Šajā lapā ir sniegta informācija par tiesāšanās izmaksām Lietuvā.
Meklēt informāciju pēc reģiona
Ģimenes tiesības – laulības šķiršana
Ģimenes tiesības – bērnu aizgādība
Ģimenes tiesības – uzturlīdzekļi
Lietuvā nav šādas profesijas pārstāvju.
Lietuvā nav noteikumu, kas regulētu juristu honorārus. Tie atšķiras atkarībā no lietas sarežģītības pakāpes un iesaistītajiem resursiem. Tomēr honorārs nedrīkst pārsniegt maksimālo summu, kas noteikta Tieslietu ministrijas un Lietuvas Advokātu asociācijas padomes (Lietuvos advokatų tarybos pirmininkas) priekšsēdētāja apstiprinātajos ieteikumos.
Lietuvā nav šādas profesijas pārstāvju.
Tiesu izpildītāji uzsāk darbu tad, ja parādnieks nepilda tiesas spriedumu un ir jāizdod izpildes dokumenti. Piedziņas izmaksu apmēru, apmaksu un atbrīvojumus no piedziņas izmaksu segšanas nosaka atbilstīgi Spriedumu izpildes priekšrakstiem. Visas piedziņas izmaksas sedz prasītājs atbilstīgi tiesas spriedumam. Tiesas izpildītāja honorāru sedz parādnieks sprieduma izpildes laikā vai pēc tam.
Izmaksu summa ir atkarīga no piedziņas veida un no tā, cik reižu tā ir jāveic. Dažas piedziņas izmaksas ir fiksētas; dažas piedziņas darbības maksā LTL 60 stundā, bet citas aprēķina procentuāli, ņemot vēra to aktīvu vērtību, uz kuriem ir vērsta piedziņa.
Tiesāšanās izmaksās civiltiesvedībā ietilpst valsts kancelejas nodeva un citi izdevumi, kas saistīti ar pārstāvību, tiesas dokumentu piegādi, ekspertu honorāriem, kompensāciju lieciniekiem, sprieduma izpildi u.tml. Dažos gadījumos valsts nodevas apmēru nosaka Civilprocesa likums, un tā ir fiksēta. Tiesāšanās izmaksas ir noteiktas Civilprocesa likuma (Civilinio proceso kodeksas) VIII nodaļā.
Civiltiesvedības stadija, kurā procesa dalībniekiem jāapmaksā fiksētās izmaksas
Valsts nodeva parasti ir jāsamaksā pirms prasības iesniegšanas tiesā.
Fiksētās izmaksas procesa dalībniekiem krimināltiesvedībā
Krimināltiesvedības procesa dalībniekiem nav jāmaksā fiksētās izmaksas.
Fiksētās izmaksas procesa dalībniekiem konstitucionālā tiesvedībā
Konstitucionālā tiesvedība ir bez maksas, taču tā nav pieejama plašākai publikai.
Likums šādu pienākumu tieši neparedz.
Civilprocesa likuma VIII nodaļa nosaka tiesāšanās izmaksas civiltiesvedībā.
Plašāka informācija ir pieejama pievienotajā Lietuvas ziņojumā par Izmaksu pārredzamības pētījumu (950 Kb)
.
Informācija ir pieejama angļu valodā.
Plašāka informācija ir pieejama tīmekļa vietnē: Tiesas starpniecības procedūra
Saskaņā ar Lietuvas tiesību aktiem pastāv divu veidu valsts garantētā juridiskā palīdzība:
Visiem Lietuvas Republikas pilsoņiem, citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, fiziskām personām, kuras likumīgi uzturas Lietuvā vai citās dalībvalstīs, un personām, kas norādītas Lietuvas Republikas noslēgtajos starptautiskos nolīgumos, ir tiesības uz primāro juridisko palīdzību neatkarīgi no viņu ienākumiem.
Visi Lietuvas Republikas pilsoņi, citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, fiziskas personas, kuras likumīgi uzturas Lietuvā vai citās dalībvalstīs, var vērsties pēc sekundārās juridiskās palīdzības. Lai saņemtu sekundāro juridisko palīdzību, personas īpašuma vērtība un gada ienākumi nedrīkst pārsniegt valdības noteikto īpašuma vērtības un gada ienākumu apjomu atbilstīgi Likumam par valsts garantēto juridisko palīdzību.
Tādējādi, novērtējot materiālo stāvokli, izmanto vienotu slieksni (maksimālo summu, kuru nesasniedzot, pieteicēju uzskata par maznodrošinātu).
Tiesības uz juridiskās palīdzības piešķiršanu
Valdība ir noteikusi divus piemērojamos īpašuma vērtības un ienākumu līmeņus. Pieteikuma iesniedzēja īpašuma vērtība un ienākumu līmenis nedrīkst pārsniegt likumā noteikto pirmo vai otro līmeni. Turklāt pieteikuma iesniedzēja neto ienākumi gadā (pēdējo divpadsmit mēnešu laikā) nedrīkst pārsniegt Lietuvas tiesību aktos noteikto pirmo vai otro līmeni.
Maznodrošinātība nav vienīgais kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, vai persona var saņemt sekundāro juridisko palīdzību.
Pirmā līmeņa juridiskā palīdzība pienākas personām, kuru gada ienākumi nepārsniedz 8 000 litus (€ 2,318.8) plus 3 000 liti (€ 869.6) par katru apgādājamo. Otrā līmeņa juridiskā palīdzība pienākas personām, kuru gada ienākumi nepārsniedz 12 000 litus (€ 3,478.2) plus 4 400 liti (€ 1,275.3) par katru apgādājamo. Novērtējot pieteikuma iesniedzēja materiālo stāvokli, viņa apgādības saistības netiek ņemtas vērā.
Valsts nodrošina sekundāro juridisko palīdzību atbilstīgi personas īpašuma vērtībai un ienākumiem, un sedz tās izmaksas sekojoši:
Valsts nodrošina sekundāro juridisko palīdzību un sedz tās izmaksas 100 procentu apmērā personām, kas minētas šā likuma 12. pantā (skat. zemāk). Šīs izmaksas tiek segtas, neskatoties uz personas īpašuma vērtību un ienākumiem. Izņēmums ir personas (saskaņā ar likuma 12. panta 6. apakšpunktu), kas var brīvi rīkoties ar īpašumu un ienākumiem. Šīs personas var saņemt otrā līmeņa palīdzību. Šādā gadījumā valsts garantē sekundāro juridisko palīdzību un sedz 50 procentus no personas izmaksām.
Dažām personu grupām pienākas sekundārā juridiskā palīdzība, neskatoties uz valdības noteikto īpašuma vērtības un ienākumu apjomu (Likuma par valsts garantēto juridisko palīdzību 12. pants):
Par katru tiesā pavadīto dienu tiesa atlīdzina ekspertiem zaudētos ienākumus, kas radušies neesot savā pastāvīgajā darba vietā. Ekspertiem maksā par attiecīgās pārbaudes veikšanu un atlīdzina visus izdevumus, kas saistīti ar uzstāšanos tiesā, ceļa un uzturēšanās izdevumus, kā arī maksā dienas naudu. Pusei, kura iesniedz lūgumu par ekspertu pieaicināšanu, iepriekš jāiemaksā galvojuma summa, kura nosaka tiesa. Ja abas puses iesniedz lūgumus par ekspertu pieaicināšanu, tās maksā galvojuma summu vienādās daļās. Galvojuma summu ieskaita tiesas speciālajā kontā.
Gadījumos, kad tiesa atbilstīgi Lietuvas Civilkodeksam (Lietuvos Respublikos civilinis kodeksas) vai citiem tiesību aktiem izsauc lieciniekus (liudytojai) un ekspertus (ekspertai) pēc savas iniciatīvas, izmaksas tiek segtas no valsts budžeta. Tas var būt saistīts ar pārbaudes norīkošanu vai pārbaudes veikšanu notikuma vietā.
Nosakot galvojuma summu, jāņem vērā plānoto izdevumu apmērs. Tiesa izmaksā ekspertiem atlīdzību par padarīto darbu. Tiesa var maksāt arī ekspertu iestādēm par pārbaudes veikšanu saskaņā ar rēķinu, ko piestāda pēc pārbaudes beigām. Šīs summas apmaksā no tiesas speciālā konta, kas atvērts bankas filiālē, kas atrodas vistuvāk tiesai. Ja galvojumi nav iemaksāti, ekspertiem un ekspertu iestādēm paredzēto atlīdzību izmaksā no tiesas speciālā konta, šo summu sedz zaudētāja puse vai abas puses proporcionāli apmierinātās vai noraidītās prasības apmēram. Tieslietu ministrija nosaka maksimālo apmēru šādām izmaksām.
Par katru tiesā pavadīto dienu tiesa atlīdzina tulkotājiem zaudētos ienākumus, kas radušies neesot savā pastāvīgajā darba vietā. Tulkotājiem maksā par tulkošanas pakalpojumiem un atlīdzina visus izdevumus, kas saistīti ar uzstāšanos tiesā, ceļa un uzturēšanās izdevumus, kā arī maksā dienas naudu. Pusei, kura iesniedz dokumentus tiesā un pieprasa to tulkošanu svešvalodā, iepriekš jāiemaksā galvojuma summa, kura nosaka tiesa.
Tiesa maksā tulkotājiem no valsts budžeta līdzekļiem, kas paredzēti šim mērķim, izņemot par to tiesas dokumentu tulkojumiem svešvalodās, kurus iesniegusi kāda no pusēm. Tulkošanas pakalpojumu izmaksas tiesas sēžu laikā sedz no valsts budžeta. Tieslietu ministrija ir noteikusi maksimālo apmēru šādām izmaksām.
Lietuvas ziņojums par Izmaksu pārredzamības pētījumu (950 Kb)
Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.