Juridiskā palīdzība

1 Ar kādām izmaksām ir saistīta tiesvedība un kurš tās parasti sedz?

Ikvienam, kas vēlas celt prasību tiesā vai ir jau to cēlis, jāsedz šādas izmaksas:

1. honorārs par advokāta iecelšanu, kurš sagatavos un iesniegs pieteikumu par juridisko palīdzību vai citiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, piedalīsies mediācijas sesijās, piedalīsies tiesas sēdēs kā prasītāja advokāts/konsultants attiecīgajā tiesvedībā, iesniegs dokumentus, izsniegs dokumentus tiesu izpildītājam (δικαστικός επιμελητής) un izdos tiesu izpildītājam izpildes rīkojumu par sprieduma izpildi;
2. juridisko pieteikumu vai citu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izsniegšanas izmaksas;
3. rakstiskās un/vai mutiskās tulkošanas izmaksas pārrobežu lietās;
4. ekspertu izmaksas, ja viņus ieceļ ar tiesas rīkojumu vai pēc attiecīgās puses lūguma;
5. tiesas nodevas par dokumentu iesniegšanu un izpildes pasākumu sākšanu;
6. otrai pusei piespriestās izmaksas.

2 Kas ir juridiskā palīdzība?

Pilsoņiem ir tiesības lūgt finansiālu palīdzību, lai celtu prasību tiesā vai piedalītos pret viņiem ierosinātā tiesvedībā. Tā sedz arī juridiskās pārstāvības izmaksas otrajā instancē, notāra (συμβολαιογράφος) un tiesu izpildītāja izmaksas, kā arī izpildes izmaksas.

Juridiskās palīdzības civillietās un komerclietās saturs ir noteikts Likumā 3226/2004 par juridiskās palīdzības sniegšanu pilsoņiem ar zemiem ienākumiem un citiem noteikumiem (Νομοσ 3226/2004) un tā grozījumos (turpmāk “likums”).

Juridiskā palīdzība var ietvert arī advokāta nozīmēšanu juridisku konsultāciju sniegšanai ar mērķi atrisināt pārrobežu strīdu, pirms tas nonāk tiesā (likuma 10. panta c) punkts).

3 Kādi ir juridiskās palīdzības piešķiršanas nosacījumi?

Likuma 11. pantā noteikts, ka visiem Eiropas Savienības pilsoņiem ir tiesības uz juridisko palīdzību. Turklāt trešo valstu valstspiederīgie un bezvalstnieki, kuri likumīgi uzturas Eiropas Savienībā vai kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Eiropas Savienībā un kuri var pierādīt, ka ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, ir tiesīgi saņemt juridisko palīdzību.

Juridiskā palīdzība tiek piešķirta, ja ir izpildīti likumā paredzētie nosacījumi. Saskaņā ar likuma 1. panta 2. punktu juridiskās palīdzības saņēmēji ir personas, kuru ģimenes ienākumi gadā nepārsniedz divas trešdaļas no likumā noteiktā minimālā personiskā ienākuma. Ģimenes strīdu gadījumā otras puses (laulātā) ienākumi netiek uzskatīti par daļu no prasītāja ienākumiem.

Uz personām, kuru domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, attiecas īpaši noteikumi. Saskaņā ar likuma 10. pantu iepriekš minētais slieksnis nav obligāts, ja prasītājs pierāda, ka atšķirīgas dzīves dārdzības dēļ izcelsmes valstī un Grieķijas Republikā viņam/viņai nav iespējams segt tiesiskās aizsardzības izdevumus.

4 Vai juridisko palīdzību piešķir visu veidu tiesvedībā?

Jā, t. i., civilprocesā, ģimenes lietu tiesvedībā, komercprocesā un kriminālprocesā.

5 Vai nepieciešamības gadījumā ir īpaša procedūra?

Šo procesu reglamentē likuma 2. pants. Juridiskās palīdzības saņemšanas process sākas ar tās saņēmēja iesniegtu pieteikumu, kurā ietverts tiesvedības vai akta priekšmeta kopsavilkums un pierādījumi, ka ir izpildīti palīdzības saņemšanas nosacījumi.

Pieteikumam jāpievieno vajadzīgie apliecinošie dokumenti, pierādījums par prasītāja finansiālo stāvokli (jo īpaši nodokļu deklarācijas kopija vai kompetentās nodokļu iestādes vadītāja izziņa par to, ka prasītājam jāiesniedz deklarācija, īpašuma deklarācijas kopija, nodokļu atestācijas apliecība, pieteikuma iesniedzēja nodokļu maksātāja identifikācijas numurs (Α.Φ.Μ.), sociālās palīdzības izziņas, ar zvērestu apliecinātas liecības) un trešās valsts valstspiederīgā gadījumā — pierādījums par dzīvesvietu saskaņā ar 1. panta pirmo daļu.

Pieteikumu un apliecinošos dokumentus iesniedz vismaz 15 dienas pirms tiesas procesa vai darbības, attiecībā uz kuru tiek lūgta juridiskā palīdzība. Turpmākas pavēstes gadījumā šo termiņu var saīsināt. Process ir bezmaksas, un tiesā nav jāierodas ar savu advokātu.

8. panta 1. punktā ir noteikts, ka pieteikumi par juridisko palīdzību ir jāiesniedz pirmās instances tiesās (πρωτοδικεία), kurām ir teritoriālā un materiālā jurisdikcija un kuras ir kompetentas tos izskatīt.

Tādu darbību gadījumā, kas nav saistītas ar tiesvedību, kompetentā tiesa ir prasītāja dzīvesvietas rajona tiesa (ειρηνοδικείο).

Prasītājs var pārsūdzēt tiesneša nolēmumu un tikt uzklausīts pagaidu noregulējuma tiesvedībā (διαδικασία των ασφαλιστικών μέτρων). Pietiek ar prima facie lietu, lai pieteikumu pieņemtu, un pilnīga dokumentācija netiek prasīta. Tiesai ir plaša rīcības brīvība savākt pierādījumus.

6 Kur ir atrodama juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Visām Grieķijas tiesām ir īpašs birojs, kura uzdevums ir palīdzēt iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, kuriem ir tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību, sākt procesu. Dažas tiesas nodrošina pieteikuma veidlapu tiešsaistē, piem., Patras rajona tiesa (Ειρηνοδικείο Πάτρας), sk. https://www.eirinodikeio-patras.gov.gr/nomiki-voithia.

7 Kādi dokumenti jāiesniedz kopā ar juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapu?

Prasītājiem jāiesniedz pierādījums par savu finansiālo stāvokli. Attiecīgie apliecinošie dokumenti ir noteikti likumā (sk. 5. jautājumu).

8 Kur ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikuma veidlapa?

Pieteikums jāiesniedz tiesā (sk. 5. jautājumu).

9 Kā es varu noskaidrot, vai man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Juridiskās palīdzības saņemšanas kritēriji noteikti likumā. Saskaņā ar 1. panta 2. punktu tiesības saņemt juridisko palīdzību ir pilsoņiem ar zemiem ienākumiem, kuru ģimenes gada ienākumi nepārsniedz divas trešdaļas no gada minimālajiem personīgajiem ienākumiem, kas noteikti Valsts vispārējā darba koplīgumā (Εθνική Γενική Συλλογική Σύμβαση Εργασίας). Vietēja strīda gadījumā otras strīdā iesaistītās puses ienākumus neņem vērā.

Īpašu kārtību piemēro, ja personas, kas lūdz juridisko palīdzību civillietās vai komerclietās, domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir citā dalībvalstī. Saskaņā ar minētā likuma 10. pantu noteiktais ģimenes ienākumu slieksnis nav obligāts, ja prasītājs var pierādīt, ka nespēj segt tiesāšanās izdevumus lielākas dzīves dārdzības dēļ savas dzīvesvietas vai pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalstī salīdzinājumā ar dzīves dārdzību Grieķijā.

Pārrobežu prasības gadījumā juridiskā palīdzība tiek arī sniegta, lai segtu mutiskās tulkošanas izmaksas, strīda atrisināšanai vajadzīgo dokumentu oficiālās tulkošanas izmaksas un ceļa izmaksas, kas prasītājam radušās saistībā ar citas prasību atbalstošas personas ierašanos tiesā, ja šādai personai ir personīgi jāierodas tiesā un ja tiesa ir nolēmusi, ka nav cita veida, kā tai piedalīties procesā. Juridiskā palīdzība var ietvert arī advokāta nozīmēšanu juridisku konsultāciju sniegšanai ar mērķi atrisināt strīdu, pirms tas nonāk tiesā.

10 Kas man būtu jādara, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Pusei jāvēršas kompetentajā tiesā (sk. 5. jautājumu).

Ja juridisko palīdzību piešķir tiesa, saņēmējam ir tiesības uz juridiskajiem pakalpojumiem, kas minēti atbildē uz 2. jautājumu.

11 Kurš izraugās manu advokātu, ja man ir tiesības saņemt juridisko palīdzību?

Šo jautājumu reglamentē likuma 5. pants. Ja nozīmē advokātu, viņu izvēlas no attiecīgās advokātu kolēģijas (Δικηγορικόσ Σύλλογοσ) saraksta. Atbildīgos advokātus (συνήγοροι υπηρεσίας) izraugās alfabētiskā secībā no attiecīgā advokātu kolēģijas saraksta, un to atlasi apstiprina tiesa, kas piešķir juridisko palīdzību. Nozīmētais advokāts var atteikties aizstāvēt pusi. Tādā gadījumā tā pati tiesa nozīmē citu advokātu.

12 Vai juridiskā palīdzība sedz visas tiesvedības izmaksas?

Grozītā likuma 9. pantā ir detalizēti noteiktas izmaksas, ko sedz juridiskā palīdzība. Sk. arī atbildes uz 1. un 2. jautājumu.

Juridiskā palīdzība pieejama laulības šķiršanas uz abpusējas vienošanās pamata (συναινετικό διαζύγιο) lietās, un to veido atbrīvojums no pienākuma daļēji vai pilnībā segt izmaksas, kas tiesvedībā radušās notāram, kā arī no tā advokāta honorāra, kas norīkots pārstāvēt prasītājus pie notāra.

Juridiskā palīdzība neietekmē pienākumu segt otrai pusei piespriestās izmaksas.

13 Kurš sedz pārējās izmaksas, ja man ir tiesības saņemt tikai ierobežotu juridisko palīdzību?

Likumā tas nav paredzēts. Iespējama alternatīva ir, ka citas izmaksas sedz NVO, galvenokārt migrantu un bēgļu lietās.

14 Vai juridiskā palīdzība attiecas arī uz pārsūdzībām?

Jā. Likuma 9. panta 3. punktā noteikts, ka juridisko palīdzību sniedz atsevišķi katram tiesas procesam, tā attiecas uz ikvienu tiesu visās instancēs un attiecas arī uz sprieduma izpildi.

15 Vai juridisko palīdzību var atsaukt pirms tiesvedības pabeigšanas (vai arī anulēt pēc tiesvedības pabeigšanas)?

Saskaņā ar likuma 4. panta 2. un 3. punktu juridisko palīdzību var atsaukt vai ierobežot ar kompetentā tiesneša nolēmumu ex officio vai pēc prokurora (εισαγγελέασ) priekšlikuma, ja tiek konstatēts, ka palīdzības piešķiršanas nosacījumi nav izpildīti, vairs netiek izpildīti vai ir būtiski mainījušies. Prasītājiem, kas saņēmuši juridisko palīdzību, pamatojoties uz to, ka iesnieguši nepareizu pieteikumu vai informāciju, ir jāatmaksā izdevumi, no kuriem viņi bija atbrīvoti.

16 Vai es varu apstrīdēt atteikumu piešķirt juridisko palīdzību?

Saskaņā ar 8. panta 2. punktu prasītājs 5 dienu laikā pēc nolēmuma pieņemšanas var pārsūdzēt rajona tiesas, pirmās instances tiesas viena tiesneša sastāvā (μονομελέσ πρωτοδικείο) vai pirmās instances tiesas priekšsēdētāja nolēmumu pirmās instances tiesā ar vairākiem locekļiem (πολυμελέσ πρωτοδικείο). Pārsūdzību izskatīs pagaidu noregulējuma tiesvedībā (Civilprocesa kodeksa (Κώδικας Πολιτικής Δικονομίας) 682. un turpmākie panti). Pārsūdzību nevar iesniegt Augstākajā tiesā (Άρειος Πάγος). Ja mainās fakti, var iesniegt jaunu pieteikumu (likuma 2. panta 5. punkts).

17 Vai juridiskās palīdzības pieprasīšana aptur noilguma termiņu?

Juridiskās palīdzības likumā attiecībā uz to nav nekādu tiesību normu.