Nepilngadīgo tiesības tiesas procesā

1. Bērna tiesībspēja un rīcībspēja

Grieķijā minimālais vecums, no kura iestājas kriminālatbildība, ir 15 gadi. Bērnam vecumā no 12 līdz 15 gadiem, kurš izdarījis noziedzīgu nodarījumu, ir tiesības iesniegt sūdzību par administratīvu lēmumu; bērnam sasniedzot 17 gadu vecumu, šīs tiesības var īstenot tikai viņš.

Minimālais vecums, no kura prasītājs var patstāvīgi ierosināt lietu tiesā, ir 15 gadi nodarbinātības lietās, 18 gadi patvēruma, migrācijas, administratīvo sodu un veselības lietās, 12 gadi adopcijas izbeigšanas lietās, 16 gadi bezstrīdus procedūrās un 18 gadi visās pārējās lietās, ja vien bērns nav atzīts par tādu, kuram ir ierobežota procesuālā rīcībspēja.

2. Pielāgota tiesas procesa pieejamība

Grieķijā ikvienā pirmās instances tiesā un ikvienā apelācijas tiesā ir nepilngadīgo krimināllietu tiesnesis, nepilngadīgo lietu izmeklēšanas tiesnesis un nepilngadīgo lietu prokurors, kas ir specializējušies krimināllietās, kurās iesaistīti nepilngadīgie. Jauniešu lietu tiesa, kuras sastāvā ir nepilngadīgo lietu krimināltiesneši, izskata lietas, kas saistītas ar nepilngadīgiem likumpārkāpējiem.

Nepilngadīgo tiesības aizsargā arī nepilngadīgo aizsardzības biedrības, kuras izveidotas katrā pirmās instances tiesā un kuru darbinieku vidū ir tiesneši, prokurori, sociologi, pedagogi u. c. speciālisti.

Ikvienā pirmās instances tiesā un dažās apelācijas tiesās ir specializētas ģimenes lietu tiesnešu palātas. Minētie tiesneši ir specializējušies ģimenes tiesībās, proti, viņi izskata tikai ģimenes tiesību lietas, piedaloties tiesas prāvās kā civillietu tiesneši. Šie pienākumi tiek uzticēti uz laiku no diviem līdz četriem gadiem.

Administratīvajās tiesībās nav īpašu noteikumu vai iestāžu attiecībā uz ģimenes tiesībām un nepilngadīgajiem.

3. Daudzdisciplīnu aspekti

Sociālie dienesti un ģimenes lietu tiesas cieši savstarpēji sadarbojas ikvienā posmā. Tiek sagatavoti ziņojumi tiesnešiem un rīkotas sesijas ar psihologu piedalīšanos, lai lieta nonāku pie tiesneša pietiekami labi sagatavota. Vajadzības gadījumā tiesnesis vienmēr var pieprasīt, lai bērnu un/vai viņa vecākus īpaši izvērtē speciālists, rūpīgi izvērtējot dzīves apstākļus un ģimenes vidi.

4. Speciālistu apmācība

Tiesnešu kvalifikācijas pamatapmācībā ģimenes tiesības nav atsevišķi izdalītas no citām tiesību jomām. Tomēr ģimenes tiesības ir iekļautas tālākapmācībā, ko organizē tādas struktūras kā Valsts tiesnešu skola, Tieslietu ministrija, advokātu asociācijas, akadēmiķi u. c. Tiesneši un prokurori, kuri specializējušies šajā jomā, ir aicināti piedalīties šajās informētības veicināšanas kampaņās.

Pārrobežu apmācība tiek nodrošināta, izmantojot parastos kanālus, t. i., Eiropas Tiesiskās apmācības tīklu (EJTN), Eiropas Tiesību akadēmiju (ERA) vai citas struktūras vai iestādes, kuru darbība saistīta ar tiesnešu apmācību Eiropas līmenī.

5. Bērna intereses

Visiem veicamajiem pasākumiem un visām darbībām, ko īsteno valsts iestādes vai struktūras, kā arī tiesas, jāatbilst principam par kalpošanu bērna interesēm. Tiesā par šā koncepta ievērošanu katrā individuālā gadījumā atbild tiesnesis.

6. Tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamība

Bērniem, tāpat kā pieaugušajiem, tiek piešķirtas visas tiesības, un viņi tiek īsumā informēti par visām procedūrām, kurās viņi var tikt iesaistīti, piedaloties krimināllietā vai civillietā. Jo īpaši kriminālprocesā prokurors var “iesaldēt” krimināllietu pēc bērna uzklausīšanas, ja tādējādi var izvairīties no neatgriezeniska kaitējuma nodarīšanas bērna personībai.

7. Ģimenes dzīve

Saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem personām, kuras ir ieinteresētas konkrēta bērna adopcijā, jāiesniedz pieteikums bērna dzīvesvietas pirmās instances tiesā, lai adopcija tiktu likumīgi izziņota. Bioloģiskajiem vecākiem jāsniedz tiesnesim piekrišana tam, ka pieteikuma iesniedzēji adoptē viņu bērnu. Ja adoptējamais bērns sasniedzis 12 gadu vecumu, ir vajadzīga arī bērna piekrišana adopcijai. Lieciniekam tiesas sēdē ir jāliecina, ka pieteikuma iesniedzēji ir spējīgi rūpēties par konkrēto bērnu un viņu audzināt, cita starpā ņemot vērā viņu izglītību un finanšu resursus. Tas pats attiecas uz starptautisko adopciju. Šī procedūra ir izklāstīta Grieķijas Civilkodeksa 1542. pantā un turpmākajos pantos un Grieķijas Civilprocesa kodeksa 800. pantā.

Pastāv nepilngadīgo adopcija un pieaugušo adopcija. Pieaugušo adopcija notiek izņēmuma kārtā un attiecas tikai uz radiniekiem līdz ceturtajai pakāpei (t. i., brālēniem un māsīcām) (Grieķijas Civilkodeksa 1579. pants). Turklāt precētus pieaugušos var adoptēt tikai ar viņu laulātā piekrišanu (Grieķijas Civilkodeksa 1583. pants).

Bērna dzīvesvietas pirmās instances tiesa vairāku tiesnešu sastāvā ir kompetentā tiesa valsts un starptautiskos tiesas procesos, kas attiecas uz adopciju (Civilprocesa kodeksa 800. pants). Jo īpaši attiecībā uz starptautisko adopciju pastāv arī Centrālā starpvalstu adopcijas iestāde, kas ir Grieķijas darba lietu ministrijas pārziņā (Likuma 3868/2010 19. pants).

Bērniem draudzīga justīcija Grieķijā   (326 Kb)