Meklēt informāciju pēc reģiona
Atskaitot honorārus, ko maksā, saņemot subsidētu juridisko palīdzību, honorāri Nīderlandē nav noteikti ar likumu.
Fiksētās izmaksas civilprocesā
Likums par civillietu izskatīšanas honorāriem (Wet tarieven in burgerlijke zaken – WTBZ) paredz, ka pusēm civillietu izskatīšanā ir jāmaksā reģistrācijas nodeva.
Fiksētās izmaksas kriminālprocesā
Nav paredzētas fiksētās izmaksas pusēm, kas iesaistītas kriminālprocesā saskaņā ar Nīderlandes krimināltiesībām.
Fiksētās izmaksas konstitucionālā tiesvedībā
Saskaņā ar Nīderlandes tiesību sistēmu nepastāv tiesību normas konstitucionālā tiesvedībā attiecībā uz prasības iesniegšanu.
Civilprocesa stadija, kurā procesa dalībniekiem jāapmaksā fiksētās izmaksas
Civillietas izskatīšanā fiksēto maksu prasības iesniedzējam nosaka, tiklīdz pirmoreiz paziņo par lietas iesniegšanu tiesā, bet atbildētājam to nosaka, tiklīdz tas ieradies tiesā. Tiesa nosaka fiksēto maksu par lūgumu, kas atšķiras no 14. panta 3. punktā noteiktā, vai par aizstāvības paziņojuma iesniegšanu. Nesamaksājot šo maksu vai to samaksājot vēlāk, netiek ietekmēts tiesvedības iznākums.
Kriminālprocesa stadija, kurā procesa dalībniekiem jāsamaksā fiksētās izmaksas
Attiecas tie paši noteikumi, kas civillietas izskatīšanā.
Šajā jomā nav tiesiski noteiktu pienākumu. Tomēr tie var būt noteikti saistībā ar 1992. gada Advokātu ētikas kodeksu (papildu informāciju skatiet Nīderlandes Advokātu kolēģijas tīmekļa vietnē) un Eiropas Savienības Advokātu ētikas kodeksā. Piemēram, Advokātu ētikas kodeksa 26. noteikums paredz, ka advokātam, uzņemoties lietu, ar klientu jāpārrunā lietas finansiālās sekas, kā arī jāsniedz informācija par rēķina izsniegšanas veidu un biežumu. Arī Eiropas Savienības Advokātu ētikas kodeksa 3.7.1. pants nosaka, ka advokātam vienmēr jācenšas panākt izmaksu ziņā visefektīvākais risinājums klienta prasībai un atbilstošā brīdī jādod klientam padoms nolūkā panākt lietas atrisinājumu ārpustiesas kārtībā un/vai jānorāda uz alternatīviem strīdu izšķiršanas veidiem.
Civillietās uzvarētājai pusei var rasties šādas izmaksas:
Zaudētājai pusei var rasties tādas pašas izmaksas kā uzvarētāja pusei, taču tiesnesis arī var piespriest segt uzvarētājas pusei radušās izmaksas.
Cita starpā iespējams skatīt WTBZ, kā arī citus Nīderlandes tiesību aktus, kas atrodas Nīderlandes valdības tīmekļa vietnē.
Informāciju par pamatu izmaksu noteikšanai Nīderlandē var iegūt tikai nīderlandiešu valodā.
Informāciju piedāvā Nīderlandes Mediācijas institūts (NMI) un lapā, kas paredzēta tiesas noteiktai mediācijai Nīderlandes tiesu iestāžu un Nīderlandes Augstākās tiesas tīmekļa vietnē.
Nīderlandes tiesu un Nīderlandes Augstākās tiesas atsevišķā tīmekļa vietnē (Kosten van een procedure – Costs of proceedings) ir pieejama papildu informācija par tiesvedības izdevumiem.
Tiesu iestāžu padomes gada ziņojumā (Raad voor de rechtspraak) ir sniegta informācija par laiku, kas nepieciešams lietas pilnīgai iztiesāšanai. Ziņojums ir pieejams tiešsaistē Nīderlandes tiesu tīmekļa vietnē.
Publicētajā informācijā par izmaksām visas summas norādītas bez PVN (attiecīgos gadījumos).
Vispārējā PVN likme, ko piemēro precēm un pakalpojumiem ir 21 %.
Skatiet Juridiskās palīdzības likuma (Wet op de rechtsbijstand — WRB) 12. panta 1. punktu saistībā ar 34. pantu.
Juridiskā palīdzība ir bezmaksas, ja juridisko pārstāvi norīko tiesa (skatiet WRB 43. pantu). Citos gadījumos Juridiskās palīdzības pārvalde var piešķirt advokātu personām, kas ir tiesīgas uz advokāta pārstāvību saskaņā ar Kriminālkodeksu vai Kriminālprocesa kodeksu (skatiet WRB 44. panta 1. punktu). Saskaņā ar WRB 35. pantu puses pienākums ir veikt iemaksu proporcionāli saviem ienākumiem gadījumos, ja juridisko palīdzību saņem, pamatojoties uz piešķiršanu.
WRB 44. panta 5. punkts paredz, ka juridiskās palīdzības sniegšana dzimumnoziegumu vai vardarbīgu noziegumu upuriem ir bez maksas neatkarīgi no cietušā maksātspējas, ja tiesvedība ir uzsākta un ja cietušais ir tiesīgs uz kompensāciju saskaņā ar Likuma par kompensāciju fondu noziedzībā cietušajiem 3. pantu.
Juridisko palīdzību nepiešķir:
Dekrēta, kas izveido Dekrētu par juridisko palīdzību un tās piešķiršanas kritērijiem 5. panta 1. punktā noteikts, ka netiek piešķirta juridiskā palīdzība (atskaitot konsultācijas laikā saņemto) saistībā ar krimināltiesvedību, ja lietu izskata apakšapgabalā tiesā. Šī panta otrais punkts paredz, ka, atkāpjoties no pirmā punkta, advokātu var piešķirt, ja to pamato ar puses būtiskām interesēm vai ja tas nepieciešams lietas atsevišķu faktu vai sarežģītības dēļ.
Atbildētājiem nav jāmaksā fiksētā maksa lietās, ko izskatīs apakšabgabala tiesā vai nomas sūdzību tiesā.
Lēmumu par to, kura puse sedz tiesāšanās izmaksas, pieņem tiesa, pamatojoties uz vienoto likmi (t. i., neatkarīgi no reālajām izmaksām).
Ekspertu honorāri ir atšķirīgi: Piemērotu informāciju iespējams atrast 2012. gada 28. augusta dekrētā, ar ko groza 2003. gada Dekrētu par nodevām kriminālprocesā. Ar minēto dekrētu tika grozīts 2003. gada Dekrēts par nodevām kriminālprocesā.
Tulkotāju un tulku honorārus nosaka Tieslietu ministrija:
Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.