Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas igauņu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās.
Swipe to change

Kuras valsts tiesības jāpiemēro?

Igaunija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Tiesību avoti

1.1 Valsts tiesību normas

Piemērojamo tiesību aktu aspekti ir galvenokārt reglamentēti Likumā par starptautiskajām privāttiesībām (turpmāk „PILA”). Ar Civilkodeksa likuma vispārīgo daļu tika reglamentēti piemērojamie tiesību akti pirms PILA stāšanās spēkā 2002. gada 1. jūlijā, savukārt tagad PILA piemēro gandrīz visām lietām, uz kurām attiecas Likums par saistību aktiem, Civilkodeksa likuma vispārīgā daļa un PILA īstenošanas likuma 24. pants.

Turklāt jāņem vērā gan tas, ka noteikumi, kuri izriet no piemērojamiem ES tiesību aktiem, ir primāri salīdzinājumā ar valsts tiesību aktiem, gan arī no Igaunijas Republikas Konstitūcijas 123. panta izrietošais princips, saskaņā ar kuru gadījumos, kad Igaunijas likums vai cits tiesību akts ir pretrunā ar Igaunijas Parlamenta ratificētu starptautisku līgumu, piemēro starptautiskā līguma noteikumus. Igaunija ir arī parakstījusi četrus nolīgumus par tiesisko palīdzību ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Latviju un Lietuvu, kuri arī reglamentē piemērojamo tiesību aktu aspektus.

1.2 Daudzpusējas starptautiskās konvencijas

  • Konvencija par likumu kolīzijas normām attiecībā uz testamentārās mantošanas kārtību, kas parakstīta Hāgā 1961. gada 5. oktobrī;
  • Konvencija par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kas parakstīta Romā 1980. gada 19. jūnijā;
  • Konvencija par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem, kas parakstīta Hāgā 1996. gada 19. oktobrī;
  • Protokols par uzturēšanas pienākumiem piemērojamiem tiesību aktiem, kas parakstīts Hāgā 2007. gada 23. novembrī.

Sīkāka informācija pieejama izdevumā Riigi Teataja (oficiālais vēstnesis).

1.3 Svarīgākās divpusējās konvencijas

  • Līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām starp Igaunijas Republiku, Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku, kas parakstīts Tallinā 1992. gada 11. novembrī.
  • Nolīgums starp Igaunijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās, kas parakstīts Maskavā 1993. gada 26. janvārī.
  • Nolīgums starp Igaunijas Republiku un Ukrainu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās un krimināllietās, kas parakstīts Kijevā 1995. gada 15. februārī.
  • Nolīgums starp Igaunijas Republiku un Polijas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, darba likumdošanas lietās un krimināllietās, kas parakstīts Tallinā 1998. gada 27. novembrī.

Sīkāka informācija pieejama izdevumā Riigi Teataja.

2 Kolīziju normu piemērošana

2.1 Vai tiesnesim ir pienākums pēc savas iniciatīvas piemērot kolīziju normas?

Ja likumā, starptautiskā nolīgumā vai darījumā ir noteikta prasība piemērot ārvalstu tiesību aktus, tiesa prasību izpildīs neatkarīgi no tā, vai tas ir pieprasīts. Tas nozīmē, ka tiesas pienākums piemērot ārvalstu tiesību aktus nav atkarīgs no tā, vai kāda puse to ir pieprasījusi (PILA 2. panta 1. punkts).

Dažās civillietās, kad puses ir tiesīgas vienoties par to, kādus tiesību aktus tās izvēlas piemērot, Igaunijas tiesa ir piemērojusi Igaunijas, nevis ārvalstu tiesību aktus, jo puses skaidri atteikušās no tiesībām izvēlēties ārvalstu tiesību aktus.

2.2 Atgriezeniskā norāde

Ja PILA ir noteikta prasība piemērot ārvalstu tiesību aktus (transmisija), piemēro attiecīgās valsts starptautisko privāttiesību noteikumus. Ja saskaņā ar šādiem noteikumiem jāpiemēro Igaunijas tiesību akti (remisija), piemēro Igaunijas materiālo tiesību normas (PILA 6. panta 1. punkts).

Tādējādi, ja ārvalstu tiesību aktos ir atsauce uz Igaunijas tiesību aktiem, piemēro Igaunijas materiālo tiesību normas.

2.3 Piesaistes kritērija izmaiņas

Lietu tiesību rašanās vai izbeigšanās tiek noteikta, pamatojoties uz tās valsts tiesību aktiem, kurā atradās īpašums lietu tiesību rašanās vai izbeigšanās laikā (PILA 18. panta 1. punkts). Tādēļ, ja īpašuma atrašanās vieta mainās pēc lietu tiesību rašanās vai izbeigšanās, mainās arī piemērojamie tiesību akti. Fiziskās personas tiesībspējai un rīcībspējai piemēro personas dzīvesvietas valsts tiesību aktus (PILA 12. panta 1. punkts). Tādēļ, ja mainās personas dzīvesvietas valsts, mainās arī personas tiesībspējai un rīcībspējai piemērojamie tiesību akti. Tomēr saskaņā ar PILA dzīvesvietas maiņa neierobežo jau iegūtu rīcībspēju (PILA 12. panta 2. punkts).

2.4 Izņēmumi kolīziju normu piemērošanā

Ārvalstu likumus nepiemēro, ja tādējādi rodas acīm redzama pretruna ar Igaunijas tiesību aktos noteiktajiem būtiskajiem principiem (sabiedrisko kārtību). Šādos gadījumos piemēro Igaunijas tiesību aktus (PILA 7. pants).

Tas, vai ārvalstu tiesību aktos ir noteikta tiesību norma, kuras nav Igaunijas tiesību aktos, šādos gadījumos nav izšķirīgi, jo saskaņā ar sabiedriskās kārtības klauzulu piemēro Igaunijas tiesību aktus, nevis ārvalstu tiesību aktus, ja ārvalstu tiesību aktu piemērošanas rezultātā veidotos nepārprotama pretruna ar Igaunijas tiesību aktos noteiktajiem būtiskajiem principiem.

Tiesību aktos, ko piemēro līgumsaistībām, arī ir noteikts, ka PILA attiecīgās nodaļas noteikumi nekavē piemērot nepieciešamos Igaunijas tiesību aktu noteikumus neatkarīgi no tā, kuras valsts tiesību akti reglamentē līgumus (PILA 31. pants). PILA 32. panta 3. punktā arī ir norādīts, ka tas, ka līguma reglamentēšanai puses izvēlējušās ārvalstu tiesību aktus, neatkarīgi no tā, vai tās arī izvēlējušās citas valsts jurisdikciju vai nē, nekavē piemērot attiecīgās valsts tiesību normas, ja izvēles izdarīšanas laikā visi būtiskie līguma elementi ir saistīti tikai ar vienu valsti, un līgums nevar atkāpties no ārvalstu tiesību aktiem (imperatīva norma).

2.5 Ārvalstu tiesību pārbaude

Kaut gan noteikumos ir vispārējs princips, ka tiesa piemēro ārvalstu tiesību aktus, ja šāda prasība ir noteikta likumā, starptautiskā nolīgumā vai darījumā, neatkarīgi no tā, vai tas ir pieprasīts vai nē (PILA 2. panta 1. punkts), iestādes un tiesa var pieprasīt pušu vai valdības iestāžu palīdzību, lai noteiktu, kuri ārvalstu tiesību akti jāpiemēro.

Lai gan puses var iesniegt dokumentus tiesai ārvalstu tiesību aktu satura noteikšanai, tiesai netiek piemērota prasība ievērot šādus dokumentus (PILA 4. panta 2. punkts). Tiesai arī ir tiesības pieprasīt Igaunijas Republikas Tieslietu ministrijas vai Ārlietu ministrijas palīdzību un piesaistīt ekspertus (PILA 4. panta 3. punkts).

Civillietā pusēm ir noteikta prasība sniegt pierādījumus tikai par tiesību aktiem, kas ir spēkā ārpus Igaunijas Republikas, starptautiskiem tiesību aktiem vai starptautiskām paražu tiesībām, ja tiesai nav zināmi šādi tiesību akti atbilstīgi Civilprocesa kodeksa 234. pantam. Tiesa var izmantot arī citus informācijas avotus un veikt citas darbības tiesību aktu satura noteikšanai, kā norādīts iepriekšējā rindkopā saistībā ar PILA 4. pantu.

Tiesas tiesības pieprasīt informāciju piemērojamo tiesību aktu satura noteikšanai pamatojas uz sacīkstes principu civilprocesā. Šis princips ir galvenokārt skaidrots Civilprocesa kodeksa 5. panta 1. un 2. punktā, un tas nosaka, ka procedūra lietas ietvaros tiek īstenota, pamatojoties uz pušu sniegtiem faktiem un apgalvojumiem saistībā ar prasījumu, un pusēm ir vienlīdzīgas tiesības un iespējas pamatot savu prasījumu un noraidīt vai apstrīdēt pretējās puses apgalvoto. Šim nolūkam katra puse var izvēlēties, kādus faktus tā iesniedz prasījuma pamatošanai un ar kādiem pierādījumiem pamato faktus.

Tiesību aktos ir arī pieļauts izņēmums, saskaņā ar kuru Igaunijas tiesību aktus piemēro tad, ja, neraugoties uz visiem centieniem, saprātīgā laikposmā nav iespējams noteikt ārvalstu tiesību aktu saturu (PILA 4. panta 4. punkts).

3 Kolīziju normas

3.1 Līgumsaistības un tiesību akti

PILA Igaunijā reglamentē gan citus starptautisko privāttiesību aspektus, gan tiesību aktus, kuri reglamentē līgumus, ja vien starptautiskajos tiesību aktos nav noteikts citādi. Līgumus reglamentējošus tiesību aktus var noteikt, pamatojoties uz nolīgumu starp pusēm vai, ja PILA nedod pusēm tiesības izvēlēties piemērojamos tiesību aktus, pamatojoties uz piemērojamiem tiesību aktiem, kurus nosaka, izmantojot zināmus kritērijus.

PILA ļauj pusēm vienoties, kādus tiesību aktus izvēlēties, ar nosacījumu, ka līgumus reglamentē tādas valsts tiesību akti, par kuru puses ir vienojušās; PILA arī nosaka, ka puses var izvēlēties tiesību aktus, kuri reglamentē visu līgumu vai kādu tā daļu, ja līgumu var šādi sadalīt (PILA 32. panta 1. un 2. punkts). Tomēr tas, ka, parakstot nolīgumu, puses vienojas izvēlēties tiesību aktus, nekavē piemērot izvēlēto tiesību aktu imperatīvās normas. PILA 32. panta 3. punktā arī ir norādīts, ka tas, ka līguma reglamentēšanai puses izvēlējušās ārvalstu tiesību aktus, neatkarīgi no tā, vai tās arī izvēlējušās citas valsts jurisdikciju vai nē, nekavē piemērot attiecīgās valsts tiesību normas, ja izvēles izdarīšanas laikā visi būtiskie līguma elementi ir saistīti tikai ar vienu valsti, un līgums nevar atkāpties no ārvalstu tiesību aktiem (imperatīva norma).

Ja puses nav izvēlējušās, kuri tiesību akti reglamentēs līgumu, līgumu reglamentē tās valsts tiesību akti, ar kuru līgums ir visciešāk saistīts. Ja līgumu var sadalīt un kāda tā daļa ir neatkarīgi ciešāk saistīta ar citu valsti, šo daļu var reglamentēt attiecīgās valsts tiesību akti (PILA 33. panta 1. punkts).

Lai noteiktu valsti, ar kuru līgums ir visciešāk saistīts, PILA nosaka, ka līgums tiek uzskatīts par visciešāk saistītu ar valsti, kurā pusei, kas veiks līgumam raksturīgo saistību izpildi līguma slēgšanas laikā, ir dzīvesvieta vai, ja šādai personai ir pārvaldes struktūra, tās atrašanās vieta. Ja līgums tiek slēgts tās puses komercdarbības vai profesijas ietvaros, kura veiks līgumam raksturīgo saistību izpildi, uzskata, ka līgums ir visciešāk saistīts ar valsti, kurā atrodas attiecīgās personas galvenā uzņēmējdarbības veikšanas vieta. Ja saskaņā ar līgumu tam raksturīgo saistību izpildei jānotiek uzņēmējdarbības veikšanas vietā, kas nav galvenā uzņēmējdarbības veikšanas vieta, uzskata, ka līgums ir visciešāk saistīts ar valsti, kurā atrodas šāda cita uzņēmējdarbības veikšanas vieta (PILA 33. panta 2. punkts).

Saistībā ar nekustamo īpašumu un pārvadājumu līgumiem pastāv noteikumi, kas pieļauj atkāpi no vispārējā noteikuma par līguma izpildes vietu. Ja līguma priekšmets ir tiesības uz nekustamo īpašumu vai tiesības izmantot nekustamo īpašumu, uzskata, ka līgums ir visciešāk saistīts ar valsti, kurā atrodas nekustamais īpašums, un pārvadājuma līgums ir visciešāk saistīts ar valsti, kurā atrodas pārvadātāja galvenā uzņēmējdarbības veikšanas vieta līguma slēgšanas laikā. Valsts var būt uzņēmējdarbības veikšanas vieta, ja šajā valstī atrodas vai nu izvešanas vieta, galamērķis, preču pārvadājuma līguma gadījumā — nosūtītāja galvenā uzņēmējdarbības veikšanas vieta vai arī vieta, kurā preces tiek iekrautas vai izkrautas (PILA 33. panta 4. un 5. punkts).

Īpašus noteikumus piemēro patērētāju, darba un apdrošināšanas līgumiem (PILA 34.–47. pants).

3.2 Ārpuslīgumiskās saistības

Igaunijas tiesību aktos ir noteikti dažādi pamatojumi, kas ir spēkā, izvēloties tiesību aktus, atkarībā no attiecīgo ārpuslīgumisko saistību rakstura.

Prasījumiem saistībā ar nelikumīgu iedzīvošanos, kas izriet no saistību izpildes, piemēro tādus valsts tiesību aktus, kuri reglamentē faktiskās vai prezumētās tiesiskās attiecības, uz kuru pamata saistības tiek pildītas, un prasījumiem saistībā ar nelikumīgu iedzīvošanos, kas izriet no citas personas tiesību pārkāpšanas, piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā pārkāpums ir izdarīts. Citos gadījumos prasījumiem, kas izriet no nelikumīgas iedzīvošanās, piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā notikusi nelikumīgā iedzīvošanās (PILA 48.1 panta 1.–3. punkts).

Prasījumiem, kas izriet no negotiorum gestio, piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā negotiorum gestor īsteno aktu, un prasījumiem, kas izriet no citas personas saistību izpildes, piemēro tiesību aktus, kuri reglamentē šādas saistības (PILA 49. panta 1.–2. punkts).

Saskaņā ar vispārēju noteikumu prasījumiem, kas izriet no nelikumīga kaitējuma nodarīšanas, piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā veikts vai noticis prasījuma pamatā esošais akts vai notikums. Ja sekas nav redzamas valstī, kurā veikts vai noticis prasījuma pamatā esošais akts vai notikums, pēc cietušās puses pieprasījuma piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā radušās akta vai notikuma sekas (PILA 50. panta 1.–2. punkts). Tomēr kompensācijai par nelikumīga kaitējuma nodarīšanu piemēro ierobežojumu. Ja prasījumam, kas izriet no nelikumīga kaitējuma nodarīšanas, piemēro ārvalstu tiesību aktus, kompensācija, par kuru rīkojumu izdod Igaunijā, nedrīkst ievērojami pārsniegt kompensāciju, kas noteikta Igaunijas tiesību aktos par līdzīgu kaitējumu (PILA 52. pants).

Saskaņā ar PILA puses drīkst vienoties par Igaunijas tiesību aktu piemērošanu pēc tam, kad ir bijis notikums vai ir veikts akts, no kura izrietēja ārpuslīgumiskās saistības. Tiesību aktu izvēle neietekmē trešo personu tiesības (PILA 54. pants).

3.3 Personas statuss, tā aspekti saistībā ar civilstāvokli (vārds, dzīvesvieta, rīcībspēja)

Igaunijas tiesību aktos nav skaidru noteikumu par personvārdiem piemērojamiem tiesību aktiem.

Igaunijas tiesību aktus piemēro, lai noteiktu fiziskās personas dzīvesvietu (PILA 10. pants). Fiziskās personas valstspiederību nosaka atbilstīgi tās valsts tiesību aktiem, par kuras valstspiederību tiks pieņemts lēmums; ja fiziskajai personai ir vairākas valstspiederības, piemēro tās valsts valstspiederību, ar kuru personai ir visciešākās saites, un bezvalstniekam, personai, kuras valstspiederību nevar noteikt, vai bēglim piemēro dzīvesvietu, nevis valstspiederību (PILA 11. panta 1.–3. punkts).

Fiziskās personas tiesībspējai un rīcībspējai piemēro dzīvesvietas valsts tiesību aktus, bet dzīvesvietas maiņa neierobežo jau iegūtu rīcībspēju (PILA 12. panta 1.–2. punkts).

Īpaši noteikumi paredz, kādos gadījumos var pieprasīt personu atzīt par rīcībnespējīgu, tomēr šo noteikumu nepiemēro darījumiem, kas izriet no ģimenes tiesībām vai mantojuma tiesībām, un darījumiem saistībā ar citās valstīs esošu nekustamo īpašumu (PILA 12. panta 4. punkts). Tomēr saskaņā ar vispārēju noteikumu, ja darījumu veic persona, kas nav rīcībspējīga vai kuras rīcībspēja ir ierobežota atbilstīgi tās dzīvesvietas valsts tiesību aktiem, šādu personu nevar atzīt par rīcībnespējīgu, ja saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā darījums tiek veikts, attiecīgā persona ir rīcībspējīga. Vispārējo noteikumu nepiemēro, ja otra puse apzinājās vai tai būtu vajadzējis apzināties, ka persona nav rīcībspējīga (PILA 12. panta 3. punkts).

3.4 Tiesisko attiecību noteikšana starp vecākiem un bērniem, ieskaitot adopciju

3.4.1 Tiesisko attiecību noteikšana starp vecākiem un bērniem

Ģimenes tiesiskajām attiecībām starp vecākiem un bērniem piemēro bērna dzīvesvietas valsts tiesību aktus (PILA 65. pants). Vecāku un bērnu savstarpējās tiesības un pienākumi izriet no bērnu izcelšanās, ko nosaka atbilstīgi tiesību aktos noteiktajai procedūrai, un attiecībā uz izcelšanos nav skaidru noteikumu par to, kādi tiesību akti jāpiemēro.

Izcelšanos nosaka vai apstrīd atbilstīgi tās valsts tiesību aktiem, kurā ir bērna dzīvesvieta tā dzimšanas laikā, tomēr īpašos gadījumos izcelšanos nosaka vai apstrīd atbilstīgi tās valsts tiesību aktiem, kurā ir vecāku dzīvesvieta vai bērna dzīvesvieta apstrīdēšanas laikā (PILA 62. pants).

3.4.2 Adopcija

Adopcijai piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā ir adoptētāja dzīvesvieta. Adopcijai, ko veic laulātie, piemēro tiesību aktus, kas reglamentē laulības vispārējās tiesiskās sekas adopcijas veikšanas laikā (PILA 63. panta 1. punkts). Tas nozīmē, ka adopcijai, ko veic laulātie, piemēro galvenokārt tās valsts tiesību aktus, kurā ir laulāto kopīgā dzīvesvieta (PILA 57. panta 1. punkts), tomēr PILA nosaka arī vairākus alternatīvus pamatojumus, izvēloties tiesību aktus gadījumos, kad laulātajiem nav kopīgas dzīvesvietas valsts (PILA 57. panta 2.–4. punkts).

Ja bērna adoptēšanai bērna dzīvesvietas valsts tiesību aktos ir noteikta prasība saņemt bērna piekrišanu vai citas tādas personas piekrišanu, kurai ar bērnu ir ģimenes tiesiskās attiecības, piekrišanai piemēro attiecīgās valsts tiesību aktus (PILA 63. panta 2. punkts).

Ja adopcijai piemēro ārvalstu tiesību aktus vai bērns tiek adoptēts, pamatojoties uz citas valsts tiesas spriedumu, PILA ir atsevišķi noteikts, ka šādai adopcijai Igaunijā ir tāda pati ietekme kā valstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem bērns ir adoptēts (PILA 64. pants). Jāuzsver arī tas, ka, adoptējot bērnu, kura dzīvesvieta ir Igaunijā, jāizpilda arī visi citi no Igaunijas tiesību aktiem izrietošie adopcijas nosacījumi, kā to nosaka bērna vai laulāto dzīvesvietas valsts tiesību akti (PILA 63. panta 3. punkts).

3.5 Laulība, pāru kopdzīve bez laulības, partnerattiecības, laulības šķiršana, laulāto atšķiršana, uzturēšanas saistības

3.5.1 Laulība

Laulības vispārējās tiesiskās sekas galvenokārt tiek noteiktas atbilstīgi laulāto kopīgās dzīvesvietas valsts tiesību aktiem (PILA 57. panta 1. punkts), tomēr PILA arī uzskaitīti vairāki alternatīvi pamatojumi, kas ir spēkā, izvēloties piemērojamos tiesību aktus gadījumos, kad laulātajiem nav kopīgas dzīvesvietas valsts: vienāda valstspiederība, pēdējā kopīgā dzīvesvietas valsts, ja viens laulātais arvien dzīvo attiecīgajā valstī, vai, ja nepastāv neviens no iepriekš minētajiem, tās valsts tiesību akti, ar kuru laulātie ir citādi cieši saistīti (PILA 57. panta 2.–4. punkts).

Igaunijas tiesību aktus piemēro laulību procedūrai Igaunijā. Citā valstī noslēgta laulība tiek uzskatīta par spēkā esošu Igaunijā, ja tā tikusi noslēgta atbilstīgi procedūrai, kas noteikta tās valsts tiesību aktos, kurā laulības notikušas, un atbilst būtiskajiem priekšnoteikumiem laulības noslēgšanai, kā noteikts abu laulāto dzīvesvietas valstu tiesību aktos (PILA 55. panta 1.–2. punkts).

Vispārējs noteikums paredz, ka priekšnoteikumi un šķēršļi laulības noslēgšanai un no laulības izrietošās sekas tiek reglamentētas potenciālo laulāto dzīvesvietas valsts tiesību aktos (PILA 56. panta 1. punkts). Potenciālā laulātā iepriekšējā laulība nav šķērslis jaunai laulībai, ja iepriekšējā laulība ir šķirta ar lēmumu, kas ir pieņemts vai atzīts Igaunijā, pat ja šāds lēmums neatbilst potenciālo laulāto dzīvesvietas valsts tiesību aktiem (PILA 56. panta 3. punkts).

Saistībā ar tiesību aktiem, kuri reglamentē priekšnoteikumus laulības noslēgšanai, Igaunijas valstspiederīgajiem piemēro īpašu noteikumu, saskaņā ar kuru, ja Igaunijas valstspiederīgais neatbilst priekšnoteikumiem laulības noslēgšanai atbilstīgi savas dzīvesvietas valsts tiesību aktiem, piemēro Igaunijas tiesību aktus, ja persona atbilst priekšnoteikumiem laulības noslēgšanai atbilstīgi Igaunijas tiesību aktiem (PILA 56. panta 2. punkts).

3.5.2 Pāru kopdzīve bez laulības un partnerattiecības

Igaunijas tiesību aktos nav noteikumu par nereģistrētām partnerattiecībām vai partnerattiecībām. PILA noteikumus par līdzīgām tiesiskām attiecībām izmanto arī piemērojamo tiesību aktu noteikšanai. Atkarībā no nereģistrēto partnerattiecību vai partnerattiecību rakstura var būt piemēroti noteikumi, kas reglamentē līgumsaistības vai ģimenes tiesiskās attiecības.

3.5.3 Laulības šķiršana un laulāto atšķiršana

Laulība tiek šķirta atbilstīgi tiesību aktiem, kas reglamentē laulības vispārējās tiesiskās sekas un ir piemērojami laulības šķiršanas procedūras sākšanas laikā (PILA 60. panta 1. punkts un 57. pants). Tas nozīmē, ka laulības šķiršanu pirmkārt reglamentē laulāto kopīgās dzīvesvietas valsts tiesību akti (PILA 57. panta 1. punkts), bet PILA arī nosaka vairākus alternatīvus pamatojumus piemērojamo tiesību aktu izvēlei gadījumos, kad laulātajiem nav kopīgas dzīvesvietas valsts: vienāda valstspiederība, pēdējā kopīgā dzīvesvietas valsts, ja viens laulātais arvien dzīvo attiecīgajā valstī, vai, ja nepastāv neviens no iepriekš minētajiem, tās valsts tiesību akti, ar kuru laulātie ir citādi cieši saistīti (PILA 57. panta 2.–4. punkts).

Izņēmuma kārtā var piemērot Igaunijas, nevis ārvalstu tiesību aktus, ja laulības šķiršana nav atļauta atbilstīgi tiesību aktiem, kuri reglamentē laulības vispārējās tiesiskās sekas (PILA 57. pants), vai ir atļauta tikai tad, ja tiek ievēroti ļoti stingri nosacījumi. Šo izņēmumu piemēro, ja viens laulātais dzīvo Igaunijā vai ir Igaunijas valstspiederīgais vai arī dzīvoja Igaunijā vai bija Igaunijas valstspiederīgais laulības noslēgšanas laikā (PILA 60. panta 1.–2. punkts).

3.5.4 Uzturēšanas saistības

Igaunijā nav starptautisko privāttiesību noteikumu, kas tiek piemēroti uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumam, kas izriet no ģimenes attiecībām, un tiek sniegtas atsauces uz attiecīgajiem starptautiskajiem tiesību aktiem.

3.6 Laulāto mantiskās attiecības

Laulātie var izvēlēties, kādi tiesību akti tiks piemēroti laulāto mantiskajām attiecībām saistībā ar īpašumtiesībām. Tādēļ, ja laulātie ir izvēlējušies piemērojamos tiesību aktus, tie tiks piemēroti. Tomēr laulātie nevar brīvi izvēlēties ikvienas valsts tiesību aktus. Viņi var izvēlēties vai nu savas dzīvesvietas valsts tiesību aktus, vai arī tās valsts tiesību aktus, kuras valstspiederīgais ir viens laulātais. Ja laulātajam ir vairākas valstspiederības, var izvēlēties ikvienas šādas valsts tiesību aktus (PILA 58. panta 1. punkts).

Igaunijā piemērojamos tiesību aktus var izvēlēties atbilstīgi obligātām oficiālām prasībām. Izvēli par labu tiesību aktiem, kas tiks piemēroti laulāto mantiskajām attiecībām, apstiprina notariāli. Ja Igaunijā netiek izvēlēti tiesību akti, izvēle par labu tiesību aktiem oficiāli ir spēkā tad, ja tiek nodrošināta atbilstība oficiālajām prasībām saistībā ar laulāto mantisko attiecību līgumu, kā noteikts izvēlētajos tiesību aktos (PILA 58. panta 2. punkts).

Ja laulātie nav izvēlējušies piemērojamos tiesību aktus, laulāto mantiskajām attiecībām piemēro tiesību aktus, kas reglamentē laulības vispārējās tiesiskās sekas laulības noslēgšanas laikā (PILA 58. panta 3. punkts un 57. pants). Laulības vispārējās tiesiskās sekas pirmkārt tiek reglamentētas laulāto kopīgās dzīvesvietas valsts tiesību aktos (PILA 57. panta 1. punkts), bet, ja tādas nav, tad tās valsts tiesību aktos, kuras valstspiederīgie ir abi laulātie, laulāto pēdējās kopīgās dzīvesvietas valsts tiesību aktos, ja viens laulātais joprojām dzīvo attiecīgajā valstī, vai, ja nepastāv neviens no minētajiem, tad tās valsts tiesību aktos, ar kuru laulātie ir visciešāk saistīti (PILA 57. panta 2.–4. punkts).

3.7 Testamenti un mantojums

Mantojuma tiesības tiek reglamentētas tās valsts tiesību aktos, kurā bijusi testatora pēdējā dzīvesvieta. Piemērojamos tiesību aktos jo īpaši noteikts 1) testamentārā darījuma veids un ietekme, 2) mantotspēja un mantojuma atraušana, 3) mantojuma apmērs, 4) mantinieki un to savstarpējās attiecības, un 5) atbildība par testatora parādiem (PILA 24. un 26. pants).

3.8 Nekustamais īpašums

Lietu tiesību rašanās vai izbeigšanās tiek noteikta, pamatojoties uz tās valsts tiesību aktiem, kurā atradās īpašums tiesību rašanās vai izbeigšanās laikā. Tiek noteikts ierobežojums: lietu tiesības nedrīkst īstenot, ja tādējādi rodas pretruna ar īpašuma lex situs būtiskajiem principiem (PILA 18. panta 1. un 2. punkts).

3.9 Maksātnespēja

Igaunijas tiesību aktus piemēro maksātnespējas procedūrām, kas tiek veiktas Igaunijā. Juridiskais pamats ir Likums par bankrotu, saskaņā ar kuru Civilprocesa kodeksa noteikumus piemēro bankrota procedūrai, ja vien PILA nav noteikts citādi (PILA 3. panta 2. punkts); saskaņā ar Civilprocesa kodeksu tiesa veic procedūru lietā, pamatojoties uz Igaunijas Civilprocesa likumu (kodeksa 8. panta 1. punkts).

Lapa atjaunināta: 06/04/2018

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.