Dokumentu izsniegšana: juridisko dokumentu oficiāla piegāde

Slovēnija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Ko praksē nozīmē juridiskais termins “dokumentu izsniegšana” ? Kāpēc pastāv īpaši noteikumi attiecībā uz rakstisku dokumentu izsniegšanu?

Praksē dokumentu izsniegšana ir dokumentu piegāde fiziskām un juridiskām personām, kas ir puses tiesvedībā, un tādu dokumentu sagatavošanu, kas apraksta un apstiprina izsniegšanu vai piegādi. Tas nozīmē, no vienas puses, ka adresāts tiek informēts par tiesas vai puses procesuālajām darbībām, un no otras puses, tiesa saņem ticamu apstiprinājumu, ka puses ir saņēmušas dokumentus. Apstiprinājums, ka dokumenti faktiski un pareizi izsniegti, ir nosacījums, lai normāli īstenotu procedūru, un vienlaicīgi pareiza dokumentu izsniegšana pusēm nodrošina principa audi alteram partem ievērošanu. Tāpēc dokumentu izsniegšana ir tiesas procesuāla darbība, kuras mērķis ir paziņot pusei par tiesvedību, pretējās puses un tiesas procesuālajām darbībām, un vienlaikus tā garantē pusei tiesības sniegt atbildi.

Īpaši noteikumi par dokumentu izsniegšanu ir nepieciešami, lai ievērotu dažādus civilprocesa noteikumu principus un lai nodrošinātu efektīvu tiesas aizsardzību bez liekas kavēšanās, jo dokumentu izsniegšana nodrošina, ka visi dalībnieki tiek informēti par tiesas un/vai pušu procesuālajām darbībām. Īpaši noteikumi attiecībā uz dokumentu izsniegšanu garantē arī aizsardzības mehānismus, ja izsniegšana notikusi nepareizi.

2 Kādi dokumenti ir formāli jāizsniedz?

Pusēm vai dalībniekiem ir jāizsniedz visi tiesas dokumenti, un Civilprocesa likuma 142. pants (turpmāk tekstā ZPP; Slovēnijas Republikas Oficiālais vēstnesis, Nr. 73/07 – oficiālais konsolidētais teksts, 45/08 – ZArbit, 45/08, 111/08 – Konstitucionālās tiesas lēmums, 57/09 – Konstitucionālās tiesas lēmums, 12/10 – Konstitucionālās tiesas lēmums, 50/10 – Konstitucionālās tiesas lēmums, 107/10 – Konstitucionālās tiesas lēmums, 75/12 – Konstitucionālās tiesas lēmums, 40/13 – Konstitucionālās tiesas lēmums, 92/13 – Konstitucionālās tiesas lēmums, 10/14 – Konstitucionālās tiesas lēmums, 48/15 – Konstitucionālās tiesas lēmums, 6/17 – Konstitucionālās tiesas lēmums un 10/17) nosaka, ka prasības un tiesas lēmumi, kurus var pārsūdzēt, ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzekļi un maksājumu rīkojumi par tiesas nodevu samaksu saistībā ar prasību iesniegšanu, pretprasības, ierosinājumi par laulības šķiršanu pēc abpusējas piekrišanas, prasības, kurās ietverts priekšlikums izdot maksājuma rīkojumu, ierosinājumi par lietas atkārtotu izskatīšanu, ierosinājumi par pierādījumu nodrošināšanu pirms civilprocesa uzsākšanas, ierosinājumi par mēģinājumu panākt mierizlīgumu, iesniegumi, lai paziņotu par pārsūdzību, pārsūdzības, ierosinājumi par pārskatīšanu, pārskatīšanas, kā arī uzaicinājumi pusēm uz izlīguma tiesas sēdēm un pirmajām tiesas sēdēm, ja nav paredzēta izlīguma tiesas sēde, ir jāizsniedz pusēm personiski, un šajā gadījumā gan fizisku izsniegšanu, gan izsniegšanu, izmantojot drošus elektroniskos līdzekļus, uzskata par fizisku dokumentu izsniegšanu atbilstīgi ZPP noteikumiem. Citus dokumentus izsniedz personiski tikai tādā gadījumā, ja to nosaka likums vai ja tiesa uzskata, ka oriģinālajam dokumentam pievienoto dokumentu dēļ ir nepieciešama īpaša piesardzība, vai kāda cita iemesla dēļ.

3 Kas ir atbildīgs par dokumentu izsniegšanu?

Dokumentus izsniedz pa pastu, tiesu izpildītājs, uz drošu e-pasta adresi, tiesā vai citā likumā noteiktā veidā. Pēc pretējās puses ierosinājuma tiesa var izdot rīkojumu, ka dokumenti jāizsniedz izmeklētājam vai puses ierosinātajam izpildītājam, un šādas izsniegšanas izmaksas sedz šādas izsniegšanas ierosinātājs (ZPP 132. pants). Puses var ziņot tiesai, ka vēlas, lai dokumenti tiktu izsniegti ar drošiem elektroniskiem līdzekļiem, izmantojot drošu pasta kastīti vai uz tiesu informācijas sistēmā reģistrētu e-pasta adresi, kas norādīta pieteikumā. Norādītā drošā e-pasta adrese ir līdzvērtīga dzīvesvietas vai reģistrētā biroja adresei. Ja puse iesniedz dokumentus elektroniski, tiek pieņemts, ka šī puse arī vēlas, lai dokumentu izsniegšana notiktu, izmantojot drošus elektroniskos līdzekļus, ja vien nav norādīts citādi. Tiesa var arī izsniegt lietas dalībniekam dokumentus, izmantojot drošus elektroniskos līdzekļus arī citā procedūrā, ja, pamatojoties uz tiesas rīcībā esošo informāciju par attiecīgo pusi, var ticami konstatēt, ka šī puse jau ir reģistrējusi drošu pasta kastīti vai e-pasta adresi, un ja pusei personīgi ir izsniegts rakstisks paziņojums, ka tai šajā procedūrā tiks izsniegti papildu dokumenti, izmantojot drošus elektroniskos līdzekļus, ja vien nav norādīts citādi. Ja tiesa konstatē, ka dokumentu droša elektroniska izsniegšana nav iespējama, tā izsniedz dokumentus materiālā formā un norāda šādas izsniegšanas iemeslus. Valsts iestādēm, juristiem, notāriem, tiesu izpildītājiem, saņēmējiem un citām likumā noteiktajām personām dokumenti vienmēr jāizsniedz, izmantojot drošus elektroniskos līdzekļus. Šīm iestādēm un personām jāreģistrē savas drošās elektroniskās pasta kastītes vai e-pasta adreses tiesu informācijas sistēmā.

Valsts iestādēm, vietējo pašvaldību iestādēm, juridiskām personām un individuālajiem komersantiem, juristiem un notāriem dokumentus izsniedz, piegādājot tos personai, kas pilnvarota saņemt pasta sūtījumus, vai darbiniekam birojā, komercdarbības vietā vai reģistrētajā adresē, vai likumīgajam pārstāvim vai pilnvaras turētājam (ZPP 133. pants). Dokumentus militārpersonām un policijas darbiniekiem var izsniegt arī ar šo personu komandieru vai tiešo vadītāju starpniecību; ja nepieciešams, šādā veidā viņiem var izsniegt arī citus dokumentus (ZPP 134. pants). Personām, kas atrodas ieslodzījumā, dokumentus izsniedz ar cietuma administrācijas vai citas institūcijas, kurā šīs personas izcieš sodu vai brīvības atņemšanu, starpniecību (ZPP 136. pants).

Ja pusei ir juridiskais pārstāvis vai pilnvarotais pārstāvis, dokumentus izsniedz šim juridiskajam pārstāvim vai pilnvarotajam pārstāvim, ja šajā Likumā nav noteikts citādi (ZPP 137. pants).

4 Adreses noskaidrošana

4.1 Vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regulu (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs pieprasījuma saņēmēja iestāde šajā dalībvalstī pēc savas iniciatīvas cenšas noskaidrot adresāta, kam ir jāizsniedz dokumenti, atrašanās vietu, ja adresāts vairs nedzīvo adresē, kas zināma pieprasītājai iestādei?

Izsniegšana dalībvalstīs tiek veikta atbilstīgi valsts regulējumam. Civilprocesa likuma 143. panta 3. daļā ir noteikts tiesas pienākums iegūt informāciju par to, vai adrese, kurā tika mēģināts izsniegt dokumentu, ir tāda pati kā adrese, kas reģistrēta saskaņā ar likumu, kas reglamentē dzīvesvietas adreses reģistrēšanu. Tas nozīmē, ka visos gadījumos, kad dokumenta izsniegšana attiecīgajā adresē ir nesekmīga (jebkāda iemesla dēļ), tiesai jāpārbauda adresāta adrese centrālajā iedzīvotāju reģistrā (Centralni register prebivalstva) vai adresāta darba devēja adrese Veselības apdrošināšanas institūcijas (Zavod za zdravstveno zavarovanje Slovenije) reģistrā. Ja izsniegšana nav veikta, tiesa izsniedz dokumentu centrālajā iedzīvotāju reģistrā norādītajā adresē vai adresāta darba devēja adresē. Ja šāda izsniegšana nav bijusi iespējama vai sekmīga, tiesa nosūta pretējai pusei uzaicinājumu noteiktā termiņā paziņot adresāta jauno dzīvesvietas adresi ar noteikumu, ka pretējai pusei ir pieejama šāda adrese. Vienlaikus tiesa ierosina uzsākt procedūru faktiskās dzīvesvietas noteikšanai saskaņā ar likumu, kas regulē pastāvīgās un pagaidu dzīvesvietas reģistrāciju un anulēšanu, vai veikt izmeklēšanu, sadarbojoties ar radiniekiem, ģimenes locekļiem, kaimiņiem vai pēdējās zināmās adreses sētniekiem, sociālajiem dienestiem, pēdējo darba devēju vai saimnieku, policiju vai slimnīcām. Tomēr iepriekš aprakstīto procedūru nevar izmantot, ja dokumentus izsniedz valsts iestādēm, vietējo pašvaldību iestādēm, juridiskām personām, individuālajiem komersantiem, juristiem un notāriem.

Tiesa rīkojas iepriekš aprakstītajā veidā gan tad, kad tiesvedības process notiek Slovēnijā, gan tad, kad dokumentu izsniegšana tiek veikta pēc citas dalībvalsts tiesas lūguma (valsts procesuālās autonomijas princips).

4.2 Vai ārvalstu tiesu iestādēm un/vai tiesvedības pusēm ir piekļuve reģistriem vai pakalpojumiem šajā dalībvalstī, kas ļauj noskaidrot personas pašreizējo adresi? Ja jā, tad kādi reģistri vai pakalpojumi ir pieejami un kādas procedūras jāievēro? Kāda maksa, ja tāda ir, būtu jāmaksā?

Viņiem nav piekļuves šai informācijai; sakarā ar personas datu aizsardzību šāda piekļuve ir ļoti ierobežota. Ja ārvalsts iestāde vēlas iegūt informāciju par privātpersonas dzīvesvietu, pamatojoties uz informāciju no administratīvajām nodaļām, tām ir jāiesniedz pieteikums slovēņu valodā (par šo pakalpojumu nekāda nodeva vai citas maksas netiek iekasētas), un tad administratīvā iestāde lemj par pieteikumu atbilstīgi valsts tiesību aktiem. Ja puse, kas vēlas iegūt informāciju, ir fiziska persona, šis process ir vēl sarežģītāks. Saskaņā ar administratīvo nodaļu sniegtajām ziņām, tās šādu informāciju pusēm nesniedz. Papildus tam ir arī iespēja iesniegt informācijas pieprasījumus, izmantojot diplomātiskos kanālus.

Kā norādīts iepriekš, pēc ārvalsts tiesas lūguma piekritīgā Slovēnijas tiesa tikai pārbauda un iegūst informāciju par personas adresi.

4.3 Kā iestādes šajā dalībvalstī nodarbojas ar lūgumiem, kas nosūtīti saskaņā ar Padomes 2001. gada 28. maija Regulu (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās, kuru mērķis ir atklāt personas pašreizējo adresi?

Tiesa noskaidro personas dzīvesvietas adresi (skatīt atbildi uz 4.1. jautājumu), kad tā saņem lūgumu par pierādījumu sniegšanu.

5 Kādā veidā parasti tiek izsniegts dokuments? Vai pastāv alternatīvas metodes, ko var izmantot (citas metodes, kas nav 6. punktā minētā alternatīvā izsniegšana)?

Parasti dokumenti tiek izsniegti pa pastu, lai gan tos var izsniegt arī ar drošiem elektroniskiem līdzekļiem, tiesas amatpersona, tiesā vai citā likumā noteiktā veidā, kā arī izmeklētājs vai pušu ierosināts izpildītājs.

6 Vai civilajā tiesvedībā ir pieļaujama elektroniska dokumentu izsniegšana (tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšana, izmantojot attālinātas elektroniskās saziņas līdzekļus, piemēram, e-pastu, drošas interneta lietotnes, faksu, īsziņas utt.)? Ja jā, kāda veida tiesvedībās šāda metode ir paredzēta? Vai ir kādi ierobežojumi šādas dokumentu izsniegšanas metodes izmantojamībai/pieejamībai, atkarībā no tā, kas ir adresāts (juridiskas profesijas pārstāvis, juridiska persona, uzņēmums vai cita veida uzņēmējs utt.)?

Jā. Dokumentu izsniegšana uz drošām lietotāju e-pasta adresēm notiek, izmantojot e-Justice (e-Sodstvo) tīmekļa vietni, ko administrē Slovēnijas Republikas Augstākā tiesa (Vrhovno sodišče RS).

Elektroniskā dokumentu izsniegšana ir atļauta civilprocesā un citās civiltiesību tiesvedībās, kurās uz elektronisku dokumentu izsniegšanu attiecas Civilprocesa likuma noteikumiem, piemēram, procesos par komercstrīdiem, darba un arodbiedrību strīdiem, procedūrās, kas nav civilprocesi, mantošanas procesos (vēl neizmanto visos šādos procesos) un zemes reģistra procesos, kā arī maksātnespējas procesos un piedziņas procesos (elektronisko dokumentu izsniegšanu jau izmanto visos šajos procesos).

Pastāv ierobežojumi attiecībā uz grupām, kādās tiek klasificēti lietotāji. Vispirms tos iedala vispārējās grupās:

  • lietotāji, kam nav jāsniedz identitātes apliecinājums, izmantojot e-Justice sistēmu (parastie lietotāji),
  • lietotāji, kas piekļūst e-Justice sistēmai, izmantojot lietotājvārdu un paroli (reģistrētie lietotāji), un
  • lietotāji, kas piekļūst e-Justice sistēmai, izmantojot lietotājvārdu un paroli, un kvalificētu digitālo sertifikātu (kvalificētie lietotāji).

Kvalificētie lietotāji ir:

  • iekšējie kvalificētie lietotāji (tiesneši un tiesas amatpersonas, kas pilnvarotas veikt e-uzdevumus noteiktos civiltiesību tiesvedības procesos), un
  • ārējie kvalificētie lietotāji (notāri, juristi, tiesu izpildītāji, administratori, Valsts juridiskās pārstāvības birojs, valsts prokuratūra, nekustamā īpašuma sabiedrības un pašvaldību juridiskās pārstāvības biroji, t.i., iestādes, kam ir pārstāvniecības vai tiesas iestādes loma civiltiesību tiesvedības procesos, un lietotāji vai puses, t.i., juridiskas personas, fiziskas personas vai valsts un pašvaldību iestādes, kam ir puses tiesvedībā saistībā ar civiltiesību jautājumu).

7 “Alternatīvā” izsniegšana

7.1 Vai šīs dalībvalsts tiesību aktos ir paredzētas citas izsniegšanas metodes gadījumos, kad nav bijis iespējams izsniegt dokumentus adresātam (piemēram, paziņojums uz mājas adresi, tiesu izpildītājam, izmantojot pasta pakalpojumus vai publicējot sludinājumu)?

Ja tiek izsniegti tiesas dokumenti, ir jānodala parastā izsniegšana un personiska izsniegšana.

Ja tā ir parasta izsniegšana, vispirms jāmēģina veikt izsniegšana aizstājējam. Tas nozīmē, ka ja persona, kam dokumenti jāizsniedz, nav atrodama tās dzīvesvietā, dokumenti tiek izsniegti, nogādājot tos jebkuram pilngadīgam mājsaimniecības loceklim, kam ir pienākums tos pieņemt (ZPP 140. panta 1. daļa). Ja izsniegšana tiek veikta adresāta darba vietā un adresāts tur nav atrodams vai atrodas vietā, kas par izsniegšanu atbildīgajai personai nav pieejama, dokumenti tiek izsniegti personai, kas ir pilnvarota saņemt pastu, vai citai personai, kas piekrīt tos saņemt. Ja adresāts dzīvo izmitināšanas iestādē (piemēram, studentu kopmītnēs, vientuļo personu mītnē, slimnīcā) un tam nav arī savas pasta kastītes, par izsniegšanu atbildīgā persona izsniedz dokumentus personai, kas ir pilnvarota saņemt šajā iestādē mītošajām personām adresētos pasta sūtījumus. Tikai tādā gadījumā, ja šāda izsniegšana nav iespējama, izsniegšanu fiziskai personai veic, par izsniegšanu atbildīgajai personai atstājot dokumentus pasta kastītē dzīvesvietas adresē. Šajā gadījumā dokumentus uzskata par izsniegtiem dienā, kad dokumenti tiek atstāti pasta kastītē, turklāt par to uz dokumentiem tiek veikta īpaša atzīme, lai adresāts būtu par to informēts.

Ja adresātam nav pasta kastītes vai ja tā nav izmantojama, dokumenti tiek nogādāti tiesā, kas norīkoja izsniegšanu, un gadījumos, kad izsniegšana notiek pa pastu — pasta nodaļā pēc adresāta dzīvesvietas, un paziņojums par dokumentu izsniegšanu tiek atstāts pie adresāta durvīm, norādot dokumentu atrašanās vietu (ZPP 141. panta 1. un 2. punkts). Dokumentus uzskata par izsniegtiem dienā, kad pie durvīm tiek piestiprināts paziņojums par dokumentu izsniegšanu, turklāt uz paziņojuma ir jābūt īpašai atzīmei, lai adresāts būtu par to informēts. Pasta nodaļa glabā dokumentus 30 dienas. Ja adresāts nepaņem dokumentus noteiktajā termiņā, dokumentus nodod atpakaļ tiesai. Ja izpildītājs nevar izsniegt dokumentus reģistrā norādītājā adresē, dokumentu izsniegšana valsts iestādēm, vietējo pašvaldību iestādēm, juridiskām personām, individuālajiem komersantiem, juristiem un notāriem tiek veikta iepriekš aprakstītajā veidā.

Personiska izsniegšana nozīmē, ka dokumentus nogādā pusei personiski. Saskaņā ar ZPP 142. pantu par tiesas dokumentiem uzskata: prasības, tiesas lēmumus, kurus atļauts pārsūdzēt, ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzekļus un maksājuma rīkojumus par tiesas nodevas samaksu par pieteikumiem saskaņā ar ZPP 105. pantu (prasības, pretprasības, ierosinājumi par laulības šķiršanu pēc abpusējas piekrišanas, u.c.) un uzaicinājumus pusēm uz mierizlīguma tiesas sēdēm vai pirmajām tiesas sēdēm, ja mierizlīguma tiesas sēde nav paredzēta. Citus dokumentus izsniedz personiski tikai tādā gadījumā, ja to nosaka likums vai ja tiesa uzskata, ka oriģinālajam dokumentam pievienoto dokumentu dēļ ir nepieciešama īpaša piesardzība, vai kāda cita iemesla dēļ. Dokumentu izsniegšana elektroniskā formā (ZPP 141.a pants), ko var veikt, izsniedzot apliecinātu dokumenta kopiju fiziskā formā vai ar drošiem elektroniskiem līdzekļiem, arī ir izskatāma par personisku izsniegšanu. Pēdējā minētajā gadījumā, dokumenti tiek izsniegti, izmantojot tiesu informācijas sistēmu, tieši uz reģistrēto adresi, kas norādīta dokumentu izsniegšanai, vai uz drošu elektronisko pasta kastīti, un dokumentu izsniegšanu veic juridiskas vai fiziskas personas, kas veic dokumentu izsniegšanu ar drošiem elektroniskiem līdzekļiem kā reģistrētu darbību, pamatojoties uz īpašu Tieslietu ministrijas atļauju

Ja nav iespējams dokumentu izsniegt tieši adresātam, personisku izsniegšanu fiziskai personai veic, par izsniegšanu atbildīgajai personai nogādājot dokumentus tiesā, kas norīkoja izsniegšanu, un gadījumos, kad izsniegšana notiek pa pastu — pasta nodaļā pēc adresāta dzīvesvietas, un paziņojums par dokumentu izsniegšanu tiek atstāts pasta kastītē vai pie dzīvokļa durvīm, norādot dokumentu atrašanās vietu un 15 dienu termiņu, kādā adresātam tie jāizņem. Ja elektroniska izsniegšana nav iespējama, dokumentus nogādā uz tiesu informācijas sistēmā izsniegšanai reģistrēto adresi vai uz drošu elektronisko pasta kastīti, turklāt par to uz dokumenta veic īpašu atzīmi, lai adresāts būtu par to informēts.

Pusēm vai to juridiskajiem pārstāvjiem ir pienākums nekavējoties ziņot par izmaiņām tiesai gadījumā, ja tie maina savu adresi pirms otrās instances lēmuma, ar kuru tiek noslēgts tiesvedības process, izsniegšanas. Ja viņi to neizdara, tiesa izdod rīkojumu par to, ka dokumentu izsniegšana procesa ietvaros šai pusei tiek veikta, izvietojot dokumentus pie tiesas ziņojumu dēļa. Dokumentu uzskata par izsniegtu astoņas dienas pēc tam, kad dokumenti tika izvietoti pie tiesas ziņojumu dēļa (ZPP 145. pants).

7.2 Ja tiek izmantotas citas metodes, kad tiek uzskatīts, ka dokumenti ir izsniegti?

Ja tiek veikta parastā dokumentu izsniegšana, dokumentus uzskata par izsniegtiem dienā, kad dokumenti tiek atstāti pasta kastītē, turklāt par to uz dokumentiem tiek veikta īpaša atzīme, lai adresāts būtu par to informēts. Ja adresātam nav pasta kastītes, dokumentus uzskata par izsniegtiem dienā, kad pie durvīm piestiprināts paziņojums par dokumentu izsniegšanu.

Ja tiek veikta personiska izsniegšana, dokumentus uzskata par izsniegtiem dienā, kad adresāts dokumentus saņem. Ja adresāts nesaņem dokumentus 15 dienu laikā, pēc šā termiņa beigām dokumentus uzskata par izsniegtiem. Pēc termiņa beigām par dokumentu izsniegšanu atbildīgā persona ievieto dokumentus adresāta pasta kastītē; ja adresātam nav pasta kastītes vai ja tā nav izmantojama, dokumentus atgriež tiesā.

7.3 Ja alternatīva izsniegšanas metode nozīmē, ka dokumentus var nodot glabāšanā konkrētā vietā (piemēram, pastā), kā adresātu informē par to, ka dokumenti ir nodoti glabāšanā?

Ja tiek veikta parastā izsniegšana, ievietojot dokumentus pasta kastītē, par izsniegšanu atbildīgā persona informē adresātu par dokumentu tiesiskajām sekām un norāda iemeslu šādai prasībai, datumu, kad dokumenti tika ievietoti pasta kastītē, uz piegādes un paziņojuma un dokumentos, un paraksta tos. Ja adresātam nav pasta kastītes un dokumenti tiek nogādāti tiesā/pasta nodaļā, par izsniegšanu atbildīgā persona atstāj paziņojumu par dokumentu izsniegšanu pie dzīvesvietas durvīm, norādot dokumentu atrašanās vietu un termiņu, kad dokumenti tiks uzskatīti par izsniegtiem.

Ja tiek veikta personiska izsniegšana, par izsniegšanu atbildīgā persona atstāj paziņojumu pasta kastītē, norādot dokumentu atrašanās vietu, termiņu dokumentu saņemšanai un sekas, ja adresāts dokumentus neizņems noteiktajā termiņā. Par izsniegšanu atbildīgā persona norāda prasības iemeslu un datumu, kad dokumenti atstāti adresātam gan paziņojumā, gan izsniedzamajos dokumentos, un paraksta tos.

7.4 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, kādas tam var būt sekas? Vai uzskata, ka dokumenti ir tiešām izsniegti, ja atteikums nebija likumīgs?

Ja persona, kam dokumenti adresēti, vai persona, kam ir pienākums saņemt dokumentus, bez likumīga iemesla nevēlas pieņemt dokumentus, par izsniegšanu atbildīgā persona atstāj dokumentus dzīvesvietā vai personas darba vietā, vai pasta kastītē, vai, ja pasta kastītes nav, piestiprina dokumentus pie dzīvesvietas durvīm. Persona, kas izsniedz dokumentus, piegādes paziņojumā atzīmē datumu, laiku un iemeslu, kāpēc izsniegšana tika noraidīta, kā arī vietu, kur atstāti dokumenti. Tad dokumentus uzskata par izsniegtiem (ZPP 144. pants).

8 Izsniegšana, izmantojot pasta pakalpojumus, no ārvalstīm (Dokumentu izsniegšanas regulas 14. pants)

8.1 Ja pasta pakalpojumu sniedzējs izsniedz dokumentu, kas no ārvalstīm nosūtīts adresātam šajā dalībvalstī, situācijā, kad ir nepieciešams saņemšanas apstiprinājums (Dokumentu izsniegšanas regulas 14. pants), vai pasta pakalpojumu sniedzējs piegādā dokumentu tikai adresātam, vai tas saskaņā ar valsts noteikumiem par pasta sūtījumu piegādi var piegādāt dokumentu arī citai personai tajā pašā adresē?

Likumā par pasta pakalpojumiem (turpmāk tekstā ZPSto-2; Slovēnijas Republikas Oficiālais vēstnesis [Uradni list RS], Nr. 51/09, 77/10 un 40/14 — ZIN-B) noteikts, ka ierakstīti un apdrošināti pasta sūtījumi jānogādā adresātiem personiski uz viņu adresi. Ja tas nav iespējams, ierakstīti un apdrošināti pasta sūtījumi tiek nogādāti kādam no pilngadīgajiem mājsaimniecības locekļiem vai personai, kas pilnvarota saņemta pasta sūtījumus (ZPSto-2 41. pants), par pilngadīgu mājsaimniecības locekli uzskata personu, kas vecāka par 15 gadiem un dzīvo vienā mājsaimniecībā ar adresātu (Vispārējie universālo pasta pakalpojumu sniegšanas noteikumi un nosacījumi (2014. gada 1. septembris), turpmāk tekstā GT).

8.2 Ņemot vērā šīs dalībvalsts noteikumus par pasta sūtījumu piegādi, kā notiek dokumentu izsniegšana no ārvalstīm saskaņā ar 14. pantu Dokumentu izsniegšanas regulā Nr. 1393/2007, ja piegādes adresē nebija sastopams nedz adresāts, nedz arī kāda cita persona, kas ir pilnvarota saņemt piegādi (ja tas ir iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem par pasta sūtījumu piegādi, sk. iepriekš)?

Ja ierakstītu pasta sūtījumu nav iespējams piegādāt iepriekš norādītajām personām (personiski adresātam/pilngadīgam mājsaimniecības loceklim vai personai, kas pilnvarota saņemt dokumentus) sakarā ar to prombūtni, piegādes persona atstāj paziņojumu pasta kastītē, norādot saņemšanas vietu un termiņu, līdz kuram var saņemt sūtījumu. Ja adresāts sūtījumu neizņem pasta paziņojumā norādītajā termiņā, pasta sūtījums tiek nosūtīts atpakaļ sūtītājam. Ja adresāts nevēlas pieņemt reģistrētu un apdrošinātu pasta sūtījumu, par izsniegšanu atbildīgā persona norāda datumu un pieņemšanas atteikuma iemeslu uz sūtījuma vai piegādes paziņojuma un atgriež sūtījumu atpakaļ sūtītājam.

8.3 Vai pasts nogaida konkrētu laika posmu, kurā var saņemt dokumentus, pirms tos nosūta atpakaļ kā nepiegādātus? Ja atbilde ir “jā”, kā adresātu informē par to, ka pasta iestādē ir pasta sūtījums, ko viņš var saņemt?

Piegādāto sūtījumu var saņemt pasta nodaļā 15 dienu laikā pēc datuma, kad adresāts tika informēts par tā saņemšanu. Izņēmums ir pakas no ārvalstīm, kurām sūtītājs, nosūtot paku, ir norādījis termiņu, kas īsāks par 15 dienām. Termiņus pasta sūtījumu saņemšanai nosaka saskaņā ar kalendāru, skaitot no nākamās dienas pēc dienas, kad adresāts saņēmis paziņojumu par piegādi. Pasta sūtījumiem, kas tiek glabāti pasta nodaļās kā poste restante, un pasta sūtījumiem pasta nodaļas pasta kastīšu abonentiem termiņi tiek noteikti saskaņā ar kalendāru, skaitot no nākamas dienas pēc dienas, kad pasta sūtījums tika saņemts pasta nodaļā (GT 27. pants).

Adresāta pasta kastītē tiek atstāts paziņojums, norādot saņemšanas vietu un termiņu, līdz kuram sūtījumu var saņemt.

9 Vai pastāv kāds rakstisks apliecinājums par to, ka dokuments ir izsniegts?

Piegādes paziņojums ir pierādījums, ka dokuments ir izsniegts. Piegādes paziņojumu paraksta saņēmējs un par izsniegšanu atbildīgā persona, turklāt saņēmējs pats personiski ieraksta piegādes paziņojumā saņemšanas datumu ar vārdiem. Ja saņēmējs neprot rakstīt vai nav spējīgs parakstīties, izsniedzējs ieraksta viņa pilnu vārdu un saņemšanas datumu ar vārdiem un pievieno paziņojumu, norādot, kāpēc saņēmējs nav parakstījies.

Ja saņēmējs nevēlas parakstīt piegādes paziņojumu, izsniedzējs to norāda uz piegādes paziņojuma un norāda izsniegšanas datumu vārdiem; dokumentus tad uzskata par izsniegtiem. Ja izsniegšanu veic saskaņā ar ZPP 142. panta 3. punktu (izsniegšana aizstājējam vai "fiktīva" izsniegšana; skatīt arī 8.2. un 7.3. punktu), piegādes paziņojumā norāda datumu, kad paziņojums tika atstāts adresātam, un datumu, kad dokumenti tika nogādāti tiesā vai pasta nodaļā.

Ja saskaņā ar ZPP normām dokumenti tiek nogādāti personai, kas nav persona, kam dokumenti jāizsniedz, par izsniegšanu atbildīgā persona norāda šo personu saistību piegādes paziņojumā (ZPP 149. panta 5. daļa).

10 Kas notiek gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ adresāts nesaņem dokumentus vai dokumenti nav izsniegti likumā noteiktajā kārtībā (piemēram, dokumenti tiek izsniegti trešai personai)? Vai, neskatoties uz to, dokumentu izsniegšana būs spēkā (piemēram, vai var tikt novērstas likuma normu neievērošanas sekas), vai dokumentu izsniegšana ir jāizdara no jauna?

Piegādes paziņojumā ir visi publiska dokumenta elementi, un tāpēc tas pierāda tajā norādīto faktu patiesumu. Taču ir iespēja pierādīt, ka tajā norādītie fakti nav patiesi.

Ja adresāts dokumentus nesaņem vai tiek apgalvots, ka veikta neatbilstoša izsniegšana, noteiktus trūkumus vai kļūdas dokumentu izsniegšanā var novērst. Tāpēc adresāti nedrīkst apgalvot, ka izsniegšana bijusi neatbilstoša, ja no to rīcības ir skaidrs, ka, neskatoties uz neatbilstošu izsniegšanu, viņi ir iepazinušies ar dokumentu saturu citā veidā. Tas attiecas arī uz gadījumu, kad dokumenti faktiski nonākuši adresāta rokās (piemēram, ja adresāts paņem dokumentus pēc to saņemšanas termiņa beigām). Tas ir norādīts arī ZPP, kur noteikts, ka apgalvojums par izsniegšanas noteikumu pārkāpumu nav pieņemams, ja adresāts dokumentus ir saņēmis, neskatoties uz šo pārkāpumu. Tādā gadījumā dokumentus uzskata par izsniegtiem brīdī, kad adresāts faktiski dokumentus saņem (ZPP 139. panta 5. daļa).

Izsniegšanā pieļautās kļūdas var novērst vai izlabot, izmantojot restitutio in integrum (atgriešanās iepriekšējā stāvoklī vrnitev v prejšnje stanje), saskaņā ar ko atgriešanās iepriekšējā stāvoklī ir iespējama, ja kavēšanās attiecībā uz noteiktas procesuālas darbības likvidēšanu rada notikumu, ko puse, pielietojot pietiekamu rūpību, nevar paredzēt vai novērst. Ja puse nokavē tiesas sēdi vai termiņu juridiskas darbības veikšanai un līdz ar to zaudē tiesības šo darbību izpildīt, tiesa pēc šīs puses ierosinājuma ļauj to izdarīt vēlāk (atgriešanās iepriekšējā stāvoklī), ja tā atzīst, ka puse ir nokavējusi tiesas sēdi vai termiņu leģitīma iemesla dēļ. Ja tiek atļauta restitutio in integrum, situācija atgriežas tajā stāvoklī, kādā tā bija pirms kavēšanās, un visi lēmumi, ko tiesa izdevusi sakarā ar kavēšanos, tiek anulēti (ZPP 116. pants).

Ierosinājums ir jāiesniedz 15 dienu laikā pēc datuma, kad izbeidzās iemesls, kura dēļ puse nokavēja tiesas sēdi vai termiņu; ja puse par kavēšanos uzzinājusi vēlāk, tad skaitot no datuma, kad tā par to uzzinājusi. Restitutio in integrum vairs nevar pieprasīt pēc tam, kad no kavēšanās brīža pagājuši seši mēneši (ZPP 117. pants). Gan subjektīvie, gan objektīvie termiņi ir juridiski preventīvi termiņi, un tos nedrīkst pagarināt.

11 Vai personai ir jāmaksā par dokumentu izsniegšanu? Ja jā, tad cik?

Izsniegšana pa pastu kā vispārēji pieņemta tiesas dokumentu izsniegšanas metode nav saistīta ar atsevišķām izmaksām pusēm. Izsniegšana jebkādā citādā veidā (piemēram, izmantojot īpašu pakalpojuma sniedzēju, kas veic dokumentu izsniegšanu kā reģistrētu komercdarbību) nozīmē papildu izmaksas, līdz ar to tiesa to var norīkot tikai pēc puses ierosinājuma, kurai jāiemaksā pietiekams avanss, lai segtu izmaksas. Kā norādīts Īpašajos noteikumos par personu, kas veic dokumentu izsniegšanu krimināprocesā un civilprocesā, darbību, par izsniegšanu atbildīgās personas ir tiesīgas saņemt samaksu un atlīdzību par izmaksām, kas radušās darba gaitā, saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar tiesu, ja tiesa izdod rīkojumu par maksājuma summu un izmaksu atlīdzību.

Lapa atjaunināta: 10/02/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.