Pārstrādātā regula "Brisele I"

65. panta 3. punkts – informācija par to, kā saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem var noteikt regulas 65. panta 2. punktā minēto spriedumu sekas

1) Kā vispārīgi varētu raksturot trešās personas paziņojumu (TPP)?

Saskaņā ar Igaunijas procesuālajām tiesībām trešā persona var piedalīties tiesvedībā vai nu pati ar neatkarīgu iesniegumu, vai kāda no lietas dalībniekiem pusē. Ja strīda risinājums tiesā ir nelabvēlīgs konkrētai tiesvedības pusei, šī puse var iesniegt prasību pret trešo personu, lai atbrīvotu sevi no pienākuma, kas izriet no iespējamā līguma pārkāpuma, pienākuma atlīdzināt zaudējumus vai tiesiskā stāvokļa izlīdzināšanas pienākuma vai, ja tai ir pamats sagaidīt, ka trešā persona pret to iesniegs šādu prasību, tā var līdz brīdim, kamēr būs pabeigta lietas sagatavošana iztiesāšanai vai būs beidzies pieteikumu iesniegšanas termiņš rakstveida procedūrā, iesniegt pieteikumu tiesai, kas izskata lietu, ar lūgumu uzaicināt piedalīties lietā trešo personu. Kad lietas sagatavošana iztiesāšanai ir pabeigta, pieteikumu par trešās personas piedalīšanos tiesvedībā var iesniegt tikai pārējo pušu vai tiesas piekrišanu. Tiesa piekritīs trešās personas iesaistīšanai pēc lietas sagatavošanas iztiesāšanai pabeigšanas tikai tad, ja būs pamatots iemesls, kāpēc pieteikums par trešās personas uzaicināšanu nav iesniegts paredzētajā termiņā, un ja pēc tiesas ieskatiem trešās personas piedalīšanās ir nepieciešama lietas izskatīšanai. Tiesa izsniedz paziņojumu trešajai personai, informē otru pusi par paziņojumu un nosaka termiņu, kurā tās var izteikt viedokli. Ja paziņojums atbilst likumdošanas prasībām un puse pamato nepieciešamību pievienot trešo personu, tiesa piespriež trešo personu iekļaut lietas izskatīšanā. Trešā persona, kas neiesniedz pati savu neatkarīgu iesniegumu, ir tiesvedības puse saskaņā ar Igaunijas procesuālajām tiesībām, ja tā nav neviena no pārējām tiesvedības pusēm (prasītājs vai atbildētājs). Ja izrādās, ka trešā persona ir pievienota tiesvedībai vai iejaukusies tiesvedībā bez pamatojuma, tiesa var likt to izslēgt no tiesvedības. Trešā persona, kas neiesniedz neatkarīgu iesniegumu un tiek pievienota vai iestājas lietā pieteikuma iesniedzēja vai atbildētāja pusē, domājams, atbalsta attiecīgā lietas dalībnieka nostāju, proti, izvirza argumentus šīs puses atbalstam un ir ieinteresēta šīs puses panākumos. Trešā persona, kas neiesniedz neatkarīgu iesniegumu, var veikt visus procesuālos pasākumus, izņemot tos, kurus var veikt tikai pieteikuma iesniedzējs vai atbildētājs; tas ietver lietā pieņemto lēmumu pārsūdzēšanu. Trešās puses pieteikumam, sūdzībai vai procesuālajam aktam procesā ir juridisks spēks tikai tad, ja tas nav pretrunā pieteikuma iesniedzēja vai atbildētāja, kura pusē trešā persona piedalās tiesvedībā, pieteikumam, sūdzībai vai aktam. Iesniedzot sūdzību vai veicot jebkādu citu procesuālu darbību, uz trešo personu attiecas tāds pats termiņš kā uz pieteikuma iesniedzēju vai atbildētāju, kura pusē tā piedalās tiesvedībā, ja vien likumā nav noteikts citādi.

2) Kādas ir spriedumu galvenās sekas personām, kas saņēmušas TPP?

Ja kāda puse iesniedz pieteikumu par trešās personas pievienošanu, bet tiesa šo personu nepievieno procesam vai persona tiek izslēgta no trešās personas procesa, šai personai nolēmums pamata lietā nav juridiski saistošs.

Ja puse iesniedz pieteikumu par personas kā trešās personas pievienošanu un šī persona tiek pievienota procesam kā trešā persona, šī trešā persona attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju vai atbildētāju, no kura puses tā iestājusies vai ir pievienota lietā, nevar procesā, kas seko pamata lietai, paļauties uz apstākli, ka lietā pieņemtā nolēmuma rezolūcija bija nepareiza vai ka apstākļi bija nepareizi noteikti. Ja lietas dalībnieks ierosina tiesvedību pret trešo personu, kas neiesniedz neatkarīgu iesniegumu, un atsaucas uz iepriekšējo procesu, trešā persona var arī izvirzīt iebildumu, ko tā izvirzīja procesā kā trešā persona, un kas ir pretrunā lietas dalībnieka apgalvojumiem. Trešā persona var arī iebilst, ka tā nevarēja iesniegt pieteikumu, iebildumus, pierādījumus vai sūdzību, jo tā iestājās vai tika pievienota lietai pārāk vēlu vai nevarēja tos iesniegt sakarā ar paziņojumiem vai prasībām, ko iesniedza pieteikuma iesniedzējs vai atbildētājs, kura pusē tā piedalījās procesā. Tā var arī iebilst, ka pieteikuma iesniedzējs vai atbildētājs, trešajai personai nezinot, neiesniedza pieteikumu, iebildumus, pierādījumus vai sūdzību tīši vai rupjas neuzmanības dēļ.

3) Vai pamata lietā veiktajam juridiskajam novērtējumam ir juridiski saistošs spēks?

Ja puse ir iesniegusi pieteikumu par trešās personas pievienošanu, bet tiesa šo personu nav pievienojusi procesam vai persona ir izslēgta no trešās personas procesa, pamata lietas nolēmums nav juridiski saistošs, tostarp attiecībā uz juridisko novērtējumu.

4) Vai ir juridiski saistošs spēks konstatētajiem faktiem, kurus trešā persona nevarēja apstrīdēt pamata lietā, piemēram, jo puses tos neapstrīdēja?

Tiesas konstatētie fakti trešajai personai nav juridiski saistoši, ja trešā persona nevarēja tos apstrīdēt, jo citas puses tos neapstrīdēja, vai ja puse, kuras labā trešā persona tika pievienota procesam, nepiekrita trešās personas apstrīdētajiem faktiem.

5) Vai TPP ir sekas neatkarīgi no tā, vai trešā persona ir pievienojusies pamata lietā?

Saskaņā ar Igaunijas procesuālajām tiesībām trešā persona var pievienoties tiesvedībai vai iestāties tiesvedībā pati pēc sava pieteikuma. Tiesa ar rīkojumu lemj par trešās personas pievienošanos tiesvedībai vai iestāšanos tiesvedībā. Puse vai trešā persona var pārsūdzēt tiesas rīkojumu, ar ko atļauj vai noraida trešās personas iestāšanos tiesvedībā, pievieno trešo personu tiesvedībai vai noraida šādu pievienošanu, vai izslēdz trešo personu no tiesvedības. Apgabaltiesas lēmumu par rajona tiesas nolēmuma pārsūdzību nevar pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

6) Vai TPP ietekmē saikni starp trešo personu un paziņotājas puses pretinieku?

Ja puse iesniedz pieteikumu par trešās personas pievienošanu tiesvedībai, bet tiesa nepievieno šo trešo personu tiesvedībai, tas neietekmē attiecības starp pusi, kas iesniedz pieteikumu, un pretējo pusi.

Ja puse iesniedz pieteikumu par trešās personas pievienošanu un šī persona tiek pievienota procesam kā trešā persona, šī trešā persona attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju vai atbildētāju, no kura puses tā iestājusies vai ir pievienota lietā, nevar procesā, kas seko pamata lietai, paļauties uz apstākli, ka lietā pieņemtā nolēmuma rezolūcija bija nepareiza vai ka apstākļi bija nepareizi noteikti.

Trešās personas pievienošanu bez neatkarīga iesnieguma un ar to saistītās sekas reglamentē Civilprocesa kodeksa 214. un 216. pants.

75. panta a) punkts – Tiesu, kam jāiesniedz sprieduma izpildes atteikuma pieteikums saskaņā ar 36. panta 2. punktu, 45. panta 4. punktu un 47. panta 1. punktu, nosaukumi un kontaktinformācija

Rajona tiesas

75. panta b) punkts – Tiesu, kurās iesniedz pārsūdzību par sprieduma izpildes atteikuma lēmuma piemērošanu saskaņā ar 49. panta 2. punktu, nosaukumi un kontaktinformācija

Apgabaltiesas ar tās rajona tiesas starpniecību, kuras nolēmums tiek apstrīdēts apelācijas kārtībā.

75. panta c) punkts – Tiesu, kurās iesniedz jebkādu tālāku pārsūdzību saskaņā ar 50. pantu, nosaukumi un kontaktinformācija

Augstākā tiesa.

75. panta d) punkts – Valodas, kas ir pieņemamas veidlapu tulkojumiem par spriedumiem, publiskiem aktiem un tiesas izlīgumiem

Angļu valoda.

76. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Noteikumi par valsts jurisdikciju, kas minēti 5. panta 2. punktā un 6. panta 2. punktā

Civilprocesa kodeksa 86. pants (jurisdikcija īpašuma atrašanās vietā), ciktāl prasība nav saistīta ar šo personas īpašumu. Civilprocesa kodeksa 100. pants (prasība par standarta noteikumu piemērošanas izbeigšanu), ciktāl prasība jāiesniedz tiesā, kuras teritoriālajā jurisdikcijā ir piemērots standarta termiņš.

76. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Noteikumi par trešo personu piedalīšanos, kas minēti 65. pantā

Civilprocesa kodeksa 212.-216. pants.

76. panta 1. punkta c) apakšpunkts – Konvencijas, kas minētas 69. pantā

• 1992. gada 11. novembrī Tallinā parakstītais Līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām starp Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku;
• 1998. gada 27. novembrī Tallinā parakstītā Igaunijas Republikas un Polijas Republikas Konvencija par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, darbtiesiskajās lietās un krimināllietās.