Šajā sadaļā sniegta informācija par tiesāšanās izmaksām Latvijā.
Maksu par zvērinātu tiesu izpildītāju pakalpojumiem aprēķina saskaņā ar likumā noteiktajām amata atlīdzības taksēm. Vienošanās par atlīdzību, kas atšķiras no likumā noteiktās takses, ir aizliegta.
Latvijā zvērināti advokāti, izņemot gadījumus, kad tiek sniegta valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība, par pakalpojumiem nesaņem normatīvajos aktos fiksētu honorāru, taču par atlīdzības apmēru zvērināts advokāts vienojas ar klientu.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Advokatūras likuma 57. pantu par uzņemšanos vest lietu un attiecīgās atlīdzības apmēru zvērināti advokāti rakstveidā vienojas ar klientu.
Ja nav noslēgta rakstveida vienošanās, strīdu gadījumā advokātam maksājamo honorāru divkāršā apmērā, kā arī citus atlīdzināmos izdevumus var noteikt normatīvajos aktos par valsts nodrošināto juridisko palīdzību noteiktajos apmēros.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Advokatūras likuma 12. pantu likumā noteiktajos gadījumos valsts apmaksā advokātu sniegto juridisko palīdzību un ar tās sniegšanu saistītos izdevumus. Tātad spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas regulē jautājumu par valsts nodrošināto juridisko palīdzību (Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums un Kriminālprocesa likums), noteiktajos gadījumos (civillietās, administratīvajās lietās un krimināllietās) samaksas apmēru par sniegto juridisko palīdzību sedz valsts.
Samaksas apmēru un atlīdzināmos izdevumus juridiskās palīdzības sniedzējiem valsts atlīdzina saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”. Noteikumos ir paredzētas fiksētas likmes (noteiktas summas vai stundas likmes), ko valsts noteiktajā kārtībā maksā juridiskās palīdzības sniedzējiem. Skatīt arī atbildes uz turpmākajiem jautājumiem.
Fiksētās izmaksas procesa dalībniekiem civilajā tiesvedībā
Procesa dalībnieku fiksētās izmaksas ir valsts nodevas, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Kurā civilās tiesvedības stadijā jāsedz fiksētās izmaksas
Katram pieteikumam pievieno dokumentus, kas apliecina, ka likumā noteiktajā kārtībā ir samaksātas valsts nodevas un citi tiesas izdevumi.
Nodeva par darbības veikšanu tiesu iestādē (valsts nodeva) un kancelejas nodeva tiesu iestādē iemaksājama kontā Valsts kasē ar šādiem rekvizītiem:
Ar lietas izskatīšanu saistītās summas iemaksā līdz lietas izskatīšanai.
Summas, kas izmaksājamas lieciniekiem un ekspertiem (par apskati vai liecinieku nopratināšanu uz vietas), kā arī summas par tiesas pavēstu nodošanu, sludinājuma ievietošanu laikrakstā un prasības nodrošināšanu līdz lietas izskatīšanai iemaksā puse, kas izteikusi attiecīgo lūgumu.
Puse, kas izteikusi attiecīgo lūgumu, līdz lietas izskatīšanai iemaksā:
Ar lietas izskatīšanu rajona (pilsētas) tiesā vai apgabaltiesā saistītās summas maksā, pārskaitot uz Tiesu administrācijas kontu ar šādiem rekvizītiem:
Fiksētās izmaksas procesa dalībniekiem kriminālajā tiesvedībā
Latvijā kriminālajā tiesvedībā izmaksas nav paredzētas. Kriminālprocesa likums neparedz ar kriminālo tiesvedību saistītas izmaksas. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma Pārejas noteikumu 8. punktu krimināllietās, kurās līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir pieteiktas civilprasības, tās turpmāk ir uzskatāmas par kaitējuma kompensācijas pieteikumiem. Ja šajās lietās civilprasītājs vienlaicīgi nav arī cietušais vai civilatbildētājs vienlaicīgi nav arī apsūdzētais, civilprasība izskatāma Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Par to procesa virzītājs vienā mēnesī pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paziņo šīm personām.
Kurā kriminālās tiesvedības stadijā jāsedz fiksētās izmaksas
Skatīt atbildi uz jautājumu par fiksētajām izmaksām procesa dalībniekiem kriminālajā tiesvedībā.
Lietas dalībnieku fiksētās izmaksas konstitucionālajā tiesvedībā
Nevienā konstitucionālās tiesvedības stadijā izmaksas nav paredzētas.
Kurā konstitucionālās tiesvedības stadijā jāsedz fiksētās izmaksas
Nevienā konstitucionālās tiesvedības stadijā izmaksas nav paredzētas.
Saskaņā ar Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa 2.2. punktu advokātam profesionāli un atklāti jāizklāsta klientam savs viedoklis lietā un jāsniedz attiecīga juridiskā palīdzība. Turklāt Kodeksa 3.1. punkts nosaka, ka advokāts nevar uzņemties klienta aizstāvību, ja viņš nav kompetents vai nevar pienācīgi veikt profesionālo pienākumu. Tāpēc, pirms zvērināts advokāts piekrīt iesaistīties lietā, viņam jāiepazīstas ar konkrētās lietas apstākļiem un jāsniedz atzinums. Arī Latvijas Republikas Advokatūras likumā ir noteikti zvērinātu advokātu pienākumi kā, piemēram, zvērinātam advokātam ir jāizmanto visi likumā paredzētie līdzekļi un metodes, aizstāvot un pārstāvot juridisko palīdzību lūgušās personas tiesības un likumīgās intereses u.c.
Informācija par pamatu izmaksu noteikšanai ir atrodama likumos un Ministru kabineta noteikumos.
Informācija par pamatu to izmaksu noteikšanai, kas jāsedz, iesniedzot prasību tiesā (nenorādot konkrētas summas), visās ES oficiālajās valodās ir atrodama Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās tīmekļa vietnē (sadaļā “Lietu iesniegšana tiesā”).
Informācija par starpniecību atrodama tīmekļa vietnē Mediācija.lv.
Informācija par izmaksām ir pieejama Latvijas Tiesu portālā.
Šī ir Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas oficiālā tīmekļa vietne. Šeit atrodama informācija par juridisko palīdzību, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem notāriem, tiesām, kā arī dažādas citas ziņas.
Informācija par tiesvedības ilgumu ir atrodama tiesu darba statistikas pārskatos, kas pieejami Tiesu informācijas sistēmas tīmekļa vietnē.
Dati par noteikta veida tiesāšanās vidējām kopējām izmaksām nav pieejami.
Valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus neapliek ar PVN.
Valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus neapliek ar PVN.
Saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu valsts nodrošināto juridisko palīdzību piešķir personām, kas:
Gadījumos, kad, ievērojot to īpašo situāciju vai īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni, personas nav spējīgas nodrošināt savu tiesību aizsardzību, valsts nodrošināto juridisko palīdzību piešķir arī personām:
Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība tiek sniegta arī administratīvajās lietās (apelācijas procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros un lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas ietvaros).
Juridiskās palīdzības pieprasījumus izskata Juridiskās palīdzības administrācija, kas pieņem lēmumus par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt un paziņo tos pieprasījumu iesniedzējiem.
Saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 17. līdz 19. pantu personas, kam saskaņā ar likumu ir tiesības uz aizstāvību krimināllietās, var pieprasīt juridisko palīdzību līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim. Krimināllietās valsts nodrošina procesuālo dokumentu sastādīšanu kriminālprocesā un aizstāvību vai pārstāvību kriminālprocesā. Valsts nodrošinātu advokātu par personas aizstāvi kriminālprocesā uzaicina Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Kārtība, kādā tiek iesniegts un izskatīts šajā likumā noteiktais iesniegums par juridisko palīdzību un pieņemts lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, neattiecas uz aizstāvības nodrošināšanu kriminālprocesā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 20. pantu katrai personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, tiesības zināt, kāda nodarījuma izdarīšanā to tur aizdomās vai apsūdz, un izvēlēties savu aizstāvības pozīciju. Tiesības uz aizstāvību persona var īstenot pati vai uzaicinot par aizstāvi pēc savas izvēles personu, kura saskaņā ar šo likumu var būt aizstāvis. Likumā noteiktajos gadījumos aizstāvja piedalīšanās ir obligāta. Ja persona sava mantiskā stāvokļa dēļ nevar uzaicināt aizstāvi, valsts nodrošina tai aizstāvību un lemj par aizstāvja darba samaksu no valsts līdzekļiem, pilnīgi vai daļēji atbrīvojot personu no tās.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 80. pantu (plānotās procesuālās darbības) vienošanos ar advokātu par aizstāvību slēdz pats apsūdzētais vai cita persona, kas rīkojas apsūdzētā vārdā. Procesa virzītāji neslēdz vienošanos par aizstāvību un nevar uzaicināt konkrētu advokātu, bet sniedz apsūdzētajam vajadzīgo informāciju un dod iespēju sazināties ar advokātu. Ja apsūdzētais nav noslēdzis vienošanos, bet aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, kā arī gadījumos, kad apsūdzētais vēlas aizstāvja piedalīšanos, procesa virzītājs lūdz zvērinātu advokātu vecāko nodrošināt aizstāvja piedalīšanos kriminālprocesā. Advokātu vecākais ne vēlāk kā triju darbadienu laikā pēc procesa virzītāja pieprasījuma saņemšanas paziņo procesa virzītājam par konkrētā advokāta piedalīšanos kriminālprocesā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 81. pantu (atsevišķās procesuālās darbības) gadījumos, kad nav noslēgta vienošanās par aizstāvību vai aizstāvis, ar kuru noslēgta vienošanās, nevar ierasties, lai veiktu procesuālās darbības, procesa virzītājs uzaicina advokātu nodrošināt aizstāvību atsevišķās procesuālās darbībās (izmeklēšanas darbībās, kurās iesaistīts aizturētais) atbilstoši attiecīgās tiesas darbības teritorijas advokātu vecākā sastādītajam advokātu dežūru grafikam.
Turklāt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84. panta 2. punktu gadījumos, kad nav noslēgta vienošanās par aizstāvību, advokāta, kas sniedz valsts nodrošināto juridisko palīdzību, samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets (sk. Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumus Nr. 1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”).
Kriminālprocesā valsts nodrošināto juridisko palīdzību (proti, advokātu) cietušā pārstāvībai ieceļ Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā un paredzētajos gadījumos.
Turklāt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 104. panta piekto daļu kriminālprocesa virzītājs var pieņemt lēmumu par advokāta kā nepilngadīgā pārstāvja uzaicināšanu šādos gadījumos:
Izņēmuma gadījumā, ja citādi nav iespējams nodrošināt personas tiesību un interešu aizsardzību kriminālprocesā, procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par advokāta uzaicināšanu pilngadīgas maznodrošinātas vai trūcīgas cietušās personas pārstāvībai. Šādos gadījumos advokāta atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets (sk. Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumus Nr. 1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”).
Šādos gadījumos valsts piešķir juridisko palīdzību personām, kas atzītas par cietušajiem (ar procesuālo dokumentu sagatavošanu saistītu palīdzību un pārstāvību pirmstiesas procesā un tiesā).
Sk. iepriekš minēto informāciju par cietušajiem piemērojamo ienākumu slieksni kriminālās tiesvedības jomā.
Sk. iepriekš minēto informāciju par apsūdzētajiem piemērojamo ienākumu slieksni kriminālās tiesvedības jomā.
No tiesas izdevumu samaksas valstij ir atbrīvotas šādas personas:
Puses var atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas valstij arī citos likumā paredzētajos gadījumos. Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ieņēmumos, kā arī atliek valstij maksājamo tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.
Puse, kuras labā tiesa ir pieņēmusi spriedumu, var piedzīt no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā sadaļā minētos izdevumus prasītājam atlīdzina proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. Atbildētājam izdevumus atlīdzina proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta. Neatlīdzina valsts nodevas par blakus sūdzību par tiesas lēmumu, par pieteikumu, kas iesniegts, lai atjaunotu tiesvedību un lietu izskatītu no jauna (ja spriedums lietā pieņemts aizmuguriski).
Papildus tam no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji normatīvajos aktos noteiktajā apmērā piespriež ar lietas vešanu saistītos izdevumus (izdevumi par advokāta palīdzību, izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm, ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi). Ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.
Eksperta izmaksas līdz lietas izskatīšanai sedz puse, kas lūgusi uzaicināt ekspertu. Šīs izmaksas nav jāmaksā pusēm, kas ir atbrīvotas no tiesas izdevumu segšanas. Šādos gadījumos ekspertu honorārus maksā Tiesu administrācija (izņemot ekspertus, kas strādā valsts tiesu ekspertīžu iestādē).
Tiesa nodrošina, lai lietas dalībniekiem, izņemot juridisko personu pārstāvjus, kuri nepārvalda tiesvedības valodu, būtu iespēja iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties procesuālajās darbībās, izmantojot tulka palīdzību.
Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.