājums ekspertam;

_

|_| c) maksājums par visā tiesvedības procesā izmantotiem tulkotāja vai tulka pakalpojumiem;

_

|_| d) tiesu izpildītāja nodevas maksājums;

_

|_| e) atbrīvojumi no tiesību aktos noteiktajiem tiesu izdevumu un/vai galvojumu maksājumiem, tostarp izpildes posmā maksājamām nodevām un galvojumiem, šo maksājumu samazinājumi, to grafika izmaiņas vai atlikšana.

C4. Lūdzu, norādiet, vai valsts juridiskā palīdzība tiek pieprasīta, lai saņemtu:

_

|_| advokāta palīdzību ārpustiesas procedūras ietvaros

_

|_| advokāta palīdzību pirms tiesas procesa uzsākšanas

_

|_| advokāta palīdzību (konsultēšanu un/vai pārstāvību) notiekoša tiesas procesa ietvaros. Šajā gadījumā, lūdzu, norādiet:

– reģistrācijas numuru

– tiesas sēžu datumus

– tiesas nosaukumu

– tiesas adresi

_

|_| advokāta palīdzību tiesas lēmuma pārskatīšanās tiesā. Šajā gadījumā, lūdzu, norādiet:

– tiesas nosaukumu

– sprieduma datumu

– iemeslu, kādēļ tiek prasīta palīdzība

– apelācijas sūdzību par spriedumu

_

|_| advokāta palīdzību izpildes procedūrā. Šajā gadījumā, lūdzu, norādiet:

– tiesas nosaukumu

– nolēmuma datumu vai cita izpildāma sprieduma izdošanas datumu.

C6. Norādiet, vai jums ir jebkāda veida apdrošināšana vai citas tiesības un iespējas, kuras izmantojot, var pilnībā vai daļēji segt juridiskos izdevumus.

Ja tas tā ir, lūdzu, precizējiet: ............................................

..........................................................................

..........................................................................

D. Ģimenes stāvoklis

________

Cik cilvēku dzīvo jūsu mājsaimniecībā?           |________|

Lūdzu, norādiet viņu radniecību ar jums

______________________________________________________________________________

| Uzvārds un | Radniecība ar | Dzimšanas datums| Vai šī| Vai         |

| vārds   | pieteikuma iesniedzējs| (attiecībā uz   | persona   | pieteikuma iesniedzēji     |

|             |             | nepilngadīgie)   | ir finansiāli atkarīga   | ir finansiāli atkarīgs |

|             |             |             | no pieteikuma iesniedzēja?| no šīs personas?|

|_____________|_____________|______________|________________|__________________|

|             |           |             |       _       |       _         |

|             |             |             |     |_|       |       |_|       |

|_____________|_____________|______________|________________|__________________|

|             |             |             |       _       |       _         |

|             |             |             |     |_|       |       |_|       |

|_____________|_____________|______________|________________|__________________|

Vai ir kāda no jums finansiāli atkarīga persona, kura nedzīvo kopā ar jums?

______________________________________________________________________________

|   Uzvārds un vārds |   Radniecība ar pieteikuma iesniedzēju   | Dzimšanas datums         |

|                       |                             | (attiecas uz nepilngadīgajiem) |

|________________________|_____________________________|_______________________|

|                       |                            |                       |

|________________________|_____________________________|_______________________|

|                       |                             |                       |

|________________________|_____________________________|_______________________|

|                       |                             |                       |

|________________________|_____________________________|_______________________|

Vai esat finansiāli atkarīgs no personas, kura nedzīvo kopā ar jums?

______________________________________________________________________________

|         Uzvārds un vārds         |       Radniecība ar pieteikuma iesniedzēju         |

|_____________________________________|________________________________________|

|                                     |                                       |

|_____________________________________|________________________________________|

|                                     |                                       |

|_____________________________________|________________________________________|

|                                     |                                      |

|_____________________________________|________________________________________|

E. Finanšu informācija

Lūdzu, sniedziet visu informāciju par jums, jūsu dzīvesbiedru vai jūsu laulāto, par visām personām, kuras ir finansiāli atkarīgas no jums, vai attiecīgā gadījumā par visām personām, no kurām jūs esat finansiāli atkarīgs.

Ja jūs no personas, no kuras esat finansiāli atkarīgs un kura nedzīvo kopā ar jums, saņemat citas finansiālas iemaksas, kas nav uzturlīdzekļi, lūdzu, norādiet tās E.1. iedaļā “Citi ienākumi”.

Ja jūs sniedzat finansiālu palīdzību personai, kura nav no jums finansiāli atkarīga persona un kura dzīvo kopā ar jums, lūdzu, norādiet šo palīdzību E.3. iedaļā “Citi izdevumi”.

Lūdzu, pievienojiet visus apliecinošos dokumentus par šeit iepriekš aprakstītajām situācijām.

Lūdzu, norādiet valūtu, kurā jūs norādāt finansiālās vērtības tabulā, ja tās ir norādītas citā valūtā, nevis RON.

______________________________________________________________________________

|E.1. Dati par |I. Pieteikuma iesniedzēja|II. Laulātā vai|III. Apgādībā esošas|IV. Personas |

|mēneša ienākumiem       |               |dzīvesbiedrs   |personas   |kuras atbalsta|

|                   |               |     ||   |

|                   |               |             |             |pieteikuma iesniedzēju|

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|Algas,           |               |             |             |             |

|atlīdzības:       |               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|Uzņēmējdarbības peļņa: |               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|Pensijas:            |               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|Ienākumi:           |               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|Valsts                                                         |

|pabalsti:                                                                     |

|______________________________________________________________________________|

|1. pabalsti:       |               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|2. bezdarbnieka pabalsts|              |             |             |             |

|un sociālā       |               |             |             |             |

|apdrošināšana:           |               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|Ienākumi no |               |             |             |             |

|tiesībām     |               |             |             |             |

|uz noteiktiem |               |             |             |             |

|kustamiem vai nekustamiem īpašumiem: |               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|citi ienākumi:     |               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|KOPĀ:             |               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

______________________________________________________________________________

|E.2. Īpašumu       |I. Pieteikuma iesniedzēja|II. Laulātā vai|III. Apgādībā esošas|IV. Personas |

|summa     |               |dzīvesbiedrs   |personas   |kuras atbalsta|

|                   |               |     ||   |

|                   |               |             |             |pieteikuma iesniedzēju|

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|Ēka, kurā   |               |             |             |             |

|Jūs dzīvojat:           |               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|Cita ēka:         |               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|Zeme:           |               |             |            |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|Uzkrājumi:           |               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|Akcijas:           |               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|Mehāniskie transportlīdzekļi: |               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|Citi aktīvi:       |               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|KOPĀ:              |               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

______________________________________________________________________________

|E.3. Mēneša     |I. Pieteikuma iesniedzēja|II. Laulātā vai|III. Apgādībā esošas|IV. Personas |

|izdevumi             |               |dzīvesbiedrs   |personas   |kuras atbalsta|

|                   |               |     ||   |

|                   |               |             |             |pieteikuma iesniedzēju|

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|Nodokļi:           |               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|Sociālā     |               |             |             |             |

|nodrošinājuma iemaksas:|               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|Vietējie nodokļi:       |               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|Hipotēku         |              |             |             |             |

|izmaksas:         |               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|Īres un mājokļu   |               |            |             |             |

|izmaksas: |               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|Izglītības   |               |             |             |             |

|izmaksas:           |               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|Izglītības   |               |             |             |             |

|Bērnu aprūpes       |               |             |             |             |

|izmaksas:           |               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|Periodiski maksājumi:               |               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|Aizdevumu     |               |             |             |             |

|atmaksa:       |               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|Uzturlīdzekļi, kas tiek maksāti citām personām, |               |             |             |             |

|izpildot |              |             |             |             |

|juridisku pienākumu:     |               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|Citi izdevumi:   |               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

|KOPĀ:            |               |             |             |             |

|____________________|_______________|_____________|_____________|_____________|

Es ar šo apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa un pilnīga, un es apņemos bez kavēšanās paziņot par jebkādām mana finansiālā stāvokļa izmaiņām kompetentajai iestādei, kura izskata šo pieteikumu.

Sagatavots ..........................

Datums ......................................

Paraksts .................................

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Valsts juridiskās palīdzības pieprasījumu sagatavo rakstveidā, un tajā tiks iekļautas atsauces par tās tiesvedības priekšmetu un būtību, attiecībā uz kuru tiek prasīta valsts juridiskā palīdzība, pieteikuma iesniedzēja un viņa/viņas ģimenes identitāte, personas kods, domicils un finansiālais stāvoklis, pievienoti apliecinoši dokumenti par viņa/viņas un viņa/viņas ģimenes ienākumiem, kā arī pierādījumi par uzturēšanas vai maksājumu saistībām. Pieteikumam tiks pievienots arī pieteikuma iesniedzēja apliecinājums, kurā viņš/viņa norāda, vai pēdējos 12 mēnešos ir saņēmis(-usi) valsts juridisko palīdzību, palīdzības veidu, kādā lietā tā sniegta un šīs palīdzības summu.

Tiesa var pieprasīt jebkādus paskaidrojumus un pierādījumus no pusēm vai rakstveida informāciju no kompetentajām iestādēm.

Ārpustiesas palīdzību piešķir katrā advokātu asociācijā izveidots Juridiskās palīdzības dienests, pamatojoties uz pieteikumu, kura modeli ir apstiprinājis Juridiskās palīdzības saskaņošanas departaments un kurā tiks iekļautas atsauces par palīdzības pieteikuma priekšmetu un būtību, pieteikuma iesniedzēja un viņa/viņas ģimenes identitāti, personas kodu, domicilu un finansiālo stāvokli, pievienojamiem apliecinošiem dokumentiem par viņa/viņas un viņa/viņas ģimenes ienākumiem, kā arī pierādījumiem par uzturēšanas vai maksājumu saistībām.

Pieteikumam tiks pievienots arī pieteikuma iesniedzēja apliecinājums, kurā viņš/viņa norāda, vai pēdējos 12 mēnešos ir saņēmis(-usi) valsts juridisko palīdzību, palīdzības veidu, kādā lietā tā sniegta un šīs palīdzības summu.

Pieteikuma iesniedzējs sniegs pierādījumus par savu finansiālo stāvokli, principā izmantojot šādus dokumentus:

• ienākumu apliecinājumu par pieteikuma iesniedzēju un citiem viņa/viņas ģimenes locekļiem;
• ģimenes stāvokļa grāmatu un attiecīgā gadījumā bērnu dzimšanas apliecības;
• pieteikuma iesniedzēja vai bērna invaliditātes apliecību attiecīgā gadījumā;
• apliecinājumu ar goda vārdu, ka pieteikuma iesniedzējs un citi viņa/viņas ģimenes locekļi nesaņem papildu ienākumus;
• apliecinājumu ar goda vārdu par pieteikuma iesniedzēja un viņa/viņas ģimenes īpašumiem;
• apliecinājumu ar goda vārdu, ka pieteikuma iesniedzējs un/vai otrs vecāks apliecina, ka bērns nav uzticēts vai nodots aprūpei citai pilnvarotai privātai struktūrai vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, vai kādai juridiskai personai;
• ar nodokli apliekamo aktīvu deklarācijas apliecinājumu, ko kompetentās iestādes sniedz par pieteikuma iesniedzēju vai attiecīgā gadījumā par citiem viņa/viņas ģimenes locekļiem;
• citus dokumentus, kas nepieciešami juridiskās palīdzības tiesību noteikšanai atbilstīgi tiesību normām.

(Ārkārtas rīkojuma Nr. 51/2008 par valsts juridisko palīdzību civillietās, ko apstiprina Likums Nr. 193/2008, ar turpmākajiem grozījumiem un papildinājumiem 14. pants un Likuma Nr. 51/1995 par advokāta profesijas organizēšanu un praksi ar turpmākajiem grozījumiem un papildinājumiem 73. pants).

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Valsts juridiskās palīdzības pieteikumu adresē kompetentajai tiesai, kas skata lietu, par kuru tiek prasīta palīdzība; attiecībā uz valsts juridisko palīdzību, kas pieprasīta saistībā ar sprieduma izpildi, pieteikuma izskatīšana ir izpildes tiesas kompetencē. Ja kompetento tiesu nevar noteikt, izskatīšana ir piekritīga tai rajona tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas pieteikuma iesniedzēja domicils vai dzīvesvieta.

Ja valsts juridiskā palīdzība tiek pieprasīta notiekošā tiesas procesā, valsts juridiskās palīdzības pieteikumu(-us) attiecīgā gadījumā skata tiesa tajā sastāvā, kam ir uzticēta galvenā pieteikuma izskatīšana.

Valsts juridiskā palīdzība tiek piešķirta jebkurā laikā tiesas procesā no dienas, kurā pieteikumu bija iesniegusi ieinteresētā persona, un tiek nodrošināta visa procesa laikā, kurā tā tika pieprasīta. Uz valsts juridiskās palīdzības pieteikumu attiecas atbrīvojums no zīmognodevas.

Valsts juridiskā palīdzība attiecībā uz pārskatīšanas procedūru tiesā var tikt piešķirta jauna pieteikuma veidā. Valsts juridiskās palīdzības pieteikums attiecībā uz pārskatīšanas procedūru tiesā tiek adresēts tiesai, kuras spriedums ir jāpārsūdz apelācijas iesniegšanai noteiktajā termiņā, un to steidzamības kārtā izskata tiesa citā sastāvā, nevis tajā, kas skatīja lietu pēc būtības.

Iesniedzot valsts juridiskās palīdzības pieteikumu, apelācijas iesniegšanas termiņu aptur tikai vienu reizi, ja pieteikuma iesniedzējs ne vēlāk kā 10 dienu laikā iesniedz apliecinošos dokumentus. Jaunu apelācijas iesniegšanas termiņu sāk skaitīt no tā atzinuma paziņošanas dienas, ar ko tika atzīts vai noraidīts attiecīgi valsts juridiskās palīdzības pieteikums vai pārskatīšanas pieteikums.

Ja valsts juridiskās palīdzības pieteikums tiek atzīts, tiesa šo atzinumu nekavējoties paziņo pieteikuma iesniedzējam un advokātu asociācijai. Advokātu asociācijai 48 stundu laikā ir jāieceļ advokāts, kurš attiecīgā gadījumā ir tiesīgs vērsties jebkurā apelācijas tiesā. Advokāta iecelšanas datumu un viņa datus paziņo tiesai un pieteikuma iesniedzējam ne vēlāk kā 48 stundu laikā. Jaunu apelācijas iesniegšanas termiņu sāk skaitīt no advokāta iecelšanas dienas.

Ārpustiesas palīdzību piešķir katrā advokātu asociācijā izveidots Juridiskās palīdzības dienests, pamatojoties uz pieteikumu, kura modeli ir apstiprinājis Juridiskās palīdzības saskaņošanas departaments un kurā tiks iekļautas atsauces par palīdzības pieteikuma priekšmetu un būtību, pieteikuma iesniedzēja un viņa/viņas ģimenes identitāti, personas kodu, domicilu un finansiālo stāvokli, pievienojamiem apliecinošiem dokumentiem par viņa/viņas un viņa/viņas ģimenes ienākumiem, kā arī pierādījumiem par uzturēšanas vai maksājumu saistībām.

Pieteikumam tiks pievienots arī pieteikuma iesniedzēja apliecinājums, kurā viņš/viņa norāda, vai pēdējos 12 mēnešos ir saņēmis(-usi) valsts juridisko palīdzību, palīdzības veidu, kādā lietā tā sniegta un šīs palīdzības summu.

Ārpustiesas palīdzības pieteikumu iesniedz Juridiskās palīdzības dienestam, un pieteikumu izskata ne vairāk kā 15 darba dienās no reģistrācijas dienas, attiecīgi pieņemot lēmumu par atzīšanu vai noraidīšanu. Lēmumu izsniedz pieteikuma iesniedzējam piecu darba dienu laikā no lēmuma izdošanas dienas. Lēmumu, ar kuru noraida ārpustiesas palīdzības pieteikumu, var apstrīdēt Advokātu asociācijas padomē piecu dienu laikā no tā paziņošanas. Iebildumus attiecībā uz noraidošo lēmumu Advokātu asociācijas padome steidzamības kārtā skata pirmajā Advokātu asociācijas padomes sanāksmē.

(Ārkārtas rīkojuma Nr. 51/2008 par valsts juridisko palīdzību civillietās, ko apstiprina Likums Nr. 193/2008, ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem 11., 12. un 13. pants un Likuma Nr. 51/1995 par advokāta profesijas organizēšanu un praksi ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem 73. pants).

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Nolēmumu par valsts juridiskās palīdzības pieteikumu tiesa pieņem bez pušu uzaicināšanas, pieņemot argumentētu atzinumu. Pārskatīšanas pieteikumu attiecībā uz atzinumu, ar ko tiek noraidīts valsts juridiskās palīdzības pieteikums, ieinteresētā puse var iesniegt piecu dienu laikā no šā atzinuma izsniegšanas dienas. Pārskatīšanas pieteikumu skata tiesa citā sastāvā, un tiesa pieņem neatsaucamu atzinumu.

Ja valsts juridiskās palīdzības pieteikums ir ticis apstiprināts attiecībā uz palīdzību, ko sniedz advokāta palīdzības veidā, šis pieteikums un apstiprinājuma atzinums nekavējoties tiek nosūtīts attiecīgās tiesas jurisdikcijā esošās advokātu asociācijas priekšsēdētājam. Advokātu asociācijas priekšsēdētājs vai advokāts, kuram priekšsēdētājs ir uzticējis šo darba uzdevumu, trīs dienu laikā ieceļ Juridiskās palīdzības reģistrā iekļautu advokātu, kuram viņš nosūta atzinumu kopā ar paziņojumu par iecelšanu. Advokātu asociācijas priekšsēdētājam ir arī pienākums paziņot valsts juridiskās palīdzības saņēmējam ieceltā advokāta vārdu un uzvārdu. Valsts juridiskās palīdzības saņēmējs pats var prasīt, lai tiktu iecelts noteikts advokāts, ja atbilstīgi tiesību aktiem šis advokāts tam piekrīt.

Ārpustiesas palīdzības pieteikumu iesniedz Juridiskās palīdzības dienestam, kas ir katrā advokātu asociācijā, un pieteikumu izskata ne vairāk kā 15 darba dienās no reģistrācijas dienas, attiecīgi pieņemot lēmumu par atzīšanu vai noraidīšanu. Lēmumu izsniedz pieteikuma iesniedzējam piecu darba dienu laikā no lēmuma izdošanas dienas. Kompetentās advokātu asociācijas priekšsēdētājs saskaņā ar lēmumu par ārpustiesas palīdzības piešķiršanu ieceļ advokātu, kas ir reģistrēts advokātu asociācijas Juridiskās palīdzības reģistrā. Advokātu asociācijas priekšsēdētājs, ja iespējams, var apstiprināt ārpustiesas palīdzību, ko sniedz tās personas izvēlēts advokāts, kurai juridiskā palīdzība ir piešķirta.

(Ārkārtas rīkojuma Nr. 51/2008 par valsts juridisko palīdzību civillietās, ko apstiprina Likums Nr. 193/2008, ar turpmākajiem grozījumiem un papildinājumiem 15. pants un Likuma Nr. 51/1995 par advokāta profesijas organizēšanu un praksi ar turpmākajiem grozījumiem un papildinājumiem 73. pants).

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Valsts juridiskā palīdzība advokāta palīdzības veidā tiek piešķirta saskaņā ar atkārtoti publicēto, vēlāk grozīto un papildināto Likumu Nr. 51/1995 par advokāta profesijas organizēšanu un praksi, kas attiecas uz juridisko palīdzību vai bezmaksas juridisko palīdzību.

Ja valsts juridiskās palīdzības pieteikums ir ticis apstiprināts attiecībā uz palīdzību, ko sniedz advokāta palīdzības veidā, šis pieteikums un apstiprinājuma atzinums nekavējoties tiek nosūtīts attiecīgās tiesas jurisdikcijā esošās advokātu asociācijas priekšsēdētājam. Advokātu asociācijas priekšsēdētājs vai advokāts, kuram priekšsēdētājs ir uzticējis šo darba uzdevumu, trīs dienu laikā ieceļ Juridiskās palīdzības reģistrā iekļautu advokātu, kuram viņš nosūta atzinumu kopā ar paziņojumu par iecelšanu. Advokātu asociācijas priekšsēdētājam ir arī pienākums paziņot valsts juridiskās palīdzības saņēmējam ieceltā advokāta vārdu un uzvārdu. Valsts juridiskās palīdzības saņēmējs pats var prasīt, lai tiktu iecelts noteikts advokāts, ja atbilstīgi tiesību aktiem šis advokāts tam piekrīt.

Advokāta palīdzība var būt arī ārpustiesas palīdzība, un tajā ietilpst konsultāciju sniegšana, pieprasījumu, lūgumrakstu vai paziņojumu iesniegšana vai citas šādas tiesvedības uzsākšana, kā arī klientu pārstāvība publiskajās iestādēs vai iestādēs, kas nav tiesu iestādes vai iestādes ar tiesu varas pilnvarām, ar mērķi nodrošināt noteiktu tiesību vai likumīgo interešu īstenošanu. Ārpustiesas palīdzības rezultātā pieteikuma iesniedzējam atbilstīgi spēkā esošajiem juridiskajiem noteikumiem ir jābūt sniegtai skaidrai un pieejamai informācijai par kompetentajām iestādēm un, ja iespējams, par prasībām, termiņiem un procedūrām, kas tiesību aktos ir paredzētas attiecībā uz pieteikuma iesniedzēja apgalvoto tiesību vai interešu atzīšanu, piešķiršanu vai īstenošanu. Ārpustiesas palīdzība tiek piešķirta atbilstīgi Likumam Nr. 51/1995 un tā atkārtotām publikācijām, turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem.

Ārpustiesas palīdzības pieteikumu iesniedz Juridiskās palīdzības dienestam, kas ir katrā advokātu asociācijā, un pieteikumu izskata ne vairāk kā 15 darba dienās no reģistrācijas dienas, attiecīgi pieņemot lēmumu par atzīšanu vai noraidīšanu. Lēmumu izsniedz pieteikuma iesniedzējam piecu darba dienu laikā no lēmuma izdošanas dienas. Lēmumu, ar kuru noraida ārpustiesas palīdzības pieteikumu, var apstrīdēt Advokātu asociācijas padomē piecu dienu laikā no tā paziņošanas. Iebildumus attiecībā uz noraidošo lēmumu Advokātu asociācijas padome steidzamības kārtā skata pirmajā Advokātu asociācijas padomes sanāksmē.

Kompetentās advokātu asociācijas priekšsēdētājs saskaņā ar lēmumu par ārpustiesas palīdzības piešķiršanu ieceļ advokātu, kas ir reģistrēts advokātu asociācijas Juridiskās palīdzības reģistrā. Advokātu asociācijas priekšsēdētājs, ja iespējams, var apstiprināt ārpustiesas palīdzību, ko sniedz tās personas izvēlēts advokāts, kurai juridiskā palīdzība ir piešķirta.

Ja ir apstiprināts pieteikums par valsts juridiskās palīdzības sniegšanu tādas maksas veidā, kas jāmaksā ekspertam, tulkotājam vai tulkam, atzinumā, kurā palīdzība apstiprināta, ir arī noteikta viņiem maksājamā pagaidu maksa. Tiesa galīgo maksu noteiks pēc tā pakalpojuma sniegšanas, par kuru ir samaksāta pagaidu maksa.

Ja ir apstiprināts pieteikums par valsts juridiskās palīdzības sniegšanu tādas nodevas veidā, kas jāmaksā tiesu izpildītājam, atzinumā, kurā palīdzība apstiprināta, ir arī noteikta pagaidu maksa, kas atkarībā no lietas sarežģītības ir maksājama tiesu izpildītājam attiecīgajā dienā. Pieteikumu un apstiprinošo atzinumu pēc iespējas ātrāk nosūta tiesas darbības teritorijā esošajai teritoriālajai tiesu izpildītāju padomei. Teritoriālās tiesu izpildītāju padomes valdei trīs dienu laikā ir jāieceļ tiesu izpildītājs, kuram tā nosūta attiecīgo atzinumu kopā ar paziņojumu par iecelšanu. Priekšsēdētājam ir arī pienākums paziņot valsts juridiskās palīdzības saņēmējam ieceltā tiesu izpildītāja vārdu un uzvārdu. Valsts juridiskās palīdzības saņēmējs pats var prasīt, lai tiktu iecelts noteikts tiesu izpildītājs, kuram ir teritoriālā piekritība.

Pēc tam, kad tiesu izpildītājs ir izpildījis savus tiesību aktos un attiecīgos noteikumos paredzētos pienākumus, tiesa pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma nosaka galīgo maksu atkarībā no lietas sarežģītības un pabeigtā darba apjoma, ievērojot tiesību aktos noteiktos maksu ierobežojumus.

Ja ir apstiprināts pieteikums par juridisko izdevumu maksājuma atvieglojumu piešķiršanu, atzinumā būs noteikts vai nu atbrīvojums no maksājuma, vai diskonta likme, maksājuma termiņi un attiecīgā gadījumā periodisko maksājumu vērtība. Ja maksājamie juridiskie izdevumi pārsniedz pieteikuma iesniedzēja mēneša neto ienākumu divkāršo vērtību, rēķinot uz ģimeni, mēnesī pirms valsts juridiskās palīdzības pieteikuma iesniegšanas, maksājums tiks sadalīts pa daļām tā, lai maksājamie ikmēneša maksājumi nepārsniedz pusi no neto ienākumiem uz ģimeni, ja vien tiesa neuzskata par nepieciešamu piešķirt citu, labvēlīgāku palīdzības veidu. Juridisko izdevumu maksājumu var sadalīt ne vairāk kā 48 ikmēneša maksājumos.

(Ārkārtas rīkojuma Nr. 51/2008 par valsts juridisko palīdzību civillietās, ko apstiprina Likums Nr. 193/2008, ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem 23., 24., 25., 32., 33., 34. un 35. pants un Likuma Nr. 51/1995 par advokāta profesijas organizēšanu un praksi ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem 71. un 73. pants).

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Valsts juridiskā palīdzība advokāta palīdzības veidā tiek piešķirta saskaņā ar atkārtoti publicēto, vēlāk grozīto un papildināto Likumu Nr. 51/1995 par advokāta profesijas organizēšanu un praksi, kas attiecas uz juridisko palīdzību vai bezmaksas juridisko palīdzību.

Ja valsts juridiskās palīdzības pieteikums ir ticis apstiprināts attiecībā uz palīdzību, ko sniedz advokāta palīdzības veidā, šis pieteikums un apstiprinājuma atzinums nekavējoties tiek nosūtīts attiecīgās tiesas jurisdikcijā esošās advokātu asociācijas priekšsēdētājam. Advokātu asociācijas priekšsēdētājs vai advokāts, kuram priekšsēdētājs ir uzticējis šo darba uzdevumu, trīs dienu laikā ieceļ Juridiskās palīdzības reģistrā iekļautu advokātu, kuram viņš nosūta atzinumu kopā ar paziņojumu par iecelšanu. Advokātu asociācijas priekšsēdētājam ir arī pienākums paziņot valsts juridiskās palīdzības saņēmējam ieceltā advokāta vārdu un uzvārdu. Valsts juridiskās palīdzības saņēmējs pats var prasīt, lai tiktu iecelts noteikts advokāts, ja atbilstīgi tiesību aktiem šis advokāts tam piekrīt.

Attiecībā uz ārpustiesas palīdzību kompetentās advokātu asociācijas priekšsēdētājs saskaņā ar lēmumu par ārpustiesas palīdzības piešķiršanu ieceļ advokātu, kas ir reģistrēts advokātu asociācijas Juridiskās palīdzības reģistrā. Advokātu asociācijas priekšsēdētājs, ja iespējams, var apstiprināt ārpustiesas palīdzību, ko sniedz tās personas izvēlēts advokāts, kurai juridiskā palīdzība ir piešķirta.

(Ārkārtas rīkojuma Nr. 51/2008 par valsts juridisko palīdzību civillietās, ko apstiprina Likums Nr. 193/2008, ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem 23. un 35. pants un Likuma Nr. 51/1995 par advokāta profesijas organizēšanu un praksi ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem 71. un 73. pants).

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Valsts juridiskā palīdzība var tikt sniegta šādos veidos:

a) tādas pārstāvības, juridiskās palīdzības un attiecīgā gadījumā aizstāvības maksas segšana, ko nodrošina iecelts vai izvēlēts advokāts ar mērķi nodrošināt tiesību vai likumīgo interešu īstenošanu vai garantēšanu tiesā vai lai novērstu strīdu, turpmāk tekstā “advokāta palīdzība”;

b) maksājums, kas paredzēts par visā tiesvedības procesā izmantotiem eksperta, tulkotāja vai tulka pakalpojumiem, ar tiesas vai tiesu iestādes apstiprinājumu, ja šāda maksājuma pienākums ir uzlikts personai, kas piesakās valsts juridiskās palīdzības saņemšanai;

c) tiesu izpildītāja nodevas maksājums;

d) atbrīvojumi no tiesību aktos noteiktajiem tiesu izdevumu maksājumiem, tostarp izpildes posmā veicamajiem, šo maksājumu samazinājumi, to grafika izmaiņas vai atlikšana.

Ja valsts juridiskā palīdzība tiek sniegta ES dalībvalstu pilsoņiem vai citām personām, kuru domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta atrodas dalībvalsts teritorijā, apstiprinātā valsts juridiskā palīdzība var ietvert arī:

a) izdevumus par tādu saņēmēja iesniegtu dokumentu tulkošanu, kurus tiesa vai tiesu iestāde bija pieprasījusi lietas izskatīšanas nolūkā, un par tādu atbilstīgi šai nodaļai iesniegtu vai saņemtu saistīto pieprasījumu un dokumentu tulkošanu, kas ir atbrīvoti no legalizācijas formalitātes vai kādas citas līdzvērtīgas formalitātes;

b) tulka pakalpojumus lietas izskatīšanā tiesā / tiesu iestādē;

c) radušās izmaksas saistībā ar ceļošanu uz Rumāniju, kurp palīdzības saņēmējam vai citai personai ir jādodas pēc tiesas vai tiesu iestādes pieprasījuma, vai ja tiesību aktos kādai no šīm personām ir noteikta prasība par obligātu klātbūtni.

Valsts juridiskā palīdzība var tikt sniegta vai nu atsevišķi, vai kumulatīvi kādā no iepriekš minētajiem veidiem. Tādas valsts juridiskās palīdzības vērtība, ko jebkurā palīdzības veidā atsevišķi vai kumulatīvi sniedz advokāts, eksperts, tulkotājs, tulks vai tiesu izpildītājs, nedrīkst pārsniegt maksimālo līmeni, kas ir vienāds ar divpadsmitkārtīgu valstī noteikto minimālo viena gada bruto algu, rēķinot par gadu, kurā tika iesniegts palīdzības pieteikums.

(Ārkārtas rīkojuma Nr. 51/2008 par valsts juridisko palīdzību civillietās, ko apstiprina Likums Nr. 193/2008, ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem 6., 7. un 44. pants).

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Izmaksas, attiecībā uz kurām pusei ar valsts juridiskās palīdzības apstiprinājumu ir piešķirti atbrīvojumi vai atlaides, tiks uzliktas otrai pusei, ja tā ir lietā zaudējusī puse. Lietā zaudējušajai pusei būs pienākums samaksāt šīs summas valstij.

Ja valsts juridisko palīdzību saņēmusī puse lietā zaudē, tā sedz valstij radušās tiesvedības izmaksas. Tomēr tiesa, skatot lietu, var lemt, ka valsts juridisko palīdzību saņēmušajai pusei ir pienākums pilnībā vai daļēji atmaksāt valstij radušos izdevumus, ja šīs puses nolaidīgas rīcības dēļ tiesas process ir zaudēts vai ja spriedumā ir konstatēta ļaunprātīga tiesvedības izmantošana.

(Ārkārtas rīkojuma Nr. 51/2008 par valsts juridisko palīdzību civillietās, ko apstiprina Likums Nr. 193/2008, ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem 18. un 19. pants).

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Ja pieņemto spriedumu lietā, kurai ir apstiprināta valsts juridiskās palīdzības piešķiršana, iesniedz izskatīšanai apelācijas procedūrā, valsts juridisko palīdzību, kas iepriekšējā procesuālajā posmā ir piešķirta noteiktajā advokāta palīdzības veidā, likumīgi paplašina, lai ietvertu pieteikuma sagatavošanu un apelācijas prasības pamatojumu sagatavošanu, kā arī apelācijas procedūras piemērošanu un veikšanu.

Lēmumu, kas pieņemts ar pārsūdzības tiesībām, un valsts juridisko palīdzību apstiprinošā atzinuma kopiju nekavējoties iesniedz advokātu asociācijai, lai tā veiktu pārbaudi un sniegtu atzinumu, vai attiecīgā gadījumā, lai ieceltu advokātu, kurš ir tiesīgs vērsties apelācijas tiesā. Attiecībā uz apelācijas procedūru advokātam ir tiesības saņemt atsevišķu samaksu, ko nosaka apelācijas tiesa atbilstīgi tiesību aktiem.

Ja puse apelācijas procedūras iepriekšējā procesuālajā posmā nav saņēmusi valsts juridisko palīdzību, valsts juridiskā palīdzība tiek prasīta, iesniedzot jaunu pieteikumu.

Jaunu apelācijas iesniegšanas termiņu sāk skaitīt no advokāta iecelšanas vai atzīšanas dienas. Advokāta iecelšanas datumu un viņa datus paziņo tiesai un pieteikuma iesniedzējam ne vēlāk kā 48 stundu laikā.

Apelācijas tiesa pārbauda, vai joprojām tiek ievērotas valsts juridiskās palīdzības piešķiršanas prasības. Ja tiesa konstatē, ka prasības vairs netiek ievērotas, tā ar atzinumu pieņem lēmumu izbeigt palīdzību un uzlikt pusei pienākumu pilnībā vai daļēji atmaksāt valstij radušos advokāta atlīdzības izdevumus.

(Ārkārtas rīkojuma Nr. 51/2008 par valsts juridisko palīdzību civillietās, ko apstiprina Likums Nr. 193/2008, ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem 13.1. pants).

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Tiesības saņemt valsts juridisko palīdzību izbeidzas ar personas nāvi vai tad, kad šīs personas finansiālais stāvoklis ir uzlabojies tiktāl, ka tā spēj segt juridiskās izmaksas.

Saņemot valsts juridiskās palīdzības pieteikumu, pieteikuma iesniedzējs tiek informēts, ka, ja viņš/viņa zaudē lietu, otras puses juridiskie izdevumi būs jāsedz viņam/viņai, kā arī viņam/viņai būs paredzēta iespēja, ka varētu būt jāatmaksā summas, kas saņemtas kā valsts juridiskā palīdzība, gadījumā, ja ieinteresēta persona vēršas tiesā, kura ir apstiprinājusi valsts juridisko palīdzību, un iesniedz pierādījumus par tās personas faktisko stāvokli, attiecībā uz kuru pieteikums ir ticis apstiprināts; valsts juridiskā palīdzība netiek apturēta jaunu izmeklēšanu laikā.

Ja tiesa konstatē, ka valsts juridiskās palīdzības pieteikums ir bijis iesniegts ļaunprātīgi, slēpjot patiesību, tā pieņems atzinumu, ar kuru valsts juridisko palīdzību nepamatoti saņēmušajai personai uzliks pienākumu kompensācijas veidā atmaksāt summas, no kurām viņš/viņa ir bijis(-usi) atbrīvots(-a), un samaksāt naudas sodu līdz pat pieckārtīgam tās summas apmēram, par kuru viņš/viņa ir nepamatoti saņēmusi atbrīvojumu. Attiecībā uz šo atzinumu var iesniegt tikai pārskatīšanas pieteikumu ar iespēju, argumentēti pamatojot, prasīt pārbaudi vai lēmumu par kompensācijas vai naudas soda samazināšanu. Pieteikumu iesniedz piecu dienu laikā no atzinuma paziņošanas dienas un to skata tiesa citā sastāvā, pieņemot neatsaucamu secinājumu.

Ja saskaņā ar galīgo un neatsaucamo spriedumu, valsts juridiskās palīdzības saņēmējs iegūst aktīvus vai prasījumus, kuru vērtība vai summa desmitkārt pārsniedz piešķirtās valsts juridiskās palīdzības vērtību, viņam/viņai ir pienākums atmaksāt valsts palīdzību. Atmaksāšanas procedūra ir noteikta šā Ārkārtas rīkojuma III. nodaļā.

(Ārkārtas rīkojuma Nr. 51/2008 par valsts juridisko palīdzību civillietās, ko apstiprina Likums Nr. 193/2008, ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem 10., 14., 17. pants un 50. panta 2. punkts).

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Nolēmumu par valsts juridiskās palīdzības pieteikumu tiesa pieņem bez pušu uzaicināšanas, pieņemot argumentētu atzinumu. Pārskatīšanas pieteikumu attiecībā uz atzinumu, ar ko tiek noraidīts valsts juridiskās palīdzības pieteikums, ieinteresētā puse var iesniegt piecu dienu laikā no šā atzinuma izsniegšanas dienas. Pārskatīšanas pieteikumu skata tiesa citā sastāvā, un tiesa pieņem neatsaucamu atzinumu.

Valsts juridisko palīdzību var atteikt, ja tā ir ļaunprātīgi pieprasīta, ja tās aplēstās izmaksas ir neproporcionālas lietas priekšmeta vērtībai un ja tā nav prasīta ar mērķi garantēt likumīgas intereses vai ir prasīta, lai veiktu darbību, kura ir pretrunā sabiedriskajai vai konstitucionālajai kārtībai.

Ja prasība, kuras celšanas nolūkā tiek prasīta valsts juridiskā palīdzība, ietilpst to prasību kategorijā, uz kurām varētu attiecināt mediāciju vai citas alternatīvās strīdu izšķiršanas procedūras, valsts juridiskās palīdzības pieteikumu, visticamāk, noraida, ja tiek iesniegti pierādījumi par to, ka valsts juridiskās palīdzības pieteikuma iesniedzējs bija atteicies veikt šādu procedūru pirms tiesas procesa uzsākšanas.

Valsts juridiskā palīdzība varētu tikt noraidīta, ja pieteikuma iesniedzējs prasa atlīdzināt zaudējumus par kaitējumu, kas nodarīts viņa/viņas tēlam, godam vai reputācijai, ņemot vērā, ka viņam/viņai nav nodarīts nekāds materiālais kaitējums, un ja pieteikums ir tieši saistīts ar pieteikuma iesniedzēja komercdarbību vai neatkarīgu profesionālo darbību.

Ja valsts juridiskā palīdzība tiek piešķirta ES dalībvalstu pilsoņiem vai citām personām, kuru domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta atrodas dalībvalsts teritorijā, Rumānijas centrālā iestāde var atteikties pārsūtīt juridiskās palīdzības pieteikumu uz citu dalībvalsti, ja šāds pieteikums nepārprotami ir nepamatots vai pārsniedz Padomes Direktīvas 2002/8/EK darbības jomu. Ja juridiskās palīdzības pieteikumu ir noraidījusi pieprasītās dalībvalsts kompetentā iestāde, Rumānijas centrālā iestāde prasīs, lai pieteikuma iesniedzējs atmaksā tulkošanas izdevumus.

(Ārkārtas rīkojuma Nr. 51/2008 par valsts juridisko palīdzību civillietās, ko apstiprina Likums Nr. 193/2008, ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem 15., 16., 45. un 46. pants).

Papildu informācija

Noderīgas saites:

Rumānijas Valsts advokātu asociāciju apvienība (Uniunea Naţională a Barourilor din România)

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Tiesvedības izmaksas ir jo īpaši pušu un viņu pārstāvju izdevumi, tostarp tiesu nodevas, pušu un viņu likumīgo pārstāvju zaudētie ienākumi, pierādījumu vākšanas izmaksas, notāru izdevumi un maksas par tiesas komisāra veiktajām darbībām, testamenta izpildītāja maksas un izdevumi mantojuma lietu izskatīšanā, tulka atlīdzība, kā arī pārstāvības maksas, ja pārstāvību nodrošina advokāts.

Tiesvedības puses sedz tiesvedības izmaksas, kas radušās gan viņām pašām, gan viņu pārstāvjiem. Puses kopīgās izmaksas maksā proporcionāli viņu iesaistei lietā un tiesvedībā.

Ja pušu pārstāvībai ir norīkots advokāts, valsts sedz advokāta izdevumus un pārstāvības nodevu.

Mantojuma lietu izskatīšanā notāra atlīdzību un izdevumus sedz mantinieks, ar nosacījumu, ka mantojumam nepiemēro maksātnespējas procedūru. Ja ir vairāki mantinieki, viņi šīs izmaksas maksā proporcionāli savas mantojuma daļas neto vērtībai. Citos gadījumos šīs izmaksas sedz valsts.

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Termins “juridiskā palīdzība” ir noteikts Likumā Nr. 327/2005 par juridiskās palīdzības sniegšanu trūcīgām personām un ar ko groza Likumu Nr. 586/2003 par juridiskajām profesijām un Likumu Nr. 455/1991 par tirdzniecības darbību (Tirdzniecības likumu), kurā grozījumi izdarīti ar Likumu Nr. 8/2005 (turpmāk “Juridiskās palīdzības likums”). Juridiskās palīdzības likuma 4. iedaļas a) punktā ir noteikts: “(J)uridiskā palīdzība ir juridisko pakalpojumu sniegšana personām, kuras atbilstīgi šim likumam ir tiesīgas īstenot savas tiesības, ietverot jo īpaši juridiskās konsultācijas, palīdzību attiecībā uz ārpustiesas procedūrām, tajā skaitā strīdu izšķiršanas veicināšanu ar mediācijas palīdzību, tiesām paredzētu iesniegumu sagatavošanu, pārstāvību tiesas procesos un ar tiem saistīto darbību izpildi, kā arī saistīto izmaksu pilnīgu vai daļēju segšanu.”

Sīkāku informāciju skatīt Juridiskās palīdzības centra tīmekļa vietnē, kas pieejama arī  angļu valodā.

3 Kādi ir juridiskās palīdzības piešķiršanas nosacījumi?

Iepriekšēju konsultāciju sniedz arī juridiskās palīdzības centrs.

Iepriekšēju konsultāciju var izmantot jebkura fiziska persona. Iepriekšēja konsultācija ir vērsta uz to, lai:

1. izskaidrotu nosacījumus, ar kādiem tiek piešķirta juridiskā palīdzība;
2. sniegtu pamata juridisko konsultāciju;
3. konkrētā lietā norādītu uz termiņa kavējuma risku;
4. palīdzētu aizpildīt pieteikumu juridiskās palīdzības saņemšanai.

Iepriekšēja konsultācija tiek sniegta par vienu juridisku lietu, tikai vienu reizi un ne ilgāk par vienu stundu. Maksa par vienas iepriekšējas konsultācijas sniegšanu, t. i., 4,50 EUR, ir noteikta Juridiskās palīdzības likumā.

Atbilstīgi Juridiskās palīdzības likumā noteiktajiem nosacījumiem valsts iekšienē esošu strīdu gadījumā juridisko palīdzību var piešķirt jebkurai fiziskai personai, bet pārrobežu strīdu gadījumā to var piešķirt tikai tādai fiziskai personai, kuras domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta atrodas dalībvalstī (attiecas uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, izņemot Dāniju).

“Tiesīgas personas” ir fiziskas personas, kurām pēc tam, kad tās ir pierādījušas savu atbilstību Juridiskās palīdzības likuma 6. iedaļā noteiktajiem nosacījumiem, ar Juridiskās palīdzības centra galīgo lēmumu ir piešķirtas tiesības uz juridisko palīdzību.

“Tiesīgas ārvalstu personas” ir fiziskas personas, kuras atbilst Juridiskās palīdzības likumā noteiktajiem nosacījumiem par tiesībām uz juridisko palīdzību pārrobežu strīdā un kuru tiesības ir piešķirtas ar Juridiskās palīdzības centra galīgo lēmumu.

“Tiesīgas personas valsts iekšienē” ir fiziskas personas, kas pastāvīgi vai uz laiku dzīvo Slovākijas Republikā un lūdz juridisko palīdzību citā dalībvalstī, kurā kompetentā tiesa izskata pārrobežu strīdu.

Fiziskām personām ir tiesības saņemt juridisko palīdzību, ja tās vienlaikus atbilst šādiem trim nosacījumiem (fiziskām personām šiem nosacījumiem ir jāatbilst valsts iekšējo strīdu gadījumā; uz personas maksātnespējas procesu šie noteikumi neattiecas):

a) fiziskā persona ir trūcīga, t. i., tā saņem materiālo vajadzību pabalstu un ar to saistītos pabalstus, fiziskās personas ienākumi nepārsniedz vairāk kā 1,4 reizes iztikas minimumu (vai nepārsniedz vairāk kā 1,6 reizes iztikas minimumu, ja juridiskā palīdzība tiek sniegta ar prasītāja iemaksu saskaņā ar likumā paredzētajiem nosacījumiem un tā nevar nodrošināt juridiskos pakalpojumus, izmantojot savus līdzekļus (ienākumu līmeni apliecinošajiem dokumentiem ir jābūt izdotiem ne senāk kā pirms trīs mēnešiem);

b) strīds nav acīmredzami nepamatots;

c) strīda vērtība pārsniedz attiecīgajos tiesību aktos noteiktās minimālās algas vērtību (tas neattiecas uz strīdiem, kuros strīda vērtību nevar noteikt, piemēram, ja tiek lemts par vecāku tiesībām un pienākumiem attiecībā uz nepilngadīgajiem).

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Saskaņā ar Juridiskās palīdzības likumu juridisko palīdzību var piešķirt civiltiesību, darba tiesību un ģimenes tiesību lietās, īpašajos tiesību aktos noteiktās parādsaistību dzēšanas procedūrās, administratīvās tiesas tiesvedībā un šādās lietās arī Slovākijas Republikas Konstitucionālās tiesas tiesvedībā (“strīdi valsts iekšienē”).

Attiecībā uz pārrobežu strīdiem juridisko palīdzību atbilstīgi Juridiskās palīdzības likumam var piešķirt civiltiesību, ģimenes tiesību, komerctiesību un patvēruma meklēšanas lietās, administratīvajās lietās par izraidīšanu, ar trešās valsts valstspiederīgā aizturēšanu saistītā tiesvedībā, ar pieteikuma iesniedzēja aizturēšanu saistītā tiesvedībā, ar patvēruma piešķiršanu saistītā tiesvedībā un šādās lietās arī administratīvās tiesas tiesvedībā un Slovākijas Republikas Konstitucionālās tiesas tiesvedībā, un personām, attiecībā uz kurām saskaņā ar īpašajiem tiesību aktiem ir apturēta darba tiesību akta spēkā esamība tiesvedībā, kas attiecas uz ārkārtas pasākuma pieteikuma iesniegšanu.

Krimināltiesību jautājumi neietilpst Juridiskās palīdzības centra darbības jomā.

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Jā, gadījumā, ja pieteikuma iesniedzēji riskē nokavēt termiņu, viņi vienlaikus ar sava pieteikuma iesniegšanu Juridiskās palīdzības centram var pieteikties pagaidu juridiskās palīdzības saņemšanai; viņiem ir jāpierāda konkrēta termiņa kavējuma risks. Pēc tam Juridiskās palīdzības centrs — pirms tas lemj par juridiskās palīdzības tiesību piešķiršanu — bez nepamatotas kavēšanās pieņem lēmumu par pagaidu juridiskās palīdzības piešķiršanu.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Pieteikumi ir pieejami Juridiskās palīdzības centra tīmekļa vietnē un jebkurā Juridiskās palīdzības centra birojā.

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Tiem ir jābūt dokumentiem, kuri pamato pieteikuma veidlapā sniegto informāciju un pierāda pieteikuma iesniedzēja līdzekļu trūkumu (dokumentiem, kas pierāda līdzekļu trūkumu, ir jābūt izdotiem ne senāk kā pirms trīs mēnešiem).

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Juridiskās palīdzības centra birojā, kurš atrodas vistuvāk pieteikuma iesniedzēja pagaidu vai pastāvīgajai dzīvesvietai. Sīkāku informāciju skatīt Juridiskās palīdzības centra tīmekļa vietnē.

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Juridiskās palīdzības centrs pieņem lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas (60 dienu laikā pārrobežu pieteikumu gadījumā); lēmumu nosūta ierakstītā sūtījumā un piegādā adresātam personīgi, vai arī tas tiek nosūtīts elektroniski ar autentificētu elektronisko parakstu, izmantojot pieteicēja aktivizēto elektronisko pastkasti.

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Pēc Juridiskās palīdzības centra uzaicinājuma pieteikumu iesniedzējiem ir jānoslēdz juridiskās palīdzības līgums tieši ar centru vai ar ieceltu advokātu un jāpiešķir centram vai ieceltajam advokātam pārstāvības pilnvaras attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar juridiskās palīdzības piešķiršanu, trīs mēnešu laikā pēc juridiskās palīdzības piešķiršanas galīgā lēmuma pieņemšanas.

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Ar lēmumu, ar ko piešķir tiesības uz juridisko palīdzību, Juridiskās palīdzības centrs ieceļ advokātu, centra juridisko padomnieku vai mediatoru, kas tiesīgo personu pārstāvētu tiesā vai mediācijas procedūrā, ja tas nepieciešams tās interešu nodrošināšanai.

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Ar Juridiskās palīdzības centra lēmumu vai nu tiek piešķirtas tiesības uz juridisko palīdzību pilnā apmērā, tiesības uz juridisko palīdzību ar pieteikuma iesniedzēja 20 % iemaksu juridisko izdevumu segšanai, vai arī tiesības uz juridisko palīdzību tiek atteiktas.

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Neattiecas.

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Jā, juridisko palīdzību piešķir arī attiecībā uz parasto un ārkārtas apelācijas tiesvedību un izpildes procedūrām.

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Jā, juridisko palīdzību var anulēt, pirms tiek pabeigta tiesvedība. Apstākļus, kādos juridiskā palīdzība var tikt anulēta, reglamentē Juridiskās palīdzības likuma 14. iedaļa.

Juridiskās palīdzības centrs var nolemt anulēt juridisko palīdzību šādos apstākļos:

• ja tiesīgā persona nesadarbojas ar centru vai iecelto advokātu tā, kā tas prasīts,
• ja juridiskās palīdzības sniegšanas gaitā mainās tiesīgās personas ienākumi un finansiālā situācija un tā vairs neatbilst 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajam nosacījumam par juridiskās palīdzības tiesību turpināšanu,
• ja tiesīgā persona nenoslēdz līgumu ar iecelto advokātu vai nepiešķir pārstāvības pilnvaras centram vai ieceltajam advokātam trīs mēnešu laikā pēc juridiskās palīdzības piešķiršanas galīgā lēmuma pieņemšanas,
• ja noskaidrojas, ka pieteikuma iesniedzējam tiesības uz juridisko palīdzību ir piešķirtas, pamatojoties uz nepatiesu vai nepilnīgu informāciju,
• vai ja tiesīgā persona nerīkojas pēc pieprasījuma, kas minēts 13. panta 3. punktā (t. i., pēc centra pieprasījuma 8 dienu laikā iesniegt pierādījumus, kuri apliecina, ka tiesīgā persona joprojām kvalificējas juridiskās palīdzības saņemšanai).

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Ja procedūra ir pārtraukta saskaņā ar Administratīvā procesa kodeksu (piemēram, nepieciešamo dokumentu neiesniegšanas dēļ), 15 dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas ir iespējams iesniegt apelācijas sūdzību administratīvā procesa kārtībā.

Ja procedūra vai, precīzāk, juridiskās palīdzības pieteikums nav apstiprināts saskaņā ar grozīto Likumu Nr. 327/2005 (piemēram, tāpēc, ka strīds ir acīmredzami nepamatots vai pieteikuma iesniedzējs neatbilst ienākumu kritērijam), ir iespējams 15 dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas iesniegt apelācijas sūdzību administratīvajā tiesā administratīvās prasības veidā.

Lēmumā, ar kuru juridiskā palīdzība tiek noraidīta, ir jābūt ietvertiem datiem, kas noteikti īpašajos tiesību aktos (t. i., grozītajā Administratīvā procesa likumā Nr. 71/1967 (Administratīvā procesa kodeksā)), un tajā pieteikuma iesniedzējs ir jāinformē, ka tad, ja mainās viņa ienākumi vai finansiālā situācija, viņš var atkārtoti iesniegt pieteikumu par to pašu lietu tikai sešus mēnešus pēc lēmuma pieņemšanas.

17 Vai juridiskās palīdzības pieprasīšana aptur noilguma termiņu?

Parasti juridiskās palīdzības pieprasījums neaptur noilguma termiņu. Vienīgais izņēmums ir termiņš prasības celšanai administratīvajā tiesā. Ja pirms prasības celšanas pieteikuma iesniedzējs lūdz Juridiskās palīdzības centru nodrošināt advokātu saskaņā ar īpašiem tiesību aktiem, termiņš prasības celšanai administratīvajā tiesā tiek apturēts no šāda lūguma iesniegšanas dienas līdz galīgā lēmuma pieņemšanai par šo pieprasījumu.

Ja pastāv risks, ka tiks nokavēts termiņš, un ja pieprasījums acīmredzami netika iesniegts laikā (termiņa pēdējā dienā), Juridiskās palīdzības centrs var nolemt, ka tiesības uz juridisko palīdzību saistībā ar konkrētu procesuālo darbību (piemēram, prasības celšanu, piedalīšanos tiesas sēdē u. c.) būtu provizoriski jāpiešķir pat pirms juridiskās palīdzības pieprasījuma izvērtēšanas; to varētu darīt pat atkārtoti attiecībā uz dažādām procesuālām darbībām ar nosacījumu, ka ir iespējams precīzi noteikt procedūras un tiesības, kas var būt pretrunā noilgumam, un ar nosacījumu, ka kopā ar pieprasījumu iesniegtie vai tajā norādītie dokumenti un pierādījumi ļauj veikt attiecīgo procesuālo darbību.

Saskaņā ar likumu centrs var arī ex post iekasēt tiesvedības izdevumus tādā apmērā, kāds noteikts saskaņā ar īpašiem tiesību aktiem, ja no juridiskās palīdzības saņemšanas nosacījumu novērtējuma izriet, ka pieteikuma iesniedzējs neatbilst šiem nosacījumiem.

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Tiesāšanās izdevumi atšķiras atkarībā no lietas būtības un apmēra. Tiesāšanās izdevumi ir, piemēram, ar juridisko palīdzību saistītās nodevas un izdevumi, izmaksas, kas rodas no kompensācijām lieciniekiem, mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumu sniegšanas, iestāžu iekasētās apstrādes maksas un kancelejas nodevas, kā arī izpildes maksas, kuras maksājamas valstij. Juridiskās palīdzības nodevas ir lielākā daļa no izmaksām, kas saistītas ar tiesvedību. Parasti katra puse sedz pati savus tiesāšanās izdevumus. Tomēr tiesa var uzdot zaudējušajai pusei segt izmaksas, kas radušās pretējai pusei.

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Juridisko palīdzību no valsts līdzekļiem sniedz personām, kurām ir vajadzīga lietpratīga palīdzība juridiskā jautājumā, bet kuras savu finansiālo apstākļu dēļ nespēj segt procesa izmaksas. Juridiskā palīdzība ietver juridiskās konsultācijas, nepieciešamos pasākumus un pārstāvēšanu tiesās un citās iestādēs, kā arī atbrīvojumu no procesa izmaksu segšanas. Finansiālā stāvokļa pārbaude nav jāveic, ja pieteikuma iesniedzējam tiek sniegtas vienkāršas juridiskas konsultācijas pa tālruni vai izmantojot citus elektroniskus saziņas līdzekļus.

3 Kādi ir juridiskās palīdzības piešķiršanas nosacījumi?

Juridisko palīdzību nodrošina Somijai piekritīgos jautājumos personām, kuru dzīvesvietas pašvaldība atrodas Somijā, un personām, kuru domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī. Juridisko palīdzību nodrošina arī tad, ja jautājums ir jāizskata Somijas tiesā vai ja ir īpaši iemesli sniegt juridisko palīdzību. Ārvalstīs izskatītās lietās juridiskās palīdzības tvērumā ietilpst vispārīgu juridisko konsultāciju sniegšana.

Uzņēmumiem un korporācijām juridisko palīdzību nenodrošina. Juridisko palīdzību nodrošina uzņēmējam ar uzņēmējdarbību saistītā jautājumā, kas netiek izskatīts tiesā, tikai tad, ja šādai palīdzības sniegšanai ir īpaši iemesli.

Juridisko palīdzību nodrošina pēc pieteikuma iesniegšanas bez maksas vai pret līdzmaksājumu atkarībā no pieteikuma iesniedzēja finansiālā stāvokļa. Pieteikuma iesniedzēja finansiālo stāvokli izvērtē, pamatojoties uz viņam pieejamo finanšu līdzekļu apmēru mēnesī (pieejamie līdzekļi) un viņa īpašumu. Parasti pieejamos līdzekļus aprēķina, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja un viņa laulātā vai partnera ikmēneša ienākumus, nepieciešamos izdevumus un uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu. Juridisko palīdzību nodrošina personām, kuru pieejamie līdzekļi un īpašumi nepārsniedz summu, kas noteikta valdības dekrētā. Papildu noteikumi par vērā ņemamajiem ienākumiem un izdevumiem, uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma ietekmi uz pieejamo līdzekļu aprēķinu, par to, kā ņemami vērā īpašumi, un kritērijiem, saskaņā ar kuriem ir nosakāms juridiskās palīdzības saņēmēja līdzmaksājums, ir noteikti valdības dekrētā.

Juridisko palīdzību nenodrošina, ja pieteikuma iesniedzējam ir juridisko izdevumu apdrošināšana, kas sedz attiecīgos izdevumus. Tomēr, ja jautājums tiek izskatīts tiesā, tiesa var piešķirt juridisko palīdzību tādā apmērā, kādā procesa izmaksas pārsniedz apdrošināšanas polisē norādīto maksimālo segumu. Ja pieteikuma iesniedzējs sava finansiālā stāvokļa dēļ ir tiesīgs saņemt juridisko palīdzību bez maksas, juridisko palīdzību var piešķirt arī, lai segtu apdrošināšanas polisē norādīto pašrisku.

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Juridiskā palīdzība ir pieejama tiesās izskatāmās lietās, kā arī juridiskos jautājumos, kas tiek izskatīti ārpus tiesas.

Juridisko palīdzību nenodrošina, ja:

1. attiecīgais jautājums pieteikuma iesniedzējam ir mazsvarīgs;
2. tai acīmredzami nebūtu jēgas salīdzinājumā ar pieteikuma iesniedzēja gūto labumu;
3. lietas izskatīšana tiesā būtu tiesas procesa ļaunprātīga izmantošana vai
4. lieta ir balstīta uz nodotām tiesībām un ir pamats uzskatīt, ka nodošanas mērķis ir bijis juridiskās palīdzības saņemšana.

Parasti juridiskā palīdzība neietver pārstāvēšanu:

1. uz iesniegumu balstītās lietās, ko izskata vispārējā tiesā;
2. vienkāršā krimināllietā;
3. jautājumā, kas attiecas uz nodokļiem vai valsts nodevu, vai
4. jautājumā, kurā tiesības pieprasīt kļūdas labošanu vai apelācijas tiesības ir balstītas uz piederību pie pašvaldības vai citas valsts sabiedrības.

Tomēr arī šajos gadījumos valsts juridiskais konsultants var sniegt juridiskās konsultācijas un sagatavot nepieciešamos dokumentus, ja tas vajadzīgs.

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Juridiskās palīdzības pieteikuma iesniedzējam jāinformē juridiskās palīdzības birojs (oikeusaputoimisto) gadījumos, kad jautājums ir steidzams.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa ir pieejama vietnē https://oikeus.fi/oikeusapu/fi/index/asiointi/lomakkeet.html

Juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu var saņemt arī no juridiskās palīdzības biroja. Biroju kontaktinformācija ir pieejama vietnē https://oikeus.fi/oikeusapu/fi/index/yhteystiedot.html.

Juridiskajai palīdzībai var pieteikties arī, izmantojot elektronisko pakalpojumu vietnē https://oikeus.fi/oikeusapu/fi/index/asiointi/oikeusavunsahkoinenasiointi.html.

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Juridiskās palīdzības pieteikumā pieteikuma iesniedzējam ir jāsniedz informācija par saviem finansiālajiem apstākļiem un jautājumu, kurā tiek lūgta juridiskā palīdzība, kā arī informācija par juridisko izdevumu apdrošināšanu (sk. 6. jautājumu par juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapām). Pēc juridiskās palīdzības biroja pieprasījuma pieteikuma iesniedzējam arī jāiesniedz savu ienākumu un izdevumu pārskats, kā arī pārskats par saviem īpašumiem un saistībām. Neskarot noteikumus par konfidencialitāti, juridiskās palīdzības birojam ir tiesības iegūt visu informāciju, kas ir nepieciešama, lai noteiktu, vai pieteikuma iesniedzējs, ņemot vērā tā finansiālo stāvokli, ir tiesīgs saņemt juridisko palīdzību un vai pieteikuma iesniedzējam ir juridisko izdevumu apdrošināšana, kas sedz attiecīgos izdevumus.

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Juridiskajai palīdzībai var pieteikties jebkurā juridiskās palīdzības birojā. Biroju kontaktinformācija ir pieejama vietnē https://oikeus.fi/oikeusapu/fi/index/yhteystiedot.html.

Juridiskajai palīdzībai var pieteikties arī, izmantojot elektronisko pakalpojumu vietnē

https://oikeus.fi/oikeusapu/fi/index/asiointi/oikeusavunsahkoinenasiointi.html.

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Juridiskās palīdzības birojs pieņem lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu. Lēmumu nosūta uz pieteikuma iesniedzēja norādīto kontaktadresi.

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Lai noskaidrotu, vai pieteikuma iesniedzējam ir tiesības uz juridisko palīdzību, viņam vai tā pārstāvim jāsazinās ar juridiskās palīdzības biroju.

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Juridisko palīdzību nodrošina valsts juridiskie konsultanti. Tomēr jautājumos, kas izskatāmi tiesā, juridiskās palīdzības sniegšana var tikt uzticēta arī privātam juridiskajam konsultantam, kas ir piekritis veikt šo uzdevumu. Par privātu juridisko konsultantu var iecelt tikai advokātu vai licencētu juridisko konsultantu. Ja juridiskās palīdzības saņēmējs ir par savu juridisko konsultantu ierosinājis kādu kvalificētu personu, ir jāieceļ šī persona, ja vien to neliedz īpaši iemesli. Juridiskajam konsultantam, pildot savu uzdevumu, ir jāievēro advokātiem piemērojamie labas rīcības principi.

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Juridiskā palīdzība juridiskā konsultanta nodevas vai maksas sedz pilnībā vai daļēji – atkarībā no tās saņēmējam pieejamajiem līdzekļiem un ietaupījumiem. Juridiskā palīdzība sedz juridiskā konsultanta pakalpojumus, kas nepārsniedz 80 stundas, izņemot gadījumus, kad tiesa konkrētu iemeslu dēļ nolemj pagarināt juridiskās palīdzības nodrošināšanu. Juridiskā jautājumā, ko izskatīta ārpus tiesas, 80 stundas ir maksimālā likme. Juridiskā palīdzība sedz arī izmaksas par mutisko un rakstisko tulkošanu, pierādījumu sniegšanu tiesā un nepieciešamo pierādījumu, piemēram, medicīnisko pierādījumu, iegūšanu.

Ja pieteikuma iesniedzējam ir juridisko izdevumu apdrošināšana, un viņam ir piešķirta bezmaksas juridiskā palīdzība, valsts var apmaksāt starpību, ko nesedz apdrošināšana. Izmaksas, kas pārsniedz apdrošināšanas limitu, var apmaksāt arī konkrētu iemeslu dēļ. Apmaksājamo summu norāda juridiskās palīdzības lēmumā.

Pieteikuma iesniedzējs no tiesas un citām iestādēm bez maksas saņem dokumentus, kas nepieciešami lietas virzībai, oficiālo dokumentu kopijas, izsniegšanu, utt., paziņojumus oficiālajā laikrakstā un par izpildes panākšanu.

Pieteikuma iesniedzēju, kurš ir tiesīgs saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, pamatojoties uz viņam pieejamajiem līdzekļiem, un kuru neuzskata par tādu, kam nepieciešams juridiskais konsultants, var atbrīvot no iepriekš minētajām nodevām.

Gadījumā, ja juridiskās palīdzības saņēmējs lietā zaudē, valsts neapmaksā otras puses izmaksas.

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Juridiskās palīdzības saņēmēja līdzmaksājumu tiesvedības izdevumu segšanā nosaka, pamatojoties uz viņa finansiālo stāvokli. Ja juridisko palīdzību nodrošinājis valsts juridiskais konsultants, juridiskās palīdzības saņēmējam jāmaksā līdzmaksājums juridiskās palīdzības birojam. Ja juridisko palīdzību nodrošinājis privāts juridiskais konsultants, juridiskās palīdzības saņēmējam jāmaksā līdzmaksājums attiecīgajam juridiskajam konsultantam.

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Jā. Juridiskā palīdzība sedz visus pieteikuma iesniedzēja tiesāšanās izdevumus, kas bijuši nepieciešami attiecīgajā lietā. Juridiskās palīdzības saņēmēja līdzmaksājumu tiesvedības izdevumu segšanā nosaka, pamatojoties uz viņa finansiālo stāvokli.

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Ja tiek konstatēts, ka juridiskās palīdzības piešķiršanas priekšnosacījumi nav bijuši izpildīti, vai ja apstākļi ir mainījušies vai ir beiguši pastāvēt, juridiskās palīdzības birojs vai tiesa var grozīt juridiskās palīdzības lēmumu vai nolemt, ka juridiskās palīdzības sniegšana ir jāizbeidz. Ja tiek grozīts juridiskās palīdzības saņēmēja līdzmaksājuma apmērs, pieņem lēmumu par to, vai grozījums jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Ja tiek nolemts izbeigt juridisko palīdzību, pieņem lēmumu par to, vai saņēmējam ir jākompensē valstij saņemtā juridiskā palīdzība, un nosaka šīs kompensācijas summu.

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Ja juridisko palīdzību uz pieteikuma pamata nepiešķir, pieteikuma iesniedzējs var juridiskās palīdzības jautājumā vērsties tiesā, lai tā pieņemtu lēmumu. Juridiskās palīdzības biroja lēmumam pievieno norādījumus par to, kā minētais lēmums ir iesniedzams tiesā pārskatīšanai (“iesniegums”). Iesniegums pārskatīšanai ir jānoformē rakstiski un jāiesniedz tajā juridiskās palīdzības birojā, kas pieņēmis lēmumu. Juridiskās palīdzības birojs var arī pats grozīt savu lēmumu. Ja juridiskās palīdzības birojs uzskata, ka lēmumu nav nepieciešams grozīt, tas pārsūta iesniegumu tiesai izskatīšanai. Tiesa var arī grozīt juridiskās palīdzības biroja pārskatīšanas iesniegumu par sliktu pieteikuma iesniedzējam.

17 Vai juridiskās palīdzības pieprasīšana aptur noilguma termiņu?

Ar juridiskās palīdzības pieteikumu juridiskā palīdzība tiek lūgta konkrētā jautājumā. Juridiskās palīdzības pieteikums nenozīmē lietas nonākšanu tiesā un neatliek noilguma termiņus.

Papildu informācija

Kriminālprocesā tiesa var iecelt valsts nodrošinātu aizstāvi aizdomās turētajam un juridisko konsultantu un atbalsta personu cietušajam pirmstiesas izmeklēšanā un lietas iztiesāšanā. Par aizstāvi vai cietušā juridisko konsultantu var iecelt tikai valsts juridisko konsultantu, advokātu vai, ja tam ir īpašs iemesls, licencētu juridisko konsultantu. Atbalsta personai jābūt šā uzdevuma veikšanai nepieciešamajai kvalifikācijai. Ja tiesa atzīst aizdomās turēto par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, attiecībā uz kuru viņam tika iecelts aizstāvis pirmstiesas izmeklēšanā un lietas iztiesāšanā, viņam ir jāatmaksā valstij kompensācijas summas, kas izmaksātas no valsts līdzekļiem. Ja aizdomās turētais atbilst juridiskās palīdzības sniegšanas finansiālajiem priekšnosacījumiem, atmaksājamā summa nedrīkst pārsniegt summu, kura nodrošināta ar juridisko palīdzību.

Sīkāka informācija par juridisko palīdzību ir pieejama vietnē https://oikeus.fi/oikeusapu/fi/index.html.

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Zviedrijā pats tiesvedības process ir par brīvu, izņemot prasības pieteikuma iesniegšanas nodevu, kas patlaban ir 2800 SEK (aptuveni 265 EUR). Gadījumos, kad strīda priekšmeta vērtība nepārsniedz 24 150 SEK (2270 EUR), prasības pieteikuma iesniegšanas nodeva ir 900 SEK (85 EUR).

Ja Jums tiek piešķirta juridiskā palīdzība, prasības pieteikuma iesniegšanas nodevu samaksā valsts.

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Strīdos (civillietās) ir pieejama šāda veida juridiskā palīdzība:

• konsultācijas;
• juridiskā palīdzība.

Abus palīdzības veidus reglamentē Juridiskās palīdzības likums (1996:1619) (rättshjälpslagen).

3 Vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Konsultācijas

Ikviens — fiziskas personas, asociācijas, uzņēmumi utt. — var saņemt juridiskas konsultācijas par jebkuru juridisku jautājumu.

Konsultācijas var sniegt advokāts vai advokāta palīgs advokātu birojā. Var saņemt līdz pat divām stundām ilgas konsultācijas, un tās var sadalīt vairākās sesijās. Par konsultācijām tiek iekasēta maksa. Patlaban maksa ir 1802,50 SEK (aptuveni 170 EUR) stundā. Ja pusei, kas saņem konsultāciju, nav pietiekamu finanšu līdzekļu, maksu var samazināt uz pusi. Bērniem, kuri saņem konsultācijas, par to parasti nav jāmaksā. Ja maksa ir samazināta, advokāts vai advokāta palīgs, kurš sniedza konsultāciju, starpību saņems no valsts.

Juridiskā palīdzība

Juridiskā palīdzība ir pieejama tikai fiziskām personām, tāpēc uzņēmumi, asociācijas u. c. nevar saņemt šāda veida palīdzību. Noteiktos apstākļos ir iespējams saņemt juridisko palīdzību attiecībā uz mirušas personas īpašumu. Visu ES dalībvalstu valstspiederīgajiem ir tādas pašas tiesības saņemt juridisko palīdzību kā Zviedrijas pilsoņiem.

Juridisko palīdzību var saņemt gandrīz visos juridiskajos jautājumos (sk. atbildi uz 4. jautājumu).

Lai saņemtu juridisko palīdzību, jāizpilda noteikti nosacījumi:

1. jums jābūt saņēmušam vismaz vienu stundu ilgu juridisku konsultāciju;
2. jūsu ienākumi nedrīkst pārsniegt finanšu slieksni, kas šobrīd ir noteikts 260 000 SEK (aptuveni 24 500 EUR) apmērā. Aprēķinot ienākumus, tiek ņemts vērā pieteikuma iesniedzēja finansiālais stāvoklis kopumā.
   Piemēram, tiek ņemti vērā bērna uzturēšanas izdevumi, īpašums un parādi;
3. jums ir vajadzīga juridiskā palīdzība, kā arī konsultācija, un šo vajadzību nevar saņemt nekādā citā veidā;
4. ņemot vērā attiecīgā jautājuma būtību un nozīmi, strīda priekšmeta vērtību un citus apstākļus, ir jāuzskata par pieņemamu, ka valsts piedalās izmaksu segšanā;
5. ja jums ir — vai vajadzētu būt — tiesiskās aizsardzības apdrošināšanas polise, tā ir jāizmanto vispirms.

Sk. digitālo rokasgrāmatu vietnē https://www.domstol.se/amnen/rattshjalp/behover-du-rattshjalp/har-du-ratt-till-rattshjalp/.

Ir pieejama arī rokasgrāmata, lai palīdzētu jums noskaidrot, vai jums ir tiesības saņemt juridisko palīdzību, pamatojoties uz jūsu finanšu līdzekļiem. Sk.: https://www.domstol.se/amnen/rattshjalp/behover-du-rattshjalp/rakna-ut-ditt-ekonomiska-underlag/.

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Konsultācijas

Kā jau iepriekš minēts atbildē uz 3. jautājumu, konsultācijas var saņemt par visiem juridiskajiem jautājumiem.

Piemēram, informāciju un konsultācijas var saņemt par:

• noteikumiem, kas attiecas uz laulību un cita veida kopdzīvi;
• noteikumiem, kas attiecas uz laulības šķiršanu;
• uzturlīdzekļu maksājumiem;
• testamentiem un mantojumu;
• pirkumiem un līgumiem.

Juridiskā palīdzība

Kā jau iepriekš minēts atbildē uz 3. jautājumu, juridisko palīdzību var saņemt gandrīz visos juridiskajos jautājumos, tomēr ir daži izņēmumi. Piemēram, juridisko palīdzību nevar saņemt jautājumos, kuros var saņemt valsts iecelta aizstāvja vai valsts nodrošināta advokāta palīdzību. Ja jūs esat noziedzīgā nodarījumā cietušais, dažos gadījumos var iecelt “cietušās puses aizstāvi” (målsägandebiträde) (sk. Likumu 1988:609 par cietušo pušu aizstāvjiem). Šāda veida aizstāvja palīdzību cietušais var saņemt bez maksas. Viņu pienākums ir palīdzēt iesniegt civilprasību saistībā ar noziedzīgu nodarījumu, piemēram, prasību par zaudējumu atlīdzināšanu. Ja jums ir iecelts cietušās puses aizstāvis, jūs nevarat saņemt arī juridisko palīdzību.

Dažos gadījumos ir jābūt īpašam pamatam, lai saņemtu juridisko palīdzību. Piemēram, jautājumos, kas jārisina ārvalstīs, vai lietās, kurās ir skaidri zināms, ka prasības vērtība nepārsniegs 24 150 SEK (aptuveni 2270 EUR).

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Gadījumos, kad pieteikums par juridiskās palīdzības sniegšanu ir jāizskata nekavējoties, nav paredzēts īpašs process. No otras puses, no procesuālo tiesību vispārējiem principiem izriet, ka lieta vai tiesvedība ir jāizskata pēc iespējas ātrāk.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Zviedrijas Valsts tiesu administrācija (Domstolsverket) ir sagatavojusi vienkāršu pieteikuma veidlapu ar norādēm, kā to aizpildīt. Veidlapa ir pieejama gan Juridiskās palīdzības iestādē (Rättshjälpsmyndigheten), gan tiesās.

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Kā minēts atbildē uz 6. jautājumu, Valsts tiesu administrācija cita starpā piedāvā vienkāršu pieteikuma veidlapu, kurā ir arī norādījumi par tās aizpildīšanu. Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzu, sazinieties ar Valsts tiesu administrāciju.

Cita starpā pieteikumā par juridiskās palīdzības saņemšanu ir jānorāda informācija par juridisko jautājumu, uz kuru attiecas pieteikums, par to, vai attiecīgais jautājums ir jāizskata ārvalstīs, vai šajā jautājumā esat saņēmis juridisko konsultāciju, vai jums ir vai arī ir bijusi tiesiskās aizsardzības apdrošināšanas polise, kas attiecas uz konkrēto jautājumu, un informācija par jūsu finansiālo stāvokli un citiem apstākļiem.

Citi dokumenti nav jāpievieno. Tomēr var būt lietderīgi pievienot citus pieejamos dokumentus, lai apstiprinātu sniegto informāciju.

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Pieteikums par juridiskās palīdzības sniegšanu ir jānosūta tiesai vai iestādei, kura ir kompetenta izvērtēt pieteikumus par juridiskās palīdzības sniegšanu.

Ja lieta vai ar konkrētu civillietu saistīta tiesvedība tiek izskatīta tiesā, tiesai ir jāizskata pieteikums par juridiskās palīdzības sniegšanu. Pretējā gadījumā lēmumu par juridiskās palīdzības sniegšanu pieņem Juridiskās palīdzības iestāde.

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Juridiskās palīdzības iestāde vai tiesa, kas izskata jūsu pieteikumu par juridiskās palīdzības sniegšanu, jūs rakstiski informēs par pieņemto lēmumu.

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Ja jums tiks piešķirta juridiskā palīdzība, vienlaikus jums tiks norīkots aizstāvis, kurš sniegs juridisko palīdzību. Lai saņemtu plašāku informāciju, jums ir jāsazinās ar šo aizstāvi.

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Par aizstāvi, kas sniedz juridisko palīdzību, var norīkot advokātu vai advokāta palīgu, vai jebkuru citu piemērotu personu. Ja jūs pats esat ieteicis piemērotu personu, šo personu norīkos, ja tas būtiski nepalielinās lietas izmaksas vai ja nebūs īpaša iemesla to nedarīt.

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Ja tiek piešķirta juridiskā palīdzība, valsts sedz šādas izmaksas:

1. aizstāvja, kas sniedz juridisko palīdzību, izmaksas par līdz pat 100 darba stundām, ja vien tiesa nav noteikusi citādi;
2. saprātīgas izmaksas, kas saistītas ar pierādījumu iesniegšanu vispārējā tiesā vai Zviedrijas Darba tiesā;
3. izmeklēšanas izmaksas, kas radušās, lai nodrošinātu jūsu tiesību aizsardzību, ja tās nepārsniedz 10 000 SEK (aptuveni 942 EUR);
4. starpniecības izmaksas saskaņā ar Zviedrijas Procesuālā kodeksa (rättegångsbalken) 42. nodaļas 17. iedaļu;
5. pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas izmaksas, kā arī sprieduma izpildes izmaksas.

No otras puses, jums būs jāsedz visas izmaksas, ko nesedz juridiskā palīdzība. Tomēr šīs izmaksas ir iespējams atgūt no otras puses, ja spriedums ir jums par labu.

Ja jums tiek piešķirta juridiskā palīdzība, jums ir jāpiedalās izmaksu segšanā, samaksājot maksu par juridisko palīdzību. Šī maksa ietver aizstāvja, kas sniedz juridisko palīdzību, izmaksu noteiktu procentuālo apjomu. Maksas noteikšanas sistēmai ir seši līmeņi atkarībā no jūsu ienākumiem; tie ir izteikti fiksēta ienākuma kategorijās Zviedrijas kronās (SEK). Dažādās kategorijās norādītais procentuālais apjoms svārstās no 2 % līdz 40 %. Kategoriju, kura atbilst jūsu ienākumiem un līdz ar to arī procentuālo apjomu, kas jums jāmaksā, nosaka, pamatojoties uz jūsu finansiālo stāvokli. Tas tiek aprēķināts, ņemot vērā jūsu ikgadējos ienākumus, apgādājamo personu skaitu un jūsu finanšu aktīvus. Maksa par juridisko palīdzību aizstāvim, kas sniedz juridisko palīdzību, jums ir jāmaksā pastāvīgi, tiklīdz rodas izmaksas.

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Ja jums ir piešķirta juridiskā palīdzība,tas nozīmē, ka jums ir pieejamas arī visas Zviedrijas juridiskās palīdzības sistēmas priekšrocības (sk. atbildi uz 12. jautājumu). Attiecīgi nav iespējams saņemt juridisko palīdzību tikai par konkrētu daļu.

No otras puses, papildus juridiskās palīdzības sistēmai ir iespējams saņemt finansiālu palīdzību noteiktu izmaksu segšanai, kas saistītas ar tiesvedību, proti, lai segtu ceļa izdevumus nokļūšanai tiesā un izdevumus, kas saistīti ar liecinieku nogādāšanu uz tiesas sēdi. Ja jūs esat lietas vai tiesvedības dalībnieks un esat uzaicināts ierasties tiesā, jūs varat lūgt valstij segt jūsu ceļa un uzturēšanās izdevumus, ja tie uzskatāmi par saprātīgiem (sk. Procesuālā kodeksa 11. nodaļas 6. iedaļu). Ja valsts uzskata, ka tas ir pieņemami, ņemot vērā jūsu finansiālos apstākļus, tā var izmaksāt kompensāciju lieciniekam, lai segtu nepieciešamās ceļa un uzturēšanās izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar laika zaudējumu (sk. Procesuālā kodeksa 36. nodaļas 24. iedaļu). Juridiskām personām ceļa un uzturēšanās izdevumu kompensācija saistībā ar ierašanos tiesā nav pieejama.

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Jā, bet kompensācija aizstāvim, kas sniedz juridisko palīdzību, sedz ne vairāk kā 100 darba stundas. Ja 100 darba stundas tiek izmantotas pirmās instances tiesvedības procesa laikā, augstākas instances tiesvedības procesa izmaksas netiks segtas.

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Jūs, protams, vairs nesaņemsiet juridisko palīdzību, kad tiesas process tiks uzskatīts par slēgtu. Tāpat juridiskā palīdzība ir jāpārtrauc, ja jūsu aizstāvis, kas sniedz juridisko palīdzību, ir nostrādājis 100 darba stundas. Tomēr tiesa var nolemt, ka juridiskā palīdzība var tikt sniegta arī turpmāk.

Dažos gadījumos juridisko palīdzību var pārtraukt arī pirms termiņa. Tas notiek, piemēram, ja jūs nesamaksājat maksu par juridiskās palīdzības sniegšanu vai ja esat sniedzis nepareizu informāciju un juridiskā palīdzība netiktu sniegta, ja jūs būtu iesniedzis pareizo informāciju. Vēl viens iemesls, kādēļ juridiskās palīdzības sniegšana var tikt pārtraukta pirms termiņa, ir tas, ka jūsu aizstāvis, kas sniedz juridisko palīdzību, ir nostrādājis 100 darba stundas, un tiesa nav nolēmusi, ka juridiskā palīdzība ir jāturpina sniegt arī turpmāk.

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Jā. Jums ir tiesības pārsūdzēt lēmumu nesniegt juridisko palīdzību. Ja šo lēmumu ir pieņēmusi tiesa, lēmumu var pārsūdzēt tādā pašā veidā kā jebkuru citu lēmumu. Kad tiesa rakstveidā paziņos jums par lēmumu, tā arī sniegs informāciju par to, kā pārsūdzēt lēmumu. Tomēr, ja lēmumu ir pieņēmusi Juridiskās palīdzības iestāde, pārsūdzība jāiesniedz Juridiskās palīdzības padomei (Rättshjälpsnämnden).

Papildu informācija

Lai saņemtu papildu informāciju par Zviedrijas juridiskās palīdzības sistēmu un iesnieguma veidlapas, lūdzu, sazinieties ar Valsts tiesu administrāciju:

Valsts tiesu administrācija

SE-551 81 JÖNKÖPING, Sweden

https://www.domstol.se/amnen/rattshjalp/

Tālr.: +46 36 15 53 00

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Izmaksas būs atkarīgas no konkrētās lietas būtības. Advokātiem rodas izmaksas par klientu tiešajām pilnvarām; šīs izmaksas var ietvert izmaksas par advokāta pakalpojumiem, kā arī samaksas izmaksas, piemēram, tiesu nodevas un maksa par ekspertu atzinumiem. Labvēlīga nolēmuma gadījumā, klients var atgūt daļu vai visas izmaksas no zaudējušās puses, bet, ja viņi zaudē vai zaudētāja puse nespēj samaksāt, viņi galu galā ir atbildīgi par savu advokātu izdevumiem. Lietas beigās tiesa, ņemot vērā visus lietas apstākļus, lems, kam būtu jāsedz tiesāšanās izdevumi. Lai gan parasti zaudētājam tiek uzlikts pienākums samaksāt uzvarētāja tiesāšanās izdevumus, šim principam ir daudz izņēmumu.

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Dažāda līmeņa palīdzība civillietās ir:

• juridiskā palīdzība, kas attiecas uz sākotnējām konsultācijām un palīdzību jebkuru juridisku jautājumu risināšanā;
• tiesas sniegta palīdzība, kas ietver palīdzību tiesā, ja nav nepieciešama pilnīga pārstāvība;
• mediācija ģimenes lietās, kurā neatkarīgs, profesionāli apmācīts mediators palīdz panākt vienošanos par šādiem jautājumiem:
  • pasākumi attiecībā uz bērniem pēc šķiršanās (dažreiz saukta par aizgādību, dzīvesvietas noteikšanu vai saskarsmi);
  • bērna uzturēšanas pabalsti;
  • finanses (piemēram, ko darīt ar māju, uzkrājumiem, pensiju, parādiem); kā arī
• pārstāvība tiesā vai tribunālā.

Juridiskā pārstāvība attiecas uz tiesas procesā iesaistītās puses vai tādas personas juridisko pārstāvību, kura domā uzsākt tiesvedību. Tas ir līmenis, kādā, visticamāk, tiks izskatītas steidzamas ģimenes lietas un citas lietas, ko var finansēt par valsts līdzekļiem. Tā ir pieejama divos veidos — ka izmeklēšanas palīdzība un pilnīga pārstāvība.

3 Vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Juridiskās palīdzības aģentūras (LAA) finansējums ir pieejams tikai tām personām, kurām ir juridiska problēma, kas ir juridiskās palīdzības darbības jomā. Nepastāv nedz pilsonības, nedz uzturēšanās pārbaudes.

Pieteikuma iesniedzējiem parasti ir arī:

• jābūt ar zemiem ienākumiem vai jāsaņem noteikti pabalsti, kā arī tiem nedrīkst būt lieli uzkrājumi vai īpašumi (“līdzekļu pārbaude”); un
• jāpierāda, ka lietas apstākļos ir saprātīgi sniegt tiem juridisko palīdzību (“pamatotības” pārbaude).

Līdzekļu pārbaude

Izskatot tiesības saņemt juridisko palīdzību, LAA apsvērs personas finansiālo stāvokli. Attiecībā gan uz juridisko palīdzību, gan juridisko pārstāvību līdzekļu pārbaude ietver to bruto mēneša ienākumu, ikmēneša rīcībā esošo ienākumu un izmantojamā kapitāla novērtējumu

Ja persona saņem noteiktus ar ienākumiem saistītus sociālā nodrošinājuma pabalstus, kas pazīstami kā materiālā labuma atbalsti, tā automātiski ir izturējusi ienākumu pārbaudi, bet vēl tiks novērtēts tās kapitāls.

Materiālā labuma atbalsti ir šādi:

• ienākumu atbalsts (IS);
• uz ienākumiem balstīts bezdarbnieka pabalsts (JSA);
• universālais kredīts (UC);
• pensijas kredīta nodrošinājuma kredīta elements (GC)
• ar ienākumiem saistīts nodarbinātības un atbalsta pabalsts (ESA)

Ja persona saskaņā ar 1999. gada Imigrācijas un patvēruma likuma 4. vai 95. pantu saņem finansiālu atbalstu no patvēruma meklētāju izmitināšanas centra (NASS), tā ir izturējusi gan ienākumu, gan kapitāla pārbaudi attiecībā uz kontrolētas darba imigrācijas un patvēruma jautājumiem, kā arī tikai augstākā tribunāla pārsūdzībām.

Līdzekļu tests neattiecas uz dažiem gadījumiem, tostarp:

• ar garīgo veselību saistīto lietu tribunāla pārsūdzībām;
• ja bērni tiek nodoti aprūpē;
• starptautiskas bērnu nolaupīšanas lietām.

Pamatotības pārbaude

Uz pieteikumiem par juridisko palīdzību attiecas arī pamatotības pārbaude, lai novērtētu, vai, ņemot vērā lietas apstākļus, ir pamatoti piešķirt attiecīgajai personai juridisko palīdzību.

Juridiskās palīdzības lietu direktors (DLAC) apsvērs šādas lietas:

• vai iespējamais iznākums ir samērīgs ar lietas ierosināšanas izmaksām;
• vai šī lietai ir plašākas sabiedrības interesēs;
• vai persona ar vidusmēra ienākumiem būtu gatava tērēt savus līdzekļus par šādas lietas izskatīšanu, un
• vai tiktu pārkāptas personas tiesības, ja tai netiktu piešķirta juridiskā palīdzība.

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Tiesību jomas, kurām ir pieejama juridiskā palīdzība, ir izklāstītas 2012. gada Likuma par juridisko palīdzību, pārkāpēju notiesāšanu un sodīšanu 1. pielikuma 1. daļā.

Kas ietver:

• valsts tiesību aktus ģimenes lietās attiecībā uz bērnu aizsardzību;
• privāttiesības ģimenes lietās, ja ir pierādījumi par vardarbību ģimenē vai vardarbību pret bērniem, bērnu nolaupīšanas gadījumiem, aizsardzību piespiedu laulības gadījumos un gadījumos, ja bērns ir lietas puse;
• parādus, kas apdraud personas mājvietu. Tas attiecas uz mājvietas hipotekāro kredītu, rīkojumu par mājas pārdošanu un piespiedu bankrotu, ja personas īpašumā ir arī tās mājvieta;
• mājoklis, kurā tiek apdraudēta personas mājvieta vai ja persona ir bezpajumtnieks. Tas ietver mājas īpašumtiesības, izlikšanu, remontu neveikšanu īrētā mājvietā, ja tas rada nopietnu apdraudējumu veselībai vai drošībai, palīdzību bezpajumtniekiem un nesociālas uzvedības gadījumus;
• kopienas aprūpi;
• prasības pret publiskajām iestādēm;
• garīgo veselību un garīgās spējas;
• pārskatīšanu tiesā;
• īpašas izglītības vajadzības;
• patvēruma prasības un pārsūdzības;
• imigrantu aizturēšanu;
• diskrimināciju;
• klīnisku nolaidību, ja bērns cieš no neiroloģiska kaitējuma, kas izraisa smagu invaliditāti grūtniecības laikā, bērna dzimšanas laikā vai pēcdzemdību periodā;
• imigrāciju, ja ir jautājumi par vardarbību ģimenē, tiesvedību Īpašā imigrācijas pārsūdzības komisijā vai jautājumus par cilvēku tirdzniecību vai verdzību, kalpošanu vai piespiedu darbu;
• labklājības pabalstus, bet tikai Augstākā tribunāla, Apelācijas tiesas vai Augstākās tiesas pārsūdzības gadījumā.

Attiecībā uz citām jomām juridiskā palīdzība var būt pieejama, ja ir izieta “izņēmuma gadījumu finansēšanas” pārbaude, kā noteikts 2012. gada Likuma par juridisko palīdzību, pārkāpēju notiesāšanu un sodīšanu 10. pantā.

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Ārkārtas palīdzība ir pieejama steidzamai pārstāvībai tiesā, piemēram, lai nodrošinātu personas un/vai bērnu aizsardzību pret vardarbību ģimenē.

Attiecībā uz valsts tiesību aktiem ģimenes lietās, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, personai parasti būs jāpierāda, ka bijušais partneris apdraudēja viņu pašu vai bērnus.

Pierādījumus var pieprasīt no:

• tiesām;
• policijas;
• daudzaģentu riska novērtēšanas konferences (MARAC);
• sociālajiem dienestiem;
• veselības aprūpes speciālistiem, piemēram, ārstiem, medmāsām, vecmātēm, psihologiem vai veselības aprūpes darbiniekiem;
• patvēruma pārziņa;
• dienestiem, kas sniedz atbalsts no vardarbības ģimenē cietušajiem;
• bankai, piemēram, kredītkaršu kontu, aizdevuma dokumenti un izraksti;
• darba devēja vai izglītības vai apmācības pakalpojumu sniedzēja;
• jebkuru saņemto pabalstu sniedzēja.

Juridiskie konsultanti, ar kuriem noslēgts juridiskās palīdzības līgums, var pieteikties ārkārtas juridiskajai pārstāvībai, lai segtu jebkuru tūlītēju rīcību. Vēl ir jāpiesakās juridiskajai palīdzībai parastā veidā par jebkuru notiekošo darbu.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Visiem juridiskajiem konsultantiem ar vai bez juridiskās palīdzības līguma ir pienākums informēt savus klientus par iespējamo juridiskās palīdzības pieejamību un viņiem ir jādod iespēja vērsties pie juridiskās palīdzības sniedzēja.

Civiltiesisko juridisko palīdzību var saņemt no Civiltiesiskās juridiskās palīdzības dienesta (CLA) kā konsultācijas pa tālruni, juristiem un advokātiem, vai bezpeļņas organizācijas, kurai attiecīgajā tiesību jomā ir noslēgts līgums ar Juridiskās palīdzības aģentūru. Juridiskās palīdzības konsultantus var atrast, meklējot tiešsaistē, izmantojot meklēšanas iespēju “Atrast advokātu” — juridiskā aģentūra.

Klientus var arī nosūtīt CLA konsultāciju saņemšanai pa tālruni finansiālās atbilstības sākotnējai noteikšanai.

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Jums ir jāsniedz šāda informācija gan par sevi, gan par savu partneri (ja nepieciešams):

• pabalsti — tostarp kapitāla pārskats;
• ienākumi, uzkrājumi un izdevumi — tostarp algas pārskati un bankas izraksti;
• valsts apdrošināšanas numuri.

Jums būs nepieciešamas arī pierādījumu kopijas saistībā ar Jūsu lietu, piemēram:

• tiesas dokumenti;
• laulības un dzimšanas apliecības (ģimenes lietām);
• atbilstošās vēstules.

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Pieteikumus fiziskas personas vārdā iesniedz advokāti, kas ir noslēguši juridiskās palīdzības līgumu ar Juridiskās palīdzības aģentūru. Informāciju par to, kā atrast advokātu, skatiet iepriekš.

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Jūsu advokāts jums pateiks, vai jūsu pieteikums par juridisko palīdzību ir pieņemts un vai jums ir jāveic iemaksas.

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Jūsu advokāts jums to paskaidros.

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Jums būs (skatīt iepriekš) jāizvēlas advokāts, kam ir līgums ar Juridiskās palīdzības aģentūru.

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Ja tiks piešķirts finansējums, tas segs visas jūsu advokātu izmaksas, tostarp izmaksas, piemēram, tiesas izdevumus, lai gan atkarībā no jūsu līdzekļiem jums var tikt prasīts veikt fiksētu ikmēneša iemaksu.

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Skatīt iepriekš.

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Ja jūs zaudējat lietu, kuras darbības joma nav LAA finansēta lieta, jūs joprojām varat iesniegt pieteikumu par finansējuma piešķiršanu izskatīšanai augstākā tiesā. Jums vajadzēs veikt līdzekļu un nopelnu pārbaudes.

Ja Jūsu lietu finansēja LAA, jūs varat pieteikties uz Jūsu finansējuma sertifikāta grozījumu, lai segtu apelācijas sūdzību. Šajā posmā LAA nodrošinās, ka jūsu lieta joprojām atbilst līdzekļiem un pamatotības kritērijiem.

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Ja ienākumi un/vai kapitāls palielinās, kamēr ir spēkā jūsu juridiskās pārstāvniecības finansējums, nekavējoties par to jāpaziņo LAA, un jūsu līdzekļi var tikt atkārtoti novērtēti. Ja jūsu ienākumi samazinās, jūs varat pieteikties, lai atkārtoti novērtētu savus līdzekļus, un jūsu ieguldījums var tikt samazināts. Ja jūs saņemat naudu, piemēram, ja jūs mantojat naudu, pārdodat māju vai laimējat loterijā, kamēr jūsu lietu finansē LAA, jums var lūgt samaksāt daļu vai visus jūsu juridiskos izdevumus no šīs naudas.

Ja tiek piešķirts finansējums, tas var aprobežoties ar noteiktiem darbiem, piemēram, lai iegūtu advokāta viedokli Jūsu lietā, kā arī var būt noteikta maksimālā pabalsta summa. Jums būs jāpiesakās ar sava advokāta starpniecību, ja jums būs nepieciešams palielināt segtā darba apjomu vai maksimālās izmaksas par darbu, ko var veikt jūsu advokāts.

LAA var atņemt finansējumu, ja jums vairs nav saprātīgi to saņemt, piemēram, ja atsakāties no saprātīga izlīguma piedāvājuma vai ja kļūst skaidrs, ka jūsu lietai ir zemākas izredzes uz panākumiem, nekā paredzēts. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka valsts nauda netiek izšķērdēta situācijā, kad privāti maksājošs klients, visticamāk, neturpinātu tiesāties. Ja LAA apsver iespēju atsaukt jūsu finansējumu, tā vispirms dos jums iespēju parādīt, kāpēc tā nedrīkst to darīt, un, ja tā nolemj atsaukt finansējumu, jums ir tiesības iesniegt apelāciju neatkarīgai advokātu komitejai. Ja finansējums tiek atsaukts, tas segs izmaksas, kas jau radušās jūsu pārstāvjiem.

Likumā noteiktā maksa

Jums var lūgt atlīdzināt dažus vai visus izdevumus, ja tiesas procesa rezultātā jūsu finansiālais stāvoklis uzlabojas. Beidzoties kādai lietai, LAA ir pienākums pēc iespējas piedzīt tiesāšanās izmaksas. Vispirms tiks ņemtas vērā visas jūsu veiktās iemaksas un no pretinieka piedzītās izmaksas. Pēc tam tā atgūs iztrūkstošo summu no jebkura īpašuma vai naudas summas, kas tika atgūta vai saglabāta tiesvedības gaitā. Privāti maksājošam klientam šādā veidā būtu jāatmaksā visas nesamaksātās izmaksas, un ir tikai taisnīgi, ka finansētam klientam ir jārīkojas tāpat, ja viņš to var atļauties. Tomēr, ja attiecīgais īpašums ir jūsu māja (vai nauda, kas rezervēta mājas iegādei), maksājumu var atlikt līdz nākamajai pārdošanas reizei ar nosacījumu, ka piekrītat maksāt procentus attiecīgajā periodā.

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Advokāts/padomdevējs ar līgumu par juridisko palīdzību var atteikties rīkoties jūsu vārdā. Līgumā ir izklāstīti apstākļi, kādos gadījumos viņi var atteikties, piemēram, interešu konflikta dēļ vai aizņemtības dēļ. Viņiem jāpasaka, kāpēc viņi neuzņemas lietu, bet lēmumu nevar pārsūdzēt.

Ja jūsu iesniegums tiks noraidīts, LAA informēs jūs par savu lēmumu un sniegs paskaidrojumu. Pēc tam jums būs četrpadsmit dienas laika, lai to pārsūdzētu. Pārsūdzība vispirms tiks pārskatīta iekšēji. Ja pēc pārsūdzības izskatīšanas LAA uzskata, ka juridiskās palīdzības kritēriji ir izpildīti, un atceļ lēmumu, pieteikumu/grozījumu apstiprinās un izsniegs juridiskās palīdzības apliecību/grozītu apliecību.

Ja LAA uzskata, ka juridiskās palīdzības kritēriji nav izpildīti, un atbalsta šo lēmumu, jūs un jūsu advokāts tiks informēti par iemeslu un vienlaikus jūs tiksit informēti par to, vai ir tiesības iesniegt turpmāku pārsūdzību Neatkarīgam finansējuma jautājumu lēmējam (IFA).

Ja apelācijas sūdzību nodod IFA, tas pieņem lēmumu/ieteikumu, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta, lai pamatotu pārsūdzību, un spēkā esošos noteikumus par juridisko palīdzību. Ja nepieciešams, IFA ar jums sazināsies.

Papildu informācija

Papildu informācija par juridisko palīdzību ir pieejama Gov.uk.

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Izmaksas būs atkarīgas no lietas būtības. Izmaksas var ietvert maksu par advokātu, kas rīkojas juridiskās palīdzības saņēmēja vārdā (“atbalstītā persona”), kā arī izdevumus, piemēram, tiesas izdevumus un ekspertu atzinumus.

Pēc lietas izskatīšanas tiesa lems, kurai pusei jāsedz tiesāšanās izdevumi. Parasti lietā uzvarējušajai pusei tiek pavēlēts apmaksāt lietā zaudējušās puses izdevumus, lai gan šim principam ir daudz izņēmumu. Ja personai, kurai palīdz, spriedums nav labvēlīgs, vai ja otrai pusei piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, bet tā to nedara, personai, kurai palīdz, ir jāsedz savi tiesāšanās izdevumi.

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Valsts finansēta juridiskā palīdzība (juridiskā palīdzība) ļauj cilvēkiem izmantot vai aizstāvēt savas tiesības vai maksāt par aizstāvību, ja viņi citādi nevar atļauties to darīt. Juridisko palīdzību Skotijā pārvalda Skotijas Juridiskās palīdzības padome (SLAB), kas ir Skotijas valdības finansēta publiska struktūra, kas nav nevienas ministrijas pakļautībā.

Pastāv trīs juridiskās palīdzības veidi.

• Konsultācijas un atbalsts civillietās: Mutiskas vai rakstiskas konsultācijas par skotu tiesību aktu piemērošanu attiecībā uz visiem konkrētajiem apstākļiem, kas radušies saistībā ar personu, kura lūdz padomu. To nodrošina advokāts un vajadzības gadījumā padomdevējs.
• Konsultācijas pārstāvības veidā (ABWOR): Konsultāciju un palīdzības kategorija, kas ļauj tikt pārstāvētam ar advokāta vai, attiecīgā gadījumā, ar padomdevēja palīdzību civillietu tiesvedībā noteiktās tiesās un tribunālos Skotijā.
• Juridiskā palīdzība civillietās: Atsevišķa shēma, kas ļauj tikt pārstāvētam ar advokāta vai, attiecīgā gadījumā, ar padomdevēja palīdzību civillietu tiesvedībā citās izraudzītās tiesās un tribunālos Skotijā.

3 Vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Atbilstības kritēriji, kas ir jāizpilda personām, kuras saņem civilo juridisko palīdzību, ir konsekventi un pārredzami; pieteikuma iesniedzējam piemēro tiesību aktos noteiktu pārbaudi. Pirmās divas pārbaudes attiecas uz pieteikuma juridisko atbilstību. Ir jāpierāda, ka lieta, kurai tiek prasīta juridiskā palīdzība, ir tiesiski pamatota (tās cēlonis ir pamatots), un ka ir pamatoti lietai izmantot valsts līdzekļus. Trešo pārbaudi attiecina uz pieteikuma iesniedzēja finanšu apstākļiem.

Advokāts var sniegt padomu un palīdzību, ja viņš ir pārliecinājies, ka pieteikuma iesniedzējs ir finansiāli tiesīgs un ka jautājums, par kuru viņš lūdz padomu, ir skotu tiesību jautājums. Advokāts var sniegt konsultācijas un palīdzību līdz noteiktam izdevumu līmenim. Jebkuram darbam, kas pārsniedz izdevumu sākotnējo līmeni, jābūt iepriekš apstiprinātam SLAB, tāpat kā jebkuram darbam, kas prasa pārstāvību.

Nav prasības, ka, piesakoties uz juridisko palīdzību saskaņā ar Skotijas 1986. gada Juridiskās palīdzības likumu, personai ir jābūt Skotijas rezidentam. Konsultācijas un palīdzība ir pieejama Skotijas tiesību jautājumos (tostarp attiecībā uz Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, ko piemēro Skotijā). Juridiskā palīdzība ir pieejama tiesvedībai Skotijas tiesās.

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Skatīt atbildi uz 2. jautājumu.

Ir pieejamas konsultācijas un palīdzība civillietās jautājumos, kas saistīti ar skotu tiesību aktu piemērošanu.

ABWOR ir pieejams civillietu izskatīšanai vairākās tiesās un tribunālos, kas ir noteikti tiesību aktos. Tie ir imigrācijas apelācijas tiesas un nodarbinātības tribunāli.

Juridiskā palīdzība civillietās civilprocesā ir pieejama vairākās citās tiesās un tribunālos, kas noteikti tiesību aktos. To vidū ir Šerifa tiesa un Augstākā civillietu tiesa, kas ir galvenās tiesas Skotijā civillietās. Juridiskā palīdzība ir pieejama arī vairākiem tribunāliem, piemēram, sociālā nodrošinājuma komisāriem un nodarbinātības apelācijas tribunālam.

Juridisko palīdzību civillietās nevar piešķirt par tiesvedību, kas pilnībā vai daļēji saistīta ar neslavas celšanu; lūgumraksti vēlēšanām; vienkāršoti laulības šķiršanas pieteikumi Augstākajā civillietu tiesā vai Šerifa tiesā; un parādnieka lūgumraksti par sava īpašuma sekvestrāciju. To nevar darīt pieejamu lietām maza apmēra prasību tiesā (t. i., ja prasības vērtība ir mazāka par 3 000 GBP, ja vien prasība nav saistīta ar miesas bojājumiem).

Tomēr jūsu advokāts varēs jums sniegt padomu šajos jautājumos, nodrošinot konsultācijas un palīdzību.

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Advokāts var veikt noteiktus tiesvedības pasākumus īpaši steidzamā kārtā, lai aizsargātu pieteikuma iesniedzēja stāvokli, pirms pieteikumu par civiltiesisko palīdzību apstiprina SLAB.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

SLAB pieņems tikai tos pieteikumus, kurus iesniedz advokāts, kas rīkojas pieteikuma iesniedzēja vārdā.

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Advokāts sniedz konsultācijas par dokumentiem, kas nepieciešami, lai novērtētu finanšu atbilstību un lietas pamatotību.

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

SLAB pieņem tikai tos pieteikumus, kurus iesniedz advokāts, kas rīkojas pieteikuma iesniedzēja vārdā, nevis tieši no pieteikuma iesniedzējiem.

Ja nevarat atrast advokātu, kas jūs pārstāvēs, Skotijas Juristu apvienība savā tīmekļa vietnē nodrošina advokātu meklēšanas iespēju. Tas dod iespēju meklēt advokātu, kas reģistrēts juridiskās palīdzības sniegšanai. Jūs varat arī piezvanīt Juristu apvienībai, tālrunis 0131 226 7411.

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Advokāts informēs, vai ir iespējams saņemt likumīgi atbalstītas konsultācijas un atbalstu.

Lai saņemtu juridisko palīdzību, advokāts to pieprasīs jūsu vārdā, un, kad pieteikums par palīdzību civillietās būs izvērtēts, SLAB sazināsies ar jums abiem. SLAB tīmekļa vietnē ir pieejami arī vairāki atbilstības novērtējumi, kas palīdzēs saprast, uz ko jums varētu būt tiesības.

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Jūsu advokāts ieteiks jums atbilstošu rīcību.

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Lai varētu pieteikties uz konsultācijām un palīdzību vai juridisko palīdzību, jums būs jākonsultējas ar advokātu.

Ja nevarat atrast advokātu, kas jūs pārstāv, Skotijas Jursitu apvienība savā tīmekļa vietnē nodrošina advokātu atrašanās vietu. Ja nevarat atrast advokātu, kas Jūs pārstāvēs, Skotijas Juristu apvienība savā tīmekļa vietnē nodrošina advokātu meklēšanas iespēju. Tas dod iespēju meklēt advokātu, kas reģistrēts juridiskās palīdzības sniegšanai. Jūs varat arī piezvanīt Juristu apvienībai, tālrunis 0131 226 7411.

Alternatīvi SLAB sniedz informāciju par tuvākajiem advokātiem, kuri piedāvā palīdzību, izmantojot juridisko palīdzību, vai citiem padomes finansētiem konsultāciju sniedzējiem. Civillietām ir iespējams meklēt pēc lietas veida. Kaut arī uzņēmums ir reģistrēts juridiskai palīdzībai, tam nav pienākuma piedāvāt pakalpojumus kādam klientam vai piedāvāt lietu par juridisko palīdzību.

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Sk. atbildi uz 1. jautājumu iepriekš.

Juridiskā palīdzība sedz tikai Jūsu advokātu izdevumus un citus izdevumus, kas saistīti ar Jūsu lietu, piemēram, tiesas izdevumus un ekspertu atzinumus. Juridiskā palīdzība nesedz otras puses izdevumus.

Ja Jums ir tiesības uz juridisko palīdzību, iespējams, ka Jums būs jāveic iemaksas, lai segtu tiesāšanās izdevumus. Maksājamās iemaksas apmērs būs atkarīgs no Jūsu finansiālajiem apstākļiem.

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Ja Jums ir tiesības uz ierobežotu juridiskās palīdzības piešķiršanu, Jums būs jāsedz pārējie tiesāšanās izdevumi. Ja Jums ir jāveic iemaksas, summa būs atkarīga no Jūsu rīcībā esošajiem ienākumiem, uzkrājumiem un īpašuma. SLAB novērtē ienākumus no pieteikuma datuma un kapitālu (uzkrājumus un vērtības posteņus, kas jums pieder) tik ilgi, kamēr tiek izskatīta Jūsu lieta.

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Sākotnējais juridiskās palīdzības sertifikāts neattieksies uz lietas rezultātu pārsūdzēšanu. Ir vajadzīgs jauns pieteikums par juridisko palīdzību, un SLAB ir jāpārliecinās, ka attiecībā uz pārsūdzību ir izpildītas likumā noteiktās pārbaudes.

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

SLAB var un laiku pa laikam var apturēt juridisko palīdzību dažādu iemeslu dēļ, piemēram, ja advokāts neatbild uz papildu informācijas pieprasījumu. Saskaņā ar tiesību aktos noteiktajiem atbilstības kritērijiem SLAB ir jāņem vērā nepārtraukts personas finanšu novērtējums un jāapsver, vai joprojām ir saprātīgi piešķirt juridisko palīdzību. Viena no pamatotības pārbaudes daļām ir tāda, ka likumīgi atbalstītai personai ir jāizpilda tiesas rīkojumi.

Juridisko palīdzību var izbeigt arī tad, ja atbalstāmā persona ir sniegusi nepatiesu informāciju vai nav atklājusi būtisku informāciju, un šādos apstākļos SLAB var arī mēģināt atgūt jebkuru izmaksāto naudu.

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Ja personai tiek atteikta juridiskā palīdzība, SLAB norāda atteikuma iemeslu(-us). Fiziska persona var pieprasīt lietas atkārtotu izskatīšanu, īpaši, ja ir mainījušies apstākļi. Individuāli lietu var apspriest ar SLAB, izmantojot e-pastu (general@slab.org.uk) vai tālruni. Palīdzības līnija (0131 226 7061) darbojas no pirmdienas līdz piektdienai, 0830-1700.