Izmaksas

Regulējošie noteikumi par juridisko profesiju honorāriem

1. Juriskonsulti

Lietuvā nav šādas profesijas pārstāvju.

2. Juristi

Lietuvā nav noteikumu, kas regulētu juristu honorārus. Tie atšķiras atkarībā no lietas sarežģītības pakāpes un iesaistītajiem resursiem. Tomēr honorārs nedrīkst pārsniegt maksimālo summu, kas noteikta Tieslietu ministrijas un Lietuvas Advokātu asociācijas padomes (Lietuvos advokatų tarybos pirmininkas) priekšsēdētāja apstiprinātajos ieteikumos.

3. Tiesu advokāti

Lietuvā nav šādas profesijas pārstāvju.

4. Tiesu izpildītāji

Tiesu izpildītāji uzsāk darbu tad, ja parādnieks nepilda tiesas spriedumu un ir jāizdod izpildes dokumenti. Piedziņas izmaksu apmēru, apmaksu un atbrīvojumus no piedziņas izmaksu segšanas nosaka atbilstīgi Spriedumu izpildes priekšrakstiem. Visas piedziņas izmaksas sedz prasītājs atbilstīgi tiesas spriedumam. Tiesas izpildītāja honorāru sedz parādnieks sprieduma izpildes laikā vai pēc tam.

Izmaksu summa ir atkarīga no piedziņas veida un no tā, cik reižu tā ir jāveic. Dažas piedziņas izmaksas ir fiksētas; dažas piedziņas darbības maksā LTL 60 stundā, bet citas aprēķina procentuāli, ņemot vēra to aktīvu vērtību, uz kuriem ir vērsta piedziņa.

Fiksētās izmaksas

Fiksētās izmaksas civiltiesvedībā

Fiksētās izmaksas procesa dalībniekiem civiltiesvedībā

Tiesāšanās izmaksās civiltiesvedībā ietilpst valsts kancelejas nodeva un citi izdevumi, kas saistīti ar pārstāvību, tiesas dokumentu piegādi, ekspertu honorāriem, kompensāciju lieciniekiem, sprieduma izpildi u.tml. Dažos gadījumos valsts nodevas apmēru nosaka Civilprocesa likums, un tā ir fiksēta. Tiesāšanās izmaksas ir noteiktas Civilprocesa likuma (Civilinio proceso kodeksas) VIII nodaļā.

Civiltiesvedības stadija, kurā procesa dalībniekiem jāapmaksā fiksētās izmaksas

Valsts nodeva parasti ir jāsamaksā pirms prasības iesniegšanas tiesā.

Fiksētās izmaksas krimināltiesvedībā

Fiksētās izmaksas procesa dalībniekiem krimināltiesvedībā

Krimināltiesvedības procesa dalībniekiem nav jāmaksā fiksētās izmaksas.

Fiksētās izmaksas konstitucionālā tiesvedībā

Fiksētās izmaksas procesa dalībniekiem konstitucionālā tiesvedībā

Konstitucionālā tiesvedība ir bez maksas, taču tā nav pieejama plašākai publikai.

Iepriekšēja informācija, ko sniedz juridiskie pārstāvji

Likums šādu pienākumu tieši neparedz.

Izmaksas, kas jāsedz uzvarētājai pusei

Civilprocesa likuma VIII nodaļa nosaka tiesāšanās izmaksas civiltiesvedībā.

Pamats izmaksu noteikšanai

Kur atrast informāciju par pamatu izmaksu noteikšanai Lietuvā?

Plašāka informācija ir pieejama pievienotajā Lietuvas ziņojumā par Izmaksu pārredzamības pētījumu  (950 Kb) .

Kādās valodās var iegūt informāciju par pamatu izmaksu noteikšanai Lietuvā?

Informācija ir pieejama angļu valodā.

Kur atrast informāciju par starpniecību?

Plašāka informācija ir pieejama tīmekļa vietnē: Tiesas starpniecības procedūra

Juridiskā palīdzība

Nosacījumi juridiskās palīdzības piešķiršanai

Saskaņā ar Lietuvas tiesību aktiem pastāv divu veidu valsts garantētā juridiskā palīdzība:

1. “Primārā juridiskā palīdzība” (pirminė teisinė pagalba) ietver juridisko palīdzību atbilstīgi procedūrai, ko paredz Likums par valsts garantētu juridisku palīdzību (Law governing state-guaranteed legal aid), juridiskās konsultācijas un valsts un pašvaldības iestādēm iesniedzamo dokumentu sastādīšanu, izņemot procesuālos dokumentus. Juridiskā palīdzība ietver arī konsultācijas par strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā, mierizlīguma panākšanu un izlīguma vienošanos sastādīšanu.
2. “Sekundārā juridiskā palīdzība” (antrinė teisinė pagalba) ietver dokumentu sastādīšanu, aizstāvību un pārstāvību tiesā. Tas iekļauj izpildi un pārstāvību, izskatot strīdu iepriekšējā ārpustiesas kārtībā, ja šādu procedūru pieprasa likums vai tiesas spriedums. Juridiskā palīdzība ietver arī tiesāšanās izmaksas civiltiesvedībā, izmaksas administratīvā tiesvedībā un izmaksas, kas saistītas ar kriminālprocesa ietvaros ierosinātas civilprasības izskatīšanu.

Visiem Lietuvas Republikas pilsoņiem, citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, fiziskām personām, kuras likumīgi uzturas Lietuvā vai citās dalībvalstīs, un personām, kas norādītas Lietuvas Republikas noslēgtajos starptautiskos nolīgumos, ir tiesības uz primāro juridisko palīdzību neatkarīgi no viņu ienākumiem.

Visi Lietuvas Republikas pilsoņi, citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, fiziskas personas, kuras likumīgi uzturas Lietuvā vai citās dalībvalstīs, var vērsties pēc sekundārās juridiskās palīdzības. Lai saņemtu sekundāro juridisko palīdzību, personas īpašuma vērtība un gada ienākumi nedrīkst pārsniegt valdības noteikto īpašuma vērtības un gada ienākumu apjomu atbilstīgi Likumam par valsts garantēto juridisko palīdzību.

Tādējādi, novērtējot materiālo stāvokli, izmanto vienotu slieksni (maksimālo summu, kuru nesasniedzot, pieteicēju uzskata par maznodrošinātu).

Tiesības uz juridiskās palīdzības piešķiršanu

Valdība ir noteikusi divus piemērojamos īpašuma vērtības un ienākumu līmeņus. Pieteikuma iesniedzēja īpašuma vērtība un ienākumu līmenis nedrīkst pārsniegt likumā noteikto pirmo vai otro līmeni. Turklāt pieteikuma iesniedzēja neto ienākumi gadā (pēdējo divpadsmit mēnešu laikā) nedrīkst pārsniegt Lietuvas tiesību aktos noteikto pirmo vai otro līmeni.

Maznodrošinātība nav vienīgais kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, vai persona var saņemt sekundāro juridisko palīdzību.

Pirmā līmeņa juridiskā palīdzība pienākas personām, kuru gada ienākumi nepārsniedz 8 000 litus (€ 2,318.8) plus 3 000 liti (€ 869.6) par katru apgādājamo. Otrā līmeņa juridiskā palīdzība pienākas personām, kuru gada ienākumi nepārsniedz 12 000 litus (€ 3,478.2) plus 4 400 liti (€ 1,275.3) par katru apgādājamo. Novērtējot pieteikuma iesniedzēja materiālo stāvokli, viņa apgādības saistības netiek ņemtas vērā.

Valsts nodrošina sekundāro juridisko palīdzību atbilstīgi personas īpašuma vērtībai un ienākumiem, un sedz tās izmaksas sekojoši:

1. 100 procentu apmērā, ja personai atbilstīgi tās īpašuma vērtībai un ienākumiem pienākas pirmā līmeņa palīdzība;
2. 50 procentu apmērā, ja personai atbilstīgi tās īpašuma vērtībai un ienākumiem pienākas otrā līmeņa palīdzība.

Valsts nodrošina sekundāro juridisko palīdzību un sedz tās izmaksas 100 procentu apmērā personām, kas minētas šā likuma 12. pantā (skat. zemāk). Šīs izmaksas tiek segtas, neskatoties uz personas īpašuma vērtību un ienākumiem. Izņēmums ir personas (saskaņā ar likuma 12. panta 6. apakšpunktu), kas var brīvi rīkoties ar īpašumu un ienākumiem. Šīs personas var saņemt otrā līmeņa palīdzību. Šādā gadījumā valsts garantē sekundāro juridisko palīdzību un sedz 50 procentus no personas izmaksām.

Dažām personu grupām pienākas sekundārā juridiskā palīdzība, neskatoties uz valdības noteikto īpašuma vērtības un ienākumu apjomu (Likuma par valsts garantēto juridisko palīdzību 12. pants):

1. Personām krimināltiesvedībā (saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 51. pantu) un citos likumā noteiktos gadījumos, kad aizstāvības advokāta klātbūtne ir obligāta.
2. Cietušajām pusēm lietās, kas saistītas ar kriminālu nodarījumu rezultātā radušos zaudējumu atlīdzināšanu, tostarp gadījumos, kad prasības par zaudējumu atlīdzināšanu izskata krimināllietas ietvaros.
3. Maznodrošinātām personām kas dzīvo vienas un saņem sociālo palīdzību atbilstīgi Lietuvas likumdošanas normām.
4. Personām, kas dzīvo aprūpes namos.
5. Personām ar smagu invaliditāti; personām, kas atzītas par darbnespējīgām; personām, kas sasniegušas pensijas vecumu un personām ar īpašām vajadzībām, kā arī aizbildņiem gadījumos, kad valsts garantētā juridiskā palīdzība ir nepieciešama aizbilstamā (audžubērna) tiesību un interešu pārstāvībai un aizstāvēšanai.
6. Personām, kas pierāda, ka tās objektīvu iemeslu dēļ nevar rīkoties ar savu īpašumu un naudas līdzekļiem, un ka šo iemeslu dēļ īpašums un gada ienākumi, ar kuriem tās var brīvi rīkoties, nepārsniedz likumā par juridisko palīdzību noteiktos īpašuma vērtības un ienākumu līmeņus.
7. Personām ar nopietnām garīgās veselības problēmām, lemjot par viņu piespiedu hospitalizāciju un ārstēšanu saskaņā ar likumu par garīgās veselības aprūpi, un aizbildņiem, kad valsts garantētā juridiskā palīdzība ir nepieciešama aizbilstamā (audžubērna) tiesību un interešu pārstāvībai un aizstāvēšanai.
8. Parādniekiem parāda piedziņas tiesvedībā, kad piedziņa tiek vērsta uz parādnieka pēdējo dzīvesvietu.
9. Nepilngadīgo vecākiem vai likumīgiem pārstāvjiem, lemjot par izlikšanu.
10. Nepilngadīgiem bērniem, kas patstāvīgi vēršas tiesā, lai aizstāvētu savas likumā noteiktās tiesības vai intereses, izņemot tos, kas stājušies laulībā likumā noteiktā kārtībā, vai tos, kurus tiesa ir atzinusi par juridiski rīcībspējīgiem.
11. Personām, kas atzītas par juridiski rīcībnespējīgām lietās, kurās jāpieņem lēmums par fiziskas personas rīcībspēju.
12. Personām, kas kārto ar dzimšanas reģistrāciju saistītas lietas.
13. Citām personām, kā to paredz Lietuvas Republikas parakstītie nolīgumi.

Ekspertu honorāri

Par katru tiesā pavadīto dienu tiesa atlīdzina ekspertiem zaudētos ienākumus, kas radušies neesot savā pastāvīgajā darba vietā. Ekspertiem maksā par attiecīgās pārbaudes veikšanu un atlīdzina visus izdevumus, kas saistīti ar uzstāšanos tiesā, ceļa un uzturēšanās izdevumus, kā arī maksā dienas naudu. Pusei, kura iesniedz lūgumu par ekspertu pieaicināšanu, iepriekš jāiemaksā galvojuma summa, kura nosaka tiesa. Ja abas puses iesniedz lūgumus par ekspertu pieaicināšanu, tās maksā galvojuma summu vienādās daļās. Galvojuma summu ieskaita tiesas speciālajā kontā.

Gadījumos, kad tiesa atbilstīgi Lietuvas Civilkodeksam (Lietuvos Respublikos civilinis kodeksas) vai citiem tiesību aktiem izsauc lieciniekus (liudytojai) un ekspertus (ekspertai) pēc savas iniciatīvas, izmaksas tiek segtas no valsts budžeta. Tas var būt saistīts ar pārbaudes norīkošanu vai pārbaudes veikšanu notikuma vietā.

Nosakot galvojuma summu, jāņem vērā plānoto izdevumu apmērs. Tiesa izmaksā ekspertiem atlīdzību par padarīto darbu. Tiesa var maksāt arī ekspertu iestādēm par pārbaudes veikšanu saskaņā ar rēķinu, ko piestāda pēc pārbaudes beigām. Šīs summas apmaksā no tiesas speciālā konta, kas atvērts bankas filiālē, kas atrodas vistuvāk tiesai. Ja galvojumi nav iemaksāti, ekspertiem un ekspertu iestādēm paredzēto atlīdzību izmaksā no tiesas speciālā konta, šo summu sedz zaudētāja puse vai abas puses proporcionāli apmierinātās vai noraidītās prasības apmēram. Tieslietu ministrija nosaka maksimālo apmēru šādām izmaksām.

Tulkotāju un tulku honorāri

Par katru tiesā pavadīto dienu tiesa atlīdzina tulkotājiem zaudētos ienākumus, kas radušies neesot savā pastāvīgajā darba vietā. Tulkotājiem maksā par tulkošanas pakalpojumiem un atlīdzina visus izdevumus, kas saistīti ar uzstāšanos tiesā, ceļa un uzturēšanās izdevumus, kā arī maksā dienas naudu. Pusei, kura iesniedz dokumentus tiesā un pieprasa to tulkošanu svešvalodā, iepriekš jāiemaksā galvojuma summa, kura nosaka tiesa.

Tiesa maksā tulkotājiem no valsts budžeta līdzekļiem, kas paredzēti šim mērķim, izņemot par to tiesas dokumentu tulkojumiem svešvalodās, kurus iesniegusi kāda no pusēm. Tulkošanas pakalpojumu izmaksas tiesas sēžu laikā sedz no valsts budžeta. Tieslietu ministrija ir noteikusi maksimālo apmēru šādām izmaksām.

Saistītie materiāli

Lietuvas ziņojums par Izmaksu pārredzamības pētījumu  (950 Kb)