Mutual recognition of protection measures in civil matters

National information concerning Regulation No. 606/2013

General information

The Regulation (EU) No. 606/2013 on mutual recognition of protection measures in civil matters sets up a mechanism allowing for a direct recognition of protection orders issued as a civil law measure between Member States.

Thus if you benefit from a civil law protection order issued in the Member State of your residence you may invoke it directly in other Member States by presenting a certificate to competent authorities certifying your rights.

The Regulation applies as of 11 January 2015.

Please select the relevant country's flag to obtain detailed national information.

More information on mutual recognition of protection measures can be found on the dedicated page.

Last update: 09/10/2020

This page is maintained by the European Commission. The information on this page does not necessarily reflect the official position of the European Commission. The Commission accepts no responsibility or liability whatsoever with regard to any information or data contained or referred to in this document. Please refer to the legal notice with regard to copyright rules for European pages.

Aizsardzības pasākumu savstarpēja atzīšana civillietās - Beļģija

18. pants a)(i)punkts - iestādes, kuru kompetencē ir noteikt aizsardzības pasākumus un izdot apliecības saskaņā ar 5. pantu

Atbilstoši tās lietas priekšmetam, kurā tiek pieprasīts aizsardzības pasākums, aizsardzības pasākumus var noteikt ģimenes lietu tiesa (tribunal de la famille) vai darba lietu tiesa (tribunal du travail), vai prokuratūra (ministère public), ja pēcpārbaudi veic ģimenes lietu tiesa vai jauniešu tiesa (tribunal de la jeunesse).

Par apliecības izdošanu atbild aizsardzības pasākumu noteikušās tiesas galvenais sekretārs vai attiecīgā gadījumā prokuratūra.

18. pants a)(ii) punkts - iestādes, kurās var atsaukties uz citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu un/vai kuru kompetencē ir izpildīt šādu pasākumu

Tās vietas prokuratūra, kur aizsargātā persona ir/tiks reģistrēta iedzīvotāju reģistrā vai kur šī persona pastāvīgi dzīvo/dzīvos.

18. pants a)(iii) punkts - iestādes, kuru kompetencē ir koriģēt aizsardzības pasākumus saskaņā ar 11. panta 1. punktu

Tās vietas prokuratūra, kur aizsargātā persona ir/tiks reģistrēta iedzīvotāju reģistrā vai kur šī persona pastāvīgi dzīvo/dzīvos. Koriģēšanu var pārsūdzēt pirmās instances tiesā (tribunal de première instance) saskaņā ar 11. panta 5. punktu.

18. pants a)(iv) punkts - tiesas, kurās saskaņā ar 13. pantu iesniedz pieteikumu par atzīšanas un vajadzības gadījumā izpildes atteikšanu

Pirmās instances tiesa.

18. pants b) punkts - valodu vai valodas, kurās veikti tulkojumi ir pieņemami, kā minēts 16. panta 1. punktā

16. panta 1. punktā minētos tulkojumus pieņem franču, nīderlandiešu un/vai vācu valodā atkarībā no izpildes vietas oficiālajām valodām, kas noteiktas Beļģijas tiesību aktos.

Lapa atjaunināta: 27/03/2019

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Aizsardzības pasākumu savstarpēja atzīšana civillietās - Bulgārija

18. pants a)(i)punkts - iestādes, kuru kompetencē ir noteikt aizsardzības pasākumus un izdot apliecības saskaņā ar 5. pantu

Iestāde, kas ir kompetenta izdot rīkojumu par aizsardzības pasākumu piemērošanu, ir apgabaltiesa atbilstīgi cietušās puses pastāvīgajai vai pašreizējai adresei. (Likuma par aizsardzību pret vardarbību ģimenē 7. pants).

Regulas (ES) Nr. 606/2013 5. pantā minēto apliecību pēc aizsargātās personas rakstveida pieprasījuma izsniedz tā apgabaltiesa, kas izskatīja lietu. (Likuma par aizsardzību pret vardarbību ģimenē 26. panta 1. punkts).

18. pants a)(ii) punkts - iestādes, kurās var atsaukties uz citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu un/vai kuru kompetencē ir izpildīt šādu pasākumu

Persona, kuras labā kādā Eiropas Savienības dalībvalstī tiek izdots rīkojums par aizsardzības pasākuma piemērošanu, var pieprasīt, lai rīkojumu par aizsardzību Bulgārijas teritorijā izdotu Sofijas pilsētas tiesa. (Likuma par aizsardzību pret vardarbību ģimenē 23. pants).

Šādu pasākumu īstenot kompetentas ir Iekšlietu ministrijai un Prokuratūrai pakļautās iestādes.

18. pants a)(iii) punkts - iestādes, kuru kompetencē ir koriģēt aizsardzības pasākumus saskaņā ar 11. panta 1. punktu

Kompetentā iestāde ir Sofijas pilsētas tiesa.

Tiesa pārbauda, vai pasākumu var īstenot ar Bulgārijas tiesību aktos pieejamajiem līdzekļiem. Ja tas nav iespējams, tiesa izdod rīkojumu par tāda aizvietojoša aizsardzības pasākuma piemērošanu, kas atbilst Bulgārijas tiesību aktiem. (Likuma par aizsardzību pret vardarbību ģimenē 24. panta 2. punkts)

18. pants a)(iv) punkts - tiesas, kurās saskaņā ar 13. pantu iesniedz pieteikumu par atzīšanas un vajadzības gadījumā izpildes atteikšanu

Aizsardzības pasākuma atzīšanas vai īstenošanas atteikumu pieņem Sofijas pilsētas tiesa pēc personas, kas rada risku, pieprasījuma. (Likuma par aizsardzību pret vardarbību ģimenē 25. pants)

18. pants b) punkts - valodu vai valodas, kurās veikti tulkojumi ir pieņemami, kā minēts 16. panta 1. punktā

Bulgārijā ir noteikta prasība, ka dokumentiem ir jābūt iztulkotiem bulgāru valodā.

Lapa atjaunināta: 10/09/2020

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Aizsardzības pasākumu savstarpēja atzīšana civillietās - Igaunija

17. pants - Publiski pieejama informācija

Aizsardzības pasākumus civillietās var piemērot saskaņā ar Saite atveras jaunā logāLikuma par saistību tiesībām 1055. panta 1. punktu, kurā noteikts, ka, ja prettiesisks kaitējums tiek nodarīts nepārtraukti vai ja tiek draudēts nodarīt prettiesisku kaitējumu, cietušajai personai vai personai, kurai ir ticis draudēts, ir tiesības pieprasīt, lai tiktu izbeigta tāda rīcība, kas rada kaitējumu, vai tiktu izbeigti šādas rīcības draudi. Gadījumā, ja ir nodarīti miesas bojājumi, kaitējums veselībai, pārkāptas tiesības uz privātumu vai jebkuras citas personas tiesības, cita starpā iespējams pieprasīt, lai pārkāpējam tiktu aizliegts tuvoties citām personām (izdodot ierobežojošu rīkojumu), lai tiktu regulēta dzīvesvietas izmantošana vai saziņa vai piemēroti citi līdzīgi pasākumi. Saite atveras jaunā logāCivilprocesa kodeksa 475. panta 1. punkta 7. apakšpunktā ir noteikta kārtība, kā piemērot aizsardzības pasākumus civillietās. Tajā noteikts, ka pieteikuma lieta var attiekties uz ierobežojošu rīkojumu izdošanu un citiem līdzīgiem pasākumiem personisko tiesību aizsardzībai, kā noteikts 55. sadaļas 544.–549. pantā, kur ierobežojoša rīkojuma piemērošanas kārtība ir izklāstīta precīzāk. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 378. panta 1. punkta 3. apakšpunktu, 546. pantu un 551. panta 1. punktu aizsardzības pasākumus civillietās var piemērot arī kā pasākumu prasības nodrošināšanai vai kā provizorisku pasākumu pieteikuma izskatīšanai.

Saskaņā ar Likuma par saistību tiesībām 1055. panta 1. punktu var pieprasīt, lai pārkāpējam tiktu aizliegts tuvoties citām personām (t. i., tiktu piemērots ierobežojošs rīkojums), lai tiktu regulēta dzīvesvietas izmantošana vai saziņa vai piemēroti citi līdzīgi pasākumi. Tādējādi pasākumi, ko var piemērot, lai aizsargātu personas tiesības, likumā nav izsmeļoši uzskaitīti, un konkrētos gadījumos var pieprasīt atbilstīga un vajadzīga pasākuma piemērošanu. Savā 2008. gadā veiktajā analīzē par judikatūru attiecībā uz ierobežojošiem rīkojumiem Augstākā tiesa ieņēma nostāju, ka tad, ja persona, kas tiek pakļauta riskam, un persona, kura rada risku, dzīvo (vai strādā) tuvu viena otrai, būtu piemērotāk regulēt viņu kontaktēšanās režīmu, un aizliegumu (aizsardzības pasākumu) saturs varētu sastāvēt galvenokārt no aizliegto darbību saraksta. Lai piemērotu aizsardzības pasākumus civillietās, nav nepieciešams, lai pret riskam pakļauto personu būtu veikta prettiesiska rīcība. Pietiek ar to, ka atbildētāja agrākā rīcība rada pamatu bailēm par to, ka atbildētājs varētu ievainot cietušo personu, nodarīt kaitējumu tās veselībai vai pārkāpt cietušās personas privātumu vai citas personiskās tiesības.

Nav pieejama statistika par pasākumu piemērošanas vidējo ilgumu. Saskaņā ar Likuma par saistību tiesībām 1055. pantu daudzus privātuma un personas tiesību aizsardzības pasākumus Igaunijā ir iespējams piemērot uz laikposmu līdz trijiem gadiem. Augstākās tiesas 2008. gadā sagatavotajā judikatūras analīzē par ierobežojošiem rīkojumiem tika secināts, ka tiesas piemērojušas ierobežojošus rīkojumus galvenokārt uz laikposmu līdz trijiem gadiem.

Regula Nr. 606/2013 attiecas uz civillietās piemērojamajiem aizsardzības pasākumiem. Regula Nr. 606/2013 neattiecas uz tiem aizsardzības pasākumiem, kuri ir Regulas Nr. 2201/2003 piemērošanas jomā.

Aizsardzības pasākuma īstenošanu var pieprasīt apdraudētā persona vai cietusī persona vai nu atsevišķā tiesvedībā, vai kopā ar citu prasību. Lai īstenotu aizsardzības pasākumu, apdraudētajai personai saskaņā ar vispārējiem noteikumiem par teritoriālo jurisdikciju ir jāiesniedz pieteikums savas dzīvesvietas Saite atveras jaunā logārajona tiesā vai tās personas pēdējās zināmās dzīvesvietas rajona tiesā, kura rada apdraudējumu. Pieteikumus tiesas izskata saskaņā ar pieteikumu izskatīšanas procesu. Pirms aizsardzības pasākuma piemērošanas tiesa uzklausa personu, pret kuru tiek pieprasīta pasākuma piemērošana, un personu, kuras interesēs notiek tiesvedība par pasākuma piemērošanu. Vajadzības gadījumā tiesa uzklausa arī ar iepriekš norādītajām personām cieši saistītas personas vai amatpersonas, kas pārstāv personu dzīvesvietu lauku pašvaldību, pilsētu vadību vai policijas iestādes.

Tiesai iesniegtie pieteikumi ir jāsagatavo igauņu valodā, un tiem ir jāatbilst Civilprocesa kodeksa 338. un 363. pantā noteiktajām prasībām. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 338. pantu procesuālā dokumentā, kuru lietas dalībnieks iesniedz tiesai, ir jābūt ietvertiem šādiem elementiem:

  1. tiesvedības dalībnieku un viņu iespējamo pārstāvju vārdi, adreses un tālruņa numuri;
  2. tiesas nosaukums;
  3. lietas būtība;
  4. ja lieta jau tiek izskatīta - lietas numurs;
  5. tiesvedības dalībnieka iesniegtais pieteikums;
  6. fakti, uz kuriem balstās pieteikums;
  7. procesuālā dokumenta pielikumi;
  8. tiesvedības dalībnieka vai viņa pārstāvja paraksts; dokumentiem, kurus iesniedz elektroniski, pievieno elektronisko parakstu vai citu identifikācijas līdzekli saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 336. panta noteikumiem.

Procesuālajā dokumentā ir jānorāda personas identifikācijas kods vai, ja tāda nav, fiziskas personas dzimšanas datums.

Ja lietas dalībniekam nav zināma otra tiesvedības dalībnieka adrese vai citi dati, dokumentā jānorāda, kādus pasākumus tiesvedības dalībnieks ir veicis, lai šo informāciju iegūtu.

Visi pieteikumi tiesai ir jāiesniedz salasāmā mašīnrakstā. Ja iespējams, tiesai būtu jāiesniedz arī rakstveidā iesniegto procesuālo dokumentu elektroniskās kopijas. Līgumiskie pārstāvji, notāri, tiesu izpildītāji, maksātnespējas administratori, valsts un vietējo pašvaldību aģentūras un citas juridiskas personas tiesai dokumentus iesniedz elektroniski, ja vien nav pamatota iemesla iesniegt dokumentu citā formā. Sīkāk izstrādāti noteikumi par elektronisko dokumentu iesniegšanu tiesām, par prasībām saistībā ar dokumentu formātu un to dokumentu sarakstu, kas iesniedzami, izmantojot portālu, ir izklāstīti Saite atveras jaunā logānoteikumos, ko izdevis par attiecīgo jomu atbildīgais ministrs. Tiesvedības dalībniekam, iesniedzot tiesai rakstveida dokumentus un to pielikumus, ir jāiesniedz tik daudz šo dokumentu kopiju, cik nepieciešams, lai tās varētu izdalīt pārējiem tiesvedības dalībniekiem, izņemot, ja dokumentus iesniedz elektroniski.

Iesniedzot pieteikumu vai pārsūdzību lietā, ko izskata saskaņā ar pieteikuma procedūru, ir jāmaksā valsts nodeva 50 EUR apmērā. Iesniedzot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, ir jāmaksā valsts nodeva 50 EUR apmērā.

Saskaņā ar Igaunijas tiesībām tiesvedību dalībniekiem var nebūt pārstāvja tiesā tādās tiesvedībās, kas saistītas ar aizsardzības pasākumu piemērošanu civillietās.

Nolēmumu par ierobežojoša rīkojuma vai cita personas tiesību aizsardzības pasākuma piemērošanu vai grozīšanu var pārsūdzēt tās personas, kurām tie ir jāpilda. Rīkojumu, ar kuru tiesa noraida pieteikumu par ierobežojoša rīkojuma vai cita personisko tiesību aizsardzības pasākuma piemērošanu, atceļ vai groza šādu pasākumu, var pārsūdzēt persona, kas pieprasīja pasākuma piemērošanu vai persona, kuras interesēs šāds pasākums tika piemērots. Pārsūdzības apgabala tiesās iesniedz rakstveidā tajā rajona tiesā, kuras nolēmums tiek apstrīdēts. Pārsūdzības jāiesniedz 15 dienu laikā no datuma, kad nolēmums ir izdots. Ja normatīvajā regulējumā nav noteikts citādi, pārsūdzību pret nolēmumu nevar iesniegt pēc tam, kad ir pagājuši pieci mēneši no nolēmuma pieņemšanas lietā vai nolēmuma pieņemšanas tiesvedībā, kurā tiek izskatīts lūgumraksts. Ja apstākļi mainās, tiesa var atcelt vai grozīt ierobežojošu rīkojumu vai citu personas tiesību aizsardzības pasākumu. Pirms pasākuma atcelšanas vai grozīšanas tiesa uzklausa lietas dalībniekus. Nolēmumu par ierobežojoša rīkojuma vai cita personas tiesību aizsardzības pasākuma piemērošanu izsniedz personām, attiecībā pret kurām un kuru interesēs šādi pasākumi tiek piemēroti.

Pieņemtos nolēmumus par aizsardzības pasākumiem ir jāpilda no brīža, kad tie tiek izsniegti personai, kurai tiek uzliktas saistības (personai, kura rada risku).

Par tāda nolēmuma izpildi, saskaņā ar kuru tiek uzdots veikt aizsardzības pasākumu, rūpējas tiesu izpildītājs. Tiesu izpildītāji par aizsardzības pasākuma pārkāpumu parasti uzzina no personas, kurai tiek radīts risks. Ja aizsardzības pasākumu ir uzdots veikt, pirms ir tikušas noteiktas piekļuves tiesības, tiesa var izdot nolēmumu par piekļuves tiesībām, ņemot vērā piemērotos aizsardzības pasākumus.

18. pants a)(i)punkts - iestādes, kuru kompetencē ir noteikt aizsardzības pasākumus un izdot apliecības saskaņā ar 5. pantu

Igaunijā piemērot aizsardzības pasākumus ir tiesu kompetencē. Saskaņā ar 5. pantu rajona tiesa, kas ir piemērojusi aizsardzības pasākumu, ir kompetenta izsniegt apliecību par aizsardzības pasākumu. Lai tiktu izsniegta apliecība, rajona tiesā ir jāiesniedz lūgumraksts. Igaunijas tiesu kontaktinformācija ir pieejama tiesu Saite atveras jaunā logātīmekļa vietnē.

18. pants a)(ii) punkts - iestādes, kurās var atsaukties uz citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu un/vai kuru kompetencē ir izpildīt šādu pasākumu

Lai atsauktos uz citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu, personai ir jāsazinās ar to tiesu izpildītāju, kam ir jurisdikcija debitora dzīvesvietā vai atrašanās vietā, vai kura jurisdikcijā atrodas debitora aktīvi. Tiesu izpildītāji uzsāk izpildes procedūru, pamatojoties uz riskam pakļautās personas lūgumrakstu un izpildes dokumentu. Tiesu izpildītāju kontaktinformācija atrodama Tiesu izpildītāju un maksātnespējas administratoru palātas Saite atveras jaunā logātīmekļa vietnē.

18. pants a)(iii) punkts - iestādes, kuru kompetencē ir koriģēt aizsardzības pasākumus saskaņā ar 11. panta 1. punktu

Citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu vajadzības gadījumā piemēro tiesu izpildītājs, kura kompetencē ir aizsardzības pasākumu izpilde. Izpildīt citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu ir tā tiesu izpildītāja kompetencē, kam ir jurisdikcija debitora dzīvesvietā vai atrašanās vietā, vai kura jurisdikcijā atrodas debitora aktīvi. Tiesu izpildītāju kontaktinformācija atrodama Tiesu izpildītāju un maksātnespējas administratoru palātas Saite atveras jaunā logātīmekļa vietnē.

18. pants a)(iv) punkts - tiesas, kurās saskaņā ar 13. pantu iesniedz pieteikumu par atzīšanas un vajadzības gadījumā izpildes atteikšanu

Lai atteiktu citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu atzīšanu vai izpildi, ir jāiesniedz pieteikums debitora dzīvesvietā vai tajā rajona tiesā, kuras jurisdikcijā ir paredzētā izpildes procedūra. Igaunijas tiesu kontaktinformācija ir pieejama tiesu Saite atveras jaunā logātīmekļa vietnē.

18. pants b) punkts - valodu vai valodas, kurās veikti tulkojumi ir pieņemami, kā minēts 16. panta 1. punktā

Igauņu un angļu valoda.

Lapa atjaunināta: 17/02/2021

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Aizsardzības pasākumu savstarpēja atzīšana civillietās - Grieķija

18. pants a)(i)punkts - iestādes, kuru kompetencē ir noteikt aizsardzības pasākumus un izdot apliecības saskaņā ar 5. pantu

Rīkojumu par aizsargpasākumu piemērošanu var izdot Atēnu pirmās instances tiesa, kurā ir viens tiesas loceklis (Monomelés Protodikeío Athinón) un kurā notiek tiesvedība par pagaidu pasākumiem (diadikasía ton asfalistikón métron).

18. pants a)(ii) punkts - iestādes, kurās var atsaukties uz citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu un/vai kuru kompetencē ir izpildīt šādu pasākumu

Kompetentā persona ir attiecīgās tiesu izpildītāju asociācijas (Sýllogos Dikastikón Epimelitón) priekšsēdētājs vai viņa/viņas vietnieks.

18. pants a)(iii) punkts - iestādes, kuru kompetencē ir koriģēt aizsardzības pasākumus saskaņā ar 11. panta 1. punktu

To var izdarīt pirmās instances tiesa, kurā ir viens tiesas loceklis un kurā notiek tiesvedība par pagaidu pasākumiem.

18. pants a)(iv) punkts - tiesas, kurās saskaņā ar 13. pantu iesniedz pieteikumu par atzīšanas un vajadzības gadījumā izpildes atteikšanu

Kompetentā iestāde ir pirmās instances tiesa, kurā ir viens tiesas loceklis un kuras piekritībā ir bezstrīda lietu izskatīšana (ekoúsia dikaiodosía).

18. pants b) punkts - valodu vai valodas, kurās veikti tulkojumi ir pieņemami, kā minēts 16. panta 1. punktā

Grieķu valodā.

Lapa atjaunināta: 02/02/2021

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Aizsardzības pasākumu savstarpēja atzīšana civillietās - Spānija

17. pants - Publiski pieejama informācija

Nepiemēro

Spānijā nav tādu aizsardzības rīkojumu, kā aprakstīts Regulā 60/2013. Tāpēc neeksistē arī tādas tiesu iestādes, kas būtu kompetentas izdot šādus rīkojumus un apliecības, kā noteikts regulas 5. pantā.

18. pants a)(i)punkts - iestādes, kuru kompetencē ir noteikt aizsardzības pasākumus un izdot apliecības saskaņā ar 5. pantu

Nepiemēro

Spānijā nav tādu aizsardzības rīkojumu, kā aprakstīts Regulā 60/2013. Tāpēc neeksistē arī tādas iestādes, kas būtu kompetentas izdot šādus rīkojumus un apliecības, kā noteikts regulas 5. pantā.

18. pants a)(ii) punkts - iestādes, kurās var atsaukties uz citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu un/vai kuru kompetencē ir izpildīt šādu pasākumu

Pirmās instances tiesa (Juzgado de Primera Instancia) vai attiecīgā gadījumā ģimenes tiesa (Juzgado de Familia), kurai ir jurisdikcija cietušā dzīvesvietas rajonā.

18. pants a)(iii) punkts - iestādes, kuru kompetencē ir koriģēt aizsardzības pasākumus saskaņā ar 11. panta 1. punktu

Pirmās instances tiesa vai attiecīgā gadījumā ģimenes tiesa, kurai ir jurisdikcija cietušā dzīvesvietas rajonā.

18. pants a)(iv) punkts - tiesas, kurās saskaņā ar 13. pantu iesniedz pieteikumu par atzīšanas un vajadzības gadījumā izpildes atteikšanu

Provinces tiesa.

18. pants b) punkts - valodu vai valodas, kurās veikti tulkojumi ir pieņemami, kā minēts 16. panta 1. punktā

Spāņu

Lapa atjaunināta: 07/06/2021

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Aizsardzības pasākumu savstarpēja atzīšana civillietās - Francija

17. pants - Publiski pieejama informācija

Kopš stājies spēkā 2010. gada 9. jūlija Likums Nr. 2010-769, kurā grozījumi izdarīti ar Likumu Nr. 2014-873 par īstenu vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem, ģimenes lietu tiesnesis var izdot aizsardzības rīkojumu civillietās. Šo pasākumu reglamentē šādi noteikumi:

Aizsardzības rīkojumu izdod šādās situācijās:

  • gadījumos, kad notikusi vardarbība pāra attiecībās,
  • bijušā laulātā, partnera vai faktiskā dzīvesbiedra vardarbības gadījumā,
  • pilngadīgai personai, kurai draud piespiedu laulība.

Runa ir par vardarbību, kas apdraud vienu no partneriem pārī un/vai bērnus. Tiesnesis izdod aizsardzības rīkojumu, ja viņš uzskata, ka ir nopietni iemesli uzskatīt, ka iespējamā vardarbība un briesmas, kurām cietusī puse tikusi pakļauta, ir ticamas.

Ģimenes lietu tiesnesis var izdot aizsardzības rīkojumu neatkarīgi no laulības šķiršanas procedūras un arī tad, ja nenotiek kriminālprocess.

Tiesnesis var lemt par šādiem pasākumiem:

  • aizliegumu tikties ar konkrētām, īpaši norādītām personām un sazināties ar tām,
  • aizliegumu turēt vai nēsāt ieročus,
  • precētiem pāriem – laulāto atsevišķas dzīvesvietas atļauju, norādot, kurš no abiem laulātajiem turpinās dzīvot laulāto kopīgajā mājoklī,
  • faktiskajiem dzīvesbiedriem vai partneriem, kuri ir stājušies civiltiesiskās partnerattiecībās – mājokļa piešķiršanu cietušajai pusei, ja vien nepastāv īpaši apstākļi;
  • aizgādības īstenošanas kārtības noteikšanu un uzturlīdzekļiem bērniem, ieguldījumu bērnu audzināšanā, piedalīšanos ģimenes un kopīgās mājsaimniecības izdevumu segšanā vai materiālo palīdzību partneriem, kuri ir civiltiesiskās partnerattiecībās,
  • atļauju cietušajai pusei neatklāt savu domicilu vai dzīvesvietu un par savu domicilu norādīt sava advokāta vai valsts prokurora adresi,
  • atļauju cietušajai pusei neatklāt savu domicilu vai dzīvesvietu un ikdienas vajadzībām par savu domicilu norādīt kvalificētas juridiskas personas adresi,
  • pagaidu juridiskās palīdzības piešķiršanu cietušajai pusei.

Šiem pasākumiem (jo īpaši aizliegumam uzņemt konkrētas personas, satikties vai sazināties ar tām) ir galvenokārt preventīvs raksturs. Tādējādi tiem var piemērot Regulu Nr. 606/2013.

Tiem ir pagaidu raksturs: tos pieņem uz laiku, kas nepārsniedz 6 mēnešus. Tos var pagarināt, ja pirms minētā termiņa beigām tiek iesniegts pieteikums par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai aizgādības īstenošanu.

Procedūra

Procedūras vidējais ilgums ir 33 dienas.

Prasības celšana tiesā. Prasītājs var vērsties pie ģimenes lietu tiesneša ar pieteikumu, kas iesniegts vai nosūtīts tiesas kancelejai, vai ar pavēsti. Steidzamos gadījumos prasītājs var iesniegt pieteikumu par pagaidu noregulējumu. Pavēste ir jāizsniedz atbildētājam un prokuratūrai.

Pušu uzaicināšana. Ģimenes lietu tiesnesis uzaicina puses uz tiesas sēdi jebkādā piemērotā veidā.

Tiesas sēde. Tiesvedība notiek mutiski. Puses aizstāvas pašas, taču tām var palīdzēt vai tās var pārstāvēt advokāts.

Paziņošana. Aizsardzības rīkojumu izsniedz (tiesu izpildītājs), ja vien tiesnesis nenolemj, ka to izsniegs tiesas kanceleja ierakstītā vēstulē, lūdzot paziņot par tās saņemšanu, vai pa administratīviem kanāliem, ja pastāv nopietni un nenovēršami draudi tās personas drošībai, uz kuru attiecas aizsardzības rīkojums, vai ja nav citu izsniegšanas līdzekļu.

Tiesnesis lēmumu dara zināmu arī valsts prokuroram, lai nodrošinātu noteikto pasākumu izpildi. Tiesnesis nosūta lēmumu kompetentajiem policijas vai žandarmērijas dienestiem informācijas nolūkā. Turklāt, ja tiesvedībā atklājas, ka ir apdraudēts bērns, tiesnesis pēc tiesas sēdes lietu nodod valsts prokuratūras atbildīgajiem dienestiem (nepilngadīgo lietu prokuratūra).

Reģistrs. Nav īpaša reģistra par pasākumiem, kas pieņemti saistībā ar aizsardzības rīkojumu. Tomēr, ja tiesnesis nosaka aizliegumu atstāt Francijas teritoriju bērnam bez abu vecāku atļaujas, šis aizliegums tiek reģistrēts meklēto personu reģistrā.

Pārsūdzība. Lēmumu var pārsūdzēt 15 dienu laikā pēc tā izsniegšanas. Atbildētājs var arī iesniegt pieteikumu par aizsardzības rīkojuma atcelšanu vai grozīšanu, vai par dažu a rīkojumā noteikto pienākumu pagaidu atlikšanu.

Aizsardzības rīkojuma izpilde.

Aizsardzības rīkojuma ietvaros noteiktie pasākumi ir izpildāmi, proti, tie var stāties spēkā tūlīt pēc sprieduma paziņošanas (pat atbildētāja pārsūdzības gadījumā), vajadzības gadījumā ar tiesībaizsardzības iestāžu palīdzību.

Aizsargātā persona var nodot lietu policijai vai žandarmērijai, ja ir pārkāpts viens vai vairāki ģimenes lietu tiesneša noteiktie pasākumi.

Šo pasākumu neievērošana ir noziedzīgs nodarījums, kas ir sodāms saskaņā ar Kriminālkodeksa 227-4-2. pantu. Par šo nodarījumu paredzēts divu gadu cietumsods un 15 000 EUR naudas sods.

Ja vecāki kopīgi īsteno aizgādību, tiesnesim, kas atļauj cietušajai pusei neatklāt adresi, ir arī jānosaka kārtība, kādā tiek saglabāta saikne starp personu, kas rada apdraudējumu, un bērnu ar trešās personas palīdzību vai nosakot saskarsmes vietu, kā arī jāvienojas par uzturlīdzekļu maksāšanu ar bankas pārskaitījumu.

18. pants a)(i)punkts - iestādes, kuru kompetencē ir noteikt aizsardzības pasākumus un izdot apliecības saskaņā ar 5. pantu

Ģimenes lietu tiesnesis nosaka aizsardzības pasākumus un izsniedz 5. pantā paredzētos apliecinājumus.

Teritoriāli kompetentais ģimenes lietu tiesnesis ir:

  • ģimenes lietu tiesnesis ģimenes dzīvesvietā;
  • ja vecāki dzīvo šķirti, ģimenes lietu tiesnesis tā vecāka dzīvesvietā, pie kura parasti dzīvo nepilngadīgie bērni, ja aizgādība tiek īstenota kopīgi, vai tā vecāka dzīvesvietā, kurš īsteno aizgādību viens;
  • citos gadījumos ģimenes lietu tiesnesis tās personas uzturēšanās vietā, kura neierosināja lietu.

Pieprasījums izsniegt apliecinājumu jāiesniedz divos eksemplāros, un tajā precīzi jāapraksta pievienotie dokumenti. Advokāta pārstāvība netiek prasīta Apliecinājuma izdošanas atteikumu var pārsūdzēt vispārējās pirmās instances tiesas priekšsēdētājam, jo šāds pieprasījums nav jāiesniedz ar advokāta starpniecību.

18. pants a)(ii) punkts - iestādes, kurās var atsaukties uz citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu un/vai kuru kompetencē ir izpildīt šādu pasākumu

Iestādes, kurās var atsaukties uz citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu un/vai kuru kompetencē ir izpildīt šādu pasākumu, ir policija vai žandarmērija.

18. pants a)(iii) punkts - iestādes, kuru kompetencē ir koriģēt aizsardzības pasākumus saskaņā ar 11. panta 1. punktu

Vispārējās pirmās instances tiesas priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis, kas pieņem lēmumus par pagaidu noregulējumu, vajadzības gadījumā koriģē citas valsts aizsardzības pasākumu. Pieteikumu iesniedz ar pavēsti. Ja lietā nepieciešama ātra rīcība, pagaidu noregulējuma tiesnesis var noteikt tiesas sēdes laiku arī svētku dienās vai brīvdienās. Advokāta pārstāvība netiek prasīta

Attiecībā uz teritoriālo jurisdikciju tiek piemērotas judikatūras normas, kas piešķir prioritāti pareizas tiesvedības prasībām. Tāpēc pieteikumu var iesniegt izskatīšanai vispārējās pirmās instances tiesas priekšsēdētājam vietā, kur aizsargātā persona plāno uzturēties vai dzīvot.

18. pants a)(iv) punkts - tiesas, kurās saskaņā ar 13. pantu iesniedz pieteikumu par atzīšanas un vajadzības gadījumā izpildes atteikšanu

Pieteikumu par atzīšanas vai izpildes atteikumu iesniedz vispārējās pirmās instances tiesas priekšsēdētājam, kas pieņem lēmumus par pagaidu noregulējumu (ņemot vērā attiecīgo lietu, to var deleģēt ģimenes lietu tiesnesim).

Pieteikumu iesniedz ar pavēsti. Ja lietā nepieciešama ātra rīcība, pagaidu noregulējuma tiesnesis var noteikt tiesas sēdes laiku arī svētku dienās vai brīvdienās. Advokāta pārstāvība netiek prasīta

Attiecībā uz teritoriālo jurisdikciju tiek piemērotas judikatūras normas, kas piešķir prioritāti pareizas tiesvedības prasībām. Tāpēc pieteikumu var iesniegt izskatīšanai vispārējās pirmās instances tiesas priekšsēdētājam vietā, kur aizsargātā persona plāno uzturēties vai dzīvot.

Lapa atjaunināta: 12/01/2021

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Aizsardzības pasākumu savstarpēja atzīšana civillietās - Itālija

18. pants a)(i)punkts - iestādes, kuru kompetencē ir noteikt aizsardzības pasākumus un izdot apliecības saskaņā ar 5. pantu

Saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem aizsargātās personas dzīvesvietas tiesa ir kompetenta izdot rīkojumu par aizsardzības pasākumu piemērošanu un arī izsniegt 5. pantā minētās apliecības.

18. pants a)(ii) punkts - iestādes, kurās var atsaukties uz citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu un/vai kuru kompetencē ir izpildīt šādu pasākumu

Citā dalībvalstī izdotu rīkojumu par aizsardzības pasākumu piemērošanu prasa piemērot un vajadzības gadījumā piespiedu kārtā izpildīt aizsargājamās personas dzīvesvietas, pastāvīgās dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas (pieprasījuma iesniegšanas laikā) tiesas uzraudzībā.

18. pants a)(iii) punkts - iestādes, kuru kompetencē ir koriģēt aizsardzības pasākumus saskaņā ar 11. panta 1. punktu

Aizsargājamās personas dzīvesvietas, pastāvīgās dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas tiesa ir kompetenta veikt aizsardzības pasākumu pielāgošanu saskaņā ar 11. panta 1. punktu.

18. pants a)(iv) punkts - tiesas, kurās saskaņā ar 13. pantu iesniedz pieteikumu par atzīšanas un vajadzības gadījumā izpildes atteikšanu

Tā pati tiesa, kas iii) punktā.

18. pants b) punkts - valodu vai valodas, kurās veikti tulkojumi ir pieņemami, kā minēts 16. panta 1. punktā

Itāliešu valodā.

Lapa atjaunināta: 31/01/2021

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Aizsardzības pasākumu savstarpēja atzīšana civillietās - Kipra

17. pants - Publiski pieejama informācija

Likuma par tiesām, proti, likuma Nr. 14/60, 32. pantā ir noteikts, ka ikviena tiesa, īstenojot tās jurisdikciju civillietās, var noteikt (pagaidu, nepārtrauktu vai obligātu) tiesas aizliegumu.

Saskaņā ar Likuma par ģimenes lietu tiesām, proti, likuma Nr. 23/90, 16. pantu arī ģimenes lietu tiesām ir tādas pašas pilnvaras.

18. pants a)(i)punkts - iestādes, kuru kompetencē ir noteikt aizsardzības pasākumus un izdot apliecības saskaņā ar 5. pantu

Kompetentā tiesa, lai izdotu rīkojumu par aizsardzības pasākumu piemērošanu, ir tā apgabala, kurā pieteicējs dzīvo vai uzturas attiecīgajā laikposmā, apgabaltiesa (Eparchiakó Dikastírio tis Dimokratías).

Ja ir strīds, ko regulē saskaņā ar ģimenes tiesībām, kompetentā iestāde ir ģimenes lietu tiesa (Oikogeneiakó Dikastírio tis Dimokratías) tajā apgabalā, kur pieteicējs vai atbildētājs dzīvo vai uzturas attiecīgajā laikposmā. Ja strīds attiecas uz nepilngadīgu personu, jurisdikcija ir tā apgabala ģimenes lietu tiesai, kurā nepilngadīgā persona ir atrasta.

Kompetentā iestāde apliecības izsniegšanai ir tā apgabaltiesa vai ģimenes lietu tiesa, kas ir izdevusi rīkojumu par aizsardzības pasākuma piemērošanu.

18. pants a)(ii) punkts - iestādes, kurās var atsaukties uz citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu un/vai kuru kompetencē ir izpildīt šādu pasākumu

Iestāde, kurā var pieprasīt atzīt aizsardzības pasākumu

Visās instancēs kompetentā iestāde ir tā apgabala apgabaltiesa, uz kuru persona, kas rada risku, ir pastāvīgi vai uz laiku pārcēlusies. Ja adrese nav zināma, tad kompetentā iestāde ir Nikosijas apgabaltiesa.

Iestāde, kas ir kompetenta piespiedu kārtā īstenot šādu pasākumu

Visās instancēs kompetentā iestāde ir tā apgabala apgabaltiesa, uz kuru persona, kas rada risku, ir pastāvīgi vai uz laiku pārcēlusies. Ja adrese nav zināma, tad kompetentā iestāde ir Nikosijas apgabaltiesa.

18. pants a)(iii) punkts - iestādes, kuru kompetencē ir koriģēt aizsardzības pasākumus saskaņā ar 11. panta 1. punktu

Visās instancēs kompetentā iestāde ir tā apgabala apgabaltiesa, uz kuru persona, kas rada risku, ir pastāvīgi vai uz laiku pārcēlusies. Ja adrese nav zināma, tad kompetentā iestāde ir Nikosijas apgabaltiesa.

18. pants a)(iv) punkts - tiesas, kurās saskaņā ar 13. pantu iesniedz pieteikumu par atzīšanas un vajadzības gadījumā izpildes atteikšanu

Tiesa, kurā ir jāiesniedz pieteikums par atzīšanas atteikumu

Tā apgabaltiesa vai ģimenes lietu tiesa, kurā ir lūgts atzīt aizsardzības pasākumu, par kura piemērošanu rīkojumu ir pieņēmusi izcelsmes dalībvalsts.

Attiecīgā gadījumā tiesa, kurā ir jāiesniedz pieteikums par piespiedu īstenošanas atteikumu

Tā apgabaltiesa vai ģimenes lietu tiesa, kurā ir lūgts atzīt aizsardzības pasākumu, par kura piemērošanu rīkojumu ir pieņēmusi izcelsmes dalībvalsts.

18. pants b) punkts - valodu vai valodas, kurās veikti tulkojumi ir pieņemami, kā minēts 16. panta 1. punktā

Dokumenti jāiesniedz grieķu valodā. Tiek pieņemti arī tulkojumi angļu valodā.

Lapa atjaunināta: 07/09/2020

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Aizsardzības pasākumu savstarpēja atzīšana civillietās - Latvija

17. pants - Publiski pieejama informācija

Noteikumi un kārtība par aizsardzības pasākumiem civillietās regulēti Civilprocesa likumā.

18. pants a)(i)punkts - iestādes, kuru kompetencē ir noteikt aizsardzības pasākumus un izdot apliecības saskaņā ar 5. pantu

Iestādes, kuru kompetencē Latvijas Republikā ir noteikt aizsardzības pasākumus un izdot apliecības, ir rajona (pilsētas) tiesas (Civilprocesa likuma 541.1 panta 4.5 daļa).

18. pants a)(ii) punkts - iestādes, kurās var atsaukties uz citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu un/vai kuru kompetencē ir izpildīt šādu pasākumu

Iestādes, kuru kompetencē ir izpildīt citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu, ir rajona (pilsētas) tiesas pēc nolēmuma izpildīšanas vietas vai arī pēc atbildētāja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav - pēc atbildētāja dzīvesvietas vai juridiskās adreses (Civilprocesa likuma 651.3 panta pirmā daļa).

18. pants a)(iii) punkts - iestādes, kuru kompetencē ir koriģēt aizsardzības pasākumus saskaņā ar 11. panta 1. punktu

Iestādes, kuru kompetencē ir koriģēt aiszrdazības pasākumus, ir tās pašas rajona (pilsētas) tiesas, kuru kompetencē ir izpildīt šādus pasākumus (Civilprocesa likuma 651.5 panta otrā daļa).

18. pants a)(iv) punkts - tiesas, kurās saskaņā ar 13. pantu iesniedz pieteikumu par atzīšanas un vajadzības gadījumā izpildes atteikšanu

Rajona (pilsētas) tiesas, kuru darbības teritorijā veicama ar ārvalsts tiesas nolēmumu noteiktā aizsardzības pasākuma izpildes kontrole (Civilprocesa likuma 644.3 panta 4.3 daļa).

18. pants b) punkts - valodu vai valodas, kurās veikti tulkojumi ir pieņemami, kā minēts 16. panta 1. punktā

Jebkuru transliterāciju vai tulkojumu, kas nepieciešams saskaņā ar šo regulu, veic Latvijas Republikas oficiālajā valodā, proti, latviešu valodā.

Lapa atjaunināta: 16/04/2021

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Aizsardzības pasākumu savstarpēja atzīšana civillietās - Lietuva

18. pants a)(i)punkts - iestādes, kuru kompetencē ir noteikt aizsardzības pasākumus un izdot apliecības saskaņā ar 5. pantu

Lietuvā rīkojumu par aizsardzības pasākumu, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma, piemērošanu izdod tiesas. Regulas 5. pantā minētās apliecības izsniedz tā tiesa, kas ir izdevusi rīkojumu par aizsardzības pasākuma piemērošanu.

18. pants a)(ii) punkts - iestādes, kurās var atsaukties uz citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu un/vai kuru kompetencē ir izpildīt šādu pasākumu

Lietuvā tiesu izpildītāju kompetencē ietilpst aizsardzības pasākumu, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma, piespiedu īstenošana. Ja tiesu izpildītājiem tiek traucēts piespiedu kārtā īstenot aizsardzības pasākumus, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma, viņiem ir vispārējas tiesības lūgt policijai šos traucēkļus novērst.

18. pants a)(iii) punkts - iestādes, kuru kompetencē ir koriģēt aizsardzības pasākumus saskaņā ar 11. panta 1. punktu

Tiesu izpildītāji, kas piespiedu kārtā īsteno aizsardzības pasākumu, koriģē aizsardzības pasākumus, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma, atbilstīgi 11. panta 1. punktam.

18. pants a)(iv) punkts - tiesas, kurās saskaņā ar 13. pantu iesniedz pieteikumu par atzīšanas un vajadzības gadījumā izpildes atteikšanu

Pieteikumus par atzīšanas atteikumu vai attiecīgā gadījumā par aizsardzības pasākuma piespiedu īstenošanu iesniedz Lietuvas Apelācijas tiesā.

18. pants b) punkts - valodu vai valodas, kurās veikti tulkojumi ir pieņemami, kā minēts 16. panta 1. punktā

Visām transliterācijām vai tulkojumiem, kas saskaņā ar regulu nepieciešami iesniegšanai Lietuvas kompetentajās iestādēs, ir jābūt Lietuvas Republikas oficiālajā valodā, t. i., lietuviešu valodā.

Lapa atjaunināta: 21/10/2019

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Aizsardzības pasākumu savstarpēja atzīšana civillietās - Luksemburga

18. pants a)(i)punkts - iestādes, kuru kompetencē ir noteikt aizsardzības pasākumus un izdot apliecības saskaņā ar 5. pantu

Iestādes, kuru kompetencē ir noteikt aizsardzības pasākumus:

valsts prokurors (Le Procureur d’Etat) (saskaņā ar grozīto 2003. gada 8. septembra likumu par vardarbību ģimenē) un apgabaltiesas priekšsēdētājs (Président du Tribunal d’Arrondissement) (saskaņā ar jaunā Civilprocesa kodeksa 1017.-1. līdz 1017.-12. pantu)

Iestādes, kuru kompetencē ir izdot apliecības:

valsts prokurors (saskaņā ar grozīto 2003. gada 8. septembra likumu par vardarbību ģimenē) un apgabaltiesas priekšsēdētājs (saskaņā ar jaunā Civilprocesa kodeksa 1017.-1. līdz 1017.-12. pantu).

18. pants a)(ii) punkts - iestādes, kurās var atsaukties uz citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu un/vai kuru kompetencē ir izpildīt šādu pasākumu

Iestādes, kurās var atsaukties uz citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu:

valsts prokurors un – attiecībā uz naudas soda maksājumiem – apgabaltiesas priekšsēdētājs.

Iestādes, kuru kompetencē ir izpildīt šādu pasākumu:

valsts prokurors un – attiecībā uz naudas soda maksājumiem – apgabaltiesas priekšsēdētājs.

18. pants a)(iii) punkts - iestādes, kuru kompetencē ir koriģēt aizsardzības pasākumus saskaņā ar 11. panta 1. punktu

Iestāde, kuras kompetencē ir koriģēt aizsardzības pasākumus saskaņā ar 11. panta 1. punktu:

apgabaltiesas priekšsēdētājs, kurš jautājumu izskata kā lietu par pagaidu noregulējumu

18. pants a)(iv) punkts - tiesas, kurās saskaņā ar 13. pantu iesniedz pieteikumu par atzīšanas un vajadzības gadījumā izpildes atteikšanu

Pieteikums par atzīšanas atteikšanu saskaņā ar 13. pantu ir jāiesniedz apgabaltiesas priekšsēdētājam, kurš to izskata, kā lietu par pagaidu noregulējumu

Pieteikums par izpildes atteikšanu saskaņā ar 13. pantu ir jāiesniedz apgabaltiesas priekšsēdētājam, kurš to izskata kā lietu par pagaidu noregulējumu.

18. pants b) punkts - valodu vai valodas, kurās veikti tulkojumi ir pieņemami, kā minēts 16. panta 1. punktā

Luksemburgā ir pieņemama franču un vācu valoda.

Lapa atjaunināta: 02/02/2021

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Aizsardzības pasākumu savstarpēja atzīšana civillietās - Ungārija

18. pants a)(i)punkts - iestādes, kuru kompetencē ir noteikt aizsardzības pasākumus un izdot apliecības saskaņā ar 5. pantu

Apgabaltiesas.

18. pants a)(ii) punkts - iestādes, kurās var atsaukties uz citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu un/vai kuru kompetencē ir izpildīt šādu pasākumu

Apgabaltiesas, Budapeštas apgabala biroji un apgabalu valdību biroji (turpmāk tekstā – “apgabala biroji”) un policija.

18. pants a)(iii) punkts - iestādes, kuru kompetencē ir koriģēt aizsardzības pasākumus saskaņā ar 11. panta 1. punktu

Apgabaltiesa

18. pants a)(iv) punkts - tiesas, kurās saskaņā ar 13. pantu iesniedz pieteikumu par atzīšanas un vajadzības gadījumā izpildes atteikšanu

Apgabaltiesa

18. pants b) punkts - valodu vai valodas, kurās veikti tulkojumi ir pieņemami, kā minēts 16. panta 1. punktā

Ungāru valodā

Lapa atjaunināta: 16/07/2019

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Aizsardzības pasākumu savstarpēja atzīšana civillietās - Nīderlande

17. pants - Publiski pieejama informācija

Cietušajām personām, kas vēlas, lai Nīderlandē tiktu izdots rīkojums par aizsardzības pasākuma piemērošanu, ir jāierosina tiesvedība civillietā (pagaidu noregulējuma tiesvedība (kort geding)). Tas ir jādara ar jurista starpniecību, kas sniegs informāciju par kārtību, kāda ir jāievēro, un piedalīsies tiesvedībā cietušās personas vārdā.

18. pants a)(i)punkts - iestādes, kuru kompetencē ir noteikt aizsardzības pasākumus un izdot apliecības saskaņā ar 5. pantu

Tiesas, kuru kompetencē ietilpst rīkojuma izdošana par aizsardzības pasākuma piemērošanu: tiesasPDF(167 Kb)nl

Ja rīkojums par aizsardzības pasākuma piemērošanu ir izdots, pamatojoties uz Likumu par pagaidu ierobežojošiem rīkojumiem (Wet tijdelijk huisverbod):
tās vietas pašvaldības vadītājs, kurā pagaidu ierobežojošais rīkojums ir jāpiemēro.

Apliecību var izsniegt tā pati iestāde, kas ir izdevusi rīkojumu par aizsardzības pasākuma piemērošanu.

18. pants a)(ii) punkts - iestādes, kurās var atsaukties uz citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu un/vai kuru kompetencē ir izpildīt šādu pasākumu

•             Tiesu izpildītājs (deurwaarder)

•             Ja rīkojums par aizsardzības pasākuma piemērošanu ir izdots, pamatojoties uz Likumu par pagaidu ierobežojošiem rīkojumiem: policija.

18. pants a)(iii) punkts - iestādes, kuru kompetencē ir koriģēt aizsardzības pasākumus saskaņā ar 11. panta 1. punktu

Voorzieningenrechter Rechtbank Den Haag (tiesnesis, kas Hāgas apgabaltiesā izskata pieteikumus attiecībā uz pagaidu noregulējumiem)

Prins Clauslaan 60, 2595 AJ Den Haag

PO Box 20302, 2500 EH Den Haag

Gerechtshof Den Haag (Hāgas apgabaltiesa)

Prins Clauslaan 60, 2595 AJ Den Haag

PO Box 20302, 2500 EH Den Haag

18. pants a)(iv) punkts - tiesas, kurās saskaņā ar 13. pantu iesniedz pieteikumu par atzīšanas un vajadzības gadījumā izpildes atteikšanu

Voorzieningenrechter Rechtbank Den Haag

Prins Clauslaan 60, 2595 AJ Den Haag

PO Box 20302, 2500 EH Den Haag

Gerechtshof Den Haag

Prins Clauslaan 60, 2595 AJ Den Haag

PO Box 20302, 2500 EH Den Haag

18. pants b) punkts - valodu vai valodas, kurās veikti tulkojumi ir pieņemami, kā minēts 16. panta 1. punktā

Holandiešu valodā

Lapa atjaunināta: 24/07/2019

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Aizsardzības pasākumu savstarpēja atzīšana civillietās - Austrija

17. pants - Publiski pieejama informācija

Atbilstoši regulai Austrijas tiesībās pieņemtie aizsardzības pasākumi jo īpaši ir pagaidu pasākumi aizsardzībai pret vardarbību ģimenē (Izpildes kodeksa (Exekutionsordnung, EO) 382.b pants), vispārējai aizsardzībai pret vardarbību (EO 382.e pants) un aizsardzībai pret iejaukšanos privātajā dzīvē (EO 382.g pants). Minētās tiesību normas ir šādas:

“Aizsardzība pret vardarbību ģimenē

382.b pants 1) Personai, kas sakarā ar fizisku uzbrukumu, draudiem fiziski uzbrukt vai psiholoģisku nežēlību ir padarījusi kopdzīvi ar otru cilvēku neiespējamu, pēc cietušā pieprasījuma tiesai ir:












1.

jāliek atstāt mājokli un tā tuvāko apkārtni un

2.

jāaizliedz atgriezties mājoklī un tā tuvākajā apkārtnē,

ja mājoklis ir nepieciešams prasītāja vajadzību pēc tūlītējas dzīvesvietas apmierināšanai.

2) Attiecībā uz pagaidu pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, nav nepieciešams noteikt termiņu to pārsūdzībai (391. panta 2) punkts), ja pagaidu pasākumi ir noteikti uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

3) Tiesvedības pamatlietā 391. panta 2) punkta nozīmē var būt lietas par laulības šķiršanu, izbeigšanu vai atzīšanu par neesošu, tiesvedība par laulātos mantas un uzkrājumu sadali un tiesvedība par nosacījumiem mājokļa turpmākai izmantošanai.

Vispārējā aizsardzība pret vardarbību

382.e pants 1) Personai, kas sakarā ar fizisku uzbrukumu, draudiem fiziski uzbrukt vai psiholoģisku nežēlību ir padarījusi kopdzīvi ar otru cilvēku neiespējamu, pēc cietušā pieprasījuma tiesai ir:












1.

jāaizliedz uzturēties konkrētās norādītās vietās un

2.

jānosaka, ka minētajai personai ir jāizvairās no tikšanās un kontaktēšanās ar prasītāju,

ciktāl tas nav pretrunā atbildētāja būtiskajām interesēm.

2) Attiecībā uz pagaidu pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, nav nepieciešams noteikt termiņu to pārsūdzībai (391. panta 2) punkts), ja pagaidu pasākumi ir noteikti uz laiku līdz vienam gadam. Tas pats attiecas uz pagaidu pasākuma pagarināšanu, ja atbildētājs ir pārkāpis pagaidu pasākumā noteikto.

3) Ja pagaidu pasākums saskaņā ar 1. punktu ir noteikts kopā ar pagaidu pasākumu atbilstīgi 382.b panta 1. punktam, mutatis mutandis piemēro 382.b panta 3. punktu un 382.c panta 4. punktu.

4) Tiesa var saskaņā ar 1. punktu noteikto pagaidu pasākumu izpildi uzticēt drošības iestādēm. 382.d panta 4. punktu piemēro mutatis mutandis. Pārējos gadījumos saskaņā ar 1. punktu noteiktos pagaidu pasākumus izpilda saskaņā ar pirmās daļas trešās iedaļas noteikumiem.

Aizsardzība pret iejaukšanos privātajā dzīvē

382.g pants 1. Tiesības uz neiejaukšanos privātajā dzīvē var nodrošināt jo īpaši ar šādiem līdzekļiem:












1.

aizliegumu personiski kontaktēties ar neaizsargāto pusi un tuvoties tai,

2.

aizliegumu kontaktēties telefoniski, vēstuļu un citos veidos,

3.

aizliegumu uzturēties konkrētās norādītās vietās,

4.

aizliegumu nodot un izplatīt neaizsargātās puses persondatus un fotogrāfijas,

5.

aizliegumu pasūtīt preces vai pakalpojumus no trešām personām, izmantojot neaizsargātās puses persondatus,

6.

aizliegumu mudināt trešo personu sazināties ar neaizsargāto pusi.

2) Attiecībā uz pagaidu pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 1.Z.1. līdz 6. punktu, nav nepieciešams noteikt termiņu to pārsūdzībai (391. panta 2) punkts), ja pagaidu pasākumi ir noteikti uz laiku līdz vienam gadam. Tas pats attiecas uz pagaidu pasākuma pagarināšanu, ja atbildētājs ir pārkāpis pagaidu pasākumā noteikto.

3) Tiesa var saskaņā ar 1.Z.1. līdz 3.punktu noteikto pagaidu pasākumu izpildi uzticēt drošības iestādēm. 382.d panta 4. punktu piemēro mutatis mutandis. Pārējos gadījumos pagaidu pasākumus, kas noteikti saskaņā ar 1. punktu, izpilda saskaņā ar pirmās daļas trešās iedaļas noteikumiem.”

18. pants a)(i)punkts - iestādes, kuru kompetencē ir noteikt aizsardzības pasākumus un izdot apliecības saskaņā ar 5. pantu

Aizsardzības pasākumus nosaka rajona tiesas (Bezirksgerichte). Retos gadījumos aizsardzības pasākumu var noteikt arī apgabaltiesa (Landesgericht) kā pirmās instances tiesa, ja tajā notiek tiesvedība pamatlietā. Apelācijas procesā aizsardzības pasākumus var noteikt arī apgabaltiesas, kā arī augstākās apgabaltiesas (Oberlandesgerichte) vai Augstākā tiesa (Oberster Gerichtshof) kā apelācijas tiesas.

Rajona tiesas izsniedz arī apliecinājumus par to pieņemtajiem aizsardzības pasākumiem. Ja izņēmuma kārtā aizsardzības pasākumu ir noteikusi apgabaltiesa, augstākā apgabaltiesa vai Augstākā tiesa, tad attiecīgā tiesa ir atbildīga par apliecinājuma izsniegšanu. Par pagaidu pasākuma apliecinājuma izsniegšanu ir atbildīga attiecīgā tiesa, kura pasākumu noteikusi.

18. pants a)(ii) punkts - iestādes, kurās var atsaukties uz citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu un/vai kuru kompetencē ir izpildīt šādu pasākumu

Rajona tiesas. Saskaņā ar Izpildes kodeksa 86.b panta 1. punktu tiesa, kurai ir teritoriālā piekritība norīkot ārvalsts aizsardzības pasākuma izpildi Austrijā un lemt par izpildes pieteikumu, pamatojoties uz šādu aizsardzības pasākumu, ir rajona tiesa, kuras vispārējā piekritībā ir strīdi saistībā ar aizsargājamo personu (ko nosaka pēc dzīvesvietas); ja minētā tiesa neatrodas Austrijā, lieta ir piekritīga Vīnes Centra rajona tiesai (Bezirksgericht Innere Stadt Wien).

18. pants a)(iii) punkts - iestādes, kuru kompetencē ir koriģēt aizsardzības pasākumus saskaņā ar 11. panta 1. punktu

Rajona tiesas ir atbildīgas arī par ārvalstīs noteiktu aizsardzības pasākumu pielāgošanu. Arī šajā gadījumā teritoriālo piekritību nosaka atbilstoši vispārējai piekritībai attiecībā uz strīdiem saistībā ar aizsargājamo personu (ko nosaka pēc dzīvesvietas); ja minētā tiesa neatrodas Austrijā, lieta ir piekritīga Vīnes Centra rajona tiesai (Izpildes kodeksa 86.b panta 1. punkts).

18. pants a)(iv) punkts - tiesas, kurās saskaņā ar 13. pantu iesniedz pieteikumu par atzīšanas un vajadzības gadījumā izpildes atteikšanu

Saskaņā ar Izpildes kodeksa 86.b panta 2. punktu pieteikumi par tādu ārvalsts aizsardzības pasākuma atzīšanas noraidīšanu vai izpildi, kuriem nav noteikts termiņš, jāiesniedz rajona tiesā, kura norīkojusi vai apstiprinājusi aizsardzības pasākuma izpildi.

18. pants b) punkts - valodu vai valodas, kurās veikti tulkojumi ir pieņemami, kā minēts 16. panta 1. punktā

Tikai vācu valoda.

Lapa atjaunināta: 25/03/2021

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Aizsardzības pasākumu savstarpēja atzīšana civillietās - Polija

18. pants a)(i)punkts - iestādes, kuru kompetencē ir noteikt aizsardzības pasākumus un izdot apliecības saskaņā ar 5. pantu

Iestādes, kuru kompetencē ir rīkojumu par aizsardzības pasākumu piemērošanu izdošana:

apgabaltiesas, reģionālās tiesas, apelācijas tiesas.

Iestādes, kuru kompetencē ir apliecību izsniegšana:

tās apgabaltiesas, reģionālās tiesas un apelācijas tiesas, kas ir izdevušas rīkojumu par aizsardzības pasākumu piemērošanu.

18. pants a)(ii) punkts - iestādes, kurās var atsaukties uz citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu un/vai kuru kompetencē ir izpildīt šādu pasākumu

Apgabaltiesas

18. pants a)(iii) punkts - iestādes, kuru kompetencē ir koriģēt aizsardzības pasākumus saskaņā ar 11. panta 1. punktu

Apgabaltiesas

18. pants a)(iv) punkts - tiesas, kurās saskaņā ar 13. pantu iesniedz pieteikumu par atzīšanas un vajadzības gadījumā izpildes atteikšanu

Reģionālās tiesas

18. pants b) punkts - valodu vai valodas, kurās veikti tulkojumi ir pieņemami, kā minēts 16. panta 1. punktā

Poļu valodā

Lapa atjaunināta: 15/07/2019

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Aizsardzības pasākumu savstarpēja atzīšana civillietās - Portugāle

17. pants - Publiski pieejama informācija

Portugāles tiesību sistēmā aizsardzības pasākumiem būtībā ir krimināltiesisks raksturs, un tie ir paredzēti Kriminālkodeksā, Kriminālprocesa kodeksā un 2009. gada 16. septembra Likumā Nr. 112/2009, ar ko nosaka tiesisko regulējumu, kas piemērojams vardarbības ģimenē novēršanai, tajā cietušo personu aizsardzībai un palīdzībai tām.

Tomēr civiltiesību jomā ir iespējams noteikt aizsardzības pasākumus ar vispārējiem personas tiesību aizsardzības līdzekļiem. Proti, Civilkodeksa 70. panta 2. punktā ir paredzēts, ka “neatkarīgi no attiecīgās civiltiesiskās atbildības apdraudētā vai aizskartā persona var lūgt veikt atbilstoši lietas apstākļiem nepieciešamos pasākumus minēto draudu novēršanai vai jau nodarīta kaitējuma seku mazināšanai.”

Tādējādi civilprocesuālajās tiesībās ir paredzēta atbilstīgu pasākumu pieņemšana, lai novērstu jebkādus nelikumīgus un tiešus draudus cilvēkam kā fiziskai vai juridiskai personai, vai mazinātu vai izbeigtu jau nodarīta kaitējuma sekas (Civilprocesa kodeksa 874. pants).

Civilprocesa kodeksa 875. un 876. pantā ir reglamentēti daži šāda procesa procesuālie aspekti. Rezumējot iepriekš teikto, civilprocesuālajās tiesībās ir paredzēts, ka gadījumā, ja prasība par aizsardzības pasākumu pieņemšanu tiek apmierināta, tiesa nosaka konkrēto rīcību attiecībā uz atbildētāju un, attiecīgā gadījumā, izpildes termiņu, kā arī naudas sodu, kas maksājams par katru kavējuma dienu vai par katru pārkāpumu, atkarībā no lietas apstākļiem.

Tāpat ir paredzēta iespēja izdot pagaidu lēmumu, kas nav pārsūdzams un kas vēlāk attiecīgajā procesā var tikt grozīts vai apstiprināts, ja prasītāja iesniegto pierādījumu pārbaude ļauj atzīt nenovēršama un neatgriezeniska kaitējuma iespējamību fiziskai vai juridiskai personai, vai arī ja:

a) tiesa nevar gūt drošu pārliecību par draudu esamību, apjomu vai intensitāti vai kaitējuma nodarīšanu;

b) īpašas steidzamības attaisnotu iemeslu dēļ ir nepieciešams pieņemt aizsardzības pasākumus bez pretējās puses uzklausīšanas.

18. pants a)(i)punkts - iestādes, kuru kompetencē ir noteikt aizsardzības pasākumus un izdot apliecības saskaņā ar 5. pantu

Neattiecas.

18. pants a)(ii) punkts - iestādes, kurās var atsaukties uz citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu un/vai kuru kompetencē ir izpildīt šādu pasākumu

Portugāles iestādes, kurās var atsaukties uz citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu un/vai kuru kompetencē ir izpildīt šādu pasākumu, ir vispārējās jurisdikcijas tiesas vai kompetentās pirmās instances tiesas vietējā civillietu tiesu palāta.

18. pants a)(iii) punkts - iestādes, kuru kompetencē ir koriģēt aizsardzības pasākumus saskaņā ar 11. panta 1. punktu

Portugāles kompetentās iestādes aizsardzības pasākumu koriģēšanai saskaņā ar 11. panta 1. punktu ir vispārējās jurisdikcijas tiesas vai kompetentās pirmās instances tiesas vietējā civillietu tiesu palāta.

18. pants a)(iv) punkts - tiesas, kurās saskaņā ar 13. pantu iesniedz pieteikumu par atzīšanas un vajadzības gadījumā izpildes atteikšanu

Tiesas, kurās saskaņā ar 13. pantu iesniedz pieteikumu par atzīšanas atteikumu un attiecīgā gadījumā izpildi, ir vispārējās jurisdikcijas tiesas vai kompetentās pirmās instances tiesas vietējā civillietu tiesu palāta.

18. pants b) punkts - valodu vai valodas, kurās veikti tulkojumi ir pieņemami, kā minēts 16. panta 1. punktā

Valoda, kurā pieņem 16. panta 1. punktā minētos tulkojumus, ir portugāļu valoda.

Lapa atjaunināta: 10/05/2021

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Aizsardzības pasākumu savstarpēja atzīšana civillietās - Rumānija

17. pants - Publiski pieejama informācija

Pagaidu aizsardzības rīkojums

Pagaidu aizsardzības rīkojumu izdod policijas darbinieks, kurš, pamatojoties uz faktu novērtējumu, konstatē, ka pastāv risks. Policists izdos pagaidu aizsardzības rīkojumu, ja būs izpildīti attiecīgie nosacījumi. Ja nosacījumi nav izpildīti, attiecīgajiem policijas darbiniekiem ir pienākums informēt cietušos par iespēju iesniegt pieteikumu pagaidu aizsardzības rīkojuma izdošanai. Rīkojuma izdošana neizslēdz preventīvu pasākumu veikšanu saskaņā ar Kriminālkodeksu.

Lai pārbaudītu sūdzības, policistiem ir tiesības iegūt pierādījumus un iekļūt mājoklī bez attiecīgās personas piekrišanas. Policisti var izmantot spēku un aprīkojumu piemērotā un samērīgā veidā, lai iekļūtu īpašumā.

Pagaidu aizsardzības rīkojumā norādīts: izdošanas datums, laiks un vieta; vārds(-i), uzvārds(-i), ieņemamais amats un policijas vienība; agresora identitāte; cietušā identitāte; situācijas fakti un pierādījumi; rīkojuma izdošanas juridiskais pamats; datums un laiks, kad sākas un beidzas pasākumu piemērošana; tiesības apstrīdēt rīkojumu, šo tiesību izmantošanas termiņš un tiesa, kurā var iesniegt pārsūdzību.

Pagaidu aizsardzības rīkojums uz piecām dienām nosaka vienu vai vairākus šādus pieejamos aizsardzības pasākumus (pienākumus vai aizliegumus), kas paredzēti konstatētā riska samazināšanai: agresora izlikšana; cietušā droša atgriešanās; pienākums agresoram saglabāt noteiktu minimālo attālumu no upura; pienākums agresoram nēsāt elektroniskās uzraudzības aproci; jebkādu ieroču nodošana.

Agresoram uzliktie pienākumi un aizliegumi stājas spēkā tūlīt pēc to izdošanas bez iepriekšēja brīdinājuma vai termiņa. Piecu dienu periods tiek aprēķināts, pamatojoties uz stundu skaitu, un sākas ar rīkojuma izdošanas brīdi.

Rīkojuma kopija vai dublikāts tiks izdots pret parakstu agresoram un cietušajam izsniegšanas vietā uzreiz pēc izsniegšanas.

24 stundu laikā pēc rīkojuma izdošanas policijas vienība, kurā strādā policijas darbinieks, kas izsniedz rīkojumu, iesniedz to tās kompetentās tiesas prokuratūrā, kuras jurisdikcijā rīkojums tika izdots.

Pagaidu aizsardzības rīkojums tiks nosūtīts kompetentajai prokuratūrai. Par nepieciešamību turpināt pasākumus prokurors izlems 48 stundu laikā pēc rīkojuma izdošanas, vajadzības gadījumā apstiprinot šādu nepieciešamību. Ja izrādīsies, ka pasākumus turpināt nav nepieciešams, prokurors var izdot rīkojumu par to pārtraukšanu un attiecīgi informēt iesniedzēju policijas nodaļu, kas pēc tam organizē attiecīgo personu informēšanu. Ja tiek apstiprināta nepieciešamība turpināt pasākumus, prokurors iesniedz rīkojumu kompetentajai tiesai, kuras jurisdikcijā tas tika izdots, kopā ar lūgumu izdot rīkojumu. Pēc rīkojuma iesniegšanas tā sākotnējais termiņš tiek pagarināts uz tik ilgu laiku, kas nepieciešams, lai pabeigtu tiesas lēmuma izdošanas procedūru.

Rīkojumu var pārsūdzēt kompetentajā tiesā 48 stundu laikā pēc tā paziņošanas. Ieinteresētās personas tiek uzaicinātas uz pārsūdzības izskatīšanas sēdi. Pārsūdzība tiek izskatīta steidzamā kārta – bet ne vēlāk kā līdz pagaidu aizsardzības rīkojuma termiņa beigām – slēgtā sēdē, uzaicinot ierasties izdevēju iestādi. Prokurora dalība ir obligāta. Apelācijas nolēmums ir galīgs.

Aizsardzības rīkojums

Lai novērstu briesmas, cietušais var lūgt tiesu izdot aizsardzības rīkojumu, kas paredz: agresora izlikšanu no mājokļa; lai cietušajam būtu iespējams droši atgriezties mājoklī; agresora lietošanas tiesību ierobežošanu attiecībā uz daļu no mājokļa; cietušā izmitināšanu/ievietošanu palīdzības centrā; agresora pienākumu saglabāt noteiktu minimālo attālumu no cietušā; aizliegumu agresoram apmeklēt konkrētus apvidus vai norādītās vietas; agresora pienākumu pastāvīgi valkā elektroniskās uzraudzības aproci; aizliegumu agresoram jebkādā veidā sazināties ar cietušo; agresora pienākumu nodot visus ieročus policijai; aizbildnības nodibināšanu un dzīvesvietas deklarēšanu nepilngadīgiem bērniem.

Tiesa var likt agresoram apmeklēt psiholoģiskas konsultācijas/psihoterapeitu vai piedalīties palīdzības programmā, un var ieteikt/pieprasīt uzņemšanu specializētā iestādē.

Tiesa var izdot rīkojumu par pasākumiem, kas jāveic, lai uzraudzītu aizsardzības rīkojuma ievērošanu un novērstu tā pārkāpšanu: regulāra ziņošana policijas iecirknim, kas atbild par rīkojuma izpildes uzraudzību; paziņošana par jaunu adresi izlikšanas gadījumā; regulāras un/vai nepaziņotas agresora atrašanās vietas pārbaudes.

Nolēmuma rezolutīvajā daļā būs iekļauts noteikums, ka šo pasākumu neievērošana ir uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu.

Aizsardzības rīkojumā paredzēto pasākumu ilgumu nosaka tiesnesis, taču tas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus, skaitot no rīkojuma izdošanas dienas.

Pieteikumi par aizsardzības rīkojuma izdošanu ir tās tiesas kompetencē, kuras jurisdikcijā ir cietušā dzīvesvieta vai pastāvīgā uzturēšanās vieta. Iesniegumu par aizsardzības rīkojuma izdošanu cietušais var iesniegt personīgi vai ar likumīgā pārstāvja starpniecību, vai cietušā vārdā arī ar prokurora, attiecīgās iestādes pārstāvja vai sociālo pakalpojumu sniedzēja pārstāvja starpniecību.

Pieteikumu sagatavo, izmantojot standarta veidlapuWord(31 Kb)ro, un par tā iesniegšanu netiek piemērota tiesas nodeva. Lēmumus par pieteikumiem pieņem slēgtā sēdē, un prokurora dalība ir obligāta. Pēc pieprasījuma attiecīgajai personai var piešķirt palīdzību vai advokāta pārstāvību. Personai, attiecībā uz kuru tiek prasīts aizsardzības rīkojums, tiek nodrošināta obligāta palīdzība. Nolēmums tiks pieņemts steidzamā un prioritārā kārtībā. Pieteikumi ir jāizskata 72 stundu laikā pēc iesniegšanas, izņemot gadījumus, kad iepriekš ir izdots pagaidu aizsardzības rīkojums.

Aizsardzības rīkojums ir izpildāms. Nolēmums tiek izpildīts bez iepriekšēja brīdinājuma vai termiņa. Aizsardzības rīkojuma ievērošana ir obligāta arī cietušajam. Nolēmumu var pārsūdzēt tikai trīs dienu laikā pēc tā pasludināšanas (ja tas tika izdots uzaicinātajām pusēm) vai paziņošanas (ja tas tika pieņemts bez pušu uzaicināšanas). Apelācijas tiesa var apturēt izpildi līdz apelācijas lēmumam, bet tikai pēc nodrošinājuma iemaksas. Ieinteresētās personas tiek uzaicinātas uz pārsūdzības izskatīšanas sēdi. Prokurora dalība ir obligāta.

Nolēmuma pieņemšanas dienā tā rezolutīvās daļas kopija tiek nosūtīta tām Rumānijas policijas vienībām, kuru jurisdikcijā atrodas cietušā un agresora mājoklis. Rīkojumu nekavējoties izpilda policija vai arī tā izpilde tiek nodrošināta policijas uzraudzībā. Policijas darbinieks drīkst ienākt attiecīgajā ģimenes mājoklī ar aizsargājamās personas, ja tā atrodas mājoklī, vai cita ģimenes locekļa piekrišanu. Policijas pienākums ir uzraudzīt tiesas nolēmuma izpildi un tā nepildīšanas gadījumā informēt kriminālvajāšanas iestādi.

Ja agresors neievēro saskaņā ar aizsardzības rīkojumu noteiktos pasākumus, tas ir noziedzīgs nodarījums, par ko soda ar brīvības atņemšanu no viena mēneša līdz gadam.

Pēc šādu pasākumu termiņa beigām cietušais var lūgt izsniegt jaunu aizsardzības rīkojumu. Persona, pret kuru saskaņā ar aizsardzības rīkojumu tiek vērsts pasākums ar maksimāli iespējamo termiņu, var lūgt rīkojuma atcelšanu vai noteiktā pasākuma aizstāšanu.

Ja, izskatot pieteikumu, tiesa konstatē, ka pastāv kāda no situācijām, kas prasa īpašu bērna aizsardzības pasākumu, tā nekavējoties par to paziņo vietējai valsts iestādei, kas atbild par bērnu aizsardzību.

Pēc tam notiek ārkārtas iejaukšanās, nodrošinot nepieciešamos sociālos pakalpojumus, organizējot mobilo komandu, kurā ir Valsts sociālās palīdzības dienesta (VSPD) pārstāvji.

18. pants a)(i)punkts - iestādes, kuru kompetencē ir noteikt aizsardzības pasākumus un izdot apliecības saskaņā ar 5. pantu

Saskaņā ar 22. panta 1. punktu pārpublicētajā Likumā Nr. 217/2003 par vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu policijas darbinieki, kuri, pildot savus pienākumus, konstatē nenovēršamu risku, ka vardarbība ģimenē var apdraudēt personas dzīvību, veselību vai brīvību, var izdot pagaidu aizsardzības rīkojumu, lai mazinātu šo risku.

Saskaņā ar 25. pantu pārpublicētajā Likumā Nr. 217/2003 par vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu iestādes, kas ir kompetentas izsniegt aizsardzības rīkojumus, ir apgabaltiesas, kuru jurisdikcijā ir cietušo pastāvīgā dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta.

Saskaņā ar I/5. panta 3. punktu Valdības ārkārtas rīkojumā Nr. 119/2006 par pasākumiem, kas nepieciešami, lai īstenotu noteiktas Kopienas regulas no datuma, kad Rumānija pievienojās ES, kas apstiprināts ar grozīto Likumu Nr. 191/2007, tiesas lemj par pieteikumiem apliecinošu dokumentu izsniegšanai slēgtā sēdē bez pušu klātbūtnes.

Lēmumu par pieteikuma apstiprināšanu nevar pārsūdzēt. Lēmumu par pieteikuma noraidīšanu var pārsūdzēt tikai piecu dienu laikā pēc tā paziņošanas.

Apliecinošs dokuments tiek izsniegts aizsargājamai personai, un tā kopija tiek izsniegta personai, kas rada draudus, un tā tiek informēta, ka šādi apstiprinātais aizsardzības pasākums ir atzīts un izpildāms visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

18. pants a)(ii) punkts - iestādes, kurās var atsaukties uz citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu un/vai kuru kompetencē ir izpildīt šādu pasākumu

Saskaņā ar 22. panta 5. punktu un 31. pantu Likumā Nr. 217/2003 par vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu atkārtoti publicētu pagaidu aizsardzības rīkojumu vai aizsardzības rīkojumu nekavējoties izpilda policija vai, attiecīgā gadījumā, tas tiek izpildīts policijas uzraudzībā.

18. pants a)(iii) punkts - iestādes, kuru kompetencē ir koriģēt aizsardzības pasākumus saskaņā ar 11. panta 1. punktu

Saskaņā ar I/5. panta 8. punktu Valdības ārkārtas rīkojumā Nr. 119/2006 par pasākumiem, kas nepieciešami, lai īstenotu noteiktas Kopienas regulas no datuma, kad Rumānija pievienojās ES, kas apstiprināts ar grozījumiem Likumā Nr. 191/2007, lai izpildītu citā Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemtu spriedumu, ar kuru nosaka aizsardzības pasākumus, kuri nav zināmi vai atšķiras no tiem, kas paredzēti Rumānijas tiesību aktos, kompetentās Rumānijas tiesas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 606/2013 11. pantu pielāgos aizsardzības pasākumu faktiskos elementus tā, lai tie būtu izpildāmi Rumānijā saskaņā ar Rumānijas tiesību aktiem, un izdos rīkojumu par tādu pasākumu veikšanu, kuriem ir līdzvērtīga iedarbība, mērķi un intereses. Rumānijas tiesas pieņemta pasākuma ietekme nedrīkst pārsniegt izcelsmes dalībvalsts tiesību aktos paredzēto ietekmi, ja pasākums paredzēts spriedumā, ko pieņēmusi izcelsmes dalībvalsts tiesa.

Pielāgošana tiek veikta ex officio vai pēc attiecīgās puses pieprasījuma, lemjot par pieteikumiem pasludināt piespiedu izpildāmību vai atteikt sprieduma atzīšanu vai sprieduma piespiedu izpildi, vai pamata lietā.

Kompetentā tiesa ir apgabaltiesa.

Ja tiesa atzīst, ka pielāgošana ir nepieciešama, tā pieprasa izsaukt puses. Prokurora dalība ir obligāta.

Spriedumu, kurā tiesa ir pielāgojusi citā dalībvalstī pieņemtu spriedumu, var pārsūdzēt desmit dienu laikā pēc tā paziņošanas. Par pārsūdzību pieņemto spriedumu nevar pārsūdzēt.

18. pants a)(iv) punkts - tiesas, kurās saskaņā ar 13. pantu iesniedz pieteikumu par atzīšanas un vajadzības gadījumā izpildes atteikšanu

Saskaņā ar I/5. panta 1. punktu Valdības ārkārtas rīkojumā Nr. 119/2006 par pasākumiem, kas nepieciešami, lai īstenotu noteiktas Kopienas regulas no datuma, kad Rumānija pievienojās ES, kas apstiprināts ar grozījumiem Likumā Nr. 191/2007, pieteikumi atteikt sprieduma atzīšanu un pieteikumi atteikt tādu spriedumu piespiedu izpildi Rumānijā, kas tika pieņemti citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ietilpst apgabaltiesu kompetencē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 606/2013.

Lapa atjaunināta: 10/05/2021

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Aizsardzības pasākumu savstarpēja atzīšana civillietās - Slovākija

17. pants - Publiski pieejama informācija

1. Pienākumu/aizlieguma veidi saskaņā ar aizsardzības pasākumu (aizsardzības pasākuma saturs):

a) steidzamu pasākumu var piemērot saskaņā ar Saite atveras jaunā logāCivilprocesa kodeksu (324. un turpmākie panti). Saskaņā ar steidzamu pasākumu pusei var dot rīkojumu, piemēram:

i) uz laiku atturēties no iekļūšanas mājā vai dzīvoklī, kurā dzīvo persona, kas tiek pamatoti uzskatīta par puses izraisītas vardarbības upuri; neiekļūt vai iekļūt tikai ierobežotā apmērā mājā vai dzīvoklī, darba vietā vai citā vietā, kur parasti uzturas vai kuru regulāri apmeklē persona, kuras fizisko integritāti vai psiholoģisko integritāti attiecīgā puse apdraud ar savu rīcību; pilnībā vai daļēji (ne rakstiski, ne telefoniski, ne elektroniski, ne citādi) nesazināties ar personu, kuras fizisko integritāti vai psiholoģisko integritāti var apdraudēt šāda rīcība; netuvoties personai, kuras fiziskā integritāte vai psiholoģiskā integritāte var tikt apdraudēta ar attiecīgās personas rīcību, vai tuvoties šai personai tikai ierobežotā attālumā,

ii) Civilprocesa kodeksa 325. panta 2. punkta e) līdz h) apakšpunktā ir sniegti piemēri biežākajiem steidzamo pasākumu veidiem. Tas nozīmē, ka ārkārtas pasākumu saraksts likumā nav izsmeļošs un tiesa var noteikt cita veida steidzamus pasākumus. Tādēļ tiesa var piemērot steidzamus pasākumus, kas ir līdzīgi tiem, kuri paredzēti 3. panta 1. punktā Regulā (ES) Nr. 606/2013 par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās, un jebkurus citus pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem un piemērotiem;

b) Saskaņā ar Saite atveras jaunā logāPolicijas likumu policija var, piemēram, likt personai:

i) atturēties no iekļūšanas vai uzturēšanās noteiktās vietās vai pieprasīt personai uzturēties noteiktā vietā (27. iedaļa). Šis pienākums nedrīkst pārsniegt nepieciešamo laiku (tas nozīmē tikai stingri nepieciešamo laiku),

ii) atstāt kopīgo mājokli (27.a iedaļa). Policijas likums ļauj policijas darbiniekiem dot rīkojumu personai atstāt dzīvokli vai māju, vai citas telpas, kurās atrodas apdraudēta persona, un neuzturēties tās tiešā tuvumā (kopīgajā mājoklī), ja ir fakti, kas liecina, ka šī persona varētu apdraudēt otras personas dzīvību, veselību vai brīvību vai īpaši smagi apdraudēt personas cilvēka cieņu, jo īpaši ņemot vērā iepriekšējus šādus uzbrukumus. Rīkojumā par kopīgā mājokļa atstāšanu ir ietverts aizliegums personai atgriezties kopīgajā mājoklī 10 dienas pēc tam, kad ir izdots rīkojums par kopīgā mājokļa atstāšanu. Policijas darbinieks var izdot rīkojumu par to, ka personai jāatstāj kopīgs mājoklis arī tās prombūtnē. Ja ir izdots rīkojums atstāt kopīgo mājokli, attiecīgā persona nedrīkst pietuvoties apdraudētajai personai tuvāk par 10 metriem.

2. Pasākuma izdevējas iestādes veids:

a) prejudiciālu nolēmumu pieņem tiesu iestāde (civiltiesa);

b) rīkojumu atstāt kopīgo mājokli izdod administratīva iestāde – N.B., tā nav administratīva iestāde, kas garantē objektivitāti un visu lietas dalībnieku tiesības tikt uzklausītiem. Rīkojumus kopīgo mājokli nevar pārsūdzēt vai pārskatīt tiesu iestādē.

3. Maksimālais iespējamais pasākuma ilgums:

a) steidzamiem pasākumiem parasti nav laika ierobežojuma. Tomēr saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 330. panta 1. punktu un 336. panta 1. punkta pirmo teikumu tiesa var ierobežot nolēmuma piemērošanas termiņu. Steidzams pasākums ir jāatceļ, ja aizsargātā persona nerīkojas, lai panāktu nolēmumu pēc būtības (neceļ prasību), vai ja pieteikums par lēmuma pieņemšanu pēc būtības ir atteikts vai noraidīts, vai ja prasība ir atteikta vai noraidīta, vai ja pamatlieta ir izbeigta (Civilprocesa kodeksa 336. panta 3. un 4. punkts). Tas ir jāatceļ arī pēc tam, kad tiesa ir apmierinājusi prasību pamatlietā (Civilprocesa kodeksa 337. panta 3. punkts);

b) ilgums ir ierobežots: stingri nepieciešamais ilgums ir 48 stundas aizturēšanas gadījumā un 10 dienas attiecībā uz rīkojumu atstāt kopīgo mājokli. Tomēr policija var pagarināt rīkojuma atstāt kopīgu mājokli piemērošanu, pieprasot steidzamu pasākumu (sk. turpmāk). Rīkojums atstāt kopīgo mājokli atceļ, tiklīdz civillietu tiesa ir noteikusi steidzamu pasākumu vai to noraidījusi.

4. Aizsardzības pasākumu īstenošanas valsts izpildes sistēma:

a) steidzamu pasākumu var īstenot (ja nepieciešams), tiklīdz tas ir izsniegts aizdomās turētajai personai. Lai izpildītu lēmumu, ir nepieciešama tiesu izpildītāja iejaukšanās. Tiesu izpildītājam ir tiesības piemērot finansiālu sodu personai, ko tur aizdomās par pagaidu pasākuma neievērošanu ( Saite atveras jaunā logāIzpildes kodeksa 192. iedaļa).

Policija var pielietot spēku, lai pārvarētu vardarbīgas personas pretestību un panāktu personas izraidīšanu no kopīgā mājokļa (Policijas likuma 51. pants) vai īstenotu citus policijas rīkojumus, lai nodrošinātu personu drošību.

5. Sankcijas par pasākuma neievērošanu:

a) steidzama pasākuma neievērošanas gadījumā aizdomās turēto personu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena līdz pieciem gadiem ( Saite atveras jaunā logāKriminālkodeksa 349. pants). Tomēr ir jābūt pierādījumam par viņu nodomu izdarīt noziedzīgu nodarījumu (ar aizsardzības pasākumu noteiktā pienākuma pārkāpums). Sk. 4.a atbildi.

b) Sk. 4.b atbildi.

18. pants a)(i)punkts - iestādes, kuru kompetencē ir noteikt aizsardzības pasākumus un izdot apliecības saskaņā ar 5. pantu

Iestādes, kas ir kompetentas noteikt aizsardzības pasākumus Slovākijas Republikā, ir rajona tiesas. Visas rajona tiesas ir vienlīdz kompetentas izsniegt apliecību saskaņā ar regulas 5. pantu.

18. pants a)(ii) punkts - iestādes, kurās var atsaukties uz citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu un/vai kuru kompetencē ir izpildīt šādu pasākumu

Citā dalībvalstī izdotie aizsardzības pasākumi ir jāiesniedz Bratislavas III rajona tiesai. Policija un tiesu izpildītāji ir kompetenti īstenot šādus pasākumus.

18. pants a)(iii) punkts - iestādes, kuru kompetencē ir koriģēt aizsardzības pasākumus saskaņā ar 11. panta 1. punktu

Bratislavas III rajona tiesa ir kompetenta veikt aizsardzības pasākumu pielāgošanu saskaņā ar regulas 11. panta 1. punktu.

18. pants a)(iv) punkts - tiesas, kurās saskaņā ar 13. pantu iesniedz pieteikumu par atzīšanas un vajadzības gadījumā izpildes atteikšanu

Pieteikumi par atzīšanas atteikumu vai izpildi jāiesniedz Bratislavas III rajona tiesā.

18. pants b) punkts - valodu vai valodas, kurās veikti tulkojumi ir pieņemami, kā minēts 16. panta 1. punktā

Pieņemamas ir slovāku un čehu valodas.

Lapa atjaunināta: 24/05/2021

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Aizsardzības pasākumu savstarpēja atzīšana civillietās - Somija

17. pants - Publiski pieejama informācija

Somijā Direktīvā 2011/99/ES un Regulā (ES) Nr. 606/2013 minētie aizsardzības pasākumi ir uzskaitīti Likumā par ierobežojošiem rīkojumiem (898/1998).

Likumā paredzēta ierobežojoša rīkojuma izmantošana, lai novērstu noziegumus pret dzīvību, veselību, brīvību vai privātumu, šādu noziegumu draudus vai jebkāda cita veida smagu vardarbību. Ja persona, kura jūtas apdraudēta, un persona, pret kuru ir pieprasīts izdot ierobežojošu rīkojumu, pastāvīgi dzīvo vienā mājoklī, pastāv iespēja izdot ierobežojošu rīkojumu, lai novērstu noziegumu pret dzīvību, veselību vai brīvību vai šāda nozieguma draudus (ierobežojošs rīkojums attiecībā uz ģimenes locekļiem).

Direktīva 2011/99/ES attiecas uz Somijā izdotiem ierobežojošiem rīkojumiem, ja ierobežojošais rīkojums ir ticis izdots sakarā ar noziegumu vai iespējamu noziegumu. Ja ierobežojošais rīkojums nav saistīts ar direktīvā minētu noziegumu, uz to attiecas Regula (ES) Nr. 606/2013.

Kā attiecīgajā spriedumā norādīts sīkāk, persona, uz kuru attiecas ierobežojošs rīkojums, nedrīkst tikties ar aizsargājamo personu vai citādi sazināties vai mēģināt sazināties ar viņu (pamata ierobežojošs rīkojums). Ir aizliegts arī sekot un novērot aizsargājamo personu. Personai, pret kuru ir vērsts ierobežojošs rīkojums attiecībā uz ģimenes locekļiem, ir jāpamet dzīvesvieta, kurā viņš vai viņa pastāvīgi dzīvo kopā ar aizsargājamo personu, un viņš vai viņa nedrīkst tajā atgriezties. Ja ir pamats uzskatīt, ka pamata ierobežojošs rīkojums ir nepietiekams, ierobežojošo rīkojumu var paplašināt. Tādā gadījumā ierobežojošais rīkojums attiecas arī uz atrašanos aizsargājamās personas pastāvīgās dzīvesvietas, brīvdienu rezidences vai darbavietas tuvumā vai jebkuras citas atsevišķi norādītas līdzīgas vietas tuvumā (paplašināts ierobežojošs rīkojums). Taču ierobežojošais pasākums neattiecas uz tādu saziņu, kam ir pamatots iemesls un kas ir acīmredzami nepieciešama. Jebkādas nepieciešamās saziņas kārtību būtu vēlams paredzēt jau lēmumā par ierobežojoša rīkojuma izdošanu.

Ierobežojošu rīkojumu var piemērot ne ilgāk kā uz vienu gadu. Ierobežojošu rīkojumu attiecībā uz ģimenes locekļiem var piemērot ne ilgāk kā uz trim mēnešiem. Ierobežojošais rīkojums stājas spēkā pēc apgabaltiesas lēmuma šādu rīkojumu piemērot. Lēmums ir jāpilda, neraugoties uz apelācijas sūdzības iesniegšanu, ja vien augstāka tiesa, kas izskata lietu, nav lēmusi citādi. Ierobežojošu rīkojumu var atjaunot. Atjaunošanas gadījumā ierobežojošo rīkojumu var piemērot ne ilgāk kā uz diviem gadiem. Ierobežojošu rīkojumu attiecībā uz ģimenes locekļiem var atjaunot ne ilgāk kā uz trim mēnešiem.

Ierobežojoša rīkojuma piemērošanu var pieprasīt ikviens, kam ir pamatots iemesls justies apdraudētam vai aizskartam no citas personas puses. Pieprasījumu var iesniegt arī prokuratūra, policija vai sociālās nodrošināšanas iestāde. Pieprasījumu var iesniegt mutiski vai rakstveidā, izmantojot īpašu veidlapu.

Lietas, kas saistītas ar ierobežojošiem rīkojumiem, izskata apgabaltiesa. Tiesa, kurai ir jurisdikcija, ir tās vietas apgabaltiesa, kur dzīvo persona, kas jāaizsargā, vai kur ierobežojošais rīkojums tiktu galvenokārt piemērots. Ja persona, pret kuru ir pieprasīts izdot ierobežojošu rīkojumu, tiek turēta aizdomās par noziegumu, kas var būt būtisks, izskatot lietu saistībā ar ierobežojošo rīkojumu, arī kompetentā krimināltiesa ir tiesīga lemt par ierobežojošā rīkojuma izdošanu.

Ciktāl tas ir atbilstīgi, tiesvedībā tiesā, izskatot lietas saistībā ar ierobežojošu rīkojumu, piemēro kriminālprocesa noteikumus. Somijas judikatūrā ierobežojošu rīkojumu gandrīz bez izņēmumiem vienmēr piemēro kā neatkarīgu pasākumu atsevišķi no krimināllietas izskatīšanas, lai gan saskaņā ar normatīvajiem aktiem par to var lemt arī saistībā ar kriminālprocesu.

Ierobežojošu rīkojumu var piemērot, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka persona, pret kuru rīkojums tiek pieprasīts, var izdarīt noziegumu pret tās personas dzīvību, veselību, brīvību vai privātumu, kas jūtas apdraudēta, vai nopietni aizskar viņu kādā citā veidā.

Ierobežojošu rīkojumu attiecībā uz ģimenes locekļiem var piemērot, ja, spriežot pēc viņa vai viņas izteiktajiem draudiem un jebkādiem iepriekšējiem nodarījumiem vai cita veida rīcības, pastāv iespēja, ka persona, pret kuru ierobežojošais rīkojums tiek pieprasīts, var izdarīt noziegumu pret tās personas dzīvību, veselību, brīvību vai privātumu, kas jūtas apdraudēta, un ja ierobežojoša rīkojuma piemērošana nav nepamatota, ņemot vērā iespējamā nozieguma smagumu, vienā mājsaimniecībā dzīvojošu personu dzīves apstākļus un citus lietā norādītos faktus.

Izvērtējot priekšnoteikumus ierobežojoša rīkojuma piemērošanai, ir jāpievērš uzmanība iesaistīto personu dzīves apstākļiem, jebkāda iepriekš izdarīta nozieguma vai agresijas izpausmju raksturam un tam, vai tie ir atkārtojušies, kā arī iespējamībai, ka persona, pret kuru tiek pieprasīts piemērot ierobežojošu rīkojumu, turpinās agresiju vai izdarīs noziegumu pret personu, kas jūtas apdraudēta.

Var piemērot arī īslaicīgu ierobežojošu rīkojumu. Par īslaicīga ierobežojoša rīkojuma piemērošanu lemj tā amatpersona, kam ir aresta pilnvaras, vai tiesa. Amatpersonai, kam ir aresta pilnvaras, nekavējoties un ne vēlāk kā trīs dienu laikā ir jāiesniedz savs lēmums izskatīšanai kompetentajā apgabaltiesā.

Puses parasti pašas sedz tiesas izdevumus, kas rodas saistībā ar lietas par ierobežojošu rīkojumu izskatīšanu. Taču, ja ir pamatoti iemesli to darīt, tiesa var piespriest vienai pusei segt visus pamatotos pretējās puses izdevumus par juridiskajiem pakalpojumiem vai daļu no tiem. Tiesas nodeva netiek iekasēta.

Pusēm ir tiesības izmantot advokātu, un tām ir arī tiesības saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, ja ir izpildīti Likuma par juridisko palīdzību (257/2002) nosacījumi.

Tiesai spriedums par ierobežojoša rīkojuma piemērošanu, atcelšanu vai grozīšanu ir nekavējoties jāievada policijas datorsistēmā.

Spriedumu paziņo arī prasības pieteikuma iesniedzējam, personai, kas tiek aizsargāta ar ierobežojošo rīkojumu, un personai, pret kuru ierobežojošais rīkojums ir ticis pieprasīts. Spriedums ir jānodod pārbaudāmā veidā personai, pret kuru ierobežojošais rīkojums ir piemērots, ja vien tas nav paziņots vai izsniegts šīs personas klātbūtnē.

Ierobežojošo rīkojumu piespiedu īstenošanu uzrauga policija.

Ierobežojošo rīkojumu nepildīšana ir sodāma saskaņā ar Kriminālkodeksa (39/1889) 16. nodaļas, 9.a pantu.

18. pants a)(i)punkts - iestādes, kuru kompetencē ir noteikt aizsardzības pasākumus un izdot apliecības saskaņā ar 5. pantu

Iestādes, kuru kompetencē ir izdot rīkojumu par aizsardzības pasākumu piemērošanu

Vispārējās tiesas (apgabaltiesas, apelācijas tiesas un Augstākā tiesa)

Iestādes, kuru kompetencē ir izsniegt 5. pantā minēto apliecību

Vispārējās tiesas (apgabaltiesas, apelācijas tiesas un Augstākā tiesa)

Apliecību izsniedz tā tiesa, kas ir lēmusi par ierobežojošā rīkojuma piemērošanu, uz kuru attiecas regulas piemērošanas joma, un kas ir minēta Likumā par ierobežojošiem rīkojumiem (898/1998).

Apliecību izsniedz saskaņā ar regulas 5.-7. pantu. Par apliecību tiek darīts zināms personai, kas rada risku saskaņā ar regulas 8. pantu un Likuma (227/2015), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās, 5. pantu.

Saite atveras jaunā logāhttps://oikeus.fi/tuomioistuimet/fi/index.html

18. pants a)(ii) punkts - iestādes, kurās var atsaukties uz citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu un/vai kuru kompetencē ir izpildīt šādu pasākumu

Helsinku apgabaltiesa.

Kontaktinformācija: Saite atveras jaunā logāhttp://www.oikeus.fi/karajaoikeudet/helsinginkarajaoikeus/fi/index.html

Aizsardzības pasākumu, par kura piemērošanu rīkojums ir pieņemts citā dalībvalstī, Somijā atzīst saskaņā ar regulas 4. panta 1. punktu bez atsevišķas procedūras, kā noteikts Likuma (227/2015), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās, 4. pantā. Šādu aizsardzības pasākumu reģistrē Likuma par ierobežojošiem rīkojumiem (898/1998) 15. pantā minētajā reģistrā tāpat, it kā tas būtu ierobežojošs rīkojums, kas izdots Somijā.

18. pants a)(iii) punkts - iestādes, kuru kompetencē ir koriģēt aizsardzības pasākumus saskaņā ar 11. panta 1. punktu

Helsinku apgabaltiesa.

Kontaktinformācija: Saite atveras jaunā logāhttp://www.oikeus.fi/karajaoikeudet/helsinginkarajaoikeus/fi/index.html

Aizsardzības pasākuma koriģēšana, kā norādīts regulas 11. pantā, tiek veikta atbilstīgi rakstveida procedūrai, kas noteikta Likuma (227/2015), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās, 3. pantā.

18. pants a)(iv) punkts - tiesas, kurās saskaņā ar 13. pantu iesniedz pieteikumu par atzīšanas un vajadzības gadījumā izpildes atteikšanu

Helsinku apgabaltiesa.

Kontaktinformācija: Saite atveras jaunā logāhttp://www.oikeus.fi/karajaoikeudet/helsinginkarajaoikeus/fi/index.html

Sprieduma atzīšana vai piespiedu izpilde tiek atteikta, kā norādīts regulas 13. pantā, atbilstīgi rakstveida procedūrai, kas noteikta Likuma (227/2015), ar ko īsteno īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās, 3. pantā.

18. pants b) punkts - valodu vai valodas, kurās veikti tulkojumi ir pieņemami, kā minēts 16. panta 1. punktā

Dokumenti tiek pieņemti somu, zviedru un angļu valodā. Var tikt pieņemta arī apliecība citā valodā, ja nav citu šķēršļu tās pieņemšanai.

Lapa atjaunināta: 22/03/2021

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Aizsardzības pasākumu savstarpēja atzīšana civillietās - Zviedrija

18. pants a)(i)punkts - iestādes, kuru kompetencē ir noteikt aizsardzības pasākumus un izdot apliecības saskaņā ar 5. pantu

Zviedrijas tiesībās nav tādu aizsardzības pasākumu civillietās, kādi minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 606/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās. Līdz ar to nav iestādes, kura būtu tiesīga izdot rīkojumu par šādu pasākumu piemērošanu vai izsniegt apliecības saskaņā ar 5. pantu.

18. pants a)(ii) punkts - iestādes, kurās var atsaukties uz citā dalībvalstī noteiktu aizsardzības pasākumu un/vai kuru kompetencē ir izpildīt šādu pasākumu

Citā dalībvalstī izdotu rīkojumu par aizsardzības pasākumu piemērošanu var pieprasīt īstenot tās vietas prokuratūrā (åklagaren), kur pasākums ir jāpiemēro vai ir galvenokārt jāpiemēro.

18. pants a)(iii) punkts - iestādes, kuru kompetencē ir koriģēt aizsardzības pasākumus saskaņā ar 11. panta 1. punktu

Aizsardzības pasākumu koriģēšanu saskaņā ar 11. panta 1. punktu ir kompetenta veikt tās vietas prokuratūra (åklagaren), kur pasākums ir jāpiemēro vai ir galvenokārt jāpiemēro.

18. pants a)(iv) punkts - tiesas, kurās saskaņā ar 13. pantu iesniedz pieteikumu par atzīšanas un vajadzības gadījumā izpildes atteikšanu

Pieteikums par atzīšanas atteikumu saskaņā ar 13. pantu iesniedzams Stokholmas apgabaltiesā (tingsrätt).

18. pants b) punkts - valodu vai valodas, kurās veikti tulkojumi ir pieņemami, kā minēts 16. panta 1. punktā

Zviedru valodā.

Lapa atjaunināta: 30/09/2020

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.