1 Ko praksē nozīmē juridiskais termins “dokumentu izsniegšana” ? Kāpēc pastāv īpaši noteikumi attiecībā uz rakstisku dokumentu izsniegšanu?
Praksē, "izniegšana" nozīmē, ka dokuments tiek nosūtīts vai nodots meklētajai personai, un ka ir pierādījums, ka šī persona dokumentu ir saņēmusi vai ka ir ievēroti Likuma par tiesas dokumenta izsniegšanu (delgivningslagen) noteikumi. Iemesls, kāpēc pastāv noteikumi par izsniegšanu, ietver to faktu, ka tiesām jāpaļaujas uz to, ka dokuments sasniedz personu, kam tas adresēts.
2 Kādi dokumenti ir formāli jāizsniedz?
Dokumenta izsniegšana ir jāizmanto, ja tas ir īpaši noteikts vai ja ar informāciju saistītā likuma normā norādīts, ka jāveic izsniegšana, ņemot vērā attiecīgās normas mērķus; visos citos gadījumos tā jāizmanto tikai tad, ja tas nepieciešamos, un pienācīgi apsverot apstākļus. Īpašas likuma normas, kas nozīmē, ka dokuments ir jāizsniedz, piemērs ir, kad pavēste jāizsniedz atbildētājam civillietā.
3 Kas ir atbildīgs par dokumentu izsniegšanu?
Visbiežāk dokumentu izsniegšanu nodrošina iestāde vai tiesa. Tomēr var būt situācija, kad iestāde vai tiesa ļauj pusei, kas to lūdz, nodrošināt izsniegšanu (izsniegšana, ko veic puse). Lai izsniegšanu veiktu puse, jāievēro priekšnosacījums, ka šāda izsniegšana nedrīkst būt nepiemērota.
4 Adreses noskaidrošana
4.1 Vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regulu (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs pieprasījuma saņēmēja iestāde šajā dalībvalstī pēc savas iniciatīvas cenšas noskaidrot adresāta, kam ir jāizsniedz dokumenti, atrašanās vietu, ja adresāts vairs nedzīvo adresē, kas zināma pieprasītājai iestādei?
Ja saņēmējs vairs nav sastopams pēc pavēstē noradītās adreses, iestāde, kas saņēmusi pieprasījumu, meklē saņēmēja jaunās adreses informāciju pēc savas iniciatīvas.
4.2 Vai ārvalstu tiesu iestādēm un/vai tiesvedības pusēm ir piekļuve reģistriem vai pakalpojumiem šajā dalībvalstī, kas ļauj noskaidrot personas pašreizējo adresi? Ja jā, tad kādi reģistri vai pakalpojumi ir pieejami un kādas procedūras jāievēro? Kāda maksa, ja tāda ir, būtu jāmaksā?
Jebkura persona var sazināties ar Zviedrijas Nodokļu aģentūru (Skatteverket), kas uztur iedzīvotāju reģistru par visām Zviedrijā dzīvojošajām personām un viņu dzīvesvietām. Nav īpašas oficiālas procedūras, lai saņemtu piekļuvi šai informācijai. Piemēram, ir iespējams piezvanīt Zviedrijas Nodokļu aģentūras klientu servisam pa tālr. + 46 8 564 851 60. Plašāka informācija ir pieejama Aģentūras tīmekļa vietnē https://www.skatteverket.se/servicelankar/otherlanguages/inenglish.4.12815e4f14a62bc048f4edc.html. Informācijas saņemšana no iedzīvotāju reģistra ir bez maksas.
4.3 Kā iestādes šajā dalībvalstī nodarbojas ar lūgumiem, kas nosūtīti saskaņā ar Padomes 2001. gada 28. maija Regulu (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās, kuru mērķis ir atklāt personas pašreizējo adresi?
Šķiet apšaubāmi, ka adreses meklēšanu dokumentu izsniegšanai varētu uzskatīt par pierādījumu vākšanu. Tas ir jautājums, kas jālemj tiesai, kura saņēmusi pieprasījumu; cik zināms, neviens šāds pieprasījums nav ticis izskatīts.
5 Kādā veidā parasti tiek izsniegts dokuments? Vai pastāv alternatīvas metodes, ko var izmantot (citas metodes, kas nav 6. punktā minētā alternatīvā izsniegšana)?
Izplatītākais dokumenta izsniegšanas veids ir nosūtīšana pa pastu meklētajai personai (standarta izsniegšana). Vēstulei pievieno saņemšanas apliecinājumu, ko meklētajai personai lūdz parakstīt un nosūtīt atpakaļ.
Alternatīvas izsniegšanas metodes (papildus izsniegšanai aizvietotājam) ir izsniegšana pa tālruni, vienkāršotā izsniegšana un izsniegšana, ko veic tiesu izpildītājs.
Izsniegšana pa tālruni nozīmē, ka izsniedzamā dokumenta saturs tiek nolasīts pa tālruni personai, kam tas jāizsniedz, un pēc tam dokuments tiek nosūtīts pa pastu. Izsniedzot dokumentu pa tālruni, netiek prasīts saņemšanas apliecinājums. Dokumentu uzskata par izsniegtu, kad tas ticis nolasīts.
Vienkāršoto izsniegšanu veic, nosūtot dokumentu uz meklējamās personas pēdējo zināmo adresi un nākamajā darba dienā nosūtot uz to pašu adresi informatīvu paziņojumu ar norādi, ka dokuments ticis nosūtīts. Vienkāršotajai izsniegšanai netiek prasīts saņemšanas apliecinājums. Dokumentu uzskata par izsniegtu divas nedēļas pēc tā nosūtīšanas ar nosacījumu, ka atbilstoši norādījumiem nosūtīts informatīvais paziņojums. Vienkāršoto izsniegšanu var izmantot tikai tādā gadījumā, ja meklētā persona ir informēta, ka attiecīgajā lietā vai jautājumā var izmantot vienkāršoto izsniegšanu. Praksē tas nozīme, piemēram, ka lietā iesaistītai pusei dokuments ar saņemšanas pierādījumu jāizsniedz tikai vienreiz.
Īpaša izsniegšana juridiskām personām – juridiskām personām noteiktos apstākļos dokumentu var izsniegt, nosūtot to uz uzņēmuma reģistrēto adresi un nākamajā darba dienā nosūtot uz to pašu adresi informatīvu paziņojumu. Dokumentu uzskata par izsniegtu divas nedēļas pēc tā nosūtīšanas ar nosacījumu, ka atbilstoši norādījumiem nosūtīts informatīvais paziņojums.
Izsniegšana, ko veic tiesas izpildītājs, nozīmē, ka dokuments tiek izsniegts personiski, un to dara persona, kas pienācīgi pilnvarota izpildīt šādu izsniegšanu, t.i. tiesu izpildītājs vai Zviedrijas policijas (Polismyndigheten), Zviedrijas prokuratūras (Åklagarmyndigheten), tiesas, Zviedrijas tiesu izpildītāju iestādes (Kronofogdemyndigheten) vai licencēta pakalpojumu sniegšanas uzņēmuma darbinieks.
6 Vai civilajā tiesvedībā ir pieļaujama elektroniska dokumentu izsniegšana (tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšana, izmantojot attālinātas elektroniskās saziņas līdzekļus, piemēram, e-pastu, drošas interneta lietotnes, faksu, īsziņas utt.)? Ja jā, kāda veida tiesvedībās šāda metode ir paredzēta? Vai ir kādi ierobežojumi šādas dokumentu izsniegšanas metodes izmantojamībai/pieejamībai, atkarībā no tā, kas ir adresāts (juridiskas profesijas pārstāvis, juridiska persona, uzņēmums vai cita veida uzņēmējs utt.)?
Elektroniska izsniegšana ir atļauta tikai tad, ja iestādēm vai tiesām ir jāizsniedz kādai personai dokuments, izmantojot standarta izsniegšanu.
7 “Alternatīvā” izsniegšana
7.1 Vai šīs dalībvalsts tiesību aktos ir paredzētas citas izsniegšanas metodes gadījumos, kad nav bijis iespējams izsniegt dokumentus adresātam (piemēram, paziņojums uz mājas adresi, tiesu izpildītājam, izmantojot pasta pakalpojumus vai publicējot sludinājumu)?
Šeit norādītajā veidā dokumentus var izsniegt, kad personu, kam dokuments jāizsniedz, nav iespējams personiski sastapt.
Izsniegšana, ko veic tiesu izpildītājs, izmantojot "izsniegšanu aizvietotājam": izsniegšanas nolūkā dokuments tiek nosūtīts kādai citai personai, kas nav meklētā persona. Piemēram, tāda persona varētu būt pilngadīga persona, kas dzīvo saņēmēja mājsaimniecībā, vai saņēmēja darba devējs. Tomēr aizstajējsaņēmējam vienmēr ir jādod piekrišana saņemt dokumentu. Paziņojums par dokumenta izsniegšanu un dokumentu saņēmušo personu ir jānosūta uz saņēmēja adresi.
Izsniegšana, ko veic tiesu izpildītājs, izmantojot "pienaglošanu": dokuments tiek atstāts saņēmēja mājā, piemēram, pasta kastītē, vai piemērotā vietā mājā, piemēram, pie durvīm.
Izsniegšana ar paziņojumu: to veic, nodrošinot dokumenta pieejamību tajā iestādē vai tiesā, kas pieņēma lēmumu par izsniegšanu, vienlaicīgi publicējot paziņojumu par šo faktu un dokumenta primāro saturu Zviedrijas Oficiālajā Vēstnesī (Post- och Inrikes Tidningar), un – ja ir iemesli tā darīt – vietējā avīzē. Dokumentu vienlaicīgi nosūta uz meklētās personas pēdējo zināmo adresi.
7.2 Ja tiek izmantotas citas metodes, kad tiek uzskatīts, ka dokumenti ir izsniegti?
Kad tiesu izpildītājs izsniedz dokumentu, izmantojot "izsniegšanu aizstājējam", dokuments ir izsniegts, kad tas nodots un saņēmējam nosūtīts paziņojums.
Kad tiesu izpildītājs izsniedz dokumentu, izmantojot "pienaglošanu", dokuments ir izsniegts, kad tas atstāts atbilstoši aprakstītajam 7.1. jautājumā,
Dokuments ir izsniegts ar paziņojumu, kad pagājušas divas nedēļas no dienas, kad pieņemts lēmums par dokumenta izsniegšanu ar paziņojumu, ar nosacījumu, ka paziņojums sniegts un citi paredzētie pasākumi veikti pietiekami savlaicīgi (desmit dienu laikā).
7.3 Ja alternatīva izsniegšanas metode nozīmē, ka dokumentus var nodot glabāšanā konkrētā vietā (piemēram, pastā), kā adresātu informē par to, ka dokumenti ir nodoti glabāšanā?
Ja dokuments ir pārāk apjomīgs vai citādi nepiemērots, lai to nosūtītu vai atstātu saņēmējam, iestādei ir jālemj par to, ka noteiktu laikposmu dokuments būs pieejams attiecīgajā iestādē vai citā vietā pēc savas izvēles. Saņēmējam jāizsniedz paziņojums par šāda lēmuma saturu.
7.4 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, kādas tam var būt sekas? Vai uzskata, ka dokumenti ir tiešām izsniegti, ja atteikums nebija likumīgs?
Ja saņēmējs atsakās saņemt dokumentu, ko izsniedz tiesu izpildītājs, dokumentu vienalga uzskatīs par izsniegtu, ja tas ir nodots attiecīgajā vietā.
8 Izsniegšana, izmantojot pasta pakalpojumus, no ārvalstīm (Dokumentu izsniegšanas regulas 14. pants)
8.1 Ja pasta pakalpojumu sniedzējs izsniedz dokumentu, kas no ārvalstīm nosūtīts adresātam šajā dalībvalstī, situācijā, kad ir nepieciešams saņemšanas apstiprinājums (Dokumentu izsniegšanas regulas 14. pants), vai pasta pakalpojumu sniedzējs piegādā dokumentu tikai adresātam, vai tas saskaņā ar valsts noteikumiem par pasta sūtījumu piegādi var piegādāt dokumentu arī citai personai tajā pašā adresē?
Dokumentu var izsniegt pa pastu, ja to nosūta ar ierakstītu pasta sūtījumu. Sūtījumu izsniedz pasta nodaļā, pasta centros un pasta piegādes darbinieki, un personai, kas norādīta kā izsniegtā dokumenta saņēmējs, vai šās personas pārstāvim ir jāparakstās par saņemšanu; tai jāuzrāda arī personu apliecinošs dokuments. Puse, kas izmanto šo pasta pakalpojumu, var arī norādīt, ka sūtījums ir jāizsniedz tikai personīgi konkrētai personai.
8.2 Ņemot vērā šīs dalībvalsts noteikumus par pasta sūtījumu piegādi, kā notiek dokumentu izsniegšana no ārvalstīm saskaņā ar 14. pantu Dokumentu izsniegšanas regulā Nr. 1393/2007, ja piegādes adresē nebija sastopams nedz adresāts, nedz arī kāda cita persona, kas ir pilnvarota saņemt piegādi (ja tas ir iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem par pasta sūtījumu piegādi, sk. iepriekš)?
Ja izsniegšana ar ierakstītu pasta sūtījumu ir nesekmīga, nav vairs citu iespēju dokumentu izsniegšanai, izmantojot pastu. Tā vietā var apsvērt citus izsniegšanas līdzekļus, piemēram, izsniegšanu, ko veic tiesu izpildītājs.
8.3 Vai pasts nogaida konkrētu laika posmu, kurā var saņemt dokumentus, pirms tos nosūta atpakaļ kā nepiegādātus? Ja atbilde ir “jā”, kā adresātu informē par to, ka pasta iestādē ir pasta sūtījums, ko viņš var saņemt?
Dokumenta, kas nosūtīts ar ierakstītu pasta sūtījumu, saņēmējs tiek par to informēts ar paziņojumu, kurš nosūtīts uz saņēmēja mājas adresi, vai arī īsziņu vai e-pastu. Parasti sūtījums tiek deponēts norādītajā vietā 14 dienas, skaitot no saņemšanas datuma.
9 Vai pastāv kāds rakstisks apliecinājums par to, ka dokuments ir izsniegts?
Parasti ir apliecinājums no personas, kam dokuments izsniegts, vai dokuments, ko sastādījusi iestāde vai tiesa kā pierādījumu, ka dokuments izsniegts pa tālruni, izmantojot izsniegšanu aizstājējam vai "pienaglošanu".
10 Kas notiek gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ adresāts nesaņem dokumentus vai dokumenti nav izsniegti likumā noteiktajā kārtībā (piemēram, dokumenti tiek izsniegti trešai personai)? Vai, neskatoties uz to, dokumentu izsniegšana būs spēkā (piemēram, vai var tikt novērstas likuma normu neievērošanas sekas), vai dokumentu izsniegšana ir jāizdara no jauna?
Attiecībā uz pierādījumu iesniegšanu un izskatīšanu Zviedrijas tiesās pastāv izvēles brīvība. Ja var pierādīt, ka persona dokumentu ir redzējusi, jautājums par to, vai dokuments ticis izsniegts atbilstoši norādītajam, ir nebūtisks. Tāpēc formālas kļūdas nenozīmē, ka dokuments jāizsniedz vēlreiz; drīzāk izšķirošais faktors ir tas, vai dokuments ir nonācis pie personas, kam tas adresēts.
Ja, no otras puses, var pierādīt, ka persona, kam dokuments izsniegts, to nav saņēmusi, vai ja nav ievēroti noteikumi, kas reglamentē dokumentu izsniegšanu, nolēmuma pieņemšanu var atlikt, izmantojot ārkārtas tiesību aizsardzības līdzekli.
11 Vai personai ir jāmaksā par dokumentu izsniegšanu? Ja jā, tad cik?
Ja par dokumentu izsniegšanu ir atbildīga iestāde, šādas izsniegšanas izmaksas sedz valsts. Tas nozīmē, piemēram, ka prasītājam civilprocesā nav jāatlīdzina tiesai izmaksas, kas tai radušās, izsniedzot pavēsti atbildētājam.
Ja persona vai puse vēlas kādam izsniegt dokumentu, šai personai jāsedz šādas izsniegšanas izmaksas. Piemēram, Zviedrijas policijas darbinieka iesaistīšana, lai tas rīkotos kā tiesas izpildītājs, maksā 1000 SEK.
