Dokumentu izsniegšana: juridisko dokumentu oficiāla piegāde

Francija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Ko praksē nozīmē juridiskais termins “dokumentu izsniegšana” ? Kāpēc pastāv īpaši noteikumi attiecībā uz rakstisku dokumentu izsniegšanu?

Formāla izsniegšana (oficiāla paziņošana) ir izsniegšana, ko veic tiesu izpildītājs.

Civilprocesa kodeksa (Code de procédure civile) 651. pantā ir paredzēts, ka “dokumenti ir jādara zināmi ieinteresētajām personām, tos iesniedzot”.

Izsniegšanu var veikt oficiālas paziņošanas veidā, kas nozīmē, ka dokumentu izsniedz ar tiesu izpildītāja aktu (otrā daļa), vai vienkārša paziņojuma veidā bez tiesu izpildītāja iesaistes.

Formālas izsniegšanas pareizību nodrošina, ievērojot striktus vispārējos nosacījumus attiecībā uz laikiem un dienām, kurās izsniegšanu var veikt, un formālās prasības, kas noteiktas Civilprocesa kodeksa 653. un turpmākajos pantos.

  • Saite uz Civilprocesa kodeksa noteikumiem par izsniegšanu: klikšķiniet ŠEIT

2 Kādi dokumenti ir formāli jāizsniedz?

Visi lietā svarīgie dokumenti ir jāizsniedz otrai pusei. Procesuālais dokuments ir dokuments, ar ko tiek atļauts sākt, veikt, apturēt vai izbeigt tiesvedību vai izpildīt spriedumu (piemēram, tiesas pavēste, atzinums, lietas izklāsts, izsniegtais spriedums).

Ar Civilprocesa kodeksu ir apstiprināta jaukta sistēma procesuālo dokumentu izsniegšanai: izsniegšanu vienmēr var veikt formāli (Civilprocesa kodeksa 651. panta trešā daļa) pat tad, ja saskaņā ar likumu to iespējams veikt citā formā. Turpretī, ja ar likumu ir noteikta formālas izsniegšanas prasība, citas izsniegšanas formas nav atbilstīgas.

3 Kas ir atbildīgs par dokumentu izsniegšanu?

Tiesu izpildītājiem attiecībā uz formālu izsniegšanu ir monopols tādā ziņā, ka viņi ir vienīgās amatpersonas, kuras ir pilnvarotas veikt izsniegšanu. Pildot savas pilnvaras, viņi var uzticēt izsniegšanu zvērinātiem lietvežiem, par kuriem viņiem ir civilatbildība.

Dokumentu parastu izsniegšanu var veikt jebkura persona, kurai, izsniedzot dokumentus, jānorāda savs vārds un uzvārds vai uzņēmuma nosaukums un dzīvesvieta vai juridiskā adrese (Civilprocesa kodeksa 665. pants). Izsniegšanu var veikt arī pēc tiesas sekretāra pieprasījuma (noteiktos gadījumos pavēstes vai sprieduma izsniegšanai).

4 Adreses noskaidrošana

4.1 Vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regulu (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs pieprasījuma saņēmēja iestāde šajā dalībvalstī pēc savas iniciatīvas cenšas noskaidrot adresāta, kam ir jāizsniedz dokumenti, atrašanās vietu, ja adresāts vairs nedzīvo adresē, kas zināma pieprasītājai iestādei?

Ja Francijas iestādei (prokuroram vai tiesu izpildītājam) ir jāizsniedz dokuments no ārvalstīm un ir konstatēts, ka persona vairs nedzīvo norādītajā adresē, attiecīgajai iestādei ir jāveic nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu konkrētās personas dzīvesvietas precīzu adresi.

Šajā nolūkā prokurors var piekļūt dažādiem reģistriem un jo īpaši sociālā nodrošinājuma reģistriem. Sniegtā informācija ir saistīta ar parādnieka adresi, parādnieka darba devēja adresi un iestādēm, kurās uz parādnieka vārda ir atvērts konts, neietverot nekādu citu informāciju.

Turklāt civillietu izpildes procesā saskaņā ar Civillietu izpildes procesa kodeksa (Code des procédures civiles d'exécution) L. 152.-1. pantu tiesu izpildītājiem ir tieša piekļuve informācijai, ko pārvalda valsts pārvaldes iestādes vai departamenti un valsts iestādes un uzņēmumi, un struktūras, kuras kontrolē administratīvā iestāde.

4.2 Vai ārvalstu tiesu iestādēm un/vai tiesvedības pusēm ir piekļuve reģistriem vai pakalpojumiem šajā dalībvalstī, kas ļauj noskaidrot personas pašreizējo adresi? Ja jā, tad kādi reģistri vai pakalpojumi ir pieejami un kādas procedūras jāievēro? Kāda maksa, ja tāda ir, būtu jāmaksā?

Izņemot informāciju publiskajā telpā (piemēram, tālruņu katalogos), ārvalstu tiesu iestādes vai tiesvedībā iesaistītās puses nevar piekļūt reģistriem, kuros ir iekļauti personas dati, piemēram, parādnieka adrese.

Saskaņā ar Francijas tiesību aktiem šāda piekļuve ir iespējama tikai civillietu izpildes procesā vai tiesvedībā ar tiesas izdotu lēmumu (sk. 1.3. jautājumu).

4.3 Kā iestādes šajā dalībvalstī nodarbojas ar lūgumiem, kas nosūtīti saskaņā ar Padomes 2001. gada 28. maija Regulu (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās, kuru mērķis ir atklāt personas pašreizējo adresi?

Civilprocesa kodeksā nav nosacījumu, ar kuriem var aizliegt izmantot Regulu (EK) Nr. 1206/2001, lai ļautu noskaidrot personas adresi. Tomēr, atsaucoties uz regulu, ir jāievēro kodeksa nosacījumi. Saskaņā ar Francijas tiesību aktiem civiltiesām nav tiešas piekļuves iedzīvotāju reģistriem, kā tas ir citās dalībvalstīs. Tādējādi Regulu (EK) Nr. 1206/2001 varētu izmantot, ja trešās personas rīcībā būtu dokuments, kurā norādīta attiecīgās personas adrese. Šajā gadījumā un saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 138. un turpmākajiem pantiem tiesnesis varētu pavēlēt trešai personai uzrādīt attiecīgo dokumentu, lai gan trešā persona varētu atsaukties uz juridisku šķērsli (piemēram, advokāta un klienta saziņas konfidencialitāti).

5 Kādā veidā parasti tiek izsniegts dokuments? Vai pastāv alternatīvas metodes, ko var izmantot (citas metodes, kas nav 6. punktā minētā alternatīvā izsniegšana)?

Izsniegšana parastās procedūras ietvaros tiek veikta, izmantojot aizlīmētu aploksni vai vēstuli (Civilprocesa kodeksa 667. pants), nosūtot to pa pastu vai izmantojot piegādes pakalpojumus un saņemšanu pret parakstu vai kvīti. Izsniegšanas paziņojumā ir jāiekļauj visa informācija, kas saistīta ar sūtītāja uzvārdu un vārdu vai uzņēmuma nosaukumu, kā arī personas dzīvesvietu vai juridisko adresi. Izsniegšanas paziņojumā ir jānorāda adresāts (Civilprocesa kodeksa 665. pants). Visa šī informācija ir nepieciešama, lai noteiktu izsniegšanas spēkā neesību (Civilprocesa kodeksa 693. pants).

Ja adresāts ir fiziska persona, izsniegšana tiek veikta personas dzīvesvietā vai jebkurā citā vietā, ja tā notiek personiski, vai izsniegšanas adresē, ja tas ir pieļaujams vai noteikts ar likumu. Ja attiecīgā persona ir juridiska persona, izsniegšana tiek veikta tās juridiskajā adresē vai, ja tas nav iespējams, personiski vienam no juridiskās personas pārstāvjiem, kurš ir pilnvarots saņemt izsniegšanas paziņojumu.

Attiecībā uz personu, kura veic izsniegšanu, datums ir tas, kurā vēstule ir nosūtīta, kas redzams izdevējbiroja zīmogā. Attiecībā uz personu, kurai dokumentu izsniedz, datums atbilst vēstules saņemšanas datumam. Ierakstītas vēstules gadījumā, kurai nepieciešams saņemšanas apstiprinājums, datums atbilst tam, ko pasta iestāde ir norādījusi kā datumu, kurā vēstule ir nodota adresātam.

Izsniegšana starp advokātiem tiek veikta, kad vienam advokātam ir jāizsniedz dokuments citam advokātam (Civilprocesa kodeksa 671.–673. pants). Tas vienmēr notiek tiesā vienā no diviem veidiem: formāla izsniegšana (kurā jāiesaista tiesu izpildītājs, kurš uzliek savu zīmogu un parakstu uz dokumenta un kopijas) vai tieša izsniegšana (kuras ietvaros advokātam, kuram dokuments adresēts, tiek izsniegtas divas tā kopijas, un attiecīgais advokāts atdod atpakaļ vienu kopiju, uz kuras norādīts datums un uzlikts zīmogs).

Formālu izsniegšanu veic tiesu izpildītāji savas dzīvesvietas adresei piekritīgajā reģionālajā tiesā (tribunal de grande instance). Ja vien tiesnesis nav devis atļauju, formālu izsniegšanu drīkst veikt tikai darba dienās no plkst. 6.00 līdz 21.00. Civilprocesa kodeksa 663. pantā ir uzskaitīta informācija, kurai ir jābūt redzamai uz abiem tiesu izpildītāja aktu oriģināliem. Jebkādu nepilnību gadījumā ir iespējams pasludināt izsniegšanas spēkā neesību (Civilprocesa kodeksa 693. pants). Formāla izsniegšana ir jāveic personiski. Ja tas nav iespējams, izsniegšanu var veikt deklarētajā vai faktiskajā dzīvesvietā. Ja šīs otrās izsniegšanas metodes nosacījumi netiek izpildīti, formālu izsniegšanu veic, nosūtot adresātam izsniegšanas apliecinājumu (par to, ka izsniegšana veikta tiesu izpildītāja birojā).

6 Vai civilajā tiesvedībā ir pieļaujama elektroniska dokumentu izsniegšana (tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšana, izmantojot attālinātas elektroniskās saziņas līdzekļus, piemēram, e-pastu, drošas interneta lietotnes, faksu, īsziņas utt.)? Ja jā, kāda veida tiesvedībās šāda metode ir paredzēta? Vai ir kādi ierobežojumi šādas dokumentu izsniegšanas metodes izmantojamībai/pieejamībai, atkarībā no tā, kas ir adresāts (juridiskas profesijas pārstāvis, juridiska persona, uzņēmums vai cita veida uzņēmējs utt.)?

Civilprocesa kodeksa 748.-1. pantā ir paredzēts, ka procesuālo dokumentu, paziņojumu, brīdinājumu vai pavēstu, pārskatu, oficiālu ziņojumu un tiesas spriedumu izpildāmo oriģinālu kopiju nosūtīšanu, piegādi un izsniegšanu noteiktos apstākļos var veikt elektroniski.

Saistībā ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu tiesu sistēmā ir izstrādāti noteikumi formālai izsniegšanai elektroniski, ko veic tiesu izpildītāji.

Izsniegšanu starp advokātiem var veikt Virtuālajā privātajā advokātu tīklā (Réseau Privé Virtuel Avocats, RPVA), ko izmanto arī procesuālo dokumentu apmaiņai starp advokātiem un tiesām.

Principā ar tehniskajiem dekrētiem, kuros paredzēti konkrēti nosacījumi attiecībā uz elektronisko apmaiņu, elektroniskā komunikācija tiek ierobežota līdz noteiktiem profesionāļiem, galvenokārt advokātiem un tiesu izpildītājiem.

Elektroniskā komunikācija ir iespējama lielākajā daļā tiesu (reģionālajās tiesās (tribunaux de grande instance), komerctiesās (tribunaux de commerce), apelācijas tiesās (cours d'appel), kasācijas tiesās (Cour de cassation) un retākos gadījumos rajona tiesās (tribunaux d'instance)).

Turklāt skaidri noteiktos gadījumos un apstākļos konkrētus dokumentus no reģistra (paziņojumus par tiesas sēdēm vai atsevišķām juridiskajām personām, pavēstes) var nosūtīt pusei uz e-pastu (Civilprocesa kodeksa 748.-8. un 748.-9. pants).

Jebkurā gadījumā dokumenta adresātam ir jādod skaidra piekrišana elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanai.

7 “Alternatīvā” izsniegšana

7.1 Vai šīs dalībvalsts tiesību aktos ir paredzētas citas izsniegšanas metodes gadījumos, kad nav bijis iespējams izsniegt dokumentus adresātam (piemēram, paziņojums uz mājas adresi, tiesu izpildītājam, izmantojot pasta pakalpojumus vai publicējot sludinājumu)?

Ja vienkārša izsniegšana neizdodas, ir jāveic formāla izsniegšana.

Formāla izsniegšana tiek veikta deklarētajā dzīvesvietā vai, ja deklarētā dzīvesvieta nav zināma, faktiskajā dzīvesvietā. Tādēļ tiesu izpildītājam pirms dokumenta izsniegšanas faktiskajā dzīvesvietā ir jācenšas atrast adresāta deklarēto dzīvesvietu.

Ja adresāta deklarētā vai faktiskā dzīvesvieta ir zināma un tiesu izpildītājs tajā neatrod attiecīgo personu, izsniegšana ir iespējama tikai tad, ja tiesu izpildītājs izsniedz dokumenta kopiju jebkurai personai, kura sastopama attiecīgajā deklarētajā vai faktiskajā dzīvesvietā. Ja dokumenta personiska izsniegšana nav iespējama, ir jāveic vairākas formalitātes, lai aizsargātu adresāta intereses: uz kopijas, kas nodota aizlīmētā aploksnē, ir jābūt noteiktai informācijai, un attiecīgajai personai ir jānosūta paziņojums parastas vēstules formā.

Ja dokumenta adresāta deklarētā dzīvesvieta, faktiskā dzīvesvieta vai darbavieta nav zināma, tiesu izpildītājs var likumīgi glabāt dokumentu savā birojā. Tādā gadījumā tiesu izpildītājs izstrādā protokolu, kurā precīzi izklāstītas visas darbības, kas veiktas, lai atrastu attiecīgo personu. Tajā pašā dienā vai ne vēlāk kā nākamajā darba dienā tiesu izpildītājam ierakstītā vēstulē, kurai nepieciešams saņemšanas apstiprinājums, ir jānosūta adresātam uz viņa pēdējo zināmo adresi protokola kopija un izsniedzamais dokuments. Tajā pašā dienā tiesu izpildītājs informē adresātu par šīs formalitātes veikšanu, nosūtot šo informāciju parastas vēstules formā.

7.2 Ja tiek izmantotas citas metodes, kad tiek uzskatīts, ka dokumenti ir izsniegti?

Tiek uzskatīts, ka formāla izsniegšana ir notikusi tajā dienā, kad dokuments ir izsniegts personai deklarētās vai faktiskās dzīvesvietas adresē. Tā kā formāla izsniegšana, nododot dokumentu tiesu izpildītāja birojā, tiek uzskatīta par veiktu deklarētajā dzīvesvietā, izsniegšanas datumu nosaka piegādes mēģinājuma paziņojums, nevis kopijas nodošana tiesu izpildītāja birojā. Noteikumi attiecībā uz formālas izsniegšanas datuma noteikšanu ir piemērojami pat tad, ja paziņojums ir jāsūta.

7.3 Ja alternatīva izsniegšanas metode nozīmē, ka dokumentus var nodot glabāšanā konkrētā vietā (piemēram, pastā), kā adresātu informē par to, ka dokumenti ir nodoti glabāšanā?

Ja, piegādājot ierakstītu vēstuli, kurai nepieciešams saņemšanas apstiprinājums, pastnieks zvana par sūtījuma piegādi un adresāts nav sasniedzams, adresātu ar piegādes mēģinājuma paziņojumu informē par to, ka dokumenta kopiju var saņemt pasta nodaļā noteiktā laikā.

Ja tiesu izpildītājs ir pārliecināts, ka adrese uz izsniegšanas apliecinājuma ir pareiza, bet personiska izsniegšana nav iespējama, tiesu izpildītājs atstāj piegādes mēģinājuma paziņojumu adresāta pastkastē, pieprasot adresātam ierasties pēc dokumenta kopijas tiesu izpildītāja birojā (Civilprocesa kodeksa 656. pants).

7.4 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, kādas tam var būt sekas? Vai uzskata, ka dokumenti ir tiešām izsniegti, ja atteikums nebija likumīgs?

Dokumenta adresāta piekrišana nav obligāta prasība, lai dokumentu varētu nodot attiecīgajai personai, tāpēc, ja dokumenta adresāts nevēlas saņemt dokumentu, ko personai uzrāda tiesu izpildītājs, formāla izsniegšana tik un tā notiek personiski. Faktiski tiesu izpildītājs nevar piespiest adresātu paņemt dokumentu, ja persona atsakās to darīt; pietiek ar to, ka tiesu izpildītājs noliek dokumentu adresāta dzīvesvietā, ja persona tajā ir sastapta. Tādējādi formāla izsniegšana ir spēkā pat tad, ja adresāts atsakās no kopijas un tiesu izpildītājs noliek to uz kādas mēbeles (Parīzes Apelācijas tiesa, 1906. gada 12. decembris, S. 1907. 2.109).

8 Izsniegšana, izmantojot pasta pakalpojumus, no ārvalstīm (Dokumentu izsniegšanas regulas 14. pants)

8.1 Ja pasta pakalpojumu sniedzējs izsniedz dokumentu, kas no ārvalstīm nosūtīts adresātam šajā dalībvalstī, situācijā, kad ir nepieciešams saņemšanas apstiprinājums (Dokumentu izsniegšanas regulas 14. pants), vai pasta pakalpojumu sniedzējs piegādā dokumentu tikai adresātam, vai tas saskaņā ar valsts noteikumiem par pasta sūtījumu piegādi var piegādāt dokumentu arī citai personai tajā pašā adresē?

Ja izsniegšana notiek ar pasta starpniecību, situācijā, kad ir nepieciešams saņemšanas apstiprinājums, persona, kura piegādā vēstuli, parasti nodod vēstuli tai personai, kurai tā adresēta, ja vien adresāts nav pilnvarojis trešo personu saņemt šādus dokumentus.

8.2 Ņemot vērā šīs dalībvalsts noteikumus par pasta sūtījumu piegādi, kā notiek dokumentu izsniegšana no ārvalstīm saskaņā ar 14. pantu Dokumentu izsniegšanas regulā Nr. 1393/2007, ja piegādes adresē nebija sastopams nedz adresāts, nedz arī kāda cita persona, kas ir pilnvarota saņemt piegādi (ja tas ir iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem par pasta sūtījumu piegādi, sk. iepriekš)?

Ja dokumenta adresāts vai persona, kura ir pilnvarota saņemt vēstules, kurām nepieciešams saņemšanas apstiprinājums, nesaņem dokumentu, kas tiek izsniegts ar pasta starpniecību, izsniegšana netiek uzskatīta par atbilstīgu, un ir jāatkārto formāla izsniegšana, ko veic tiesu izpildītājs.

8.3 Vai pasts nogaida konkrētu laika posmu, kurā var saņemt dokumentus, pirms tos nosūta atpakaļ kā nepiegādātus? Ja atbilde ir “jā”, kā adresātu informē par to, ka pasta iestādē ir pasta sūtījums, ko viņš var saņemt?

Ja persona, kura ir atbildīga par tādas vēstules piegādi, kam nepieciešams saņemšanas apstiprinājums, ir apmeklējusi dokumenta adresāta dzīvesvietu tad, kad adresāts (vai persona, kura ir pilnvarota saņemt ierakstītas vēstules, kam nepieciešams saņemšanas apstiprinājums) tajā nav sastopams, pastnieks atstāj piegādes mēģinājuma paziņojumu attiecīgās personas pastkastē. Piegādes mēģinājuma paziņojums ir apliecinājums tam, ka attiecīgā persona var izņemt vēstuli pasta nodaļā 15 dienu laikā. Ja attiecīgā persona neizņem vēstuli šajā termiņā, vēstule tiek nogādāta atpakaļ sūtītājam.

9 Vai pastāv kāds rakstisks apliecinājums par to, ka dokuments ir izsniegts?

Ja izsniegšana notiek ar ierakstītu vēstuli, kurai nepieciešams saņemšanas apliecinājums, pastnieks nodod adresātam vēstuli apmaiņā pret adresāta parakstu par vēstules saņemšanu. Saņemšanas apliecinājumu nosūta sūtītājam kā pierādījumu tam, ka dokuments ir nodots personiski. Ja adresāts nav izņēmis vēstuli pasta nodaļā vai, piemēram, ja adrese ir nepareiza, kad ir pagājušas 15 dienas pēc piegādes mēģinājuma, sūtītājs saņem arī saņemšanas apstiprinājumu, kurā norādīts, ka dokumentu nav izdevies piegādāt.

Ja dokuments ir izsniegts, tiesu izpildītājs formālās izsniegšanas ziņojumā apraksta darbības, kas veiktas, lai nodrošinātu atbilstīgu izsniegšanu saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 655. panta otro daļu, kurā paredzēts šādi: “Tiesu izpildītājs dokumentā apraksta darbības, kuras viņš veicis, lai nodrošinātu izsniegšanu adresātam, un iemeslus, kuru dēļ izsniegšana nav bijusi iespējama.”

Tiesu izpildītājs arī norāda ziņojumā tās personas vārdu, kurai bija iespējams piegādāt dokumentu, un informē vadītāju.

10 Kas notiek gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ adresāts nesaņem dokumentus vai dokumenti nav izsniegti likumā noteiktajā kārtībā (piemēram, dokumenti tiek izsniegti trešai personai)? Vai, neskatoties uz to, dokumentu izsniegšana būs spēkā (piemēram, vai var tikt novērstas likuma normu neievērošanas sekas), vai dokumentu izsniegšana ir jāizdara no jauna?

Dokumenti parasti ir jāizsniedz personai. Taču noteiktos apstākļos dokumentu izsniegšana trešām personām ne vienmēr padara izsniegšanu par spēkā neesošu.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 670. pantu izsniegšana ierakstītā vēstulē, kurai nepieciešams saņemšanas apstiprinājums, tiek uzskatīta par veiktu deklarētajā vai faktiskajā dzīvesvietā, ja saņemšanas apstiprinājumu ir parakstījusi persona, kura ir pilnvarota to darīt. Šāda izsniegšana var ietekmēt to, kā spriedums tiek klasificēts (spriedums tiek klasificēts kā pasludināts pēc abu pušu uzklausīšanas vai pasludināts aizmuguriski bez personas klātbūtnes), taču tā tik un tā ir likumīga.

Citos gadījumos, piemēram, ja adrese izsniegšanai ierakstītā vēstulē, kurai nepieciešams saņemšanas apstiprinājums, ir nepareiza vai ja adresāts nav izņēmis vēstuli pasta nodaļā, tiesas sekretāram ir jālūdz puses atļauja veikt izsniegšanu ar tiesu izpildītāja starpniecību saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 670.-1. pantu. Šāda darbība ļauj padarīt dokumenta izsniegšanu par atbilstīgu.

Tāpat tiesu izpildītājs var piegādāt dokumentu personai, kura nav tā adresāts, piemēram, ģimenes loceklim, kas izsniegšanas brīdī ir sastopams adresāta dzīvesvietā. Tādā gadījumā trešai personai aizlīmētā aploksnē tiek iedota dokumenta kopija un tiesu izpildītājs izsniegšanas ziņojumā norāda tās personas vārdu, kura saņēmusi dokumentu (Civilprocesa kodeksa 655. un 657. pants).

Ja tiesu izpildītājs var pierādīt, ka adresāts patiešām dzīvo norādītajā adresē, viņš var arī atstāt piegādes mēģinājuma paziņojumu pastkastē, pieprasot adresātam izņemt vēstuli tiesu izpildītāja birojā. Tādā gadījumā izsniegšana tiek uzskatīta par atbilstīgu un notikušu personas dzīvesvietā, un tai piemēro iepriekš minētās sekas attiecībā uz sprieduma klasifikāciju (Civilprocesa kodeksa 656. pants).

Visbeidzot, atbildētāja brīvprātīga klātbūtne tiesas sēdē, kas notiek rajona tiesā, komerctiesā un nodarbinātības tribunālā (Conseil de prud’hommes), ļauj ignorēt to, ka dokumenta, ar kuru tiek uzsākta tiesvedība, izsniegšana nav bijusi atbilstīga, ja abas puses tam piekrīt (Soc., 1990. gada 16. maijs).

Ja neskaita šos gadījumus, neatbilstīga dokumenta izsniegšana nozīmē, ka tam nav spēka un tas nedod nekādas tiesības. Konkrēti, ar tiem nesāk skaitīt termiņu pārsūdzību iesniegšanai.

11 Vai personai ir jāmaksā par dokumentu izsniegšanu? Ja jā, tad cik?

Maksa par dokumenta izsniegšanu ierakstītā vēstulē atbilst maksai par ierakstītas vēstules sūtīšanu no sūtītāja Francijā saņēmējam Francijā, t. i., EUR 5,10 par vēstuli ar svaru līdz 20 gramiem, kas ir 2017. gada 1. aprīlī spēkā esošā likme.

Maksu par dokumentu izsniegšanu, ko veic tiesu izpildītājs, nosaka saskaņā ar 2016. gada 26. februāra Dekrētu, ar ko nosaka regulētās likmes tiesu varas amatpersonām (Arrêté du 26 février 2016 fixant les tarifs réglementés des huissiers de justice).

Maksa par formālu izsniegšanu ir atkarīga no dokumenta būtības un piemērojamajām summām, taču parasti tā nepārsniedz EUR 50.

Lapa atjaunināta: 21/11/2018

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Atsauksmes

Lai sniegtu atsauksmes un komentārus par mūsu jauno vietni

, izmantojiet šo veidlapu