Šajā vietnē ir sniegta informācija par tiesāšanās izmaksām Slovākijā.
Meklēt informāciju pēc reģiona
1. panta 2. daļa Likumā Nr. 586/2003 par juridiskajām profesijām un ar ko groza Likumu Nr. 455/1991 par uzņēmumu un pašnodarbināto personu sniegtajiem pakalpojumiem, nosaka šādu kārtību:
“Profesionāla juridiska darbība ir klientu pārstāvība tiesās, valsts iestādēs un citās struktūrās, personas aizstāvība kriminālprocesā, juridisko konsultāciju sniegšana, tiesību aktu sagatavošana, juridiskās analīzes veikšana, klienta īpašumu pārvaldīšana, kā arī citu juridisko konsultāciju un pakalpojumu sniegšana, ja tā tiek veikta pastāvīgi un par atlīdzību (turpmāk–juridiskie pakalpojumi).”
Advokātu honorāru apmēri ir noteikti Slovākijas Republikas Tieslietu ministrijas Īstenošanas noteikumos (Nr. 655/2004 par advokātu honorāriem un atlīdzību par juridisko pakalpojumu sniegšanu); noteikumu teksts angļu valodā ir pieejams Slovākijas Advokātu kolēģijas tīmekļa vietnē.
Advokātu honorāru apmērus nosaka, advokātam un klientam savstarpēji vienojoties (nolīgtā atlīdzība). Vairumā gadījumu advokāta honorāru apmēru nosaka, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, ja vien likumā nav paredzēta tarifu likmes izmantošana. Ja puses nespēj vienoties par atlīdzības apmēru, tas tiek noteikts, pamatojoties uz atbilstošajām tarifu likmēm (īstenošanas noteikumi par advokātu honorāriem). Uz tarifu likmēm pamatotā atlīdzība tiek noteikta, reizinot pamata likmi ar sagatavoto dokumentu vai sniegto juridisko pakalpojumu skaitu.
Slovākijas Republikā nepastāv atsevišķa tiesu izpildītāju profesija. Tomēr saskaņā ar Likumu Nr. 233/1995 par tiesu amatpersonām un izpildes darbībām (Izpildes procesa likumu) šīs funkcijas veic izpildes amatpersonas.
Fiksētās civillietās iesaistīto personu izmaksas
Visas izmaksu kategorijas ir paredzētas attiecīgajos noteikumos, un tās nosaka dažādos veidos.
Uz tiesas izdevumiem attiecas Likums Nr. 71/1992 par tiesas izdevumiem un maksu par izrakstiem no sodāmības reģistra (Likums par tiesas izdevumiem) un tā grozījumi. Izdevumu apmērs ir noteikts kā fiksēta likme, procentuāla likme vai abu šo likmju kombināciju (atkarībā no prasības veida).
Uz izpildes amatpersonas izdevumiem attiecas Likums Nr. 233/1995 par tiesu amatpersonām un izpildes darbībām. Izdevumu apmēru nosaka, pamatojoties uz tarifu likmi (atkarībā no izpildes priekšmeta piemēro fiksēto likmi vai procentuālo likmi), vai puses vienojas par atlīdzību.
Advokātu honorāru apmēri ir paredzēti Īstenošanas noteikumos Nr. 655/2004 par advokātu honorāriem un atlīdzību par juridisko pakalpojumu sniegšanu. Honorāra apmēru nosaka, pamatojoties uz tarifu likmi (fiksēta likme par katru sniegto juridisko pakalpojumu, kas atkarīga no prasības summas vai no prasības priekšmeta) vai kā nolīgto honorāru.
Ekspertu honorāru apmērus paredz Īstenošanas noteikumi Nr. 491/2004 par ekspertu, tulku un tulkotāju atlīdzībām, izmaksu segšanu un patērētā laika atlīdzināšanu. Honorāra apmērus nosaka, pamatojoties uz tarifu likmi (fiksēta likme par katru sniegto pakalpojumu, stundas likme vai procentuālā likme atkarībā no ekspertu pakalpojuma priekšmeta) vai kā nolīgtu honorāru.
Uz atlīdzību lieciniekiem attiecas Likums Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss) un Īstenošanas noteikumi Nr. 543/2005 par rajona tiesu, reģionālo tiesu, Specialās tiesas un militāro tiesu administrāciju un iekšējo kārtību, Likums Nr. 311/2001 (Darba likums), Likums Nr. 595/2003 par ienākumu nodokli un Likums Nr. 663/2007 par minimālo algu. Tiesa lemj par faktisko izmaksu un negūto ienākumu atlīdzināšanu (saskaņā ar Īstenošanas noteikumiem par administrāciju un iekšējo kārtību).
Tulku/tulkotāju honorāru apmērus paredz Īstenošanas noteikumi Nr. 491/2004 par ekspertu, tulku un tulkotāju atlīdzībām, izmaksu segšanu un patērētā laika atlīdzināšanu. Honorāra apmēru nosaka, pamatojoties uz tarifu likmi (fiksēta likme par stundas darbu/lapas tulkošanu no attiecīgās valodas, vai par katru tulka/tulkotāja sniegto pakalpojumu) vai kā nolīgtu honorāru.
Tādējādi personām, kuras nav juristi, bez profesionāļa palīdzības ir gandrīz neiespējami noteikt plānotās kopējās izmaksas lielākajā daļā potenciālo civillietu.
Savukārt profesionālis (jo īpaši advokāts) pēc konkrētās lietas apstākļu izvērtēšanas klientam var sniegt daudz precīzāku informāciju par gaidāmajiem tiesāšanās izdevumiem. Gadījumos, kad ir grūti paredzēt tiesvedības iznākumu, advokāts var sniegt klientam informāciju par gaidāmajiem izdevumiem katrā iespējamā tiesvedības iznākuma scenārijā, kura piepildīšanās atkarīga no tiesas apsvērumiem un sprieduma.
Uz dažādajiem izdevumu veidiem, kādi var rasties civilprocesa ietvaros, attiecas īpaši likumi un noteikumi. Tajos ir paredzēti arī dažādi honorāru aprēķināšanas veidi, kurus var iedalīt divās pamatkategorijās: tarifu likmes un nolīgtās atlīdzības.
Civilprocesa stadija, kurā pusei ir jāsedz fiksētās izmaksas
Saskaņā ar Likumu Nr. 71/1992 par tiesas izdevumiem un maksu par izrakstiem no sodāmības reģistra, uzsākot tiesvedību ir jānomaksā tikai tiesas nodeva.
Saskaņā ar Likumu Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss) pārējie izdevumi, kas var rasties papildus tiesas nodevai, ir galvenokārt pušu un to pārstāvju izdevumi. Tostarp:
Šīs izmaksas parasti nomaksā pēc tiesas sprieduma pasludināšanas.
Turklāt izdevumi civilprocesā lielā mērā ir atkarīgi no izskatāmās lietas un tiesas ieskatiem (galvenokārt no sniedzamajiem pierādījumiem un no tā, kādi izdevumi būs jāatlīdzina otrai pusei). Tādēļ pirms tiesvedības uzsākšanas ir ļoti grūti paredzēt faktiskos izdevumus.
Fiksētās lietas dalībnieku izmaksas kriminālprocesā
Par izdevumiem kriminālprocesā tiesa var lemt pēc saviem ieskatiem pēc tam, kad ir pieņemts galīgais nolēmums.
Kriminālprocesa stadija, kurā ir jāsedz fiksētās izmaksas
Visi kriminālprocesa izdevumi ir jāsedz tikai pēc galīgā sprieduma spēkā stāšanās, jo lēmums par tiesāšanās izdevumiem ir daļa no sprieduma (Likums Nr. 301/2005 par kriminālprocesa kodeksu).
Fiksētās lietas dalībnieku izmaksas kriminālprocesā
Slovākijas Konstitucionālajā tiesā izskatāmām lietām, kuras nav novērtējamas naudas izteiksmē, pamata tarifs par katru juridisko pakalpojumu pārstāvības jomā ir nosakāms vienas sestās daļas apmērā no aprēķinu bāzes apmēra (Īstenošanas noteikumu Nr. 655/2004 par advokātu honorāriem un atlīdzību par juridisko pakalpojumu sniegšanu 11. punkts).
Konstitucionālās tiesvedības stadija, kurā jāsedz fiksētās izmaksas
Konstitucionālajā tiesvedībā tiek piemērota līdzīga kārtība kā civillietās un krimināllietās. Ir piemērojams Likums Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss).
18. pants Likumā Nr. 586/2003 par juridiskajām profesijām un ar ko groza Likumu Nr. 455/1991 par uzņēmumu un pašnodarbināto personu sniegtajiem pakalpojumiem, nosaka šādu kārtību.
Iepriekš minētie likumi par izdevumiem slovāku valodā ir publicēti Normatīvo aktu krājumā (saskaņā ar Slovākijas Republikas Valsts padomes Likuma Nr. 1/1993 8. pantu).
Uz mediāciju attiecas Likums Nr. 420/2004 par mediāciju.
Informācija par izmaksām atrodama IGNUM tīmekļa vietnē, kura atrodami normatīvie akti, kā arī pašlaik un iepriekš Slovākijā spēkā esošie noteikumi. Šī tīmekļa vietne pieder Slovākijas Republikas Tieslietu ministrijai.
Ar šo informāciju var iepazīties Slovākijas Republikas Tieslietu ministrijas statistikas gadagrāmatā.
Vidējo izmaksu noteikšana ir apgrūtināta šādu iemeslu dēļ.
Ja izpildes amatpersona ir reģistrēts PVN maksātājs, aprēķinātajiem ienākumiem un izdevumiem tiks pieskaitīts PVN (saskaņā ar Likuma Nr. 233/1995 par tiesu izpildītājiem un izpildes darbībām 196. pantu).
Ja advokāts ir reģistrēts PVN maksātājs, saskaņā ar šiem noteikumiem sagatavotajā ienākumu un izdevumu aprēķinā tiek iekļauts PVN (Tieslietu ministrijas Īstenošanas noteikumu Nr. 655/2004 par advokātu honorāriem un atlīdzību par juridisko pakalpojumu sniegšanu 18. panta 3. punkts).
Ja eksperts, tulks vai tulkotājs ir reģistrēts PVN maksātājs, aprēķinātajos honorāros tiek iekļauts PVN (Tieslietu ministrijas Noteikumu Nr. 491/2004 par ekspertu, tulku un tulkotāju atlīdzībām, izmaksu segšanu un patērētā laika atlīdzināšanu 16. panta 2. punkts).
Tiesas izdevumiem PVN nepiemēro (Likums Nr. 71/1992 par tiesu izdevumiem un maksu par izrakstiem no sodāmības reģistra ar atbilstošajiem grozījumiem). Ja maksājuma saņēmējs ir reģistrēts PVN maksātājs, mediācijas un arbitrāžas atlīdzībām piemēro PVN 19 % apmērā, jo mediācijas pakalpojumu sniegšana ir saimnieciskās darbības veids.
Šis slieksnis ir noteikts 4. panta i) apakšpunktā Likumā Nr. 327/2005 par juridiskās palīdzības sniegšanu maznodrošinātajiem, ar ko groza Likumu Nr. 586/2003 par advokātiem un Likumu Nr. 455/1991 par regulētajam profesijām (ar grozījumiem), kas grozīts ar Likumu Nr. 8/2005.
Attiecīgā punkta teksts ir šāds: “Persona ir uzskatāma par maznodrošinātu, ja tā saņem maznodrošinātām personām paredzētus pabalstus 1e) vai tās ienākumi ir vienādi vai mazāki nekā iztikas minimums 2) reizināts ar 1,6 un ja fiziskajai personai nav līdzekļu, lai samaksātu par juridiskajiem pakalpojumiem.” (EUR 311,30)
Apsūdzētajiem, kas vēlas saņemt tiesas noteikta aizstāvja palīdzību, ienākumu slieksnis netiek piemērots. Kriminālprocesa kodeksa 37. un 38. pants nosaka gadījumus, kad aizstāvība ir obligāta.
Kriminālprocesa kodeksa 38. pants nosaka:
Saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 558. panta 1. daļu tiesas kompetencē ir lemt par cietušā izdevumu atlīdzināšanu pēc sprieduma spēkā stāšanās.
Visi nosacījumi ir paredzēti Likumā Nr. 301/2005 (Kriminālprocesa kodekss).
Ir divu veidu atbrīvojumi no tiesas izdevumu segšanas (Slovākijas Valsts padomes Likuma Nr. 71/1992 par tiesas izdevumiem un maksu par izrakstiem no sodāmības reģistra 4. pants ar attiecīgajiem grozījumiem). Atbrīvojumi attiecas uz:
Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 138. pantu tiesa var pilnībā vai daļēji atbrīvot pusi no tiesas izdevumu segšanas, ja to pamato puses finansiālais stāvoklis un iesniegtā prasība nav acīmredzami nepamatota. Tiesa var atcelt piešķirtos atbrīvojumus jebkurā tiesvedības posmā.
Saskaņā ar Likumu Nr. 327/2005 par juridiskās palīdzības sniegšanu mazturīgām personām (Likums par juridisko palīdzību) ar juridisko palīdzību saprot juridisko pakalpojumu sniegšanu personai, kura ir tiesīga saņemt palīdzību savu tiesību aizstāvībai, un tā parasti izpaužas kā:
Ja iesaistītā persona atbilst noteiktajiem juridiskās palīdzības saņemšanas nosacījumiem, tiesa parasti piemēro arī atbrīvojumu no tiesāšanās izdevumu segšanas (tostarp arī tiesas izdevumu). Nav konkrētu tiesību normu, kurās būtu noteikts, ka persona, kurai piešķirta juridiskā palīdzība, būtu atbrīvojama no tiesas izdevumu segšanas. Tomēr pastāv ļoti liela iespējamība, ka tiesa piemēros šādu atbrīvojumu.
Personai ir tiesības lūgt tiesu atbrīvot viņu no tiesas izdevumu segšanas pilnā apmērā vai daļēji. Tiesa pēc savas iniciatīvas var noteikt, ka uzvarētājai pusei (ja prasība apmierināta pilnā apmērā) tiek atlīdzināti visi tiesāšanās izdevumi (tostarp tiesas izdevumi). Ja prasība tiek apmierināta daļēji, tiesa uzliek abām pusēm par pienākumu proporcionāli segt tiesāšanās izdevumus, kā arī var nolemt, ka nevienai no pusēm nav tiesību uz tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu. Tomēr tiesa var lemt, ka tiesāšanās izdevumi pusei, kurai spriedums ir daļēji labvēlīgs, tiek atlīdzināti pilnā apmērā, ja lēmums par pusei uzlikto maksājumu apmēru bija atkarīgs no uz eksperta slēdziena vai tiesas ieskatiem, vai ja prasība nav pilnībā apmierināta salīdzinoši nenozīmīgu iemeslu dēļ.
Ja cietušajam ir tiesības vismaz uz daļēju tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu, apsūdzētā pienākums ir segt cietušajam radušos tiesāšanās izdevumus, tostarp pārstāvības izmaksas obligātas pārstāvības gadījumā.
Arī gadījumos, kad cietušajam nav šādu tiesību, tiesa var noteikt tiesas izdevumu segšanu pilnā apmērā vai daļēji, ja cietušais ir iesniedzis šādu lūgumu un tas ir pamatots ar lietas apstākļiem.
Ekspertu honorāru apmērus nosaka Tieslietu ministrijas Īstenošanas noteikumi Nr. 491/2004 par ekspertu, tulku un tulkotāju atlīdzībām, izmaksu segšanu un patērētā laika atlīdzināšanu. Jebkurš interesents ministrijas tīmekļa vietnē var apskatīt Slovākijas Republikas Tieslietu ministrijas uzturēto ekspertu sarakstu. Reģistrā tiek iekļauti tikai tie eksperti, kas atbilst visiem kritērijiem (saskaņā ar Īstenošanas noteikumiem par ekspertu, tulku un tulkotāju atlīdzībām).
Ekspertu honorāru nosaka eksperts un klients savstarpēji vienojoties (nolīgtā atlīdzība). Ja puses nespēj panākt vienošanos, atlīdzības apmēra noteikšanai ir jāizmanto iepriekš minēto noteikumu normas par tarifu likmēm.
PVN piemēro tikai nolīgtajai atlīdzībai ar nosacījumu, ka tulkotājs/tulks ir reģistrēts PVN maksātājs.
Tarifu likmes var noteikt:
Detalizētāku informāciju par tiesāšanās izdevumiem Slovākijā var iegūt, skatot informāciju par konkrēto gadījumu izpēti.
Slovākijas ziņojums par izmaksu pārskatāmības pētījumu (872 Kb)
Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.