Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas franču versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās.
Swipe to change

Kuras valsts tiesības jāpiemēro?

Beļģija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Tiesību avoti

1.1 Valsts tiesību normas

Beļģijas likumu saistošie avoti ir normatīvie akti, vispārējie tiesību principi un paražu tiesības. Normatīvos aktus ievieš valsts iestāde, vispārējie tiesību principi ir juridiski saistoši, jo sabiedrība zina to juridisko vērtību; paražu tiesības veido nerakstīta lietošana un vispārpieņemta prakse.

Beļģijā tiesām nav pienākuma ņemt vērā precedentu: judikatūrai no akadēmiskā viedokļa ir ietekme, bet tā nav saistoša. Tiesas spriedumi ir spēkā tikai starp lietas pusēm, un tie nav saistoši citiem tiesnešiem, kuri iztiesā līdzīgus gadījumus. Izņemot Konstitucionālo tiesu (Cour constitutionnelle/Grondwettelijk Hof), neviena tiesa nedrīkst pieprasīt citām tiesām, lai tās sekotu to precedentam. Pat ar Kasācijas tiesas (Cour de cassation/Hof van Cassatie) spriedumu, kurš var atcelt zemākas tiesas spriedumu un atgriezt to atkārtotai izskatīšanai, netiek dotas norādes, kas uzliek tiesai par pienākumu izskatīt lietu no jauna. Tikai tad, ja Kasācijas tiesa izdod spriedumu otrreiz tajā pašā lietā, šī sprieduma saturs kļūst saistošs tiesai, kurai ir jāpieņem galīgais spriedums.

1.2 Daudzpusējas starptautiskās konvencijas

Lūdzu ņemt vērā, ka Federālajam valsts ārlietu dienestam ir datubāze, kurā var gūt pārskatu par divpusējām un daudzpusējām konvencijām, sākot ar 1987. gadu:

https://diplomatie.belgium.be/fr/traites

https://diplomatie.belgium.be/nl/Verdragen

https://diplomatie.belgium.be/de/vertrage

https://diplomatie.belgium.be/en/treaties

Daudzo Beļģijā spēkā esošo konvenciju teksts tiek publicēts Beļģijas oficiālajā vēstnesī (Moniteur belge/Belgisch Staatsblad), kurš kopš 1997. gada ir pieejams elektroniskā formātā: http://justice.belgium.be

Turklāt daudzu konvenciju teksts ir atrodamas tajā pašā tīmekļa vietnē, pat ja tās tika noslēgtas pirms 1997. gada, zem virsraksta ‘Législation consolidée’/‘Geconsolideerde Wetgeving’ (2 800 izdevumi 2004. gada 1. augustā).

Beļģija principā ir suverēna valsts, kurai pieder augstākā vara pār tās tiesu jurisdikcijām pakļautajām personām. Tomēr, ņemot vērā pieaugošo sabiedrības internacionalizāciju, Beļģijā aizvien vairāk kļūst saistoši starpvalstu un starptautisku organizāciju un institūciju izdotie noteikumi. Beļģijas normatīvos aktus jo īpaši ir ietekmējusi Eiropas Savienība (ES), Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) un Eiropas Padome, ieviešot līgumus un regulas (kuras var piemērot gan tieši, gan netieši) un nosakot direktīvas un tiesiskās harmonizācijas procesus, lai šo organizāciju dalībvalstis pielīdzinātu savas iekšējās tiesiskās sistēmas.

Cilvēktiesību konvencijas, kuras tiešā veidā piemēro Beļģijā, ir Eiropas Cilvēktiesību konvencija un Eiropas Sociālā harta, kuras ieviesa Eiropas Padome. Atbilstošie dokumenti Apvienoto Nāciju Organizācijas līmenī ir attiecīgi Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām.

Kā starpvalstu organizācija Eiropas Savienība (ES) ievērojami ietekmē tās dalībvalstis, tostarp Beļģiju. ES galvenie juridiskie instrumenti ir regulas, kuras piemēro tieši, un direktīvas, kuras dalībvalstis transponē pašas.

Neskaitāmas institūcijas un organizācijas aktīvi darbojas, lai attīstītu dažādas jurisprudences nozares kā starptautiskās privāttiesības, starptautiskās krimināltiesības un starptautiskās tirdzniecības un ekonomiskās tiesības. Dažas no tām: Apvienoto Nāciju Organizācija, Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisija, Hāgas Starptautisko privāttiesību konference, Starptautiskais Privāttiesību unifikācijas institūts, Eiropas Padome, Eiropas Savienība un Eiropas Kopiena, Starptautiskā Civilstāvokļa komisija, Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO), Starptautiskā Gaisa transporta asociācija, Beniluksa Savienība u.c.

1.3 Svarīgākās divpusējās konvencijas

Gan federālās iestādes, gan Beļģijas reģionu iestādes drīkst noslēgt divpusējas konvencijas ar citām valstīm vai pasaules reģioniem atkarībā no tā, vai līguma‑priekšmets ietilpst to pilnvaru ietvaros. Lielākā daļa šo konvenciju ir noslēgta ar kaimiņvalstīm vai valstīm, ar kurām Beļģiju saista ciešas vai svarīgas komerciāla rakstura attiecības.

2 Kolīziju normu piemērošana

2004. gada 16. jūlija likums, ar kuru nosaka Starptautisko privāttiesību kodeksu, tika publicēts oficiālajā vēstnesī 2004. gada 27. jūlijā (http://justice.belgium.be). Ar to var iepazīties iepriekšminētajā tīmekļa vietnē, zem virsraksta ‘Législation consolidée’/‘Geconsolideerde Wetgeving’.

Šajā faktu lapā ir izskaidroti Starptautisko privāttiesību kodeksa noteikumi. Kodeksa noteikumi, kas attiecas gan uz starptautisko jurisdikciju, gan ārvalstu tiesu spriedumu un autentisko instrumentu izpildi, tiek piemēroti tiesas prāvām, kuras tika ierosinātas pēc Likums stāšanās spēkā, un tiesu spriedumiem un autentiskajiem instrumentiem, kas tiek izdoti pēc Likuma stāšanās spēkā. Agrāk uzsāktas lietas, kas neietilpst pārejas uz Kodeksu noteikumos, nosaka daudz dažādi tiesību akti un ievērojams daudzums judikatūras‑, kā arī akadēmiskie raksti. Var noderēt šādas tīmekļa vietnes:

- https://www.law.kuleuven.be/ipr/en

- https://www.ipr.be/

-https://www.dipr.be/

Kodeksu piemēro tikai tik lielā mērā, cik lietu nenosaka starptautiskās konvencijas, Eiropas Savienības tiesību akti vai speciālā likumdošana.

2.1 Vai tiesnesim ir pienākums pēc savas iniciatīvas piemērot kolīziju normas?

Beļģijas tiesneši nepiemēro tikai Beļģijas tiesību aktus. Viņiem bieži jāpieņem spriedums, pamatojoties uz ārvalstu tiesību aktiem.

Beļģijas starptautiskajās privāttiesībās ir noteikts, ka ārvalstu tiesību aktus piemēro, pamatojoties uz to interpretāciju, kas ir pieņemta konkrētajā valstī; ja tiesa nevar pati noteikt ārvalstu tiesību aktu saturu, tā var lūgt pušu sadarbību. Ja ir acīmredzams, ka tiesa nevarēs noteikt ārvalstu tiesību aktu saturu saprātīgā laika posmā, tā piemēro Beļģijas tiesību aktus (Kodeksa 15. pants).

2.2 Atgriezeniskā norāde

Kopš Kodeksa apstiprināšanas atgriezeniskā norāde vairs nav vispārpieņemta (Kodeksa 16. pants). Tomēr Kodeksā ir paredzēts izņēmums tiesību aktiem, kurus piemēro juridiskām personām (110. pants), un atgriezeniskā norāde uz Beļģijas tiesību aktiem ir iespējama attiecībā uz fizisko personu tiesībspēju (skat. tālāk tekstā).

2.3 Piesaistes kritērija izmaiņas

Piesaistes kritērijs var mainīties laikā (piem., pavalstniecība) vai pēc vietas (piem., pastāvīgā dzīvesvieta).

Ar Starptautisko privāttiesību kodeksa palīdzību ir mēģināts konkretizēt noteikumu, kuru piemērot biežāk sastopamajās situācijās, kad mainās piesaistes kritērijs.

Attiecībā uz mantu laulībā, piemēram, pirmais piesaistes kritērijs saskaņā ar Kodeksu ir laulāto pastāvīgā dzīvesvieta laikā, kad manta ir iegādāta (48. pants).

Paternitātes noteikšanas gadījumā Kodeksā ir noteikts, ka piemērojamie tiesību akti ir uz to pavalstniecību attiecošies tiesību akti, kura bija personai, kuras paternitāte vai maternitāte ir jānoskaidro, bērna piedzimšanas brīdi (62. pants).

Lietu tiesības attiecībā uz īpašumu nosaka tās Valsts tiesību akti, kurā atrodas īpašums tiesību rašanās brīdī. Tomēr Kodeksā ir precizēts, ka šādu tiesību iegūšanu un zaudēšanu nosaka tās Valsts tiesību akti, kurā īpašums atradās laikā, kad notika darbība vai tika konstatēti fakti, pamatojoties uz kuriem tiesības tiek iegūtas vai zaudētas (87. pants).

2.4 Izņēmumi kolīziju normu piemērošanā

Parastie tiesību normu kolīzijas noteikumi netiek piemēroti vairākos Kodeksā noteiktajos gadījumos.

1. Izņēmuma veidā Kodeksā noteiktais tiesību akts netiek piemērots, ja ir skaidrs, ka, ņemot vērā visus apstākļus, situācijai ir pavisam niecīga saikne ar Beļģiju un tai ir cieša saistība ar citu valsti. Tādā gadījumā piemēro šīs konkrētās valsts tiesību aktus (19. pants).

2. Beļģijas likumdošanas primārie vai publisko tiesību noteikumi, kuri regulē starptautiska mēroga situāciju neatkarīgi no tiesību normu kolīzijas noteikumos noteiktajiem tiesību aktiem, tiek tāpat piemēroti (20. pants).

3. Starptautiskajā sabiedriskajā politikā ir izņēmums, kas dod iespēju nepiemērot konkrētus ārvalstu tiesību aktu aspektus, ja to ietekme būtu nepieņemama Beļģijas tiesiskajā sistēmā (21. pants).

2.5 Ārvalstu tiesību pārbaude

Beļģijas tiesa var pieprasīt pusēm noskaidrot ārvalstu tiesību aktu saturu un darbības jomu. Tiesa arī drīkst piemērot Eiropas Konvenciju par informāciju par ārvalstu likumiem, kas tika parakstīta Londonā 1968. gada 7. jūnijā. Ja tiek pieprasīts autentisks pierādījums, pusei vajadzēs sniegt paziņojumu, kas ir zināms kā certificat de coutume, kurā atbilstoša ārvalstu iestāde sniedz autentisku liecību par tās valstī piemērojamiem noteikumiem.

3 Kolīziju normas

Ja Beļģijas tiesai ir jurisdikcija saskaņā ar jau iepriekšminētajiem noteikumiem, tai joprojām ir jāizlemj, kurus tiesību aktus piemērot strīdam. Tā izlemj šo jautājumu saskaņā ar Beļģijas starptautiskajām privāttiesībām. Atkarībā no strīda tēmas pastāv dažādi faktori, kas var piesaistīt lietu konkrētai tiesiskajai sistēmai. Starptautisko privāttiesību kodekss ir strukturēts pēc tēmas, un katrai tēmai ir norādīts būtiskais piesaistes kritērijs. Dažas no šīm tēmām ir aplūkotas tālāk tekstā.

3.1 Līgumsaistības un tiesību akti

Šo jomu regulē Regula (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs), kura ir zināma kā Roma I regula. Starptautisko privāttiesību kodekss nosaka vecās 1980. gada Romas Konvencijas piemērošanu līgumsaistību lietām, kuras tika izslēgtas no tās ietekmes sfēras. Kodekss drīzumā tiks koriģēts, lai tajā tiktu ņemta vērā situācija, kas rodas, aizstājot veco Romas Konvenciju ar Roma I regulu.

Noteiktas lietas, kas ir izslēgtas no regulas darbības ietvara, regulē specifiski noteikumi vai nu

– saskaņā ar starptautiskajām konvencijām (jo īpaši 1930. gada 7. jūnija Ženēvas Konvenciju par noteikumiem starptautisko vekseļu privāttiesību jomā un 1931. gada 19. marta Ženēvas Konvenciju par noteikumiem starptautisko vekseļu privāttiesību jomā), vai arī

– saskaņā ar Kodeksa īpašiem noteikumiem (jo īpaši 124. pantu par trestiem un 111. pantu par partnerības līgumiem).

Visbeidzot jāatzīmē, ka saskaņā ar regulas 25. pantu tiek turpināta noteiktu starptautisko konvenciju piemērošana, proti:

– 2001. gada 21. jūnija Budapeštas Konvencija par līgumu par preču pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem,

– 1989. gada 28. aprīļa Londonas Starptautiskā konvencija par palīdzību,

– Starptautiskas konvencijas par konkrētu noteikumu unifikāciju attiecībā uz sadursmēm, palīdzību un glābšanu jūrā, kas parakstītas Briselē 1910. gada 23. septembrī un klātpievienotais Parakstu protokols.

3.2 Ārpuslīgumiskās saistības

Šo jomu regulē Regula (EK) Nr. 864/2007 (2007. gada 11. jūlijs), kura ir zināma kā Roma II regula. Starptautisko privāttiesību kodekss attiecas uz lietām, kuras tā izslēdz no savas ietekmes sfēras.

Noteiktas lietas, kas ir izslēgtas no regulas darbības ietvara, regulē specifiski noteikumi. Tādējādi pienākumu, kas rodas no cieņu aizskarošas rīcības vai privātuma vai personas tiesību pārkāpuma, nosaka tās valsts tiesību akti, kurā šī rīcība vai kaitējums ir noticis vai pastāvēja tā draudi, pēc pieteikuma iesniedzēja izvēles, ja vien atbildīgā persona neapgalvo, ka tā nevarēja paredzēt, ka kaitējums tiks nodarīts šajā valstī (99. pants).

Jāatzīmē, ka saskaņā ar regulas 28. pantu tiek turpināta noteiktu starptautisko konvenciju piemērošana, proti:

– 1971. gada 4. maija Hāgas Konvencija par ceļu satiksmes negadījumiem piemērojamo likumu,

– 1952. gada 10. maijā Briselē parakstītā Starptautiskā Konvencija par dažu noteikumu unifikāciju civilajā jurisdikcijā kolīziju lietās, Starptautiskā Konvencija par dažu noteikumu unifikāciju attiecībā uz kriminālo jurisdikciju kolīziju lietās un citos navigācijas incidentos, Starptautiskā Konvencija par noteiktu likumu, kas attiecas uz jūras kuģu arestu, unifikāciju.

– Starptautiskā Konvencija par glābšanu, Londona, 1989. gada 28. maijs,

– Konvencija par Eiropas patentu piešķiršanu, Minhene, 1973. gada 5. oktobris,

– 1933. gada 29. maija Starptautiskā Konvencija par dažu noteikumu unifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu iepriekšējo arestu,

– Starptautiskas konvencijas par konkrētu noteikumu unifikāciju attiecībā uz sadursmēm, palīdzību un glābšanu jūrā, kas parakstītas Briselē 1910. gada 23. septembrī un klātpievienotais Parakstu protokols.

3.3 Personas statuss, tā aspekti saistībā ar civilstāvokli (vārds, dzīvesvieta, rīcībspēja)

Ja Starptautisko privāttiesību kodeksā nav noteikts citādi, tiesību akti, kurus piemēro strīdiem par personas statusu un tiesībspēju, ir tās Valsts tiesību akti, kuras pilsonis ir persona.

Attiecībā uz fizisko personu tiesībspēju Kodeksā ir ietverts noteikums par daļēju atgriezenisko norādi: lietu regulē Beļģijas tiesību akti, ja ārvalstu tiesību akti pieprasa Beļģijas tiesību aktu piemērošanu (Kodeksa 34. pants).

Saskaņā ar vispārējo principu tiesību akti, kurus piemēro personu uzvārdiem un vārdiem, ir tās Valsts tiesību akti, kuras pilsonis ir persona (37. pants).

3.4 Tiesisko attiecību noteikšana starp vecākiem un bērniem, ieskaitot adopciju

3.4.1 Tiesisko attiecību noteikšana starp vecākiem un bērniem

Kā vispārējs noteikums piemērojamo tiesību aktu noteikšanai Starptautisko privāttiesību kodeksa 62. pantā ir noteikts, ka personas paternitātes vai maternitātes konstatēšanu un apstrīdēšanu regulē tās valsts tiesību akti, kuras pilsonis ir persona bērna piedzimšanas brīdī vai, ja paternitāte vai maternitāte tiek noteikta brīvprātīgi, šīs darbības veikšanas laikā.

3.4.2 Adopcija

Adopcijas īstenošanas nosacījumus regulē adoptētāja valsts tiesību akti vai adoptētāju kopējie EEZ valstu tiesību akti. Ja adoptētājiem ir atšķirīga pilsonība, nosacījumus regulē viņu pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību akti vai, ja tos nevar piemērot, Beļģijas tiesību akti.

Dažādām piekrišanām piemērojamie tiesību akti ir adoptētā bērna pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību akti. Tomēr, ja šajos tiesību aktos nav paredzēta adoptētā bērna piekrišana vai tie neparedz adoptēšanu, adoptētā bērna piekrišanai piemēro Beļģijas tiesību aktus (Starptautisko privāttiesību kodeksa 67. un 68. pants).

3.5 Laulība, pāru kopdzīve bez laulības, partnerattiecības, laulības šķiršana, laulāto atšķiršana, uzturēšanas saistības

3.5.1 Laulība

Kas attiecas uz laulībai piemērojamiem tiesību aktiem, Starptautisko privāttiesību kodeksā ir noteikta atšķirība starp:

1. laulību solījumu: nākamo laulāto pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību akti vai, ja nevar piemērot, abu nākamo laulāto pilsonības valsts tiesību akti, vai, ja nevar piemērot, Beļģijas tiesību akti (Kodeksa 45. pants);

2. laulības noslēgšanu: katra laulātā valsts tiesību akti, izņemot viendzimuma laulību, kad tiek izslēgts ārvalstu tiesību aktu noteikums, kas aizliedz šādu laulību, ja kāds no laulātajiem ir pilsonis vai kādam no viņiem ir pastāvīgā dzīvesvieta Valstī, kuras tiesību aktos nav atļauta šāda laulība (Kodeksa 46. pants);

3. formalitātes: valsts, kurā notiek laulību ceremonija, tiesību akti (Kodeksa 47. pants);

4. laulāto mantu: laulāto pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību akti vai, ja nevar piemērot, abu laulāto pilsonības valsts tiesību akti, vai, ja nevar piemērot, Beļģijas tiesību akti (Kodeksa 48. pants).

3.5.2 Pāru kopdzīve bez laulības un partnerattiecības

Attiecībā uz reģistrācijai pakļautu partnerību vai jebkura veida kopdzīvi Beļģijas tiesību aktos ir noteikta atšķirība starp dzīvesbiedru attiecībām, kurās pastāv laulībai līdzvērtīga saikne, un attiecībām, kurās nav laulībai līdzvērtīgas saiknes.

Pirmajā gadījumā piemēro tos pašus tiesību aktus, kuri attiecas uz laulību (kā iepriekšminēts), turpretī tiesību akti, kurus piemēro kopdzīves attiecībām bez laulībai līdzvērtīgas saiknes, ir tās valsts tiesību akti, kurā kopdzīves attiecības tika reģistrētas pirmo reizi.

Nereģistrētas kopdzīves attiecības neregulē nekādi īpaši noteikumi.

3.5.3 Laulības šķiršana un laulāto atšķiršana

Laulības šķiršanai un atšķiršanai piemēro Regulu (ES) Nr. 1259/2010 (2010. gada 20. decembris).

3.5.4 Uzturēšanas saistības

Padomes Regulas (EK) Nr. 4/2009 (2008. gada 18. decembris) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās 15. pantā ir atsauce uz 2007. gada 23. novembra Hāgas Protokolu par uzturēšanas saistībām piemērojamo likumu. Vispārējie noteikumi nosaka tās valsts tiesību aktu piemērošanu, kurā kreditoram ir pastāvīgā dzīvesvieta. Tomēr pastāv īpaši noteikumi, kuri attiecas uz bērniem un viņu vecākiem, uz personām, kuras nav sasniegušas 21 gada vecumu, attiecībās ar personām, kas nav viņu vecāki, starp laulātajiem un kādreizējiem ‑laulātajiem un starp personām, kuru laulība ir anulēta. Protokolā ir ietverts arī noteikums, kas ļauj pusēm norādīt piemērojamos tiesību aktus.

Turklāt 1956. gada 24. oktobra Hāgas Konvencija par bērnu uzturēšanas saistībām piemērojamajiem tiesību aktiem tiek piemērota attiecībām starp Beļģiju un valsti, kas ir puse konkrētajā lietā, neratificējot iepriekšminēto 2007. gada 23. novembra Hāgas Protokolu.

3.6 Laulāto mantiskās attiecības

Partneri paši var izvēlēties tiesību aktus, kas regulē viņu laulības īpašuma režīmu. Izvēle ir ierobežota: tās valsts tiesību akti, kurā atrodas partneru pirmā pastāvīgā dzīvesvieta pēc laulības noslēgšanas, vai viena no laulātajiem valsts likumdošana (Starptautisko privāttiesību kodeksa 49. pants).

Ja izvēle netiek izdarīta, laulības īpašumu režīmu nosaka tās valsts tiesību akti, kurā atrodas partneru pirmā pastāvīgā dzīvesvieta pēc laulības noslēgšanas. Ja laulātajiem bija pastāvīgās dzīvesvietas, kas neatradās tajā pašā valstī, piemērojamie tiesību akti ir tās valsts tiesību akti, kuras pilsoņi bija abi partneri laulības noslēgšanas brīdī. Citos gadījumos tiek piemēroti valsts, kurā notiek laulību ceremonija, tiesību akti (Kodeksa 51. pants).

3.7 Testamenti un mantojums

Šo jomu regulē Regula (ES) Nr. 650/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi.

3.8 Nekustamais īpašums

Īpašuma atrašanās vieta arī tiek izmantota, lai noteiktu piemērojamos tiesību aktus (Starptautisko privāttiesību kodeksa 87. pants).

3.9 Maksātnespēja

Maksātnespējas jautājumus nosaka Regula (EK) Nr. 1346/2000 (2000. gada 29. maijs) par maksātnespējas procedūrām. Regulas pamatprincips nosaka vienu galveno universālo maksātnespējas procedūru, kura ir sīkāk iedalīta sekundārās teritoriālās procedūrās.

Lapa atjaunināta: 05/04/2018

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.