Izmaksas

Vācija

Šajā iedaļā sniegta informācija par tiesāšanās izmaksām Vācijā.

Saturu nodrošina
Vācija

Regulējošie noteikumi par juridisko profesiju honorāriem

Advokāti

Vācijā neizšķir dažādus advokātu profesionālos nosaukumus.

Vācijā advokātu honorāru lielumu nosaka vai nu saskaņā ar Advokātu atlīdzības likumu (Rechtsanwaltsvergütungsgesetz — RVG) vai saskaņā ar vienošanos par honorāru. Principā vienošanās par honorāru vienmēr ir iespējama kā alternatīva likumā noteiktajai samaksai. Tomēr jāņem vērā 49. pants Federālajos advokatūras noteikumos (Bundesrechtsanwaltsordnung — BRAO) un Advokātu atlīdzības likuma 3.a līdz 4.b pants. Jo īpaši tad, ja advokāts pārstāv klientu tiesā, norunātais honorārs nedrīkst būt mazāks par likumā noteikto. Puses vienmēr var vienoties par atlīdzību, kas ir augstāka, nekā to paredz likums.

RVG pievienotajā atlīdzības koeficientu sarakstā (RVG 1. pielikums) ir noteiktas vai nu atsevišķiem pakalpojumiem piemērojamas fiksētas likmes vai likmju diapazons. Honorāra lielumu parasti nosaka proporcionāli prasības vērtībai. Atbilstoši prasības vērtībai noteiktajā honorāru diapazonā ir paredzēta maksimālā un minimālā likme. Faktiskās honorāru summas proporcionāli prasības vērtībai ir norādītas honorāru tabulā (RVG 2. pielikums). Atbilstošo honorāra likmi no noteiktā diapazona katru reizi izvēlas saskaņā ar principu ex aequo et bono, ņemot vērā visus apstākļus, jo īpaši veicamā darba apjomu un sarežģītību, lietas svarīgumu un klienta ienākumus un finansiālo stāvokli. Ja advokātam jāuzņemas īpašs atbildības risks, nosakot honorāra apmēru, var ņemt vērā arī šo apstākli. Ar likumu noteiktās maksimālās un minimālās likmes piemēro vairākās specializētās jomās, piemēram, krimināllietās un sociālo tiesību jomā.

Tiesu izpildītāji

Tiesu izpildītājiem (Gerichtsvollzieher) atlīdzina tikai Tiesu izpildītāju izmaksu likumā (GerichtsvollzieherkostengesetzGvKostG) paredzētās izmaksas. Katram tiesu izpildītāja sniegtajam pakalpojumam ir noteikts fiksēts honorārs.

Fiksētās izmaksas

Fiksētās izmaksas civilajā tiesvedībā

Lietas dalībnieku fiksētās izmaksas civilajā tiesvedībā

Tiesa parasti iekasē tiesas nodevu, kuras apmērs ir atkarīgs no prasības summas. Civillietās šīs nodevas apmēru reglamentē Likums par tiesas izdevumiem (GerichtskostengesetzGKG) un Likums par tiesas izdevumiem ģimenes lietās (Gesetz über Gerichtskosten in Familiensachen — FamGKG). Nodevu likmes ir noteiktas izdevumu sarakstos (attiecīgā likuma 1. pielikumā). Nodevu tabulā, kas iekļauta 2. pielikumā, ir paredzētas nodevas atkarībā no priekšmeta summas. Vispārējās civillietās un ģimenes lietās, jo īpaši uzturlīdzekļu lietās, tiesas nodevas likme ir 3,0, bet laulības lietās — 2,0. Bērnu un vecāku lietās, ja tās ir saistītas ar vecāku aizgādības un saskarsmes tiesībām, tiesas nodevas likme ir 0,5. Prasības summu nosaka šādi:

  • prasības summu laulības lietās tiesa nosaka, ņemot vērā visus lietas apstākļus. Jo īpaši tiek ņemts vērā lietas apjoms un svarīgums, kā arī laulāto ienākumi un finansiālais stāvoklis. Parasti tiesa nosaka, ka prasības summa ir abu laulāto neto ienākumi trīskāršā apmērā,
  • ģimenes lietās summa atkarīga no prasījuma summas, uzturlīdzekļu lietās ņem vērā maksājamo uzturlīdzekļu summu (maksimāli gadā maksājamo uzturlīdzekļu apjomu), tiek pieskaitītas summas, kas nav samaksātas līdz pieteikuma iesniegšanas brīdim,
  • bērnu un vecāku lietās, ja tās ir saistītas ar vecāku aizgādības tiesībām un saskarsmes tiesībām, prasības summa ir EUR 3000.

Ja nav noslēgta vienošanās par honorāru, advokāta honorāru par lietas dalībnieku pārstāvēšanu tiesā nosaka, ņemot vērā priekšmeta vērtību. Šī summa parasti ir tāda pati kā saistībā ar tiesas izdevumiem noteiktā prasības summa. Advokātu atlīdzības likumā ir sīki norādīts, kādi honorāri un kādas likmes atkarībā no tiesvedības veida jāpiemēro. Faktiskās honorāru summas proporcionāli priekšmeta vērtībai ir norādītas honorāru tabulā (RVG 2. pielikums). Civilajā tiesvedībā pirmās instances tiesā advokāts parasti saņem procesuālo honorāru, kura likme ir 1,3 un tiesas honorāru, kura likme ir 1,2. Ja advokāts pusēm palīdz panākt izlīgumu, viņš saņem īpašu izlīguma honorāru, kura likme pirmās instances tiesā ir 1,0.

Kurā civilās tiesvedības stadijā jāsedz fiksētās izmaksas

Vispārējās civillietās, uzturlīdzekļu un laulības lietās tiesas nodevas jāsamaksā uzreiz, iesniedzot pieteikumu vai prasību. Ģimenes lietās nodevas ir maksājamas procesa noslēgumā. Ja puses nav vienojušās citādi, atlīdzība advokātam principā ir maksājama pēc pārstāvības pilnvaru termiņa beigām. Tomēr saskaņā ar likumu advokātam ir tiesības uz avansa maksājumu.

Fiksētās izmaksas kriminālajā tiesvedībā

Lietas dalībnieku fiksētās izmaksas kriminālajā tiesvedībā

Kriminālajā tiesvedībā tiesas izmaksas iekasē tikai pēc tam, kad apsūdzētajam ir nolasīts galīgais spriedums. Nodevas apmērs atkarībā no piespriestā soda ir no EUR 120 līdz EUR 900. Ja nav noslēgta vienošanās par honorāru, advokāts kā atbildētāja aizstāvis vai kā apsūdzības pārstāvis saņem maksu par konkrētiem darba posmiem, kas saskaņā ar likumu jānosaka katrā lietā. Likumā ir noteikts atlīdzības apmērs katrā lietā.

Kurā kriminālās tiesvedības stadijā jāsedz fiksētās izmaksas

Tiesas izmaksas jāsedz pēc notiesāšanas. Ja puses nav vienojušās citādi, atlīdzība advokātam principā ir maksājama pēc pārstāvības pilnvaru termiņa beigām. Tomēr saskaņā ar likumu advokātam ir tiesības uz avansa maksājumu.

Fiksētās izmaksas konstitucionālajā tiesvedībā

Lietas dalībnieku fiksētās izmaksas konstitucionālajā tiesvedībā

Izņemot maksu, kas piemērojama par negodprātīgi ierosinātu tiesvedību, Federālajā Konstitucionālajā tiesā (Bundesverfassungsgericht) lietas dalībniekiem tiesas izmaksas nav jāsedz (34. pants Likumā par Federālo Konstitucionālo tiesu (Bundesverfassungsgerichtsgesetzes). Aizstāvi, jo īpaši advokātu (Rechtsanwalt), izmanto tikai tad, ja puses uzaicina uz tiesas sēdi (Likuma par Federālo Konstitucionālo tiesu 22. pants).

Kurā konstitucionālās tiesvedības stadijā jāsedz fiksētās izmaksas

Ja puses nav vienojušās citādi, atlīdzība advokātam principā ir maksājama pēc procedūras beigām. Tomēr saskaņā ar likumu advokātam ir tiesības uz avansa maksājumu.

Iepriekšēja informācija, ko sniedz juridiskie pārstāvji

Pušu tiesības un pienākumi

Advokāta pienākums ir sniegt klientam izsmeļošu informāciju un padomus un ieteikt drošākos un mazāk riskantos mērķa sasniegšanas līdzekļus. Advokāta pienākums ir arī norādīt uz visiem ar lietu saistītajiem riskiem, lai klients varētu veikt apzinātu izvēli. Informācijas apjoms ir atkarīgs no advokāta izpratnes par to, kas klientam būtu jāzina. Uz klienta jautājumiem advokātam jāatbild izsmeļoši un patiesi. Pirms lieta nonāk tiesā, advokātam jāsniedz klientam skaidrs priekšstats par turpmākas tiesāšanās izredzēm un riskiem. Tas attiecas gan uz izmaksu riskiem, gan uz veiksmes izredzēm.

Dažos gadījumos advokātam ir īpašs pienākums sniegt informāciju:

  • ja advokāta honorāra pamatā ir prasības vērtība, viņam ir pienākums pirms procedūras sākuma par to informēt klientu (Federālo advokātu noteikumu 49.b panta 5. punkts),
  • ja puses noslēdz vienošanos par advokāta atlīdzību, advokātam jāinformē klients, ka izmaksu kompensācijas gadījumā tiks kompensēta vienīgi likumā paredzētā summa (Advokātu atlīdzības likuma 3.a panta 1. punkta trešais teikums),
  • ja advokāts ar klientu vienojas, ka advokāts saņems veiksmes honorāru, viņam jāinformē klients, ka šī vienošanās neattiecas uz citām iespējamām klienta izmaksām (Advokātu atlīdzības likuma 4.a panta 3. punkta otrais teikums),
  • pirms vienošanās noslēgšanas par klienta pārstāvību pirmās instances darba tiesā advokātam jāinformē klients, ka advokāta izmaksas nav atlīdzināmas (Darba tiesu likuma 12.a panta 1. punkta otrais teikums (Arbeitsgerichtsgesetz)).

Pamats izmaksu noteikšanai

Kur atrast informāciju par pamatu izmaksu noteikšanai Vācijā?

Tiesību akti, kuros ir noteikts izmaksu pamats, ir atrodami grāmatnīcās vai internetā, kur bez maksas pieejamas tiesību aktu jaunākās versijas.

Kādās valodās ir pieejama informācija par pamatu izmaksu noteikšanai Vācijā?

Informācija ir vācu valodā.

Kur atrast papildu informāciju par procesa izmaksām?

Pieejamā tīmekļa vietne, kurā ietverta informācija par izmaksām

Tiesību aktu jaunākās versijas ir pieejamas Federālās Tieslietu ministrijas oficiālajā tīmekļa vietnē. Dažādos tiesību aktus, kuros ir noteikts izmaksu pamats, var lejuplādēt, ievadot nosaukuma saīsinājumu (GKG, FamGKG, GvKostG and RVG).

Kur atrast informāciju par dažādu procedūru vidējo ilgumu?

Federālais Statistikas birojs (Statistisches Bundesamt) gatavo tiesu varas administrēšanai veltītas ikgadējas statistikas datu publikāciju sērijas. Piemēram, 10. sērijas 2.1. apakšsērijā ir atrodami dati par civilās tiesvedības ilgumu visā Vācijā sadalījumā pa atsevišķiem apgabaltiesu un Oberlandesgericht (augstāko reģionālo tiesu) apgabaliem. Ir sniegti atsevišķi dati par apgabaltiesām (Amtsgerichte) un reģionālajām tiesām (Landgerichte), no vienas puses, un augstākajām reģionālajām tiesām, no otras puses, kā arī par tiesvedību pirmās un otrās instances tiesās. Publikācijās nav sniegti statistikas dati par dažāda veida lietu iztiesāšanas ilgumu.

Kur atrast informāciju par noteikta veida tiesāšanās vidējām kopējām izmaksām?

Ir iespējams iegādāties grāmatas ar tabulām, kas atspoguļo vidējo izmaksu risku civilajā tiesvedībā.

Pievienotās vērtības nodoklis

Kur iegūt informāciju par šo nodokli? Kādas ir piemērojamās likmes?

Tiesas un tiesu izpildītāji nemaksā pievienotās vērtības nodokli. Advokātiem piemērojamā pievienotās vērtības nodokļa likme ir 19 %, un šis nodoklis nav iekļauts honorārā. To atsevišķi pieskaita izdevumiem.

Juridiskā palīdzība

Civillietās piemērojamais ienākumu slieksnis

Juridisko palīdzību pēc pieprasījuma saņem personas, kuras personisku un ekonomisku iemeslu dēļ nespēj segt tiesāšanās izdevumus daļēji vai veicot maksājumus pa daļām. Jābūt pamatotai iespējamībai, ka tiesvedības rezultāts būs sekmīgs, un tiesvedība nedrīkst būt patvaļīga. Pusei, kura uzsāk tiesvedību, izmaksas ir jāsedz no saviem līdzekļiem, ciktāl tas iespējams. Atkarībā no personas ienākumu līmeņa var piešķirt juridisko palīdzību, kas nav jāatmaksā, vai palīdzību, kas ir jāatmaksā pa daļām. Federālā Tieslietu ministrija ir publicējusi bezmaksas brošūru „Juridiskās konsultācijas un juridiskā palīdzība” (Beratungshilfe und Prozesskostenhilfe), kurā, izmantojot piemērus, ir sniegtas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.

Krimināllietās apsūdzētajiem piemērojamais ienākumu slieksnis

Aizdomās turamajiem un apsūdzētajiem nepiemēro ienākumu robežvērtības. Juridisko palīdzību reglamentē citi kritēriji.

Cietušajiem piemērojamais ienākumu slieksnis krimināllietās

Juridisko palīdzību piešķir, ievērojot personas ienākumu līmeni. Robežvērtības nosaka elastīgi, ņemot vērā tiesvedības paredzamās izmaksas un prasītāja sociālos apstākļus (uzturlīdzekļu saistības, mājokļa izmaksas). Juridiskā palīdzība ir pieejama arī iemaksu veidā.

Citi nosacījumi juridiskās palīdzības sniegšanai cietušajiem

Dažu smagu noziegumu upuri var lūgt, lai viņiem piešķir bezmaksas juridisko konsultantu neatkarīgi no viņu finansiālā stāvokļa.

Citi nosacījumi juridiskās palīdzības sniegšanai apsūdzētajiem

Aizdomās turamajiem / apsūdzētajiem juridisko palīdzību (tiesas ieceltu aizstāvi) piešķir nevis atkarībā no ienākumu līmeņa, bet saskaņā ar juridiskiem nosacījumiem. Tos pirmām kārtām nosaka, ņemot vērā likumpārkāpuma smagumu, noteiktu juridisko seku risku (piemēram, aizliegumu darboties profesijā vai ievietošanu psihiatriskā vai neiroloģiskā ārstniecības iestādē) kā arī to, vai apsūdzētais atrodas apcietinājumā vai ir arestēts, vai tiek apsargāts, vai iepriekšējais aizstāvis ir atstādināts, vai faktiskais un juridiskais stāvoklis ir sarežģīts un vai apsūdzētais nespēj pats sevi aizstāvēt.

Bezmaksas tiesvedība

Saskaņā ar Sociālo tiesu likuma (SGG) 183. pantu tiesvedības izmaksas sociālajās tiesās nav jāsedz personām, kam ir tiesības uz pabalstiem (t. i., apdrošinātām personām; personām, kas saņem pabalstus, tostarp izdzīvojušo pabalstus; invalīdiem un viņu tiesību pārņēmējiem, ja šīs personas attiecīgajā statusā ir iesaistītas tiesvedībā kā prasītāji vai atbildētāji). Prasītājiem un atbildētājiem, kas nav 183. pantā minētās personas, sociālajās tiesās saskaņā ar SGG 184. pantu ir jāmaksā vienotas likmes maksa (EUR 150 par tiesvedību sociālajās tiesās (Sozialgerichte), EUR 225 par tiesvedību reģionālajās sociālajās tiesās (Landessozialgerichte), EUR 300 par tiesvedību Federālajā Sociālajā tiesā (Bundessozialgericht). SGG 197.a pantā ir paredzēta atkāpe no šiem īpašajiem noteikumiem, kura paredz, ka izmaksas, kas parasti jāmaksā saskaņā ar Likumu par tiesu izmaksām, ir piemērojamas arī sociālo tiesu procesos, ja ne prasītājs, ne atbildētājs attiecīgajā lietā nepieder pie SGG 183. pantā minētajām personām.

Kriminālajā tiesvedībā piemēro šādu kārtību: ja apsūdzēto attaisno vai lieta nenonāk tiesā, vai tiesvedību pret apsūdzēto izbeidz, izmaksas (valsts izdevumus) un apsūdzētajam radušos neizbēgamos izdevumus principā sedz no valsts līdzekļiem.

Kādos gadījumos zaudētājai pusei ir jāsedz uzvarētājas puses izmaksas?

Zaudētājai pusei jāsedz otrās puses izmaksas, ciktāl tās šai pusei radušās, lai nodrošinātu pienācīgu tiesas procesa norisi, proti, jākompensē likumā paredzētais advokāta honorārs un otrās puses ceļa izdevumi, tostarp ieņēmumu zudumi, kas otrajai pusei radušies tiesas sēžu apmeklēšanas dēļ.

Ekspertu honorāri

Tiesas uzaicināti eksperti saņem atlīdzību saskaņā ar stundas likmi, kas ir noteikta Tiesu atlīdzības un kompensāciju likumā (Justizvergütungs- und –entschädigungsgesetz — JVEG). Šo summu sedz tiesas procesā iesaistītās puses.

Tādu ekspertu izmaksas, ko kāda puse ir privāti uzaicinājusi, lai sagatavotos tiesāšanās procesam, nepieder pie procesuālajām izmaksām, kuru atlīdzināšanu paredz tiesas spriedumā. Tāpēc šo izmaksu kompensācija ir jāpieprasa atsevišķi. Ja kāda puse ir uzaicinājusi ekspertu, lai tas palīdzētu tiesāšanās laikā, izmaksu kompensācija ir atkarīga no tā, vai šāda eksperta piesaiste attiecīgajā lietā ir bijusi nepieciešama. Tādu ekspertu izmaksas, ko tiesa ir uzaicinājusi sniegt liecības, sedz zaudētāja puse, bet gadījumos, kad lietas iznākums pusēm ir tikai daļēji veiksmīgs, izmaksas jāsedz abām pusēm atbilstoši relatīvajam uzvaras un zaudējuma samēram.

Tulkotāju un tulku honorāri

Tiesas uzaicināti tulki un tulkotāji arī saņem Tiesu atlīdzības un kompensāciju likumā (Justizvergütungs- und –entschädigungsgesetz — JVEG) paredzēto atlīdzību. Atlīdzību sedz tiesas procesā iesaistītās puses. Tulki saņem atlīdzību saskaņā ar stundas likmi, bet tulkotājiem maksā par iztulkotajām teksta rindām.

Kriminālajā tiesvedībā apsūdzētajiem vai ieinteresētajām pusēm vajadzīgās mutiskās un rakstiskās tulkošanas izmaksas parasti sedz no valsts līdzekļiem ar noteikumu, ka tulkošana nepieciešama aizstāvības interesēs vai procesuālu tiesību īstenošanai.

Saites

Federālā Tieslietu ministrija

Vācijas Advokātu biedrības Mediācijas grupa

Federālā Ģimenes mediācijas apvienība

Federālā Mediācijas apvienība

Federālā Mediācijas apvienība ekonomiskos un darba jautājumos

Mediācijas centrs

Privātbanku ombuds

Valsts banku ombuds

Vācijas Centrālās bankas Samierināšanas padome

Vācijas Kooperatīvo banku grupas ombuds

Privāto būvsabiedrību ombude

Reģionālo būvsabiedrību ombuds

Tiešsaistes samierināšanas dienests interneta tirdzniecības strīdu risināšanai

Ārstu biedrību padomdevējas komitejas un samierināšanas padomes

Mobilitātes samierināšanas padome

Tūrisma samierināšanas padome

Ziemeļreinas-Vestfālenes Vietējā transporta samierināšanas padome

Veselības un aprūpes privātās apdrošināšanas ombuds

Vācijas Federālās apbedīšanas biroju apvienības samierināšanas padome

Federālās tīklu aģentūras samierināšanas padome

Nekustamo īpašumu ombuds Vācijas Nekustamo īpašumu apvienībā

Tirdzniecības un amatniecības kameru arbitrāžas padomes

Saskaņas padome honorāru un atalgojuma jautājumos

Vācijas Autotirgotāju centrālā apvienība

Tiesību aktu jaunākās versijas

Vācijas ziņojums par izmaksu pārredzamības izpēti

Ģimenes tiesības — šķiršanās

Ģimenes tiesības — bērnu aizbildnība

Ģimenes tiesības — uzturlīdzekļi

Komerctiesības — līgumi

Komerctiesības — atbildība

Lapa atjaunināta: 07/06/2019

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Atsauksmes

Lai sniegtu atsauksmes un komentārus par mūsu jauno vietni

, izmantojiet šo veidlapu