Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas vācu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās.
Swipe to change

Dokumentu izsniegšana: juridisko dokumentu oficiāla piegāde

Austrija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Ko praksē nozīmē juridiskais termins “dokumentu izsniegšana” ? Kāpēc pastāv īpaši noteikumi attiecībā uz rakstisku dokumentu izsniegšanu?

“Izsniegšana” ir dokumenta nodošana adresātam tiesību aktos noteiktajā kārtībā un dokumentētā veidā, lai adresāts uzzinātu par dokumentu.

Izsniegšana ir juridisks akts, ko tiesa norīko saistībā ar tiesvedību un veic ex officio (87. pants Austrijas Civilprocesa kodeksā (Zivilprozessordnung jeb ZPO)). Izsniegšana ir oficiāli jādokumentē, lai būtu iespējams pārbaudīt, kad un kam dokumenti ir izsniegti. Dažas procesuālas sekas var iestāties tikai tad, ja ir pierādījumi par to, ka dokumenti ir pienācīgi izsniegti.

2 Kādi dokumenti ir formāli jāizsniedz?

Principā visi tiesas nolēmumi (piemēram, tiesas pavēstes, lēmumi, spriedumi) un visi pušu pieteikumi (piemēram, prasības, atbildes raksti, pārsūdzības) un citi paziņojumi, kas ir adresēti (arī) pretējai pusei, ir oficiāli jāizsniedz.

3 Kas ir atbildīgs par dokumentu izsniegšanu?

Dokumentu izsniegšanu un tās metodi nosaka lēmuma pieņēmējs (tiesnesis, tiesas sekretārs). Šādu rīkojumu sauc par izsniegšanas priekšrakstu (Zustellverfügung), un to izdod lēmuma pieņēmējs, atzīmējot uz izsniedzamā dokumenta oriģināla. Faktiski dokumentus izsniedz piegādes dienests. Tas visbiežāk ir pasta pakalpojumu sniedzējs, bet var būt arī cits vispārējo pakalpojumu sniedzējs (2. panta 7. punkts Austrijas Dokumentu izsniegšanas likumā, (Zustellgesetz jeb ZustG), saistībā ar 3. panta 4. punktu Austrijas Pasta tirgus likumā (Postmarktgesetz)).

4 Adreses noskaidrošana

4.1 Vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regulu (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs pieprasījuma saņēmēja iestāde šajā dalībvalstī pēc savas iniciatīvas cenšas noskaidrot adresāta, kam ir jāizsniedz dokumenti, atrašanās vietu, ja adresāts vairs nedzīvo adresē, kas zināma pieprasītājai iestādei?

Principā tā nenotiek. Taču atkarībā no tā, cik cilvēkresursu ir pieejams, var tikt veiktas vienkāršas pārbaudes, piemēram, pārbaudes reģistros (papildu informāciju skatīt 4.2. punktā turpmāk).

4.2 Vai ārvalstu tiesu iestādēm un/vai tiesvedības pusēm ir piekļuve reģistriem vai pakalpojumiem šajā dalībvalstī, kas ļauj noskaidrot personas pašreizējo adresi? Ja jā, tad kādi reģistri vai pakalpojumi ir pieejami un kādas procedūras jāievēro? Kāda maksa, ja tāda ir, būtu jāmaksā?

Jā. Jebkura persona, tostarp citas valsts iestāde, var sazināties ar Austrijas reģistrācijas iestādēm (pašvaldību, pašvaldības iestādēm, pašvaldības rajona biroju (Gemeindeamt, Magistrat, Magistratisches Bezirksamt)), lai pieprasītu reģistrācijas datus par fiziskas personas reģistrēto galveno dzīvesvietu. Reģistrācijas dati tiek glabāti centrālajā reģistrā (Zentrales Melderegister jeb ZMR). Tas ir publisks reģistrs, kurā ietverti visu Austrijā reģistrēto personu vārdi un uzvārdi un ziņas par to galveno dzīvesvietu, kā arī — ja tādas ziņas ir — par sekundāro(-ajām) dzīvesvietu(-ām). Austrijā dzīvesvietas reģistrācija  / reģistrācijas anulēšana ir obligāta.

Lai iesniegtu pieprasījumu par ziņām no reģistra, ir jābūt vismaz šādiem datiem par meklējamo personu: vārds un uzvārds, kā arī kāda papildu informācija, kas ļauj skaidri identificēt personu (piemēram, dzimšanas datums, dzimšanas vieta, valstspiederība vai iepriekšējā adrese).

Pašlaik nodeva par ziņu saņemšanu no reģistra ir EUR 17,30 (nodeva par pieprasījumu ir EUR 14,30, un administratīvā nodeva par datu iegūšanu no centrālā reģistra — EUR 3,00).

Papildu informācija par pieprasījumu par ziņām no reģistra ir atrodama tīmekļa vietnē http://www.help.gv.at/ sadaļā Dokumente und Recht (dokumenti un juridiska informācija) / Personen-Meldeauskunft (ziņas par personām un to reģistrāciju).

Principā dokumentu izsniegšanu veic piegādes pakalpojumu sniedzējs, proti, pasta pakalpojumu sniedzējs vai cits vispārējo pakalpojumu sniedzējs (skatīt 3. punktu), vai arī tiesas amatpersonas (Austrijas Civilprocesa kodeksa 88. pants).

Taču ir arī alternatīvas izsniegšanas procedūras, kas aprakstītas turpmāk.

Dokumentu izsniegšana publiskā paziņojumā saskaņā ar Austrijas Dokumentu izsniegšanas likuma 25. pantu un Austrijas Civilprocesa kodeksa 115. pantu

Ja dokumenti jāizsniedz personām, par kurām nav zināma dokumentu piegādes vieta, vai ja dokumenti jāizsniedz vairākām personām, kuras iestādēm nav zināmas un kurām nav iecelts pilnvarots saņēmējs (Austrijas Dokumentu izsniegšanas likuma 20. pants), dokumentus var izsniegt, paziņojumu par to, ka izsniedzamais dokuments ir pieejams tiesā, publicējot dekrētu dosjē (Ediktsdatei) (dekrētu dosjē ir atrodams tīmekļa vietnē http://www.justiz.gv.at/ sadaļā E-Government/Ediktsdatei (e-pārvalde / dekrētu dosjē)). Paziņojumā ir jānorāda arī īsa informācija par izsniedzamā dokumenta saturu, lietu iztiesājošās tiesas nosaukums, strīda priekšmets, dokumenta saņemšanas iespējas un informācija par paziņojuma juridiskajām sekām. Uzskatāms, ka dokuments ir izsniegts, tiklīdz paziņojums ir publicēts dekrētu dosjē.

Dokumentu izsniegšana, ko veic tiesas iecelts administrators (Austrijas Civilprocesa kodeksa 116., 117. un 118. pants)

Ja vienīgā iespēja izsniegt dokumentu ir ar publisku paziņojumu (paziņojuma publicēšanu dekrētu dosjē), tiesai pēc pieprasījuma vai ex officio ir jāieceļ administrators, ja attiecīgajai personai saistībā ar tai izsniedzamo dokumentu būtu jāveic tiesiski pasākumi savu tiesību aizstāvībai un jo īpaši tad, ja izsniedzamajā dokumentā ir ietverta minētajai personai adresēta tiesas pavēste. Par administratora iecelšanu ir jāpaziņo dekrētu dosjē (Austrijas Civilprocesa kodeksa 117. pants). Tiklīdz tas ir izdarīts un dokuments pēcāk ir nodots administratoram, dokumentu uzskata par izsniegtu (Austrijas Civilprocesa kodeksa 118. pants).

4.3 Kā iestādes šajā dalībvalstī nodarbojas ar lūgumiem, kas nosūtīti saskaņā ar Padomes 2001. gada 28. maija Regulu (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās, kuru mērķis ir atklāt personas pašreizējo adresi?

Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde kvalificē pieprasījumu kā pierādījumu iegūšanu regulas 1. panta izpratnē, piemēram, ja ir nepieciešams noskaidrot adresi tiesvedības ietvaros (jo īpaši dokumentu izsniegšanai), iestāde rīkosies saskaņā ar regulas noteikumiem un mēģinās noteikt pašreizējo adresi, izmantojot tai pieejamos resursus, piemēram, iesniedzot pieprasījumu par ziņām no centrālā reģistra vai citiem reģistriem.

5 Kādā veidā parasti tiek izsniegts dokuments? Vai pastāv alternatīvas metodes, ko var izmantot (citas metodes, kas nav 6. punktā minētā alternatīvā izsniegšana)?

Principā dokumentu izsniegšanu veic piegādes pakalpojumu sniedzējs, proti, pasta pakalpojumu sniedzējs vai cits vispārējo pakalpojumu sniedzējs (skatīt 3. punktu), vai arī tiesas amatpersonas (Austrijas Civilprocesa kodeksa 88. pants).

Taču ir arī alternatīvas izsniegšanas procedūras, kas aprakstītas turpmāk.

Dokumentu izsniegšana publiskā paziņojumā saskaņā ar Austrijas Dokumentu izsniegšanas likuma 25. pantu un Austrijas Civilprocesa kodeksa 115. pantu

Ja dokumenti jāizsniedz personām, par kurām nav zināma dokumentu piegādes vieta, vai ja dokumenti jāizsniedz vairākām personām, kuras iestādēm nav zināmas un kurām nav iecelts pilnvarots saņēmējs (Austrijas Dokumentu izsniegšanas likuma 20. pants), dokumentus var izsniegt, paziņojumu par to, ka izsniedzamais dokuments ir pieejams tiesā, publicējot dekrētu dosjē (Ediktsdatei) (dekrētu dosjē ir atrodams tīmekļa vietnē http://www.justiz.gv.at/ sadaļā E-Government/Ediktsdatei (e-pārvalde / dekrētu dosjē)). Paziņojumā ir jānorāda arī īsa informācija par izsniedzamā dokumenta saturu, lietu iztiesājošās tiesas nosaukums, strīda priekšmets, dokumenta saņemšanas iespējas un informācija par paziņojuma juridiskajām sekām. Uzskatāms, ka dokuments ir izsniegts, tiklīdz paziņojums ir publicēts dekrētu dosjē.

Dokumentu izsniegšana, ko veic tiesas iecelts administrators (Austrijas Civilprocesa kodeksa 116., 117. un 118. pants)

Ja vienīgā iespēja izsniegt dokumentu ir ar publisku paziņojumu (paziņojuma publicēšanu dekrētu dosjē), tiesai pēc pieprasījuma vai ex officio ir jāieceļ administrators, ja attiecīgajai(-ām) personai(-ām) saistībā ar tai(-ām) izsniedzamo dokumentu būtu jāveic tiesiski pasākumi savu tiesību aizstāvībai un jo īpaši tad, ja izsniedzamajā dokumentā ir ietverta tiesas pavēste šai(šīm) personai(-ām). Par administratora iecelšanu ir jāpaziņo dekrētu dosjē (Austrijas Civilprocesa kodeksa 117. pants). Tiklīdz tas ir izdarīts un dokuments pēcāk ir nodots administratoram, dokumentu uzskata par izsniegtu (Austrijas Civilprocesa kodeksa 118. pants).

Lai tiesas varētu izsniegt dokumentus elektroniski, ir ieviesta īpaša sistēma. To sauc par Elektronischer Rechtsverkehr (elektroniska juridiskā korespondence) jeb ERV. Dalība šajā sistēmā ir obligāta juristiem, aizstāvjiem, notāriem, kredītiestādēm un finanšu iestādēm, Austrijas apdrošināšanas sabiedrībām, sociālās apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem, pensiju fondiem, Būvniecības strādnieku atvaļinājuma un atlaišanas pabalstu fondam (Bauarbeiter-Urlaubs- und Abfertigungskasse), Farmaceitu algu fondam (Pharmazeutische Gehaltskasse), Fondam atlīdzībām maksātnespējas gadījumā (Insolvenz-Entgelt-Fonds), Austrijas Galvenajai sociālās apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju asociācijai IEF-Service GmbH, Finanšu prokuratūrai (Finanzprokuratur) un advokātu asociācijām (Rechtsanwaltskammern). Citas personas arī var piedalīties šajā sistēmā, taču tām nav pienākuma to darīt.

Ja dokumenti tiek izsniegti, izmantojot ERV, elektroniski nosūtītie tiesas nolēmumi un pieteikumi (89.a panta 2. punkts Austrijas Likumā par tiesu organizāciju (Gerichtsorganisationsgesetz jeb GOG)) ir uzskatāmi par izsniegtiem nākamajā darbadienā pēc to nokļūšanas adresāta elektroniskajā domēnā, turklāt sestdienas netiek uzskatītas par darbadienām.

Ja izsniegšana ERV sistēmā nav iespējama, dokumentus var arī izsniegt, izmantojot elektroniskos piegādes pakalpojumus saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas likuma noteikumiem (Likuma par tiesu organizāciju 89.a panta 3. punkts saistībā ar Dokumentu izsniegšanas likuma 28. pantu un turpmākajiem pantiem).

6 Vai civilajā tiesvedībā ir pieļaujama elektroniska dokumentu izsniegšana (tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšana, izmantojot attālinātas elektroniskās saziņas līdzekļus, piemēram, e-pastu, drošas interneta lietotnes, faksu, īsziņas utt.)? Ja jā, kāda veida tiesvedībās šāda metode ir paredzēta? Vai ir kādi ierobežojumi šādas dokumentu izsniegšanas metodes izmantojamībai/pieejamībai, atkarībā no tā, kas ir adresāts (juridiskas profesijas pārstāvis, juridiska persona, uzņēmums vai cita veida uzņēmējs utt.)?

Lai tiesas varētu izsniegt dokumentus elektroniski, ir ieviesta īpaša sistēma. To sauc par Elektronischer Rechtsverkehr (elektroniska juridiskā korespondence) jeb ERV. Dalība šajā sistēmā ir obligāta juristiem, aizstāvjiem krimināllietās, notāriem, kredītiestādēm un finanšu iestādēm, Austrijas apdrošināšanas sabiedrībām, sociālās apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem, pensiju fondiem, Būvniecības strādnieku atvaļinājuma un atlaišanas pabalstu fondam (Bauarbeiter-Urlaubs- und Abfertigungskasse), Farmaceitu algu fondam (Pharmazeutische Gehaltskasse), Fondam atlīdzībām maksātnespējas gadījumā (Insolvenz-Entgelt-Fonds), Austrijas Galvenajai sociālās apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju asociācijai IEF-Service GmbH, Finanšu prokuratūrai(Finanzprokuratur) un advokātu asociācijām (Rechtsanwaltskammern). Citas personas arī var piedalīties šajā sistēmā, taču tām nav pienākuma to darīt.

Ja dokumenti tiek izsniegti, izmantojot ERV, elektroniski nosūtītie tiesas nolēmumi un pieteikumi (89.a panta 2. punkts Austrijas Likumā par tiesu organizāciju (Gerichtsorganisationsgesetz jeb GOG)) ir uzskatāmi par izsniegtiem nākamajā darbadienā pēc to nokļūšanas adresāta elektroniskajā domēnā, turklāt sestdienas netiek uzskatītas par darbadienām.

Ja izsniegšana ERV sistēmā nav iespējama, dokumentus var arī izsniegt, izmantojot elektroniskos piegādes pakalpojumus saskaņā ar Dokumentu izsniegšanas likuma noteikumiem (Likuma par tiesu organizāciju 89.a panta 3. punkts saistībā ar Dokumentu izsniegšanas likuma 28. un turpmākajiem pantiem).

Ja tiesību aktā izsniedzējam ir stingri aizliegts piegādāt dokumentu aizstājējsaņēmējam, tad procedūru sauc par izsniegšanu personīgi, proti, dokumenti ir personīgi jānodod personai, kurai dokuments ir izsniedzams. To piemēro tikai izņēmuma gadījumos.

Visos pārējos gadījumos ir atļauta izsniegšana aizstājējam. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja adresāts piegādes vietā nav sastopams, tad dokumentus principā var izsniegt jebkurai pilngadīgais personai, kura dzīvo tajā pašā piegādes vietā, kur adresāts, vai jebkuram adresāta darbiniekam vai darba devējam, kurš ir gatavs saņemt dokumentus (Austrijas Dokumentu izsniegšanas likuma 16. panta 2. punkts). Tiesību aktos šo personu sauc par aizstājējsaņēmēju (Ersatzempfänger).

Taču izsniegšana aizstājējam ir atļauta vienīgi tad, ja izsniedzējam ir pamats uzskatīt, ka adresāts regulāri uzturas piegādes vietā.

Saskaņā ar Austrijas Civilprocesa kodeksa 103. pantu persona nevar būt aizstājējsaņēmējs, ja tā tiesiskā strīdā ir adresātam pretējā puse.

Saskaņā ar Austrijas Dokumentu izsniegšanas likuma 16. panta 5. punktu ir uzskatāms, ka dokumenta izsniegšana aizstājējam nav notikusi, ja adresāts nav varējis laikus uzzināt par izsniegtajiem dokumentiem, jo nav atradies piegādes vietā (piemēram, bija ceļojumā, slimnīcā vai ieslodzījumu vietā). Tomēr izsniegšana uzskatāma par faktiski notikušu nākamajā dienā pēc adresāta atgriešanās piegādes vietā.

7 “Alternatīvā” izsniegšana

7.1 Vai šīs dalībvalsts tiesību aktos ir paredzētas citas izsniegšanas metodes gadījumos, kad nav bijis iespējams izsniegt dokumentus adresātam (piemēram, paziņojums uz mājas adresi, tiesu izpildītājam, izmantojot pasta pakalpojumus vai publicējot sludinājumu)?

Ja tiesību aktā izsniedzējam ir stingri aizliegts piegādāt dokumentu aizstājējsaņēmējam, tad procedūru sauc par izsniegšanu personīgi, proti, dokumenti ir personīgi jānodod personai, kurai dokuments ir izsniedzams. To piemēro tikai izņēmuma gadījumos.

Visos pārējos gadījumos ir atļauta izsniegšana aizstājējam. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja adresāts piegādes vietā nav sastopams, tad dokumentus principā var izsniegt jebkurai pilngadīgai personai, kura dzīvo tajā pašā piegādes vietā, kur adresāts, vai jebkuram adresāta darbiniekam vai darba devējam, kurš ir gatavs saņemt dokumentus (Austrijas Dokumentu izsniegšanas likuma 16. panta 2. punkts). Tiesību aktos šo personu sauc par aizstājējsaņēmēju (Ersatzempfänger).

Taču izsniegšana aizstājējam ir atļauta vienīgi tad, ja izsniedzējam ir pamats uzskatīt, ka adresāts regulāri uzturas piegādes vietā.

Saskaņā ar Austrijas Civilprocesa kodeksa 103. pantu persona nevar būt aizstājējsaņēmējs, ja tā tiesiskā strīdā ir adresātam pretējā puse.

Saskaņā ar Austrijas Dokumentu izsniegšanas likuma 16. panta 5. punktu ir uzskatāms, ka dokumenta izsniegšana aizstājējam nav notikusi, ja adresāts nav varējis laikus uzzināt par izsniegtajiem dokumentiem, jo nav atradies piegādes vietā (piemēram, bija ceļojumā, slimnīcā vai ieslodzījumu vietā). Tomēr izsniegšana uzskatāma par faktiski notikušu nākamajā dienā pēc adresāta atgriešanās piegādes vietā.

7.2 Ja tiek izmantotas citas metodes, kad tiek uzskatīts, ka dokumenti ir izsniegti?

Sīkāku informāciju skatīt 5. un 6. punktā.

7.3 Ja alternatīva izsniegšanas metode nozīmē, ka dokumentus var nodot glabāšanā konkrētā vietā (piemēram, pastā), kā adresātu informē par to, ka dokumenti ir nodoti glabāšanā?

Adresāts ar paziņojumu (kas ievietots pastkastītē vai piestiprināts uz ieejas durvīm) ir jāinformē par to, ka dokumenti ir deponēti. Paziņojumā ir jānorāda vieta, kur dokumenti ir deponēti, dokumentu izņemšanas laikposma sākums un beigas, un deponēto dokumentu sekas (Austrijas Dokumentu izsniegšanas likuma 17. panta 2. punkts). Saskaņā ar Austrijas Dokumentu izsniegšanas likuma 17. panta 3. punktu dokumentu izņemšanas laikposms sākas dienā, kad dokumentu pirmoreiz dara pieejamu izņemšanai, un tas ilgst vismaz divas nedēļas. Deponēto dokumentu uzskata par izsniegtu šā laikposma pirmajā dienā (nosacīta izsniegšana). Taču tas neattiecas uz gadījumiem, kad adresāts nav varējis laikus uzzināt par izsniegtajiem dokumentiem, jo nav atradies piegādes vietā. Taču Austrijas Dokumentu izsniegšanas likuma 17. panta 3. punkta pēdējā teikumā noteikts, ka pat tādā gadījumā izsniegšanu uzskata par faktiski notikušu nākamajā dienā pēc adresāta atgriešanās piegādes vietā dokumentu izņemšanas laikposma ietvaros, kurā viņš būtu varējis deponēto dokumentu izņemt. Ja deponētais dokuments netiek izņemts (kas nekādā veidā neietekmē to, ka dokumentu uzskata par izsniegtu, jo tas tika deponēts), tad dokumenta izņemšanas laikposma beigās tas ir jānosūta atpakaļ tiesai, kas to ir sūtījusi.

7.4 Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, kādas tam var būt sekas? Vai uzskata, ka dokumenti ir tiešām izsniegti, ja atteikums nebija likumīgs?

Ja adresāts vai aizstājējsaņēmējs, kas dzīvo tajā pašā mājsaimniecībā, bez likumīga attaisnojoša iemesla atsakās saņemt dokumentu, tas ir jāatstāj piegādes vietā vai — ja tas nav iespējams — jādeponē bez rakstiska paziņojuma. Ja dokuments tiek atstāts vai deponēts, to uzskata par izsniegtu (Austrijas Dokumentu izsniegšanas likuma 20. pants).

8 Izsniegšana, izmantojot pasta pakalpojumus, no ārvalstīm (Dokumentu izsniegšanas regulas 14. pants)

8.1 Ja pasta pakalpojumu sniedzējs izsniedz dokumentu, kas no ārvalstīm nosūtīts adresātam šajā dalībvalstī, situācijā, kad ir nepieciešams saņemšanas apstiprinājums (Dokumentu izsniegšanas regulas 14. pants), vai pasta pakalpojumu sniedzējs piegādā dokumentu tikai adresātam, vai tas saskaņā ar valsts noteikumiem par pasta sūtījumu piegādi var piegādāt dokumentu arī citai personai tajā pašā adresē?

Izsniegšana pa pastu ir jāveic saskaņā ar Pasaules Pasta savienības konvenciju un ir jāpievieno starptautisks apstiprinājums par saņemšanu. Dokuments ir jāpiegādā adresātam vai — ja tas nav iespējams — citai personai, kura saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, uz kuru dokuments tiek piegādāts, ir pilnvarota saņemt dokumentu (piemēram, pilnvarotam saņēmējam vai aizstājējsaņēmējam). Austrijā ir piemērojami Dokumentu izsniegšanas likuma 16. panta noteikumi par aizstājējsaņēmējiem (skatīt 7.1. punktu).

8.2 Ņemot vērā šīs dalībvalsts noteikumus par pasta sūtījumu piegādi, kā notiek dokumentu izsniegšana no ārvalstīm saskaņā ar 14. pantu Dokumentu izsniegšanas regulā Nr. 1393/2007, ja piegādes adresē nebija sastopams nedz adresāts, nedz arī kāda cita persona, kas ir pilnvarota saņemt piegādi (ja tas ir iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem par pasta sūtījumu piegādi, sk. iepriekš)?

Pasaules Pasta savienības konvencijā nav paredzēti noteikumi par to, vai ir atļauts deponēt dokumentu un ar kādiem nosacījumiem tas darāms. Tādēļ par šiem jautājumiem lemj atbilstoši tās valsts tiesību aktiem, uz kuru dokumentu piegādā. Saskaņā ar attiecīgajiem Austrijas tiesību aktu noteikumiem dokumentu var deponēt, ja ir izpildīti vajadzīgie nosacījumi (skatīt 7. punktu).

8.3 Vai pasts nogaida konkrētu laika posmu, kurā var saņemt dokumentus, pirms tos nosūta atpakaļ kā nepiegādātus? Ja atbilde ir “jā”, kā adresātu informē par to, ka pasta iestādē ir pasta sūtījums, ko viņš var saņemt?

Skatīt 7.3. punktu.

9 Vai pastāv kāds rakstisks apliecinājums par to, ka dokuments ir izsniegts?

Jā. Piegādātājam ir jāapliecina, ka dokuments ir izsniegts, ierakstot to piegādes pierādījuma dokumentā (apliecinājumā par piegādi, apstiprinājumā par saņemšanu). Dokumenta pieņēmējam ir jāapliecina pieņemšana, parakstot piegādes pierādījuma dokumentu, norādot datumu un — ja viņš nav dokumenta adresāts — saikni ar dokumenta adresātu. Ja dokumenta pieņēmējs atsakās sniegt apliecinājumu, piegādātājam ir jāreģistrē šis fakts piegādes pierādījuma dokumentā, jānorāda datums un attiecīgā gadījumā — dokumenta pieņēmēja saikne ar adresātu. Piegādes pierādījuma dokuments nekavējoties ir jānosūta sūtītājam.

10 Kas notiek gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ adresāts nesaņem dokumentus vai dokumenti nav izsniegti likumā noteiktajā kārtībā (piemēram, dokumenti tiek izsniegti trešai personai)? Vai, neskatoties uz to, dokumentu izsniegšana būs spēkā (piemēram, vai var tikt novērstas likuma normu neievērošanas sekas), vai dokumentu izsniegšana ir jāizdara no jauna?

Kaut gan izsniegšanu neuzskata par faktiski notikušu, ja tā veikta, pārkāpjot tiesību aktu noteikumus, šādas nepilnības var novērst. Proti, izsniegšana, kas veikta, pārkāpjot noteikto kārtību, saskaņā ar Austrijas Dokumentu izsniegšanas likuma 7. panta pamatnoteikumu tiek uzskatīta par notikušu brīdī, kad adresāts faktiski ir saņēmis dokumentu. Ja ir iecelts pilnvarots saņēmējs, šī persona ir uzskatāma par adresātu; pretējā gadījumā izsniegšana tiks uzskatīta par notikušu tikai tad, kad pilnvarotais saņēmējs patiešām saņems dokumentu. Turklāt Austrijas Dokumentu izsniegšanas likumā (16. panta 5. punktā un 17. panta 3. punktā) ir paredzēti īpaši noteikumi nepilnību novēršanai gadījumos, kad adresāts nav varējis laikus uzzināt par dokumentu izsniegšanu, jo nav atradies piegādes vietā brīdī, kad dokumenta izsniegšana aizstājējsaņēmējam nebija iespējama vai kad dokumenti tika deponēti. Nepilnība tiek novērsta nākamajā dienā pēc adresāta atgriešanās piegādes vietā, taču gadījumos, kad dokumenti ir deponēti, izšķirošais faktors ir tas, vai adresāts ir atgriezies piegādes vietā dokumenta izņemšanas laikposmā un varējis izņemt deponēto dokumentu nākamajā dienā. Nepilnību novēršanas termiņš nav ierobežots nenotikušas izsniegšanas aizstājējsaņēmējam gadījumā, turpretī nenotikušas dokumenta deponēšanas gadījumā nepilnību vairs nevar novērst, ja adresāts atgriežas pēc izņemšanas laikposma beigām. Ja adresāts atgriežas pietiekami savlaicīgi, lai varētu saņemt sūtījumu pirmajā izņemšanas laikposma dienā, izsniegšanu uzskata par notikušu tajā pašā dienā, jo izņemšanas laikposms vēl ir spēkā. Ja adresāts atgriežas vēlāk, tad deponēto dokumentu uzskata par izsniegtu nākamajā dienā pēc viņa atgriešanās; saņēmējam ir jābūt iespējai pilnībā izmantot termiņus, jo īpaši pārsūdzības termiņus, kuru noteikšana ir saistīta ar attiecīgā dokumenta izsniegšanu.

11 Vai personai ir jāmaksā par dokumentu izsniegšanu? Ja jā, tad cik?

Nē.

Lapa atjaunināta: 22/12/2016

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Atsauksmes

Lai sniegtu atsauksmes un komentārus par mūsu jauno vietni

, izmantojiet šo veidlapu