Dokumentu izsniegšana: juridisko dokumentu oficiāla piegāde

Slovākija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Ko praksē nozīmē juridiskais termins “dokumentu izsniegšana” ? Kāpēc pastāv īpaši noteikumi attiecībā uz rakstisku dokumentu izsniegšanu?

Dokumentu izsniegšana

Saskaņā ar tiesu prakses interpretāciju ar “dokumentu izsniegšanu” saprot procesuālu darbību, ko veic tiesa, lai informētu tiesvedības pusi vai trešo personu, kuras sadarbība nepieciešama tiesvedībā, par šādas tiesvedības norisi. Pušu pilnīga un efektīva informēšana par procesa norisi ir būtisks priekšnosacījums pienācīgai tiesvedības īstenošanai un noslēgšanai — tiesa var rīkoties un pieņemt nolēmumus tikai ar nosacījumu, ka pusēm ir izsniegti visi dokumenti, kuru saņemšana un pārzināšana ir priekšnosacījums nākamās procesuālās darbības veikšanai, pieteikumam par tiesiskās aizsardzības līdzekli, procesuālai aizstāvībai vai aizsardzībai un citām darbībām, kas ir pieļaujamas tikai likumā paredzētā vai tiesas noteiktā termiņā. Īpaši tiesas nolēmuma pēc būtības izsniegšana ir svarīgs priekšnosacījums galīgai lietas noslēgšanai un tiesas nolēmuma izpildei. Jāņem vērā, ka Likuma Nr. 160/2015 “Civiltiesisku strīdu procesa kodekss” (Zákon č. 160/2015 Z.z., Civilný sporový poriadok ) 105. pants un turpmākie panti nosaka tikai (tiesas) dokumentu izsniegšanas procesuālos aspektus; aktu izsniegšanu saskaņā ar materiālajām tiesībām, t. i., arī gribas izpausmi dokumenta formā, reglamentē Likuma Nr. 40/1964 “Civilkodekss” (Zákon č. 40/1964 Zb., Občiansky zákonník) 45. pants. Pastāv būtiska atšķirība starp izsniegšanu saskaņā ar materiālajiem un saskaņā ar procesuālajiem noteikumiem, īpaši attiecībā uz izsniegšanas spēkā esību, izsniegšanas procesa pabeigšanu un tiesisko seku iestāšanos.

Īpaši noteikumi attiecībā uz dokumentu izsniegšanu

Civiltiesisku strīdu procesa kodeksā īpašus noteikumus attiecībā uz dokumentu izsniegšanu likumdevējs ir ietvēris, lai uzturētu pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principu un sacīkstes sistēmu tiesvedībā. Tiesvedībā neviens nedrīkst būt neizdevīgākā situācijā, un katra puse ir vienlīdzīgi jāinformē par tiesvedības procesa norisi. Pusēm ir jānodrošina iespēja īstenot nepieciešamo sadarbību procesā un iepazīties ar otras puses apgalvojumiem un pierādījumiem, visām tiesas procesuālajām darbībām saistībā ar procesu un lietas būtību. Pušu procesuālo tiesību vienlīdzības princips un sacīkstes princips tiesvedībā ir būtisks un noteicošs elements tiesībās uz taisnīgu tiesu, kas Slovākijas Republikā ir konstitucionālas tiesības (Konstitūcijas (Ústava Slovenskej republiky) 46.–48. pants), pamatojoties uz Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantu.

2 Kādi dokumenti ir formāli jāizsniedz?

Plašā izpratnē par oficiālu izsniegšanu var uzskatīt visu dokumentu izsniegšanu, kas veikta saskaņā ar Civiltiesisku strīdu procesa kodeksu, t. i., nosūtīšanu uz elektronisku pastkasti (vēlamais variants), nosūtīšanu uz elektronisku adresi (tikai pēc puses pieprasījuma), personisku vai nepersonisku izsniegšanu ar likumīgi atzīta piegādātāja (pasta pakalpojumu uzņēmuma, tiesas dokumentu piegādātāja) starpniecību vai izsniegšanu publiska paziņojuma veidā, vai īpašu izsniegšanu, ko nodrošina citi likumīgi atzīti piegādātāji (attiecīgā policijas nodaļa, pašvaldības policija, tiesu izpildītājs, Apcietinājuma vietu un tiesu apsardzes dienests (Zbor väzenskej a justičnej stráže), institucionālās vai piespiedu aprūpes iestādes, Ārlietu un Eiropas lietu ministrija, Aizsardzības ministrija). Šaurākā izpratnē formāla vai oficiāla izsniegšana ir tikai tiesvedības dokumentu personiska izsniegšana.

Izsniedzot dokumentus, kurus tiesību aktos nav prasīts izsniegt personiski, tiesa izmanto procedūru, kas noteikta parastai dokumentu izsniegšanai.

Dažādi Civiltiesisku strīdu procesa kodeksa noteikumi paredz, kādi dokumenti ir izsniedzami personiski. Turklāt dokumentus izsniedz personiski arī gadījumos, kad tiesa uzdod veikt personisku izsniegšanu, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus (procedūras noteiktības labad tiesas parasti izmanto personisko izsniegšanu, piemēram, tiesas pavēstēm). Fakts, ka likumdevējs ir paredzējis šādu priviliģētu izsniegšanu dažādiem dokumentiem, liecina par šo dokumentu nozīmīgumu un to, ka ir svarīgi, lai puse iepazītos ar to saturu un tādējādi tiktu nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu. Tiesību normas prasa, lai personiski tiktu izsniegti šādi dokumenti: rīkojums, ar ko tiesa atļauj grozīt prasību, ja puses nav bijušas klāt sēdē, kurā prasība grozīta (Civiltiesisku strīdu procesa kodeksa 142. panta 2. punkts); prasība un tās pielikumi (Civiltiesisku strīdu procesa kodeksa 167. panta 1. punkts); aizstāvības argumentu izklāsts (replika), ja atbildētājs neatzīst prasību pilnā apmērā (Civiltiesisku strīdu procesa kodeksa 167. panta 3. punkts); prasītāja paziņojums attiecībā uz atbilstoši 167. panta 3. punktam sniegto repliku (atbildes raksts uz repliku) (Civiltiesisku strīdu procesa kodeksa 167. panta 4. punkts); pavēste, ar ko izsauc uz pirmstiesas uzklausīšanu (Civiltiesisku strīdu procesa kodeksa 169. panta 2. punkts); spriedums (Civiltiesisku strīdu procesa kodeksa 223. panta 1. punkts); maksājuma rīkojums kopā ar prasību atbilstoši Civiltiesisku strīdu procesa kodeksa 266. panta 1. punktam; rīkojums par maksājuma rīkojuma atcelšanu atbilstoši Civiltiesisku strīdu procesa kodeksa 267. panta 4. punktam; atbilstoši Civiltiesisku strīdu procesa kodeksa 273. panta c) punktam — Civiltiesisku strīdu procesa kodeksa 273. panta a) punktā minētais rīkojums par pienākumu noteiktā termiņā sniegt rakstisku paziņojumu attiecībā uz prasību un šajā paziņojumā izklāstīt galvenos faktus, kas pamato puses aizstāvību, pievienot tam dokumentus, kuri tajā minēti, un norādīt pierādījumus, kas apliecina paustos apgalvojumus.

3 Kas ir atbildīgs par dokumentu izsniegšanu?

Par tiesvedības dokumentu izsniegšanu atbild pati tiesa, un nepieciešamības gadījumā tā var rakstiskus dokumentus izsniegt ar likumīgi atzītu piegādātāju starpniecību. Civiltiesisku strīdu procesa kodeksa sistemātiska interpretācija parāda, ka rakstisku dokumentu izsniegšanas prioritārie veidi secīgi ir šādi:

  1. Dokumentu izsniegšana tiesā sēdes vai citas procesuālās darbības laikā;
  2. Dokumentu izsniegšana, nosūtot uz elektronisku pastkasti saskaņā ar Likumu Nr. 305/2013 par elektronisko pārvaldību, ko nodrošina valsts iestādes, un par dažu tiesību aktu grozīšanu (E-pārvaldes likums) (zákon č. 305/2013 Z.z. o elektronickej podobe výkonu pôsobnosti orgánov verejnej moci a o zmene a doplnení niektorých zákonov, zákon o e-Governmente);
  3. Dokumentu izsniegšana, nosūtot uz elektronisku adresi pēc puses pieprasījuma, ja attiecīgie dokumenti nav obligāti jāizsniedz personiski;
  4. Dokumentu izsniegšana ar likumīgi atzīta piegādātāja starpniecību:

-               parasti to nodrošina pasta pakalpojumu sniedzējs vai tiesas dokumentu piegādātājs,

-               ja tiesa to uzskata par nepieciešamu, tā var norīkot, lai dokumentus izsniedz attiecīgā policijas nodaļa, tiesu izpildītājs vai pašvaldības policija,

-               īpašos gadījumos tiesa izsniedz dokumentus ar šādu struktūru starpniecību: Apcietinājuma vietu un tiesu apsardzes dienests (izsniedz dokumentus fiziskām personām, kas izcieš cietumsodu vai ir apcietinātas); institucionālās un piespiedu aprūpes iestādes (izsniedz dokumentus fiziskām personām, kas uzturas šādās iestādēs); Ārlietu un Eiropas lietu ministrija (izsniedz dokumentus fiziskām personām, kam ir diplomātiskās privilēģijas vai imunitāte, vai personām, kuras dzīvo tādas personas mājsaimniecībā, kam ir diplomātiskās privilēģijas vai imunitāte, vai personām, kurām dokumenti jāizsniedz telpās, kas aizsargātas ar diplomātisko imunitāti); Aizsardzības ministrija (izsniedz dokumentus profesionālā dienesta karavīriem un dokumentus, ko nav iespējams izsniegt citādi),

-               izņēmuma gadījums ir izsniegšana publiska paziņojuma veidā, kad tas paredzēts Civiltiesisku strīdu procesa kodeksā (piemēram, ja nav zināma fiziskas personas adrese) vai citos tiesību aktos (piemēram, Bezstrīdus civilprocesa kodeksa (Civilný mimosporový poriadok) 199. pantā).

4 Adreses noskaidrošana

4.1 Vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regulu (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs pieprasījuma saņēmēja iestāde šajā dalībvalstī pēc savas iniciatīvas cenšas noskaidrot adresāta, kam ir jāizsniedz dokumenti, atrašanās vietu, ja adresāts vairs nedzīvo adresē, kas zināma pieprasītājai iestādei?

Šādos gadījumos Slovākijas tiesas vienmēr aktīvi mēģina noteikt adresāta pašreizējo atrašanās vietu, pirmkārt, meklējot Slovākijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā (Register obyvateľov Slovenskej republiky), kas ir elektroniski savienots ar tiesu informācijas sistēmu. Tiesa var nekavējoties noteikt pastāvīgo vai pagaidu dzīvesvietu, kas norādīta šajā reģistrā (ja šāda adrese pastāv). Arī Sociālās apdrošināšanas aģentūra (Sociálna poisťovňa) pašreiz elektroniski sadarbojas ar Slovākijas tiesām, izmantojot tiesu reģistru, un tiesa var pieprasīt informāciju, kas reģistrēta Sociālās apdrošināšanas aģentūrā, īpaši Sociālās apdrošināšanas aģentūrā norādīto tiesvedības puses adresi un puses pašreizējā vai bijušā darba devēja vārdu vai nosaukumu (ar darba devēja starpniecību dažos gadījumos var noteikt personas pašreizējo atrašanās vietu, vai arī — ja to pieļauj lietas apstākļi — dokumentu var izsniegt tieši darba vietā). Saskaņā ar tiesību aktiem tiesai ir arī pilnvaras lūgt sadarboties nodokļu pārvaldi, pašvaldību, apcietinājuma vietu utt. Ja iespējams, tiesa aptaujā arī citas personas (piemēram, radiniekus), kas varētu zināt adresāta atrašanās vietu.

4.2 Vai ārvalstu tiesu iestādēm un/vai tiesvedības pusēm ir piekļuve reģistriem vai pakalpojumiem šajā dalībvalstī, kas ļauj noskaidrot personas pašreizējo adresi? Ja jā, tad kādi reģistri vai pakalpojumi ir pieejami un kādas procedūras jāievēro? Kāda maksa, ja tāda ir, būtu jāmaksā?

Kā norādīts iepriekš, caur tiesas reģistru Slovākijas tiesām ir tieša piekļuve datiem, kas norādīti Slovākijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā. Tiesvedības procesa pusēm ir iespēja pieprasīt datus no Slovākijas Republikas Iedzīvotāju reģistra (apstiprinājuma vai rakstiska paziņojuma par personas atrašanās vietu izdošanu), samaksājot administrācijas nodevu piecu eiro apmērā.

4.3 Kā iestādes šajā dalībvalstī nodarbojas ar lūgumiem, kas nosūtīti saskaņā ar Padomes 2001. gada 28. maija Regulu (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās, kuru mērķis ir atklāt personas pašreizējo adresi?

Saskaņā ar Slovākijas Republikas Tieslietu ministrijai pieejamo informāciju Slovākijas tiesas parasti pieņem šādus lūgumus un veic darbības, lai noteiktu šādas personas pašreizējo adresi un tādējādi izpildītu lūgumu. Šajā sakarā tās izmanto iepriekšējos punktos aprakstītās procedūras.

5 Kādā veidā parasti tiek izsniegts dokuments? Vai pastāv alternatīvas metodes, ko var izmantot (citas metodes, kas nav 6. punktā minētā alternatīvā izsniegšana)?

Kā norādīts 3. punktā, tiesas prioritāri izsniedz dokumentus personiski sēdes vai citas procesuālās darbības laikā. Tiesas var izsniegt dokumentus arī šādos veidos:

  • nosūtot uz elektronisku pastkasti saskaņā ar E-pārvaldes likumu,
  • nosūtot uz elektronisku adresi pēc puses pieprasījuma, ja attiecīgie dokumenti nav obligāti jāizsniedz personiski,
  • ar likumīgi atzītu piegādātāju starpniecību (tādi ir pasts, tiesas dokumentu piegādātājs, vajadzības gadījumā — attiecīgā policijas nodaļa, tiesu izpildītājs vai pašvaldības policija, īpašos gadījumos — Apcietinājuma vietu un tiesu apsardzes dienests, institucionālās vai piespiedu aprūpes iestāde, Ārlietu un Eiropas lietu ministrija un Aizsardzības ministrija),
  • publiska paziņojuma veidā.

Tiesa nosaka dokumentu izsniegšanas procedūru atkarībā no dokumenta veida. Priekšroka tiek dota personiskai izsniegšanai un arī nosūtīšanai uz elektronisku pastkasti, jo šādā veidā var izsniegt arī dokumentus, kas obligāti izsniedzami personiski (atšķirībā no nosūtīšanas uz elektronisku adresi, t. i., e-pastu; šo procedūru personiski izsniedzamu dokumentu izsniegšanai izmantot nevar). Kā minēts iepriekš, tiesību aktos ir paredzēts, ka noteiktām personām dokumentus īpaši izsniedz kāds no norādītajiem likumīgi atzītajiem piegādātājiem (Apcietinājuma vietu un tiesu apsardzes dienests, institucionālās vai piespiedu aprūpes iestāde, Ārlietu un Eiropas lietu ministrija vai Aizsardzības ministrija) un šādā gadījumā dokumentus nevar izsniegt, nosūtot uz elektronisku pastkasti. Turklāt tiesību akti arī nosaka gadījumus, kuros izsniegšana jāveic publiska paziņojuma veidā (tādējādi par nolēmumu informējot nenoteiktu personu grupu). Tāpat arī, kā norādīts iepriekš, praktisku apsvērumu dēļ tiesa var izvēlēties izsniegšanu uzticēt attiecīgajai policijas nodaļai, tiesu izpildītājam vai pašvaldības policijai.

Pašreiz lielāko daļu dokumentu tiesas izsniedz pa pastu ierakstītu vēstuļu (parasta izsniegšana) vai oficiālu vēstuļu (personiska izsniegšana) veidā. Sagaidāms, ka pēc 2017. gada 1. jūlija (līdz šim datumam saskaņā ar E-pārvaldes likumu jāsāk darboties visām elektroniskajām pastkastēm) izsniegšana lielā mērā notiks kā nosūtīšana uz elektroniskajām pastkastēm, kas būs obligātas visām juridiskajām personām (tiesas vairs nesūtīs dokumentus papīra formātā, izņemot tiesību aktos atļautos izņēmuma gadījumos); savukārt fiziskām personām dokumenti tiks izsniegti, nosūtot uz elektronisku pastkasti, tikai pēc šo personu pieprasījuma.

Ja parastas izsniegšanas un personiskas izsniegšanas gadījumā dokumenti tiek nosūtīti uz adresāta pasta adresi (kad nosūtīšana uz elektronisku pastkasti nav iespējama), tiesa dokumentus nosūta uz to adresi, ko norādījis adresāts. Ja šāda izsniegšana neizdodas, tiesa dokumentus izsniedz:

  1. fiziskai personai — adresē, kas norādīta Slovākijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā, vai ārvalstu pilsoņa Slovākijas adresē atbilstoši šīs personas uzturēšanās statusam;
  2. juridiskai personai — juridiskās personas juridiskajā adresē, kas reģistrēta Uzņēmumu reģistrā (Obchodný register), vai kas reģistrēta citā publiskā reģistrā (piemēram, Komercreģistrā (Živnostenský register)).

Citas metodes, kas nav alternatīvā izsniegšana

Jaunajā Civiltiesisku strīdu procesa kodeksā nav paredzētas citas metodes, kas nav alternatīvā izsniegšana, turklāt, tā kā ir ieviesta stingra objektīvā pušu atbildība par datiem, kas reģistrēti publiskos reģistros, alternatīvā izsniegšana šādā nozīmē vairs nepastāv.

6 Vai civilajā tiesvedībā ir pieļaujama elektroniska dokumentu izsniegšana (tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšana, izmantojot attālinātas elektroniskās saziņas līdzekļus, piemēram, e-pastu, drošas interneta lietotnes, faksu, īsziņas utt.)? Ja jā, kāda veida tiesvedībās šāda metode ir paredzēta? Vai ir kādi ierobežojumi šādas dokumentu izsniegšanas metodes izmantojamībai/pieejamībai, atkarībā no tā, kas ir adresāts (juridiskas profesijas pārstāvis, juridiska persona, uzņēmums vai cita veida uzņēmējs utt.)?

Tiesa var izsniegt dokumentus elektroniski (nosūtot pa e-pastu), ja tiesvedības puse to rakstiski pieprasa un paziņo tiesai elektronisko adresi, uz kuru dokumenti nosūtāmi. Dokumentu uzskata par izsniegtu, kad pagājušas trīs dienas pēc tā nosūtīšanas, pat ja adresāts to nav izlasījis. Šādi nav atļauts izsniegt dokumentus, kuri ir izsniedzami personiski. Tātad šīs metodes izmantošanu ierobežo nevis procesa veids vai iespējamie adresāti, bet gan izsniedzamā dokumenta veids. Turklāt šādu izsniegšanas veidu nevar izmantot, ja tiesai ir iespēja dokumentu izsniegt personiski vai nosūtot uz elektronisku pastkasti.

Kā paskaidrots iepriekš, Slovākijas tiesām ir jādod priekšroka nosūtīšanai uz elektronisku pastkasti, kas ir obligāti jāizveido juridiskām personām un ko var izveidot arī fiziskas personas. Līdz 2017. gada 30. jūnijam visām (Slovākijas) juridiskajām personām jāaktivizē elektroniska pastkaste, un pēc šā datuma dokumenti juridiskām personām tiks izsniegti tikai ar sūtījumu uz elektroniskajām pastkastēm, izņemot gadījumus, kad ar atsevišķiem tiesību aktiem šāda izsniegšana aizliegta; pašlaik tā aizliegta galvenokārt attiecībā uz dokumentiem, ko var izsniegt tikai papīra formātā vai publiska paziņojuma veidā (turklāt E-pārvaldes likums reglamentē arī “elektroniskos paziņojumu dēļus”). Arī šobrīd tiesām ir pienākums prioritāri nosūtīt dokumentus uz elektroniskajām pastkastēm, taču ne visas juridiskās personas ir aktivizējušas savas elektroniskās pastkastes, tādēļ tām dokumentus joprojām izsniedz tradicionālajos veidos. Arī fiziskajām personām ir izveidotas elektroniskas pastkastes, bet tās tiek aktivizētas tikai pēc šo personu pieprasījuma. Ja fiziska persona nepieprasa aktivizēt tās elektronisko pastkasti, dokumentus tai turpina izsniegt tradicionālajos veidos. Tomēr, ja fiziska persona pieprasa savas elektroniskās pastkastes aktivizēšanu, tiesa šai personai dokumentus izsniedz tikai šādā veidā (izņemot gadījumus, kad tiesību akti aizliedz elektroniski izsniegt konkrētu veidu dokumentus), ja vien Civiltiesisku strīdu procesa kodeksā nav paredzēta īpaša izsniegšana, ko nodrošina Apcietinājuma vietu un tiesu apsardzes dienests, institucionālās vai piespiedu aprūpes iestāde, Ārlietu un Eiropas lietu ministrija vai Aizsardzības ministrija (sk. 3. punkta 4. apakšpunktu).

7 “Alternatīvā” izsniegšana

7.1 Vai šīs dalībvalsts tiesību aktos ir paredzētas citas izsniegšanas metodes gadījumos, kad nav bijis iespējams izsniegt dokumentus adresātam (piemēram, paziņojums uz mājas adresi, tiesu izpildītājam, izmantojot pasta pakalpojumus vai publicējot sludinājumu)?

Civiltiesisku strīdu procesa kodekss reglamentē papīra formāta dokumentu alternatīvo izsniegšanu, bet E-pārvaldes likums reglamentē nosūtīšanu uz elektroniskajām pastkastēm.

Līdz ar E-pārvaldes likuma ieviešanu vairs nevar runāt par alternatīvo izsniegšanu tiešā nozīmē, jo elektroniskas pastkastes aktivizēšana (automātiska juridiskajām personām, neobligāta fiziskajām personām) pēc būtības jau nozīmē, ka adresāta adrese nevar būt “nezināma” un ka nepastāv situācijas, kad dokumentu nevar piegādāt. Oficiāla elektroniskā ziņojuma (tiesas vēstules) nonākšana elektroniskajā pastkastē nozīmē, ka tā ir adresāta rīcībā. Oficiālu elektronisku ziņojumu uzskata par izsniegtu nākamajā dienā pēc tā nonākšanas elektroniskajā pastkastē. Tomēr, ja tas ir dokuments, kas Civiltiesisku strīdu procesa kodeksā noteikts kā personiski izsniedzams dokuments, tad gadījumā, kad adresāts to sistēmā nepieņem (un tātad neizlasa), to uzskata par izsniegtu, kad pagājušas 15 dienas, sākot no nākamās dienas pēc oficiālā elektroniskā ziņojuma nonākšanas pastkastē. Šādā veidā nevar izsniegt maksājuma rīkojumu, jo attiecībā uz šo dokumenta veidu alternatīvā izsniegšana ir aizliegta.

Civiltiesisku strīdu procesa kodeksā paredzētās tradicionālās izsniegšanas (ko turpinās izmantot, izsniedzot dokumentus fiziskām personām) gadījumā pieņēmumu par izsniegšanu piemēro vienādi neatkarīgi no izsniegšanas veida, t. i., vienādi gan parastas izsniegšanas, gan personiskas izsniegšanas gadījumā. Ja adresāta adrese ir reģistrēta publiskā reģistrā (fiziskām personām — Iedzīvotāju reģistrā, juridiskām personām — Uzņēmumu reģistrā) un tiesa vēstuli saņem atpakaļ kā nepiegādātu, tiek uzskatīts, ka dokuments ir izsniegts dienā, kad vēstule saņemta atpakaļ tiesā. Ja fiziskas personas adrese nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, dokumentus izsniedz, izvietojot paziņojumu uz tiesas paziņojumu dēļa un tās tīmekļa vietnē, un uzskata, ka vēstule ir izsniegta, kad pagājušas 15 dienas pēc šāda paziņojuma publiskošanas. Šo alternatīvās izsniegšanas veidu nevar izmantot, lai izsniegtu maksājuma rīkojumu.

7.2 Ja tiek izmantotas citas metodes, kad tiek uzskatīts, ka dokumenti ir izsniegti?

Skatīt atbildi uz 5. jautājumu par citām izsniegšanas metodēm.

7.3 Ja alternatīva izsniegšanas metode nozīmē, ka dokumentus var nodot glabāšanā konkrētā vietā (piemēram, pastā), kā adresātu informē par to, ka dokumenti ir nodoti glabāšanā?

To neuzskata par citu metodi, bet gan par parasto izsniegšanu ar pasta pakalpojumu uzņēmuma starpniecību. Ja adresāts nav sastopams dzīvesvietā, pastnieks adresāta (mājas) pastkastē atstāj rakstisku paziņojumu, kurā informē adresātu, ka dokumenti (ierakstīts sūtījums vai personiski izsniedzami dokumenti) tiek glabāti pasta nodaļā.

7.4 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, kādas tam var būt sekas? Vai uzskata, ka dokumenti ir tiešām izsniegti, ja atteikums nebija likumīgs?

Ja adresāts bez pamatota iemesla atsakās pieņemt dokumentu, dokumentu uzskata par izsniegtu dienā, kad izteikts atteikums to pieņemt; tiesas dokumentu piegādātājam ir pienākums par to informēt adresātu. Ja izsniegšana nav veikta leģitīmi (piemēram, tiesas dokumentu piegādātājs nav informējis adresātu par atteikšanās pieņemt dokumentu sekām), tai nav juridiska spēka.

8 Izsniegšana, izmantojot pasta pakalpojumus, no ārvalstīm (Dokumentu izsniegšanas regulas 14. pants)

8.1 Ja pasta pakalpojumu sniedzējs izsniedz dokumentu, kas no ārvalstīm nosūtīts adresātam šajā dalībvalstī, situācijā, kad ir nepieciešams saņemšanas apstiprinājums (Dokumentu izsniegšanas regulas 14. pants), vai pasta pakalpojumu sniedzējs piegādā dokumentu tikai adresātam, vai tas saskaņā ar valsts noteikumiem par pasta sūtījumu piegādi var piegādāt dokumentu arī citai personai tajā pašā adresē?

Ja ir nepieciešams saņemšanas apstiprinājums, pasta nodaļa (Slovenská pošta, a.s. kā tradicionālais pasta pakalpojumu sniedzējs) piegādā dokumentus tikai tādā gadījumā, ja adresāts vai pilnvarotais saņēmējs (ja dokumentus nevar piegādāt adresātam), saņemot piegādi, uzrāda identitāti apliecinošu dokumentu, ļauj pierakstīt identitāti apliecinošā dokumenta numuru un apstiprina saņemšanu. Fiziskai personai adresētu dokumentu pilnvaroti saņēmēji ir adresāta laulātais un vismaz 15 gadus vecas personas, kuras dzīvo ar adresātu vienā mājā vai dzīvoklī. Taču šīm personām nevar piegādāt dokumentus, kas jāizsniedz personiski.

8.2 Ņemot vērā šīs dalībvalsts noteikumus par pasta sūtījumu piegādi, kā notiek dokumentu izsniegšana no ārvalstīm saskaņā ar 14. pantu Dokumentu izsniegšanas regulā Nr. 1393/2007, ja piegādes adresē nebija sastopams nedz adresāts, nedz arī kāda cita persona, kas ir pilnvarota saņemt piegādi (ja tas ir iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem par pasta sūtījumu piegādi, sk. iepriekš)?

Šādā gadījumā pastnieks atstāj adresāta (mājas) pastkastē rakstisku paziņojumu, ka dokumenti nodoti glabāšanai pasta nodaļā. Adresāts vai pilnvarots saņēmējs var saņemt dokumentus 18 kalendāro dienu laikā. Pēc adresāta lūguma šo termiņu var pagarināt. Ja dokumenti termiņā netiek izņemti, to piegāde kļūst neiespējama un pasta pakalpojumu sniedzējs nogādā šādus dokumentus atpakaļ sūtītājam.

8.3 Vai pasts nogaida konkrētu laika posmu, kurā var saņemt dokumentus, pirms tos nosūta atpakaļ kā nepiegādātus? Ja atbilde ir “jā”, kā adresātu informē par to, ka pasta iestādē ir pasta sūtījums, ko viņš var saņemt?

Termiņš ir 18 kalendārās dienas, un to var pagarināt pēc adresāta lūguma. Adresāts tiek informēts ar rakstisku paziņojumu adresāta (mājas) pastkastē.

9 Vai pastāv kāds rakstisks apliecinājums par to, ka dokuments ir izsniegts?

Jā. Civiltiesisku strīdu procesa kodeksā ir paredzēts saņemšanas apstiprinājums — kā tiesas dokumenta izsniegšanas pierādījums tas ir publisks dokuments. Saņemšanas apstiprinājumā sniegto informāciju uzskata par patiesu, ja nav pierādījumu par pretējo. Tiesvedības pusei, kura apstrīd saņemšanas apstiprinājumā sniegtās informācijas pareizību (argumentējot ar to, ka nav tikusi ievērota likumīgā izsniegšanas procedūra), ir pienākums sniegt tiesai pierādījumus, kas šos apgalvojumus pamato. Ja tiesa izsniedz dokumentu tiesas sēdē vai kādas procesuālās darbības laikā, par to tiek izdarīta atzīme tiesas sēdes protokolā.

E-pārvaldes likums paredz elektronisku saņemšanas apstiprinājumu, kas kalpo kā apstiprinājums par dokumenta (oficiāla ziņojuma) personisku izsniegšanu; saņēmējam ir pienākums, sniedzot elektronisku apstiprinājumu, apliecināt oficiāla elektroniska ziņojuma izsniegšanu. Izsniegšanas apstiprinājums ir priekšnosacījums, kas jāizpilda, lai oficiālā elektroniskā ziņojuma saturs būtu pieejams saņēmēja elektroniskajā pastkastē. Elektroniskajā apstiprinājumā norāda oficiālā ziņojuma izsniegšanas dienu, stundu, minūti un sekundi. Tāpat kā papīra formāta saņemšanas apstiprinājuma gadījumā tiek uzskatīts, ka elektroniskajā apstiprinājumā norādītie dati ir pareizi, ja vien netiek pierādīts pretējais, un arī tā spēkā esību var apstrīdēt.

10 Kas notiek gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ adresāts nesaņem dokumentus vai dokumenti nav izsniegti likumā noteiktajā kārtībā (piemēram, dokumenti tiek izsniegti trešai personai)? Vai, neskatoties uz to, dokumentu izsniegšana būs spēkā (piemēram, vai var tikt novērstas likuma normu neievērošanas sekas), vai dokumentu izsniegšana ir jāizdara no jauna?

Alternatīvās izsniegšanas iespējas skatīt 5., 7.1. un 7.4. punktā. Ja dokuments nav izsniegts tiesību aktos noteiktajā kārtībā, tas ir jāizsniedz atkārtoti; Slovākijas tiesību aktos nav paredzēta iespēja spēkā neesošu izsniegšanu atzīt par spēkā esošu. Ja tiesas dokumenti izsniegti, izmantojot metodi, kas nav viena no likumīgajām metodēm, izsniegšanai nav juridiska spēka un tās rezultātā neiestājas tiesību aktos noteiktās sekas.

11 Vai personai ir jāmaksā par dokumentu izsniegšanu? Ja jā, tad cik?

Par tiesas dokumentu izsniegšanu nav jāmaksā.

Lapa atjaunināta: 13/05/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Atsauksmes

Lai sniegtu atsauksmes un komentārus par mūsu jauno vietni

, izmantojiet šo veidlapu