Nepilngadīgo tiesības tiesas procesā

Horvātija

Saturu nodrošina
Horvātija

1. Bērna tiesībspēja un rīcībspēja

Horvātijā bērniem ir juridiska rīcībspēja (viņiem ir tiesības un pienākumi) un procesuāla rīcībspēja (viņi var būt gan prasītāji, gan atbildētāji tiesā). Bērni var iegūt rīcībspēju (spēju noslēgt līgumus un radīt tiesiskas sekas, kādu parasti iegūst no 18 gadu vecuma) un procesuālo rīcībspēju pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas tikai tad, ja viņi stājas laulībā, kļūst par vecākiem (attiecas uz rīcībspējīgiem bērniem no 16 gadu vecuma) vai noslēdz darba līgumu (no 15 gadu vecuma).

2. Pielāgota tiesas procesa pieejamība

Ieinteresētās personas, kas ir iesaistītas kriminālprocesā, kurā iesaistīti bērni, ir ššdas:

  1. bērnu tiesībsargs;
  2. specializēti policijas darbinieki Iekšlietu ministrijā, kuri apmācīti darbam ar bērniem kā cietušajiem un noziedzīgu nodarījumu izdarītājiem);
  3. jaunatnes lietu tiesas kriminālprocesos, kuros iesaistīti bērni;
  4. jaunatnes lietu tiesneši, kuri ir specializēti tiesneši, kas strādā jaunatnes lietu tiesās;
  5. specializēts valsts jaunatnes lietu prokurors Valsts Prokuratūrā;
  6. advokāti, kuri specializējušies ar bērniem saistītā tiesvedībā un kurus vajadzības gadījumā ieceļ no Horvātijas Advokātu palātas saraksta (parasti kā aizstāvības advokātus);
  7. sociālie darbinieki, kam ir plašs pienākumu klāsts kriminālprocesos, kuros iesaistīti bērni;
  8. specializētas bērnu klīnikas un slimnīcas;
  9. vairākas specializētas nevalstiskās organizācijas (NVO), ar tiesību jomu nesaistīti ekspertu asistenti (jaunatnes lietu tiesās un Valsts Prokuratūrā) brīvprātīgie u. c.

Bērnu vai nepilngadīgo (vecumā līdz 23 gadiem) piedalīšanos tiesas procesā lietās, kurās bērns ir noziedzīga nodarījuma izdarītājs, reglamentē Jaunatnes lietu tiesu likums.

Civillietas izskata tiesas, un nav īpašu tiesu, kas iztiesā tikai civillietas, kurās iesaistīti bērni. Municipālās tiesas ir kompetentas pirmajā instancē izspriest lietas par uzturlīdzekļiem, laulības esību vai neesību, laulības atzīšanu par neesošu un laulības šķiršanu, paternitātes vai maternitātes noteikšanu vai apstrīdēšanu, kā arī par bērnu aizgādību un apgādību.

Sociālās aprūpes centri ir publiskas struktūras, kuru darbības mērķis ir aizsargāt un atbalstīt bērnus, un tie var ietekmēt tiesu lēmumus. Sociālās aprūpes centriem ir tiesvedības puses statuss, un tie var arī piedalīties kā tiesas palīgiestādes vai puses, kas iesaistās lietā sui generis. Tā kā šiem centriem ir būtiska loma bērnu aizsardzībā tiesas procesos, tiem ir dažādas iespējas aizstāvēt bērnu intereses.

Bērnu tiesībsargs ir neatkarīga iestāde, kas atskaitās tikai Parlamentam un kas tika izveidota ar mērķi aizsargāt, uzraudzīt un veicināt bērnu tiesības un intereses. Horvātijā nav īpašu tiesu vai iestāžu, kuru darbs saistīts ar bērniem/nepilngadīgajiem administratīvā procesā. Administratīvās tiesas ir tiesas ar vispārēju piekritību, kas izveidotas, lai izspriestu administratīvus strīdus, tostarp strīdus, kuros iesaistīti bērniem/nepilngadīgie. Papildus vispārējām valsts iestādēm, kam ir vispārējā atbildība par bērnu tiesību aizsardzību (Sociālās politikas un jaunatnes lietu ministrija, Veselības ministrija, Darba lietu un pensiju sistēmas ministrija, Tieslietu ministrija), ir specializētas kompetentās iestādes, piemēram, bērnu tiesībsargs.

3. Juridiski un politikas pasākumi, lai izvairītos no kavēšanās ar bērniem saistītu lietu izskatīšanā

Visām kompetentajām iestādēm, kas iesaistītas iespējamos kriminālprocesos, kuros iesaistīti bērni vai nepilngadīgie, ir jārīkojas steidzami, lai savas darbības pabeigtu, cik drīz vien iespējams. Saskaņā ar Jaunatnes lietu tiesu likumu kriminālprocesos pret mazgadīgajiem, jauniešiem, kā arī attiecībā uz noziegumiem, kas izdarīti pret bērniem, tiesvedība jāuzsāk un attiecīgie tiesas lēmumi jāpieņem bez nepamatotas kavēšanās.

Proti, tiesas process, kas uzsākts pret mazgadīgiem noziedzīgu nodarījumu izdarītājiem, un pirmstiesas procedūras, piemēram, policijas un prokuroru veiktā izmeklēšana un procedūras, ir steidzamas. Kavēšanos mazgadīgajiem piespriesto sodu izpildē var mazināt arī ar tiesas pienākumu sākt šādas procedūras bez nepamatotas kavēšanās pēc tam, tiesas lēmums ir kļuvis galīgs un nav juridisku šķēršļu tā izpildei.

Procedūras, kurās lemj par bērna personas tiesībām, ir steidzamas, un pirmo tiesas sēdi rīko 15 dienu laikā no procedūras ierosināšanas. Procedūrās, kas attiecas uz pagaidu noregulējuma pasākumiem un izpildi, lēmumu par apgādību un personiskajām attiecībām ar bērnu, kā arī lēmumu par bērna nodošanu pieņem un pasludina 30 dienu laikā no procedūras sākšanas. Otrās instances tiesa lēmumu pieņem un pasludina 30 dienu laikā no pārsūdzības saņemšanas dienas.

4. Īpaši bērnu aizsardzības mehānismi un procedūras un bērna intereses

Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu iespējamajam cietušajam, kurš ir bērns/nepilngadīgais, ir tiesības tikt uzklausītam, liecināt un piedalīties kriminālprocesā. Viņam ir arī tiesības informēt attiecīgās iestādes par būtiskajiem faktiem un iesniegt pierādījumus saistībā ar noziegumu un kriminālprocesu, kā arī tiesības izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Šajā saistībā viņam ir arī tiesības uzdot jautājumus aizdomās turētajiem, lieciniekiem un lieciniekiem-ekspertiem tiesas sēdē un izteikt komentārus un sniegt paskaidrojumus par savu liecību.

Praksē uzskata, ka par bērna interešu novērtēšanu jāspriež speciālistiem, kuri iesaistīti bērna aizsardzības procedūrās, un viņi var ierosināt tiesai noteikt pasākumu bērna aizsardzībai. Bērna interešu novērtējumu veic, ievērojot profesionālu ekspertu (sociālo darbinieku, psihologu un citu) darba principus un metodes. Lai ievērotu Eiropas Konvenciju par bērna tiesībām, tiesa var iecelt īpašu bērna pārstāvi, ja persona, kurai ir aizgādība pār bērnu, nevar nodrošināt bērna pārstāvību, jo viņai ir interešu konflikts ar bērnu. Šāds pārstāvis parasti ir advokāts ar ievērojamu pieredzi tiesvedībās, kurās iesaistīti bērni. Šādus pārstāvjus var iecelt noteiktās tiesvedībās, kas saistītas ar ģimenes tiesībām, piemēram, bērna aizgādību laulības šķiršanas un adopcijas lietās, kā arī lietās, kas attiecas uz bērnu personas tiesību un interešu aizsardzību.

Bērna interešu aizsardzība ir viens no principiem, kas nostiprināti Konstitūcijā, kurā cita starpā ir noteikts, ka vecāki ir atbildīgi par savu bērnu audzināšanu, labklājību un izglītību un par to, lai tiktu nodrošinātas viņu bērnu tiesības uz pilnīgu un harmonisku personīgo attīstību. Valstij jānodrošina īpaša aprūpe bāreņiem un nepilngadīgajiem, kurus vecāki atstājuši novārtā, un ikvienam ir pienākums aizsargāt bērnus un tiesības informēt attiecīgās iestādes par iespējamo kaitējumu bērniem. Jaunieši, mātes un personas ar invaliditāti ir tiesīgas saņemt īpašu aizsardzību darbā. Ikvienam jābūt pieejamai izglītībai ar vienādiem nosacījumiem. Obligātā izglītība saskaņā ar likumu ir bez maksas.

5. Lēmumu izpildes uzraudzība tiesas procesos, kuros iesaistīti bērni

Horvātija ir pieņēmusi Likumu par to sodu izpildi, kurus piespriež jauniešiem, kas notiesāti par noziegumiem un noziedzīgiem nodarījumiem. Minētā likuma mērķis ir reglamentēt:

  • nosacījumus to sodu izpildei, kurus piespriež noziedzīgus nodarījumus izdarījušiem bērniem un jauniešiem kriminālprocesā, jo īpaši korekcijas pasākumu, jauniešu ievietošanas ieslodzījuma vietās un drošības pasākumu izpildei, un
  • nosacījumus to sodu izpildei, kurus piespriež noziedzīgus nodarījumus izdarījušiem bērniem un jauniešiem pārkāpumu procedūrā, jo īpaši korekcijas pasākumu, jauniešu ievietošanas ieslodzījuma vietās un aizsardzības pasākumu izpildei.

Lai nodrošinātu pienācīgu attieksmi pret noziedzīgus nodarījumus izdarījušiem bērniem, būtiska nozīme ir kompetentā sociālās aprūpes centra pārstāvjiem. Sociālās aprūpes centrs atbild arī par bērna uzaicināšanu uz tiesu un informēšanu par jebkura korekcijas pasākuma izpildi, un tas nodrošina visu nepieciešamo ieguldījumu un atbalstu. Korekcijas pasākumu mērķis ir nodrošināt aizsardzību, aprūpi, palīdzību un vispārēju vai īpašu izglītību notiesātajiem bērniem. Tiem vajadzētu būt ar pozitīvu ietekmi uz noziedzīgu nodarījumu izdarītāju izglītību, attīstību un personību, lai palīdzētu viņiem kļūt stiprākiem un lai atturētu viņus no jaunu nodarījumu izdarīšanas.

Korekcijas pasākumu veidi ir šādi:

  • tiesas rājiens;
  • īpaši pienākumi, piemēram, atvainošanās cietušajai pusei, kompensācija vai atlīdzība par kaitējumu, kas nodarīts noziedzīgā nodarījuma rezultātā, ciktāl tas ir bērna iespējās, regulāra skolas apmeklēšana, apmācība un profesionālās kvalifikācijas iegūšana, stāšanās darbā un tā turpināšana, noziedzīgo nodarījumu izdarījušā bērna ienākumu izlietošanas uzraudzība, iesaistīšanās humānās palīdzības organizāciju darbā vai sabiedriskas vai ekoloģiskas nozīmes darbību veikšanā, atturēšanās no konkrētu vietu, pasākumu vai iestāžu apmeklēšanas kopā ar konkrētām personām, piekrišana medicīniskai ārstēšanai, piemēram, no narkotiku vai citām atkarībām, konsultatīvai vai psihosociālai ārstēšanai, profesionālās apmācības kursu apmeklēšana utt.

Kā galēju soda mēru var piespriest arī ievietošanu jauniešu ieslodzījuma vietā, ievērojot konkrētus nosacījumus attiecībā uz šāda pasākuma izmantošanu, ilgumu, nolūku un saturu. Ievietošanu jauniešu ieslodzījuma vietā var piespriest tikai tādiem noziedzīgus nodarījumus izdarījušiem bērniem, kuri ir vecumā no 16 līdz 18 gadiem, un tikai par noziegumu, par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods uz trīs gadiem vai ilgāku termiņu, ja, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma veidu un smagumu un “augsto vainas līmeni” (piemēram, ja noziegums izdarīts ar ārkārtēju mērķtiecību vai ja attiecīgā darbība ir bijusi īpaši necilvēcīga), korekcijas pasākums nevar būt pamatots.

Bērnus, kuriem nav procesuālās rīcībspējas, pārstāv viņu likumīgie pārstāvji, un šādos gadījumos bērns saņem informāciju par tiesas lēmumiem un to izpildāmību ar sava likumīgā pārstāvja starpniecību.

Izpildes procedūras laikā tiesas var noteikt konkrētus aizsardzības pasākumus, lai aizsargātu bērnu no lieka kaitējuma pēc bezstrīdus procedūras. Aizsardzības pasākumi ir tuvošanās aizliegums, aizliedzot vai ierobežojot bērna saskarsmi ar viņa vecāku, vecvecāku, brāli vai māsu (vai pusbrāli vai pusmāsu).

6. Tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamība

a) Visām personām ir tiesības pārsūdzēt kompetentās tiesas spriedumu, kā noteikts Kriminālprocesa likuma vispārējos noteikumos un nosacījumos par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Pirmās instances tiesas spriedumu var pārsūdzēt ne tikai prokurors, atbildētājs un aizstāvības advokāts, bet arī bērns, kurš ir cietušais. Bērns, kurš ir cietušais un kurš ir puse kriminālprocesā, var pārsūdzēt tiesas lēmumu par tiesāšanās izdevumiem un tiesas lēmumu par viņa finanšu prasījumiem.

Visas personas, kurām ir tiesības pārsūdzēt spriedumu, var pārsūdzēt spriedumu par soda mēru, korekcijas pasākumu pret nepilngadīgo vai lēmumu par tiesvedības apturēšanu astoņu dienu laikā no sprieduma vai lēmuma saņemšanas. Aizstāvības advokāts, prokurors, laulātais, augšupējs vai lejupējs radinieks, adoptētājs, aizbildnis, brālis, māsa un audžuvecāks var iesniegt pārsūdzību nepilngadīgā vārdā pat pret viņa gribu. Pārsūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.

Otrās instances tiesa var mainīt pirmās instances tiesas lēmumu, nosakot stingrāku sodu nepilngadīgajam, taču tikai tad, ja tas ir ierosināts pārsūdzībā.

b) Bērniem, kuri iesaistīti tiesvedībā, ir tiesības iesniegt sūdzību, pārsūdzību vai prasību saskaņā ar vispārējiem noteikumiem, kas paredzēti Civilprocesa likumā un Civilsaistību likumā.

Tā kā bērniem parasti nav procesuālās rīcībspējas, viņu vecāki vai aizbildņi parasti rīkojas bērnu vārdā kā viņu likumīgie pārstāvji. Bērna likumīgais pārstāvis ir tiesīgs veikt visas procesuālās darbības bērna vārdā, tostarp iesniegt pārsūdzību. Puses var pārsūdzēt pirmās instances tiesu spriedumus. Pirmās instances tiesas lēmumu pārsūdzēšana aptur tiesas lēmumu izpildāmību. Pirmās instances tiesas spriedumu var pārsūdzēt, pamatojoties uz šādiem iemesliem: būtisks civilprocesa noteikumu pārkāpums, kļūdaina vai nepilnīga faktu noskaidrošana un attiecīgo tiesību aktu kļūdaina piemērošana. Termiņš pirmās instances tiesas sprieduma pārsūdzēšanai parasti ir 15 dienas no sprieduma kopijas izsniegšanas dienas.

7. Adopcija

Ģimenes likums reglamentē adopciju kā īpašu juridisku formu, lai nodrošinātu ģimenes aprūpi un aizsardzību bērniem, kuriem nav pienācīgas vecāku aprūpes, atļaujot adoptētājiem uzņemties vecāku pienākumus. Adoptētājam jābūt Horvātijas pilsonim (izņēmuma kārtā, ja tas īpaši ir bērna interesēs, tas var būt ārvalstnieks), kā arī vismaz 21 gadu vecam un vismaz 18 gadus vecākam par adoptēto bērnu. Bērnu var adoptēt laulāti pāri un civillaulībā dzīvojoši partneri kopīgi, viens laulātais / civillaulībā dzīvojošs partneris, ja otrs laulātais vai civillaulībā dzīvojošais partneris ir vecāks vai adoptētājs, laulātais / civillaulībā dzīvojošs partneris ar otra laulātā / civillaulībā dzīvojošā partnera piekrišanu, kā arī persona, kura nesastāv laulībā. Adopciju var atļaut līdz bērna 18 gadu vecumam, un bērnu var adoptēt, ja viņš atbilst juridiskajām prasībām attiecībā uz adopciju un ja tas ir bērna labklājības interesēs. Ja bērns ir vismaz 12 gadus vecs, viņam jādod piekrišana savai adopcijai.

Adopcijas procedūru īsteno personu, kuras plāno veikt adopciju, pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas sociālās labklājības centrs. Ja adoptētājs vai bērns ir ārvalstnieks, adopciju var atļaut tikai tad, ja ir saņemta iepriekšēja piekrišanas no ministrijas, kas ir atbildīga par sociālo labklājību.

Bērniem draudzīga justīcija Horvātijā  PDF (690 Kb) en

Lapa atjaunināta: 03/08/2020

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.