Dokumentu izsniegšana: juridisko dokumentu oficiāla piegāde

Itālija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Ko praksē nozīmē juridiskais termins “dokumentu izsniegšana” ? Kāpēc pastāv īpaši noteikumi attiecībā uz rakstisku dokumentu izsniegšanu?

Dokumentu izsniegšana ir kodificēta procedūra, kurā fiziska vai juridiska persona var tikt informēta par juridisku darbību un kam ir dažādas likumā paredzētas sekas.

Likums paredz īpašas procedūras dokumentu izsniegšanai, lai varētu garantēt, ka adresāts tiek juridiski informēts par šiem dokumentiem — tas ir nepieciešams, lai rastos paredzētās dokumenta sekas. Tas nozīmē, ka, tiklīdz izpildīta paredzētā izsniegšanas procedūra, uzskatāms, ka adresātam ir zināms par dokumentu, un nav jāpierāda, ka adresāts ar to patiešām ir iepazinies; pēc tam var iestāties paredzētās dokumenta juridiskās sekas.

2 Kādi dokumenti ir formāli jāizsniedz?

Vienkāršu izsniegšanu (comunicazione) veic likumā paredzētos vai tiesas noteiktos gadījumos; tiek sniegts īss paziņojums par dokumentu vai paziņojamo faktu. Vienkāršu izsniegšanu veic, lai lietas dalībnieki vai citas tiesvedībā iesaistītas personas informētu, ka lietā ir veikti konkrēti pasākumi vai ka ir izdoti noteikti procesuālie dokumenti (piemēram, publicēts tiesas spriedums, lēmums par sēdes noteikšanu vai atlikšanu, vai rīkojums, ko tiesa pieņēmusi ārpus formālās sēdes).

Formāla paziņošana (notificazione) jāveic likumā paredzētos gadījumos, un tā ietver izsniedzamā dokumenta oriģināla apliecinātas kopijas piegādi. Šādi izsniegtu dokumentu avots var būt tiesa (piemēram, spriedumi, kuru pārsūdzībai atvēlēto termiņu skaita no izsniegšanas brīža) vai lietas dalībnieki (piemēram, pavēste par tiesas sēdi pēc būtības).

3 Kas ir atbildīgs par dokumentu izsniegšanu?

Vienkāršu izsniegšanu veic tiesas kanceleja (cancelliere; Civilprocesa kodeksa (Codice di Procedura Civile — “CPC”) 136. pants).

Formālu paziņošanu veic:

-           vispārīgā gadījumā — tiesu izpildītājs (ufficiale giudiziario) uz lietas dalībnieka vai prokuratūras (pubblico ministero), vai kancelejas pieteikuma pamata (CPK 137. pants). Tiesu izpildītāji rīkojas, ievērojot precīzus noteikumus par teritoriālajām pilnvarām (1959. gada 15. decembra Prezidenta dekrēta (Decreto del Presidente della Repubblica) Nr. 1229 106. un 107. pants). Tiesu izpildītāji saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1393/2007 2. pantu ir vienīgās personas, kuras pilnvarotas nosūtīt citai dalībvalstij un saņemt no citas dalībvalsts izsniegšanai paredzētos dokumentus;

-           noteiktos gadījumos — jurists (avvocato). Jurists ir tiesīgs veikt formālu paziņošanu vai nu pa pastu, ja tam lietā ir attiecīga pilnvara un to atļāvusi advokātu padome (Consiglio dell’Ordine), kurā viņš praktizē, vai tieši piegādājot dokumentu uz cita jurista adresi, kurš ir pilnvarots pieņemt izsniegto dokumentu kāda lietas dalībnieka vārdā un kurš ir reģistrēts tajā pašā advokātu padomē, kurā jurists, kas veic izsniegšanu (Likums Nr. 890/1982 un Likums Nr. 53/1994). Lai veiktu formālu paziņošanu, izmantojot sertificētu e-pastu (posta elettronica certificata, “PEC”) uz e-pasta adresi, kas iegūta no publiska reģistra, juristam nav nepieciešama atļauja no advokātu padomes (Likuma Nr. 53/1994 3.bis pants).

4 Adreses noskaidrošana

4.1 Vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regulu (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs pieprasījuma saņēmēja iestāde šajā dalībvalstī pēc savas iniciatīvas cenšas noskaidrot adresāta, kam ir jāizsniedz dokumenti, atrašanās vietu, ja adresāts vairs nedzīvo adresē, kas zināma pieprasītājai iestādei?

Itālijā saņēmēja iestāde ir Romas apelācijas instances tiesas Vienotais tiesu izpildītāju birojs (Ufficio Unico degli Ufficiali Giudiziari presso la Corte di Appello di Roma, adrese — Viale Giulio Cesare 52, Roma); tas nosūta izsniegšanas pieprasījumu attiecīgās vietas tiesu izpildītājam.

Ja adresāts nav atrodams pieprasījumu iesniegušā lietas dalībnieka norādītajā adresē, tiesu izpildītājs veic šādas darbības:

-           fiziskām personām: iztaujā adresē dzīvojošās personas vai kaimiņus, vēršas vietējā iedzīvotāju reģistra birojā (servizio anagrafe del comune) (ja dokumentā norādīts dzimšanas datums un vieta);

-           juridiskām personām: tiesu izpildītājs atdod dokumentu pieprasījumu iesniegušajam lietas dalībniekam, lai tas varētu lūgt izsniegšanu adresāta juridiskajam pārstāvim. Šādā gadījumā dokumentā jābūt iekļautam juridiskā pārstāvja vārdam un tā personīgajai dzīvesvietai (CPK 145. pants).

4.2 Vai ārvalstu tiesu iestādēm un/vai tiesvedības pusēm ir piekļuve reģistriem vai pakalpojumiem šajā dalībvalstī, kas ļauj noskaidrot personas pašreizējo adresi? Ja jā, tad kādi reģistri vai pakalpojumi ir pieejami un kādas procedūras jāievēro? Kāda maksa, ja tāda ir, būtu jāmaksā?

Adrese ir jānorāda pieprasījumu iesniegušajai iestādei vai lietas dalībniekam, un viņi to uzzina no viņiem pieejamajiem dokumentiem. Ja ir jāveic meklēšana, ir jānošķir:

-           fiziskas personas: Civillietās centrāla reģistra nav; ir jāsaņem izziņa no vietējā iedzīvotāju reģistra biroja, kas parasti sniedz atbildes uz pamatotiem rakstiskiem lietas dalībnieku vai to juristu pieprasījumiem un norāda, vai ir paredzēta nodeva (Romā patlaban — 0,26 EUR par katru izziņu) vai nepieciešams kas cits (parasti — apzīmogota aploksne ar pieteikuma iesniedzēja adresi atbildes sniegšanai). Kopš 2016. gada iedzīvotāju reģistra izziņas, ko juridiskie biroji pieprasa juridisko dokumentu izsniegšanai, ir atbrīvotas no zīmognodevas un, ja tās pieprasa elektroniski, ir atbrīvotas no administratīvās nodevas 0,26 EUR;

-           juridiskas personas un uzņēmumi: Komercreģistrs ir publisks un to uztur provinces komercpalāta (camera di commercio). Ar to var iepazīties, izmantojot portālu registroimprese.it. Nodevas lielums ir aptuveni 7,00 EUR. Pastāv arī profesionālās apvienības un tīmekļa pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz pieprasīto informāciju saviem abonentiem.

4.3 Kā iestādes šajā dalībvalstī nodarbojas ar lūgumiem, kas nosūtīti saskaņā ar Padomes 2001. gada 28. maija Regulu (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās, kuru mērķis ir atklāt personas pašreizējo adresi?

Iesniegt pieprasījumu, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1206/2001, par adreses esamību Itālijā nav iespējams.

5 Kādā veidā parasti tiek izsniegts dokuments? Vai pastāv alternatīvas metodes, ko var izmantot (citas metodes, kas nav 6. punktā minētā alternatīvā izsniegšana)?

Vienkāršu izsniegšanu veic, izmantojot “kancelejas paziņojumu” (biglietto di cancelleria), kas var būt papīra formā vai nosūtīts, izmantojot sertificētu e-pastu (PEC), kā paredzēts CPK 136. pantā (grozīts ar Likumu Nr. 183/2011). Ja tā ir papīra formā, paziņojumam ir divas daļas, no kurām vienu tiesas kanceleja nosūta adresātam, kas parakstās kvītī par saņemšanu, bet otra paliek kancelejas lietas materiālos. Ja to nosūta, izmantojot sertificētu e-pastu, paziņojums sastāv no ziņas, kas nosūtīta uz adresi, kuru jurists norādījis pavēstē vai citā uzsākšanas dokumentā.

Sertificēta e-pasta izmantošana vienkāršai izsniegšanai kļuva obligāta ar Likumdošanas dekrēta (Decreto Legislativo) Nr. 179/2012 16. panta 4. punkta stāšanos spēkā, kurā paredzēts, ka vienkāršu izsniegšanu un formālu paziņošanu kanceleja veic vienīgi elektroniski uz PEC adresi.

Ja izsniegšanu nav iespējams veikt, izmantojot PEC, kancelejas paziņojumu var sūtīt pa faksu vai nodot tiesu izpildītājam formālai paziņošanai.

Formālu paziņošanu veic tiesu izpildītājs; ja adrese atrodas pašvaldībā (comune), kurā atrodas tiesu izpildītāja birojs, tiesu izpildītājs dokumentu izsniedz personīgi, bet, ja adrese atrodas ārpus tiesu izpildītāja apkalpotās pašvaldības, tiesu izpildītājs izsniedz dokumentu ar pasta starpniecību (Prezidenta dekrēta Nr. 1229/1959 106. un 107. pants), ja vien pieprasījumu iesniegušais lietas dalībnieks vai iestāde tieši nepieprasa izsniegšanu personīgi. Formāla paziņošana ietver dokumenta oriģināla apliecinātas kopijas piegādi adresātam (CPK 137. pants), un to veic darbdienās no plkst. 07.00 līdz 21.00 (CPK 147. pants).

Formāla paziņošana, izsniedzot personīgi. Tiesu izpildītājs kopiju nogādā personīgi adresātam — vēlams dzīvesvietā, lai aizsargātu tā privāto dzīvi, bet citos gadījumos — jebkur tiesu izpildītāja teritoriālo pilnvaru robežās.

Ja fiziska vai juridiska persona kā saņemšanas vietu norādījusi citas personas dzīvesvietu vai biroju, dokumenti jāizsniedz tai personai, kura ir pilnvarota saņemt dokumentus šajā adresē, un to uzskata par izsniegšanu adresātam (CPK 141. pants). No šī noteikuma paredzēts izņēmums, ka pavēstes par izlikšanu (citazioni per convalida di sfratto), izpildu dokumentus (titoli esecutivi) un rīkojumus par maksājumu veikšanu (precetti di pagamento) nevar izsniegt norādītā izsniegšanas adresē.

Saskaņā ar likumu izsniegšanu valsts pārvaldes iestādēm veic valsts juridiskajā birojā (Avvocatura di Stato, CPK 144. pants).

Ja izsniegšanu veic juridiskai personai, dokumentu piegādā pārstāvim vai citai personai, kura ir pilnvarota pieņemt izsniegtus dokumentus, sabiedrības juridiskajā adresē, bet, ja šādu personu nav — durvju sargam, tomēr šādā gadījumā izsniegšanu var veikt arī fiziskai personai, kura pārstāv sabiedrību, izmantojot procedūru, kas paredzēta formālam paziņojumam fiziskai personai, ja izsniedzamajā dokumentā šī persona norādīta kā pārstāvis un arī norādīta tās dzīvesvieta, uzturēšanās vieta vai galveno interešu centrs (CPK 145. pants).

Formāla paziņošana pa pastu. Formālu paziņošanu kā alternatīvu izsniegšanai personīgi var veikt ar pasta starpniecību, ja vien likums to tieši neaizliedz (noteikts ar CPK 149. pantu un Likumu Nr. 890/1982). Ja izsniegšana jāveic pašvaldībā, kurā atrodas tiesu izpildītāja birojs, tiesu izpildītājs var izmantot pasta pakalpojumus; ja izsniegšana jāveic citur, tiesu izpildītājam ir jāizmanto pasta pakalpojumi. Šādos gadījumos dokumenta kopiju ievieto īpašā aploksnē, kura paredzēta ierakstītām vēstulēm, pievienojot saņemšanas apstiprinājuma pasakni, kas, tāpat kā aploksne, ir zaļā krāsā un atbilst standarta formai, kas ļauj tos izsekot. Šādi tiesu izpildītājs var arī veikt formālu izsniegšanu ārpus tā darbības teritorijas.

6 Vai civilajā tiesvedībā ir pieļaujama elektroniska dokumentu izsniegšana (tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšana, izmantojot attālinātas elektroniskās saziņas līdzekļus, piemēram, e-pastu, drošas interneta lietotnes, faksu, īsziņas utt.)? Ja jā, kāda veida tiesvedībās šāda metode ir paredzēta? Vai ir kādi ierobežojumi šādas dokumentu izsniegšanas metodes izmantojamībai/pieejamībai, atkarībā no tā, kas ir adresāts (juridiskas profesijas pārstāvis, juridiska persona, uzņēmums vai cita veida uzņēmējs utt.)?

Kopš Likumdošanas dekrēta Nr. 179/2012 16. panta 4. punkta stāšanās spēkā vienkārša izsniegšana, ko veic kanceleja, notiek tikai elektroniski uz sertificētā e-pasta (PEC) adresi. Šī procedūra tagad ir primārais vienkāršas izsniegšanas paņēmiens, ko var izmantot visu veidu procesos. Kancelejas paziņojumu var sūtīt pa faksu vai nodot tiesu izpildītājam formālai paziņošanai tikai tad, ja paziņošanu nav iespējams veikt, izmantojot PEC.

Formālu paziņošanu var veikt, izmantojot sertificētu e-pastu; šim mērķim var izgatavot papīra dokumenta elektronisku kopiju (CPK 149.bis pants). Šī procedūra turpmāk būs arī parastais formālās paziņošanas paņēmiens kā alternatīva tiešai personīgai izsniegšanai adresātam rokās, un to varēs izmantot visu veidu procesos.

Lai šī procedūra pienācīgi darbotos, dažādām personām attiecīgajos reģistros ir jānorāda to sertificētā e-pasta adrese: praktizējošiem juristiem, juridiskām personām, komercuzņēmumiem un publiskām struktūrām. Šādi tiesu izpildītājs un lietas dalībnieka juridiskais pārstāvis var veikt formālu paziņošanu autentificēta, digitāli parakstīta elektroniskā dokumenta formā, piegādājot to PEC adresē (CPK 149.bis pants), ko iegūst no publiska reģistra.

Formālās paziņošanas kvītī jābūt ietvertam apliecinājumam par digitālās kopijas atbilstību dokumentam, no kura tā kopēta, kā arī pakalpojuma sniedzēja fiksētajiem datiem par pieņemšanu un piegādi adresāta iesūtnē, kuros ir ziņojuma identifikācijas kods.

Vienkāršu izsniegšanu vai formālu paziņošanu nedrīkst veikt, izmantojot citus elektronisko sakaru veidus (piemēram, īsziņu vai e-pasta adresi, kas nav PEC adrese), jo šie paņēmieni nedod juridisku garantiju, ka adresāts saņēmis ziņojumu.

7 “Alternatīvā” izsniegšana

7.1 Vai šīs dalībvalsts tiesību aktos ir paredzētas citas izsniegšanas metodes gadījumos, kad nav bijis iespējams izsniegt dokumentus adresātam (piemēram, paziņojums uz mājas adresi, tiesu izpildītājam, izmantojot pasta pakalpojumus vai publicējot sludinājumu)?

Formāla paziņošana, izsniedzot personīgi

Izsniegšanu var veikt arī adresāta pastāvīgajā dzīvesvietā (abituale dimora), bet, ja tā nav zināma — pašvaldībā, kurā tas īslaicīgi uzturas (dimora temporanea), vai pašvaldībā, kurā tas izveidojis savu galveno uzņēmējdarbības un interešu centru (domicilio), pēc tam, kad ir veikta meklēšana tā dzīvesvietā, birojā vai uzņēmējdarbības vietā.

Ja adresāts šajās vietās nav atrodams, kopiju slēgtā aploksnē var nogādāt tā ģimenes loceklim vai personai, kura nodarbināta tā dzīvesvietā vai uzņēmumā, izņemot nepilngadīgus bērnus, kas nav sasnieguši 14 gadu vecumu, vai personas, kam acīmredzami nevar uzticēt šādu dokumentu. Kopiju, to neizņemot no slēgtās aploksnes, var nogādāt arī ēkas durvju sargam vai kaimiņam, kam jāparakstās saņemšanas kvītī; šādā gadījumā adresātu ierakstītā vēstulē bez saņemšanas apstiprinājuma informē, ka veikta izsniegšana. Ja adresāts pastāvīgi dzīvo uz tirdzniecības kuģa, dokumentu var izsniegt kuģa kapteinim (CPK 139. pants).

CPK 146. pants paredz, ka dokumentu aktīvā dienestā esošai personai, ja to nav iespējams izsniegt personīgi, izsniedz prokuratūrai, kas to nosūta adresāta korpusa komandierim.

Ja izsniegšanu nevienā no norādītajiem veidiem nav iespējams veikt, jo adresāts tobrīd atrodas prombūtnē un citas personas, kuras varētu saņemt dokumentu, atrodas prombūtnē vai atsakās pieņemt izsniegto dokumentu, tiesu izpildītājs dokumenta kopiju slēgtā aploksnē nodod glabāšanā tās pašvaldības rātsnamā, kurā jāizsniedz paziņojums, piestiprina pie adresāta dzīvesvietas vai biroja durvīm slēgtā aploksnē paziņojumu par nodošanu glabāšanā un nosūta adresātam ierakstītu vēstuli ar saņemšanas apstiprinājumu, lai to informētu, ka dokuments nodots glabāšanā pilsētas rātsnamā (CPK 140. pants).

Formāla paziņošana gadījumos, kad nav zināma adresāta dzīvesvieta, uzturēšanās vieta vai galveno interešu centrs

Adresāts jāmeklē ar parasto rūpību un labticīgi. Tomēr, ja adresāts nav atrodams, izsniegšanu veic, nododot kopiju glabāšanā tā pēdējās zināmās dzīvesvietas rātsnamā vai, ja dzīvesvieta nav zināma — tā dzimšanas vietas rātsnamā. Ja arī tā nav zināma vai atrodas ārvalstīs, dokumentu nogādā prokuratūrā (CPK 143. pants).

Tiesas noteikti izsniegšanas paņēmieni

Tiesa pēc pieteikuma saņemšanas vai pēc savas iniciatīvas īpašos vai steidzamos gadījumos var noteikt citus izsniegšanas paņēmienus, kas nav kodificētas procedūras. Paņēmienus var izvēlēties brīvi, taču tiem jāaizsargā adresāta privātā dzīve un tiesības uz aizstāvību (CPK 151. pants).

Bieži izmantots piemērs ir atļauja nosūtīt sūtījumu ar pasta pārvadātāja starpniecību, tā garantējot ātru piegādi. Citas sistēmas, piemēram, telegrammu izmantošana, mūsdienās ir novecojušas.

Izsniegšana, publiski paziņojot

Uz lietas dalībnieka pieteikuma pamata un pēc prokuratūras viedokļa uzklausīšanas tiesa var atļaut šādu izsniegšanu, ja adresātu skaits ir liels vai tos visus ir sarežģīti identificēt.

Dokumenta kopiju nodod glabāšanā tiesvedības tiesas pašvaldības rātsnamā un izrakstu no dokumenta publicē Oficiālajā izdevumā (Gazzetta Ufficiale della Repubblica); tiesa var arī uzdot izraksta publicēšanu laikrakstos ar vislielāko tirāžu vai izmantot citus izziņošanas veidus (CPK 150. pants).

7.2 Ja tiek izmantotas citas metodes, kad tiek uzskatīts, ka dokumenti ir izsniegti?

Personīga izsniegšana personai, kura nav adresāts. Izsniegšanas datums ir datums, kad kopija izsniegta personai, kurai tā piegādāta. Tas ir datums, kurā juridiski uzskatāms, ka adresātam ir kļuvis zināms par dokumentu, lai gan viņš ar to faktiski iepazīsies tikai vēlāk.

Formāla paziņošana saskaņā ar CPK 140. pantu. Šādai paziņošanai nepieciešamas vairākas formalitātes, un tās var netikt pabeigtas vienā dienā. Judikatūrā tiesību akts interpretēts viennozīmīgi: ir atzīts, ka datums, kad no pieteikuma iesniedzēja viedokļa ir notikusi izsniegšana, sakrīt ar pēdējo formalitāti, proti, ierakstītas vēstules nosūtīšanu, kurā ietverts paziņojums par nodošanu glabāšanā rātsnamā, savukārt no adresāta viedokļa tas ir pasta nodaļas 10 dienu glabāšanas termiņa beigu datums vai dokumenta izņemšanas datums, ja tā notikusi agrāk.

Formāla paziņošana pa pastu. Formālo paziņošanu no pieteikuma iesniedzēja viedokļa uzskata par notikušu datumā, kad dokuments nodots tiesu izpildītājam, savukārt no adresāta viedokļa tā stājas spēkā tikai tad, kad juridiski uzskatāms, ka adresātam kļuvis zināms par dokumentu. Tas notiek saņemšanas apstiprinājumā norādītajā datumā, kad piegādāts dokuments; ja persona, kura varētu to pieņemt, ir prombūtnē vai atsakās to darīt, dokumentu nodod glabāšanā pasta nodaļā — šādā gadījumā attiecīgais datums ir pasta nodaļas 10 dienu glabāšanas termiņa beigu datums vai izņemšanas datums, ja tā notikusi agrāk. Tomēr šaubu gadījumā formāla paziņošana ir spēkā ar dienu, kad pasta nodaļa apzīmogojusi sūtītājam atgriezto paziņojumu.

Neizņemts dokuments adresātam ir pieejams sešus mēnešus, lai tas jebkurā gadījumā varētu iepazīties ar tā saturu.

Formāla paziņošana gadījumos, kad nav zināma adresāta dzīvesvieta, uzturēšanās vieta vai galveno interešu centrs

Dokumentu uzskata par izsniegtu 20 dienas pēc tā nodošanas glabāšanā vai nogādāšanas prokuratūrā.

Tiesas noteikti izsniegšanas paņēmieni

Izsniegšanas datums ir atkarīgs no izvēlētā paņēmiena.

Izsniegšana, publiski paziņojot

Izsniegšana ir notikusi, kad pēc obligāto procedūru izpildes tiesu izpildītājs tās tiesas kancelejā, kurā uzsākta tiesvedība, iesniedz izsniegšanas akta un tādu dokumentu kopijas, kuri parāda darbību, ko lietas dalībnieks veicis pēc tiesas pieprasījuma (publikācija Oficiālajā izdevumā utt.).

Formāla paziņošana, izmantojot PEC

Izsniegšanu uzskata par notikušu ar brīdi, kad pakalpojumu sniedzējs datorizēto dokumentu darījis pieejamu adresāta e-pasta kastītē. Tādēļ izsniegšanas datums ir piegādes datums, un nav nepieciešams apstiprināt, ka saņēmējs izlasījis ziņojumu.

7.3 Ja alternatīva izsniegšanas metode nozīmē, ka dokumentus var nodot glabāšanā konkrētā vietā (piemēram, pastā), kā adresātu informē par to, ka dokumenti ir nodoti glabāšanā?

Paziņojums saskaņā ar CPK 140. pantu. Tiesu izpildītājs pie adresāta durvīm slēgtā aploksnē piestiprina paziņojumu, kurā izklāstīta dokumenta svarīgākā būtība un uzaicinājums to izņemt rātsnamā; tādu pašu paziņojumu nosūta adresātam ierakstītā vēstulē ar saņemšanas apstiprinājumu.

Pasta nodaļa šādu ierakstītu vēstuli nogādā adresātam vai citai piemērotai personai; ja šādu personu nevar atrast, dokumentu uz 10 dienām nodod glabāšanā par šo rajonu atbildīgajā pasta nodaļā un adresāta pastkastītē atstāj uzaicinājumu izņemt dokumentu.

Formāla paziņošana pa pastu. Pasta darbinieks, kurš nevar atrast adresātu vai citu pilnvarotu personu, ierakstītā vēstulē nosūta adresātam paziņojumu par nodošanu glabāšanā (comunicazione dell’avvenuto deposito, “CAD”), norādot, ka dokumenta kopija ir nodota glabāšanā rajona pasta nodaļā; ja pasta darbinieks veic paziņošanu pilnvarotai personai, kura nav adresāts, tas ierakstītā vēstulē nosūta adresātam paziņojumu par izsniegšanu (comunicazione di avvenuta notifica, “CAN”). Šādi paziņojumi par nodošanu glabāšanā vai izsniegšanu papildina formālo paziņošanu: pasta darbinieks sākotnējā saņemšanas apstiprinājumā veic piezīmi par to nosūtīšanu. Paziņojumu mērķis ir nodrošināt, ka adresāts var faktiski iepazīties ar dokumentu, un tas neietekmē izsniegšanas datumu — tas joprojām ir pasta nodaļas 10 dienu glabāšanas termiņa beigu datums vai izņemšanas datums, ja tā notikusi agrāk.

Pasta darbinieks šīs darbības var veikt tikai tad, ja adresātam ir korespondences saņemšanai piemērota vēstuļu kastīte, uz kuras uzrakstīts tā vārds.

7.4 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, kādas tam var būt sekas? Vai uzskata, ka dokumenti ir tiešām izsniegti, ja atteikums nebija likumīgs?

Ja adresāts atsakās pieņemt personīgi izsniegtu formālu paziņojumu, tiesu izpildītājs šo faktu fiksē izsniegšanas aktā, un uzskatāms, ka izsniegšana notikusi tiesiski (CPK 138. pants).

Ja tiek veikta formāla paziņošana pa pastu un adresāts atsakās pieņemt dokumentu vai parakstīties piegādes aktā, pasta darbinieks šo faktu fiksē saņemšanas apstiprinājumā, un izsniegšanu uzskata par spēkā esošu un veiktu.

8 Izsniegšana, izmantojot pasta pakalpojumus, no ārvalstīm (Dokumentu izsniegšanas regulas 14. pants)

8.1 Ja pasta pakalpojumu sniedzējs izsniedz dokumentu, kas no ārvalstīm nosūtīts adresātam šajā dalībvalstī, situācijā, kad ir nepieciešams saņemšanas apstiprinājums (Dokumentu izsniegšanas regulas 14. pants), vai pasta pakalpojumu sniedzējs piegādā dokumentu tikai adresātam, vai tas saskaņā ar valsts noteikumiem par pasta sūtījumu piegādi var piegādāt dokumentu arī citai personai tajā pašā adresē?

Šo jautājumu regulē Itālijas sakaru regulatora (Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni, “AGCOM”) rezolūcija 385/13/CONS, kas publicēta 2013. gada 16. jūlija Oficiālajā izdevumā Nr. 165 un pieejama tīmekļa vietnē http://www.agcom.it/. Pasta darbinieks piegādā ierakstīto vēstuli adresātam norādītajā adresē vai citai piemērotai personai atbilstīgi tiesību aktiem par ierakstītu vēstuļu piegādi: kādam no adresāta tuvākajiem ģimenes locekļiem, kopdzīves partnerim, darba kolēģim, durvju sargam vai kaimiņam, kurš to pieņem. Organizācijām, juridiskām personām un apvienībām adresētas ierakstītas vēstules piegādā juridiskajam pārstāvim vai atbildīgajam darbiniekam.

8.2 Ņemot vērā šīs dalībvalsts noteikumus par pasta sūtījumu piegādi, kā notiek dokumentu izsniegšana no ārvalstīm saskaņā ar 14. pantu Dokumentu izsniegšanas regulā Nr. 1393/2007, ja piegādes adresē nebija sastopams nedz adresāts, nedz arī kāda cita persona, kas ir pilnvarota saņemt piegādi (ja tas ir iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem par pasta sūtījumu piegādi, sk. iepriekš)?

Ja pasta darbinieks nevar atrast piemērotu personu, dokumentu nodod glabāšanā pasta nodaļā, kas ir atbildīga par konkrēto rajonu.

8.3 Vai pasts nogaida konkrētu laika posmu, kurā var saņemt dokumentus, pirms tos nosūta atpakaļ kā nepiegādātus? Ja atbilde ir “jā”, kā adresātu informē par to, ka pasta iestādē ir pasta sūtījums, ko viņš var saņemt?

Termiņš juridisku dokumentu glabāšanai pasta nodaļā ir 10 dienas; par piegādi atbildīgais pasta darbinieks informē adresātu, ka dokuments tiek glabāts, izmantojot paziņojumu slēgtā aploksnē, kuru nosūta ierakstītā vēstulē ar saņemšanas apstiprinājumu; ja adresāts ir prombūtnē, to piestiprina tā dzīvesvietas parādes durvīm vai ievieto pastkastītē. Šajā paziņojumā jāiekļauj tiešs aicinājums izņemt dokumentu ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā, brīdinot, ka formāls paziņojums tiks uzskatīts par veiktu 10 dienas pēc dokumenta nodošanas glabāšanā pasta nodaļā un ka, ja dokuments netiks izņemts sešu mēnešu laikā, to atgriezīs sūtītājam.

Ja adresāts vai jebkurš tā pārstāvis ierakstīto vēstuli nav izņēmis 10 dienu laikā no vēstules nosūtīšanas, saņemšanas apstiprinājumu divu dienu laikā (šāds termiņš ir noteikts ar Likumu Nr. 205/2017 un tiek piemērots no 2018. gada 1. jūnija) ierakstītā vēstulē atgriež sūtītājam, norādot datumu, kurā beidzies glabāšanas termiņš un attiecīgi stājies spēkā formālais paziņojums. Ja no dienas, kad dokuments nodots glabāšanā pasta nodaļā, pagājuši seši mēneši un adresāts to nav izņēmis, dokumentu atgriež sūtītājam.

9 Vai pastāv kāds rakstisks apliecinājums par to, ka dokuments ir izsniegts?

Personai, kura veic formālu paziņošanu, gan paziņotajā kopijā, gan oriģinālā jānorāda izsniegšanas datums, veids un vieta, lai būtu iespējams novērtēt procedūras atbilstību prasībām. Tai jānorāda visi veiktie meklēšanas pieprasījumi, ieskaitot meklēšanu iedzīvotāju reģistra birojā (CPK 148. pants).

Aktā par formālu paziņošanu pa pastu jābūt norādītam dokumenta nosūtīšanas datumam un nosūtītājai pasta nodaļai. Saņemšanas apstiprinājumam, ko atgriež sūtītājam, jābūt pievienotam kā dokumentāram pierādījumam par dokumenta izsniegšanu.

Ja pasta darbinieks saņemšanas apstiprinājumā norāda, ka adresāts nav zināms vai ir pametis uz aploksnes norādīto adresi, izsniegšana netiek veikta.

Tiesu izpildītāja akts ir oficiāls dokuments un, ja vien netiek pierādīts, ka tas ir nepatiess, ir uzskatāms par pierādījumu, kas noticis tiesu izpildītāja klātbūtnē un paskaidrots tam; tas ir prezumptīvs pierādījums attiecībā uz citiem apstākļiem, par kuriem tiesu izpildītājs nav pārliecinājies personīgi (piemēram, faktu, ka persona, kura pieņēmusi piegādāto dokumentu, ir adresāta ģimenes loceklis vai nodarbināta tā dzīvesvietā).

10 Kas notiek gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ adresāts nesaņem dokumentus vai dokumenti nav izsniegti likumā noteiktajā kārtībā (piemēram, dokumenti tiek izsniegti trešai personai)? Vai, neskatoties uz to, dokumentu izsniegšana būs spēkā (piemēram, vai var tikt novērstas likuma normu neievērošanas sekas), vai dokumentu izsniegšana ir jāizdara no jauna?

Formāla paziņošana nav spēkā, ja nav ievērotas noteiktās procedūras, kas garantē principu: uzskatāms, ka lietas dalībniekam kļuvis zināms par dokumentu — proti, nav ievēroti noteikumi attiecībā uz personu, kura pieņem kopijas piegādi, vai pastāv patiesa neskaidrība (incertezza assoluta) par personu, kam dokuments nodots, vai nodošanas datumu (CPK 160. pants).

Izsniegšanas spēkā neesību var novērst, ja izsniegšanas mērķis tomēr ir sasniegts, piemēram, ja adresāts ierodas tiesā; pretējā gadījumā izsniegšanu jāmēģina veikt no jauna.

Neskaidrībai par paziņošanas datumu jābūt patiesai; to nevar novērst, ja no tās ir atkarīgs beigu termiņš. Ja oriģinālā un kopijā norādītie datumi atšķiras, noteicošais ir adresāta kopijā norādītais datums, lai nodrošinātu adresāta tiesības uz aizstāvību.

Tiesas ir atzinušas, ka formāla paziņošana nav veikta un paziņošanas neesību nevar novērst, ja dokuments vispār nav ticis izsniegts vai tas izsniegts tādā adresē vai tādai personai, kas ar adresātu nekādi nav saistīta. Izsniegšanas spēkā neesību nevar novērst arī tad, ja pastāv nesakritības starp oriģinālu un kopiju, kas liedz adresātam pienācīgi aizstāvēties. Ja formāla izsniegšana nav notikusi, novēršanu nevar veikt un dokumenta formālas paziņošanas process ir jāsāk no jauna.

11 Vai personai ir jāmaksā par dokumentu izsniegšanu? Ja jā, tad cik?

Civillietās lietas dalībniekam, kurš pieprasījis formālu izsniegšanu, jāsedz izmaksas, ko veido valsts kasei (erario) maksājamās nodevas, kā arī transporta un piegādes izdevumi, kas radušies tiesu izpildītājam par dokumentu izsniegšanu ārpus tiesu izpildītāja biroja.

Šo jautājumu regulē 2002. gada 30. maija Prezidenta dekrēts Nr. 115 (Konsolidētais likums par juridiskajām izmaksām), kurā noteikta arī šo izmaksu summa. Lietas dalībniekam, kurš uzsāk procesu, jāveic nodevu, transporta un piegādes izdevumu priekšapmaksa fiksētas summas 27,00 EUR apmērā par formālu paziņojumu izsniegšanu pēc kancelejas pieprasījuma; ja formālu izsniegšanu pieprasījuši lietas dalībnieki, pieteikuma iesniedzējam jāmaksā Prezidenta dekrēta Nr. 115/2002 34. un turpmākajos pantos norādītā nodeva, kas atšķiras atkarībā no adresātu skaita, attāluma kilometros un steidzamības.

Citās tiesību nozarēs, ieskaitot nodarbinātības un sociālā nodrošinājuma lietas, atšķiršanas un laulības šķiršanas procesus, kā arī lietas, kurās maznodrošinātai personai ir tiesības uz valsts juridisko palīdzību, lietas dalībnieks ir atbrīvots no izsniegšanas izmaksu segšanas, ko veic valsts kase.

Formālai paziņošanai, kas pieprasīta saskaņā ar Regulu Nr. 1393/2007, nepiemēro izmaksas, izņemot izmaksas, kas radušās tāpēc, ka ir nodarbināts tiesu izpildītājs vai persona, kura ir kompetenta saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem, un atbilst vienreizējai fiksētai samaksai, ko attiecīgā dalībvalsts iepriekš noteikusi, ievērojot proporcionalitātes un nediskriminācijas principu (Regulas Nr. 1393/2007 11. pants).

Lapa atjaunināta: 03/12/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Atsauksmes

Lai sniegtu atsauksmes un komentārus par mūsu jauno vietni

, izmantojiet šo veidlapu