1 Ko praksē nozīmē juridiskais termins “dokumentu izsniegšana” ? Kāpēc pastāv īpaši noteikumi attiecībā uz rakstisku dokumentu izsniegšanu?
Dokumentu izsniegšana tiesvedībā ir procedūra, ko noteicis likumdevējs, lai tiesvedības puses un citus dalībniekus rakstiski informētu par tiesas darbībām.
Dokumentu izsniegšana nodrošina iespēju tiesvedības dalībniekiem savlaicīgi un saskaņā ar tiesību aktiem iepazīties ar tiesvedības virzību, tādējādi garantējot, ka tiesvedība ir taisnīga un objektīva.
Dokumentu izsniegšanas mērķis ir nodrošināt, ka saņēmējs faktiski tiek informēts par notiekošo tiesvedību vai ka saņēmējam vismaz tiek garantētas visas iespējas tikt informētam. Tādējādi dokumentu izsniegšanas būtība ir nodrošināt iespēju saņēmējiem iepazīties ar dokumentu saturu; tas, vai saņēmēji to patiešām dara, ir atkarīgs no viņu personīgajiem ieskatiem un izvēles.
Dokumentu izsniegšanas galvenā iezīme ir tā, ka dokumentu izsniedzējam ir jāapstiprina dokumentu izsniegšanas laiks un metode, kā arī tās personas identitāte, kurai izsniedz dokumentus, lai varētu uzskatīt, ka dokumenti ir pienācīgi izsniegti no juridiskās noteiktības viedokļa. Principā tiesas pavēste, kura izsniegta atbilstoši tiesību aktos noteiktajai procedūrai un kuru sagatavojusi kompetenta amatpersona, ir oficiāls, autentisks dokuments, kas ir saistošs attiecībā uz tajā minētajiem faktiem.
2 Kādi dokumenti ir formāli jāizsniedz?
- Tiesvedības dalībniekiem izsniedz pavēstes, ar ko tos uzaicina ierasties tiesā.
- Tiesai ir pienākums izsniegt pusēm to aktu kopijas, uz kuriem attiecas atsevišķa pārsūdzība (Civilprocesa kodeksa (Grazhdanski protsesualen kodeks (GPK) 7. panta 2. punkts). Tiesas nolēmumus, spriedumus un rīkojumus izsniedz tiesvedības pusēm, trešām personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, kā arī visām trešām personām, kurām tiesa prasa izpildīt tās rīkojumu.
- Pušu pieteikumus un pārsūdzības izsniedz pretējai pusei.
- Tiesvedības pusēm izsniedz arī tiesas paziņojumus.
- Tiesu izpildītāji izsniedz izpildes rīkojumus (GPK 418. panta 5. punkts) un brīdinājumus par labprātīgu izpildi (GPK 428. pants).
- Oficiāli tiek izsniegti visi citi dokumenti gadījumos, kad to izsniegšana paredzēta tiesību aktos, tostarp dokumenti, ko izsniedz valsts iestādēm un struktūrām, fiziskām vai juridiskām personām.
3 Kas ir atbildīgs par dokumentu izsniegšanu?
Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 42. pantu tiesības izsniegt paziņojumus, tiesas pavēstes un citus dokumentus ir šādām personām:
- tiesas amatpersonām — tiesvedības dokumentu izsniedzējiem un tiesas sekretāriem — gadījumos, kad persona ierodas tiesas kancelejā vai kad personu informē pa tālruni, faksu vai e-pastu; šādā gadījumā tiesas sekretārs ieraksta personas vārdu to personu sarakstā, kam jāizsniedz pavēstes,
- pasta darbiniekiem vai kurjeriem — ja dokumentus izsniedz ierakstītā pasta sūtījumā vai kurjerpasta sūtījumā ar saņemšanas apstiprinājumu,
- iesaistīto pašvaldību vadītājiem, ja apgabalā, kurā jāizsniedz dokumenti, nav tiesu iestādes,
- privātiem tiesu izpildītājiem, pamatojoties uz tiesas rīkojumu pēc puses skaidri izteikta pieprasījuma, — šādā gadījumā attiecīgā puse arī sedz dokumentu izsniegšanas izmaksas.
4 Adreses noskaidrošana
4.1 Vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regulu (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs pieprasījuma saņēmēja iestāde šajā dalībvalstī pēc savas iniciatīvas cenšas noskaidrot adresāta, kam ir jāizsniedz dokumenti, atrašanās vietu, ja adresāts vairs nedzīvo adresē, kas zināma pieprasītājai iestādei?
Saskaņā ar GPK 38. pantu paziņojumu izsniedz tajā adresē, kas minēta lietā.
Ja atbildētājs, kas ir fiziska persona, neierodas saņemt dokumentus, tiesa pēc savas ierosmes pārbauda šīs personas reģistrēto adresi Valsts iedzīvotāju datubāzē. Ja uzrādītā adrese nav puses faktiskā pastāvīgā adrese, tiesa uzdod izsniegt dokumentus pēc faktiskās vai pastāvīgās adreses. Tiesa pēc savas iniciatīvas arī pārbauda atbildētāja darba vietu un uzdod izsniegt dokumentus darba vietā vai — attiecīgā gadījumā — civildienesta vietā vai vietā, kur tiek veikta saimnieciskā darbība.
Ja dokumenti izsniedzami komersantam vai juridiskai personai, adresi var noskaidrot, veicot bezmaksas meklēšanu elektroniskajā komercreģistrā. Meklēt iespējams pēc komersanta (juridiskās personas) precīza nosaukuma, daļēja nosaukuma vai vienotā identifikācijas numura.
4.2 Vai ārvalstu tiesu iestādēm un/vai tiesvedības pusēm ir piekļuve reģistriem vai pakalpojumiem šajā dalībvalstī, kas ļauj noskaidrot personas pašreizējo adresi? Ja jā, tad kādi reģistri vai pakalpojumi ir pieejami un kādas procedūras jāievēro? Kāda maksa, ja tāda ir, būtu jāmaksā?
Komercreģistrs un Bezpeļņas juridisko personu reģistrs ir publiski, tiem var piekļūt tiešsaistē šādā adresē: http://www.brra.bg.
Datubāze, kas satur ierakstus par komersantiem un bezpeļņas juridiskajām personām, ir brīvi un bez maksas pieejama plašai sabiedrībai.
Komersanta vai juridiskas personas juridisko adresi var atrast, bez maksas meklējot reģistrā.
Reģistru aģentūra par tiesību aktos paredzētu maksu piedāvā reģistrētu piekļuvi komersanta lietai un tajā iekļautajiem dokumentiem (piemēram, statūtiem).
Saskaņā ar 16.d pantu dokumentā “Reģistru aģentūras iekasētie tiesību aktos noteiktie maksājumi” gada maksa par piekļuvi visai komercreģistra datubāzei, tostarp tās atjauninājumiem, ir 100 BGN.
Valsts iedzīvotāju datubāze ir elektroniska datubāze, kurā iekļauta visu Bulgārijas pilsoņu personīgā informācija. Datubāze satur arī informāciju par ārvalstniekiem, kuri ilgstoši vai pastāvīgi uzturas Bulgārijā, kā arī par personām, kurām piešķirts bēgļa statuss, humānās aizsardzības statuss vai patvērums Bulgārijas Republikā. Tā ir Bulgārijas lielākā datubāze, kurā iekļauti fizisko personu personas dati (vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personas identifikācijas numurs vai ārvalstnieka identifikācijas numurs, dzimšanas vieta, dzimšanas reģistrācija, ģimenes stāvoklis un radniecība, identitātes dokuments u. c.). Valsts iedzīvotāju datubāzi uztur Civilstāvokļa reģistrācijas un administratīvo pakalpojumu ģenerāldirektorāts Reģionālās attīstības un sabiedrisko darbu ministrijas pakļautībā.
Likums par civilstāvokļa reģistrāciju konkrēti nosaka gadījumus, kad var izpaust Valsts iedzīvotāju datubāzē glabātos datus, kā arī nosaka personas, kurām šādus datus var sniegt.
1. Pirmām kārtām tās ir fiziskas personas (Bulgārijas un ārvalstu pilsoņi), uz kurām dati attiecas, un trešās puses (fiziskas personas), kurām šādi dati ir būtiski saistībā ar to likumīgo tiesību un interešu rašanos, esību, grozīšanu vai izbeigšanos.
2. Valsts struktūrām un iestādēm arī ir tiesības piekļūt šiem datiem atbilstīgi to tiesību aktos noteiktajām pilnvarām, proti, to kompetenču ietvaros.
3. Piekļuvi datubāzei var piešķirt arī juridiskām personām (Bulgārijas un ārvalstu), ja šādas tiesības paredzētas konkrētā tiesību aktā vai tiesas dokumentā (tiesas rīkojumā) vai ja atļauju piekļūt datiem piešķir Personas datu aizsardzības komisija.
Praksē Valsts iedzīvotāju datubāzē esošo informāciju var izmantot arī ārvalstu tiesu iestādes un/vai tiesvedības puses — šajā nolūkā tām jāvēršas tiesā, kurā sākts konkrētais tiesas process, un jāapliecina, ka ir nepieciešams noskaidrot attiecīgās personas adresi.
4.3 Kā iestādes šajā dalībvalstī nodarbojas ar lūgumiem, kas nosūtīti saskaņā ar Padomes 2001. gada 28. maija Regulu (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās, kuru mērķis ir atklāt personas pašreizējo adresi?
Piemēro standarta procedūru pierādījumu iegūšanas pieprasījuma izskatīšanai saskaņā ar Padomes 2001. gada 28. maija Regulu (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās (Civilprocesa kodeksa 614.–618. pants).
5 Kādā veidā parasti tiek izsniegts dokuments? Vai pastāv alternatīvas metodes, ko var izmantot (citas metodes, kas nav 6. punktā minētā alternatīvā izsniegšana)?
Lielāko daļu tiesas pavēstu un paziņojumu parasti izsniedz tiesas amatpersonas un attiecīgā piegādes dienesta darbinieki.
Civilprocesa kodeksa 43. pantā paredzētas šādas dokumentu izsniegšanas metodes:
- dokumentu izsniegšana personīgi;
- dokumentu izsniegšana ar citas personas starpniecību;
- dokumentu izsniegšana, izvietojot paziņojumu atbildētāja pastāvīgās vai faktiskās dzīvesvietas adresē;
- dokumentu izsniegšana ar publikāciju valsts oficiālajā vēstnesī;
- dokumentu izsniegšanu lieciniekiem, ekspertiem vai trešām personām, kuras nepiedalās lietas izskatīšanā, veic, ievietojot paziņojumu pastkastītē vai izvietojot paziņojumu.
Dokumentu izsniegšana personīgi. Dokumentus izsniedz personai adresē, kas norādīta ar attiecīgo lietu saistīto dokumentu izsniegšanai. Ja adresāts norādītajā adresē nav sastopams, paziņojumu izsniedz pēc faktiskās adreses un, ja tas nav iespējams, pēc pastāvīgās adreses (Civilprocesa kodeksa 38. pants).
Ja puse ir norādījusi personu, kam izsniedzami paziņojumi tiesas atrašanās vietā, vai ja pusei lietā ir faktisks pārstāvis, dokumentus izsniedz norādītajai personai vai pārstāvim. Ja adresāts ir tiesībnespējīgs, paziņojumu izsniedz tā juridiskajam pārstāvim. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 45. pantu izsniegšana pārstāvim ir uzskatāma par līdzvērtīgu izsniegšanai personīgi.
Dokumentu izsniegšana ar citas personas starpniecību. Šo metodi izmanto, ja paziņojumu nevar izsniegt personīgi adresātam un ja cita persona piekrīt to pieņemt. Cita persona var būt pieaugušais, kurš ir adresāta ģimenes loceklis vai dzīvo adresāta adresē, vai ir darbinieks, darba ņēmējs vai darba devējs adresāta adresē. Persona, kurai izsniedz dokumentus, paraksta saņemšanas apstiprinājumu un apņemas nodot tiesas pavēsti adresātam.
Tiesa no to personu loka, kuras var pieņemt paziņojumu, izslēdz personas, kuras lietā ir pretējā puse, kuras ir ieinteresētas lietas iznākumā vai kuras adresāts skaidri norādījis rakstiskā paziņojumā.
Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 46. pantu paziņojuma izsniegšanu attiecīgajai citai personai uzskata par dokumenta izsniegšanu adresātam.
Komersantiem un juridiskajām personām, kas reģistrētas attiecīgajā reģistrā, dokumentus izsniedz pēdējā adresē, kura ierakstīta reģistrā. Ja personas adrese ir mainījusies, bet jaunā adrese nav ierakstīta reģistrā, visus paziņojumus pievieno lietas dokumentācijai un uzskata par pienācīgi izsniegtiem (GPK 50. panta 2. punkts).
Komersantiem un juridiskajām personām adresētos dokumentus izsniedz to birojos, un tos var izsniegt jebkuram biroja vai ražotnes darbiniekam, kurš piekrīt tos pieņemt.
Valdības iestādēm un pašvaldībām ir jānorīko amatpersona, kas parastajā darbalaikā pieņem paziņojumus.
Ja lietas puse ilgāk par vienu mēnesi neuzturas adresē, kuru šī puse ir norādījusi lietā vai kurā šai pusei iepriekš ir ticis izsniegts paziņojums, tās pienākums ir paziņot tiesai savu jauno adresi. Šāds pienākums attiecīgā gadījumā ir arī puses juridiskajam pārstāvim, aizbildnim vai faktiskajam pārstāvim. Ja šis pienākums netiek izpildīts, visus paziņojumus pievieno lietas dokumentācijai un uzskata par izsniegtiem (GPK 41. pants).
6 Vai civilajā tiesvedībā ir pieļaujama elektroniska dokumentu izsniegšana (tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšana, izmantojot attālinātas elektroniskās saziņas līdzekļus, piemēram, e-pastu, drošas interneta lietotnes, faksu, īsziņas utt.)? Ja jā, kāda veida tiesvedībās šāda metode ir paredzēta? Vai ir kādi ierobežojumi šādas dokumentu izsniegšanas metodes izmantojamībai/pieejamībai, atkarībā no tā, kas ir adresāts (juridiskas profesijas pārstāvis, juridiska persona, uzņēmums vai cita veida uzņēmējs utt.)?
Paziņojumus pusei var nosūtīt arī uz attiecīgās puses norādīto elektroniskā pasta adresi. Šādus paziņojumus uzskata par izsniegtiem, tiklīdz tie saņemti norādītajā informācijas sistēmā (Civilprocesa kodeksa 42. panta 4. punkts). Dokumenta nosūtīšanu uz elektroniskā pasta adresi apstiprina ar attiecīgā elektroniskā ieraksta kopiju. Nav noteikti ierobežojumi attiecībā uz tiesvedības veidu vai puses statusu. Vienīgais ierobežojums nosaka to, ka pusēm pašām jānorāda elektroniskā pasta adrese, tādējādi sniedzot piekrišanu šādai dokumentu izsniegšanas metodei.
Ja paziņojums nav izsniegts citādi, tiesa izņēmuma kārtā var uzdot tiesas amatpersonai sniegt paziņojumu pa tālruni, teleksu, faksu vai telegrammas veidā. Izsniegšanu par tālruni vai faksu rakstiski apstiprina dokumentu izsniedzējs, izsniegšanu telegrammas veidā apliecina telegrammas piegādes paziņojums, bet izsniegšanu pa teleksu apliecina rakstisks ziņojuma piegādes apstiprinājums; minētos apliecinājumus pēc to sagatavošanas nekavējoties nodod tiesai.
7 “Alternatīvā” izsniegšana
7.1 Vai šīs dalībvalsts tiesību aktos ir paredzētas citas izsniegšanas metodes gadījumos, kad nav bijis iespējams izsniegt dokumentus adresātam (piemēram, paziņojums uz mājas adresi, tiesu izpildītājam, izmantojot pasta pakalpojumus vai publicējot sludinājumu)?
Dokumentu izsniegšana, izvietojot paziņojumu. Civilprocesa kodeksa 47. pantā noteikts — ja viena mēneša garumā atbildētājs nav sasniedzams lietā norādītajā adresē un adresē nav nevienas citas personas, kura piekristu pieņemt paziņojumu, dokumentu izsniedzējs izvieto paziņojumu pie adresāta mitekļa durvīm vai pie pastkastītes, vai, ja nedz mitekļa durvis, nedz arī pastkastīte nav pieejama, pie ēkas galvenās ieejas vai redzamā vietā tās tuvumā. Ja pastkastīte ir pieejama, dokumentu izsniedzējs paziņojumu arī ievieto pastkastītē. Faktu, ka atbildētājs nav sastopams lietā norādītajā adresē, konstatē pēc vismaz trīs šīs adreses apmeklējumiem, starp kuriem ir vismaz viena nedēļa un no kuriem vismaz viens notiek brīvdienā. Šo noteikumu nepiemēro, ja daudzīvokļu mājas pārvaldnieks vai vietējās pašvaldības vadītājs ir informējis dokumentu izsniedzēju vai dokumentu izsniedzējs ir kā citādi uzzinājis, ka atbildētājs nedzīvo konkrētajā adresē, un ja dokumentu izsniedzējs apliecina šo faktu, norādot informācijas avotu.
Paziņojumā norāda, ka dokumenti atrodas tiesas kancelejā, kur tos izsniedz tiesas amatpersona vai privāts tiesu izpildītājs, vai pašvaldībā, kur tos izsniedz pašvaldības amatpersona, kā arī to, ka minētajās iestādēs dokumentus var saņemt divu nedēļu laikā pēc paziņojuma sniegšanas.
Paziņojumu uzskata par izsniegtu, kad ir beidzies termiņš, līdz kuram to var saņemt tiesas kancelejā vai pašvaldībā.
Ja tiesnesis konstatē, ka paziņojums ir pienācīgi izsniegts, tiesnesis uzdod to pievienot lietas dokumentācijai un par prasītāja līdzekļiem ieceļ atbildētāja īpašo pārstāvi.
Paziņojuma izvietošanas metodi izmanto arī, lai sniegtu paziņojumus palīdzības sniedzējām pusēm.
Amatpersona izvieto paziņojumu arī gadījumā, kad dokumenti jāizsniedz juridiskai personai un amatpersona nevar piekļūt tās birojam vai neatrod kādu personu, kas piekristu pieņemt paziņojumu. Atkārtotu paziņojumu neizvieto. Kad beidzas divu nedēļu termiņš, uzskata, ka pusei paziņojums ir sniegts.
Paziņojuma izvietošanas procedūra attiecas arī uz lieciniekiem, ekspertiem vai trešām personām, kuras nepiedalās lietas izskatīšanā; paziņojumu sniedz, ievietojot to pastkastītē vai, ja pastkastītei nav iespējams piekļūt, — izvietojot paziņojumu.
Dokumentu izsniegšana ar publikāciju. Dokumentu izsniegšanu ar publikāciju reglamentē Civilprocesa kodeksa 48. pants.
Ja lietas ierosināšanas brīdī atbildētājam nav reģistrētas pastāvīgās vai faktiskās adreses, prasītājs var pieprasīt izsniegt dokumentus ar publikāciju valsts oficiālā vēstneša neoficiālajā sadaļā vismaz vienu mēnesi pirms lietas izskatīšanas. Dokumentus šādā kārtībā izsniedz vienīgi tādā gadījumā, ja prasītājs ar paziņojumu par datu meklējumiem apliecina, ka atbildētājam nav reģistrētās adreses, un prasītājs ar deklarāciju apliecina, ka viņam nav zināma atbildētāja adrese ārvalstīs. Ja, neskatoties uz publikāciju, atbildētājs neierodas tiesā uz lietas izskatīšanu, tiesa uz prasītāja rēķina ieceļ atbildētāja īpašo pārstāvi.
7.2 Ja tiek izmantotas citas metodes, kad tiek uzskatīts, ka dokumenti ir izsniegti?
Ja dokumentus izsniedz, izvietojot paziņojumu, paziņojumu uzskata par savlaicīgi sniegtu dienā, kad beidzas tā pieprasīšanai noteiktais termiņš.
Jebkurā gadījumā dokumentus uzskata par izsniegtiem, ja izsniegšana ir attiecīgi apliecināta:
- izsniegšanu par tālruni vai faksu rakstiski apstiprina dokumentu izsniedzējs,
- izsniegšanu telegrammas veidā apliecina telegrammas piegādes paziņojums,
- izsniegšanu pa teleksu apliecina nosūtītā paziņojuma rakstisks apstiprinājums,
- izsniegšanu pa pastu apliecina saņemšanas apstiprinājums,
- izsniegšanu, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi, apliecina elektroniskā ieraksta par nosūtīšanu kopija.
7.3 Ja alternatīva izsniegšanas metode nozīmē, ka dokumentus var nodot glabāšanā konkrētā vietā (piemēram, pastā), kā adresātu informē par to, ka dokumenti ir nodoti glabāšanā?
Ja izsniegšana notiek, izvietojot paziņojumu, pašā paziņojumā norāda, ka dokumenti tiek turēti tiesas kancelejā, kur tos izsniedz tiesas amatpersona vai privāts tiesu izpildītājs, vai pašvaldībā, kur tos izsniedz pašvaldības amatpersona, kā arī to, ka minētajās iestādēs dokumentus var saņemt divu nedēļu laikā pēc paziņojuma sniegšanas.
7.4 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, kādas tam var būt sekas? Vai uzskata, ka dokumenti ir tiešām izsniegti, ja atteikums nebija likumīgs?
Atteikumu pieņemt dokumentus neuzskata nedz par likumīgu, nedz arī par nelikumīgu; izšķirošais aspekts ir dokumentu izsniegšanas procedūras ievērošana, nevis puses norādītie iemesli, kādēļ tā ir vai nav pieņēmusi procedūru. Atteikumu pieņemt paziņojumu norāda saņemšanas apstiprinājumā, un to apstiprina ar izsniedzēja parakstu. Gadījumā, kad adresāts atsakās pieņemt paziņojumu, tomēr tiek uzskatīts, ka dokumenti ir pienācīgi izsniegti.
Ja izsniegšana notiek, izvietojot paziņojumu, dokumentus uzskata par pienācīgi izsniegtiem, ja ir ievērota noteiktā procedūra paziņojuma izvietošanai un ja ir beidzies dokumentu pieprasīšanai noteiktais termiņš. Ja puse noteiktajā termiņā neierodas saņemt dokumentus un ja tiesnesis konstatē, ka paziņojums ir pienācīgi sniegts, tiesnesis uzdod to pievienot lietas dokumentācijai un par prasītāja līdzekļiem ieceļ atbildētāja īpašo pārstāvi.
8 Izsniegšana, izmantojot pasta pakalpojumus, no ārvalstīm (Dokumentu izsniegšanas regulas 14. pants)
8.1 Ja pasta pakalpojumu sniedzējs izsniedz dokumentu, kas no ārvalstīm nosūtīts adresātam šajā dalībvalstī, situācijā, kad ir nepieciešams saņemšanas apstiprinājums (Dokumentu izsniegšanas regulas 14. pants), vai pasta pakalpojumu sniedzējs piegādā dokumentu tikai adresātam, vai tas saskaņā ar valsts noteikumiem par pasta sūtījumu piegādi var piegādāt dokumentu arī citai personai tajā pašā adresē?
Saskaņā ar 5. panta 1. punktu Vispārīgajos noteikumos par pasta sūtījumu un paku piegādes nosacījumiem (pieņemti ar Komunikāciju regulatīvās komisijas 2010. gada 27. maija Lēmumu Nr. 581), piegādājot ierakstītus pasta sūtījumus, ir nepieciešams saņēmēja paraksts. Ierakstītus pasta sūtījumus var piegādāt personai, kura ir mājsaimniecības loceklis, ir sasniegusi 18 gadu vecumu un dzīvo norādītajā piegādes adresē. Saņemot sūtījumu, ir jāparakstās un jāuzrāda personu apliecinošs dokuments.
8.2 Ņemot vērā šīs dalībvalsts noteikumus par pasta sūtījumu piegādi, kā notiek dokumentu izsniegšana no ārvalstīm saskaņā ar 14. pantu Dokumentu izsniegšanas regulā Nr. 1393/2007, ja piegādes adresē nebija sastopams nedz adresāts, nedz arī kāda cita persona, kas ir pilnvarota saņemt piegādi (ja tas ir iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem par pasta sūtījumu piegādi, sk. iepriekš)?
Ja, ierodoties adresē, nedz adresāts, nedz arī cita persona, kurai var izsniegt dokumentus, nav sasniedzami un tādēļ pasta sūtījumu nevar piegādāt, pastkastītē atstāj oficiālu rakstisku paziņojumu, pieprasot adresātam ierasties pasta nodaļā un saņemt sūtījumu pasta pakalpojumu sniedzēja norādītajā termiņā, kurš nav īsāks par 20 dienām un nepārsniedz 30 dienas no dienas, kad sūtījums saņemts pasta nodaļā piegādei. Oficiālo paziņojumu skaitu un sūtījuma izņemšanas termiņu nosaka pasta pakalpojumu sniedzēji to līgumu ar lietotājiem vispārīgajos noteikumos; katrā ziņā jānosūta vismaz divi oficiāli paziņojumi.
8.3 Vai pasts nogaida konkrētu laika posmu, kurā var saņemt dokumentus, pirms tos nosūta atpakaļ kā nepiegādātus? Ja atbilde ir “jā”, kā adresātu informē par to, ka pasta iestādē ir pasta sūtījums, ko viņš var saņemt?
Skatīt atbildi uz 8.2. jautājumu.
9 Vai pastāv kāds rakstisks apliecinājums par to, ka dokuments ir izsniegts?
Pēc dokumentu izsniegšanas attiecīgais darbinieks sagatavo saņemšanas apstiprinājumu. Tas apliecina paziņojuma sniegšanu. Saņemšanas apstiprinājums ietver visu vajadzīgo informāciju, kas apliecina dokumentu pienācīgu izsniegšanu. Tā ir šāda informācija:
- tās personas vārds un uzvārds, kurai adresēts paziņojums,
- tās personas vārds un uzvārds, kurai paziņojums izsniegts,
- tās personas vārds un uzvārds, kura izsniegusi dokumentus: tā var būt tiesas amatpersona, pasta nodaļas darbinieks vai kurjers, pašvaldības vadītājs vai privāts tiesu izpildītājs.
Ja dokumenti izsniegti personai, kas nav adresāts, vienmēr tiek norādīts, ka šīs citas personas pienākums ir nogādāt paziņojumu adresātam.
Civilprocesa kodeksa 44. pantā ir paredzētas šādas dokumentu izsniegšanas apliecināšanas procedūras:
- dokumentu izsniedzējs ar savu parakstu apliecina dokumentu izsniegšanas metodi un datumu, kā arī tās personas identitāti, kurai paziņojums izsniegts,
- atteikumu pieņemt paziņojumu norāda saņemšanas apstiprinājumā, un to apstiprina ar dokumentu izsniedzēja parakstu; šādā gadījumā tomēr uzskata, ka dokumenti ir pienācīgi izsniegti, neraugoties uz atteikumu,
- izsniegšanu par tālruni vai faksu rakstiski apstiprina dokumentu izsniedzējs,
- izsniegšanu telegrammas veidā apliecina telegrammas piegādes paziņojums,
- izsniegšanu pa teleksu apliecina nosūtītā paziņojuma rakstisks apstiprinājums,
- izsniegšanu pa pastu apliecina saņemšanas apstiprinājums,
- izsniegšanu, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi, apliecina elektroniskā ieraksta par nosūtīšanu kopija.
Pēc izsniegšanas apliecinājuma sagatavošanas to nekavējoties pievieno lietas dokumentācijai.
10 Kas notiek gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ adresāts nesaņem dokumentus vai dokumenti nav izsniegti likumā noteiktajā kārtībā (piemēram, dokumenti tiek izsniegti trešai personai)? Vai, neskatoties uz to, dokumentu izsniegšana būs spēkā (piemēram, vai var tikt novērstas likuma normu neievērošanas sekas), vai dokumentu izsniegšana ir jāizdara no jauna?
Ja adresāts nesaņem paziņojumu vai ja adresātam paziņojums nav izsniegts tiesību aktos noteiktajā kārtībā, šādai dokumentu izsniegšanai nav nekādu juridisku seku. Ja lietas puse nav pienācīgi uzaicināta piedalīties tiesas sēdē, Civilprocesa kodeksa 46. pants prasa atlikt lietas izskatīšanu un izsniegt jaunu tiesas pavēsti. Taču puse personīgi un, sniedzot mutisku vai rakstisku pieteikumu, var vērsties tiesā, norādot, ka ir informēta par lietas izskatīšanu un vēlas, lai lieta tiktu izskatīta. Šādā gadījumā uzskata, ka tiesas pavēste ir pienācīgi izsniegta.
Ja puses ir pienācīgi uzaicinātas ierasties tiesā, taču lietas izskatīšana tiek atlikta ar pierādījumiem saistītu apsvērumu dēļ, nav nepieciešams izsniegt jaunu tiesas pavēsti.
Ja kāda no pusēm norāda, ka tā nokavējusi tiesību aktos paredzēto vai tiesas noteikto termiņu, jo nav bijusi pienācīgi informēta, šī puse var pieprasīt termiņa atjaunošanu, ja tā pierāda, ka termiņš nokavēts īpašu, neparedzētu un nepārvaramu apstākļu dēļ (GPK 63. pants un turpmākie panti).
Ieinteresētā puse var pieprasīt izpildāma lēmuma atcelšanu saskaņā ar procedūru, kas noteikta GPK 303. pantā, ja pēc attiecīgo noteikumu pārkāpuma tai bijusi liegta iespēja piedalīties lietas izskatīšanā vai tā nav tikusi pienācīgi pārstāvēta, vai nav varējusi ierasties personīgi vai norīkot advokātu kādu īpašu, neparedzētu un nepārvaramu apstākļu dēļ.
Ja parādnieks norāda, ka tam nav bijis iespējas apstrīdēt kādu parādu, attiecībā uz kuru ir izdots izpildes rīkojums, parādnieks var apelācijas tiesai iesniegt iebildumu saskaņā ar GPK 423. pantā noteikto procedūru.
11 Vai personai ir jāmaksā par dokumentu izsniegšanu? Ja jā, tad cik?
Tiesību aktos paredzētās nodevas, ko tiesas Bulgārijas Republikā iekasē par lietas izskatīšanu, ietver visas izmaksas, kas saistītas ar pavēstu izsniegšanu, neatkarīgi no tā, vai pavēsti izsniedz tiesas amatpersona, pasta darbinieks vai attiecīgās pašvaldības vadītājs.
Par dokumentu izsniegšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1393/2007 nodevas parasti nav jāmaksā.
Civilprocesa kodeksa 42. panta 2. punktā noteikts, ka gadījumā, kad puse lūdz tiesu paziņojumu izsniegšanu uzdot privātam tiesu izpildītājam, dokumentu izsniegšanas izmaksas sedz šī puse. Šādā gadījumā nodeva par dokumentu izsniegšanu ir 20 BGN.
Ja izsniegšana notiek ar publikāciju valsts oficiālā vēstneša neoficiālajā sadaļā, ir jāmaksā šādas nodevas:
- ja publikācijas garums ir līdz pusei standarta lappuses — 20 BGN,
- ja publikācijas garums ir līdz 1 standarta lappusei (30 rindas, 60 rakstzīmes katrā rindā) — 40 BGN,
- ja publikācijas garums pārsniedz 1 standarta lappusi — 40 BGN un papildus 35 BGN par katru nākamo lappusi.
