Property consequences of registered partnerships

National rules relating to the division of the property of civil partnerships for couples that have an international element to their relationship, in cases of dissolution of the partnership or death

European Union citizens increasingly move across national borders to study, work or start a family in another EU country. This leads to an increased number of international couples, whether in a marriage or a registered partnership.

International couples are couples whose members have different nationalities, live in an EU country other than their own or own property in different countries. International couples, whether in a marriage or in a registered partnership, need to manage their property and, in particular, share it in case of divorce/separation or the death of one of the members.

EU rules help international couples in these situations. These rules apply in 18 EU countries: Sweden, Belgium, Greece, Croatia, Slovenia, Spain, France, Portugal, Italy, Malta, Luxembourg, Germany, the Czech Republic, the Netherlands, Austria, Bulgaria, Finland and Cyprus.

These rules determine which EU country’s courts should deal with matters concerning the property of an international couple and which law should apply to resolve these matters. The rules also simplify how judgments or notarial documents originating in one EU country should be recognised and enforced in another EU country.

Please select the relevant country's flag to obtain detailed national information.

Should you need additional information, please contact the authorities or a legal professional of the EU country concerned.

You can also consult the website http://www.coupleseurope.eu/en/home of the Council of Notariats of the European Union.

Last update: 30/05/2023

This page is maintained by the European Commission. The information on this page does not necessarily reflect the official position of the European Commission. The Commission accepts no responsibility or liability whatsoever with regard to any information or data contained or referred to in this document. Please refer to the legal notice with regard to copyright rules for European pages.

Reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas - Čehija

1 Vai šajā dalībvalstī pastāv dažādi reģistrētu partnerattiecību veidi? Paskaidrojiet atšķirības starp dažādajiem veidiem.

Nē. Čehijas tiesību aktos ir atzīts tikai viens reģistrētu partnerattiecību veids — tā ir divu viena dzimuma personu pastāvīga savienība, kas izveidota likumā noteiktajā kārtībā.

2 Vai šajā dalībvalstī reģistrētu partnerattiecību mantiskās attiecības ir reglamentētas tiesību aktos? Kas tajos ir noteikts? Uz kuriem reģistrētu partnerattiecību veidiem tie attiecas?

Reģistrētu partneru mantiskās attiecības nav pakļautas īpašam tiesiskajam regulējumam. Reģistrētas partnerattiecības nerada kopīgu īpašumu.

3 Kā partneri var izveidot savas mantiskās attiecības? Kādas šajā gadījumā ir oficiālās prasības?

Reģistrētu partneru mantiskās attiecības nav pakļautas īpašam tiesiskajam regulējumam. Uz šo personu mantiskajām attiecībām attiecas vispārīgie noteikumi par īpašumtiesībām, līdzīpašumtiesībām un saistībām neatkarīgi no tā, vai tās dzīvo reģistrētās partnerattiecībās.

4 Vai pastāv ierobežojumi partneru mantisko attiecību izveides brīvībai?

Nē, izņemot faktu, ka reģistrētas partnerattiecības nevar radīt kopīgu īpašumu.

5 Kādas ir reģistrētu partnerattiecību izbeigšanas vai atzīšanas par neesošām juridiskās sekas uz mantiskajām attiecībām?

Reģistrētu partnerattiecību izbeigšana neietekmē bijušo reģistrēto partneru mantiskās attiecības.

6 Kādas sekas reģistrētu partnerattiecību mantiskajās attiecībās ir viena partnera nāvei?

Reģistrētais partneris ir mirušā partnera pirmās un otrās šķiras likumiskais mantinieks. No otras puses, viena reģistrētā partnera nāve neietekmē otra partnera mantiskās attiecības.

7 Kura iestāde ir kompetenta lemt lietā saistībā ar reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām?

Reģistrētu partneru mantiskās attiecības nav pakļautas īpašam tiesiskajam regulējumam. Ar aktīviem un saistībām saistītos strīdus izskata tiesa.

8 Kādas ir reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas uz tiesiskajām attiecībām starp vienu partneri un trešām personām?

Reģistrētu partneru mantiskās attiecības nav pakļautas īpašam tiesiskajam regulējumam. Uz šo personu mantiskajām attiecībām attiecas vispārīgie noteikumi par īpašumtiesībām, līdzīpašumtiesībām un saistībām neatkarīgi no tā, vai tās dzīvo reģistrētās partnerattiecībās.

9 Īss procedūras apraksts  — reģistrētu partnerattiecību īpašuma sadalīšana, tai skaitā nodalīšana, izdalīšana vai atbrīvošanās no tā šajā dalībvalstī.

Reģistrētu partneru mantiskās attiecības nav pakļautas īpašam tiesiskajam regulējumam. Ja bijušajiem reģistrētajiem partneriem ir kopīgas īpašumtiesības uz īpašumu vai kopīgas saistības, piemēro standarta tiesību normas par kopīgām īpašumtiesībām un saistībām.

10 Kāda ir procedūra un dokumenti vai informācija, kas parasti nepieciešama nekustamā īpašuma reģistrācijai?

Tiesvedībai, ar ko nosaka vai nodod lietu tiesības uz nekustamiem aktīviem, vai tiesvedībai, ar ko groza vai atsauc šādas tiesības, jānorit rakstveida procesā. Ja nodošana ietver īpašumtiesības uz nekustamiem aktīviem, kas ierakstīti publiskā reģistrā, īpašumtiesību maiņa stājas spēkā datumā, kad tiek veikts ieraksts attiecīgajā reģistrā.

Lapa atjaunināta: 14/12/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas - Vācija

1 Vai šajā dalībvalstī pastāv dažādi reģistrētu partnerattiecību veidi? Paskaidrojiet atšķirības starp dažādajiem veidiem.

Tā kā 2017. gada 1. oktobrī stājās spēkā likums, ar kuru tiek ieviestas viendzimuma personu tiesības laulāties (Gesetz zur Einführung des Rechts auf Eheschließung für Personen gleichen Geschlechts), Vācijā vairs nav iespējams stāties reģistrētās partnerattiecībās. Tagad viendzimuma pāri var stāties laulībā tāpat kā pretēja dzimuma personu pāri. Jau reģistrētas partnerattiecības var aizstāt ar laulībām. Tomēr tā nav obligāta prasība; pašreizējās reģistrētās partnerattiecības var turpināties tādā pašā veidā kā iepriekš.

2 Vai šajā dalībvalstī reģistrētu partnerattiecību mantiskās attiecības ir reglamentētas tiesību aktos? Kas tajos ir noteikts? Uz kuriem reģistrētu partnerattiecību veidiem tie attiecas?

Vācijā saskaņā ar Reģistrēto partnerattiecību likumu (Gesetz über die Eingetragene Lebenspartnerschaft) viendzimuma pāri varēja stāties reģistrētās partnerattiecībās no 2001. gada augusta līdz 2017. gada septembrim (ieskaitot). Reģistrētu partnerattiecību juridisko seku pamatā galvenokārt bija (un joprojām ir) laulības juridiskās sekas.

3 Kā partneri var izveidot savas mantiskās attiecības? Kādas šajā gadījumā ir oficiālās prasības?

Uz reģistrētajiem partneriem attiecas mantisko attiecību regulējums par mantas pieauguma kopību (Zugewinngemeinschaft), ja vien reģistrētu partnerattiecību līgumā viņi nevienojas citādi. Reģistrētām partnerattiecībām mutatis mutandis piemēro noteikumus par likumā noteiktajām laulāto mantiskajām attiecībām (Reģistrēto partnerattiecību likuma 6. pants). Uz reģistrētu partnerattiecību līguma pamata var nodibināt dažādas mantiskās attiecības (mantas šķirtību (Gütertrennung) vai mantas kopību (Gütergemeinschaft)) (Reģistrēto partnerattiecību likuma 7. pants).

4 Vai pastāv ierobežojumi partneru mantisko attiecību izveides brīvībai?

Reģistrētām partnerattiecībām mutatis mutandis piemēro iepriekš izklāstīto informāciju par laulāto mantiskajām attiecībām.

5 Kādas ir reģistrētu partnerattiecību izbeigšanas vai atzīšanas par neesošām juridiskās sekas uz mantiskajām attiecībām?

Ja reģistrētie partneri tiek šķirti, viens no reģistrētajiem partneriem var pieprasīt no otra partnera uzturlīdzekļus proporcionāli abu reģistrēto partneru dzīves apstākļiem, pelnītspējai un finansiālajam stāvoklim. Mutatis mutandis piemēro noteikumus par uzturlīdzekļiem atšķiršanas gadījumā (Reģistrēto partnerattiecību likuma 12. pants). Attiecībā uz uzturlīdzekļiem pēc reģistrēto partnerattiecību izbeigšanās mutatis mutandis piemēro noteikumus par pēclaulības uzturlīdzekļiem un pensiju izlīdzinājumu (Versorgungsausgleich) (Reģistrēto partnerattiecību likuma 16. un 20. pants).

6 Kādas sekas reģistrētu partnerattiecību mantiskajās attiecībās ir viena partnera nāvei?

Reģistrēta partnera likumā noteiktās tiesības uz mantojumu ir līdzvērtīgas laulātā tiesībām uz mantojumu (Reģistrēto partnerattiecību likuma 10. pants).

7 Kura iestāde ir kompetenta lemt lietā saistībā ar reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām?

Ar reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām saistītu lietu izskatīšana ir Ģimenes lietu tiesas (Familiengericht) jurisdikcijā. Šādas lietas veido reģistrētu partnerattiecību jautājumi, un tiek piemēroti noteikumi, kas reglamentē laulības šķiršanas procesu.

8 Kādas ir reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas uz tiesiskajām attiecībām starp vienu partneri un trešām personām?

Reģistrētās partnerattiecībās esoša persona parasti ir atbildīga tikai par saviem parādiem un tikai ar savu īpašumu, kā tas ir arī laulāto īpašuma tiesību gadījumā. Tas neattiecas uz darījumiem, kas skar pamatotu ģimenes ikdienas vajadzību apmierināšanu (Reģistrēto partnerattiecību likuma 8. panta 2. punkts kopā ar Civilkodeksa 1357. pantu). Mutatis mutandis piemēro piezīmes par iespējamiem ierobežojumiem attiecībā uz tiesībām rīkoties ar mantu.

9 Īss procedūras apraksts — reģistrētu partnerattiecību īpašuma sadalīšana, tai skaitā nodalīšana, izdalīšana vai atbrīvošanās no tā šajā dalībvalstī.

Kopīgo mājokli un saimniecības preces var dalīt laulāto atšķiršanas laikā (Reģistrēto partnerattiecību likuma 13. un 14. pants) vai pēc reģistrēto partnerattiecību izbeigšanās (Reģistrēto partnerattiecību likuma 17. pants kopā ar Civilkodeksa 1568. panta a) un b) punktu).

10 Kāda ir procedūra un dokumenti vai informācija, kas parasti nepieciešama nekustamā īpašuma reģistrācijai?

Ja partneri kā savas mantiskās attiecības izvēlas mantas kopību (Gütergemeinschaft), viņiem zemesgrāmatu nodaļā jāiesniedz notariāli reģistrēts partnerattiecību līgums un jāpieprasa veikt labojumus zemesgrāmatā. Visos pārējos gadījumos, tas ir, ja partneri izvēlas citas mantiskās attiecības, nevis mantas kopību, labojumi zemesgrāmatā nav jāveic.

Lapa atjaunināta: 02/11/2023

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas - Spānija

1 Vai šajā dalībvalstī pastāv dažādi reģistrētu partnerattiecību veidi? Paskaidrojiet atšķirības starp dažādajiem veidiem.

Jā.

Valsts līmenī nav civiltiesību noteikumu par partnerattiecībām, kas nav laulība (parejas de hecho), tāpēc vairums autonomo apgabalu ir pieņēmuši savus — vai nu civiltiesiskus, vai tīri administratīvus — noteikumus, kas reglamentē tādu partnerattiecību nodibināšanu, kas nav laulība, to tiesisko regulējumu, ietekmi un izbeigšanas veidus un sekas. Šī situācija ir saistīta ar to, ka Spānijā līdztekus kopējai sistēmai pastāv dažādas reģionālās civiltiesību sistēmas (derechos forales).

Katrā autonomajā apgabalā papildus laulībai un neregulētām partnerattiecībām atšķirīgā veidā tiek juridiski atzītas partnerattiecības, kas nav laulība. Šajā sakarā šīs reģionālās atšķirības aptver gan juridisku atzīšanu, pamatojoties vienkārši uz faktiskās kopdzīves vai faktiskās kopdzīves ar kopējiem pēcnācējiem minimālo periodu, gan prasību reģistrēt partnerattiecības, kas nav laulība, vai reģistrēt tās administratīviem mērķiem. Četriem autonomajiem apgabaliem (Baleāru salām, Estremadurai, Basku zemei un Galisijai) ir pat reģistrs, kuru izmanto partnerattiecību nodibināšanai vai kurā reģistrācija ir obligāta.

Jānorāda, ka administratīvie jautājumi ir izslēgti no regulējuma darbības jomas, tā kā šajā informatīvajā materiālā ir ietvertas vairākas atsauces uz tīri administratīviem noteikumiem, kuri attiecas uz partnerattiecībām, kas nav laulība, un šo partnerattiecību reģistrēšanu konkrētos autonomajos apgabalos, kuriem citādi nav konstitucionālās kompetences civiltiesību jomā.

2 Vai šajā dalībvalstī reģistrētu partnerattiecību mantiskās attiecības ir reglamentētas tiesību aktos? Kas tajos ir noteikts? Uz kuriem reģistrētu partnerattiecību veidiem tie attiecas?

Vairākos spēkā esošos noteikumu kopumos nav ietverti konkrēti noteikumi par finansēm vai īpašumiem saistībā ar mantu, kas iegādāta laikā, kad partneri ir partnerattiecībās, kas nav laulība. Noteikumus, ko piemēro laulāto mantiskajām attiecībām, nepiemēro partnerattiecībām, kas nav laulība, pat pēc analoģijas, un tas nozīmē to, ka, ja vien pāris, kurš ir partnerattiecībās, kas nav laulība, nav ietvēris līgumā (convenio) konkrētus nosacījumus, atbilstošie noteikumi būs tie, kas izklāstīti Civilkodeksā (Código civil) (vai reģionālajos kodeksos (códigos forales)) attiecībā uz situācijām, kas skar kopīgas īpašumtiesības vai kopīpašumus (condominios vai comunidades de bienes) (Civilkodeksa 392. un turpmākie punkti attiecībā uz vispārējām civiltiesībām), ja īpašums “kopīgi” pieder abiem partneriem.

3 Kā partneri var izveidot savas mantiskās attiecības? Kādas šajā gadījumā ir oficiālās prasības?

Puses var noslēgt savas vienošanās par finansēm un mantu. Tāpēc vairumā reģionālo noteikumu ir īpašs nosacījums par līgumiem, ko puses var noslēgt. Vairumā tiesību aktu paredzēts, ka šādi līgumi jānoslēdz rakstiski, lai gan atsevišķos reģionos ir atļauta mutiska vienošanās (Baleāru salās un Kanāriju salās).

Attiecībā uz rakstiskiem līgumiem vispārīgais noteikums ir tāds, ka ir pieņemami šim nolūkam sagatavoti publiski vai privāti dokumenti, un dažādos reģionālajos noteikumos pusēm ir arī atļauts ietvert nosacījumu par finansiālu kompensāciju gadījumā, ja attiecības beidzas un starp pusēm pastāv finansiāla nelīdzsvarotība.

Dažos reģionos līgums ir jānoformē pie notāra. Tas attiecas uz Aragonu, Kantabriju, Kataloniju, Estremaduru, Galisiju un Madridi.

4 Vai pastāv ierobežojumi partneru mantisko attiecību izveides brīvībai?

Jā, pastāv ierobežojumi attiecībā uz līgumu brīvību. Šo ierobežojumu tvērums mainās atbilstīgi dažādajiem reģionālajiem noteikumiem. Vispārīgi runājot, visi līgumi, kas ir pretrunā obligātajiem tiesību aktiem vai kas nenodrošina katram partnerim vienlīdzīgas tiesības, kā arī tie, kas ir pilnīgi neizdevīgi vienam no partneriem, tiek uzskatīti par spēkā neesošiem. Atsevišķos tiesību aktos ir īpaši paredzēts, ka spēkā nav līgumi, kas pēc būtības ir tīri personiski vai kas ietekmē kopdzīves partnera privātumu. Turklāt līgumi nedrīkst nodarīt kaitējumu trešām personām.

5 Kādas ir reģistrētu partnerattiecību izbeigšanas vai atzīšanas par neesošām juridiskās sekas uz mantiskajām attiecībām?

Tādu partnerattiecību izbeigšanās sekas, kas nav laulība, galvenokārt būs atkarīgas no visiem attiecīgajiem līgumiem, kurus puses var būt noslēgušas. Atsevišķos reģionos pāri turpmāko attiecību izbeigšanas gadījumā ir varējuši ietvert nosacījumu par finansiālu kompensāciju, ja starp partneriem pastāvējusi finansiāla nelīdzsvarotība. Jebkurā gadījumā uz kopīpašuma izbeigšanu un likvidāciju attieksies vispārīgie civiltiesību un procesuālie noteikumi. Reģionos, piemēram, Katalonijā un Aragonā, paredzēts, ka tiesām jāapstiprina finansiāla kompensācija par viena partnera darbu mājsaimniecībā vai darbu pāra otrā locekļa finansiālajās un profesionālajās interesēs.

6 Kādas sekas reģistrētu partnerattiecību mantiskajās attiecībās ir viena partnera nāvei?

Atsevišķos autonomajos apgabalos pārdzīvojušajam partnerim ir ļauts mantot no mirušā partnera tāpat kā precētam pārim. Turklāt dažos autonomajos apgabalos tiek atzītas tiesības mantot kopīgos mājsaimniecības piederumus, turpināt izmantot kopīgo dzīvesvietu vienu gadu vai pārņemt dzīvesvietas īres līgumu.

7 Kura iestāde ir kompetenta lemt lietā saistībā ar reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām?

Tiesu iestādes ir tiesīgas noteikt atšķiršanas sekas attiecībā uz mantu. Jebkurā gadījumā nav īpašas jurisdikcijas, kas attiektos uz civiltiesisko partnerattiecību pastāvēšanu, kā tas ir laulāto mantisko attiecību gadījumā (sk. Civilprocesa kodeksa (Enjuiciamiento Civil) 769. un 807. pantu). Līdz ar to, lēmumam esot tiesu iestāžu kompetencē, mantas sadalīšanu reglamentē vispārīgie noteikumi (Civilkodeksa 50. un nākamie panti).

8 Kādas ir reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas uz tiesiskajām attiecībām starp vienu partneri un trešām personām?

Vispārīgi runājot, vairākos reģionos — papildus tam, ka dažos reģionos ir paredzēts, ka partnerattiecības, kas nav laulība, nedrīkst apdraudēt trešo personu tiesības — ir ieviesti konkrēti noteikumi par ietekmi uz trešām personām. Tikai dažos autonomajos apgabalos abi pāra locekļi ir solidāri atbildīgi pret trešām personām par konkrētām izmaksām (kā tas ir Andalūzijas gadījumā).

9 Īss procedūras apraksts — reģistrētu partnerattiecību īpašuma sadalīšana, tai skaitā nodalīšana, izdalīšana vai atbrīvošanās no tā šajā dalībvalstī.

Valsts līmenī vai autonomajos apgabalos nav ieviesti īpaši procedūras noteikumi par tādu mantisko attiecību izbeigšanu un likvidēšanu, kas nodibinātas starp pāriem, kuri ir partnerattiecībās, kas nav laulība. Parasti mēs saskaramies ar laulāto mantas kopību (kas ir abu partneru kopīpašums), ko reglamentē Civilkodeksa 392. un nākamie panti, neskarot dažādu Spānijā pastāvošu civiltiesību noteikumus, un tādēļ to atrisinās saskaņā ar vispārējiem noteikumiem, kas attiecas uz jebkuru pāra kopīpašumu (Civilkodeksa 400. pants).

10 Kāda ir procedūra un dokumenti vai informācija, kas parasti nepieciešama nekustamā īpašuma reģistrācijai?

Reģistrējot nekustamo īpašumu, ir nepieciešams notariāls apliecinājums.

Reģistrācijas procedūra būs atkarīga no civiltiesībās paredzētajiem noteikumiem un būs veicama saskaņā ar minētajiem noteikumiem. Ja partnerattiecības ir reģistrētas un atzītas tikai administratīvi, nepastāvot nekādām civiltiesiskām sekām, reģistrācijas vajadzībām tiks uzskatīts, ka pāris iesaistīts situācijā, kas skar parastas līdzīpašuma tiesības. Jebkurā gadījumā būs jāievēro reģistrācijas principi, ko piemēro publiskiem vai autentiskiem dokumentiem.

Lapa atjaunināta: 01/02/2023

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas - Francija

1 Vai šajā dalībvalstī pastāv dažādi reģistrētu partnerattiecību veidi? Paskaidrojiet atšķirības starp dažādajiem veidiem

Francijā pastāv tikai viens civilo partnerattiecību veids — civiltiesisks solidaritātes pakts (pacte civil de solidarité) jeb PACS. Civilkodeksa (Code civil) 515-1. pantā tas ir definēts kā “līgums, ko noslēgušas divas pilngadīgas dažāda vai viena dzimuma fiziskas personas, lai organizētu savu kopdzīvi”.

Reģistrētajās partnerattiecībās iestājas mantiskās sekas starp partneriem un pret trešām personām. Šīs mantiskās sekas nav tik plašas kā laulāto mantiskajās attiecībās, un tajās tiek ņemtas vērā partneru vēlmes.

Šīs mantiskās attiecības reglamentē tiesību normu kopums, kas attiecas uz pilnvarām, īpašuma tiesībām un tādu partneru tiesībām un pienākumiem, kuri ir noslēguši PACS.

Pretējā gadījumā uz partneriem attiecas obligātā primārā regulējuma veids neatkarīgi no izvēlētā mantisko attiecību regulējuma. Šajā sakarā Civilkodeksa 515-4. pantā ir noteikts, ka partneri apņemas izveidot kopdzīvi, kā arī sniegt materiālo palīdzību un savstarpējo palīdzību. Turklāt partneri principā ir solidāri atbildīgi pret trešām personām par parādsaistībām, kas vienam no partneriem ir radušās ikdienas vajadzību dēļ.

2 Vai šajā dalībvalstī reģistrētu partnerattiecību mantiskās attiecības ir reglamentētas tiesību aktos? Kas tajos ir noteikts? Uz kuriem reģistrētu partnerattiecību veidiem tie attiecas?

Atbilstīgi Francijas tiesību aktiem PACS partneriem ir iespēja izvēlēties starp diviem mantisko attiecību regulējumiem.

Pirmkārt, vispārējais tiesību regulējums (ja nav īpaša līguma), t. i., mantas šķirtība kopā ar kopējo īpašumtiesību prezumpciju, ja nav pierādījumu par pretējo. Tādējādi katrs partneris turpina pārvaldīt un izmantot savu paša mantu, kā arī ar to brīvi rīkoties, un vienīgi katrs pats ir atbildīgs par savām parādsaistībām, kas radušās pirms pakta noslēgšanas vai tā spēkā esības laikā (Civilkodeksa 515-5. pants). Tikai tad, ja tiek pierādīts, ka manta nav viena partnera īpašums, tiks uzskatīts, ka tā pieder abiem partneriem kopā — katram puse.

Otrkārt, partneri var izvēlēties saskaņotu regulējumu tās mantas kopīpašuma tiesībām, kas iegūta pēc pakta noslēgšanas. Aktīvi, kas kopīgi vai atsevišķi ir iegūti PACS spēkā esības laikā, ir uzskatāmi par kopīpašumu — katram pieder puse (Civilkodeksa 515-5-1. pants). Tomēr noteikta manta, kas norādīti Civilkodeksa 515-5-2. pantā, paliek katra partnera ekskluzīvs īpašums, piemēram, naudas līdzekļi, ko katrs ir saņēmis pēc PACS parakstīšanas un kas nav izmantoti īpašuma iegādei, radītā manta un tās papildinājumi, personīgie līdzekļi, manta vai mantas daļas, kas iegūtas par naudas līdzekļiem, kuri partnerim ir piederējuši, pirms ticis reģistrēts sākotnējais līgums vai līgums par grozījumiem, manta vai mantas daļas, kas iegūtas par dāvanā vai mantojumā saņemtiem naudas līdzekļiem, un, visbeidzot, mantas daļas, ko viens no partneriem ieguvis no izsolē pārdota kopīpašuma kā nedalītu mantojumu vai kā dāvanu.

Jāatgādina, ka PACS ir vienīgais civilo partnerattiecību veids Francijā.

3 Kā partneri var izveidot savas mantiskās attiecības? Kādas šajā gadījumā ir oficiālās prasības?

Partneri savus PACS līgumus var noslēgt pie civilstāvokļa aktu reģistrācijas darbinieka (officier de l’état civil) vai pie notāra (notaire).

Civilkodeksa 515-3. pantā ir noteikts, “ka personas, kas noslēdz civiltiesiskās solidaritātes paktu, sniedz kopīgu paziņojumu tās pašvaldības civilstāvokļa aktu reģistrācijas darbiniekam, kurā tās ir izveidojušas kopīgu dzīvesvietu, vai, ja pastāv nopietni šķēršļi šādas dzīvesvietas izveidei, pie tās pašvaldības civilstāvokļa aktu reģistrācijas darbinieka, kurā dzīvesvieta ir vienam no partneriem”. Šajā saistībā partneri parakstīto līgumu iesniedz civilstāvokļa aktu reģistrācijas darbiniekam.

PACS līgumu var noslēgt arī ar notariālu aktu. Notārs, kas sagatavo dokumentu, pēc tam saņem kopīgo paziņojumu, reģistrē paktu un kārto publicēšanas formalitātes (Civilkodeksa 515-3. panta piektā daļa).

Partneri var izvēlēties kopīpašuma tiesību regulējumu mantai, kas iegūta pēc pakta noslēgšanas, kā tas noteikts Civilkodeksa 515-5-1. pantā. Pretējā gadījumā viņiem tiks piemērots obligātais mantas šķirtības regulējums, kas noteikts Civilkodeksa 515-5. pantā.

PACS spēkā esības laikā partneri var nolemt grozīt vai mainīt mantisko attiecību regulējumu līgumā par grozījumiem, kurš ir jāpublicē tāpat kā sākotnējais pakts. Tas ir jānodod vai jānosūta civilstāvokļa aktu reģistrācijas darbiniekam vai notāram, kurš saņēma sākotnējo dokumentu, lai to reģistrētu (Civilkodeksa 515-3. panta sestā daļa).

4 Vai pastāv ierobežojumi partneru mantisko attiecību izveides brīvībai?

Ja līgumā nav noteikts citādi, PACS noslēgušo partneru mantiskās attiecības nosaka mantas šķirtības regulējums. Tomēr partneri var skaidri nolemt piemērot kopīpašuma tiesību regulējumu mantai, kas iegūta pēc pakta noslēgšanas, kā tas noteikts Civilkodeksa 515-5-1. pantā. “Partneri sākotnējā līgumā vai līgumā par grozījumiem var izvēlēties attiecināt kopīpašuma tiesības uz mantu, kurus viņi kopā vai katrs atsevišķi iegūst no līgumu reģistrēšanas brīža. Tad tiek uzskatīts, ka šī manta kopīgi pieder abiem — katram puse — bez tiesībām vienam partnerim vērsties pret otru ar prasību par nevienlīdzīgu ieguldījumu”.

Partneriem neatkarīgi no izvēlētā režīma piemēro arī obligāto primāro režīmu, kas nosaka viņu tiesības un pienākumus vienam pret otru un pret trešām personām. Šajā sakarā Civilkodeksa 515-4. pantā ir noteikts, ka partneri apņemas izveidot kopdzīvi, kā arī sniegt materiālo palīdzību un savstarpējo palīdzību. Turklāt partneri principā ir solidāri atbildīgi pret trešām personām par parādsaistībām, kas vienam no partneriem ir radušās ikdienas vajadzību dēļ.

5 Kādas ir reģistrētu partnerattiecību izbeigšanas vai atzīšanas par neesošām juridiskās sekas uz mantiskajām attiecībām?

Civilkodeksa 515-7. pantā ir noteikts, ka PACS izbeidzas ar viena partnera nāvi vai ar partneru vai viena partnera laulībām. Šajā gadījumā darbības izbeigšana stājas spēkā attiecīgā notikuma dienā. Tā tiek izbeigta arī ar partneru kopīgu paziņojumu vai ar viena partnera vienpusēju lēmumu.

Attiecībās starp partneriem PACS izbeigšana stājas spēkā tās reģistrācijas dienā. Pret trešām personām tā stājas spēkā dienā, kurā ir pabeigtas publicēšanas formalitātes.

Partnerattiecību izbeigšana vai anulēšana ietver mantisko attiecību likvidāciju.

Saskaņā ar Civilkodeksa 515-7. panta desmito daļu partneri ir atbildīgi par to tiesību un pienākumu likvidāciju, kuras izriet no PACS. Tiesnesis lems par atšķiršanas mantiskajām sekām vienīgi tad, ja viņi nepanāk vienošanos.

Katrs partneris atgūst savu personīgo mantu.

Kopīpašumu dala uz pusēm, ja vien nav noteiktas citas līgumsaistības. Jo īpaši nav šķēršļu tam, ka bijušajiem partneriem arī turpmāk kopīgi pieder īpašums.

Parādi starp partneriem ir jānokārto.

Partneru starpā ir piemērojami noteikumi par preferenciālu piešķiršanu, kurā izmanto dalīšanu (Civilkodeksa 831., 831-2., 832-3. un 832-4. pants).

6 Kādas sekas reģistrētu partnerattiecību mantiskajās attiecībās ir viena partnera nāvei?

Viena partnera nāve izraisa reģistrēto partnerattiecību izbeigšanos nāves dienā un ietver mantisko attiecību likvidāciju atbilstīgi tiem pašiem pasākumiem, kas minēti iepriekš.

Saskaņā ar Francijas mantojuma tiesībām pārdzīvojušais partneris nav likumīgs mantinieks. Tomēr šo personu var iecelt par mantinieku testamentā.

Pārdzīvojušais ir tiesīgs uz vienu gadu pieprasīt tā īpašuma pagaidu izmantošanu, kas faktiski ticis izmantots kā viņa vai viņas galvenā pastāvīgā dzīvesvieta mirušā nāves dienā (kā tas paredzēts 763. panta pirmajā un otrajā daļā).

Tomēr šīs tiesības nav sabiedriskā kārtība, un mirušais pārdzīvojušajam tās var atņemt testamentā.

Pārdzīvojušajam ir pamats arī pieteikties kopīgā mājokļa preferenciālai piešķiršanai, ja mirušais ir to skaidri noteicis savā testamentā (Civilkodeksa 515-6. panta otrā daļa).

7 Kura iestāde ir kompetenta lemt lietā saistībā ar reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām?

Ģimenes lietu tiesas tiesneša (juge aux affaires familiales, JAF) jurisdikcijā ir līdzīpašuma tiesību lietas starp PACS noslēgušiem partneriem vai konkubināta partneriem (2009. gada 12. maija Likums Nr. 2009-506 par tiesību normu vienkāršošanu (loi n° 2009-506 du 12 mai 2009 sur la simplification du droit), 2009. gada 17. decembra Dekrēts Nr. 2009-1591 par procesu, ko vada ģimenes lietu tiesas tiesnesis un kas saistīts ar laulāto mantiskajām attiecībām un nedalāmo īpašumu (décret n° 2009-1591 du 17 décembre 2009 relatif à la procédure devant le juge aux affaires familiales en matière de régimes matrimoniaux et d'indivisions), 2010. gada 16. jūnija apkārtraksts Nr. CIV/10/10 par ģimenes lietu tiesas tiesneša pilnvarām likvidācijas jomā (circulaire CIV/10/10 du 16 juin 2010 sur les compétences du juge aux affaires familiales en matière de liquidation)).

8 Kādas ir reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas uz tiesiskajām attiecībām starp vienu partneri un trešām personām?

Atbilstīgi Civilkodeksa 515-4. panta otrajai daļai, kuru piemēro neatkarīgi no partneru izvēlētā īpašumtiesību regulējuma, partneri ir solidāri atbildīgi pret trešām personām par parādsaistībām, kas vienam no partneriem ir radušās ikdienas vajadzību dēļ. Tomēr šādu solidāru atbildību nepiemēro izdevumiem, kas ir acīmredzami pārmērīgi. To nepiemēro arī tad, ja šādas parādsaistības radušās par pirkšanu ar nomaksu vai aizņēmumiem bez abu partneru piekrišanas, ja vien parādsaistības nav par mazām summām, kas nepieciešamas ikdienas vajadzību apmierināšanai, un šo izdevumu kopsumma, ja aizņēmumi bijuši vairāki, nav acīmredzami pārmērīga, ņemot vērā ģimenes dzīvesveidu.

Atbilstīgi Civilkodeksa 515-5. panta trešajai daļai partneris, kuram individuāli pieder kustamais īpašums, tiek uzskatīts par tādu, kas attiecībā uz labticīgu trešo personu ir pilnvarots īstenot jebkādu uz šo īpašumu attiecinātu pārvaldību, izmantošanu vai rīkoties ar to.

9 Īss procedūras apraksts — reģistrētu partnerattiecību īpašuma sadalīšana, tai skaitā nodalīšana, izdalīšana vai atbrīvošanās no tā šajā dalībvalstī

Saskaņā ar Civilkodeksa 515-7. panta desmito daļu attiecībā uz PACS izbeigšanu partneri ir atbildīgi par to tiesību un pienākumu likvidāciju, kuras izriet no PACS. Tiesnesis lems par atšķiršanas mantiskajām sekām vienīgi tad, ja viņi nepanāk vienošanos.

Dalīšanu var veikt, panākot izlīgumu vai vēršoties tiesā. Izlīguma gadījumā partneri sagatavo vienošanos par dalīšanu. Ja tā skar īpašumu, kas jāreģistrē zemes reģistrā, to sagatavo notariāla akta veidā. Kopīgo īpašumu sadala tiesā, ja puses nespēj vienoties par īpašuma kopības likvidēšanu vai tā sadalīšanu. Tiesnesis pieņem nolēmumu par pieteikumiem, kas attiecas uz īpašuma kopības turpināšanu vai preferenciālu piešķiršanu (Civilkodeksa 831. pants).

Ja partneriem tika piemērots vispārējais mantisko tiesību regulējums, t. i., mantas šķirtība, visa manta, attiecībā uz kuru partneri spēj pierādīt, ka tie piederējuši vienam vai otram partnerim, tiks atdoti to īpašniekam. Tāpat arī personīgās parādsaistības saglabāsies tai pašai personai. Taču ir uzskatāms, ka manta, attiecībā uz kuru nav pierādītas viena vai otra partnera īpašumtiesības, kopīgi pieder abiem partneriem — katram puse.

Ja partneri bija izvēlējušies saskaņotu regulējumu par tās mantas kopīpašuma tiesībām, kas iegūta pēc pakta noslēgšanas, ir uzskatāms, ka katram partnerim pieder puse no kopīgi piederošajai mantai. Tādējādi kopīgi piederošā manta tiks sadalīta uz pusēm starp partneriem, ņemot vērā mantu, kas paliek katra partnera īpašumā (skatīt iepriekš un Civilkodeksa 515-5-2. pantu).

Partneru starpā ir piemērojami noteikumi par preferenciālu piešķiršanu, kurā izmanto dalīšanu (Civilkodeksa 831., 831-2., 832-3. un 832-4. pants).

10 Kāda ir procedūra un dokumenti vai informācija, kas parasti nepieciešama nekustamā īpašuma reģistrācijai?

Ja ar izlīgumu dala īpašumu, kuram nepieciešama zemes reģistrācija (citiem vārdiem sakot, nekustamo īpašumu), likvidācijas un dalīšanas akts ir jāsaņem notariāli apstiprinātā veidā.

Civilkodeksa 710-1. pantā ir noteikts, ka, “lai rīcība vai tiesības tiktu uzskatītas par pamatu zemes reģistrācijas formalitātēm, šai rīcībai vai tiesībām jābūt pamatotām ar notariāli apliecinātu aktu, ko saņēmis Francijā praktizējošs notārs, ar tiesas lēmumu vai administratīvas iestādes izdotu autentisku aktu”.

Lapa atjaunināta: 09/03/2022

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas - Malta

1 Vai šajā dalībvalstī pastāv dažādi reģistrētu partnerattiecību veidi? Paskaidrojiet atšķirības starp dažādajiem veidiem.

Maltas tiesību aktos paredzētā “civilo partnerattiecību” forma saskaņā ar Civilsavienību likumu (Maltas tiesību aktu 530. nodaļa) ir “civilsavienība”. Partnerattiecību kā civilsavienības reģistrācija ir pieļaujama starp divām viena dzimuma vai dažādu dzimumu personām. Pēc reģistrācijas civilsavienībai ir civillaulības likumā paredzēta attiecīga ietekme un sekas. Civilsavienībā esoši partneri, kas noslēguši līgumu pirms 2017. gada Laulību likuma un citu tiesību aktu (grozījumu) likuma spēkā stāšanās, var 5 gadu laikā, sākot no 2017. gada 1. septembra, aizstāt savu civilsavienību ar laulību. Ja civilsavienību aizstāj ar laulību, civilsavienība pēc šādas aizstāšanas tiek izbeigta un konkrētā laulība tiek uzskatīta par spēkā esošu no civilsavienības noformēšanas dienas.

2 Vai šajā dalībvalstī reģistrētu partnerattiecību mantiskās attiecības ir reglamentētas tiesību aktos? Kas tajos ir noteikts? Uz kuriem reģistrētu partnerattiecību veidiem tie attiecas?

Tā kā civilsavienība un civillaulība rada vienas un tās pašas juridiskās sekas, pat mantisko attiecību regulējumi ir vienādi. Maltas valsts ļauj personām, kas gribētu noslēgt civilsavienību atbilstīgi Maltas tiesību aktiem, brīvi izvēlēties to regulējumu, kas reglamentēs viņu mantiskās attiecības. Tomēr galvenais laulāto mantisko attiecību regulējums Maltā ir mantas kopība.

Šis regulējums parasti atbilstīgi tiesību aktiem darbojas katrā savienībā, ja vien puses, kas jau noslēgušas līgumu vai gatavojas noslēgt līgumu par savienību, nevēlas, lai to laulāto mantiskās attiecības reglamentētu cits regulējums, kas nav pretrunā Maltas tiesību aktiem. Šis otrs regulējums ir jāizveido, izmantojot publisku dokumentu.

Citi laulāto mantisko attiecību regulējumu veidi, kuri pastāv Maltā un kurus piemēro arī civilsavienībām, ir mantas šķirtība un atlikušās kopmantas nodalīta pārvaldība.

Mantas kopība kā likumā noteikts laulāto mantisko attiecību regulējums Maltā nodrošina, ka viss, ko puses ir iegādājušās pēc partnerattiecību reģistrēšanas, ir daļa no mantas kopības un tāpēc pieder tām abām vienādās daļās. Maltas tiesību aktos ir īpaši noteikts tas, kas veido mantas kopību, un izslēgti dāvinājumi, mantojumi un tikai katrai pusei piederošā manta.

Mantas šķirtība kā cits laulāto mantisko attiecību regulējums, ko puses var izvēlēties mantas kopības vietā, nodrošina, ka katrai pusei ir tiesības pilnībā kontrolēt un pārvaldīt mantu, kas iegādāta pirms un pēc savienības reģistrēšanas, neprasot otras puses piekrišanu.

Atlikušās kopmantas nodalīta pārvaldība kā vēl viens laulāto mantisko attiecību regulējums, ko personas var izvēlēties mantas kopības vietā, nodrošina, ka katrai partnerattiecību pusei ir tiesības iegādāties, uzturēt un pārvaldīt mantu, kas nopirkta tās — kā minētās mantas vienīgā īpašnieka — vārdā. Tomēr saskaņā ar šo regulējumu pusēm nav liegts kopā iegādāties tādu mantu, kas tām būtu jāpārvalda kopīgi.

3 Kā partneri var izveidot savas mantiskās attiecības? Kādas šajā gadījumā ir oficiālās prasības?

Saskaņā ar mantas kopības regulējumu galvenais noteikums ir tāds, ka abām pusēm ir pienākums regulēt un pārvaldīt savas laulāto mantiskās attiecības kopīgi. Tomēr attiecībā uz šo konkrēto regulējumu Maltas tiesību aktos izšķir parasto pārvaldību, kas ir tās darbības, kuras var veikt viens no partnerattiecību partneriem pats, un ārkārtas pārvaldību, kas ir tās darbības, kuras puses veic kopīgi. Maltas tiesību aktos uzskaitītas tikai ārkārtas pārvaldības darbības, tāpēc tās darbības, kas nav skaidri minētas tiesību aktos, ir uzskatāmas par parastas pārvaldības darbībām. Tāpēc abu partnerattiecībās iesaistīto pušu piekrišana ir oficiāla prasība, kas vienmēr jāievēro, lai pienācīgi darbotos mantas kopības regulējums. Gadījumos, kad pušu piekrišana dokumentam, ar ko nodod vai nosaka patiesas vai personiskas tiesības uz kustamo un nekustamo mantu, netika dota, minēto dokumentu var anulēt pēc tās puses pieprasījuma, kas nedeva savu piekrišanu.

Saskaņā ar mantas šķirtības regulējumu galvenais noteikums ir tāds, ka katrai partnerattiecību pusei ir tiesības regulēt un pārvaldīt mantu savā vārdā bez otras puses piekrišanas.

Saskaņā ar atlikušās kopmantas nodalītas pārvaldības regulējumu galvenais noteikums ir tāds, ka, ja viena no partnerattiecību pusēm vēlas veikt iegādi viena pati, tā var to darīt bez vajadzības vispirms dabūt otras puses piekrišanu un tai būs tiesības regulēt un pārvaldīt minēto iegādi pašai. Savukārt tad, kad abas partnerattiecību puses veic kopīgu pirkumu, tām abām būtu jādod sava piekrišana un tāpēc abām būtu tiesības regulēt un pārvaldīt minēto pirkumu kopīgi.

4 Vai pastāv ierobežojumi partneru mantisko attiecību izveides brīvībai?

Saskaņā ar mantas kopības regulējumu partneriem ir pienākums rīkoties kopīgi. Tāpēc tie nevar brīvi regulēt un pārvaldīt vieni paši; izņēmums ir tās parastās pārvaldības darbības, kam nav vajadzīga abu pušu piekrišana.

No otras puses, saskaņā ar mantas šķirtības regulējumu katrs partneris var brīvi pēc saviem ieskatiem rīkoties ar mantu savā vārdā bez jebkādas otra partnera iejaukšanās.

Saskaņā ar atlikušās kopmantas nodalītas pārvaldības regulējumu, ja viena no līguma pusēm veic pirkumu bez otras puses piekrišanas, pircējs var brīvi bez ierobežojumiem regulēt minēto regulējumu. Turpretim, ja puses iegādājas mantu kopīgi, attiecībā uz kopīgo pirkumu tās var rīkoties tikai kopīgi.

5 Kādas ir reģistrētu partnerattiecību izbeigšanas vai atzīšanas par neesošām juridiskās sekas uz mantiskajām attiecībām?

Saskaņā ar mantas kopības regulējumu tiesību aktos skaidri paredzēts, ka šis regulējums stājas spēkā no laulības noslēgšanas dienas un beidzas pēc viena laulātā nāves vai pēc laulības izbeigšanās. Tiesību aktos arī paredzēts, ka laulāto personīgās atšķiršanas gadījumā var pieprasīt mantas juridisko dalīšanu.

Saskaņā ar atlikušās kopmantas nodalītas pārvaldības regulējumu tiesību aktos paredzēts, ka šis regulējums cita starpā izbeidzas pēc laulības izbeigšanās un laulāto atšķiršanas.

Tomēr saskaņā ar mantas šķirtības regulējumu, ja laulātie ir izbeiguši laulību, dzīvo atšķirti vai to laulība ir atzīta par neesošu, viņi turpina regulēt un pārvaldīt savā vārdā iegādātos īpašumus.

To piemēro arī reģistrētu partnerattiecību gadījumā.

Tāpēc laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanas vai laulības anulēšanas ietekme uz īpašumu ir tāda, ka viss, kas tika iegādāts laulības laikā, tiek sadalīts starp pusēm, panākot mierizlīgumu vai saņemot kompetentās tiesas spriedumu.

6 Kādas sekas reģistrētu partnerattiecību mantiskajās attiecībās ir viena partnera nāvei?

Vienas puses nāves gadījumā Maltas mantojuma tiesības tiks piemērotas tikai tad, ja tas ir Maltas jurisdikcijā, un galvenais faktors, kas jāņem vērā, būs tāds, vai mirusī puse ir atstājusi testamentu.

7 Kura iestāde ir kompetenta lemt lietā saistībā ar reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām?

Kompetentā iestāde, kas izlemj jautājumus par laulāto mantisko attiecību regulējumiem, ir Civiltiesa (Ģimenes lietu nodaļa).

8 Kādas ir reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas uz tiesiskajām attiecībām starp vienu partneri un trešām personām?

Tiklīdz partnerattiecībās stājas spēkā laulāto mantisko attiecību regulējums, tas vajadzības gadījumā rada pamatu juridiskām attiecībām starp partneriem un trešām personām. Trešās personas attiecīgā gadījumā drīkst izmantot savas likumīgās tiesības pret abiem partneriem kopā vai atsevišķi atkarībā no tā, ar kuru tie ir noslēguši līgumu vai kuram ir radies parāds.

9 Īss procedūras apraksts — reģistrētu partnerattiecību īpašuma sadalīšana, tai skaitā nodalīšana, izdalīšana vai atbrīvošanās no tā šajā dalībvalstī.

Mantas dalīšanas procedūra parasti notiek brīdī, kad puses ir ierosinājušas atšķiršanas vai šķiršanās procesus. Pirms vēršanās kompetentajā tiesā šie procedūru veidi paredz, ka pusēm jāsāk mediācijas process, kurā mediatoram ir uzticēts mēģināt samierināt puses.

Sekmīgas mediācijas gadījumā partneri var šķirties labprātīgi, ja tie vienojas par savstarpējām tiesībām, par tiesībām attiecībā uz bērniem un par laulāto mantas sadalīšanu, noformējot publisku dokumentu, kuru rūpīgi pārbauda kompetentā tiesa, kas pārliecinās, vai pušu tiesības ir līdzsvarotas. Pēc tam, kad kompetentā tiesa līgumu ir apstiprinājusi, to jebkurā gadījumā notariāli apliecina un reģistrē juridisku seku nodrošināšanai, tostarp attiecībā uz trešām personām.

Ja mediācija nav sekmīga un puses nespēj labprātīgi vienoties, tām jāierosina attiecīgās lietas izskatīšana kompetentajā tiesā, kur tās lūdz izbeigt laulāto mantiskās attiecības, lai to starpā varētu sadalīt laulāto mantu. Tiklīdz kompetentās tiesas spriedums iegūst res judicata spēku, to jebkurā gadījumā atbilstīgi tiesību aktiem reģistrē juridisku seku nodrošināšanai, tostarp attiecībā uz trešām personām.

10 Kāda ir procedūra un dokumenti vai informācija, kas parasti nepieciešama nekustamā īpašuma reģistrācijai?

Šim nolūkam attiecībā uz Maltā reģistrējamu nekustamo mantu notārs, kas sagatavoja līgumu, iesniedz Publiskajā reģistrā notariālu apliecinājumu. Tiklīdz notariālais apliecinājums ir ievadīts, nekustamo mantu reģistrē un līgums kļūst juridiski saistošs līgumslēdzējām pusēm, tostarp attiecībā uz trešām personām.

Lapa atjaunināta: 04/11/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas - Austrija

1 Vai šajā dalībvalstī pastāv dažādi reģistrētu partnerattiecību veidi? Paskaidrojiet atšķirības starp dažādajiem veidiem.

Austrijā papildus laulības institūtam ir arī reģistrētu partnerattiecību institūts, kas paredzēts Reģistrēto partnerattiecību likumā (Eingetragene Partnerschaft-GesetzEPG).

Konstitucionālā tiesa 2017. gada 4. decembra spriedumā atcēla atšķirīgos noteikumus pretēja dzimuma un viendzimuma pāriem. Kopš 2019. gada 1. janvāra viendzimuma pāri Austrijā var stāties laulībā. Tāpat pretēja dzimuma pāri tagad var stāties reģistrētās partnerattiecībās (iepriekš paredzētas viendzimuma pāriem).

Noteikumi, kas reglamentē reģistrētas partnerattiecības, tikai nedaudz atšķiras no laulību noteikumiem, piemēram, attiecībā uz minimālo vecumu (18 gadi; “apliecība par to, ka nav šķēršļu laulības noslēgšanai” netiek prasīta no 16 gadu vecuma) un laulības izbeigšanos (atļauta, ja partneri bijuši atšķirti trīs gadus; attiecībā uz laulībām izņēmuma gadījumos paredzēts sešu gadu periods).

2 Vai šajā dalībvalstī reģistrētu partnerattiecību mantiskās attiecības ir reglamentētas tiesību aktos? Kas tajos ir noteikts? Uz kuriem reģistrētu partnerattiecību veidiem tie attiecas?

Tāpat kā laulību gadījumā, parastās mantiskās attiecības reģistrētās partnerattiecībās ir mantas šķirtība (Gütertrennung) (Austrijas Civilkodeksa (Allgemeines Bürgerliches Gesetzbuch) 1217. panta 2. punkts kopā ar 1233. pantu). Katrs reģistrētais partneris saglabā mantu, ko ieguldījis partnerattiecībās, un ir vienīgais savas iegādātās mantas īpašnieks. Katrs reģistrētais partneris ir arī vienīgais kreditors saviem parādniekiem un vienīgais debitors saviem kreditoriem.

3 Kā partneri var izveidot savas mantiskās attiecības? Kādas šajā gadījumā ir oficiālās prasības?

Reģistrētās partnerattiecībās esoši partneri, izmantojot reģistrētu partnerattiecību līgumu, var regulēt savas mantiskās attiecības saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi paredzēti laulātiem pāriem. Puses var izvēlēties no parastā mantisko attiecību regulējuma atšķirīgu regulējumu, noslēdzot līgumisku vienošanos. Šādiem līgumiem, lai tie būtu derīgi, ir vajadzīgs notariāls apliecinājums (Notariālo aktu likuma (Notariatsaktsgesetz) 1. pants).

4 Vai pastāv ierobežojumi partneru mantisko attiecību izveides brīvībai?

Pēc būtības noteikumi ir tādi paši kā tie, kas reglamentē laulību.

5 Kādas ir reģistrētu partnerattiecību izbeigšanas vai atzīšanas par neesošām juridiskās sekas uz mantiskajām attiecībām?

Pēc būtības noteikumi ir tādi paši kā tie, kas reglamentē laulību (Reģistrēto partnerattiecību likuma 24. pants un turpmākie panti).

6 Kādas sekas reģistrētu partnerattiecību mantiskajās attiecībās ir viena partnera nāvei?

Pēc būtības noteikumi ir tādi paši kā tie, kas reglamentē laulību (Reģistrēto partnerattiecību likuma 24. pants un turpmākie panti).

7 Kura iestāde ir kompetenta lemt lietā saistībā ar reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām?

Pēc būtības noteikumi ir tādi paši kā tie, kas reglamentē laulību.

8 Kādas ir reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas uz tiesiskajām attiecībām starp vienu partneri un trešām personām?

Pēc būtības noteikumi ir tādi paši kā tie, kas reglamentē laulību.

9 Īss procedūras apraksts — reģistrētu partnerattiecību īpašuma sadalīšana, tai skaitā nodalīšana, izdalīšana vai atbrīvošanās no tā šajā dalībvalstī.

Pēc būtības noteikumi ir tādi paši kā tie, kas reglamentē laulību.

10 Kāda ir procedūra un dokumenti vai informācija, kas parasti nepieciešama nekustamā īpašuma reģistrācijai?

Pieteikums īpašumtiesību ierakstīšanai zemesgrāmatā jāiesniedz tajā rajona tiesā, kuras jurisdikcijā atrodas reģistrējamais nekustamais īpašums.

Pieteikums jāiesniedz rakstiski un jāparaksta pieteikuma iesniedzējam. Parasti parakstam nav jābūt apstiprinātam, ja vien pieteikumā nav iekļauta reģistrācijas deklarācija (Aufsandungserklärung).

Pieteikumam jāpievieno publisks vai privāts dokuments, kurā iekļauts juridisks pamatojums īpašuma iegādei (piemēram, pirkuma līgums) un kurā ir apliecināti pušu paraksti. Papildus precīzajai informācijai par īpašumu privātajos dokumentos jāiekļauj reģistrācijas deklarācija (Aufsandungserklärung).

Reģistrācijas deklarācija ir nepārprotama tādas personas deklarācija par piekrišanu reģistrācijai (ierakstīšanai zemesgrāmatā), kuras tiesības tiek ierobežotas, apgrūtinātas, anulētas vai nodotas citai personai (pirkuma līguma gadījumā — pārdevēja). Reģistrācijas deklarācija jāapliecina tiesai vai notāram un jāparaksta līgumslēdzējai pusei. Reģistrācijas deklarāciju var iesniegt arī kā daļu no pieteikuma par īpašumtiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā. Šajā gadījumā paraksti uz iesnieguma jāapliecina tiesai vai notāram.

Saskaņā ar Federālā nodokļu kodeksa (Bundesabgabeordnung) 160. pantu pieteikumam jāpievieno arī nodokļu saistību izpildes apliecība (steuerrechtliche Unbedenklichkeitsbescheinigung). Šī apliecība ir nodokļu iestādes apstiprinājums par to, ka maksājamo nodokļu ziņā nav šķēršļu īpašumtiesību ierakstīšanai zemesgrāmatā.

Ja pieteikumu ir sagatavojis advokāts vai notārs, tas jāiesniedz elektroniski. Šajā gadījumā pielikumi ir jāievieto elektronisku dokumentu arhīvā. Pēc tam nodokļu iestādes izsniegto nodokļu saistību izpildes apliecību var aizstāt ar advokāta vai notāra sagatavotu pašvērtējuma deklarāciju.

Lapa atjaunināta: 05/06/2023

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas portugāļu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās: angļu.

Reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas - Portugāle

1 Vai šajā dalībvalstī pastāv dažādi reģistrētu partnerattiecību veidi? Paskaidrojiet atšķirības starp dažādajiem veidiem.

Portugāles tiesību sistēma neparedz noteikumus reģistrētām partnerattiecībām.

Tomēr Likums Nr. 7/2001 nosaka konkrētus pasākumus, lai aizsargātu partnerattiecības, kas nav laulība (uniões de facto). Šie pasākumi ir izklāstīti iepriekšminētā likuma 3. pantā, un tie ietver tiesības izmantot laulāto kopīgo mājokli un saņemt pensiju viena no partneriem, kas nav laulātie, nāves gadījumā. Turklāt Portugāles Civilkodeksa (Código Civil) 2020. pants paredz, ka viena no partneriem nāves gadījumā uzturlīdzekļu pabalstu izmaksā no mirušā partnera aktīviem.

Jaunākās iepriekšminēto tiesību aktu redakcijas portugāļu valodā ir pieejamas šajās tīmekļa vietnēs:

Saite atveras jaunā logāLikums 7/2001

Saite atveras jaunā logāPortugāles Civilkodekss

Ievērojiet, ka šī faktu lapa satur vispārīgu informāciju; tā nav izsmeļoša un tai nav saistoša spēka attiecībā uz kontaktpunktu, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, tiesām un citu lietotāju. Vienmēr ir jāievēro visjaunākā piemērojamo tiesību aktu redakcija. Šī informācija neaizvieto juridiskās konsultācijas pie praktizējoša jurista.

2 Vai šajā dalībvalstī reģistrētu partnerattiecību mantiskās attiecības ir reglamentētas tiesību aktos? Kas tajos ir noteikts? Uz kuriem reģistrētu partnerattiecību veidiem tie attiecas?

Atbildi uz šo jautājumu nosaka atbilde uz 1. jautājumu.

3 Kā partneri var izveidot savas mantiskās attiecības? Kādas šajā gadījumā ir oficiālās prasības?

Atbildi uz šo jautājumu nosaka atbilde uz 1. jautājumu.

4 Vai pastāv ierobežojumi partneru mantisko attiecību izveides brīvībai?

Atbildi uz šo jautājumu nosaka atbilde uz 1. jautājumu.

5 Kādas ir reģistrētu partnerattiecību izbeigšanas vai atzīšanas par neesošām juridiskās sekas uz mantiskajām attiecībām?

Atbildi uz šo jautājumu nosaka atbilde uz 1. jautājumu.

6 Kādas sekas reģistrētu partnerattiecību mantiskajās attiecībās ir viena partnera nāvei?

Atbildi uz šo jautājumu nosaka atbilde uz 1. jautājumu.

7 Kura iestāde ir kompetenta lemt lietā saistībā ar reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām?

Atbildi uz šo jautājumu nosaka atbilde uz 1. jautājumu.

8 Kādas ir reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas uz tiesiskajām attiecībām starp vienu partneri un trešām personām?

Atbildi uz šo jautājumu nosaka atbilde uz 1. jautājumu.

9 Īss procedūras apraksts — reģistrētu partnerattiecību īpašuma sadalīšana, tai skaitā nodalīšana, izdalīšana vai atbrīvošanās no tā šajā dalībvalstī.

Atbildi uz šo jautājumu nosaka atbilde uz 1. jautājumu.

10 Kāda ir procedūra un dokumenti vai informācija, kas parasti nepieciešama nekustamā īpašuma reģistrācijai?

Atbildi uz šo jautājumu nosaka atbilde uz 1. jautājumu.

Lapa atjaunināta: 29/09/2023

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas - Slovēnija

1 Vai šajā dalībvalstī pastāv dažādi reģistrētu partnerattiecību veidi? Paskaidrojiet atšķirības starp dažādajiem veidiem.

Reģistrētas partnerattiecības neietilpst Slovēnijas tiesību sistēmā.

2 Vai šajā dalībvalstī reģistrētu partnerattiecību mantiskās attiecības ir reglamentētas tiesību aktos? Kas tajos ir noteikts? Uz kuriem reģistrētu partnerattiecību veidiem tie attiecas?

/

3 Kā partneri var izveidot savas mantiskās attiecības? Kādas šajā gadījumā ir oficiālās prasības?

/

4 Vai pastāv ierobežojumi partneru mantisko attiecību izveides brīvībai?

/

5 Kādas ir reģistrētu partnerattiecību izbeigšanas vai atzīšanas par neesošām juridiskās sekas uz mantiskajām attiecībām?

/

6 Kādas sekas reģistrētu partnerattiecību mantiskajās attiecībās ir viena partnera nāvei?

/

7 Kura iestāde ir kompetenta lemt lietā saistībā ar reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām?

/

8 Kādas ir reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas uz tiesiskajām attiecībām starp vienu partneri un trešām personām?

/

9 Īss procedūras apraksts — reģistrētu partnerattiecību īpašuma sadalīšana, tai skaitā nodalīšana, izdalīšana vai atbrīvošanās no tā šajā dalībvalstī.

/

10 Kāda ir procedūra un dokumenti vai informācija, kas parasti nepieciešama nekustamā īpašuma reģistrācijai?

/

Lapa atjaunināta: 16/11/2023

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas - Somija

1 Vai šajā dalībvalstī pastāv dažādi reģistrētu partnerattiecību veidi? Paskaidrojiet atšķirības starp dažādajiem veidiem.

Somijā ir tikai viens reģistrētu partnerattiecību veids. Viendzimuma attiecībās esoši cilvēki varēja reģistrēt savas partnerattiecības līdz 2017. gadam.

Grozījumi Laulību likumā un Reģistrēto partnerattiecību likumā stājās spēkā 2017. gada marta sākumā. Tādējādi Somijā vairs nav iespējams reģistrēt partnerattiecības, taču viendzimuma attiecībās esoši cilvēki var laulāties.

Reģistrētās partnerattiecībās esoši pāri var, ja to vēlas, aizstāt savas partnerattiecības ar laulību, ja partnerattiecības bija reģistrētas Somijā. Tomēr reģistrētu partnerattiecību aizstāšana ar laulību nav obligāta, un pāri, ja to vēlas, var palikt reģistrētās partnerattiecībās.

2 Vai šajā dalībvalstī reģistrētu partnerattiecību mantiskās attiecības ir reglamentētas tiesību aktos? Kas tajos ir noteikts? Uz kuriem reģistrētu partnerattiecību veidiem tie attiecas?

Reģistrētu partnerattiecību mantiskajām attiecībām piemēro tos pašus noteikumus, kurus piemēro laulības mantiskajām attiecībām.

3 Kā partneri var izveidot savas mantiskās attiecības? Kādas šajā gadījumā ir oficiālās prasības?

Reģistrētās partnerattiecībās esoši partneri var noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumu līdz partnerattiecību reģistrācijai vai reģistrēto partnerattiecību laikā. Reģistrētu partnerattiecību aizstāšana ar laulību neietekmē laulāto mantisko attiecību līguma derīgumu, kurš noslēgts līdz partnerattiecību reģistrācijai vai reģistrēto partnerattiecību laikā.

4 Vai pastāv ierobežojumi partneru mantisko attiecību izveides brīvībai?

Reģistrētu partnerattiecību mantiskajām attiecībām piemēro tos pašus noteikumus, kurus piemēro laulības mantiskajām attiecībām.

5 Kādas ir reģistrētu partnerattiecību izbeigšanas vai atzīšanas par neesošām juridiskās sekas uz mantiskajām attiecībām?

Mantas dalīšana, kuras pamatā ir reģistrētu partnerattiecību izbeigšana, tiek veikta tieši tāpat kā mantas dalīšana, kuras pamatā ir laulības šķiršana.

Mantas dalīšana vai nodalīšana var notikt reģistrēto partnerattiecību izbeigšanas pārdomu laikā, tiklīdz lieta ir iesniegta rajona tiesā. Jebkurš no reģistrētajās partnerattiecībās esošajiem partneriem var pieprasīt, lai tiktu veikta mantas dalīšana.

6 Kādas sekas reģistrētu partnerattiecību mantiskajās attiecībās ir viena partnera nāvei?

Mantas dalīšana viena vai otra reģistrētā partnera nāves gadījumā tiek veikta tādā pašā veidā kā laulātā nāves gadījumā, un pārdzīvojušam partnerim ir tādas pašas tiesības kā par atraitni kļuvušam laulātajam.

7 Kura iestāde ir kompetenta lemt lietā saistībā ar reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām?

Somijā iestādes nesāk lietas izskatīšanu pēc savas iniciatīvas. Ja puses nespēj vienoties par mantas sadali, rajona tiesa [Käräjäoikeus], pamatojoties uz iesniegumu, ieceļ tiesu izpildītāju mantas sadalīšanai.

8 Kādas ir reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas uz tiesiskajām attiecībām starp vienu partneri un trešām personām?

Reģistrētu partnerattiecību mantisko attiecību ietekme uz juridiskajām attiecībām starp partneri un trešo personu ir tāda pati kā laulības mantisko attiecību ietekme uz šādām juridiskajām attiecībām.

9 Īss procedūras apraksts — reģistrētu partnerattiecību īpašuma sadalīšana, tai skaitā nodalīšana, izdalīšana vai atbrīvošanās no tā šajā dalībvalstī.

Mantas dalīšana, ko veic pēc reģistrētu partnerattiecību izbeigšanas, notiek tādā pašā veidā kā mantas dalīšana, ko veic pēc laulības izbeigšanas.

10 Kāda ir procedūra un dokumenti vai informācija, kas parasti nepieciešama nekustamā īpašuma reģistrācijai?

Tiesības uz īpašumu tiek reģistrētas, piesakoties īpašumtiesību reģistrācijai. Īpašumtiesību reģistrāciju veic publiskajā īpašumtiesību un hipotēku reģistrā. Pēc tam īpašnieks tiek norādīts īpašumtiesību apliecībā.

Ja tiesības uz īpašumu mainās īpašuma dalīšanas vai nodalīšanas dēļ, lai pieteiktos īpašumtiesību reģistrācijai, Somijas Valsts zemes dienestam [Maanmittauslaitos] jānosūta īpašuma dalīšanas vai nodalīšanas līguma oriģināls, šādas dalīšanas paskaidrojums (piemēram, paziņojums no rajona tiesas, ka tai ir iesniegta lieta saistībā ar partnerattiecību izbeigšanu) un visas īpašumtiesību nodošanas nodokļa maksājumu kvītis.

Termiņš, lai reģistrētu īpašumtiesības uz īpašumu, kas sadalīts reģistrētu partnerattiecību izbeigšanas dēļ, sākas no dienas, kad sadalīšana stājas spēkā. Reģistrācijas termiņš ir seši mēneši.

Lapa atjaunināta: 15/02/2024

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas - Zviedrija

1 Vai šajā dalībvalstī pastāv dažādi reģistrētu partnerattiecību veidi? Paskaidrojiet atšķirības starp dažādajiem veidiem.

Nē, pastāv tikai viens reģistrētu partnerattiecību veids, kas attiecas uz viendzimuma pāriem. Taču partnerattiecību reģistrēšanas iespēja tika atcelta 2009. gadā pēc Zviedrijas Laulību kodeksa grozījumiem, kas ļauj viendzimuma pāriem laulāties saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā dažādu dzimumu pāriem. Laulību kodeksa noteikumus vienādi piemēro gan viendzimuma, gan dažādu dzimumu pāriem. Taču līdz 2009. gadam reģistrētās partnerattiecības paliek spēkā līdz laikam, kad puses tās izbeidz vai kad pēc pušu pieprasījuma tās tiek aizstātas ar laulībām.

2 Vai šajā dalībvalstī reģistrētu partnerattiecību mantiskās attiecības ir reglamentētas tiesību aktos? Kas tajos ir noteikts? Uz kuriem reģistrētu partnerattiecību veidiem tie attiecas?

Reģistrētām partnerattiecībām piemēro tādus pašus noteikumus kā laulātiem pāriem.

3 Kā partneri var izveidot savas mantiskās attiecības? Kādas šajā gadījumā ir oficiālās prasības?

Reģistrētām partnerattiecībām piemēro tādus pašus noteikumus kā laulātiem pāriem.

4 Vai pastāv ierobežojumi partneru mantisko attiecību izveides brīvībai?

Reģistrētām partnerattiecībām piemēro tādus pašus noteikumus kā laulātiem pāriem.

5 Kādas ir reģistrētu partnerattiecību izbeigšanas vai atzīšanas par neesošām juridiskās sekas uz mantiskajām attiecībām?

Reģistrētām partnerattiecībām piemēro tādus pašus noteikumus kā laulātiem pāriem.

6 Kādas sekas reģistrētu partnerattiecību mantiskajās attiecībās ir viena partnera nāvei?

Reģistrētām partnerattiecībām piemēro tādus pašus noteikumus kā laulātiem pāriem.

7 Kura iestāde ir kompetenta lemt lietā saistībā ar reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām?

Reģistrētām partnerattiecībām piemēro tādus pašus noteikumus kā laulātiem pāriem.

8 Kādas ir reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas uz tiesiskajām attiecībām starp vienu partneri un trešām personām?

Reģistrētām partnerattiecībām piemēro tādus pašus noteikumus kā laulātiem pāriem.

9 Īss procedūras apraksts — reģistrētu partnerattiecību īpašuma sadalīšana, tai skaitā nodalīšana, izdalīšana vai atbrīvošanās no tā šajā dalībvalstī.

Reģistrētām partnerattiecībām piemēro tādus pašus noteikumus kā laulātiem pāriem.

10 Kāda ir procedūra un dokumenti vai informācija, kas parasti nepieciešama nekustamā īpašuma reģistrācijai?

Reģistrētām partnerattiecībām piemēro tādus pašus noteikumus kā laulātiem pāriem.

Lapa atjaunināta: 06/11/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.