Pārstrādātā regula "Brisele I"

---

65. panta 3. punkts – informācija par to, kā saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem var noteikt regulas 65. panta 2. punktā minēto spriedumu sekas

1) Kā vispārīgi varētu raksturot trešās personas paziņojumu (TPP):

TPP (“litis denuntiatio”) ir oficiāls paziņojums trešajai personai par notiekošu tiesas prāvu. To var apvienot ar aicinājumu šai personai pievienoties procesam. Paziņojuma mērķis ir nodrošināt civiltiesību normās atzītās prasītāja vai atbildētāja tiesības un sekas. Paziņotāja puse (lietas dalībnieks) nodod paziņojumu tiesai, kas pēc tam to nodod trešajai personai, kura var brīvi izvēlēties, vai pievienoties lietai vai nē. Saskaņā ar Slovēnijas tiesību aktiem tiesa nelemj par to, vai puses lūgums sniegt oficiālu paziņojumu trešajai personai ir pamatots. Pat ja trešā persona pievienojas lietai, tā nekļūst par tiesvedības pusi un par tās saistību ar pamata lietas dalībniekiem nevar lemt šajā prāvā. Trešā persona var atbalstīt jebkuru pamata lietas dalībnieku. Ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, šī persona var pievienoties procesam kā persona, kas iestājas lietā. Tādējādi tā var sekmēt uzvaru prāvā un novērst turpmāku (regresa) tiesvedību pret sevi vai uzlabot savu stāvokli turpmākajā tiesvedībā. Trešā persona nevar iesniegt pieprasījumu izbeigt ierosinātu tiesas procesu, pagarināt termiņus vai atlikt tiesas sēdi.

2) Kādas ir spriedumu galvenās sekas personām, kas saņēmušas TPP?

TPP aizsargā paziņotāju pusi no noteiktām prasībām par zaudējumu atlīdzību, ko tā citādi varētu sagaidīt no trešās personas. (Trešā) persona, kurai ar TPP palīdzību ir dota iespēja ietekmēt tiesvedības iznākumu, principā vairs nevar celt prasību par zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz paziņotājas puses tiesvedības trūkumiem. Turklāt, ja vēlāk tiek uzsākta regresa tiesvedība starp paziņotāju pusi un personu, kurai tika paziņots par pamata tiesvedību, šī persona nevar saziņā ar paziņotāju pusi atsaukties uz argumentiem vai faktiem, kas ir pretrunā pamata lietā pieņemtā lēmuma būtiskajiem (faktiskajiem) elementiem.

3) Tomēr pamata lietā veiktajam juridiskajam novērtējumam nav juridiski saistoša spēka.

4) Nav arī juridiski saistoša spēka konstatētajiem faktiem, kurus trešā persona nevarēja apstrīdēt pamata lietā, piemēram, jo puses tos neapstrīdēja.

5) TPP ir sekas neatkarīgi no tā, vai trešā persona pievienojas pamata lietai.

6) TPP neietekmē saikni starp trešo personu un paziņotājas puses pretinieku, izņemot gadījumu, kad trešā persona nolemj pievienoties sava pretinieka pusē.

75. panta a) punkts – Tiesu, kam jāiesniedz sprieduma izpildes atteikuma pieteikums saskaņā ar 36. panta 2. punktu, 45. panta 4. punktu un 47. panta 1. punktu, nosaukumi un kontaktinformācija

- Slovēnijā: rajona tiesa.

75. panta b) punkts – Tiesu, kurās iesniedz pārsūdzību par sprieduma izpildes atteikuma lēmuma piemērošanu saskaņā ar 49. panta 2. punktu, nosaukumi un kontaktinformācija

- Slovēnijā: rajona tiesa.

75. panta c) punkts – Tiesu, kurās iesniedz jebkādu tālāku pārsūdzību saskaņā ar 50. pantu, nosaukumi un kontaktinformācija

- Slovēnijā: Slovēnijas Republikas Augstākā tiesa.

75. panta d) punkts – Valodas, kas ir pieņemamas veidlapu tulkojumiem par spriedumiem, publiskiem aktiem un tiesas izlīgumiem

- Slovēnijā: turpmāk minētās tiesas papildus slovēņu valodai kā oficiālo valodu atzīst arī vienu no nacionālo minoritāšu valodām:

• Koperas rajona tiesa: itāļu;
• Koperas vietējā tiesa: itāļu;
• Pirānas vietējā tiesa: itāļu;
• Lendavas vietējā tiesa: ungāru.

76. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Noteikumi par valsts jurisdikciju, kas minēti 5. panta 2. punktā un 6. panta 2. punktā

- Slovēnijā: Starptautisko privāttiesību un kārtības likuma (Zakon o mednarodnem zasebnem pravu in postopku) 58. pants.

76. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Noteikumi par trešo personu piedalīšanos, kas minēti 65. pantā

- Slovēnijā: Civilprocesa likuma (Zakon o pravdnem postopku) 204. pants, kas reglamentē trešās personas paziņojumu.

76. panta 1. punkta c) apakšpunkts – Konvencijas, kas minētas 69. pantā

• 1954. gada 16. decembrī Vīnē parakstītais Dienvidslāvijas Federatīvās Tautas Republikas un Austrijas Republikas Līgums par tiesisko sadarbību;
• 1960. gada 3. decembrī Romā parakstītā Dienvidslāvijas Federatīvās Tautas Republikas un Itālijas Republikas Konvencija par tiesisko sadarbību civillietās un administratīvās lietās;
• 1959. gada 18. jūnijā Atēnās parakstītais Dienvidslāvijas Federatīvās Tautas Republikas un Grieķijas Karalistes Nolīgums par spriedumu savstarpēju atzīšanu un izpildi;
• 1960. gada 6. februārī Varšavā parakstītā Dienvidslāvijas Federatīvās Tautas Republikas un Polijas Tautas Republikas Konvencija par tiesisko palīdzību civillietās un krimināllietās;
• 1964. gada 20. janvārī Belgradā parakstītais Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas un Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas Līgums par tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās;
• 1984. gada 19. septembrī Nikosijā parakstītais Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas un Kipras Republikas Līgums par tiesisko palīdzību civillietās un krimināllietās;
• 1956. gada 23. martā Sofijā parakstītais Dienvidslāvijas Federatīvās Tautas Republikas un Bulgārijas Tautas Republikas Nolīgums par savstarpēju tiesisko palīdzību;
• 1960. gada 18. oktobrī Belgradā parakstītais Dienvidslāvijas Federatīvās Tautas Republikas un Rumānijas Tautas Republikas Līgums par savstarpēju tiesisko palīdzību, kā arī tā protokols;
• 1968. gada 7. martā Belgradā parakstītais Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas un Ungārijas Tautas Republikas Līgums par savstarpēju tiesisko palīdzību;
• 1994. gada 7. februārī Zagrebā parakstītais Slovēnijas Republikas un Horvātijas Republikas Līgums par tiesisko palīdzību civillietās un krimināllietās;
• 1971. gada 18. maijā Parīzē parakstītā Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas valdības un Francijas Republikas valdības Konvencija par spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās.