How to bring a case to court

Having determined which court, in which Member State, is competent to hear a case, what happens next?

If you wish to bring a case to court, you should bear in mind that there are certain national procedural rules to be followed. These vary depending on the way in which a case is referred to court, but their essential purpose is to help you to present the relevant matters of fact and law in a sufficiently clear and complete manner to allow the court to assess the admissibility and the merits of your case.

The ways in which a case is referred to court vary from one Member State to another. There are also variations within a Member State depending on the nature and circumstances of the application and the type of court. Referral to some courts for particular types of cases may require you to fill in a form or to assemble a whole file on the case. In some cases, it can be done orally.

These variations are explained by the fact that the disputes brought before the courts are also very diverse: by their nature they may be more or less difficult to resolve. It is very important to ensure that nothing is missing, to facilitate the work of the judge, allow the other party to defend itself properly and ensure that the whole procedure goes smoothly.

Please select the relevant country's flag to obtain detailed national information.

When you are involved in litigation in a case where not all the facts of the case are connected with the same country you should check which law will be applied by the court in making a decision.

Last update: 18/01/2019

This page is maintained by the European Commission. The information on this page does not necessarily reflect the official position of the European Commission. The Commission accepts no responsibility or liability whatsoever with regard to any information or data contained or referred to in this document. Please refer to the legal notice with regard to copyright rules for European pages.
The Commission is in the process of updating some of the content on this website in the light of the withdrawal of the United Kingdom from the European Union. If the site contains content that does not yet reflect the withdrawal of the United Kingdom, it is unintentional and will be addressed.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas franču versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās.

Kā rīkoties? - Beļģija

1 Vai man noteikti ir jāvēršas tiesā vai arī pastāv citas alternatīvas?

“Alternatīvo strīdu izšķiršanas iespēju” varētu izmantot labāk (sk. attiecīgo informācijas apkopojumu).

2 Vai pastāv kāds laika ierobežojums, lai vērstos tiesā?

Termiņi, kādos lieta ir jāiesniedz tiesā, ir atšķirīgi un ir atkarīgi no lietas būtības. Uz jautājumiem par termiņiem var atbildēt advokāts vai tā departamenta ierēdnis, kas sniedz pilsoņiem informāciju par tiesu pieejamību.

3 Vai man jāvēršas šīs dalībvalsts tiesā?

Skatīt informācijas apkopojumu “Lietu piekritība tiesām”.

4 Ja jā, tad kurā šīs dalībvalsts tiesā man jāvēršas, ja ņem vērā manu dzīvesvietu un otras puses dzīvesvietu, vai citus ar strīdu saistītus apstākļus?

Skatīt informācijas apkopojumu “Lietu piekritība tiesām — Beļģija”.

5 Kurā šīs dalībvalsts tiesā man būtu jāvēršas, ja ņem vērā lietas raksturu, kā arī iespējamo prasījuma mantisko apmēru?

Skatīt informācijas apkopojumu “Lietu piekritība tiesām — Beļģija”.

6 Vai es pats(-i) varu iesniegt prasības pieteikumu tiesā, vai arī ir nepieciešams starpnieks, piemēram, jurists?

Principā pusēm tiesā ir jāierodas personīgi, bet tās var pārstāvēt arī advokāts atbilstoši Tiesu kodeksa (Gerechtelijk Wetboek) 782. panta 1. punktam.

Tādēļ, izņemot tiesvedību kasācijas tiesā (Hof van Cassatie) (Tiesu kodeksa 478. un 1080. pants), parastajās tiesās puses var ierasties personīgi un var pašas iesniegt savus paziņojumus un nodrošināt aizstāvību. Tomēr tiesa var atcelt minēto iespēju, ja tā konstatē, ka puses nespēj pienācīgi vai pilnīgi diskutēt par savu lietu emociju vai pieredzes trūkuma dēļ (Tiesu kodeksa 758. pants).

Puses, kas nolemj neuzsākt tiesvedību tiesā personīgi, var nolīgt advokātu.

Pastāv nosacījums, ka juridiskās personas, piemēram, tirdzniecības uzņēmumi, var ierasties tiesā tikai personīgi (t. i., ar savu kompetento institūciju starpniecību), bet tās var izmantot arī advokāta pārstāvību. Juridiskās personas nevar izmantot Tiesu kodeksa 728. panta 2. punktā noteikto izņēmumu, kas sīkāk izklāstīts turpmāk.

Pamatā Tiesu kodekss nosaka, ka puses tiesā pārstāv advokāti. Tiesu kodeksa 440. pants nosaka, ka pārstāvības monopola prerogatīva attiecas uz tiesībām vērsties tiesā, ierasties tiesā un tikt aizstāvētam ar trešās personas starpniecību. Turklāt advokātu kolēģijas locekļiem ir monopoltiesības parakstīt vienpusējus pieteikumus, ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi (Tiesu kodeksa 1026. panta 5. punkts).

Kasācijas tiesā (Hof van Cassatie) likumīga prasība ir tāda advokāta piedalīšanās, kurš ir ieguvis tiesības īstenot aizstāvību kasācijas tiesā. Minētā prasība neattiecas uz civilprasītājiem krimināllietās (Tiesu kodeksa 478. pants).

Tomēr tiesību aktos ir paredzēti vairāki izņēmumi attiecībā uz Tiesu kodeksa 728. pantā minēto principu, kas nosaka, ka, procesam sākoties un turpmāk, pusēm ir jāierodas tiesā personīgi vai jāizmanto advokāta pārstāvība (Tiesu kodeksa 728. panta 1. un 2. punkts).

Tiesības pārstāvēt pusi tiesas procesā ietver arī tiesības uzsākt tiesvedību.

Miertiesā, komerctiesā un darba strīdu tribunālā puses var pārstāvēt ne tikai advokāts, bet arī puses laulātais, asinsradinieks vai ar laulības saitēm saistīts radinieks, kuram ir rakstiska pilnvara un kuru tiesa akceptē (Tiesu kodeksa 728. panta 2. punkts).

Darba strīdu tribunālos (Tiesu kodeksa 728. panta 3. punkts)

  • darbinieku (strādnieku vai operatoru) pārstāv darbinieku pārstāvības organizācijas delegāts (arodbiedrības pārstāvis), kuram ir rakstiska pilnvara. Saistībā ar minēto pārstāvību arodbiedrības pārstāvis darbinieka vārdā var veikt visas darbības, var vērsties tiesā un var saņemt visus paziņojumus attiecībā uz tiesvedību un strīda izšķiršanu;
  • pašnodarbināto personu pārstāvības organizācijas delegāts var pārstāvēt arī pašnodarbinātās personas gadījumos, ja strīdi ir saistīti ar viņu pašu tiesībām un pienākumiem kā pašnodarbinātām personām vai kā invalīdiem;
  • ja strīds ir saistīts ar 1974. gada 7. augusta likuma par tiesību uz iztikas minimumu ieviešanu piemērošanu vai ar 1976. gada 8. jūlija pamatlikuma “Par sabiedrības sociālās labklājības centriem” (openbare centra voor maatschappelijk welzijn OCMW) piemērošanu, ieinteresēto pusi var atbalstīt un pārstāvēt tādas sociālās organizācijas pārstāvis, kas pārstāv to cilvēku intereses, uz kuriem attiecas minētie tiesību akti.

Turklāt papildus minētajiem izņēmumiem ir paredzēti arī vairāki likumīgi izņēmumi attiecībā uz bērnu aizbildnību un nolaupīšanu.

Iepriekšminētais jo īpaši attiecas uz lietām, kas tiek pamatotas ar:

  • Hāgas 1980. gada 25. oktobra Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, nodrošinot bērna atgriešanos, tiesību uz aizbildnību vai apmeklēšanu ievērošanu, vai citā valstī piešķirtu apmeklēšanas tiesību īstenošanu, un
  • 1980. gada 20. maija Eiropas Konvenciju par spriedumu atzīšanu un izpildi lietās par aizbildnību pār bērnu un lietās par aizbildnības atjaunošanu pār bērnu.

Minētajos gadījumos pieteikuma iesniedzēju var pārstāvēt prokuratūra (Tiesu kodeksa 1322.d pants), ja pieteikuma iesniedzējs ir vērsies centrālajā iestādē.

Procedūra, ar ko nosaka, vai persona var ierosināt tiesvedību viena pati, vai arī tai ir nepieciešama advokāta palīdzība, vispārēji tika izklāstīta iepriekš. Turklāt ir precīzi jānošķir arī veids, kā var iesniegt prasību.

Beļģijas tiesību akti nosaka vairākus veidus, kā var uzsākt tiesvedību tiesā. Prasību var iesniegt pavēstes veidā, ierodoties brīvprātīgi, iesniedzot inter partes pieteikumu vai vienpusēju pieteikumu (sk. turpmāk). Lietu ierosina, iesniedzot pieteikumu, t. i., juridisku prasību aizstāvēt personas tiesības. Iepriekšminētais parasti notiek tad, kad tiesu izpildītājs izsniedz attiecīgu pavēsti.

Principā lieta tiek ierosināta tad, kad tiesu izpildītājs izsniedz paziņojumu, ar kuru puse tiek aicināta ierasties tiesā (Tiesu kodeksa 700. pants). Brīvprātīga ierašanās, inter partes pieteikums un vienpusējs pieteikums ir minētā vispārējā principa izņēmumi.

Turpmāk dotajās tabulās ir parādīts, kurš veic darbības un vai ir nepieciešama advokāta pārstāvība, ņemot vērā prasības iesniegšanas veidu.

Dokumenta autors atkarībā no prasības iesniegšanas veida

Prasības iesniegšanas veids

Dokumenta autors

Pavēste (Tiesas kodeksa 727.−730. pants)

Pieteikuma iesniedzējs (vai viņa advokāts) lūdz tiesu izpildītājam sniegt uzaicinājumu.

Brīvprātīga ierašanās (Tiesu kodeksa 706. pants)

Strīdā iesaistītās puses (vai viņu advokāti) ierodas tiesā.

Inter partes pieteikums (Tiesu kodeksa 1034.a−1034.e pants)

Pats pieteikuma iesniedzējs (vai viņa advokāts) iesniedz prasību.

Vienpusējs pieteikums (Tiesu kodeksa 1025.−1034. pants)

Pieteikuma iesniedzējs (vai viņa advokāts)

Advokāta pārstāvība vai neatkarīgi no prasības iesniegšanas veida

Prasības iesniegšanas veids

Advokāta pārstāvība

Pavēste

Piedalīšanās ir iespējama, bet nav obligāta.

Brīvprātīga ierašanās

Rakstisks pieteikums iebildumu paziņojumam

Vienpusējs pieteikums

Obligāta piedalīšanās, parakstot pieteikumu [1]. Ja vien skaidri nav noteikts citādi, pieteikumu var iesniegt tikai advokāts (Tiesu kodeksa 1027. panta 1. punkts).

Prasības saturs atkarībā no prasības iesniegšanas veida

Parasti prasība tiek iesniegta pavēstes veidā, attiecībā uz prasības priekšmetu ierobežojumu nav.

Inter partes pieteikumu (Tiesu kodeksa 1034.a−1034.e pants) var izmantot vairākos gadījumos, kas minēti tiesību aktos. Visbūtiskākie nosacījumi attiecībā uz tiesvedības sākšanu ar inter partes pieteikumu ir Tiesu kodeksa 704. un, 813. pants, 1056. panta 2. punkts, 1193.a, 1320., 1344.a un 1371.a pants, 1454. panta 2. punkts un Civilkodeksa (Burgerlijk Wetboek) 228., 331., 331.a, 340.f un 487.b pants.

Minētie panti jo īpaši attiecas uz:

  • brīvprātīgu piedalīšanos;
  • nekustamā īpašuma konkrētu pārdošanu;
  • uzturlīdzekļiem (pieteikumiem piešķirt, palielināt vai samazināt uzturlīdzekļus vai atcelt to maksāšanu);
  • pieteikumiem saistībā ar nomas/īres līgumiem;
  • provizorisku budžetu saistībā ar arestu veikšanu.

Prasības tiek celtas, iesniedzot pieteikumu tiesas sekretāram vai nosūtot to tiesas kancelejai ierakstītā vēstulē. Tiesas sekretārs uzaicina puses ierasties tiesā tiesas sēdes dienā, ko noteicis tiesnesis.

Vienpusēju pieteikumu (Tiesu kodeksa 1025.−1034. pants) var izmantot tikai gadījumos, kas īpaši izklāstīti tiesību aktos, tostarp Tiesu kodeksa 584., 585., 588., 594., 606., 708., 1149., 1168., 1177., 1186.−1189., 1192. un 1195. pantā. Vienpusējo pieteikumu lieto arī gadījumos, kad nav iespējams uzsākt sacīkstes procesu, jo nav pretējās puses.

Tādēļ vienpusēju pieteikumu galvenokārt lieto tiesvedībā, kurā nav otras puses, piemēram, absolūtas vajadzības lietās.

Ir nepieciešams, lai vienpusēju pieteikumu būtu parakstījis advokāts, ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi; pretējā gadījumā pieteikums nav spēkā.

Tātad principā advokāta pārstāvība ir obligāta, lai iesniegtu prasību vienpusēja pieteikuma gadījumā.

Ja strīds attiecas uz lietu, kas ietilpst minēto tiesu jurisdikcijā, puses var brīvprātīgi pārstāvēt sevi, lai brīvprātīgi ierastos šādās tiesās:

  • pirmās instances tiesā;
  • darba strīdu tribunālā;
  • tirdzniecības palātā;
  • miertiesā vai
  • policijas tiesā (civilprasību gadījumā).

Brīvprātīgas ierašanās gadījumā, puses, kas lūdz nolēmumu, paraksta savu paziņojumu zem ieraksta, ko sagatavojusi tiesa.

Visus strīdīgos jautājumus var nodot izskatīšanai kompetentajai tiesai šādā veidā, kas ļauj samazināt izdevumus un ietaupīt laiku.

7 Tieši pie kā man jāvēršas, lai uzsāktu tiesas lietu: reģistrācijas birojā, pie tiesas darbinieka kancelejā, vai kādā citā iestādē?

Persona, kas vēlas iesniegt prasību tiesā, var sazināties ar attiecīgās tiesas reģistrācijas biroju vai kanceleju.

Ja dokuments, ar kuru tiek uzsākta tiesvedība, ir pavēste, tiesu izpildītājs nodrošina attiecīgās pavēstes izsniegšanu un lūdz tiesas kanceleju reģistrēt to izskatāmo lietu sarakstā pēc tam, kad ir izsniegts pavēstes oriģināls vai, ja nepieciešams, noraksts (Tiesu kodeksa 718. pants). Tiesas kanceleja reģistrē visas lietas (uztur izskatāmo lietu sarakstu). Ieraksts izskatāmo lietu sarakstā ir spēkā tikai tad, ja to veic ne vēlāk kā iepriekšējā dienā pirms dienas, kurā plānota tiesas sēde atbilstoši izsniegtajai pavēstei. Vispārējais izskatāmo lietu saraksts ir publisks (Tiesu kodeksa 719. pants). Tādējādi atbildētājs var pārbaudīt, vai lieta, uz kuras izskatīšanu viņš ir uzaicināts, ir iekļauta vispārējā izskatāmo lietu sarakstā.

Brīvprātīgas ierašanās gadījumā puses vai viņu advokāti lūdz tiesas kanceleju iekļaut lietu izskatāmo lietu sarakstā.

Pieteikuma iesniedzējs vai viņa advokāts iesniedz inter partes pieteikumu — tik daudz eksemplāros, cik ir ieinteresēto pušu, — tiesas sekretāram vai nosūta tiesas kancelejai ierakstītā vēstulē (Tiesu kodeksa 1034.d pants).

Vienpusēju pieteikumu divos eksemplāros advokāts adresē tiesai, kas ir aicināta pieņemt nolēmumu saistībā ar pieteikumu. Minēto pieteikumu arī iesniedz tiesas kancelejā (Tiesu kodeksa 1027. pants).

8 Kādā valodā prasības pieteikumu var iesniegt? Vai to var darīt mutiski, vai arī tam jābūt rakstveidā? Vai prasības pieteikumu var nosūtīt pa faksu vai e-pastu?

Attiecībā uz valodu lietojumu ir jāmin 1935. gada 15. jūnija likums par valodu lietojumu tieslietās (publicēts oficiālajā izdevumā Moniteur belge / Belgisch Staatsblad 1935. gada 22. jūnijā). Minētais likums regulē valodu lietojumu Beļģijas civiltiesās un komerctiesās.

Principā valodu nosaka kompetentās tiesas ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Atbilstoši minētā likuma 42. pantam tiek izšķirti trīs lingvistiskie reģioni: franču, holandiešu un vācu lingvistiskais reģions. Turklāt ir arī Briseles divvalodu (franču/holandiešu) aglomerācija, kurā minētā likuma piemērošanas nolūkā ietilpst šādas pašvaldības: Anderlehta (Anderlecht), Odergema (Auderghem), Berhema-Sentagate (Berchem-Sainte-Agathe), Brisele (Brussels), Eterbēka (Etterbeek), Evere (Evere), Foresta (Forest), Ganshorena (Ganshoren), Elsene (Ixelles), Žete (Jette), Kukelberga (Koekelberg), Molenbēka-Senžana (Molenbeek-Saint-Jean), Senžila (Saint-Gilles), Senžostennode (Saint-Josse-ten-Noode), Shārbēka (Schaerbeek), Ukla (Uccle), Vatermāla-Boitsforta (Watermael-Boitsfort), Voluve-Senlambēra (Woluwé-Saint-Lambert) un Voluve-Senpjēra (Woluwé-Saint-Pierre).

Tomēr atsevišķos gadījumos lietu var nodot izskatīšanai tiesā, kurā lieto citu tiesvedības valodu. Principā atsevišķos gadījumos tiesvedības sākumā var lūgt mainīt procesa valodu.

Prasības formulējums. Prasība, ko iesniedz pavēstes veidā, inter partes pieteikuma vai vienpusēja pieteikuma veidā, ir jāsagatavo rakstiski un jāsaskaņo ar konkrētiem procesuālajiem noteikumiem. Tiklīdz lieta ir iekļauta vispārējā izskatāmo lietu sarakstā, tiesas sekretārs uzsāk lietas procesu. Lieta tiek nosūtīta tiesai, kurā prasība ir iesniegta; gadījumā, ja prasība ir pārsūdzība, kas tiek iesniegta otrās instances tiesā, vai ja ir iesaistīta kasācijas tiesa, lieta tiek nosūtīta arī augstākās tiesas kancelejai.

Pašlaik nav iespējams iesniegt prasību pa faksu vai e-pastā.

9 Lai celtu prasību, ir jāaizpilda kādas īpašas veidlapas? Ja nav, kā lai es izklāstu savu prasījumu? Vai ir kādi īpaši elementi, kas ir ietverami iesniedzamajos dokumentos?

Tiesību akti neparedz, ka tiesvedības uzsākšanai būtu jāizmanto iepriekš drukātas veidlapas. Tomēr prasībā ir jāiekļauj vairākas informācijas vienības; ja tās netiek iekļautas, saskaņā ar tiesību aktiem prasība nav spēkā.

Pavēstei, inter partes pieteikumam un vienpusējam pieteikumam ir jāatbilst vairākām likumiskajām prasībām, kas noteiktas Tiesu kodeksā; pretējā gadījumā tie nav spēkā. Iekļaujamā informācija galvenokārt ir iesaistīto pušu personas dati, kā arī informācija par pieteikuma priekšmetu, kompetentās tiesas norīkošanu un tiesas sēdes datumu.

Tādēļ pavēstē cita starpā ir jāiekļauj šāda informācija (Tiesu kodeksa 43. un 702. pants):

  • tiesu izpildītāja paraksts;
  • pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds un dzīvesvietas adrese;
  • tās personas vārds, uzvārds un dzīvesvietas adrese vai — gadījumā, ja pastāvīgas dzīvesvietas nav, — pašreizējā adrese, kurai pavēste tiek izsniegta;
  • prasības priekšmets un īss argumentu kopsavilkums;
  • tās tiesas nosaukums, kurā tiek iesniegta prasība;
  • datums, kad pavēste tika iesniegta, un vieta, kur tā tika iesniegta, un
  • informācija par tiesas sēdes vietu, datumu un laiku.

Inter partes pieteikumā (Tiesu kodeksa 1034.b pants) ir jāiekļauj šāda informācija:

  • datums;
  • pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds, nodarbošanās un dzīvesvietas adrese, kā arī, ja nepieciešams, amats un ieraksts komercreģistrā vai tirdzniecības reģistrā;
  • tās personas vārds, uzvārds, dzīvesvietas adrese un, ja nepieciešams, amats, kurai pavēste ir jāizsniedz;
  • prasības priekšmets un īss argumentu kopsavilkums;
  • tās tiesas nosaukums, kurā tiek iesniegta prasība;
  • pieteikuma iesniedzēja vai viņa advokāta paraksts.

Vienpusējā pieteikumā ir jāiekļauj šāda informācija (Tiesu kodeksa 1026. pants):

  • datums;
  • pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds, nodarbošanās un dzīvesvietas adrese, kā arī, ja nepieciešams, viņa juridisko pārstāvju vārds, uzvārds, dzīvesvietas adrese un amats;
  • prasības priekšmets un īss argumentu izklāsts;
  • tās tiesas nosaukums, kas izskatīs prasību;
  • puses advokāta paraksts, ja tiesību aktos nav noteikts citādi.

Brīvprātīgas ierašanās gadījumā pirmajā instancē (pirmās instances tiesā, darba strīdu tribunālā, komerctiesā, miertiesā vai policijas tiesā saistībā ar civilprasību) tiesa sagatavo pārskatu par to pušu paziņojumiem, kuras lūdz spriedumu. Puses paraksta pārskatu atbilstoši Tiesu kodeksa 706. pantam.

10 Vai man ir jāmaksā tiesas izdevumi? Ja, jā, – kad? Vai man jāapmaksā advokāts no prasības iesniegšanas brīža?

Tiesai patiešām pienākas samaksa. Ar tiesvedību saistītie izdevumi cita starpā ir zīmognodeva, tiesas kancelejas nodevas un reģistrācijas nodeva, izdevumi un maksas saistībā ar prasībām, kā arī maksa par tiesas nolēmuma norakstu (Tiesu kodeksa 1018. pants).

Uzsākot tiesvedību, pieteikuma iesniedzējs maksā reģistrācijas nodevu. Tiesas kancelejas nodevas ietver nodevu par reģistrēšanu izskatāmo lietu sarakstā, nodevu par dokumentu sagatavošanu un maksu par apliecinātiem norakstiem. Maksa par izdevumiem principā tiek iekasēta no zaudētājas puses saskaņā ar visiem galīgajiem lēmumiem un atbilstoši Tiesu kodeksa 1017. pantam, protams, ja tas ir nepieciešams. Tiesa var atlikt lēmuma pieņemšanu par izmaksām. Minētajā gadījumā pēc vienas vai otras puses lūguma tiesa, kas pasludinājusi spriedumu, piespriež segt izdevumus abām pusēm proporcionāli.

Advokātu honorāri un izdevumi nav iekļauti tiesas izdevumos. Par minētajām maksām advokāts un viņa klients vienojas. Tāpēc katra puse apmaksā sava advokāta honorārus un izdevumus.

Zaudētājai pusei var uzdot apmaksāt tiesību aktos noteiktu daļu no otras puses likumiskās pārstāvības izdevumiem (Tiesu kodeksa 1018. un 1022. pants). Tā ir vienreizēja iemaksa, kas tiek izmantota, lai segtu uzvarētājas puses advokāta honorāru un uz honorāru balstītu atlīdzību. Minētās (uz honorāru balstītās) atlīdzības summa un veids, kā tā tiek aprēķināta un piešķirta, ir izklāstīts karaļa 2007. gada 26. oktobra dekrētā.

11 Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību?

(sk. informācijas apkopojumu “Juridiskā palīdzība”)

12 No kura brīža tiek uzskatīts, ka prasība ir celta? Vai iestādes sniedz kādu atbildi par to, vai mans prasījums ir vai nav pienācīgi izklāstīts?

Faktiski prasība skaitās iesniegta tad, kad tā ir iekļauta vispārējā izskatāmo lietu sarakstā, arī brīvprātīgas ierašanās gadījumā.

Prasības, kas pamatojas uz pieteikumu, un prasības, kas ir iesniegtas pagaidu noregulējuma tiesvedības ietvaros, tiek iekļautas īpašā izskatāmo lietu sarakstā, kas faktiski nozīmē to, ka tās ir iesniegtas.

Iesaistītās puses nesaņem nekādu apstiprinājumu, bet puses var apskatīt vispārējo izskatāmo lietu sarakstu, lai pārliecinātos, ka lieta šajā sarakstā ir iekļauta. Ja prasība ir iekļauta sarakstā, tiesai ir pienākums attiecīgajā lietā pieņemt nolēmumu.

13 Vai es saņemšu precīzas ziņas par notikumu turpmāko attīstības gaitu (piemēram, laiku, kad man ir jāierodas tiesā)?

Vispārīgā gadījumā, ja pusi pārstāv advokāts, viņš sniedz informāciju par tiesvedības gaitu. Informāciju var saņemt arī tās tiesas kancelejā, kurā prasība tiek izskatīta. Turklāt arī pavēstē tiek iekļauta informācija par tiesas sēdes datumu un tiesu, kurā prasība tiks izskatīta.

Pirmajā posmā tiek sniegta konkrēta informācija par sākotnējo tiesas sēdi.

Pavēstes gadījumā tiesu izpildītājs informē pieteikuma iesniedzēju par datumu, kad notiks sākotnējā tiesas sēde, kas ir tiesvedības pirmais posms.

Inter partes pieteikuma vai brīvprātīgas ierašanās gadījumā puses informē tiesas sekretārs.

Vienpusēja pieteikuma gadījumā tiesas sēde nenotiek. Tomēr gadījumā, ja tiesnesis vēlas uzdot jautājumus, tiesas sekretārs var uzaicināt pieteikuma iesniedzēju uz tiesu.

Otrajā posmā lieta tiek sagatavota iztiesāšanai. Katrai pusei tiek dots tiesību aktos noteikts termiņš (Tiesu kodeksa 747. panta 1. punkts), lai tās varētu iesniegt dokumentus un konstatējumus (rakstiskus argumentu un aizstāvību). Ja minētie termiņi netiek ievēroti, var piemērot Tiesu kodeksa 747. panta 2. punktā minētās sankcijas.

Kad lieta ir sagatavota iztiesāšanai un to var nodot tiesā, puses lūdz noteikt tiesas sēdes datumu. Laika posms, kura ietvaros var noteikt tiesas sēdes datumu, ir atkarīgs no tiesas darba slodzes un laika, ko iespējams atvēlēt lietas izskatīšanai. Tiesvedības kopējo ilgumu iepriekš ir grūti noteikt, jo dažos gadījumos ir jāveic papildu procesuālās darbības (jāizstrādā novērtējumi, jāuzklausa puses un liecinieki utt.). Turklāt procesuālu iemeslu dēļ tiesvedību var pārtraukt vai atlikt, vai pat atcelt.

Tiesas sēdes beigās debates tiek slēgtas un tiesa skata lietu. Principā saskaņā ar Tiesu kodeksa 770. pantu tiesai ir jāpaziņo nolēmums viena mēneša laikā pēc tam, kad lieta ir izskatīta.

Lapa atjaunināta: 12/11/2015

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās.

Kā rīkoties? - Bulgārija

1 Vai man noteikti ir jāvēršas tiesā vai arī pastāv citas alternatīvas?

Pastāv arī alternatīvas strīdu izšķiršanas procedūras (sk. “Tiesu jurisdikcija”).

2 Vai pastāv kāds laika ierobežojums, lai vērstos tiesā?

Katrai lietai termiņš ir atšķirīgs (sk. “Procesuālie termiņi”). Lai noskaidrotu termiņus, konsultējieties ar advokātu.

3 Vai man jāvēršas šīs dalībvalsts tiesā?

Sk. Tiesu jurisdikcija.

4 Ja jā, tad kurā šīs dalībvalsts tiesā man jāvēršas, ja ņem vērā manu dzīvesvietu un otras puses dzīvesvietu, vai citus ar strīdu saistītus apstākļus?

Sk. Tiesu jurisdikcija — Bulgārija.

5 Kurā šīs dalībvalsts tiesā man būtu jāvēršas, ja ņem vērā lietas raksturu, kā arī iespējamo prasījuma mantisko apmēru?

Sk. Tiesu jurisdikcija — Bulgārija.

6 Vai es pats(-i) varu iesniegt prasības pieteikumu tiesā, vai arī ir nepieciešams starpnieks, piemēram, jurists?

Prasību var celt prasītājs personīgi vai viņa pilnvarots starpnieks. Prasības pieteikumam jāpievieno starpnieka pilnvarojums.

7 Tieši pie kā man jāvēršas, lai uzsāktu tiesas lietu: reģistrācijas birojā, pie tiesas darbinieka kancelejā, vai kādā citā iestādē?

Prasības pieteikumus iesniedz attiecīgās tiesas kancelejā vai sekretariātā prasītājs personīgi vai viņa pilnvarotais starpnieks. Prasības pieteikumus pieņem tiesas darbinieki, parasti — kancelejas pārziņi, tiesas darba laikā. Prasības pieteikumus var arī nosūtīt pa pastu tiesas kancelejai.

8 Kādā valodā prasības pieteikumu var iesniegt? Vai to var darīt mutiski, vai arī tam jābūt rakstveidā? Vai prasības pieteikumu var nosūtīt pa faksu vai e-pastu?

Prasības pieteikumi jāiesniedz tiesai rakstiski, un tiem jābūt sagatavotiem bulgāru valodā. Prasības pieteikumus var nosūtīt pa pastu, bet ne pa faksu vai e-pastu. Civilprocesa kodekss paredz, ka visiem pušu iesniegtajiem dokumentiem, kas sagatavoti svešvalodā, jāpievieno pušu apliecināts to tulkojums bulgāru valodā.

9 Lai celtu prasību, ir jāaizpilda kādas īpašas veidlapas? Ja nav, kā lai es izklāstu savu prasījumu? Vai ir kādi īpaši elementi, kas ir ietverami iesniedzamajos dokumentos?

Prasības pieteikumiem jābūt sagatavotiem rakstveidā. Šim nolūkam nav īpašu veidlapu, izņemot (Tieslietu ministrijas apstiprinātas) veidnes, ko izmanto izpildrakstiem, pieteikumiem par izpildrakstu izsniegšanu un citiem dokumentiem saistībā ar lūgumrakstiem par izpildrakstiem saskaņā ar Civilprocesa kodeksu. Civilprocesa kodeksā ir noteiktas vairākas minimālās prasības attiecībā uz prasības pieteikumiem, bet to formāts nav noteikts. Atbilstoši Civilprocesa kodeksam prasības pieteikumā jābūt ietvertai norādei uz tiesu, prasītāja un atbildētāja un, ja piemērojams, viņu likumīgo pārstāvju vai pārstāvju vārdiem un uzvārdiem vai nosaukumiem un adresēm, prasītāja personas identifikācijas numuram, kā arī faksa numuram un teleksam, ja tāds ir; prasības summai, ja to var novērtēt; prasības pieteikuma pamatā esošo apstākļu izklāstam, prasības priekšmetam, kā arī prasības pieteikumu iesniegušās personas parakstam. Prasības pieteikumā prasītājam jānorāda, kādus pierādījumus tas iesniedz un kādus faktus tas ir iecerējis apliecināt ar pierādījumiem, kā arī jāiekļauj visi tā rīcībā esošie rakstiskie pierādījumi.

Prasības pieteikums jāparaksta prasītājam vai prasītāja pārstāvim. Ja prasību ceļ pārstāvis, rīkojoties prasītāja vārdā, prasības pieteikumam jāpievieno pilnvara, kurā apliecināts, ka pārstāvis ir pilnvarots celt prasību. Ja prasītājs nezina, kā parakstīt prasības pieteikumu, vai nevar to izdarīt, pieteikums jāparaksta pilnvarotai personai, norādot iemeslus, kāpēc to nav parakstījis prasītājs. Prasības pieteikumu iesniedz tiesā eksemplāru skaitā, kas atbilst atbildētāju skaitam.

Prasības pieteikumam jāpievieno pilnvara, ja prasības pieteikumu iesniedz pārstāvis; dokuments, kas apliecina valsts nodevu samaksu, un prasības pieteikuma un tā pielikumu kopijas, pa vienai kopijai katram atbildētājam.

10 Vai man ir jāmaksā tiesas izdevumi? Ja, jā, – kad? Vai man jāapmaksā advokāts no prasības iesniegšanas brīža?

Par prasības celšanu tiesā ir jāsamaksā tiesas izdevumi, kuru apmērs ir atkarīgs no prasības summas un tiesāšanās izdevumiem. Ja prasības summu nevar novērtēt, tiesas izdevumu apmēru nosaka tiesa. Prasības summu norāda prasītājs. Prasības summa ir lietas priekšmeta novērtējums naudas izteiksmē.

Jautājumus par prasības summu var uzdot atbildētājs vai tiesa pēc savas ierosmes ne vēlāk kā pirmajā tiesas sēdē. Ja norādītā summa ir nereālistiska, prasības summu nosaka tiesa. Ir divu veidu tiesas izdevumi — vienkārši un proporcionāli. Vienkāršos izdevumus nosaka, pamatojoties uz materiālajiem, tehniskajiem un administratīvajiem tiesāšanās izdevumiem. Proporcionālos izdevumus nosaka, pamatojoties uz iesaistīto summu. Šo summu iekasē, kad tiek iesniegts pieteikums par aizsardzības vai tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un par tāda dokumenta izsniegšanu, par kuru jāmaksā nodevas, atbilstoši Ministru padomes apstiprinātajam tarifam.

Tiesas izdevumus parasti samaksā ar bankas pārskaitījumu uz tiesas kontu, kad tiek iesniegts pieteikums. Katrai pusei iepriekš jāsamaksā tiesai prasītā pakalpojuma izmaksas. Pēc abu pušu pieprasījuma vai pēc tiesas ierosmes visas izmaksas sedz abas puses vai viena no pusēm atkarībā no apstākļiem.

Tiesas izdevumi nav jāmaksā prasītājiem, kas ir kooperatīvu strādnieki, darbinieki un locekļi, prasībās, kas izriet no darba attiecībām; prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu; prokurora celtās prasībās; prasītājiem prasībās par nelikumīgiem zaudējumiem, kas izriet no noziedzīga nodarījuma, saistībā ar notiesājošu spriedumu, kam ir res judicata spēks, un tiesas ieceltiem īpašiem tādas puses pārstāvjiem, kuras adrese nav zināma.

Tiesas izdevumi nav jāmaksā fiziskām personām, kuras tiesa atzinusi par tādām, kam nav pietiekamu līdzekļu. Ja tiek iesniegts pieprasījums piešķirt atbrīvojumu, tiesa ņem vērā personas un viņas ģimenes locekļu ienākumus, apliecinātus aktīvus, civilstāvokli, veselību, nodarbinātību, vecumu un citus apstākļus. Šādos gadījumos tiesāšanās izdevumus sedz no summām, kas iezīmētas tiesas budžetā. Ja parādnieks iesniedz prasības pieteikumu par bankrota procedūras sākšanu, tiesas izdevumus neiekasē. Tos atskaita no aktīviem, kad īpašums ir sadalīts saskaņā ar Komerclikumu (Targovski zakon).

Ja prasība tiek pilnībā vai daļēji apmierināta, tiesa liek atbildētājam samaksāt prasītājam procedūras izmaksu daļu, kas ir proporcionāla prasības daļai, kuru tiesa apmierinājusi (tiesas izdevumi, atlīdzība advokātam, izdevumi saistībā ar ierašanos tiesā un pierādījumu vākšanu). Ja prasītājam piešķirta bezmaksas juridiskā palīdzība, atbildētājam liek atlīdzināt izdevumus proporcionāli prasībai. Ja lieta tiek pārtraukta, atbildētājs ir tiesīgs saņemt atlīdzību par izmaksām; ja tiesa noraida prasības pieteikumu, atbildētājs ir tiesīgs pieprasīt kompensāciju par izdevumiem proporcionāli noraidītajai prasības daļai.

Par atlīdzību advokātam vienojas klients un advokāts, un parasti to samaksā, parakstot juridiskās aizstāvības līgumu atbilstoši samaksas nosacījumiem.

11 Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību?

Skatīt “Juridiskā palīdzība”.

12 No kura brīža tiek uzskatīts, ka prasība ir celta? Vai iestādes sniedz kādu atbildi par to, vai mans prasījums ir vai nav pienācīgi izklāstīts?

Pieteikumus un citu korespondenci, kas saņemta pa pastu, un dokumentus, ko nogādā personīgi tiesas darba laikā, tiesa reģistrē ienākošās korespondences žurnālā saņemšanas dienā. Prasību oficiāli uzskata par celtu dienā, kad tiesa saņem prasības pieteikumu. Ja prasības pieteikumu nosūta pa pastu vai to saņem nepareizā tiesa, to uzskata par saņemtu dienā, kad tas nosūtīts pa pastu, vai dienā, kad to saņēmusi nepareizā tiesa. Tiesa pārbauda prasības pieteikuma pareizību. Ja prasības pieteikums ir kļūdains vai tam nav pievienoti visi vajadzīgie dokumenti, prasītājam liek novērst neatbilstības nedēļas laikā, un viņu informē, vai viņš ir tiesīgs saņemt juridisko palīdzību. Ja prasītāja adrese nav norādīta un tiesai nav zināma, par to informē, izliekot paziņojumu noteiktā vietā tiesā uz vienu nedēļu. Ja prasītājs nenovērš neatbilstības noteiktajā termiņā, prasības pieteikumu un tā pielikumus nodod atpakaļ. Ja prasītāja adrese nav zināma, prasības pieteikumu glabā tiesas kancelejā, lai tas būtu pieejams prasītājam. Tāpat rīkojas arī gadījumā, kad tiesvedības gaitā tiek konstatētas prasības pieteikuma neatbilstības. Prasību uzskata par celtu dienā, kad tiek saņemts grozītais prasības pieteikums.

Ja, pārbaudot prasības pieteikumu, tiesa to atzīst par nepieņemamu, tā nodod to atpakaļ. Prasības pieteikuma atpakaļnodošana prasītājam neliedz atkārtoti iesniegt tiesā prasības pieteikumu, tomēr šādos gadījumos prasību uzskata par celtu dienā, kad notiek atkārtota prasības pieteikuma iesniegšana.

Tiesu iestādes nesūta īpašu dokumentu, kurā apstiprina, ka lieta ir pienācīgi iesniegta, bet tiek veiktas konkrētas procedūras, lai to apstiprinātu. Kad prasības pieteikums ir pienācīgi sagatavots un iesniegts un tam ir pievienoti visi vajadzīgie dokumenti, tiesa nosūta tā kopiju atbildētājam. Kopijā iekļauj prasības pieteikuma pielikumus. Atbildētājam pieprasa sniegt rakstisku atbildi viena mēneša laikā un norāda, kāda informācija ir jāiekļauj atbildē. Atbildētāju arī informē par sekām, kas iestāsies, ja atbildētājs nesniegs atbildi vai neīstenos savas tiesības, un par to, vai ir pieejama juridiskā palīdzība, ja atbildētājs ir tiesīgs to saņemt. Atbildētāja rakstiskajā atbildē jānorāda tiesa un lietas numurs; atbildētāja un, ja piemērojams, tā likumīgā pārstāvja vai pārstāvja vārds un uzvārds vai nosaukums; atbildētāja nostāja attiecībā uz prasības pieteikuma pieņemamību un būtību; atbildētāja nostāja attiecībā uz apstākļiem, ar kuriem prasības pieteikums ir pamatots; argumenti pret prasības pieteikumu un apstākļi, ar kuriem tie pamatoti; tās personas paraksts, kura iesniegusi atbildi. Atbildē uz prasības pieteikumu atbildētājam jānorāda, kādus pierādījumus tas iesniedz un kādus faktus tas ir iecerējis apliecināt ar pierādījumiem, kā arī jāiekļauj visi tā rīcībā esošie rakstiskie pierādījumi. Atbildei uz prasības pieteikumu jāpievieno pilnvara, ja atbildi iesniedz pārstāvis, un atbildes un tā pielikumu kopijas, pa vienai kopijai katram prasītājam. Ja atbildētājs neiesniedz rakstisku atbildi noteiktajā termiņā vai nedara zināmu savu nostāju, neceļ iebildumus, neapstrīd kopā ar prasības pieteikumu iesniegta dokumenta patiesumu, neizmanto savas tiesības iesniegt pretprasību, izrietošu prasību vai neaicina tiesīgu trešo personu iestāties lietā viņa vārdā, viņš zaudē iespēju to darīt vēlākā datumā, izņemot, ja šādas bezdarbības iemesls ir īpaši neparedzēti apstākļi.

Pēc iesniegto prasības pieteikumu pareizības un pieņemamības pārbaudes tiesa izlemj, kā turpināt lietu, un atbild uz pušu jautājumiem un iebildumiem par visiem pirmstiesas jautājumiem un pierādījumu atzīšanu. Tiesa var arī noteikt, ka ir jāizmanto mediācija vai citi brīvprātīgas strīdu izšķiršanas līdzekļi.

Tiesa ieplāno lietas izskatīšanu atklātā tiesas sēdē, uz kuru tā uzaicina ierasties puses. Tiesas kancelejas pārzinis nosūta pusēm pavēstes par ierašanos tiesā un iesniedz tām tiesas lēmuma kopiju.

Komerclietās Civilprocesa kodekss paredz dokumentu savstarpēju apmaiņu starp pretējām pusēm. Kad atbilde ir saņemta, tiesa nosūta tās kopiju kopā ar pielikumiem prasītājam, kurš var iesniegt papildu prasības pieteikumu divu nedēļu laikā. Papildu prasības pieteikumā prasītājs var papildināt un precizēt sākotnējo prasības pieteikumu. Pēc papildu prasības pieteikuma saņemšanas tiesa nosūta tā kopiju kopā ar pielikumiem atbildētājam, kurš var sniegt atbildi divu nedēļu laikā. Papildu atbildē atbildētājam jāsniedz atbilde uz papildu prasības pieteikumu.

Kad ir pārbaudīta apmainīto dokumentu pareizība un iesniegto prasības pieteikumu pieņemamība, tostarp prasības summas un citi pušu pieprasījumi un iebildumi, tiesa izlemj par visiem pirmstiesas jautājumiem un pierādījumu atzīšanu. Tiesa nosaka datumu lietas izskatīšanai atklātā tiesas sēdē, uz kuru tā uzaicina puses, nosūtot prasītājam papildu atbildi, un paziņo savu lēmumu pusēm. Tā var noteikt, ka ir jāizmanto mediācija vai citi brīvprātīgas strīdu izšķiršanas līdzekļi. Kad, apmainoties ar dokumentiem, ir iesniegti visi pierādījumi, un kad ir panākta vienošanās, ka nav vajadzības pusēm apmeklēt tiesas sēdi, un ja puses tā vēlas, tiesa var rīkot tiesas sēdi aiz slēgtām durvīm, sniedzot pusēm iespēju iesniegt rakstiskus aizstāvības argumentus un atbildes.

Civilprocesa kodeksā ir ietverti īpaši noteikumi, kas reglamentē konkrētas procesuālās normas — saīsināto tiesāšanās procedūru, tiesvedību laulības lietās, civilstāvokļa lietas, tiesu nespēju, īpašuma dalīšanu tiesā, īpašumtiesību aizsardzību un atjaunošanu, juridiskus aktus, kolektīvu tiesāšanos un lūgumrakstus par izpildrakstiem, nodrošinājuma tiesvedību, pieteikumus par aizsardzību, kā arī izpildes tiesvedību. Komerclikumā ir paredzēti īpaši noteikumi par maksātnespējas procedūrām un ar tām saistītajiem prasības pieteikumiem.

13 Vai es saņemšu precīzas ziņas par notikumu turpmāko attīstības gaitu (piemēram, laiku, kad man ir jāierodas tiesā)?

Tiesa nosūta pusēm pavēsti par ierašanos uz tiesas sēdi. Ja lietas izskatīšana tiek atlikta, puses, kuras pienācīgā kārtībā uzaicinātas ierasties tiesā, nesaņem pavēsti par ierašanos uz nākamo tiesas sēdi, ja tās datums ir paziņots pusēm tiesas sēdes laikā. Tiesas pavēsti izdod ne vēlāk kā nedēļu pirms tiesas sēdes. Šo noteikumu nepiemēro izpildes tiesvedībā. Tiesas pavēstē norāda tiesu, kas to izdevusi, uzaicinātās personas vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, to, kādā lietā un kādā statusā puse tiek izsaukta uz tiesu, tiesas sēdes vietu un laiku, kā arī juridiskās sekas neierašanās gadījumā.

Tiesa iesniedz pusēm visu to lēmumu kopijas, kurus var atsevišķi pārsūdzēt.

Pusēm paziņo tiesas noteiktos termiņus procesuālo darbību veikšanai, bet ne likumā noteiktos termiņus.

Lapa atjaunināta: 19/04/2018

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas čehu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās.

Kā rīkoties? - Čehija

1 Vai man noteikti ir jāvēršas tiesā vai arī pastāv citas alternatīvas?

Ikvienam ir tiesības iesniegt tiesā prasības pieteikumu par apdraudētu vai pārkāptu tiesību aizsardzību. Vienmēr ir ieteicams vispirms censties atrisināt strīdu miermīlīgā ceļā. Var izmantot arī strīdu alternatīvas izšķiršanas metodes. Konkrētās civiltiesību jomās valsts ļauj konkrētajās tiesiskajās attiecībās iesaistītajām pusēm uzticēt tiesiska strīda izšķiršanu citai privātai struktūrai. Čehijas Republikā šī procedūra notiek šķīrējtiesā, ko reglamentē Likums Nr. 216/1994 Coll. par šķīrējtiesas procedūru un par šķīrējtiesas nolēmumu izpildi, ar grozījumiem. Šķīrējtiesas procedūras beigās tiek pieņemts šķīrējtiesas nolēmums, kas ir saistošs abām strīda pusēm un kam ir tāds pats spēks kā izpildāmam spriedumam. Mediāciju lietās, kas nav krimināllietas, reglamentē Likums Nr. 202/2012 Coll. par mediāciju un ar ko groza konkrētus likumus (“Likums par mediāciju”). Plašāku informāciju sk. “Strīdu alternatīva izšķiršana — Čehijas Republika”.

Pat pēc tam, kad ir iesniegts prasības pieteikums tiesā, atkarībā no lietas būtības ir iespējams ierosināt, lai tiesa pieprasa mierizlīgumu (sk. Likuma Nr. 99/1963 Coll. (Civilprocesa kodekss ar grozījumiem) 67.–69. un 99. pantu). Tiesā panāktam mierizlīgumam ir tāds pats spēks kā galīgam spriedumam. Tas arī dod tiesības pieprasīt tiesas lēmuma izpildi (izpilde). Apstiprināts mierizlīgums tiesā ir šķērslis lietas izspriešanai.

2 Vai pastāv kāds laika ierobežojums, lai vērstos tiesā?

Termiņi ir dažādi atkarībā no individuālām lietām, tāpēc ir ieteicams prasīt juridiskas konsultācijas pēc iespējas drīz. Prasība jāceļ kompetentajā tiesā līdz noteiktā termiņa beigām (prasības pieteikumam jābūt iesniegtam tiesā noteiktajā termiņā).

Ja iestājies noilgums, jo ir beidzies likumā noteiktais termiņš, parādnieka saistības netiek dzēstas, bet tiek mazinātas. Tas nozīmē, ka saistības nevar atlīdzināt, ja parādnieks atsaucas uz noilgumu. Noilgumu vispārīgi reglamentē Likuma Nr. 89/2012 Coll. (Civilkodekss) 609.–653. pants. Vispārējais noilgums ir trīs gadi, un to sāk skaitīt no pirmās dienas, kad tiesības var sākt īstenot. Individuālu īpašu noilgumu termiņš ir atkarīgs no īstenoto tiesību veida.

3 Vai man jāvēršas šīs dalībvalsts tiesā?

Sk. “Jurisdikcija — Čehijas Republika”.

4 Ja jā, tad kurā šīs dalībvalsts tiesā man jāvēršas, ja ņem vērā manu dzīvesvietu un otras puses dzīvesvietu, vai citus ar strīdu saistītus apstākļus?

Tiesu jurisdikciju nosaka atbilstoši noteikumiem par teritoriālo jurisdikciju, jurisdikciju pēc būtības un funkcionālo jurisdikciju.

Ar teritoriālo jurisdikciju saprot individuālu viena veida tiesu jurisdikcijas darbības jomu. Tā nosaka, kurai konkrētai pirmās instances tiesai ir jāizspriež konkrēta lieta. Pamatnoteikumi par teritoriālo jurisdikciju ir paredzēti Likuma Nr. 99/1963 Coll. (Civilprocesa kodekss ar grozījumiem) 84.–89.a pantā. Tomēr jāpatur prātā, ka konkrētās lietās teritoriālo jurisdikciju var reglamentēt tieši piemērojami ES tiesību akti, kas ir prioritāri attiecībā pret vietējiem tiesību aktiem (sk. konkrētus noteikumus Regulā Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kas reglamentē ne tikai starptautisko, bet arī teritoriālo jurisdikciju); tas nozīmē, ka ne vienmēr ir piemērojami Čehijas tiesību aktu noteikumi par teritoriālo jurisdikciju.

Tiesa, kam ir teritoriālā jurisdikcija, ir tās puses vispārējā tiesa, pret kuru ir celta prasība (atbildētājs), ja vien Likumā nav noteikts citādi. Vispārējā tiesa vienmēr ir rajona tiesa. Ja jurisdikcija pirmajā instancē ir apgabaltiesai (sk. 2.1. jautājumu), teritoriālā jurisdikcija ir apgabaltiesai, kuras rajonā ir attiecīgās puses vispārējā (rajona) tiesa. Ja prasība tiek celta pret vairākiem atbildētājiem, teritoriālā jurisdikcija ir jebkura atbildētāja vispārējai tiesai.

  • Fiziskas personas vispārējā tiesa ir personas dzīvesvietas rajona tiesa; ja personai nav dzīvesvietas, tad vispārējā tiesa ir personas uzturēšanās vietas rajona tiesa. Ar dzīvesvietu saprot vietu, kur persona uzturas ar nolūku tajā dzīvot pastāvīgi (ir iespējams, ka ir vairākas šādas vietas — tādā gadījumā visas šādas tiesas ir vispārējās tiesas).
  • Darījumdarbībā iesaistītas fiziskas personas vispārējā tiesa lietās, kas izriet no darījumdarbības, ir šādas personas darījumdarbības vietas rajona tiesa (darījumdarbības vieta ir publiskajā reģistrā ierakstītā adrese); ja šādai personai nav darījumdarbības vietas, vispārējā tiesa ir personas dzīvesvietas rajona tiesa; ja personai nav dzīvesvietas, vispārējā tiesa ir personas uzturēšanās vietas rajona tiesai.
  • Kritērijs juridiskas personas vispārējās tiesas noteikšanai ir personas juridiskā adrese (sk. Likuma Nr. 89/2012 Coll. (Civilkodekss) 136. un 137. pantu).
  • Maksātnespējas pārvaldītāja vispārējā tiesa pārvaldītāja amata pienākumu pildīšanas laikā ir viņa juridiskās adreses rajona tiesa.
  • Īpaši noteikumi attiecas uz valsts vispārējo tiesu (tiesu, kuras rajonā ir juridiskā adrese valsts organizatoriskajai struktūrai, kam ir jurisdikcija saskaņā ar īpašu tiesību normu; ja tiesu, kam ir teritoriālā jurisdikcija, nevar šādi noteikt, — tiesu, kuras rajonā norisinājušies apstākļi, kas ir pamats tiesību prasījumam), pašvaldības vispārējo tiesu (pašvaldības atrašanās vietas rajona tiesu) un augstākas teritoriālās pašpārvaldes struktūrvienības tiesu (struktūrvienības administratīvo iestāžu juridisko adrešu rajona tiesu).

Ja atbildētājam, kas ir Čehijas Republikas pilsonis, nav vispārējās tiesas vai nav vispārējās tiesas Čehijas Republikā, jurisdikcija ir pēdējās zināmās atbildētāja dzīvesvietas Čehijas Republikā rajona tiesai. Īpašumtiesības pret personu, kurai nav citas kompetentas tiesas Čehijas Republikā, var īstenot tiesa, kuras rajonā atrodas personas aktīvi.

Prasību (priekšlikumu uzsākt tiesvedību) pret ārvalstu personu var celt arī tiesā, kuras rajonā Čehijas Republikā atrodas personas ražotne vai ražotnes organizatoriskā struktūrvienība.

Ar jurisdikciju pēc būtības saprot jurisdikcijas darbības jomu starp individuālu veidu tiesām, nosakot, kura tiesa izspriedīs lietu pirmajā instancē. Civiltiesvedībā tiesu jurisdikcija pēc būtības nozīmē, ka jurisdikcija pār tiesas procesu pirmajā tiesā ir rajona tiesām, ja vien tiesību aktos nav skaidri noteikts, ka jurisdikcija pēc būtības ir apgabaltiesām vai Čehijas Republikas Augstākajai tiesai.

Ar funkcionālo jurisdikciju saprot tādu dažādu veidu tiesu jurisdikcijas darbības jomu, kuras iesaistītas vienu un to pašu lietu izspriešanā uz pēctecības pamata situācijās, kas ietver parasto un ārkārtas apelāciju iesniegšanu (citiem vārdiem sakot, tā nosaka, kura tiesa spriedīs par parastajām un ārkārtas apelācijām).

5 Kurā šīs dalībvalsts tiesā man būtu jāvēršas, ja ņem vērā lietas raksturu, kā arī iespējamo prasījuma mantisko apmēru?

Kā jau minēts iepriekš (sk. atbildi uz 4. jautājumu), civiltiesvedībā jurisdikcija pēc būtības pirmajā instancē ir galvenokārt rajona tiesām.

Šis princips pieļauj izņēmumus attiecībā uz apgabaltiesām, kas izspriež lietas, kuras uzskaitītas Likuma Nr. 99/1963 Coll. (Civilprocesa kodekss, ar grozījumiem) 9. panta 2. daļas noteikumos. Tas galvenokārt attiecas uz lēmumiem lietās, kurās, ņemot vērā to būtību, ir vajadzīga noteikta līmeņa specializācija, un jautājumos, kas ir faktiskā un juridiskā ziņā sarežģītāki. Apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas pieņem lēmumus:

a)        strīdos starp darba devēju un saņēmēju saistībā ar pensijas apdrošināšanas pabalstu pārmaksas savstarpēju norēķinu, slimības apdrošināšanu, valsts sociālo atbalstu un palīdzību materiālo vajadzību nodrošināšanā, kā arī strīdos saistībā ar tādas regresīvas kompensācijas savstarpēju norēķinu, kas samaksāta, pamatojoties uz tiesībām saņemt veselības apdrošināšanas pabalstu;

b)        strīdos saistībā ar streika vai lokautu nelikumību;

c)        strīdos saistībā ar ārvalsti vai ārvalstu personām, kam ir diplomātiskā imunitāte un privilēģijas, ja šādi strīdi ir Čehijas tiesu jurisdikcijā;

d)        strīdos, kuros pieprasa anulēt šķīrējtiesneša lēmumu par tādu saistību izpildi, kas izriet no koplīguma;

e)        lietās, kas izriet no tiesiskām attiecībām, kuras saistītas ar uzņēmumu — parasti īpašniekuzņēmumu, nodibinājumu un nodibinājumu fondu — izveidi, un strīdos starp uzņēmējsabiedrībām, to partneriem un locekļiem, kā arī sasvstarpējos strīdos starp partneriem un locekļiem, kas izriet no to iesaistes uzņēmējsabiedrībā;

f)         strīdos starp uzņēmējsabiedrībām, to partneriem vai locekļiem un to struktūrvienību locekļiem vai likvidatoriem sakarā ar attiecībām, kas saistītas ar struktūrvienību locekļu amata pienākumu pildīšanu vai likvidāciju;

g)        strīdos, kas izriet no autortiesību aktiem;

h)        strīdos, kas saistīti ar tādu tiesību aizsardzību, kuras pārkāpj vai apdraud negodīga konkurence vai nelikumīgi konkurences ierobežojumi;

i)         lietās, kas saistītas ar juridiskas personas nosaukuma un reputācijas aizsardzību;

j)         strīdos, kas saistīti ar finansiālu nodrošinājumu, un strīdos, kas saistīti ar pārvedu vekseļiem, vienkāršajiem vekseļiem un ieguldījumu instrumentiem;

k)        strīdos, kas izriet no preču tirgošanas biržā;

l)         lietās, kas saistītas ar Īpašnieku apvienības ģenerālasamblejām, un no tā izrietošos strīdos, izņemot strīdus, kas saistīti ar apvienības locekļu iemaksām namīpašuma pārvaldībai, un strīdus saistībā ar sākotnējām iemaksām par pakalpojumiem un pakalpojumu izmaksu sadalīšanas metodi;

m)     lietās, kas saistītas ar uzņēmumu un kooperatīvu pārveidošanu, tostarp jebkādā kompensācijas tiesvedībā, atbilstoši īpašai tiesību normai;

n)        strīdos, kas saistīti ar ražotnes iegādi vai ražotnes vai tās daļas nomu;

o)        strīdos, kas saistīti ar būvdarbu līgumiem, kuri ir virslimita publiski līgumi, tostarp šādu līgumu izpildei vajadzīgajām piegādēm.

Čehijas Republikas Augstākajai tiesai ir jurisdikcija tikai pirmajā instancē tiesvedībā par ārvalstu tiesu spriedumu atzīšanu laulības lietās (tas neattiecas uz citu ES dalībvalstu tiesu spriedumu atzīšanu, ja ir piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1347/2000) un lietās par izcelšanās noteikšanu un noliegšanu atbilstoši Likuma Nr. 91/2012 Coll. par starptautiskajām privāttiesībām 51. pantam un 55. panta 1. daļai.

6 Vai es pats(-i) varu iesniegt prasības pieteikumu tiesā, vai arī ir nepieciešams starpnieks, piemēram, jurists?

Nav vispārēja pienākuma Čehijas civiltiesvedībā nodrošināt advokāta pārstāvību.

Tiesības iesūdzēt tiesā un tikt iesūdzētam

Ikviens var neatkarīgi piedalīties tiesvedībā kā tās puse atbilstoši savai tiesībspējai un rīcībspējai (Likuma Nr. 99/1963 Coll. (Civilprocesa kodekss ar grozījumiem) 20. panta 1. daļa). Fiziska persona iegūst pilnas tiesības iesūdzēt tiesā, kad ir sasniegusi pilngadību. Pilngadība tiek sasniegta 18 gadu vecumā. Pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas pilngadību var iegūt, ja tiek apmierināta prasība par pilngadības piešķiršanu (sk. Likuma Nr. 89/2012 Coll. (Civilkodekss) 37. pantu), vai noslēdzot laulību. Ja tiesvedības pusei nav pilnu tiesību iesūdzēt tiesā, viņu tiesvedībā var pārstāvēt pārstāvis. Arī pilngadīgai personai, kuras tiesībspēja un rīcībspēja ir ierobežota, var nebūt tiesību iesūdzēt un tiesību tikt iesūdzētai.

Pārstāvību iegūst uz likuma vai valsts iestādes lēmuma (likumiska pārstāvība) pamata vai uz pilnvaras pamata. Ikvienam, kurš piedalās tiesvedībā kā puses pārstāvis, jāiesniedz pierādījumi par šādu pārstāvību.

Fiziska persona, kura nevar neatkarīgi piedalīties tiesvedībā, jāpārstāv viņas aizbildnim vai aizgādnim (Likuma Nr. 99/1963 Coll. (Civilprocesa kodekss ar grozījumiem) 22. un 23. pants un 29.an pants).

Tiesvedības puses (kam ir tiesībspēja un rīcībspēja) var arī pārstāvēt to izvēlēta persona uz pilnvaras pamata (Likuma Nr. 99/1963 Coll. (Civilprocesa kodekss, ar grozījumiem) 24.–28.a pants).

7 Tieši pie kā man jāvēršas, lai uzsāktu tiesas lietu: reģistrācijas birojā, pie tiesas darbinieka kancelejā, vai kādā citā iestādē?

Prasības pieteikumu (priekšlikumu uzsākt tiesvedību) iesniedz tiesai, kam ir jurisdikcija pēc būtības, teritoriālā jurisdikcija un funkcionālā jurisdikcija. Individuālu Čehijas tiesu adreses atrodamas Čehijas Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē Saite atveras jaunā logāhttp://portal.justice.cz/Justice2/Uvod/Soudy.aspx.

8 Kādā valodā prasības pieteikumu var iesniegt? Vai to var darīt mutiski, vai arī tam jābūt rakstveidā? Vai prasības pieteikumu var nosūtīt pa faksu vai e-pastu?

Visām pusēm civiltiesvedībā ir vienāds statuss un tiesības pieprasīt, lai tiesas sēde notiek to dzimtajā valodā (sk. Likuma Nr. 99/1963 Coll. (Civilprocesa kodekss ar grozījumiem) 18. pantu). Prasības pieteikumu (priekšlikumu uzsākt tiesvedību) var iesniegt prasītāja (lūgumraksta iesniedzēja) dzimtajā valodā. Tomēr, lai tiesa varētu ātrāk novērtēt prasības pieteikumu (priekšlikumu uzsākt tiesvedību), ieteicams tiesai adresētajiem dokumentiem pievienot to tulkojumu čehu valodā.

Priekšlikumu uzsākt tiesvedību var iesniegt rakstveidā (sk. Likuma Nr. 99/1963 Coll. (Civilprocesa kodekss ar grozījumiem) 42. pantu). Rakstisku dokumentu iesniedz papīra vai elektroniskā formātā, izmantojot publisko datu tīklu vai pa faksu. Iesniedzot rakstisku dokumentu, kas ietver priekšlikumu par lietu pēc būtības un ko nosūta pa faksu vai elektroniski, vēlākais, trīs dienu laikā ir jāiesniedz oriģināls vai identisks teksts rakstiskā formātā. Ja dokumentu iesniedz elektroniski, to parakstot ar apliecinātu elektronisko parakstu (atbilstoši Likumam Nr. 227/2000 Coll. par elektronisko parakstu, ar grozījumiem), vai ja dokumentu iesniedz elektroniski saskaņā ar īpašu tiesību normu (Likums Nr. 300/2008 Coll. par elektroniskiem aktiem un atļauto dokumentu konversiju), dokumentu oriģināli vēlāk nav jāiesniedz.

Priekšlikumu uzsākt tiesvedību un lūgumu par izpildāmu rīkojumu var izteikt mutiski un ierakstīt (sk. Likuma Nr. 292/2013 Coll. par īpašu tiesvedību, ar grozījumiem, 14. pantu) tikai tādā tiesvedībā, ko var uzsākt arī bez priekšlikuma, vai tiesvedībā, kurā prasa atļauju noslēgt laulību, tiesvedībā, kurā prasa aizsardzību no vardarbības ģimenē, tiesvedībā, kurā prasa noteikt vai noliegt izcelšanos, un adopcijas tiesvedībā. Katrai rajona tiesai ir jāiereģistrē iesniegtais rakstiskais dokuments un tas nekavējoties jāpārsūta kompetentajai tiesai. Šādā veidā iesniegtam dokumentam ir tāds pats spēks kā dokumentam, kas iesniegts kompetentajā tiesā.

9 Lai celtu prasību, ir jāaizpilda kādas īpašas veidlapas? Ja nav, kā lai es izklāstu savu prasījumu? Vai ir kādi īpaši elementi, kas ir ietverami iesniedzamajos dokumentos?

Nav speciālu veidlapu, kas izmantojamas, lai celtu prasību (iesniegtu priekšlikumu uzsākt tiesvedību). Prasības pieteikumā (priekšlikumā uzsākt tiesvedību) jābūt ietvertai vispārējai informācijai (sk. Likuma Nr. 99/1963 Coll. (Civilprocesa kodekss ar grozījumiem) 42. panta 4. daļu) un īpašai informācijai (sk. Civilprocesa kodeksa 79. panta 1. daļu).

Vispārējā informācija ietver norādi uz tiesu, kurai priekšlikums ir adresēts, un norādi uz personu, kura ceļ prasību. No prasības pieteikuma ir jābūt skaidri saprotamam, uz kādu lietu tas attiecas un kāds ir prasības priekšmets, un tam jābūt parakstītam un datētam.

Īpašā informācija ietver pušu vārdus un uzvārdus vai nosaukumus un adreses vai pušu dzimšanas datumus vai identifikācijas numurus (juridiskai personai — komercnosaukumu vai nosaukumu un juridisko adresi, valstij — tās nosaukumu un attiecīgo organizatorisko struktūrvienību, kas pārstāv valsti tiesā), vajadzības gadījumā — pušu pārstāvjus, galveno faktu izklāstu un to pierādījumu izklāstu, uz kuriem pamatojas apelācijas iesniedzējs, kā arī ir jābūt skaidri norādītam, kāds ir apelācijas iesniedzēja prasījums.

Ja priekšlikumā nav ietverta vajadzīgā informācija vai ja tā ir nesaprotama vai neskaidra, tiesa aicina attiecīgo pusi novērst šādas nepilnības noteiktā termiņā. Ja tas netiek izdarīts un tāpēc tiesvedību nevar turpināt, tiesa noraida priekšlikumu uzsākt tiesvedību. Tiesa neņem vērā visus citus iesniegtos dokumentus, līdz tie tiek pienācīgi izlaboti vai aizpildīti (sk. Likuma Nr. 99/1963 Coll. (Civilprocesa kodekss, ar grozījumiem) 43. pantu). Priekšlikums jāiesniedz vajadzīgajā eksemplāru skaitā, lai nodrošinātu, ka vienu eksemplāru patur tiesa un katra puse saņem pa vienam eksemplāram, ja nepieciešams (sk. (Likuma Nr. 99/1963 Coll. (Civilprocesa kodekss ar grozījumiem) 42. panta 4. daļa).

10 Vai man ir jāmaksā tiesas izdevumi? Ja, jā, – kad? Vai man jāapmaksā advokāts no prasības iesniegšanas brīža?

Tiesvedībā, kas notiek tiesās Čehijas Republikā, iekasē tiesas nodevas par darbībām, kas uzskaitītas Nodevu tarifā, un par individuālām darbībām, ko veic tiesas, un darbībām, ko veic tiesas administrācija. Šo nodevu summas ir noteiktas Likumā Nr. 549/1991 Coll. par tiesas nodevām, ar grozījumiem. Tiesas nodevas nosaka kā nemainīgu summu vai kā procentuālo daļu, pamatojoties uz tiesvedības priekšmeta vērtību.

Par vairākām lietām (galvenokārt lietām, kas netiek apstrīdētas) šīs nodevas neiekasē. Lietas, attiecībā uz kurām piemēro “materiālo atbrīvojumu”, ietver lietas, kas saistītas ar aizbildnību, adopciju, uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumiem starp vecākiem un bērniem utt. Šādu veidu tiesvedībā piemēro pilnīgu atbrīvojumu no nodevām.

Apelācijas iesniedzēji tiesvedībā par uzturlīdzekļu maksājumu noteikšanu, atlīdzību par kaitējumu veselībai, savainojumiem darbā un arodslimībām utt. ir personīgi atbrīvoti no nodevām. Ja prasītājs konkrētā tiesvedībā ir personīgi atbrīvots no nodevām un tiesa apmierina viņa prasību, atbildētājam ir jāmaksā nodeva.

Ir arī iespējams atļaut tā dēvētos individuālos atbrīvojumus, kas saistīti ar tiesvedības pušu finansiālo un sociālo stāvokli un iztiesājamās lietas konkrētajiem apstākļiem. Ja prasītājam ir materiālās grūtības ilgstoša bezdarba, smagas slimības u. c. iemeslu dēļ, viņš var iesniegt tiesai pieteikumu par pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no nodevām. Attiecīgo pieteikumu ieteicams pievienot prasības pieteikuma oriģinālam. Lemjot par atbrīvojumiem no nodevu maksāšanas, tiesa ņem vērā pieteikuma iesniedzēja kopējo īpašumu, finansiālos un sociālos apstākļus, tiesas nodevas summu, iesniegtās prasības veidu utt. Tomēr atbrīvojumu piešķiršana nedrīkst būt patvaļīgs vai acīmredzami bezjēdzīgs pasākums vai likt šķēršļus tiesību īstenošanai. Sk. arī “Juridiskā palīdzība — Čehijas Republika”.

Nodeva ir jāmaksā, kad tiek iesniegts priekšlikums uzsākt tiesvedību. Ja tā netiek samaksāta vienlaicīgi ar priekšlikuma iesniegšanu, tiesa aicina attiecīgo pusi samaksāt nodevu un informē, ka gadījumā, kad nodeva netiks samaksāta noteiktajā termiņā, tiesvedība tiks apturēta.

11 Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību?

Sk. “Juridiskā palīdzība — Čehijas Republika”.

12 No kura brīža tiek uzskatīts, ka prasība ir celta? Vai iestādes sniedz kādu atbildi par to, vai mans prasījums ir vai nav pienācīgi izklāstīts?

Tiesvedība sākas dienā, kad lūgumraksts tiek nogādāts tiesai (sk. Likuma Nr. 99/1963 Coll. (Civilprocesa kodekss ar grozījumiem) 82. pantu) vai kad tiesa pieņem nolēmumu par tiesvedības sākšanu bez lūgumraksta (sk. Likuma Nr. 292/2013 Coll. par īpašu tiesvedību, ar grozījumiem, 13. panta 2. daļu). Līdz ar faktu, ka prasības pieteikums (priekšlikums uzsākt tiesvedību) ir iesniegta tiesai, tiek sākta tiesvedība, un tiesa neizdod īpašu apstiprinājumu par tiesvedības sākšanos. Ja prasības pieteikumu (priekšlikumu uzsākt tiesvedību) nogādā personīgi tiesas kancelejā, to var apstiprināt, uzspiežot zīmogu uz prasības pieteikuma kopijas.

Ja priekšlikumā ir nepilnības (tajā nav vajadzīgās informācijas, vai tas ir neskaidrs vai nesaprotams), tiesa aicina konkrēto pusi tās novērst. Ja šādi trūkumi netiek novērsti tiesas noteiktajā termiņā un šā iemesla dēļ tiesvedību nevar turpināt, tiesa noraida priekšlikumu uzsākt tiesvedību un aptur tiesvedību.

13 Vai es saņemšu precīzas ziņas par notikumu turpmāko attīstības gaitu (piemēram, laiku, kad man ir jāierodas tiesā)?

Tiklīdz tiesvedība ir sākta, tiesa to turpina bez papildu pieteikumiem, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku lietas izspriešanu (Likuma Nr. 99/1963 Coll. (Civilprocesa kodekss ar grozījumiem) 100. panta 1. daļa). Tiesai prasības pieteikums (priekšlikums uzsākt tiesvedību) personīgi jānodod pārējam pusēm (Civilprocesa kodeksa 79. panta 3. daļa). Tiesvedības laikā tiesa informē puses par to dažādajām tiesībām un pienākumiem. Ja ir jāveic īpaša procesuāla darbība, tiesa nosaka termiņu tās izpildei.

Pusēm un to pārstāvjiem ir tiesības izskatīt lietas dokumentāciju, izņemot balsojumu reģistrācijas dokumentus, un sagatavot šādas dokumentācijas izrakstus un kopijas. Tiesas priekšsēdētājs ļauj ikvienam, kuram ir likumīgas intereses vai pamatoti iemesli to darīt, izskatīt lietas dokumentāciju un sagatavot šādas dokumentācijas izrakstus un kopijas, izņemot, ja dokumentācijas saturam saskaņā ar likumu ir jābūt konfidenciālam (sk. Likuma Nr. 99/1963 Coll. (Civilprocesa kodekss ar grozījumiem) 44. pantu).

Lapa atjaunināta: 20/04/2018

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Kā rīkoties? - Īrija

1 Vai man noteikti ir jāvēršas tiesā vai arī pastāv citas alternatīvas?

Vēršanās tiesā bieži ir pēdējā iespēja, kad citas iespējas atrisināt strīdu bijušas neveiksmīgas. Alternatīva vēršanās tiesā ir strīdu alternatīvas izšķiršanas procedūras. (Sk. faktu lapu “Strīdu alternatīva izšķiršana”)

2 Vai pastāv kāds laika ierobežojums, lai vērstos tiesā?

Termiņi prasības celšanai tiesā ir dažādi atkarībā no lietas. Jautājumus par termiņiem var noskaidrot no juriskonsulta vai Saite atveras jaunā logāpilsoņu informācijas birojā, kas sniedz informāciju par tiesību pieejamību.

3 Vai man jāvēršas šīs dalībvalsts tiesā?

Sk. faktu lapu “Tiesu jurisdikcija”.

4 Ja jā, tad kurā šīs dalībvalsts tiesā man jāvēršas, ja ņem vērā manu dzīvesvietu un otras puses dzīvesvietu, vai citus ar strīdu saistītus apstākļus?

Zemākās instances tiesās (t. i., apgabaltiesās un rajona tiesās) atbilstošo tiesu prasības celšanai nosaka atbilstoši atbildētāja vai viena no atbildētājiem dzīvesvietai vai vietai, kur atbildētājs veic profesionālo darbību, darījumdarbību vai algotu darbu. Lielākajā daļā lietu, kas saistītas ar līgumiem, atbilstošā rajona tiesa vai apgabaltiesa ir konkrētā līguma sagatavošanas vietas tiesa; kaitējuma lietās tā ir kaitējuma izdarīšanas vietas tiesa; ģimenes lietu tiesvedībā tā ir prasītāja dzīvesvietas tiesa, un lietās, kas saistītas ar nomu vai nekustamā īpašuma tiesībām, tā ir telpu vai zemes, kas ir tiesvedības priekšmets, atrašanās vietas tiesa.

Plašāku informāciju par tiesu jurisdikciju sk. faktu lapā “Tiesu jurisdikcija”.

Saite atveras jaunā logāĪrijas Tiesu dienesta tīmekļa vietnē ir ietverta informācija par tiesu struktūru. Dienests arī publicē brošūru “Izskaidrot tiesas” sabiedrības informēšanai. Plašāku informāciju par tiesu sistēmu var saņemt arī no Saite atveras jaunā logāPilsoņu informācijas padomes.

5 Kurā šīs dalībvalsts tiesā man būtu jāvēršas, ja ņem vērā lietas raksturu, kā arī iespējamo prasījuma mantisko apmēru?

Atbilstošo tiesu prasības celšanai nosaka atbilstoši prasības veidam (līgums, kaitējums utt.) un vērtībai.

Plašāku informāciju sk. faktu lapā “Tiesu jurisdikcija”.

6 Vai es pats(-i) varu iesniegt prasības pieteikumu tiesā, vai arī ir nepieciešams starpnieks, piemēram, jurists?

Ne vienmēr ir vajadzīgs starpnieks — par tā nepieciešamību izlemj puse, un tas ir atkarīgs no lietas sarežģītības. Ja tiek nolemts piesaistīt starpnieku, ir jāizmanto advokāts. Advokātus akreditē un advokāta profesiju regulē Saite atveras jaunā logāJuristu biedrība.

7 Tieši pie kā man jāvēršas, lai uzsāktu tiesas lietu: reģistrācijas birojā, pie tiesas darbinieka kancelejā, vai kādā citā iestādē?

Prasības pieteikums jāiesniedz attiecīgajā Tiesu dienesta birojā atkarībā no prasītās atlīdzības summas (plašāku informāciju par atbilstošo tiesu sk. faktu lapā “Tiesu jurisdikcija”). Tiesu dienesta biroji ir visā Īrijā; informācija par to adresēm un darba laikiem ir atrodama Saite atveras jaunā logāTiesu dienesta tīmekļa vietnē.

8 Kādā valodā prasības pieteikumu var iesniegt? Vai to var darīt mutiski, vai arī tam jābūt rakstveidā? Vai prasības pieteikumu var nosūtīt pa faksu vai e-pastu?

Īrijā prasības pieteikumu var iesniegt angļu vai īru valodā. Prasības pieteikums jāsagatavo, izmantojot īpašu veidlapu, kas atbilst jurisdikcijai, kurā tiek celta prasība. Prasības ieteikumu nevar nosūtīt pa faksu vai e-pastu; tas ir personīgi jānogādā atbilstošajā Tiesu dienesta birojā. Prasības pieteikumu nevar iesniegt mutiski.

9 Lai celtu prasību, ir jāaizpilda kādas īpašas veidlapas? Ja nav, kā lai es izklāstu savu prasījumu? Vai ir kādi īpaši elementi, kas ir ietverami iesniedzamajos dokumentos?

Prasību celšanai ir pieejamas īpašas veidlapas; daudzas no tām var lejupielādēt no Saite atveras jaunā logāTiesu dienesta tīmekļa vietnes, bet pārējās ir ietvertas Saite atveras jaunā logātiesu noteikumos. Veidlapās ir norādīts, kādi elementi jāiekļauj lietas dokumentācijā. Dažus norādījumus var sniegt Tiesu dienesta darbinieki, tomēr viņi var sniegt tikai procesuālu informāciju, jo viņiem ir aizliegts konsultēt par prasības būtību vai sniegt ieteikumus par prasības apstrādi.

10 Vai man ir jāmaksā tiesas izdevumi? Ja, jā, – kad? Vai man jāapmaksā advokāts no prasības iesniegšanas brīža?

Tiesas nodevas ir jāmaksā, iesniedzot lielāko daļu prasības pieteikumu veidu. Nodevas jāsamaksā, kad prasības pieteikums tiek iesniegts atbilstošajā Tiesu dienesta birojā. Sīkāka informācija par dažādajām nodevām ir pieejama Saite atveras jaunā logāTiesu dienesta tīmekļa vietnē. Maksājumi advokātam, ja tādu izmanto, ir cita veida maksājumi, un Tiesu dienests par tiem neatbild. Ja piesaistāt advokātu, viņš informēs jūs par nodevas summu, kas tiks iekasēta, un par to, kad tā jāsamaksā.

11 Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību?

Sk. faktu lapu “Juridiskā palīdzība”.

12 No kura brīža tiek uzskatīts, ka prasība ir celta? Vai iestādes sniedz kādu atbildi par to, vai mans prasījums ir vai nav pienācīgi izklāstīts?

Prasība ir oficiāli ierosināta, kad Tiesu padomes birojs izdod prasību. Atkarībā no tā, kurā jurisdikcijā tiek celta prasība, to var neizdot, līdz tā nav iesniegta otrai pusei. Maza apmēra prasību tiesā tiesa kancelejas pārzinis nosūtīs jūsu prasības pieteikumu otrai pusei. Citās tiesās jums prasības pieteikums būs jānogādā personīgi vai jāpiesaista starpnieks, kurš to izdarīs. To varat noskaidrot Tiesu dienesta birojā, kurā esat nolēmis celt prasību. Tiesu dienesta darbinieki informēs jūs, ja nebūsiet izpildījis visas procesuālās darbības prasības celšanai, tomēr tiesnesis ir tas, kurš izlems, vai jūsu lietas dokumentācija ir pienācīgi sagatavota.

13 Vai es saņemšu precīzas ziņas par notikumu turpmāko attīstības gaitu (piemēram, laiku, kad man ir jāierodas tiesā)?

Katras tiesas Saite atveras jaunā logānoteikumos ir norādīti attiecīgie termiņi, un šo informāciju varat noskaidrot Tiesu dienesta birojā, kurā ceļat prasību.

Lapa atjaunināta: 18/11/2019

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Kā rīkoties? - Grieķija

1 Vai man noteikti ir jāvēršas tiesā vai arī pastāv citas alternatīvas?

Attiecīgā gadījumā ir iespējams izmantot strīdu alternatīvas izšķiršanas metodes. Sk. attiecīgo tēmu.

2 Vai pastāv kāds laika ierobežojums, lai vērstos tiesā?

Piemēro dažādus termiņus prasības celšanai tiesā, un tie ir atkarīgi no konkrētās lietas. Sīkāku informāciju par termiņiem prasību celšanai tiesā var sniegt juriskonsults vai pilsoņu informācijas dienests.

3 Vai man jāvēršas šīs dalībvalsts tiesā?

Sk. “Kompetentās tiesas”.

4 Ja jā, tad kurā šīs dalībvalsts tiesā man jāvēršas, ja ņem vērā manu dzīvesvietu un otras puses dzīvesvietu, vai citus ar strīdu saistītus apstākļus?

Sk. ”Kompetentās tiesas — Grieķija”.

5 Kurā šīs dalībvalsts tiesā man būtu jāvēršas, ja ņem vērā lietas raksturu, kā arī iespējamo prasījuma mantisko apmēru?

Sk. ”Kompetentās tiesas — Grieķija”.

Procedūra, kas jāievēro attiecībā uz prasības celšanu tiesā.

6 Vai es pats(-i) varu iesniegt prasības pieteikumu tiesā, vai arī ir nepieciešams starpnieks, piemēram, jurists?

Prasība jāceļ advokātam, izņemot šādās lietās: 1) lietas, ko ierosina rajona civiltiesā (Irinodikio), 2) lietas par pagaidu aizsardzības pasākumiem, 3) lietas, ko ierosina, lai novērstu briesmu draudus (Civilprocesa kodeksa 94. panta 2. punkts), un 4) darba lietu tiesvedība, kas notiek pirmās instances tiesā viena tiesneša sastāvā (Monomelos Protodikio) vai rajona civiltiesā (Civilprocesa kodeksa 665. panta 1. punkts). Tāpēc parasti ir vajadzīga likumīgā pārstāvja klātbūtne. Pastāv noteiktas procedūras, piemēram pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi, maznozīmīgi strīdi, darba strīdi u. tml., kurās attiecīgā persona var ierasties personīgi.

7 Tieši pie kā man jāvēršas, lai uzsāktu tiesas lietu: reģistrācijas birojā, pie tiesas darbinieka kancelejā, vai kādā citā iestādē?

Lai celtu prasību tiesā, jāiesniedz prasības pieteikums kompetentās tiesas kancelejā. Lai sagatavotu prasības pieteikumu, attiecīgajai personai jāsazinās ar advokātu, kurš to iesniegs kompetentās tiesas kancelejā.

8 Kādā valodā prasības pieteikumu var iesniegt? Vai to var darīt mutiski, vai arī tam jābūt rakstveidā? Vai prasības pieteikumu var nosūtīt pa faksu vai e-pastu?

a)        Prasības pieteikumam jābūt sagatavotam tikai grieķu valodā;

b)        parasti prasības pieteikumam jābūt noformētam rakstveidā. To var iesniegt mutiski rajona civiltiesā, ja tiesas mītnes vietā nav ieceltu advokātu vai vietēju nelicencētu juriskonsultu (dikolavoi). Šādā gadījumā jāsagatavo ziņojums (Civilprocesa kodeksa 111., 115. pants un 215. panta 2. punkts); un

c)        prasības pieteikumu var arī iesniegt elektroniski ar nosacījumu, ka tas ir parakstīts ar uzlabotu elektronisko parakstu (Civilprocesa kodeksa 117. panta 2. punkts un 119. panta 4. punkts; prezidenta Dekrēts Nr. 25/2012).

9 Lai celtu prasību, ir jāaizpilda kādas īpašas veidlapas? Ja nav, kā lai es izklāstu savu prasījumu? Vai ir kādi īpaši elementi, kas ir ietverami iesniedzamajos dokumentos?

Nav īpašu veidlapu prasību celšanai. Prasības pieteikumā iekļauj prasību, ja nepieciešams (nav obligāti attiecībā uz rajona civiltiesām un aizsardzības pasākumiem) un ja lietas puse iesniedz rakstiskus pierādījumus.

10 Vai man ir jāmaksā tiesas izdevumi? Ja, jā, – kad? Vai man jāapmaksā advokāts no prasības iesniegšanas brīža?

Tiesas nodevu samaksas procedūra ir šāda: lietas pusei ir jāsedz attiecīgās izmaksas un nodevas. Tas nozīmē, ka prasītājam jāsedz zīmognodeva, tiesas zīmognodeva un nodevas par dažādiem fondiem (piemēram, Advokātu fondu (TN), Atēnu Advokātu labklājības fondu (TPDA) u. c.), ko samaksā, iesniedzot prasības pieteikumu. Par to, kad un kā veic samaksu advokātam, vienojas ar attiecīgo lietas pusi.

11 Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību?

Jā, var, ievērojot Civilprocesa kodeksa 194.–204. panta nosacījumus (ja attiecīgā persona nespēj samaksāt tiesas nodevas, neapdraudot savu un savu ģimenes locekļu iztiku). Ir vajadzīgi šādi dokumenti: 1) prasītāja dzīvesvietas kopienas mēra vai priekšsēdētāja apliecība par prasītāja profesionālo, finansiālo un ģimenes stāvokli un 2) prasītāja dzīvesvietas nodokļu iestādes apliecība, kurā norādīts, vai prasītājs pēdējos trīs gados ir iesniedzis nodokļu deklarāciju par ienākuma nodokli vai citu tiešo nodokli, kā arī apliecinājums par nodokļu deklarācijas pareizību.

Turpmākie pasākumi, kas jāveic saistībā ar prasību.

12 No kura brīža tiek uzskatīts, ka prasība ir celta? Vai iestādes sniedz kādu atbildi par to, vai mans prasījums ir vai nav pienācīgi izklāstīts?

Prasību uzskata par ierosinātu, kad prasības pieteikums iesniegts tās tiesas kancelejā, kurai tas adresēts, un kad tā kopija ir iesniegta atbildētājam (Civilprocesa kodeksa 215. pants). Ziņojuma sagatavošana un iesniegšana ir apstiprinājums tam, ka prasība ir ierosināta. Iesniedzot prasības pieteikumu kompetentajai tiesai, tiek sagatavots iesniegšanas akts un tiek noteikts tiesas sēdes datums, sniedzot prasītājam sīkāku informāciju par iesniegšanu.

13 Vai es saņemšu precīzas ziņas par notikumu turpmāko attīstības gaitu (piemēram, laiku, kad man ir jāierodas tiesā)?

Tiesas sēdes datumu lietas izskatīšanai nosaka kompetentās tiesas kanceleja, un attiecīgās lietas puse tiek izsaukta uz katru nākamo tiesas sēdi vai katru darbību, ko veic lietas iztiesāšanas gaitā. Ikvienai lietas pusei ir tiesības uz paātrinātu lietas izskatīšanu. Norādījumus sniedz arī pilnvarotais advokāts.

Visbeidzot, attiecībā uz visiem jautājumiem advokāta klātbūtne ir obligāta otrās instances tiesā, t. i., apelācijas tiesā, pat ja likumīgā pārstāvja klātbūtne nav bijusi obligāta iepriekš minētajās pirmās instances tiesās attiecīgajās lietās (1. jautājums). Parasti tas attiecas arī uz lietām, ko ierosina Grieķijas Augstākajā civiltiesā un krimināltiesā (Arios Pagos).

Lapa atjaunināta: 24/04/2018

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas spāņu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās.

Kā rīkoties? - Spānija

1 Vai man noteikti ir jāvēršas tiesā vai arī pastāv citas alternatīvas?

Strīdus var atrisināt, nevēršoties tiesā. Var būt noderīgi iepazīties ar informāciju par strīdu alternatīvu izšķiršanu, piemēram, par mediāciju.

Puses var arī pieprasīt mediāciju tiesvedības gaitā.

2 Vai pastāv kāds laika ierobežojums, lai vērstos tiesā?

Termiņi prasības celšanai tiesā ir dažādi atkarībā no lietas. Jautājums par termiņiem vai noilgumu ir juridiski sarežģīts, tāpēc vislabāk ir konsultēties ar advokātu vai tiesību centru, kas sniedz informāciju par tiesu iestāžu pieejamību.

Parasti (tikai ilustratīviem mērķiem):

a)        noilgums prasībām par līgumiskiem parādiem ir pieci gadi;

b)        noilgums prasībām par ārpuslīgumiskiem zaudējumiem ir viens gads.

3 Vai man jāvēršas šīs dalībvalsts tiesā?

Ja strīdu vēlas atrisināt ar tiesu starpniecību, jāvēršas tiesā attiecīgajā dalībvalstī.

4 Ja jā, tad kurā šīs dalībvalsts tiesā man jāvēršas, ja ņem vērā manu dzīvesvietu un otras puses dzīvesvietu, vai citus ar strīdu saistītus apstākļus?

Skatīt noteikumus par jurisdikciju sadaļā “Tiesu kompetence”.

5 Kurā šīs dalībvalsts tiesā man būtu jāvēršas, ja ņem vērā lietas raksturu, kā arī iespējamo prasījuma mantisko apmēru?

Skatīt noteikumus par jurisdikciju sadaļā “Tiesu kompetence”.

6 Vai es pats(-i) varu iesniegt prasības pieteikumu tiesā, vai arī ir nepieciešams starpnieks, piemēram, jurists?

Parasti, vēršoties tiesā Spānijā, ir jāizmanto:

a)        tiesas procesuālais pārstāvis (procurador) un

b)        advokāts, kurš rīkosies jūsu vārdā.

Šo speciālistu izmantošana nav vajadzīga šādās lietās:

  1. ja prasītā summa nepārsniedz EUR 2000;
  2. lai iesniegtu prasības pieteikumu atbilstoši īpašai paātrinātai procedūrai, kas zināma kā “maksājuma rīkojuma procedūra”, ar nosacījumu, ka tiek iesniegti dokumentēti pierādījumi par parādu. Šādās lietās nepiemēro prasības summas ierobežojumu;
  3. lai iesniegtu prasības pieteikumu par steidzamiem pasākumiem pirms tiesvedības sākšanas. Tas attiecas uz pagaidu noregulējuma pasākumiem tiesvedībā par laulības atzīšanu par neesošu, laulāto atšķiršanu vai laulības šķiršanu. Šie pasākumi ir paredzēti, lai atrisinātu visaktuālākās laulāto un viņu bērnu personiskās un finansiālās vajadzības, kad viens no laulātajiem plāno ierosināt prasību par laulības atzīšanu par neesošu, laulāto atšķiršanu vai laulības šķiršanu.

7 Tieši pie kā man jāvēršas, lai uzsāktu tiesas lietu: reģistrācijas birojā, pie tiesas darbinieka kancelejā, vai kādā citā iestādē?

Prasības pieteikumi jāiesniedz attiecīgās vietas tiesas kancelejā. Prasības pieteikumu izvērtē:

a)        tiesas kancelejas pārzinis, kurš atbild par kanceleju un vispārējiem pakalpojumiem, vai

b)        kancelejas darbinieks, kurš iecelts, lai rīkotos kancelejas pārziņa pārraudzībā un atbildībā.

Tiesas kancelejas pārziņi un viņu ieceltie darbinieki ir vienīgās personas, kuras var apstiprināt datumu un laiku, kad ir iesniegtas prasības, dokumenti, ar ko uzsāk tiesvedību, un jebkuri citi dokumenti, kam piemēro obligātus termiņus.

Civilprasības vai komercprasības pieteikumus nevar iesniegt citām publiskām struktūrām, arī ne nodokļu tiesai.

8 Kādā valodā prasības pieteikumu var iesniegt? Vai to var darīt mutiski, vai arī tam jābūt rakstveidā? Vai prasības pieteikumu var nosūtīt pa faksu vai e-pastu?

Principā tiesvedībā jālieto spāņu valoda. Autonomajos apgabalos, kam ir sava valoda (Katalonijā, Valensijā, Baleāru salās, Galisijā un Basku zemē), var lietot arī šo apgabalu valodu.

Visas citas personas, kuras piedalās tiesvedībā, var lietot vai nu spāņu valodu, vai arī tā autonomā apgabala valodu, kurā norisinās tiesvedība — gan rakstiskajos dokumentos, gan mutiskajā tiesvedībā. Ja kāds nesaprot autonomā apgabala valodu, tiesa ieceļ tulku, kurš nodrošina tulkojumu spāņu valodā. Tulku ieceļ vai nu likumā noteiktajos gadījumos, vai arī pēc tās personas pieprasījuma, kura apgalvo, ka tai ir liegtas tiesības uz pienācīgu tiesvedību. Ja kāda persona, kura nav tiesvedības puse, iesniedz pierādījumus citā valodā, jo viņa nerunā spāņu valodā vai autonomā apgabala valodā, tad šāda persona ir atbildīga par tulka nodrošināšanu.

Tiesvedība vienmēr jāuzsāk rakstveidā ar dokumentu, proti, prasību (demanda). Ja prasības summa nepārsniedz EUR 2000, tas var būt vienkāršs dokuments, kurā jābūt ietvertai šādai informācijai:

a)        prasītāja personas dati un adrese, kā arī otras puses personas dati adrese, ja tie ir zināmi;

b)        izklāsts par to, ko konkrēti prasītājs prasa no otras puses.

Personas, kuras neizmanto tiesas procesuālo pārstāvi, var izvēlēties, vai sazināties ar tiesām elektroniski. Tās var jebkurā laikā mainīt savu izvēlēto metodi.

Visiem praktizējošiem juristiem ir jāizmanto tiesu elektroniskās vai attālās sistēmas, lai iesniegtu gan sākotnējo prasības pieteikumu, gan turpmākos prasības dokumentus, kā arī citus dokumentus, tādējādi nodrošinot iesniegto dokumentu autentiskumu un uzticamus uzskaites ierakstus, kas apliecina, ka dokumenti nosūtīti un saņemti pilnā apjomā, un to nosūtīšanas un saņemšanas datumu.

Arī šādām organizācijām un privātpersonām ar tiesu jāsazinās elektroniski:

a)        juridiskas personas;

b)        apvienības, kam nav juridiskas personas statusa;

c)        jebkura persona, kura veic profesionālu darbību, kam vajadzīga profesionālas struktūras obligāta dalība procedūrās un darījumos ar tiesu profesionālās darbības ietvaros;

d)        notāri un reģistratori;

e)        jebkura persona, kas pārstāv citu personu, kurai ar tiesām jāsazinās elektroniski;

f)         amatpersonas attiecībā uz procedūrām un darījumiem, kas notiek to amata pienākumu pildīšanas ietvaros.

9 Lai celtu prasību, ir jāaizpilda kādas īpašas veidlapas? Ja nav, kā lai es izklāstu savu prasījumu? Vai ir kādi īpaši elementi, kas ir ietverami iesniedzamajos dokumentos?

Pastāv standarta veidlapas un drukāti dokumenti, kas izmantojami prasību ierosināšanai par summām līdz EUR 2000, kā arī finanšu prasībām, ko ierosina atbilstoši īpašai procedūrai, proti, “maksājuma rīkojuma procedūrai”. Summai, ko var pieprasīt maksājuma rīkojuma procedūrā, ierobežojumu nepiemēro, tomēr ir jāiesniedz dokumentēti pierādījumi par parādu.

Minētās veidlapas (un norādījumi lietotājiem) ir pieejamas interneta vietnēs:

Saite atveras jaunā logāhttp://www.poderjudicial.es/cgpj/es/Servicios/Atencion-Ciudadana/Modelos-normalizados/El-juicio-verbal-

Saite atveras jaunā logāhttp://www.poderjudicial.es/cgpj/es/Servicios/Atencion-Ciudadana/Modelos-normalizados/El-proceso-monitorio

Minētās veidlapas ir publiski pieejamas arī tiesu kancelejās un centrālajos dienestos katrā tiesas rajonā.

Ja veidlapa nepastāv vai to nevar izmantot, jāiesniedz rakstisks prasības pieteikums tiesai. Prasībās par summu līdz EUR 2000 tas ir ļoti vienkāršs dokuments. Tajā ir jābūt ietvertiem tikai prasītāja personas datiem, otras puses personas datiem, ja tie ir zināmi, un precīzam izklāstam par to, ko prasītājs prasa. Prasībās par summu, kas pārsniedz EUR 2000, šis dokuments ir sarežģītāks, jo tajā jābūt ietvertam arī lietas faktu izklāstam, prasības juridiskajam pamatojumam un secīgam sarakstam, kurā skaidri norādīti iesniegtie dokumenti un citi pierādījumi.

Abos gadījumos sākotnējai prasībai jāpievieno visi dokumentētie pierādījumi, ar kuriem tiek pamatota prasība, kā arī visi ar lietu saistītie liecinieku ekspertu ziņojumi vai citi pierādījumi. Parasti šos dokumentus nevar iesniegt vēlāk, izņemot ļoti īpašus gadījumus.

10 Vai man ir jāmaksā tiesas izdevumi? Ja, jā, – kad? Vai man jāapmaksā advokāts no prasības iesniegšanas brīža?

Privātpersonām nodeva nav jāmaksā.

Juridiskām personām (uzņēmumiem, fondiem, apvienībām) jāsamaksā nodeva par prasības celšanu civiltiesās, komerctiesās vai administratīvo strīdus procedūru tiesās un par apelācijas iesniegšanu pret sociālo tiesu pasludinātiem spriedumiem. Nodevas nav jāmaksā krimināltiesās. Vairāk informācijas pieejams vietnē

Saite atveras jaunā logāhttps://www.agenciatributaria.gob.es/AEAT.sede/Ayuda/GC07.shtml

Katalonijas autonomajā apgabalā juridiskām personām (bet ne privātpersonām) ir jāmaksā nodeva:

Saite atveras jaunā logāhttp://administraciojusticia.gencat.cat/ca/serveis_als_ciutadans/gestions_i_tramits/taxes_adm_justicia/taxes_admjus_cat/

Nav noteiktu standarta tarifu advokāta nodevām. Gan nodevu summu, gan samaksas metodi nosaka pēc savstarpējas vienošanās ar klientu.

Ir noteikts standarta tarifs nodevām, ko iekasē tiesu procesuālie pārstāvji. Sk.

Saite atveras jaunā logāhttps://www.boe.es/buscar/act.php?id=BOE-A-2003-21104&p=20060128&tn=0

Praktizējoši juristi parasti prasa vienreizēju maksājumu sākotnējo izmaksu segšanai, kuru atskaita no kopējās nodevu summas. Tiesvedību sadala divos posmos, un praktizējoši juristi var pieprasīt, lai to klienti samaksā atbilstošo procentuālo daļu no kopējās nodevu summas katra posma sākumā.

Praktizējoši juristi parasti neprasa pilnas nodevu summas samaksu pirms lietas pabeigšanas.

11 Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību?

Personas, kuras var pierādīt, ka viņām nav finansiālo līdzekļu, lai vērstos tiesā, ir tiesīgas saņemt juridisko palīdzību. Personu finansiālos līdzekļus novērtē, izmantojot IPREM (sabiedrības ienākumu pamatindekss).

Personu uzskata par tādu, kurai nav finansiālu līdzekļu, lai vērstos tiesā, ja viņas mājsaimniecības gada ienākumi no visiem avotiem nepārsniedz:

a)        IPREM, kas piemērojams prasības pieteikuma iesniegšanas brīdī, reizināts ar divi, personām, kuras nav daļa no ģimenes vienības;

b)        IPREM, kas piemērojams prasības pieteikuma iesniegšanas brīdī, reizināts ar divi komats pieci, personām, kuras ir daļa no ģimenes vienības, kurā ir mazāk nekā četras personas;

c)        IPREM reizināts ar trīs, personām, kuras ir daļa no ģimenes vienības, kurā ir vismaz četras personas.

Par 2017. gadu IPREM ir EUR 6390,13.

Arī konkrētas bezpeļņas organizācijas var pretendēt uz juridisko palīdzību.

12 No kura brīža tiek uzskatīts, ka prasība ir celta? Vai iestādes sniedz kādu atbildi par to, vai mans prasījums ir vai nav pienācīgi izklāstīts?

Prasību oficiāli uzskata par ierosinātu dienā, kad iesniegts prasības pieteikums tiesas kancelejā un ir izdots rīkojums par prasības pieņemšanu procesam, pirms tam apstiprinot, ka lieta ir attiecīgās tiesas jurisdikcijā.

Jūs informēs par tiesas lēmumu pieņemt prasību procesam un par visiem turpmākiem lēmumiem ar jūsu procesuālā pārstāvja starpniecību, ja jums tāds būs. Ja tiesas procesuālais pārstāvis nav vajadzīgs, jūs tieši informēs, nosūtot ierakstītu vēstuli uz prasības pieteikumā norādīto adresi.

Ja prasības pieteikumā būs kļūda, kuras dēļ pieteikumu nevar pieņemt procesam, tiesa noteiks termiņu pieteikuma izlabošanai. Ja kļūdu nevar izlabot, tiesas kancelejas pārzinis informē tiesnesi, kurš izlemj, vai atļaut prasības turpmāku izskatīšanu.

13 Vai es saņemšu precīzas ziņas par notikumu turpmāko attīstības gaitu (piemēram, laiku, kad man ir jāierodas tiesā)?

Puses tieši vai ar to procesuālā pārstāvja starpniecību, ja tām tāds ir, tiek tūlīt informētas par visiem tiesvedības posmiem vai notikumiem.

Parasti nav noteikta tiesvedības grafika, bet ir termiņi, kas jāievēro.

Lapa atjaunināta: 25/04/2018

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Kā rīkoties? - Francija

1 Vai man noteikti ir jāvēršas tiesā vai arī pastāv citas alternatīvas?

Var būt ieteicams izmantot strīdu alternatīvas izšķiršanas metodes. Plašāku informāciju skatīt šajā sadaļā.

2 Vai pastāv kāds laika ierobežojums, lai vērstos tiesā?

Termiņi prasības celšanai tiesā ir dažādi atkarībā no lietas. Jautājumu par termiņiem prasību celšanai tiesā var noskaidrot no juriskonsulta vai pilsoņu informācijas birojā.

3 Vai man jāvēršas šīs dalībvalsts tiesā?

Sk. “Tiesu jurisdikcija — Francija”.

4 Ja jā, tad kurā šīs dalībvalsts tiesā man jāvēršas, ja ņem vērā manu dzīvesvietu un otras puses dzīvesvietu, vai citus ar strīdu saistītus apstākļus?

Sk. “Tiesu jurisdikcija — Francija”.

5 Kurā šīs dalībvalsts tiesā man būtu jāvēršas, ja ņem vērā lietas raksturu, kā arī iespējamo prasījuma mantisko apmēru?

Sk. “Tiesu jurisdikcija — Francija”.

6 Vai es pats(-i) varu iesniegt prasības pieteikumu tiesā, vai arī ir nepieciešams starpnieks, piemēram, jurists?

Dažās lietās ir jāizmanto tiesu izpildītāja pakalpojumi, ja tiesvedība ir jāuzsāk, izmantojot pavēsti, ko prasības iesniedzēja puse iesniedz atbildētājai pusei. Šādu pavēsti var izdot tikai tiesu izpildītājs. To izmanto tiesvedībā apgabaltiesās (tribunaux de grande instance), izņemot tiesvedību, kurā advokāta pakalpojumu izmantošana nav obligāta. Jāņem vērā, ka prasības par pagaidu noregulējuma pasākumiem (référés) obligāti jāierosina, izmantojot pavēsti. Laulības šķiršanas lietās, kurās ir obligāti jāizmanto advokāts, kam ir tiesības tikt uzklausītam, prasību ierosina ar lūgumrakstu.

Prasības pieteikumu mazgadīgo tiesas tiesnesim (juge des enfants) iesniedz viens no vecākiem, aizbildnis vai nepilngadīgais personīgi, izmantojot parastu lūgumrakstu.

Lai iesniegtu prasības pieteikumu izpildes tiesnesim (juge de l'exécution), obligāti jāizmanto pavēste, izņemot lietas izpildes tiesvedībā, kas attiecas uz lēmumiem par izraidīšanu no valsts.

Rajona tiesā (tribunal d'instance) pavēste nav obligāta, lai ierosinātu prasības par summu, kas nepārsniedz EUR 4000, vai pieprasītu tiesas priekšrakstu tiesvedībā par konkrētas līgumiska parāda vai likumiska parāda summas samaksu.

Komerctiesā (tribunal de commerce) priekšrakstu tiesvedībā par parāda samaksu, ko var uzsākt tikai ar lūgumrakstu, attiecina uz parādiem, kas izriet no bankas pārvedu vekseļa (une traite), pārvedu vekseļa (une lettre de change), vienkāršā vekseļa (un billet à ordre) vai parādzīmes asignējuma (un bordereau de cession). Citās lietās prasība jāceļ, izmantojot pavēsti.

Nodarbinātības lietu tiesā (conseil des prud'hommes) prasību var ierosināt, nosūtot ierakstītu vēstuli vai personīgi ierodoties tiesas kancelejā, rakstveidā vai mutiski.

Lauksaimniecības zemes tiesām (tribunal paritaire des baux ruraux) lietas var nosūtīt tiesas kancelejai adresētā ierakstītā vēstulē, ko izsniedz pret parakstu, izņemot lietas, kurās ir vajadzīga prasības publicēšana zemesgrāmatā vai kurās obligāts ir tiesu izpildītāja akts.

Lietu var nodot sociālo lietu tiesai (tribunal des affaires sociales) tikai tad, ja pirms tam tā bijusi nodota mierizlīguma padomei (commission de recours amiable). Prasību ceļ, nosūtot vēstuli vai iesniedzot deklarāciju sekretariātā.

Puses var arī vērsties tiesā, iesniedzot kopēju lūgumrakstu un tādējādi ierosinot kopēju lietu, kurā tās iesniedz savas prasības tiesnesim. Šādu lūgumrakstu iesniedz tiesas kancelejas pārzinim.

Parasti apgabaltiesā obligāta ir advokāta pārstāvība, izņemot komercnomas lietās, prasībās par pagaidu noregulējuma pasākumiem, aizgādības zaudēšanu vai atņemšanu, kā arī attiecībā uz deklarācijām par bērna atstāšanu bez uzraudzības. Vēršoties pie ģimenes lietu tiesneša (juge aux affaires familiales), advokāta pārstāvība nav obligāta lietās, kas saistītas ar aizgādības deleģēšanu, procedūru pēc laulības šķiršanas, aizgādību, iemaksu noteikšanu laulības izmaksu segšanā un uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumiem.

Komerctiesā, rajona tiesā, vēršoties pie izpildes tiesneša, mazgadīgo tiesas tiesneša, kā arī sociālo lietu tiesā, nodarbinātības lietu tiesā vai lauksaimniecības zemes tiesā, tāda advokāta pārstāvība, kuram ir tiesības tikt uzklausītam, nav obligāta.

7 Tieši pie kā man jāvēršas, lai uzsāktu tiesas lietu: reģistrācijas birojā, pie tiesas darbinieka kancelejā, vai kādā citā iestādē?

Visi informācijas pieprasījumi ir jāiesniedz katras tiesas sekretariātam. Turklāt lielākajā daļā tiesu, kopienu tiesību centru (maisons de justice et du droit) un rātsnamu (mairies) ir pieejamas bezmaksas juridiskās konsultācijas.

Lai ierosinātu tiesībpamatotu prasību, jāvēršas tiesas kancelejā.

8 Kādā valodā prasības pieteikumu var iesniegt? Vai to var darīt mutiski, vai arī tam jābūt rakstveidā? Vai prasības pieteikumu var nosūtīt pa faksu vai e-pastu?

Franču valoda ir vienīgā pieņemamā valoda. Pusei tiesas sēdes laikā var palīdzēt tulks, bet tiesnesim nav pienākuma izmantot tulka pakalpojumus, ja viņš pārvalda puses valodu.

Parasti prasības pieteikumus iesniedz rakstveidā. Tomēr prasības nodarbinātības lietu tiesās, kā arī deklarācijas rajona tiesu kancelejās var iesniegt mutiski, vai arī tos var reģistrēt kancelejas pārzinis.

Nodarbinātības lietu tiesās lietas var ierosināt, pusēm brīvprātīgi ierodoties samierināšanas birojā.

Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem nav iespējams nosūtīt prasības pieteikumu civiltiesai pa faksu vai e-pastu.

9 Lai celtu prasību, ir jāaizpilda kādas īpašas veidlapas? Ja nav, kā lai es izklāstu savu prasījumu? Vai ir kādi īpaši elementi, kas ir ietverami iesniedzamajos dokumentos?

Vienīgā procedūra, kurā prasības ierosināšanai izmanto īpašu veidlapu, ir deklarācijas iesniegšana rajona tiesas kancelejā. Citās procedūrās prasības pieteikumā jābūt ietvertai informācijai par prasītāju un atbildētāju un visiem dokumentiem, kas attiecas uz lietas priekšmetu un kas atkarībā no konkrētās lietas jāiesniedz tiesas kancelejā, kad tiek ierosināta prasība, vai tiesnesim tiesas sēdes laikā.

10 Vai man ir jāmaksā tiesas izdevumi? Ja, jā, – kad? Vai man jāapmaksā advokāts no prasības iesniegšanas brīža?

Parasti, ceļot prasību, valsts nodevas nav jāmaksā, izņemot prasību celšanu komerctiesās, par ko jāmaksā tiesas nodevas.

Tomēr, kopš ir pieņemts 2011. gada 28. septembra Dekrēts 2011-1202 par nodevām, ko ieskaita juriskonsultu (avoués) kompensācijas fondā apelācijas tiesās, un iemaksām juridiskās palīdzības sniegšanai, ierosinot prasību, ir jāsamaksā nodeva EUR 35 apmērā. To var samaksāt tiesas kancelejā ar bankas karti.

Apelācijas lietās papildus iekasē EUR 150, kas jāmaksā abām pusēm un ko ieskaita kompensācijas fondā apelācijas tiesu juriskonsultiem (avoués), kuru profesija kopš 2012. gada 1. janvāra ir apvienota ar advokātu (avocats), kam ir tiesības tikt uzklausītiem, profesiju. Kopš tā laika vairs nav obligāti izmantot viņus kā starpniekus.

Izmaksas ietver izdevumus, kas rodas saistībā ar tiesvedības norisi. Tās ietver atlīdzību lieciniekiem, samaksu ekspertiem un tiesu izpildītāju un advokātu izdevumus papildus to nodevām. Dažas izmaksas ir jāsedz tiesvedības sākumā vai tās laikā. Tiesvedības beigās parasti tiesnesis iekasē izmaksas no lietā zaudējušās puses, ja vien attiecīgā puse nesaņem juridisko palīdzību.

Par advokāta nodevām ir jānoslēdz vienošanās ar klientu. Advokāti var pieprasīt iepriekšēju honorāru — summu, ko klients samaksā pirms uzdevuma izpildes vai tās laikā kā avansa maksājumu.

11 Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību?

Jā, ja juridiskās palīdzības prasītāja finanšu līdzekļi nepārsniedz atbilstības sliekšņa vērtību, ko atkārtoti novērtē katru gadu (2012. gadā tie bija EUR 929 pilnai juridiskajai palīdzībai un EUR 1393 daļējai juridiskajai palīdzībai). Sliekšņa vērtības var mainīt atbilstoši prasītāja ģimenes situācijai (sk. “Juridiskā palīdzība — Francija”).

12 No kura brīža tiek uzskatīts, ka prasība ir celta? Vai iestādes sniedz kādu atbildi par to, vai mans prasījums ir vai nav pienācīgi izklāstīts?

Prasību ierosina:

  • tiesvedībā, kurā obligāti jāizmanto pavēste — iesniedzot pavēstes kopiju tiesas kancelejā;
  • citu veidu tiesvedībā — iesniedzot vai reģistrējot prasības pieteikumu tiesas kancelejā.

Prasītāji nesaņem nekādu apstiprinājumu par viņu prasības derīgumu.

13 Vai es saņemšu precīzas ziņas par notikumu turpmāko attīstības gaitu (piemēram, laiku, kad man ir jāierodas tiesā)?

Tiesas kanceleja var sniegt informāciju par tiesvedības norisi un par noteikto tiesas sēdes datumu.

Saistītās saites

Saite atveras jaunā logāTieslietu ministrijas tīmekļa vietne

Lapa atjaunināta: 19/06/2018

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas horvātu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Kā rīkoties? - Horvātija

1 Vai man noteikti ir jāvēršas tiesā vai arī pastāv citas alternatīvas?

Puses var atrisināt strīdu tiesā, bet pastāv arī strīdu ārpustiesas izšķiršanas procedūras. Horvātijā šādas metodes ir arbitrāža, mediācija un tiesas darbības plašākā nozīmē, kuru mērķis ir panākt izlīgumu.

Mediāciju strīdos, kas izriet no civilstrīdiem, komercstrīdiem, darba strīdiem un citiem strīdiem saistībā ar brīvi īstenojamām pušu tiesībām, reglamentē Mediācijas likums (Zakon o mirenju) (Narodne Novine (NN; Horvātijas Republikas Oficiālais Vēstnesis), Nr. 18/11). Mediācija (no latīņu val. mediare — starpniecība) ir jebkura procedūra (neatkarīgi no tā, kā to dēvē — mirenje, medijacija, posredovanje, koncilijacija), kurā puses cenšas atrisināt strīdu, savstarpēji vienojoties, t. i., panākot savstarpēji pieņemamu vienošanos atbilstoši to vajadzībām un interesēm, izmantojot palīdzību, ko sniedz trešā persona — viens vai vairāki mediatori (posrednik, medijator, koncilijator), kuri palīdz pusēm panākt izlīgumu, bet kurām nav pilnvaru uzspiest saistošu risinājumu. Mediācija notiek pušu saskaņotā veidā; šai procedūrai ir raksturīgi tas, ka tā ir neobligāta, ka puses šajā procedūrā saglabā autonomiju, kā arī tā ir brīvprātīga un savstarpēji saskaņota, neformāla un konfidenciāla, un tiesvedības puses tajā ir līdzvērtīgas.

Savukārt arbitrāža (arbitraža vai izbrano suđenje) ir strīda izšķiršana šķīrējtiesā neatkarīgi no tā, vai tās darbu nodrošina juridiska persona vai juridiskas personas struktūra, kas organizē un vada šķīrējtiesu darbu. Arbitrāža ir brīvprātīga, ātra, efektīva, nepubliska strīda izšķiršanas procedūra, kurā puses var vienoties par tiesnesi gadījumam, kad rodas strīds, arbitrāžas vietu, piemērojamiem materiālajiem un procesuālajiem noteikumiem, arbitrāžas norises valodu(-ām), un šķīrējtiesas lēmumam par lietas faktiem ir galīga tiesas nolēmuma spēks.

Civilprocesa likumā (Zakon o parničnom postupku) (Narodne Novine (NN; Horvātijas Republikas Oficiālais Vēstnesis), Nr. 53/91, 91/92, 112/99, 129/00, 88/01, 117/03, 88/05, 2/07, 96/08, 84/08, 123/08, 57/11, 25/13 un 89/14, turpmāk “ZPP”) ir paredzēts, ka tiesa jebkurā laikā civiltiesvedības gaitā var ierosināt pusēm izšķirt strīdu mediācijas procedūrā kādā no tiesām vai ārpustiesas kārtībā. Turklāt iepriekšējā uzklausīšanā tiesa ierosina pusēm izšķirt strīdu mediācijas procedūrā, t. i., informē puses par iespēju panākt izlīgumu tiesā.

Konkrētos gadījumos (ceļot prasību pret Horvātijas Republiku) personai, kura ir iecerējusi celt šādu prasību, iepriekš ir jāsazinās ar valsts prokuratūru, kam ir teritoriālā jurisdikcija un jurisdikcija pēc būtības saistībā ar pārstāvību tiesā, kurā tiks ierosināta prasība pret Horvātijas Republiku, un jāprasa strīda izšķiršana mierizlīguma ceļā, izņemot gadījumus, kad īpaši noteikumi paredz termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai. Pieprasījumā par strīda izšķiršanu mierizlīguma ceļā jābūt ietvertai visai informācijai, kas jānorāda standarta prasības pieteikumā, kuru iesniedz tiesai.

2 Vai pastāv kāds laika ierobežojums, lai vērstos tiesā?

Termiņš prasības celšanai ir atkarīgs no prasības veida un tiesiskā rakstura. Piemēram, ar nodarbinātību saistītu tiesību aizsardzībai tiesā ir noteikts 15 dienu termiņš, kura laikā darba ņēmējam ir jāiesniedz prasības pieteikums kompetentajā tiesā par pārkāpto tiesību aizstāvību, pirms tam iesniedzot pieprasījumu savam darba devējam par savu tiesību aizsardzību, izņemot gadījumus, kad ceļ prasību atlīdzināt zaudējumus vai citu naudas prasību, kas izriet no darba attiecībām.

3 Vai man jāvēršas šīs dalībvalsts tiesā?

Jā. Horvātijā civilprocesā tiesas izspriež lietas atbilstoši to jurisdikcijai pēc būtības, kas noteikta ar likumu, un tiesisko varu īsteno vispārējās un specializētās tiesas un Horvātijas Republikas Augstākā tiesa.

Vispārējās tiesas ir municipālās tiesas un valsts tiesas. Specializētās tiesas ir komerctiesas (trgovački sudovi), administratīvās tiesas (upravni sudovi), krimināltiesas (prekršajni sudovi), Horvātijas Republikas Augstākā administratīvā tiesa (Visoki upravni sud Republike Hrvatske) un Horvātijas Republikas Augstā miertiesa (Visoki prekršajni sud Republike Hrvatske).

Horvātijā visaugstākās instances tiesa ir Horvātijas Republikas Augstākā tiesa (Vrhovni sud Republike Hrvatske).

Tiesību aktos var būt noteiktas citas vispārējās un specializētās tiesas atbilstoši to jurisdikcijai pēc būtības vai atbilstoši konkrētām tiesību jomām.

4 Ja jā, tad kurā šīs dalībvalsts tiesā man jāvēršas, ja ņem vērā manu dzīvesvietu un otras puses dzīvesvietu, vai citus ar strīdu saistītus apstākļus?

Saskaņā ar vispārējo noteikumu kompetentā tiesa ir tiesa, kam ir vispārējā teritoriālā jurisdikcija attiecībā uz atbildētāju, t. i., atbildētāja pastāvīgās dzīvesvietas tiesa. Ja atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta nav Horvātijas Republikā, vispārējā teritoriālā jurisdikcija ir atbildētāja pagaidu dzīvesvietas tiesai.

Ja atbildētājam papildus tā pastāvīgajai dzīvesvietai ir arī pagaidu dzīvesvieta jebkurā citā vietā un ja, pamatojoties uz apstākļiem, var izsecināt, ka atbildētājs tajā uzturēsies ilgāku laiku, vispārējā teritoriālā jurisdikcija ir pagaidu dzīvesvietas tiesai.

Strīdos pret Horvātijas pilsoni, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, kur viņš norīkots darbā valsts iestādē vai uzņēmumā, kas ir juridiska persona, vispārējā teritoriālā jurisdikcija ir viņa pēdējās zināmās pastāvīgās dzīvesvietas Horvātijas Republikā tiesai.

Strīdos ar starptautisku dimensiju kompetentā tiesa ir tiesa Horvātijas Republikā, ja tā ir skaidri noteikta tiesību aktos vai starptautiskā līgumā. Ja tiesību aktos vai starptautiskā līgumā nav skaidri noteikts, ka kompetentā tiesa konkrēta veida strīda izšķiršanai ir Horvātijas tiesa, tad kompetentā tiesa strīda izšķiršanai ir Horvātijas tiesa, ja tā tiek izsecināts no tiesību normām par tiesu teritoriālo jurisdikciju Horvātijā.

5 Kurā šīs dalībvalsts tiesā man būtu jāvēršas, ja ņem vērā lietas raksturu, kā arī iespējamo prasījuma mantisko apmēru?

Iepriekš minētais ir atkarīgs no strīda veida un no ZPP noteikumiem, kas reglamentē jautājumus par teritoriālo jurisdikciju un jurisdikciju pēc būtības.

Strīda priekšmeta summa nav izšķirošs kritērijs, kas ietekmē tiesu teritoriālo jurisdikciju un jurisdikciju pēc būtības Horvātijā.

6 Vai es pats(-i) varu iesniegt prasības pieteikumu tiesā, vai arī ir nepieciešams starpnieks, piemēram, jurists?

Atbilstoši pašreizējai ZPP noteiktajai tiesāšanās procesa organizācijai jebkura persona — gan fiziska, gan juridiska — var brīvi izvēlēties, vai viņu tiesvedībā pārstāvēs viņa pati vai arī starpnieks, parasti advokāts, ja vien ZPP nav noteikts citādi.

Tomēr (ZPP) 91. panta noteikumi būtiski ierobežo pušu tiesības pārstāvēt sevi, proti, ja strīdos, kas saistīti ar īpašuma prasībām, strīda summa pārsniedz HRK 50 000, juridisko personu pārstāvji var būt tikai personas, kuras nokārtojušas advokatūras eksāmenu.

Turklāt ZPP 91. panta noteikumi paredz, ka puses var iesniegt pieteikumu par pārskatīšanu, izmantojot pārstāvi, t. i., advokātu, vai arī izņēmuma kārtā tās var pārstāvēt sevi pašas, ja ir nokārtojušas advokatūras eksāmenu vai ja pieprasījumu par pārskatīšanu to vārdā var iesniegt persona, kura saskaņā ar ZPP vai jebkuriem citiem tiesību aktiem ir pilnvarota būt par pārstāvi šādā statusā, pat ja viņa nav advokāts, bet ir nokārtojusi advokatūras eksāmenu.

7 Tieši pie kā man jāvēršas, lai uzsāktu tiesas lietu: reģistrācijas birojā, pie tiesas darbinieka kancelejā, vai kādā citā iestādē?

Civiltiesvedību uzsāk, iesniedzot prasības pieteikumu kompetentajā tiesā, tieši tiesas kancelejā, pa pastu vai izmantojot telegrāfu.

8 Kādā valodā prasības pieteikumu var iesniegt? Vai to var darīt mutiski, vai arī tam jābūt rakstveidā? Vai prasības pieteikumu var nosūtīt pa faksu vai e-pastu?

Civiltiesvedība notiek horvātu valodā un izmantojot latīņu rakstu, izņemot, ja atsevišķās tiesās ir ieviesta citas valodas vai raksta lietošana.

Puses un citi tiesvedības dalībnieki savus prasības pieteikumus, sūdzības un citus dokumentus tiesā iesniedz horvātu valodā un latīņu rakstā.

Prasības pieteikumu var iesniegt tieši tiesas kancelejā, nosūtīt pa pastu vai nosūtīt ar telegrāfu (telegrafski), lai gan visbiežāk to vai nu iesniedz tieši tiesas kancelejā, vai nosūta pa pastu.

Civilprocesa likums paredz iespēju strīdos dokumentus iesniegt elektroniski komerctiesām. Elektroniski iesniegtiem dokumentiem jābūt parakstītiem ar uzlabotu elektronisko parakstu atbilstoši īpašiem noteikumiem. Tā kā vienota IT sistēma vēl nav ieviesta, šādus noteikumus praksē pagaidām nepiemēro.

9 Lai celtu prasību, ir jāaizpilda kādas īpašas veidlapas? Ja nav, kā lai es izklāstu savu prasījumu? Vai ir kādi īpaši elementi, kas ir ietverami iesniedzamajos dokumentos?

Veidlapas izmanto tikai Eiropas procedūrās maza apmēra prasībām. Plašāka informācija par šo tēmu pieejama brošūrā “Maza apmēra prasības — Horvātijas Republika”.

Civilprocesa likums nosaka, kas ir jāiekļauj prasības pieteikumā, proti, īpaša prasība pēc būtības un blakusprasības, fakti, ar kuriem prasītājs pamatojis savu prasību, pierādījumi šādu faktu apliecināšanai un cita informācija, kas jāiekļauj katrā prasības pieteikumā (ZPP 106. pants).

Katrā dokumentā, tostarp pieteikumos, jābūt ietvertai šādai informācijai: tiesas nosaukums, pušu vārdi, uzvārdi, nodarbošanās un pastāvīgā vai pagaidu dzīvesvieta, to likumīgie pārstāvji un pārstāvji, ja tādi ir, iesniedzējas puses personas identifikācijas numurs, strīda priekšmets un iesniedzējas puses apliecinājuma paraksts.

Puse vai tās pārstāvis dokumenta beigās uzliek savu parakstu.

Ja iesniegtajā dokumentā ir ietverta prasība, pusei dokumentā jānorāda fakti, ar kuriem tā pamato savu prasību, un pierādījumi, ja nepieciešams.

Tiesa turpina prasības pieteikuma izskatīšanu, pat ja pieteikuma iesniedzējs nav norādījis pieteikuma juridisko pamatu; pat tad, ja pieteikuma iesniedzējs ir norādījis pieteikuma juridisko pamatu, tiesai tas nav saistošs.

10 Vai man ir jāmaksā tiesas izdevumi? Ja, jā, – kad? Vai man jāapmaksā advokāts no prasības iesniegšanas brīža?

Pusēm jāsamaksā tiesas nodevas, ko reglamentē Tiesas nodevu likums (Zakon o sudskim pristojbama) (Narodne Novine (NN; Horvātijas Republikas Oficiālais Vēstnesis), Nr. 74/95, 57/96, 137/02, 125/11, 112/12, 157/13, 110/15; turpmāk “ZSP”).

ZSP noteiktās tiesas nodevas ir saistošas personām, pēc kuru pieprasījuma vai kuru interesēs tiek veiktas konkrētas tiesību aktos noteiktās darbības.

Ja vien ZSP nav noteikts citādi, tiesas nodevas jāsamaksā:

  • par dokumentu iesniegšanu (pieteikumi, tiesiskās aizsardzības līdzekļi, izpildes pieteikumi utt.) — iesniegšanas brīdī, un par dokumentu iesniegšanu, ko reģistrē — kad tiek veikta reģistrācija;
  • par dokumentu iesniegšanu aizstāvībai — pēc tiesvedības galīgās izbeigšanas attiecībā uz katru no pusēm proporcionāli to panākumiem lietā;
  • par tiesas sēžu stenogrammām — pēc pieprasījuma;
  • par tiesu lēmumiem — kad pusei vai tās pārstāvim tiek izsniegta lēmuma kopija;
  • par mantošanas apliecībām — kad tās kļūst galīgas;
  • piespiedu norēķinu, bankrota un likvidācijas procedūrās — izdodot lēmumu par pamatsadalījumu vai lēmumu, ar ko apstiprina piespiedu norēķinus;
  • par citām darbībām — kad tās pieprasa vai kad vēršas tiesā.

Saskaņā ar vispārējo noteikumu par tiesas procesa izmaksu segšanu tai pusei, kura zaudē lietu, ir pilnībā jāsedz pretējās puses un tās iestājpersonas izdevumi.

Advokātu pārstāvības izmaksas, atlīdzību advokātiem un izmaksu atlīdzināšanu reglamentē Juridisko profesiju likums (Zakon o odvjetništvu) (Narodne Novine (NN; Horvātijas Republikas Oficiālais Vēstnesis), Nr. 9/94, 117/08 tulkojums, 50/09, 75/09 un 18/11; turpmāk “ZO”).

Advokāts ir tiesīgs pieprasīt nodevu par sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem un saņemt atlīdzību par visām izmaksām, kas rodas saistībā ar veikto darbu, atbilstoši tarifam, ko noteikusi Advokātu asociācija un apstiprinājis tieslietu ministrs, un advokāti izraksta klientam rēķinu par pakalpojuma sniegšanu. Pilnvaras anulēšanas vai atsaukšanas gadījumā advokāts izraksta rēķinu 30 dienu laikā no pilnvaras anulēšanas vai atsaukšanas dienas.

Īpašumtiesību lietās advokāti var vienoties ar pusi par tādu atlīdzību par veikto darbu, kas ir proporcionāla puses panākumiem lietā, t. i., panākumiem darbībās, ko advokāts tiesas procesā veic puses vārdā, atbilstoši oficiālajam tarifam. Šāda vienošanās ir spēkā tikai tad, ja tā ir noslēgta kā rakstisks līgums.

Tādējādi īpašumtiesību lietās puses var regulēt savas attiecības ar advokātu rakstiskā līgumā.

11 Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību?

Ja puse pieprasa profesionālu juridisko palīdzību, tā var konsultēties ar advokātiem, kuri saskaņā ar ZO 3. pantu ir pilnvaroti Horvātijā sniegt visu veidu juridisko palīdzību, jo īpaši sniegt juridiskas konsultācijas, sagatavot prasības pieteikumus, sūdzības, priekšlikumus, pieprasījumus, pieteikumus, ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzekļus un citus prasījumus, kā arī pārstāvēt puses.

Turklāt pusēm ir iespēja izmantot bezmaksas juridisko palīdzību. Proti, Bezmaksas juridiskās palīdzības likums (Zakon o besplatnoj pravnoj pomoći) (Narodne Novine (NN; Horvātijas Republikas Oficiālais Vēstnesis), Nr. 143/2013) paredz iespēju piešķirt bezmaksas juridisko palīdzību pilsoņiem, kuri nevar paši atļauties šādu palīdzību, bet kuriem tā ir vajadzīga. Tāpēc, lai varētu piešķirt tiesības saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, attiecīgajai pusei ir jāsazinās ar savas valsts kompetento pārvaldes iestādi un jāiesniedz pieprasījums par bezmaksas juridiskās palīdzības piešķiršanu.

12 No kura brīža tiek uzskatīts, ka prasība ir celta? Vai iestādes sniedz kādu atbildi par to, vai mans prasījums ir vai nav pienācīgi izklāstīts?

Civilprocesu uzsākt, iesniedzot prasības pieteikumu, un to uzskata par uzsāktu brīdī, kad prasības pieteikums ir iesniegts atbildētājam.

Pēc prasības pieteikuma saņemšanas notiek gatavošanās tiesas sēdei.

Šāda gatavošanās cita starpā ietver prasības pieteikuma iepriekšēju izskatīšanu, un, ja prasības pieteikums ir nepilnīgs vai tajā nav ietverta visa informācija, kas vajadzīga, lai uz tā pamata varētu rīkoties, tiesa liek iesniedzējai pusei to izlabot, t. i., to grozīt saskaņā ar sniegtajiem norādījumiem, un atdod to atpakaļ labojumu vai grozījumu veikšanai.

13 Vai es saņemšu precīzas ziņas par notikumu turpmāko attīstības gaitu (piemēram, laiku, kad man ir jāierodas tiesā)?

Tiesas kancelejas pārzinis informē puses, to advokātus un pārstāvjus par lietas virzību, pamatojoties uz reģistrā un lietas dokumentācijā ietverto informāciju.

Šī informācija aprobežojas ar datiem par tiesvedības norises posmu un par atsevišķiem tiesnešiem, palātu priekšsēdētājiem, padomes locekļiem un juridiskajiem sekretāriem, kuri piedalās lietas izskatīšanā.

Sniedzot informāciju, ir aizliegts izteikt paziņojumus par atsevišķu tiesisko darbību pareizību, kā arī par iespējamo tiesvedības rezultātu.

Informāciju var sniegt telefoniski, pa e-pastu un rakstiski.

Puses ar interneta starpniecību var piekļūt informācijai par tiesvedības norisi un atsevišķiem tiesnešiem, palātu priekšsēdētājiem, padomes locekļiem un juridiskajiem sekretāriem, kuri piedalās lietas izskatīšanā, ja konkrētajā lietā tiek izmantots pakalpojums “E-lieta”, kas nodrošina publisku piekļuvi pamatinformācijai par tiesā izskatāmajām lietām (Javni pristup osnovnim podacima o sudskim predmetima — usluga e-Predmet).

Termiņi, kuru laikā pusēm jāierodas tiesā un pusēm vai tiesai jāveic citas darbības, ir noteikti ZPP.

Plašāka informācija par termiņiem un termiņu veidiem ir pieejama informācijas paketē “Procesuālie termiņi — Horvātijas Republika”.

Lapa atjaunināta: 23/08/2018

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Kā rīkoties? - Itālija

1 Vai man noteikti ir jāvēršas tiesā vai arī pastāv citas alternatīvas?

Itālijas tiesību sistēma kā vispārējo tiesību aizsardzības līdzekli nodrošina iespēju vērsties tiesā.

Taču atsevišķos jautājumos vispirms strīdus jācenšas atrisināt, izmantojot mediāciju ar jurista palīdzību, un tikai tad, ja tā ir nesekmīga, prasību var celt tiesā; šādas jomas ir dzīvokļa īpašuma strīdi, īpašumtiesības, mantas sadale, mantojuma lietas, līgumi ģimenes lietās, īres vai nomas jautājumi, aizdevuma līgumi, noma saimnieciskās darbības veikšanai, zaudējumu pieprasījumi nepareizas ārstēšanas gadījumā, nomelnošana presē vai citos plašsaziņas līdzekļos, kā arī strīdi saistībā ar apdrošināšanu, banku lietām un finanšu līgumiem.

Tāpat ir iespēja vērsties šķīrējtiesās, kurās strīdu izskata privāts šķīrējtiesnesis, ko nozīmē strīda puses. Par šķīrējtiesas izmantošanu kā alternatīvu tiesvedībai ir jāvienojas iesaistītajām pusēm.

2 Vai pastāv kāds laika ierobežojums, lai vērstos tiesā?

Atkarībā no prasības veida ir piemērojami dažādi noilguma termiņi. Vispārējais noilguma termiņš ir 10 gadi; taču atsevišķiem prasību veidiem ir piemērojami īsāki noilguma termiņi (Civilkodeksa 2934.–2961. pants).

3 Vai man jāvēršas šīs dalībvalsts tiesā?

Lai tiktu izspriests strīds un lietā tiktu saņemts galīgais spriedums, ir jāvēršas tiesā. Piekritīgā tiesa tiek noteikta, ņemot vērā strīda veidu, kā arī valsts līmeņa un ES tiesību normas.

4 Ja jā, tad kurā šīs dalībvalsts tiesā man jāvēršas, ja ņem vērā manu dzīvesvietu un otras puses dzīvesvietu, vai citus ar strīdu saistītus apstākļus?

Parasti lieta ir piekritīga tai tiesai, kuras teritoriālajā jurisdikcijā atrodas atbildētāja dzīvesvieta; pamatojoties uz šo teritoriālās jurisdikcijas principu, nosaka piekritīgo tiesu strīdos, kuros iesaistītas fiziskas personas (foro generale delle persone fisiche). Atkarībā no strīdus apmēra vai izskatāmās lietas būtības ir jāvēršas noteiktā tiesā atbilstošajā teritorijā (miertiesā (giudice di pace) vai vispārējās piekritības tiesā (tribunale), kas izspriež lietas viena tiesneša vai tiesnešu kolēģijas sastāvā), vai arī tiesā, kas parasti nav tā tiesa, kurā būtu jāvēršas fiziskām personām (šādā gadījumā ir piemērojama obligātā teritoriālā jurisdikcija (competenza per territorio inderogabile)).

Skatiet faktu lapu “Lietu piekritība tiesām”.

5 Kurā šīs dalībvalsts tiesā man būtu jāvēršas, ja ņem vērā lietas raksturu, kā arī iespējamo prasījuma mantisko apmēru?

Prasības par kustamo īpašumu, kuru apmērs nepārsniedz EUR 5000, ir jāceļ miertiesā (giudice di pace). Miertiesas kompetencē ietilpst arī prasības, kuru apmērs ir līdz EUR 20 000, ja tās attiecas uz tādu zaudējumu atlīdzību, kas radušies ceļu satiksmē un ūdensceļu satiksmē. Prasības, kuru apmērs ir lielāks, tiek izskatītas vispārējās piekritības tiesā (tribunale) viena tiesneša sastāvā. Atsevišķas prasības neatkarīgi no to apmēra tiek nodotas miertiesā (Civilprocesa kodeksa 7. panta trešā daļa), vispārējās piekritības tiesā viena tiesneša sastāvā (Civilprocesa kodeksa 409. pants) vai vispārējas piekritības tiesā tiesnešu paneļa sastāvā (Civilprocesa kodeksa 50.-bis pants).

Skatiet faktu lapu “Lietu piekritība tiesām”.

6 Vai es pats(-i) varu iesniegt prasības pieteikumu tiesā, vai arī ir nepieciešams starpnieks, piemēram, jurists?

Parasti tiesā ir nepieciešama advokāta pārstāvniecība — profesionāla pārstāvniecība ir obligāta (obbligo di difesa tecnica). Šis nosacījums neattiecas uz maza apmēra prasībām (līdz EUR 1100, kas tiek izskatītas miertiesā) vai gadījumiem, kad pieteicējs pats ir kvalificēts jurists (Civilprocesa kodeksa 86. pants).

7 Tieši pie kā man jāvēršas, lai uzsāktu tiesas lietu: reģistrācijas birojā, pie tiesas darbinieka kancelejā, vai kādā citā iestādē?

Pieteikums ir jāadresē otrai pusei un jāiesniedz tās tiesas sekretariātā, kurai lieta ir piekritīga.

8 Kādā valodā prasības pieteikumu var iesniegt? Vai to var darīt mutiski, vai arī tam jābūt rakstveidā? Vai prasības pieteikumu var nosūtīt pa faksu vai e-pastu?

Pieteikumu var iesniegt mutiski tikai tad, ja prasība tiek iesniegta miertiesā (Civilprocesa kodeksa 316. pants). Visos citos gadījumos pieteikums jāsagatavo rakstiski, itāļu valodā. Pieteikumu nevar nosūtīt pa faksu vai e-pastā.

9 Lai celtu prasību, ir jāaizpilda kādas īpašas veidlapas? Ja nav, kā lai es izklāstu savu prasījumu? Vai ir kādi īpaši elementi, kas ir ietverami iesniedzamajos dokumentos?

Nav paredzēts izmantot veidlapas; pieteikumā jānorāda puses, tiesa, lietas būtība un nosaukums.

10 Vai man ir jāmaksā tiesas izdevumi? Ja, jā, – kad? Vai man jāapmaksā advokāts no prasības iesniegšanas brīža?

Līdz ar pieteikuma iesniegšanu būs jāsamaksā valsts nodeva, kuras apmērs ir atkarīgs no prasības apmēra (vienreizēja nodeva saskaņā ar konsolidēto Likumu par tiesu izmaksām, kā noteikts ar prezidenta Rīkojumu Nr. 115/2002).

Par advokāta pakalpojumiem maksājamās atlīdzības apmērs un samaksas termiņš ir atkarīgs no puses savstarpējas vienošanās tieši ar advokātu.

11 Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību?

Gan Itālijas, gan ārvalstu valstspiederīgie var pieprasīt juridisko palīdzību, ja to personiskie ienākumi atbilst likumā paredzētajiem nosacījumiem (saskaņā ar konsolidēto Likumu par tiesu izmaksām, kā noteikts ar prezidenta Rīkojumu Nr. 115/2002).

12 No kura brīža tiek uzskatīts, ka prasība ir celta? Vai iestādes sniedz kādu atbildi par to, vai mans prasījums ir vai nav pienācīgi izklāstīts?

Prasība uzskatāma par celtu,

  • kad tā ir paziņota atbildētājam, ja otrai pusei tiek adresēts uzaicinājums ierasties tiesā (atto di citazione);
  • kad tā ir iesniegta tiesas sekretariātā, ja pieteikums ir adresēts tiesai (ricorso).

Tiesa neizskata, vai prasība ir celta atbilstoši, līdz brīdim, kad sākas lietas iztiesāšana un tiesa var uzklausīt abas puses.

13 Vai es saņemšu precīzas ziņas par notikumu turpmāko attīstības gaitu (piemēram, laiku, kad man ir jāierodas tiesā)?

Laikposms, kurā jāierodas tiesā, kā arī laika grafiks attiecībā uz citām darbībām, kuras jāveic pusēm vai tiesai, ir noteikts Civilprocesa kodeksā. Katra tiesa piemēro šos noteikumus pakāpeniski — pēc katra soļa izpildes — vai arī nosakot kopējo tiesvedības laika grafiku (Rīkojuma, ar ko ievieš Civilprocesa kodeksu, 81.-bis pants).

Saistītie pielikumi

Prasības celšana tiesā, Civilprocesa kodeksa noteikumiPDF(84 Kb)it

Lapa atjaunināta: 03/01/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Kā rīkoties? - Kipra

1 Vai man noteikti ir jāvēršas tiesā vai arī pastāv citas alternatīvas?

Ir pieejamas alternatīvas, tostarp strīda izšķiršana ārpustiesas kārtībā, izmantojot šķīrējtiesu vai starpniecības (mediācijas) mehānismu, kas paredzēts 2012. gada Likuma par konkrētiem starpniecības aspektiem civillietās 159. panta I punktā.

2 Vai pastāv kāds laika ierobežojums, lai vērstos tiesā?

Jā, ir. Atbilstīgi 2012. gada Noilguma likuma 66. panta I punktam tiesā nevar iesniegt prasību, ja no tās pamatojuma pabeigšanas datuma ir pagājuši desmit (10) gadi, izņemot gadījumus, kad tiesību aktos noteikts citādi, piemēram:

ja prasība attiecas uz civiliem pārkāpumiem, līgumiem, pārvedu vekseļiem, čekiem, parādrakstiem u. c., to var iesniegt sešos (6) gados no prasības pamatojuma rašanās datuma;

ja prasība attiecas uz kompensāciju par nolaidību, neērtību vai dienesta pienākuma pārkāpumu, to var iesniegt trijos (3) gados no prasības pamatojuma rašanās datuma. Divos (2) gados no termiņa beigu datuma tiesa var šo periodu pagarināt, ja prasība attiecas uz kompensāciju par miesas bojājumu un/vai nāvi civila pārkāpuma rezultātā;

ierobežots laika periods ir noteikts prasības iesniegšanai saistībā ar mirušas personas īpašumu neatkarīgi no daļas šajā īpašumā, mantojuma vai testamenta derīguma, tas beidzas, kad no nāves datuma ir pagājuši astoņi (8) gadi;

ierobežots laika periods ir noteikts prasības iesniegšanai par hipotēku vai ķīlu, tas beidzas, kad no prasības pamatojuma rašanās datuma ir pagājuši divpadsmit (12) gadi;

ja prasība attiecas uz tiesas spriedumu, to var iesniegt piecpadsmit (15) gados no galīgā sprieduma pasludināšanas dienas.

3 Vai man jāvēršas šīs dalībvalsts tiesā?

Ja prasības pamatojums vai izpildāmās tiesības radās Kipras Republikā vai vietā, kas uzskatāma par Kipras Republikas teritoriju, vai ja, ņemot vērā prasības pamatojumu, jurisdikcija var būt Kipras Republikas tiesai, ir jāvēršas Kipras Republikas tiesā.

4 Ja jā, tad kurā šīs dalībvalsts tiesā man jāvēršas, ja ņem vērā manu dzīvesvietu un otras puses dzīvesvietu, vai citus ar strīdu saistītus apstākļus?

Civiltiesiska strīda gadījumā jāvēršas tā rajona tiesā, kurā:

  • pilnībā vai daļēji radies prasības pamatojums;
  • prasības iesniegšanas laikā dzīvoja vai strādāja atbildētājs vai kāds no atbildētājiem;
  • atrodas Suverēnā bāzes teritorija, ja visas lietas puses ir Kipras valstspiederīgie un prasības pamatojums pilnībā vai daļēji ir adies Suverēnajā bāzes teritorijā vai ja atbildētājs (vai kāds no atbildētājiem) tajā dzīvo vai strādā;
  • atrodas Suverēnā bāzes teritorija, ja prasības pamatojums pilnībā vai daļēji ir radies Suverēnajā bāzes teritorijā, jo persona, kas bija apdrošināta vai kurai vajadzēja būt apdrošinātai atbilstīgi Mehānisko transportlīdzekļu (Trešās personas apdrošināšana) likuma 3. pantam, izmantoja mehānisku transportlīdzekli;
  • atrodas Suverēnā bāzes teritorija, ja prasības cēlonis pilnībā vai daļēji ir radies Suverēnajā bāzes teritorijā saistībā ar nodarbinātības laikā notikušu negadījumu, kurā cietis darba ņēmējs, vai darba ņēmēja arodslimības dēļ, kas ir radusies nodarbinātības laikā, un ir saistīts ar darba devēja saistībām, par ko viņš/viņa bija vai par ko viņam/viņai bija jābūt apdrošinātam(-ai) atbilstīgi Mehānisko transportlīdzekļu (Trešās personas apdrošināšana) likuma 4. pantam;
  • atrodas īpašums, uz kuru attiecas prasība par nekustamā īpašuma sadalīšanu vai pārdošanu vai jebkādu citu ar šo nekustamo īpašumu saistītu aspektu.

Ja lieta attiecas uz darba strīdu, kas ietver prasību par kompensāciju, kuras apmērs ir līdzvērtīgs ne vairāk kā divu gadu algai, ir jāvēršas tā rajona darba strīdu tiesā, kurā radies strīds, vai, ja šādas tiesas nav, darba strīdu tiesā, kuras jurisdikcija ir teritorijā, kur atrodas prasītāja parastais domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta. Citos gadījumos ir jāvēršas kompetentajā rajona tiesā.

Strīdos par nomātu īpašumu jurisdikcija ir tā rajona nomas pārraudzības tiesai, kurā atrodas attiecīgais īpašums.

Ģimenes strīda (piem., laulības šķiršana, mantiskie strīdi) gadījumā ir jāvēršas ģimenes tiesā, konkrētāk, tā rajona ģimenes tiesā, kurā dzīvo vai strādā kāda no lietas pusēm, vai, ja strīds attiecas uz nepilngadīgu bērnu, — tā rajona ģimenes tiesā, kurā dzīvo nepilngadīgais bērns vai atbildētājs.

5 Kurā šīs dalībvalsts tiesā man būtu jāvēršas, ja ņem vērā lietas raksturu, kā arī iespējamo prasījuma mantisko apmēru?

Skatīt atbildi uz 4. jautājumu.

6 Vai es pats(-i) varu iesniegt prasības pieteikumu tiesā, vai arī ir nepieciešams starpnieks, piemēram, jurists?

Prasību var iesniegt personīgi. Tiesību aktos nav noteikts, ka personu jāpārstāv juristam vai citam starpniekam (izņemot nepilngadīgu vai nekompetentu personu gadījumos, kas ir definēti attiecīgos tiesību aktos).

7 Tieši pie kā man jāvēršas, lai uzsāktu tiesas lietu: reģistrācijas birojā, pie tiesas darbinieka kancelejā, vai kādā citā iestādē?

Lietas uzsākšanai vajadzīgie tiesas dokumenti (tiesas pavēste, prasības pieteikums u. c.) būtu jāiesniedz kompetentās tiesas reģistrācijas departamentā.

8 Kādā valodā prasības pieteikumu var iesniegt? Vai to var darīt mutiski, vai arī tam jābūt rakstveidā? Vai prasības pieteikumu var nosūtīt pa faksu vai e-pastu?

Pieteikums vienmēr būtu jāsagatavo rakstiski un grieķu valodā. E-pastā vai pa faksu iesniegtie pieteikumi (vai citi tiesas dokumenti) netiks pieņemti.

9 Lai celtu prasību, ir jāaizpilda kādas īpašas veidlapas? Ja nav, kā lai es izklāstu savu prasījumu? Vai ir kādi īpaši elementi, kas ir ietverami iesniedzamajos dokumentos?

Prasības pieteikums būtu jāsagatavo atbilstīgi Civilprocesa noteikumu 1. veidlapai, ja prasības pieteikums vispārīgi apstiprināms, vai atbilstīgi 2. veidlapai, ja tas ir īpaši apstiprināms.

10 Vai man ir jāmaksā tiesas izdevumi? Ja, jā, – kad? Vai man jāapmaksā advokāts no prasības iesniegšanas brīža?

Jā, būs jāmaksā zīmognodeva. Nodeva būs jāsamaksā, reģistrējot dokumentu, par kuru tiek prasīta attiecīgā nodeva.

Tas, vai juristam tiek maksāts avanss, ir atkarīgs no panāktās vienošanās ar juristu.

11 Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību?

Jā, juridisko palīdzību var saņemt, ierosinot tiesvedību ģimenes tiesā, vai tad, ja process attiecas uz pārrobežu strīdiem vai patvēruma meklētājiem, bēgļiem vai trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri valstī uzturas nelikumīgi, taču tikai gadījumā, ja juridiskās palīdzības pieprasījums tiek akceptēts.

12 No kura brīža tiek uzskatīts, ka prasība ir celta? Vai iestādes sniedz kādu atbildi par to, vai mans prasījums ir vai nav pienācīgi izklāstīts?

No prasības reģistrēšanas brīža. Par nederīgu vai novēlotu reģistrāciju vai jebkādām citām ar prasības reģistrēšanu saistītām problēmām Jūs informēs kompetentais reģistrācijas departaments.

13 Vai es saņemšu precīzas ziņas par notikumu turpmāko attīstības gaitu (piemēram, laiku, kad man ir jāierodas tiesā)?

Informācija par grafikiem un ierašanos tiesā tiek sniegta vēlāk.

Lapa atjaunināta: 12/11/2015

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Kā rīkoties? - Latvija

1 Vai man noteikti ir jāvēršas tiesā vai arī pastāv citas alternatīvas?

Latvijā persona var vērsties tiesā vai šķīrējtiesā, ja puses ir brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu (izņemot noteiktus strīdus, kuri nav pakļauti izskatīšanai šķīrējtiesās).

2 Vai pastāv kāds laika ierobežojums, lai vērstos tiesā?

Termiņš prasības celšanai tiesā var atšķirties atkarībā no konkrētās lietas. Jautājums par termiņu būtu noskaidrojams ar jurista, advokāta vai sabiedrības informatīvo biroju starpniecību.

Vispārīgie civillikumā paredzētie termiņi ir atšķirīgi. Lietas būtība un apstākļi var ietekmēt šos termiņus, tāpēc katrai lietai attiecīgais termiņš noskaidrojams individuāli, ņemot vērā šādus apstākļus:

Ģimenes tiesībās:

No saderināšanās izrietošās prasības noilgst viena gada laikā, skaitot no tās dienas, kad saderināšanās atcelta vai kad saderinātais no tās atkāpies, bet saderinātās līgavas grūtniecības gadījumā - no tās dienas, kad viņa dzemdējusi, ja tajā laikā saderināšanās jau bijusi atcelta vai saderinātais no tās bijis atkāpies;

No laulāto mantiskajām attiecībām izrietošās prasības noilgst 1 gada laikā, attiecībā uz otra laulātā slēgtajiem darījumiem;

Paternitātes pieņēmumu bērna mātes vīrs var apstrīdēt divu gadu laikā no dienas, kad viņš uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa. Tādas pašas tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu ir bērna mātei. Bērns pats var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas;

No paternitātes atzīšanas izrietošās prasības noilgst 2 gadu laikā no brīža, kad konstatēti apstākļi, kas paternitāti izslēdz, vai arī no bērna pilngadības iestāšanās brīža, ja prasību ceļ pats bērns;

No aizbilstamā un aizbildņa attiecībām izrietošās prasības noilgst 1 gada laikā no aizbilstamā pilngadības sasniegšanas vai citu likumā noteiktu apstākļu iestāšanās brīža.

Lietu tiesībās:

Prasības par valdījuma traucēšanu vai atņemšanu noilgst 1 gada laikā no valdījuma traucēšanas vai atņemšanas konstatēšanas brīža;

Prasības pret personu, kas īpašumu valda un var iegūt uz ieilguma pamata, noilgst 10 gadu laikā no valdījuma konstatēšanas brīža;

Prasības no jaunā īpašnieka, kas izriet no pieauguma, kas izveidojies dabisku procesu ceļā noilgst 2 gadu laikā.

Saistību tiesībās:

Saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā.

Prasījumi par saistību tiesībām, kurām likums neparedz īsākus termiņus noilgst 10 gadu laikā; Visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.

Tiesība prasīt līguma atcelšanu pārmērīga zaudējuma dēļ atkrīt, ja prasība nav celta viena gada laikā no līguma noslēgšanas.

Prasības, kas attiecas uz zaudējumiem par uzliešanu, izmešanu, nokrišanu noilgst 1 gada laikā.

Komerclietās:

No komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Prasījumi, kas izriet no komercaģenta līguma noilgst četru gadu laikā, skaitot no tā kalendāra gada beigām, kurā tie radušies.

Prasījumi pret individuālo komersantu, kuri izriet no tā veiktās komercdarbības, noilgst triju gadu laikā pēc tā izslēgšanas no komercreģistra, ja prasījums nav pakļauts īsākam noilguma termiņam.

Prasījumi, kas izriet no aizlieguma sabiedrības biedram bez pārējo biedru piekrišanas slēgt darījumus sabiedrības komercdarbības nozarē vai būt personiski atbildīgam biedram citā personālsabiedrībā, noilgst triju mēnešu laikā no dienas, kad pārējie sabiedrības biedri ir uzzinājuši par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

No sabiedrības saistībām izrietošie prasījumi pret sabiedrības biedru noilgst triju gadu laikā no sabiedrības izbeigšanās ieraksta komercreģistrā, ja prasījums pret sabiedrību nav pakļauts īsākam noilguma termiņam.

Prasījumi pret kapitālsabiedrības dibinātājiem par sabiedrības uzņemtām saistībām pirms sabiedrības dibināšanas noilgst triju gadu laikā no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā.

Prasījumi pret dibinātājiem par noteiktiem zaudējumiem sabiedrībai un trešajām personām par zaudējumiem, kas nodarīti sabiedrības dibināšanas laikā, noilgst piecu gadu laikā no dienas, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā. Šis termiņš attiecas arī uz personām, kas šādu zaudējumu nodarīšanu veicinājušas.

Prasījumi, kas izriet no kreditora tiesībām pret sabiedrību, bet kurš nevar panākt sava prasījuma apmierināšanu no sabiedrības, un vēršas pret likumā noteiktajām atbildīgajām personām (dibinātājiem, trešajām personām u.c.), noilgst piecu gadu laikā no prasības tiesību rašanās dienas.

Prasījumi, kas izriet no konkurences aizlieguma pārkāpuma attiecībā uz sabiedrības valdes locekļiem piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

Prasījumi, kas rodas no reorganizācijā gaitā nodarītajiem zaudējumiem sabiedrībai, tās dalībniekiem vai kreditoriem, noilgst piecu gadu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

Prasījumi pret ekspeditoru noilgst triju gadu laikā.

Prasījumi pret ekspeditoru, kas attiecas uz kravas pārvadājumu, ja ekspeditors nav rīkojies ar ļaunu nolūku vai pieļāvis rupju neuzmanību, kā arī prasījumi pret glabātāju, ja glabātājs nav rīkojies ar ļaunu nolūku vai pieļāvis rupju neuzmanību noilgst viena gada laikā.

3 Vai man jāvēršas šīs dalībvalsts tiesā?

Apskaties tēmu “Lietu piekritība tiesām”.

4 Ja jā, tad kurā šīs dalībvalsts tiesā man jāvēršas, ja ņem vērā manu dzīvesvietu un otras puses dzīvesvietu, vai citus ar strīdu saistītus apstākļus?

Apskaties tēmu “Lietu piekritība tiesām - Latvija”.

5 Kurā šīs dalībvalsts tiesā man būtu jāvēršas, ja ņem vērā lietas raksturu, kā arī iespējamo prasījuma mantisko apmēru?

Apskaties tēmu “Lietu piekritība tiesām - Latvija”.

6 Vai es pats(-i) varu iesniegt prasības pieteikumu tiesā, vai arī ir nepieciešams starpnieks, piemēram, jurists?

Prasības pieteikumu var iesniegt prasītājs/pieteicējs personīgi vai viņa pilnvarota persona. Pilnvarojumu prasības pieteikuma iesniegšanai var ietvert pašā prasības pieteikumā. Obligāta advokāta vai cita jurista starpniecība nav nepieciešama.

7 Tieši pie kā man jāvēršas, lai uzsāktu tiesas lietu: reģistrācijas birojā, pie tiesas darbinieka kancelejā, vai kādā citā iestādē?

Prasības pieteikums iesniedzams pirmās instances tiesā atbilstoši noteikumiem par piekritību.

Prasības pieteikums iesniedzams attiecīgajā tiesas kancelejā personīgi vai ar pilnvarotas personas starpniecību. Prasības pieteikumu var nosūtīt arī pa pastu, adresējot attiecīgajai tiesai.

Prasības pieteikumus pieņem tiesas priekšsēdētāja norīkots darbinieks tiesas darba laikā, parasti tas ir tiesas priekšsēdētaja palīgs/palīdze vai kancelejas darbinieks.

8 Kādā valodā prasības pieteikumu var iesniegt? Vai to var darīt mutiski, vai arī tam jābūt rakstveidā? Vai prasības pieteikumu var nosūtīt pa faksu vai e-pastu?

Civilprocesa likums nosaka, ka dokumentus svešvalodās lietas dalībnieki iesniedz, pievienojot noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā (latviešu valodā). Persona, kas, atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas, tulkojumu nepievieno.

Tiesa var pieļaut atsevišķas procesuālās darbības arī citā valodā, ja to lūdz kāds no lietas dalībniekiem un ja visi lietas dalībnieki tam piekrīt. Tiesas sēdes protokols un tiesas nolēmumi rakstāmi valsts valodā.

Prasību ceļ, iesniedzot tiesā rakstveida prasības pieteikumu. Prasības pieteikumu var iesniegt prasītājs personīgi vai viņa pilnvarota persona, vai nosūtīt pa pastu, bet ne pa faksu vai e-pastu.

Papildus jānorāda, ka tiesvedības ierosināšana ar dokumentu palīdzību, kas apliecināti ar drošu elektronisko parakstu, ir pieejama visās lietās, kurām likums neparedz īpašu procesa ierosināšanas formu. Elektronisko dokumentu aprites kārtība Latvijā neattiecas uz noteiktu veidu līgumiem, kas attiecas uz nekustamo īpašumu, ģimenes un mantojuma tiesībām, atsevišķu veidu galvojuma līgumiem.

9 Lai celtu prasību, ir jāaizpilda kādas īpašas veidlapas? Ja nav, kā lai es izklāstu savu prasījumu? Vai ir kādi īpaši elementi, kas ir ietverami iesniedzamajos dokumentos?

Prasības pieteikumam jābūt rakstveidā. Lielākajā daļā lietu prasības pieteikuma forma ir brīva, tomēr atsevišķos gadījumos ir noteiktas īpašas veidlapas – lietās par maza apmēra prasībām (Civilprocesa likuma 30.3 nodaļa; lietās par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā (Civilprocesa likuma 50.1 nodaļa; lietās par pagaidu aizsardzību pret vardarbību (Civilprocesa likuma 30.5 nodaļa).

Sastādot prasības pieteikumu brīvā formā, Civilprocesa likums nosaka minimālo informācijas apjomu un rekvizītus skaitu, kādi jānorāda prasības pieteikumā. Atbilstoši Civilprocesa likumam, prasības pieteikumā jānorāda:

  • tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;
  • prasītāja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — dzīvesvieta; juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Ja prasītājs piekrīt elektroniskajai saziņai ar tiesu vai tas ir Civilprocesa likuma 56.panta 2.3 daļā minētais subjekts, norāda arī elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos. Prasītājs papildus var norādīt arī citu adresi saziņai ar tiesu;
  • atbildētāja, trešās personas vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese, bet, ja tādas nav, - dzīvesvieta; juridiskajai personai - tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
  • prasītāja pārstāvja (ja prasību ceļ pārstāvis) vārds, uzvārds, personas kods un adrese saziņai ar tiesu; juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Ja prasītāja pārstāvis, kura deklarētā dzīvesvieta vai norādītā adrese saziņai ar tiesu ir Latvijā, piekrīt elektroniskajai saziņai ar tiesu, norāda arī elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos. Ja prasītāja pārstāvja deklarētā dzīvesvieta vai norādītā adrese ir ārpus Latvijas, papildus norāda elektroniskā pasta adresi vai paziņo par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā. Ja prasītāja pārstāvis ir zvērināts advokāts, papildus norāda zvērināta advokāta elektroniskā pasta adresi;
  • kredītiestādes nosaukums un konta numurs, kurā veicama piedzenamās summas samaksa vai atlīdzināmi tiesāšanās izdevumi;
  • prasības priekšmets;
  • prasības summa, ja prasība ir novērtējama naudas izteiksmē, kā arī piedzenamās vai apstrīdamās summas aprēķins;
  • apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas tos apstiprina;
  • likums, uz kura prasība pamatota;
  • ziņas par mediācijas izmantošanu strīda risināšanai pirms vēršanās tiesā;
  • prasītāja prasījumi;
  • prasības pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts;
  • prasības pieteikuma sastādīšanas laiks un citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru, ja viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot tālruni.

Attiecībā uz prasības pieteikumu atsevišķu kategoriju lietās (piemēram, lietās par laulības šķiršanu), kā arī sevišķā tiesāšanas kārtībā (piemēram, attiecībā uz adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu, mantojuma apsardzību un aizgādnību) Civilprocesa likums paredz citādus rekvizītus.

Prasības pieteikumu paraksta prasītājs vai viņa pārstāvis vai prasītājs kopā ar pārstāvi, ja to noteikusi tiesa, izņemot likuma noteikto izņēmumu gadījumā. Ja prasību prasītāja vārdā ceļ viņa pārstāvis, prasības pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību.

Prasības pieteikumu iesniedz tiesai, pievienojot tik norakstus, cik lietā ir atbildētāju un trešo personu.

Prasības pieteikumu lietā par uzturlīdzekļiem Eiropas Savienības tiesību aktos un starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos, izmantojot attiecīgajos tiesību aktos norādītās veidlapas, var iesniegt vai pārsūtīt ar sadarbības nodrošināšanai iecelto Latvijas centrālo iestāžu starpniecību.

Prasības pieteikumam pievienojami arī dokumenti, kas apstiprina:

  • valsts nodevas un citu tiesas izdevumu nomaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā;
  • lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā;
  • apstākļus, uz kuriem prasījums pamatots.

Latvijas tiesu portālā www.tiesas.lv e-pakalpojumu sadaļā "E-veidlapas" ir pieejamas vairāku tiesvedības dokumentu veidlapas. Veidlapas iespējams lejuplādēt un aizpildītas iesniegt tiesā drukātā formātā.

10 Vai man ir jāmaksā tiesas izdevumi? Ja, jā, – kad? Vai man jāapmaksā advokāts no prasības iesniegšanas brīža?

Pirms prasības pieteikuma iesniegšanas ir jāveic tiesas izdevumu apmaksa (valsts nodeva, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi), ko iespējams izdarīt bankā. Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus, savukārt ja prasība apmierināta daļēji, tiesas izdevumus atlīdzina proporcionāli. Ja prasītājs atsakās no prasības, vai arī, ja lieta atstāta bez izskatīšanas (izņemot likumā paredzētajos gadījumos, ja prasība saistīta ar Parlamenta un Padomes regulā Nr.1896/2006 paredzētā sertifikāta izdošanu), viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus. Prasītāja samaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

Savukārt ar lietas vešanu saistītos izdevumus (izdevumi par advokāta palīdzību, izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm un ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi) tiesa piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis. Ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

Par atlīdzības samaksas kārtību juristam, advokātam klients vienojas slēdzot abpusēju vienošanos.

11 Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību?

Sīkāk skatīt tēmu “Juridiskā palīdzība”.

12 No kura brīža tiek uzskatīts, ka prasība ir celta? Vai iestādes sniedz kādu atbildi par to, vai mans prasījums ir vai nav pienācīgi izklāstīts?

Pa pastu vai apmeklētāju pieņemšanas laikā saņemtos dokumentus tiesa reģistrē saņemtās korespondences žurnālā to saņemšanas dienā. Līdz ar to tiek uzskatīs, ka prasība ir celta tās saņemšanas dienā tiesā. Ja procesuālā darbība izpildāma tiesā, termiņš izbeidzas tajā stundā, kad tiesa beidz darbu. Ja prasības pieteikums, sūdzība vai citi pasta sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.

Ja prasības pieteikums nav bijis pareizi noformēts vai prasības pieteikumam nav pievienoti visi nepieciešamie dokumenti, tiesnesis pieņem motivētu lēmumu par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības. Lēmuma noraksts tiek nosūtīts prasītājam, un tiek noteikts termiņš trūkumu novēršanai. Šis termiņš nevar būt īsāks par 20 dienām, skaitot no lēmuma nosūtīšanas dienas. Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus novērš, tad prasības pieteikums uzskatāms par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts tiesai. Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus nenovērš, prasības pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod prasītājam. Prasības pieteikuma atdošana prasītājam nav šķērslis tā atkārtotai iesniegšanai tiesā.

Īpašs apstiprinājums no iestādēm, ka prasības pieteikums ir bijis pareizi noformēts. Gadījumā, ja prasības pieteikums ir bijis pareizi noformēts, prasības pieteikumam ir pievienoti visi nepieciešamie dokumenti, pēc prasības pieteikuma saņemšanas tiesā tiesnesis 7 dienu laikā pieņem lēmumu par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu.

Pēc lietas ierosināšanas prasības pieteikums un tam pievienoto dokumentu noraksti tiek nosūtīti atbildētājam, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai termiņu. Pēc paskaidrojuma saņemšanas tiesnesis tā norakstu nosūta prasītājam un trešajām personām. Tiesnesis var arī pieprasīt no prasītāja atsauksmi par paskaidrojumu. Pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tās iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās tiesnesis lemj par lietas sagatavošanas darbībām, lai to varētu izskatīt tiesas sēdē, proti, tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu. Tiesas sekretāre nosūta tiesas pavēsti lietas dalībniekiem. Ja lieta tiek skatīta rakstveida procesā, tiesas sēdes dienu nenosaka un pavēsti lietas dalībniekiem nesūta.

13 Vai es saņemšu precīzas ziņas par notikumu turpmāko attīstības gaitu (piemēram, laiku, kad man ir jāierodas tiesā)?

Lietas dalībniekus aicina uz tiesu, savlaicīgi paziņojot par tiesas sēdes vai atsevišķas procesuālās darbības laiku un vietu, nosūtot tiesas pavēsti. Tiesas pavēste tiek sūtīta uz personas deklarēto dzīvesvietu, bet persona pieteikumā var norādīt arī adresi saziņai ar tiesu.

Ja atbildētājam nav deklarētas dzīvesvietas Latvijas Republikā, un prasītājam objektīvu iemeslu dēļ nav izdevies noskaidrot atbildētāja dzīvesvietu, kura nav Latvijā, tiesa pēc prasītāja motivēta lūguma var izmantot Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos vai Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētās procedūras atbildētāja adreses noskaidrošanai.

Atbildētāju, kuram nav deklarētas dzīvesvietas Latvijas Republikā aicina uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis”, ja atbildētāja adresi nevarēja noskaidrot izmantojot Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos vai Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētās procedūras, vai kuram dokumentus nevarēja izsniegt adresē, kuru meklējot bija noskaidrojis prasītājs, vai kuram tiesas dokumentus nevarēja izsniegt saskaņā ar Eiropas Savienības regulējumos paredzēto kārtību vai arī saskaņā ar kārtību, kas noteikta Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos, vai saskaņā ar Civilprocesā paredzēto kārtību, kādā veicama starptautiskā civilprocesuālā sadarbība.

Latvijas tiesu portālā Saite atveras jaunā logāhttp://www.tiesas.lv e-pakalpojumu sadaļā "Tiesvedības gaita", ievadot lietas vai pavēstes numuru, var iegūt datus par tiesvedības gaitu.

Lapa atjaunināta: 07/06/2019

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Kā rīkoties? - Lietuva

1 Vai man noteikti ir jāvēršas tiesā vai arī pastāv citas alternatīvas?

Lietuvas Republikas tiesību aktos ir paredzētas vairākas strīdu alternatīvas izšķiršanas iespējas. Lietuvā 2012. gadā stājās spēkā pārstrādāts Likums par komercšķīrējtiesām (Komercinio arbitražo įstatymas). Likums attiecas uz šķīrējtiesas procesiem Lietuvas Republikas teritorijā neatkarīgi no strīdā iesaistīto pušu pilsonības vai valstspiederības, neatkarīgi no tā, vai tās ir fiziskas vai juridiskas personas, un neatkarīgi no tā, vai šķīrējtiesas procesu organizē pastāvīga šķīrējtiesas struktūra vai pēc vajadzības. Šķīrējtiesa ir valsts tiesām līdzvērtīga alternatīva. Tā sniedz atzinumu, lai ātri un ērti atrisinātu lielāko daļu ar uzņēmējdarbību saistītu strīdu, vēršoties pie neatkarīgām, autoritatīvām un cienījamām privātpersonām, kuras ir pieņemamas abām pusēm, nevis tiesnešiem. Šķīrējtiesas procesa pusēm ir lielāka brīvība vienoties par noteikumiem, ar kuriem regulē šķīrējtiesas procesu. Šķīrējtiesa var atrasties jebkurā vietā, kas ir ērta strīdā iesaistītajām pusēm, un brīvi izvēlēties procesa valodu un lēmuma formu u. c. Elektroniskus šķīrējtiesas līgumus uzskata par rakstiskiem līgumiem.

2008. gadā tika pieņemts Likums par samierināšanas starpniecību civiltiesiskos strīdos (Civilinių ginčų taikinamojo tarpininkavimo įstatymas). Samierināšanas starpniecība civiltiesiskos strīdos (saukta arī par mediāciju) ir strīda izšķiršana draudzīgā veidā, iesaistot objektīvu trešās personas samierināšanas starpnieku (mediatoru). Likumā ir noteikts, ka mediāciju var izmantot, lai risinātu civiltiesiskus strīdus (t. i., strīdus saistībā ar ģimeni un citām lietām), kurus var izskatīt tiesā civilprocesa ietvaros. Puses var izmantot šo strīda risināšanas iespēju gan pirms vēršanās tiesā (mediācija ārpustiesas procesā), gan pēc tiesvedības uzsākšanas (mediācija tiesā). Jāatzīmē, ka, sākot mediācijas procesu, tiek pārtraukts prasības noilguma termiņš. Tādējādi, pat ja neizdodas panākt mierizlīgumu, pusēm joprojām ir tiesības vērsties tiesā. Mediācija tiesā ir bez maksas. Turklāt, ja persona izvēlas atrisināt strīdu civillietā, izmantojot mediāciju tiesā, tiek ietaupīts ievērojams laiks un pūliņi salīdzinājumā ar tiesvedību, kā arī nauda, jo gadījumā, ja mediācijas procedūra beidzas ar savstarpēju vienošanos, 75 % samaksātās tiesas nodevas tiek atlīdzināti. Strīda atrisināšana, izmantojot mediāciju tiesā, garantē konfidencialitāti, turklāt puse var atteikties no mediācijas tiesā, nenorādot iemeslus.

Strīdu risināšanu ārpus tiesas saistībā ar patērētāju līgumiem regulē ar Likumu par patērētāju tiesību aizsardzību (Vartotojų teisių apsaugos įstatymas), kas stājās spēkā 2007. gadā un paredz alternatīvu tiesvedībai, tostarp procesa noteikumus un institucionālo struktūru. Struktūras, kas iesaistās strīdu alternatīvā izšķiršanā Lietuvā, ir Valsts Patērētāju tiesību aizsardzības pārvalde (Valstybinė vartotojų teisių apsaugos tarnyba), Sakaru pārvaldes iestāde (Ryšių reguliavimo tarnyba) un citas iestādes, kas risina strīdus atsevišķās nozarēs (Sakaru pārvaldes iestāde izskata strīdus elektronisko sakaru un pasta un kurjerpasta pakalpojumu jomā, Lietuvas Banka (Lietuvos bankas) izskata patērētāju strīdus ar finanšu pakalpojumu sniedzējiem u. c.). Strīdu alternatīvas izšķiršanas procesā patērētāji var izmantot juridisko palīdzību, taču izdevumi par juridisko palīdzību netiek atlīdzināti. Valsts garantēta primārā un sekundārā juridiskā palīdzība tiek sniegta tiem patērētājiem, kuri atbilst tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem. Pieteikums strīdu alternatīvas izšķiršanas struktūrai ne vienmēr nozīmē, ka tiek pārtraukts noilguma termiņš. Tādēļ, ņemot vērā salīdzinoši garos termiņus patērētāju strīdu atrisināšanai un īsus noilguma termiņus atsevišķām prasībām, ir liels risks pārsniegt noilguma termiņu.

2 Vai pastāv kāds laika ierobežojums, lai vērstos tiesā?

Vispārējais noilguma termiņš ir 10 gadi.

Lietuvas tiesību aktos noteiktu veidu prasībām ir paredzēts īsāks noilguma termiņš.

Īsāku viena mēneša noilguma termiņu piemēro prasībām, kas izriet no iepirkuma procedūru rezultātiem.

Īsāku trīs mēnešu noilguma termiņu piemēro prasībām, kurās jāpieņem lēmumi par juridisku personu struktūru atzīšanu par spēkā neesošām.

Īsāku sešu mēnešu noilguma termiņu piemēro:

1)      prasībām saistībā ar maksājumu saistību izpildi (naudas sods, nokavēti maksājuma procenti);

2)      prasībām saistībā ar pārdotu preču defektiem.

Īsāku sešu mēnešu noilguma termiņu piemēro prasībām, kas izriet no pārvadātāju uzņēmumu attiecībām ar klientiem saistībā ar sūtījumiem no Lietuvas, savukārt viena gada noilguma termiņu piemēro sūtījumiem no ārvalstīm.

Īsāku viena gada noilguma termiņu piemēro apdrošināšanas prasībām.

Īsāku trīs gadu noilguma termiņu piemēro prasībām par zaudējumu atlīdzināšanu, tostarp zaudējumiem saistībā ar neatbilstīgu produktu kvalitāti.

Īsāku piecu gadu noilguma termiņu piemēro prasībām par kavētiem procentu un citiem periodiskiem maksājumiem.

Īsāku noilguma termiņu piemēro prasībām par veikto darbu kvalitāti.

Prasībām saistībā ar kravas, pasažieru un bagāžas pārvadājumiem piemēro noilguma termiņus, kas noteikti konkrētiem transporta veidiem piemērojamos tiesību aktos (likumos).

3 Vai man jāvēršas šīs dalībvalsts tiesā?

Strīdus par līgumsaistībām regulē ar tiesību aktiem, kurus izvēlas iesaistītās puses, par to vienojoties. Ja puses ir izvēlējušās Lietuvas Republikas tiesību aktus, tās var aizstāvēt savas likumīgās intereses Lietuvas tiesā. Šādu pušu vienošanos var izklāstīt līgumā vai noteikt, ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus. Puses var vienoties, ka ar noteiktas valsts tiesību aktiem tiek regulēts viss līgums vai atsevišķa(-s) tā daļa(-s). Ja puses nolemj, ka līgumam ir būtu jāpiemēro citas valsts tiesību akti, šo faktu nevar izmantot kā pamatu neievērot obligātus noteikumus, kuri piemērojami Lietuvas Republikā vai jebkurā citā valstī un kurus nevar mainīt vai atcelt ar pušu vienošanos.

Ja puses nenorāda, kādus tiesību aktus būtu jāpiemēro līgumam, tiek izmantoti tās valsts tiesību akti, ar kuru līgumsaistībām ir visciešākā saikne. Ir pieņemts, ka līgumsaistībām ir visciešākā saikne ar valsti, kuras teritorijā:

1)      atrodas tās puses pastāvīgā dzīvesvieta vai galvenā mītne, kurai jāievēro līgumam visraksturīgākais nosacījums. Ja pienākums ir ciešāk saistīts ar tās valsts tiesību aktiem, kurā atrodas attiecīgās puses uzņēmums, tiek piemēroti konkrētās valsts tiesību akti;

2)      atrodas nekustamais īpašums, ja līguma priekšmets ir tiesības uz nekustamo īpašumu vai tā izmantošanu;

3)      pārvadāšanas līguma slēgšanas brīdī atradies uzņēmuma galvenais birojs, ja pārvadātāja galvenais birojs atrodas tajā pašā valstī, kurā krava ir iekrauta, kurā ir reģistrēta nosūtītāja juridiskā adrese vai no kuras krava ir izsūtīta.

Šķīrējtiesas līgumus regulē ar tiesību aktiem, kas piemērojami galvenajam līgumam. Ja galvenais līgums ir nederīgs, tiek piemēroti tās vietas tiesību akti, kurā noslēgts šķīrējtiesas līgums; ja to nav iespējams noteikt, tiek piemēroti šķīrējtiesas valsts tiesību akti.

Pušu tiesības un pienākumus saistībā ar kaitējumu pēc kaitējuma skartās puses izvēles regulē ar tās valsts tiesību aktiem, kurā veikta attiecīgā darbība vai konstatēti citi apstākļi, kuru rezultātā radies kaitējums, vai ar tās valsts tiesību aktiem, kurā nodarīts kaitējums.

Tiesisko režīmu, kas reglamentē laulāto mantiskās attiecības, nosaka ar tās valsts tiesību aktiem, kurā atrodas laulāto pastāvīgā dzīvesvieta. Ja laulāto pastāvīgās dzīvesvietas ir dažādās valstīs, tiek piemēroti tās valsts tiesību akti, kuras valstspiederīgie ir abi laulātie. Ja laulātajiem ir atšķirīga valstspiederība un nekad nav bijusi kopīga pastāvīga dzīvesvieta, tiek piemēroti tās valsts tiesību akti, kurā laulība ir noslēgta. Tiesisko režīmu, kas reglamentē laulāto mantiskās attiecības saskaņā ar līgumu, nosaka laulātie līgumā, norādot valsti, kuras tiesību akti tiek piemēroti. Šajā gadījumā laulātie var izvēlēties tās valsts tiesību aktus, kurā atrodas vai atradīsies viņu pastāvīgā dzīvesvieta, tās valsts tiesību aktus, kurā noslēgta viņu laulība, vai tās valsts tiesību aktus, kuras valstspiederīgais ir viens no laulātajiem. Laulības līgums attiecībā uz īpašumam piemērojamajiem tiesību aktiem ir spēkā tik ilgi, kamēr tas atbilst izvēlētās valsts tiesību aktiem vai tās valsts tiesību aktiem, kurā līgums ir noslēgts.

4 Ja jā, tad kurā šīs dalībvalsts tiesā man jāvēršas, ja ņem vērā manu dzīvesvietu un otras puses dzīvesvietu, vai citus ar strīdu saistītus apstākļus?

Jurisdikcijas noteikumi ir izklāstīti Civilprocesa kodeksa (Civilinio proceso kodeksas) 29.–30. pantā. Prasību tiesā var celt pēc atbildētāja dzīvesvietas. Prasība pret juridisku personu būtu jāceļ pēc tās juridiskās adreses, kas norādīta juridisko personu reģistrā. Ja atbildētāja puse ir valsts vai pašvaldība, prasība būtu jāceļ pēc tās struktūras juridiskās adreses, kas pārstāv valsti vai pašvaldību.

Prasību pret atbildētāju, kura dzīvesvieta nav zināma, var celt pēc personas īpašuma atrašanās vietas vai pēdējās zināmās dzīvesvietas. Prasību pret atbildētāju, kura dzīvesvieta nav Lietuvas Republikā, var celt pēc personas īpašuma atrašanās vietas vai pēdējās zināmās dzīvesvietas Lietuvas Republikā. Prasību saistībā ar juridiskas iestādes filiāles darbībām var celt arī pēc attiecīgās filiāles juridiskās adreses.

Prasību par alimentu maksāšanu un paternitātes noteikšanu var celt arī pēc prasītājas puses dzīvesvietas adreses. Prasību atlīdzināt kaitējumu personas veselībai, tostarp par personas nāvi, var celt pēc prasītājas puses dzīvesvietas vai vietas, kur nodarīts kaitējums. Prasību atlīdzināt kaitējumu personas īpašumam var celt pēc prasītājas puses dzīvesvietas (juridiskās adreses) vai vietas, kur nodarīts kaitējums.

Prasību saistībā ar vienošanos/līgumu, kurā norādīta izpildes vieta, var celt arī pēc izpildes vietas, kas minēta vienošanās dokumentā/līgumā.

Prasību saistībā ar rīcību aizbildņa, aizgādņa vai īpašuma pārvaldītāja statusā var celt arī pēc aizbildņa, aizgādņa vai īpašuma pārvaldītāja dzīvesvietas (juridiskās adreses).

Prasību saistībā ar patērētāju līgumiem var celt arī pēc patērētāja dzīvesvietas.

Prasītājai pusei ir tiesības izvēlēties tiesu, ja piekritība konkrētā lietā ir vairākām tiesām.

Prasības saistībā ar lietu tiesībām uz nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma izmantošanu, izņemot laulāto mantisko attiecību izbeigšanas pieteikumus šķiršanās lietās, kā arī saistībā ar nekustamā īpašuma apķīlāšanas rīkojuma atcelšanu ietilpst tās tiesas jurisdikcijā, kas atrodas vietā, kur ir nekustamais īpašums vai tā lielākā daļa.

Mantiniekiem celtas kreditoru prasības attiecībā uz mantojumu ietilpst tās tiesas jurisdikcijā, kas atrodas vietā, kur ir mantojums vai tā lielākā daļa.

5 Kurā šīs dalībvalsts tiesā man būtu jāvēršas, ja ņem vērā lietas raksturu, kā arī iespējamo prasījuma mantisko apmēru?

Visas civillietas izskata rajona tiesas kā pirmās instances tiesas, izņemot lietas, kuras izskata apgabaltiesas vai Viļņas Apgabaltiesa.

Apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas uzskata šādas civillietas:

1)      kopš 2013. gada 4. aprīļa prasības, kas ietver prasījumus, kuri pārsniedz LTL 150 000, izņemot lietas saistībā ar ģimenes un darba attiecībām un lietas saistībā ar morālā kaitējuma atlīdzināšanu;

2)      lietas saistībā ar tiesiskajām attiecībām ar īpašumu nesaistītu autortiesību jomā;

3)      lietas saistībā ar tiesiskajām attiecībām civillietās par publiskajiem iepirkumiem;

4)      lietas saistībā ar bankrotu vai pārstrukturēšanu, izņemot lietas, kas saistītas ar fizisku personu maksātnespēju;

5)      lietas, kurās viena no pusēm ir ārvalsts;

6)      lietas, kas balstītas uz prasījumiem saistībā ar daļu (kapitāla, procentu) obligātu pārdošanu;

7)      lietas, kas balstītas uz prasījumiem saistībā ar juridiskas personas darbības izmeklēšanu;

8)      lietas saistībā ar materiālā un morālā kaitējuma atlīdzināšanu, kas izriet no garantētu pacientu tiesību pārkāpumiem;

9)      citas civillietas, kas saskaņā ar konkrētiem tiesību aktiem jāizskata apgabaltiesām kā pirmās instances tiesām.

Šādas lietas izskata tikai Viļņas Apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa:

1)      lietas saistībā ar strīdiem, kas minēti Saite atveras jaunā logāLikumā par patentiem (Lietuvos Respublikos patentų įstatymas);

2)      lietas saistībā ar strīdiem, kas minēti Likumā par preču zīmēm (Lietuvos Respublikos prekių ženklų įstatymas);

3)      lietas saistībā ar Lietuvas Republikā dzīvojošu Lietuvas pilsoņu adopciju, ja adopcijai piesakās citu valstu valstspiederīgie;

4)      citas civillietas, kas ietilpst Viļņas Apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas ekskluzīvā jurisdikcijā saskaņā ar konkrētiem tiesību aktiem.

6 Vai es pats(-i) varu iesniegt prasības pieteikumu tiesā, vai arī ir nepieciešams starpnieks, piemēram, jurists?

Personas var iesniegt tiesā prasību pašas vai ar pārstāvju starpniecību. Personas dalība tiesas sēdē neliedz personai tiesības izmantot pārstāvi attiecīgajā procesā. Ir pieņemami, ka tiesas sēdi apmeklē pārstāvis tās personas vārdā, kuru tas pārstāv, ja vien tiesa neuzskata, ka jāierodas arī personai, kura tiek pārstāvēta.

Advokāts personai ir nepieciešams lietās, kas minētas Civilprocesa kodeksā un Saite atveras jaunā logāCivilkodeksā (Civilinis kodeksas), piemēram, ja tiesa izskata lietu, kas saistīta ar personu, kura atzīta par tiesībnespējīgu, attiecīgajai personai ir nepieciešams advokāts.

7 Tieši pie kā man jāvēršas, lai uzsāktu tiesas lietu: reģistrācijas birojā, pie tiesas darbinieka kancelejā, vai kādā citā iestādē?

Personām, kuras vēlas iesniegt tiesā dokumentus vai saņemt dokumentus no tās, ir jāsazinās ar tiesas kanceleju, kas izskaidros dokumentu iesniegšanas, saņemšanas vai atdošanas procedūru. Saite atveras jaunā logāTiesu kontakti

Kopš e-pakalpojumu portāla e.teismas.lt atklāšanas 2013. gada 1. jūlijā Saite atveras jaunā logātiešsaistē ir iespējams iesniegt lietas dokumentāciju, sekot līdzi procedūrai, samaksāt tiesas nodevas un saņemt citus pakalpojumus.

Attiecībā uz konsekventas lietu izskatīšanas nodrošināšanu ar lēmumu ir noteikts, ka kopš 2014. gada 1. janvāra lietām, kuras elektroniski apstrādā zemākas instances tiesas un pēc tam nodod apelācijas un kasācijas tiesām, arī jābūt apstrādātām elektroniski.

8 Kādā valodā prasības pieteikumu var iesniegt? Vai to var darīt mutiski, vai arī tam jābūt rakstveidā? Vai prasības pieteikumu var nosūtīt pa faksu vai e-pastu?

Personām, kuras piedalās lietā, ir jāiesniedz procesuālo dokumentu oriģināleksemplāri. Turklāt drukāti procesuālie dokumenti tiesai ir jāsaņem noteiktā eksemplāru skaitā: viens eksemplārs katrai pretējai pusei (lietās, kurās ir vairāki atbildētāji vai prasītāji, viens eksemplārs katram, vai, ja ar lietu saistīto procesuālo dokumentu saņemšanai ir pilnvarots pārstāvis, tikai viens eksemplārs attiecīgam pārstāvim vai pilnvarotai personai) un trešām personām, izņemot gadījumus, kad procesuālais dokuments ir iesniegts, izmantojot elektronisko sakaru līdzekļus. Procesuālo dokumentu pielikumi ir jāiesniedz tādā pašā eksemplāru skaitā kā procesuālie dokumenti, izņemot gadījumus, kad tie ir iesniegti, izmantojot elektronisko sakaru līdzekļus, vai tiesa ir atļāvusi neiesniegt pusēm pielikumus to lielā skaita dēļ.

Visi procesuālie dokumenti un to pielikumi ir jāiesniedz tiesā valsts valodā. Ja procesā iesaistītās puses, kurām jāiesniedz procesuālie dokumenti, neprot valsts valodu, tiesai ir jāsaņem šādu dokumentu tulkojumi tādā valodā, kādu puses saprot. Ja iesniegtie dokumenti jātulko svešvalodā, pusēm ir jāiesniedz atbilstoši apliecināti tulkojumi.

Prasību var ierosināt elektroniski Lietuvas tiesu elektronisko pakalpojumu portālā Saite atveras jaunā logāhttps://e.teismas.lt/lt/public/home/, kam var piekļūt Valsts Tiesu administrācijas (Teismų administracija) tīmekļa vietnē: Saite atveras jaunā logāhttp://www.teismai.lt/.

9 Lai celtu prasību, ir jāaizpilda kādas īpašas veidlapas? Ja nav, kā lai es izklāstu savu prasījumu? Vai ir kādi īpaši elementi, kas ir ietverami iesniedzamajos dokumentos?

Elektronisku prasības veidlapu var aizpildīt Lietuvas tiesu elektronisko pakalpojumu portālā Saite atveras jaunā logāhttps://e.teismas.lt/lt/public/home/.

Jebkurai tiesā ierosinātai prasībai ir jāatbilst vispārējām prasībām, kas piemērojamas procesuālo dokumentu saturam (Civilprocesa kodeksa 111. pants). Procesuālie dokumenti jāiesniedz tiesā rakstveidā. Katrā procesa puses procesuālajā dokumentā ir jānorāda:

1)      tās tiesas nosaukums, kurā procesuālais dokuments tiek iesniegts;

2)      procesa pušu procesuālais statuss, vārdi, uzvārdi, personas kodi (ja tie ir zināmi) un dzīvesvietas; pieteikuma iesniedzējam zināmas citu procesa pušu adreses procesuālo dokumentu iesniegšanai; ja procesa puses vai viena no tām ir juridiska persona, procesa pušu pilns nosaukums, juridiskā adrese un citas pieteikuma iesniedzējam zināmas adreses procesuālo dokumentu iesniegšanai, kodi, norēķinu kontu numuri (ja zināmi) un kredītiestāžu informācija (ja zināma);

3)      metode, kas izmantojama, lai izsniegtu pusei procesuālos dokumentus, un pasta adrese korespondencei, ja tā atšķiras no dzīvesvietas vai darījumdarbības vietas;

4)      procesuālā dokumenta būtība un priekšmets;

5)      apstākļi, kuri pamato procesuālā dokumenta priekšmetu, un pierādījumi, kas apstiprina šos apstākļus;

6)      iesniegtajam procesuālajam dokumentam ir jāpievieno pielikumi;

7)      procesuālā dokumenta iesniedzēja personiskais paraksts un datums, kurā dokuments ir izstrādāts.

Procesā iesaistītai personai, kura pamato procesuālo dokumentu ar interpretācijas normu, ko pieņēmusi starptautiska tiesa vai ārvalstu tiesa, ir jāiesniedz tās tiesas lēmuma kopija, kas noteikusi šo normu, un atbilstoši apliecināts lēmuma tulkojums valsts valodā.

Procesuālā dokumentā, ko tiesā iesniedzis pārstāvis, ir jāiekļauj 2. un 3. punktā iepriekš minētā informācija par pārstāvi, un tam jāpievieno dokuments, kas apliecina pārstāvja tiesības un pienākumus, ja šāds dokuments vēl nav iesniegts vai ir beidzies lietā iekļautās pilnvaras derīguma termiņš.

Ja procesa puse nevar parakstīt procesuālo dokumentu, tas ir jāparaksta attiecīgās puses pilnvarotai personai, norādot iemeslu, kādēļ puse nevar parakstīt iesniegto dokumentu pati.

Civilprocesa kodeksa 135. pantā ir noteikts, ka prasības pieteikumā ir jāiekļauj šāda informācija:

1)      prasības apmērs, ja prasībai ir jānosaka vērtība;

2)      apstākļi, uz kuriem prasītājs balsta savu prasību (prasības faktiskais pamatojums);

3)      pierādījumi, kas apliecina prasītāja izklāstītos apstākļus, liecinieku dzīvesvietas un citu pierādījumu atrašanās vieta;

4)      prasītāja mērķis (prasības pieteikuma priekšmets);

5)      prasītāja viedoklis attiecībā uz iespēju, ka spriedums tiek pasludināts bez atbildētāja klātbūtnes, ja nav sniegta atbilde uz prasību vai sākotnējo procesuālo dokumentu;

6)      informācija par to, vai lietā tiks izmantots advokāts. Ja tā, būtu jānorāda advokāta vārds, uzvārds un biroja adrese;

7)      prasītāja viedoklis attiecībā uz iespēju noslēgt izlīguma vienošanos, ja prasītājs vēlas piedāvāt šādu iespēju.

Prasības pieteikumam ir jāpievieno dokumenti vai citi pierādījumi, uz kuriem prasītājs balsta savu prasību, tiesas nodevas samaksas apliecinājums un pieprasījumi iegūt pierādījumus, kurus prasītājs nevar iesniegt, norādot attiecīgo iemeslu.

10 Vai man ir jāmaksā tiesas izdevumi? Ja, jā, – kad? Vai man jāapmaksā advokāts no prasības iesniegšanas brīža?

Prasības pieteikumam jāpievieno visi dokumenti, kas pamato prasību, un tiesas nodevas samaksas apliecinājums. Tiesas nodeva morālu prasījumu gadījumā ir LTL 100. Finansiālu strīdu gadījumā tiesas nodeva ir procentuālā daļa no prasītās summas saskaņā ar konkrētiem tiesību aktiem: 3 % un vismaz LTL 50 par prasībām līdz LTL 100 000; LTL 3 000 un 2 % no prasītās summas par prasībām, kas pārsniedz LTL 100 000 un nepārsniedz LTL 300 000; LTL 7 000 un 1 % no prasītās summas par prasībām, kas pārsniedz LTL 300 000. Tiesas nodevas kopējais apmērs finansiālu strīdu gadījumā nedrīkst pārsniegt LTL 30 000.

Konkrētos tiesību aktos ir paredzētas lietas, kurās prasītāji ir atbrīvoti no tiesas nodevas. Turklāt tiesa var daļēji atbrīvot pusi no tiesas nodevas vai atlikt tās maksājumu, līdz tiek pieņemts lēmums, ņemot vērā personas finansiālo stāvokli. Jebkurš pieprasījums atbrīvot no tiesas nodevas samaksas vai atlikt tās maksājumu ir jāpamato, un tam jāpievieno personas finansiālā stāvokļa apliecinājums.

Dokumentāra procesa gadījumā maksājamā tiesas nodeva ir puse no nodevas par prasību, bet ne mazāk kā LTL 20.

Atsevišķām pārsūdzībām netiek piemērota tiesas nodeva, izņemot atsevišķas pārsūdzības, kurās tiek pieprasīts piemērot pagaidu pasākumus, par kurām tiesas nodeva ir LTL 100.

Ja procesuālie dokumenti vai šādu dokumentu pielikumi tiek iesniegti tiesā, izmantojot tikai elektronisko sakaru līdzekļus, maksājamā tiesas nodeva atbilst 75 % no nodevas, kas maksājama par attiecīgo procesuālo dokumentu, taču tā nevar būt mazāka par LTL 10.

Klientam par juridisko pakalpojumu sniegšanu ir jāvienojas ar savu advokātu, advokātiem vai profesionālu advokātu apvienību, parakstot vienošanos. Pusei ir jāmaksā atlīdzība par sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem saskaņā ar vienošanos. Puses var brīvi vienoties par maksājuma termiņu pēc saviem ieskatiem.

11 Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību?

Likumā par valsts garantēto juridisko palīdzību (Lietuvos Respublikos valstybės garantuojamos teisinės pagalbos įstatymas) ir garantēta primārās un sekundārās juridiskās palīdzības sniegšana saskaņā ar noteikto kārtību.

Primārā juridiskā palīdzība tiek sniegta Lietuvas Republikas un citu ES dalībvalstu valstspiederīgajiem, personām, kuras likumīgi uzturas Lietuvas Republikā vai citās ES dalībvalstīs, kā arī personām, kurām ir tiesības uz šādu palīdzību saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, kurus parakstījusi Lietuvas Republika. Primārā palīdzība ir jāsniedz nekavējoties. Ja tas nav iespējams, jūs informēs, kad tā tiks apstiprināta, kam ir jānotiek ne vēlāk kā piecas dienas pēc pieteikuma iesniegšanas. Pašvaldības ierēdņi un darbinieki, advokāti vai valsts aģentūru speciālisti, ar kuriem pašvaldība ir noslēgusi līgumu, sniegs individuālas konsultācijas par jūsu strīda alternatīvu izšķiršanu, informēs par tiesu sistēmu, likumiem un citiem tiesību aktiem un palīdzēs izstrādāt izlīguma vienošanos vai aizpildīt pieteikumu sekundārās palīdzības saņemšanai. Primāro juridisko palīdzību var atteikt, ja pieteikuma iesniedzēja prasība ir acīmredzami nepamatota, pieteikuma iesniedzējs jau ir saņēmis plašu konsultāciju par konkrēto jautājumu, ir skaidrs, ka persona var saņemt jurista konsultāciju bez valsts sniegtas juridiskās palīdzības saskaņā ar likumu, vai pieteikums neattiecas uz pašas personas tiesībām un likumīgajām interesēm, izņemot pārstāvības gadījumus, kas izklāstīti likumā.

Sekundāro juridisko palīdzību var saņemt tās pašas personas, taču šādas palīdzības piešķiršana ir atkarīga no personas kopējiem ienākumiem.

Sekundāro juridisko palīdzību var piešķirt jebkurai personai, kura dzīvo Lietuvas Republikā un kuras līdzekļi un gada ienākumi nepārsniedz valdības noteikto līmeni attiecībā uz juridiskās palīdzības piešķiršanu. Līdzekļus un ienākumus iedala I un II līmenī: I līmenī valsts sedz sekundārās juridiskās palīdzības izdevumus 100 % apmērā, savukārt II līmenī valsts sedz sekundārās juridiskās palīdzības izdevumus 50 % apmērā (atlikušie 50 % ir jāsedz personai pašai).

Sekundāro juridisko palīdzību bez maksas ir tiesības saņemt šādām personām neatkarīgi no viņu līdzekļiem un gada ienākumiem: aizdomās turētajiem, apsūdzētām personām vai notiesātajiem krimināllietās, kurās obligāti jāpiedalās aizstāvības advokātam; cietušajiem lietās, kas saistītas ar zaudējumu atlīdzināšanu nozieguma rezultātā, tostarp lietās, kurās par atlīdzības jautājumu jālemj krimināllietas ietvaros; sociālo pabalstu saņēmējiem; personām, kuras uztur sociālās aprūpes iestādes; personām, kurām konstatēta smaga invaliditāte vai kuras atzītas par darbnespējīgām; personām, kuras ir sasniegušas pensijas vecumu un kurām noteiktas īpašas vajadzības; šādu personu aizbildņiem (aizgādņiem), ja juridiskā palīdzība ir nepieciešama, lai pārstāvētu un aizsargātu aizbildnībā (aizgādībā) esošu personu intereses; personām, kuras ir sniegušas pierādījumus (rīkojumu par aresta uzlikšanu īpašumam u. c.) tam, ka objektīvu iemeslu dēļ nevar izmantot savu īpašumu un līdzekļus un tādējādi to īpašums un gada ienākumi, kurus tās var izmantot pēc saviem ieskatiem, nepārsniedz valdības noteikto līmeni attiecībā uz sekundārās juridiskās palīdzības piešķiršanu; personām, kuras cieš no smagas garīgas slimības, ja var tikt apdraudēta to hospitalizācija vai ārstēšana; šādu personu aizbildņiem (aizgādņiem), ja juridiskā palīdzība ir nepieciešama, lai pārstāvētu un aizsargātu šādas personas tiesības un intereses; parādniekiem, ja tiek izvirzīta prasība pret to pēdējo dzīvesvietu, kurā tie dzīvo attiecīgajā brīdī; nepilngadīga bērna vecākiem vai citiem likumīgiem pārstāvjiem, ja prasība ir saistīta ar bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu; nepilngadīgiem bērniem, kuri nav precējušies, kurus tiesa atzinusi par tiesībspējīgiem un rīcībspējīgiem un kuri vēršas tiesā paši konkrētos tiesību aktos noteiktos gadījumos; personām, kuras vēlas tikt atzītas par tiesībnespējīgām, lietās saistībā ar fiziskas personas atzīšanu par tiesībnespējīgu; personām, kuras vēlas reģistrēt dzimšanu, un citos gadījumos, kas paredzēti starptautiskos nolīgumos, kurus parakstījusi Lietuvas Republika.

12 No kura brīža tiek uzskatīts, ka prasība ir celta? Vai iestādes sniedz kādu atbildi par to, vai mans prasījums ir vai nav pienācīgi izklāstīts?

Tiesa lems par pieņemamību, izdodot rezolūciju. Šī procedūra tiek uzskatīta par civillietas sākumu. Ja ir kādi trūkumi un persona, kura piedalās lietas izskatīšanā vai ir iesniegusi prasību/procesuālo dokumentu, novērš attiecīgo trūkumu atbilstoši tiesas prasībām un noteiktajiem termiņiem, tiek uzskatīts, ka prasība/dokuments ir iesniegts dienā, kad trūkums ir novērsts. Pretējā gadījumā tiek uzskatīts, ka prasība nav celta, tā kopā ar pielikumiem tiek atdota pieteikuma iesniedzējam, tiesnesim izdodot rīkojumu ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc trūkumu novēršanas termiņa beigām.

Prasītājam ir tiesības atcelt savu prasību, ja vien tiesa nav nosūtījusi tās kopiju atbildētājam. Vēlāk prasību var atcelt tikai tad, ja atbildētājs tam piekrīt un prasība tiek atcelta, pirms pirmās instances tiesa pieņem lēmumu.

13 Vai es saņemšu precīzas ziņas par notikumu turpmāko attīstības gaitu (piemēram, laiku, kad man ir jāierodas tiesā)?

Procesā iesaistītās puses par tiesas sēžu norises laiku un vietu vai atsevišķiem procesuāliem pasākumiem tiek informētas ar pavēsti vai tiesas paziņojumu. Tiesas sēžu grafiks ir pieejams arī internetā Lietuvas tiesu informācijas sistēmā, kurai var piekļūt no Valsts Tiesu administrācijas tīmekļa vietnes. Saite atveras jaunā logāhttp://liteko.teismai.lt/tvarkarasciai/

Lapa atjaunināta: 21/10/2019

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Kā rīkoties? - Luksemburga

1 Vai man noteikti ir jāvēršas tiesā vai arī pastāv citas alternatīvas?

Mediācija ir strīdu alternatīvas izšķiršanas procedūra, ar kuras starpniecību var izvairīties no lietas iztiesāšanas tiesā.

2 Vai pastāv kāds laika ierobežojums, lai vērstos tiesā?

Termiņi prasību celšanai ir atšķirīgi un ir atkarīgi no konkrētās lietas.

3 Vai man jāvēršas šīs dalībvalsts tiesā?

Skatīt “Jurisdikcija - Luksemburga”.

4 Ja jā, tad kurā šīs dalībvalsts tiesā man jāvēršas, ja ņem vērā manu dzīvesvietu un otras puses dzīvesvietu, vai citus ar strīdu saistītus apstākļus?

Skatīt “Jurisdikcija - Luksemburga”.

5 Kurā šīs dalībvalsts tiesā man būtu jāvēršas, ja ņem vērā lietas raksturu, kā arī iespējamo prasījuma mantisko apmēru?

Skatīt “Jurisdikcija - Luksemburga”.

6 Vai es pats(-i) varu iesniegt prasības pieteikumu tiesā, vai arī ir nepieciešams starpnieks, piemēram, jurists?

Atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no prasījuma summas un priekšmeta.

Vispārējie principi ir šādi (tomēr tiesību aktos ir paredzēti konkrēti izņēmumi):

  • ja prasījuma summa ir mazāka par 10 000 EUR, lietu parasti izskata miertiesnesis (juge de paix). Miertiesā lietas dalībnieki var ierasties paši, vai arī viņu intereses var pārstāvēt advokāts vai cita persona, kurai lietas dalībnieks ir izdevis īpašu pilnvaru (mandat);
  • Ja prasījuma summa pārsniedz 10 000 EUR, lietu parasti izskata rajona tiesa (tribunal d'arrondissement). Šādā tiesā ir obligāta tiesā akreditēta advokāta (avocat à la cour) pārstāvība; izņēmums ir pieteikumi par pagaidu noregulējuma pasākumiem (actions en référé) un prasības, ko ceļ, pamatojoties uz komerctiesībām, — šādos gadījumos dalībnieks var ierasties pats, viņam var palīdzēt advokāts vai viņš var tikt pārstāvēts. Apelācijas tiesā (Cour d’appel), kas ir daļa no Augstākās tiesas (Cour supérieure de justice), nepieciešams, lai lietas dalībnieku pārstāvētu tiesā akreditēts advokāts.
  • Dažos gadījumos lietas ir piekritīgas miertiesnešiem pat tad, ja prasības summa pārsniedz 10 000 EUR; cita starpā tie ir strīdi starp īrniekiem un izīrētājiem un pieteikumi par uzturlīdzekļu piedziņu (pensions alimentaires), izņemot, ja tie ir saistīti ar pieteikumiem par laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu. Prasību miertiesnesim parasti ceļ, tiesu izpildītājam (huissier de justice) izsniedzot pretējai pusei pavēsti (citation). Minētajai pavēstei jāatbilst konkrētām formālām prasībām, kuru mērķis ir jo īpaši nodrošināt aizstāvības tiesību ievērošanu. Dažos gadījumos puses var pašas celt prasību tiesā bez tiesu izpildītāja starpniecības, iesniedzot rakstisku pieteikumu (requête) miertiesnesim (tā ir vienkāršota procedūra, kas izmaksā lētāk nekā vēršanās rajona tiesā). Gan vienā, gan otrā gadījumā lietas dalībnieki var ierasties tiesā personīgi vai arī viņu intereses var pārstāvēt advokāts vai cita persona, kurai lietas dalībnieks izdevis īpašu pilnvaru (mandat).

7 Tieši pie kā man jāvēršas, lai uzsāktu tiesas lietu: reģistrācijas birojā, pie tiesas darbinieka kancelejā, vai kādā citā iestādē?

Atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no tā, kurai no iepriekš minētajām kategorijām atbilst jūsu lieta.

Ja prasījuma summa nepārsniedz 10 000 EUR, varat vērsties miertiesā, kurai ir jurisdikcija, — vai nu tieši, iesniedzot rakstisku pieteikumu (requête), vai netieši, tiesu izpildītājam izsniedzot pavēsti (citation). Praksē jūs savu pieteikumu iesniedzat tiesas sekretāram (greffier en chef).

Ja prasījuma summa pārsniedz 10 000 EUR, jums parasti jāvēršas pie advokāta, kurš norīkos tiesu izpildītāju, lai tas viņa klienta vārdā izsniedz pretējai pusei pavēsti (assignation). Advokāts iesniegs dokumentus tiesvedības uzsākšanai kompetentajā rajona tiesā vai Augstākajā tiesā.

8 Kādā valodā prasības pieteikumu var iesniegt? Vai to var darīt mutiski, vai arī tam jābūt rakstveidā? Vai prasības pieteikumu var nosūtīt pa faksu vai e-pastu?

Pieteikumu var iesniegt franču, vācu vai luksemburgiešu valodā, tomēr noteikta veida lietās ir piemērojami īpaši noteikumi.

Tiesvedība tiek uzsākta, izsniedzot pavēsti (citation vai assignation), izņemot lietas, kurās tiesā var iesniegt vienkāršu pieteikumu (requête). Ar retiem izņēmumiem noteiktās lietās, ko izskata miertiesneši, pieteikumi tiesā jāiesniedz rakstiski. Pa faksu vai e-pastā nosūtīti dokumenti netiek pieņemti.

9 Lai celtu prasību, ir jāaizpilda kādas īpašas veidlapas? Ja nav, kā lai es izklāstu savu prasījumu? Vai ir kādi īpaši elementi, kas ir ietverami iesniedzamajos dokumentos?

Attiecībā uz noteiktām lietām (piemēram, pieteikumiem par nenomaksātām summām vai neapmaksātiem rēķiniem) ir pieejamas veidlapas, ko var aizpildīt. Parasti pavēstēs ierasties pie miertiesneša, pieteikumos un rajona tiesas pavēstēs, kā arī pārsūdzībās, ko iesniedz augstākas instances tiesās, ir jāiekļauj noteikta informācija, un tie ir jāsagatavo noteiktā formātā, pretējā gadījumā tie tiks atzīti par nederīgiem. Šādu dokumentu iesniegšanai nav pieejamas gatavas veidlapas.

Ir pieejamas arī veidlapas pieteikumiem, ko iesniedz, pamatojoties uz Kopienas tiesību aktiem. Tie cita starpā ir Eiropas maksājuma rīkojuma pieteikumi, ko iesniedz, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1896/2006, un pieteikumi, ko iesniedz atbilstoši Eiropas procedūrai maza apmēra prasījumiem, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 861/2007.

10 Vai man ir jāmaksā tiesas izdevumi? Ja, jā, – kad? Vai man jāapmaksā advokāts no prasības iesniegšanas brīža?

Tiesu izdevumi parasti ir jāapmaksā tiesvedības beigās. Tiesa var likt lietā zaudējušai pusei samaksāt pusei, kurai spriedums ir labvēlīgs, procesuālu atlīdzību (indemnité de procédure), ja tiesa uzskata, ka būtu netaisnīgi likt pusei, kurai spriedums ir labvēlīgs, segt visus tai radušos izdevumus un izmaksas. Tiesa var arī likt vienai vai vairākām tiesvedības pusēm samaksāt drošības naudu vai avansa maksājumu (piemēram, ja tiesa atzinuma sniegšanai pieaicina ekspertu).

Jautājums par samaksu, ko klients maksā advokātam, ir klienta un advokāta ziņā. Praksē ir ierasts, ka advokāts saņem avansu par pakalpojumiem.

11 Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību?

Skatīt Saite atveras jaunā logā“Juridiskā palīdzība — Luksemburga”.

12 No kura brīža tiek uzskatīts, ka prasība ir celta? Vai iestādes sniedz kādu atbildi par to, vai mans prasījums ir vai nav pienācīgi izklāstīts?

  • Prasītāji, kuri pārstāv sevi paši (ja to atļauj tiesību akti), saņems atbildi no tiesas.
  • Ja tiesvedība tiek uzsākta ar advokāta starpniecību, kurš rīkojas klienta uzdevumā, tiesa sniegs atbildi advokātam kā klienta juridiskajam pārstāvim. Advokāts var klientam sniegt ziņas par procesuālo darbību norišu laika grafiku, ja tas ir zināms vai paredzams.

13 Vai es saņemšu precīzas ziņas par notikumu turpmāko attīstības gaitu (piemēram, laiku, kad man ir jāierodas tiesā)?

Skatīt atbildi uz iepriekšējo jautājumu.

Rakstiskajā tiesvedībā termiņš, kurā jāierodas tiesā, parasti ir noteikts tiesību aktos; arī tiesa var noteikt termiņus, jo īpaši katras puses vai trešo personu personiskai uzklausīšanai. Tiesību aktos noteiktie termiņi atšķiras atkarībā no tiesas un no tā, vai atbildētājs dzīvo Luksemburgā vai citā valstī. Mutiskā tiesvedībā prasītājam parasti ir jānorāda atbildētājam konkrēts datums, kad jāierodas tiesā.

Saistītās saites

Saite atveras jaunā logāhttp://www.legilux.lu/

Lapa atjaunināta: 25/04/2019

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Kā rīkoties? - Malta

1 Vai man noteikti ir jāvēršas tiesā vai arī pastāv citas alternatīvas?

Jā, lai Maltā iesniegtu lietu, ir jādodas uz tiesu. Pieteikumu tiesā iesniedz un attiecīgo maksu samaksā advokāts (jurists) vai advokāta palīgs. Ja lieta ir jāiesniedz augstākā tiesā, persona, kura uzsāk tiesvedību, nodod zvērestu.

2 Vai pastāv kāds laika ierobežojums, lai vērstos tiesā?

Nē, lietu tiesā var iesniegt jebkurā laikā. Tomēr atbildētājam jebkurā tiesas procesa posmā ir tiesības atsaukties uz noilgumu.

3 Vai man jāvēršas šīs dalībvalsts tiesā?

Personai, kura ierosina lietu, fiziski ir jābūt klāt tiesas zālē visās sēdēs. Personas prombūtnes gadījumā kā šīs personas pārstāvis darbojas advokāts vai advokāta palīgs (legal procurator). Ja persona neatrodas Maltā, tad Maltā norīko kuratoru, lai tiesas procesu būtu iespējams turpināt arī puses prombūtnes laikā.

4 Ja jā, tad kurā šīs dalībvalsts tiesā man jāvēršas, ja ņem vērā manu dzīvesvietu un otras puses dzīvesvietu, vai citus ar strīdu saistītus apstākļus?

Lai gan Maltā ir tikai viena tiesas ēka, tajā atrodas vairākas tiesas, kuru jurisdikcija atšķiras atkarībā no lietas priekšmeta, pieteikuma iesniedzēja prasības vērtības un pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietas. Maltas tiesu veidi ir šādi:

a) Civiltiesa (Ģimenes lietu nodaļa) [Qorti Ċivili (Sezzjoni tal-Familja)] — izskata visas prasības saistībā ar ģimenēm, piemēram, laulāto atšķiršanas tiesvedības, laulību šķiršanu, uzturlīdzekļu jautājumus, paternitātes jautājumus un laulības atzīšanu par spēkā neesošu;

b) Miertiesa (Gozo Ģimenes lietu nodaļa) [Qorti tal-Maġistrati (Għawdex Sezzjoni Familja)] — tāpat kā a) apakšpunktā iepriekš, bet šajā tiesā vēršas personas, kuras vēlas ierosināt lietas pret personām, kas uzturas Gozo vai kuru parastā dzīvesvieta ir Gozo salā;

c) Civiltiesas Pirmā palāta (Konstitucionālā tiesa) [Prim’ Awla tal-Qorti Ċivili (sede Kostituzzjonali)] — izskata konstitucionāla rakstura lietas;

d) Miertiesa (Malta) [Qorti tal-Maġistrati (Malta)] — izskata un izlemj skaidri civila rakstura lietas saistībā ar visām prasībām, kuru apmērs nepārsniedz 15 000 EUR un kuras tiek ierosinātas pret personām, kas uzturas vai kuru parastā dzīvesvieta ir kādā Maltas salas daļā, kā arī visas citas Maltas likumdošanā paredzētās prasības;

e) Miertiesa (Gozo Vispārējās jurisdikcijas nodaļa) [Qorti tal-Maġistrati (Għawdex Inferjuri)] — tāpat kā d) apakšpunktā iepriekš, taču šajā tiesā vēršas personas, kuras vēlas ierosināt lietu pret personu, kas uzturas Gozo vai kuras parastā dzīvesvieta ir Gozo salā. Tai pieder arī Civiltiesas vara tās Brīvprātīgās jurisdikcijas nodaļā;

f) Civiltiesas Pirmā palāta [Prim’ Awla tal-Qorti Ċivili] — izskata un izlemj skaidri civila rakstura lietas saistībā ar visām prasībām, kuru apmērs pārsniedz 15 000 EUR, kā arī visas lietas (neņemot vērā prasības vērtību), kuras ietver prasības par nekustamo īpašumu vai ar nekustamo īpašumu saistītiem atvieglojumiem, apgrūtinājumiem vai tiesībām, tostarp visas prasības par izlikšanu vai izraidīšanu no nekustamā īpašuma, gan pilsētas, gan lauku, ko īrē vai ir aizņēmušas personas, kuras uzturas vai kuru parastā dzīvesvieta ir šādas tiesas jurisdikcijas teritorijā;

g) Miertiesa (Gozo) (augstākā jurisdikcija) (vispārīgā nodaļa) [Qorti tal-Maġistrati (Għawdex) Gurisdizzjoni Superjuri, Sezzjoni Ġenerali)] — tāpat kā f) apakšpunktā, taču šajā tiesā vēršas personas, kuras vēlas ierosināt lietu pret personu, kas uzturas Gozo vai kuras parastā dzīvesvieta ir Gozo salā;

h) Civiltiesas Pirmā palāta tās Brīvprātīgās jurisdikcijas nodaļā [Prim’ Awla tal-Qorti Ċivili, Ġurisdizzjoni Volontarja] — šajā tiesā izskata ar strīdiem nesaistītus jautājumus, piemēram, slepena testamenta atklāšana, aizbildniecība un adopcija. Turklāt šī tiesa apstiprina noslēgtus līgumus vai dod atļauju līgumu slēgšanai. Tā arī apstiprina tādu noteikumu pieņemšanu, kurus saskaņā ar likumu bez iepriekšējas apstiprināšanas vai atļaujas saņemšanas nav atļauts pieņemt.

Līdztekus tiesām pastāv arī vairāki tribunāli. Maza apmēra prasību tribunāls (Tribunal tat-Talbiet iż-Żgħar) (izskata un izlemj visas prasības par naudas piedziņu, kuru apmērs nepārsniedz 5 000 EUR), Administratīvo aktu pārbaudes tribunāls (Tribunal ta’ Reviżjoni Amministrattiva) un Rūpniecības tribunāls (Tribunal Industrijali). Maltā pastāv arī Arbitrāžas centrs (Ċentru tal-Arbitraġġ), kas nodrošina pakalpojumus saistībā ar arbitrāžu. Maltas likumdošana paredz, ka noteiktos apstākļos puses ir spiestas doties uz šķīrējtiesu (obligātā šķīrējtiesa). Piemēram, strīdi, kas ir saistīti ar kopīpašumu un autotransporta satiksmi, ir obligātās šķīrējtiesas priekšmets.

Visas uzskaitītās tiesas ir pirmās instances tiesas un vispārējās piekritības tiesas. Tādējādi pārsūdzības par šo tiesu nolēmumiem var iesniegt Apelācijas tiesā (Qorti tal-Appell). Pārsūdzības par Maza apmēra prasību tribunālu nolēmumiem, Arbitrāžas centra vai miertiesu nolēmumiem ir jāiesniedz Apelācijas tiesā, tās zemākajā jurisdikcijā (ar vienu vadošo tiesnesi). Pārsūdzības par Civiltiesas Pirmās palātas nolēmumiem ir jāiesniedz Apelācijas tiesā, tās augstākajā jurisdikcijā (ar trim vadošajiem tiesnešiem). Pārsūdzības par Civiltiesas Pirmās palātas (Konstitucionālā jurisdikcija) nolēmumiem ir jāiesniedz Konstitucionālajā tiesā (Qorti Kostituzzjonali), bet pārsūdzības par Miertiesas nolēmumiem (Gozo), gan zemākajā, gan augstākajā jurisdikcijā, vienmēr ir jāiesniedz Apelācijas tiesā Maltā.

5 Kurā šīs dalībvalsts tiesā man būtu jāvēršas, ja ņem vērā lietas raksturu, kā arī iespējamo prasījuma mantisko apmēru?

Lūdzu, skatiet 4. punktā sniegto atbildi.

6 Vai es pats(-i) varu iesniegt prasības pieteikumu tiesā, vai arī ir nepieciešams starpnieks, piemēram, jurists?

Lai celtu prasību zemākstāvošajās tiesās, ir jāizmanto advokāta vai advokāta palīga pakalpojumi. Ja prasību ceļ augstākajā tiesā, ir jāizmanto gan advokāta, gan advokāta palīga pakalpojumi.

7 Tieši pie kā man jāvēršas, lai uzsāktu tiesas lietu: reģistrācijas birojā, pie tiesas darbinieka kancelejā, vai kādā citā iestādē?

Tiesas kancelejā.

8 Kādā valodā prasības pieteikumu var iesniegt? Vai to var darīt mutiski, vai arī tam jābūt rakstveidā? Vai prasības pieteikumu var nosūtīt pa faksu vai e-pastu?

Prasības pieteikumam jābūt rakstītam maltiešu valodā. Tas ir jāiesniedz rakstiskā formā, un advokātam vai advokāta palīgam tas ir jāiesniedz personiski.

Var pieprasīt arī procesa norisi angļu valodā, ja kāda no pusēm ir ārzemnieks.

Maltā nepastāv iespēja iesniegt pieteikumu, nosūtot to e-pastā vai pa faksu.

9 Lai celtu prasību, ir jāaizpilda kādas īpašas veidlapas? Ja nav, kā lai es izklāstu savu prasījumu? Vai ir kādi īpaši elementi, kas ir ietverami iesniedzamajos dokumentos?

Iesniedzot lietas Arbitrāžas centrā vai Maza apmēra prasību tribunālā, ir jāizpilda noteiktas veidlapas. Taču nav paredzētas veidlapas, kuras būtu jāaizpilda, lai uzsāktu tiesvedību miertiesās vai Civiltiesas Pirmajā palātā. Ja prasību ceļ Civiltiesas Pirmajā palātā, pieteikumā ir jāietver:

a) paziņojums, kurā skaidrā un nepārprotamā veidā izklāstīta informācija par lietas priekšmetu, norādot to atsevišķos numurētos punktos, lai uzsvērtu prasību un paziņotu arī to, par kuriem faktiem pieteikuma iesniedzējs ir zinājis personīgi;

b) prasības iemesls;

c) prasība vai prasības, kas ir jānumurē; un

d) katrā ar zvērestu apliecinātā pieteikumā skaidrā un salasāmā formā tieši zem tiesas virsraksta jābūt drukātam šādam paziņojumam:

Lai kurš būtu norādīts kā saņēmējs šajā ar zvērestu apliecinātajā pieteikumā, tas divdesmit (20) dienās no datuma, kad paziņojums tam ir iesniegts, t. i., no paziņojuma saņemšanas datuma, iesniedz ar zvērestu apliecinātu atbildi. Ja ar zvērestu apliecināta rakstiska atbilde saskaņā ar likumu netiks iesniegta paredzētajā laikā, tiesa izspriedīs lietu saskaņā ar likumu.

Tas ir paredzēts tās personas interesēs, kas saņem šo ar zvērestu apliecināto pieteikumu, lai tā varētu laicīgi konsultēties ar advokātu, kurš savukārt varētu iesniegt nepieciešamos dokumentus lietas izskatīšanas laikā.”;

e) dokumenti, kas varētu būt vajadzīgi prasības uzturēšanai, jāuzrāda kopā ar pieteikumu, kas apliecināts ar zvērestu;

f)  ar zvērestu apliecinātu pieteikumu apliecina ar zvērestu reģistratoram vai advokāta palīgam, kas iecelts par zvērestu pieņēmēju saskaņā ar Rīkojumu par zvērestiem (79. nodaļa);

g) prasītājs kopā ar deklarāciju iesniedz arī to personu vārdus un uzvārdus, kurus viņš grasās izmantot kā lieciniekus, attiecībā uz katru norādot faktus un pierādījumus, kurus tas plāno apstiprināt, izmantojot viņu liecības;

h) pieteikumu izsūta atbildētājam.

10 Vai man ir jāmaksā tiesas izdevumi? Ja, jā, – kad? Vai man jāapmaksā advokāts no prasības iesniegšanas brīža?

Jā, kad pieteikums ir iesniegts, ir jāsamaksā attiecīgā maksa. Maksas apjoms atšķiras atkarībā no lietas veida un/vai prasības vērtības.

11 Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību?

Jā, persona, kurai nav līdzekļu, var pieprasīt juridisko palīdzību. Lūgumu sniegt juridisko palīdzību izsaka ar pieteikumu Civiltiesas Pirmajā palātā. Lūgumu var izteikt arī mutiski juridiskās palīdzības advokātam. Lai tiktu piešķirta juridiskā palīdzību, ir jābūt izpildītiem noteiktiem kritērijiem, t. i., pieteikuma iesniedzējam ir jānodod zvērests sekretāram, bet gadījumā, kad lūgums ir izteikts mutiski, personai ir jānodod zvērests juridiskās palīdzības advokātam par to, ka:

a) tā uzskata, ka tai ir pamatots iemesls uzsākt tiesvedību vai aizstāvēt sevi tiesvedībā, turpināt dalību vai būt vienai no pusēm tiesvedībā;

b) izņemot tiesvedības priekšmetu, tai nepieder nekāda veida īpašums, kura neto vērtība ir 6 988,12 EUR apmērā, neiekļaujot ikdienas mājsaimniecības preces, kas ir uzskatāmas par pamatoti nepieciešamām pieteikuma iesniedzēja un tā ģimenes lietošanai, kā arī personas gada ienākumi nepārsniedz valsts minimālo algu, kas noteikta personām, kuras ir sasniegušas vismaz 18 gadu vecumu.

12 No kura brīža tiek uzskatīts, ka prasība ir celta? Vai iestādes sniedz kādu atbildi par to, vai mans prasījums ir vai nav pienācīgi izklāstīts?

Kad pieteikums ir iesniegts, lieta tiek nodota izskatīšanai tiesā. Tiesa informē gan pieteicēju, gan atbildētāju par pirmās tiesas sēdes datumu (paziņojums par tiesas sēdi). To, vai ir noteikta lietas izskatīšana tiesas sēdē, ir iespējams pārbaudīt arī tiesu Saite atveras jaunā logātīmekļa vietnē. Pusēm netiek sniegts apstiprinājums, ka lieta ir pareizi iesniegta. Tomēr ir jāatzīmē, ka tiesas reģistrators nepieņems ar zvērestu apliecinātu pieteikumu, ja tas neatbildīs 9. jautājumā uzskaitītajiem elementiem.

13 Vai es saņemšu precīzas ziņas par notikumu turpmāko attīstības gaitu (piemēram, laiku, kad man ir jāierodas tiesā)?

Pieteikuma iesniedzējam paziņo par tiesas sēdi. Nākamās sēdes datumu nosaka sēdes laikā. Daļu informācijas par lietu var iegūt tiesu Saite atveras jaunā logātīmekļa vietnē.

Lapa atjaunināta: 05/03/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas nīderlandiešu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās.

Kā rīkoties? - Nīderlande

1 Vai man noteikti ir jāvēršas tiesā vai arī pastāv citas alternatīvas?

Nē, ne vienmēr ir jāvēršas tiesā, lai atrisinātu strīdu. Dažos gadījumos var droši izmantot strīdu alternatīvas izšķiršanas iespējas.

2 Vai pastāv kāds laika ierobežojums, lai vērstos tiesā?

Jā, parasti ir, bet laika ierobežojums prasības celšanai tiesā ir atkarīgs no katras konkrētas lietas, un uz šo jautājumu nav iespējams sniegt vispārēju atbildi. Ja jums ir jautājumi, vislabāk sazināties ar juristu vai Juridiskās palīdzības dienestu (Juridisch loket) (Saite atveras jaunā logāhttp://www.juridischloket.nl/).

3 Vai man jāvēršas šīs dalībvalsts tiesā?

Parasti atbildētājs tiek izsaukts uz savas dzīvesvietas dalībvalsts tiesu.

4 Ja jā, tad kurā šīs dalībvalsts tiesā man jāvēršas, ja ņem vērā manu dzīvesvietu un otras puses dzīvesvietu, vai citus ar strīdu saistītus apstākļus?

Ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi, jūsu lieta ir jāiesniedz atbildētāja dzīvesvietai piekritīgajā rajona tiesā. Ja atbildētāja dzīvesvieta Nīderlandē nav zināma, jurisdikcija ir arī personas reālās uzturēšanās vietas tiesai. Tas nozīmē, ka jums būs jānoskaidro, kādā adresē un kādā Nīderlandes pašvaldībā atbildētājs dzīvo. Ja šī informācija ir zināma, jūs varat skatīt Saite atveras jaunā logāLikumu par tiesu klasifikāciju (Wet op de rechterlijke indeling), lai noskaidrotu, kurā tiesu rajonā atrodas personas dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta. Pamatojoties uz to, ir iespējams noteikt rajona tiesu, kurā lieta jāiesniedz.

5 Kurā šīs dalībvalsts tiesā man būtu jāvēršas, ja ņem vērā lietas raksturu, kā arī iespējamo prasījuma mantisko apmēru?

Atbilde uz šo jautājumu ir sniegta iepriekšējā jautājumā. Ja vēlaties iegūt plašāku informāciju, lai noteiktu, kurā tiesā lieta jāiesniedz, lūdzam skatīt tīmekļa vietni Saite atveras jaunā logārechtspraak.nl.

6 Vai es pats(-i) varu iesniegt prasības pieteikumu tiesā, vai arī ir nepieciešams starpnieks, piemēram, jurists?

Nīderlandē darbojas tiesiskais princips, kas nosaka, ka pusēm civillietās un komerclietās ir nepieciešams advokāts. Šajā ziņā nav nozīmes, vai tiesvedība ir uzsākta ar tiesas pavēsti, pieteikumu vai saīsināto procesu, vai arī tā ir procedūra pagaidu pasākumu noteikšanai vai, piemēram, procedūra, kurā spriedums pieņemts aizmuguriski saistībā ar neierašanos tiesā.

Izņēmumu piemēro tikai prasībām līdz EUR 25 000 vai prasībām ar nenoteiktu vērtību, ja ir skaidri zināms, ka tā nepārsniedz EUR 25 000. Šādos gadījumos jurisdikcija ir rajona tiesai un puses tiesvedībā var pārstāvēt sevi pašas. Puses var izmantot arī tādu personu, kas nav advokāti, piemēram, juridisko konsultantu vai tiesu izpildītāju, palīdzību.

Advokāts nav nepieciešams arī tad, ja lieta ir saistīta ar darba līgumu, koplīgumu, koplīguma noteikumu, kas atzīts par vispārēji saistošu, priekšlaicīgas pensionēšanās līgumu saskaņā ar Likumu par valsts amatpersonu priekšlaicīgas pensionēšanās pamatnolīgumu (Wet kaderregeling vut overheidspersoneel), pilnvarojuma līgumu, nomas līgumu vai līgumu par nomu ar izpirkuma tiesībām. Tādēļ šādās lietās prasījuma apmēram naudas izteiksmē nav nozīmes.

7 Tieši pie kā man jāvēršas, lai uzsāktu tiesas lietu: reģistrācijas birojā, pie tiesas darbinieka kancelejā, vai kādā citā iestādē?

Rakstiskie dokumenti, ar kuriem var sākt tiesvedību, ir jāiesniedz kompetentās tiesas kancelejā. Šajā gadījumā jāņem vērā, ka ir atšķirība starp tiesvedību, kas uzsākta ar tiesas pavēsti, un tiesvedību, kas uzsākta ar pieteikumu. Tiesvedībā, kas uzsākta ar tiesas pavēsti, tiesas pavēste vispirms tiek izsniegta atbildētājam un pēc tam reģistrēta kancelejā. Abas darbības ir jāveic tiesu izpildītājam. Pēc tam tiesvedība tiek virzīta caur lietu sarakstu (lietu saraksts vienā tiesas sēdē). Tiesvedībā, kas uzsākta ar pieteikumu, pieteikums tiek iesniegts tieši kancelejā, un arī turpmākā procedūra notiek caur kompetentās tiesas kanceleju. Sk. arī sadaļu “Dokumentu iesniegšana”.

Iepriekš aprakstītā procedūra mainīsies tuvākajos gados, kad stāsies spēkā tiesību akti par (obligātu) elektronisko procedūru. Tiesību akti tiks pakāpeniski ieviesti no 2017. līdz 2021. gadam. Galu galā elektroniskā procedūra būs obligāta visās lietās, kurās nepieciešama juridiskā pārstāvība. Lietas vienmēr sāksies ar to, ka tiesu dienesta (Rechtsspraak) tīmekļa vietnē vai caur sistēmas saiti starp tiesu dienestu un advokātu tiks iesniegts sākotnējais dokuments (procesinleiding). Jāņem vērā arī informācija par “Automātisko apstrādi”.

8 Kādā valodā prasības pieteikumu var iesniegt? Vai to var darīt mutiski, vai arī tam jābūt rakstveidā? Vai prasības pieteikumu var nosūtīt pa faksu vai e-pastu?

Nīderlandē oficiālā tiesvedības valoda ir nīderlandiešu. Tas nozīmē, ka tiesas pavēstei vai (rakstveida) pieteikumam, ar ko tiek uzsākta tiesvedība, ir jābūt nīderlandiešu valodā. Izņēmuma kārtā procesuālos dokumentus lietās, kas tiek izskatītas Frīzlandes tiesās, var izstrādāt frīzu valodā.

Dokumentus rajona tiesas kancelejā var iesniegt arī pa faksu. Pa faksu sūtīti dokumenti, kas saņemti kancelejā pirms plkst. 00.00 pēdējā dienā, tiek uzskatīti par iesniegtiem noteiktajā termiņā. Šim noteikumam ir izņēmums: netiek pieņemti pa faksu sūtīti pieteikumi ģimenes lietās. Dokumentus nevar iesniegt pa e-pastu. No 2017. līdz 2021. gadam elektroniskā procedūra tiks pakāpeniski ieviesta visās civiltiesību un administratīvo tiesību lietās. Ja konkrētam lietas veidam ir stājusies spēkā prasība par obligātu elektronisko procedūru, prasību tiesā var celt elektroniski tiesu dienesta tīmekļa vietnē.

9 Lai celtu prasību, ir jāaizpilda kādas īpašas veidlapas? Ja nav, kā lai es izklāstu savu prasījumu? Vai ir kādi īpaši elementi, kas ir ietverami iesniedzamajos dokumentos?

Īpašas prasības attiecībā uz saturu tiesas pavēstei vai (rakstveida) pieteikumam, ar ko tiek uzsākta tiesvedība, ir noteiktas ar likumu. Saskaņā ar jaunajiem tiesību aktiem, ar kuriem tiek atļauta elektroniskā procedūra, ir tikai viens veids, kā uzsākt tiesvedību. Tiesību akti tiks pakāpeniski ieviesti no 2017. gada septembra līdz 2021. gadam. Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt Saite atveras jaunā logāValsts reglamentu izsaukšanai uz tiesu civillietās (Landelijk Procesreglement voor civiele dagvaardingen bij de rechtbanken) (rajona tiesās (Rechtbanken), komerctiesās (Handel)) un Saite atveras jaunā logāReglamentu tiesvedībai, ko uzsāk ar pieteikumu civillietās un komerclietās / tiesā saīsinātajam procesam (Procesreglement voor verzoekschriftenprocedure sector civiel handel/voorzieningenrechter).

Tiesvedība, kas uzsākta ar tiesas pavēsti

Tiesvedībā, kas uzsākta ar tiesas pavēsti, tiesu izpildītājs vispirms izsniedz tiesas pavēsti atbildētājam un pēc tam reģistrē to tiesas kancelejā. Pavēstē ir jāiekļauj prasītāja vārds/nosaukums, kāda ir prasība, atbildētāja vārds/nosaukums, prasības pamatojums un pamatojošie dokumenti, kurus prasītājs ir iesniedzis, lai pamatotu prasību. Pavēstē ir norādīts arī tiesas sēdes datums un tiesa, kurā notiks lietas izskatīšana.

Lietā ir jāiekļauj šādi dokumenti:

1)      oriģinālā tiesas pavēste;

2)      ja tiesas pavēste ir jāizsniedz ārvalstīs, oriģinālie dokumenti, kas apliecina, ka tas izdarīts pareizi;

3)      apliecinājums par valsts finansētu juridisko palīdzību vai izziņa par ienākumiem, vai valsts finansētas juridiskās palīdzības pieteikuma vai izziņas par ienākumiem kopija;

4)      atbildētāja dzīvesvietas izvēles apliecinājums;

5)      lietiskie pierādījumi (dokumenti), kas jāsniedz tiesvedības laikā;

6)      paziņojums par to, vai pirms tiesvedības ir notikusi mediācija, turklāt turpmāk minētajos gadījumos jāiesniedz arī šādi dokumenti:

7)      ja prasība ir par izdevumu atlīdzināšanu saistībā ar aresta uzlikšanu īpašumam, aresta uzlikšanas dokumentu kopija;

8)      lietas nodošanas gadījumā nodošanas lēmums un līdz nodošanai lietā iekļautie dokumenti;

9)      ja tiesas pavēste ir jāpublicē vai jātulko svešvalodā, dokumenti, kas apliecina šīs darbības.

Tiesvedība, kas uzsākta ar pieteikumu

Tiesvedībā, kas uzsākta ar pieteikumu, pieteikums tiek iesniegts tieši kancelejā, un arī turpmākā procedūra notiek caur kompetentās tiesas kanceleju.

Lietā ir jāiekļauj šādi dokumenti:

1)      pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds un dzīvesvieta vai, ja pieteikuma iesniedzēja deklarētā dzīvesvieta nav Nīderlandē, vieta, kurā pieteikuma iesniedzējs uzturas;

2)      katra atbildētāja un ieinteresētās personas vārds, uzvārds un dzīvesvieta vai, ja attiecīgo personu deklarētā dzīvesvieta nav Nīderlandē, vieta, kurā šīs personas uzturas, ciktāl pieteikuma iesniedzējam šī informācija ir zināma;

3)      skaidrs pieteikuma apraksts un tā pamatojums, tostarp tiesas jurisdikcijas pamatojums;

4)      lietai piesaistītā advokāta vārds, uzvārds un tālruņa numurs.

Jebkurai pusei, kura tiesas pavēstē, rakstveida paziņojumā vai pārskatā atsaucas uz kādu dokumentu, ir jāpievieno attiecīgā dokumenta kopija.

10 Vai man ir jāmaksā tiesas izdevumi? Ja, jā, – kad? Vai man jāapmaksā advokāts no prasības iesniegšanas brīža?

Tiesas nodevas ir jāmaksā tad, kad tiek celta prasība. To apmērs ir atkarīgs no strīda būtības un prasījuma apmēra. Praksē advokāts bieži vien samaksās šo summu un pēc tam iekasēs to no jums. Ja tiesvedības laikā ir jāpieaicina eksperts (piemēram, revidents, medicīnas eksperts vai tehniskais eksperts), tiesa liek segt attiecīgos izdevumus zaudējušajai pusei, ja vien tā nelemj citādi (piemēram, ģimenes lietās, kurās izdevumus parasti sedz puse, kura tās ir radījusi). Tas pats attiecas uz izdevumiem par lieciniekiem vai citiem pierādījumu veidiem.

Advokāti pieprasa samaksu par savu darbu, pamatojoties uz stundas likmi (ar/bez PVN), ja vien pusei nav tiesību uz valsts finansētu juridisko palīdzību (sk. arī 11. jautājumu). Advokātu atlīdzība Nīderlandē principā nav fiksēta. Par šo tēmu ir ieteicams laikus iegūt informāciju no advokāta, kurš jūs pārstāv, vai Nīderlandes Advokātu apvienības (Nederlandse orde van Advocaten). Lielākā daļa advokātu pieprasa avansu un pēc tam piefiksē savu darbu tiesvedības ietvaros, beigās izrakstot rēķinu.

11 Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību?

Nīderlandē ir iespēja saņemt valsts finansētu juridisko palīdzību. Visi, kam ir nepieciešama juridiskā palīdzība, bet kas nevar to atļauties, var pieteikties juridisko izdevumu kompensēšanai. Pēc tam Juridiskās palīdzības padome (Raad voor rechtsbijstand) sedz daļu izdevumu par advokātu, taču arī prasības pieteicējam ir jāmaksā noteikta daļa. Maksājamā daļa ir atkarīga no finansiālā stāvokļa. Pieteikumu Juridiskās palīdzības padomē iesniedz advokāts. Palīdzības saņemšanas nosacījumi ir pieejami Juridiskās palīdzības padomes tīmekļa vietnē (Saite atveras jaunā logāhttp://www.rvr.org/).

12 No kura brīža tiek uzskatīts, ka prasība ir celta? Vai iestādes sniedz kādu atbildi par to, vai mans prasījums ir vai nav pienācīgi izklāstīts?

Ja tiesvedība tiek uzsākta ar tiesas pavēsti, tiek uzskatīts, ka lieta ir izskatīšanā no tiesas pavēstes izdošanas dienas. Prasītājs iesniedz tiesas pavēsti kancelejā ne vēlāk kā dienā, kad kanceleja tiek atvērta pirms tiesas pavēstē norādītā lietas datuma (tiesas sēdes plānotā datuma). Lietvedis ievada lietu viena tiesneša nodaļas lietu sarakstā.

Tiesvedība tiek pārtraukta, ja pavēste nav iesniegta kancelejā iepriekš norādītajā termiņā, ja vien divu nedēļu laikā pēc tiesas pavēstē norādītā lietu saraksta datuma netiek izdota derīga labota pavēste.

Ja tiesvedība tiek uzsākta ar pieteikumu, tiek uzskatīts, ka lieta ir izskatīšanā, kad pieteikums ir iesniegts kancelejā.

Parasti netiek nosūtīts apstiprinājums par to, ka lieta ir iesniegta. Ja lieta tiek uzsākta ar tiesas pavēsti un pavēstē ir trūkumi, prasītājam dažos gadījumos tiek dota iespēja novērst trūkumus. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad procedūra ir uzsākta ar pieteikumu. Taču kancelejai nav pienākums piedāvāt šādu iespēju.

Tiesvedībās, kurām jānotiek elektroniski, elektroniskā sistēma izveido saņemšanas apstiprinājumu, kas tiek iekļauts elektroniskajā lietā. Puses var apskatīt dokumentus elektroniski jebkurā laikā.

13 Vai es saņemšu precīzas ziņas par notikumu turpmāko attīstības gaitu (piemēram, laiku, kad man ir jāierodas tiesā)?

Tiesas kanceleja nevar nekavējoties sniegt precīzu informāciju par tiesvedības grafiku, un tas nav iespējams arī tiesvedības sākumā. Protams, jūs informēs, kad būs paredzēta jūsu lietas izskatīšana. Parasti advokāts vai kancelejā varēs aptuveni pateikt, kad varētu notikt lietas izskatīšana, taču šī informācija nav saistoša.

Lapa atjaunināta: 02/01/2019

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas vācu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Kā rīkoties? - Austrija

1 Vai man noteikti ir jāvēršas tiesā vai arī pastāv citas alternatīvas?

Pirms vēršanās tiesā ir vērts izmēģināt alternatīvus strīdu izšķiršanas veidus.

2 Vai pastāv kāds laika ierobežojums, lai vērstos tiesā?

Dažādās lietās termiņi ir atšķirīgi. Iesakām par termiņiem konsultēties ar juristu.

3 Vai man jāvēršas šīs dalībvalsts tiesā?

Skatiet faktu lapu “Lietu piekritība tiesām — Austrija”.

4 Ja jā, tad kurā šīs dalībvalsts tiesā man jāvēršas, ja ņem vērā manu dzīvesvietu un otras puses dzīvesvietu, vai citus ar strīdu saistītus apstākļus?

Skatiet faktu lapu “Lietu piekritība tiesām — Austrija”.

5 Kurā šīs dalībvalsts tiesā man būtu jāvēršas, ja ņem vērā lietas raksturu, kā arī iespējamo prasījuma mantisko apmēru?

Skatiet faktu lapu “Lietu piekritība tiesām — Austrija”.

6 Vai es pats(-i) varu iesniegt prasības pieteikumu tiesā, vai arī ir nepieciešams starpnieks, piemēram, jurists?

Civillietās un komerclietās prasības, kas izšķiramas tiesā un kas tiek iesniegtas rajonu tiesās (Bezirksgericht), kurām pēc likuma ir jurisdikcija lietās, kuru strīdus summa nepārsniedz EUR 15 000, ir jāparaksta advokātam, ja strīdus summa pārsniedz EUR 5000. Pienākums izmantot advokāta pakalpojumus neattiecas uz lietām, kas ir iesniedzamas rajonu tiesās neatkarīgi no prasības summas (t. i., pat ja tā pārsniedz EUR 15 000). Tas sevišķi attiecas uz strīdiem par izcelšanos, likumā noteiktajiem uzturlīdzekļu maksājumiem un laulības šķiršanu, strīdiem starp laulātajiem vai starp vecākiem un bērniem, strīdiem par īpašumu robežām, par pensionēto lauksaimnieku mājokli un nodrošinājumu, par iejaukšanos valdījumā, strīdiem saistībā ar īres līgumiem vai dzīvojamo un komercdarbības telpu, tostarp autostāvvietu un garāžu, lietošanas atļaujām, un saistībā ar īpašumu nomas līgumiem un komersantiem, kuriem pieder īpašums, un strīdiem saistībā ar līgumiem starp kuģu īpašniekiem, pārvadātājiem un viesnīcniekiem un viņu darba devējiem, pasažieriem vai viesiem.

Pienākums izmantot advokāta pakalpojumus neattiecas arī uz prasībām, kas celtas bezstrīdus kārtībā.

Ciktāl juridiskā pārstāvība rajona tiesā nav obligāta, ikviens var iesniegt rakstisku prasību vai pieteikumu, ierosinot tiesas procesu.

Tiesā izšķiramās civillietās un komerclietās prasības, kas iesniegtas reģionālajās tiesās (Landesgericht), parasti vienmēr ir jāparaksta advokātam. Reģionālajām tiesām ir jurisdikcija visās lietās, kas nav rajonu tiesu jurisdikcijā, neatkarīgi no prasības summas, piemēram, lietās saistībā industriālā īpašuma tiesībām, negodīgu konkurenci un prasībām par aizliegumu, kuras iesniegušas patērētāju tiesību aizsardzības asociācijas.

Advokātam nav jāparaksta reģionālajās tiesās iesniedzamās prasības saistībā ar darba un sociālā nodrošinājuma tiesībām (tiesas procesos, ko reglamentē Darba un sociālo tiesu likums — ASGG). Tas jo sevišķi attiecas uz tādām darbinieku prasībām pret darba devējiem, kuras izriet no darba līguma.

7 Tieši pie kā man jāvēršas, lai uzsāktu tiesas lietu: reģistrācijas birojā, pie tiesas darbinieka kancelejā, vai kādā citā iestādē?

Rakstiskie prasības pieteikumi ir jānosūta uz tiesas pasta adresi.

Puse, kuru nepārstāv advokāts, prasību var reģistrēt tiesā arī mutiski jebkurā tiesas pieņemšanas dienā (“Amtstag”, parasti reizi nedēļā) tās rajona tiesas attiecīgajā departamentā, kurai ir jurisdikcija konkrētajā lietā, vai rajona tiesā pēc puses pašreizējās dzīvesvietas (abos gadījumos — tiesneša uzraudzībā). Attiecīgais departaments tiek noteikts iepriekš saskaņā ar lietu piešķiršanas kārtību tiesā, un to var noskaidrot telefoniski vai personiski, ierodoties tiesā darba laikā. Rajona tiesas pieņemšanas laiks (vismaz puse dienas nedēļā) ir norādīts Federālās Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē, sadaļā “Gerichtsdatenbank” (“Tiesas datubāze”), vai to var noskaidrot — vismaz darba laikā (parasti katru dienu no pirmdienas līdz piektdienai, no plkst. 8.00 līdz 16.00, izņemot valsts svētku dienas) — piezvanot uz tiesu.

8 Kādā valodā prasības pieteikumu var iesniegt? Vai to var darīt mutiski, vai arī tam jābūt rakstveidā? Vai prasības pieteikumu var nosūtīt pa faksu vai e-pastu?

Visās tiesās oficiālā valoda ir vācu valoda. Dažas tiesas ļauj mazākumtautību grupām kā oficiālo valodu lietot arī Burgenlandes horvātu, ungāru vai slovēņu valodu.

Prasības vai pieteikumi, ar kuriem tiek ierosināta tiesvedība, ir jāiesniedz rakstiski. Ja tie nav jāparaksta advokātam, tos var reģistrēt arī mutiski piekritīgajā rajona tiesā, kā norādīts iepriekš atbildē uz 7. jautājumu. Ja prasības tiek nosūtītas tiesai pa faksu vai e-pastā, tiesa var sniegt norādījumus, lai minētās prasības koriģētu. Prasības var iesniegt tiešsaistē, izmantojot Austrijas e-tiesiskuma (ERV) platformas slēgto sistēmu, kuras izmantošanai nepieciešams reģistrēties (tas ir finansiāli lietderīgi tikai tiem, kuri Austrijas tiesās iesniedz lielu skaitu prasību).

9 Lai celtu prasību, ir jāaizpilda kādas īpašas veidlapas? Ja nav, kā lai es izklāstu savu prasījumu? Vai ir kādi īpaši elementi, kas ir ietverami iesniedzamajos dokumentos?

Obligāti aizpildāmas veidlapas ir pieejamas tikai prasījumiem par parāda piedziņu (Mahnklagen), lai tiesa izsniegtu maksājuma rīkojumu. Visi maksājumu prasījumi par summu līdz EUR 75 000 ir jāiesniedz kā pieteikumi maksājuma rīkojuma saņemšanai saskaņā ar šo procedūru (Mahnverfahren). Atbilstīgās veidlapas var saņemt tiesā vai izdrukāt no Federālās Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnes (Saite atveras jaunā logāhttp://www.justiz.gv.at/).

Ir pieejamas veidlapas, kuras var izmantot pēc izvēles, lai saņemtu tiesas rīkojumu par dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšanu vai vienas vai vairāku komercdarbības telpu nomas līguma izbeigšanu.

Katrai prasībai var pievienot jebkādus dokumentus (lietiskos pierādījumus), ar kuriem prasība tiek pamatota (tie jāiesniedz tikpat daudz eksemplāros kā pati prasība, skatiet atbildi uz 12. jautājumu). Prasībai var pievienot jebkādus rakstiskus līgumus par jurisdikcijas vietu vai vietējo forumu (jurisdikcijas līgumi). Tas pats attiecas uz rakstiskiem līgumiem par līgumsaistību izpildes vietu, ja prasītājs vēlas, lai lieta tiktu izskatīta tiesā, kurai ir jurisdikcija minētajā vietā, un uz citiem īpašiem faktiem saistībā ar jurisdikciju vai īpašu kārtību (piem., kārtību, kādā izpildāms vekseļa maksājums).

10 Vai man ir jāmaksā tiesas izdevumi? Ja, jā, – kad? Vai man jāapmaksā advokāts no prasības iesniegšanas brīža?

Tiesas nodevas ir maksājamas līdz ar civilprasības iesniegšanu tiesā; ar tām ir paredzēts segt vispārējos tiesas izdevumus pirmajā instancē, un parasti tās nav saistītas ar prasības iznākumu. Nodevu apmērs parasti tiek noteikts atkarībā no strīda summas. Tās ir jāsamaksā līdz ar prasības iesniegšanu (uz vietas tiesā skaidrā naudā vai ar kredītkarti/debetkarti, vai attālināti ar bankas pārskaitījumu uz tiesas kontu, norādot atsauci “tiesas nodevas”, kā arī dalībnieku vārdus).

Par to, kāda ir maksāšanas kārtība par advokāta pakalpojumiem, ir jāvienojas individuālā līgumā; tas pats attiecas uz atlīdzības summu (ja vien par maksājumu nav noslēgts līgums saskaņā ar Advokātu likmju likumu (Rechtsanwaltstarifgesetz) vai Vispārējām vadlīnijām par likmēm (Allgemeine Honorar-Kriterien)). To, lai pretējā puse atlīdzinātu izmaksas, parasti var pieprasīt tikai pēc tam, kad ir pieņemts galīgais spriedums lietā, un atkarībā no tā, cik lielā mērā prasījums ir apmierināts.

11 Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību?

Juridiskā palīdzība tiek piešķirta personām, kuras nevar nomaksāt tiesas procesa izdevumus, neapdraudot savu iztiku. Pieteikumu par juridiskās palīdzības saņemšanu var iesniegt mutiski vai rakstiski tiesā, kurā tiek vai tiks īstenots tiesas process. Ja šī tiesa atrodas ārpus tās teritorijas, kurā jurisdikcija ir rajona tiesai pēc personas pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas, pieteikumu var reģistrēt arī mutiski rajona tiesā pēc pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietas.

Ja finansiālie un materiālie nosacījumi ir izpildīti, pieteikumu par juridiskās palīdzības saņemšanu persona var iesniegt jau pirms prasības celšanas, lai varētu izmantot minēto palīdzību, ceļot prasību un/vai īstenojot visu turpmāko procesu.

Papildu informācija par juridisko palīdzību ir pieejama sadaļā “Bürgerservice” (“Pilsoņiem pieejamie pakalpojumi”) Federālās Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē Saite atveras jaunā logāhttp://www.justiz.gv.at/). No minētās tīmekļa vietnes var lejupielādēt arī pieteikuma veidlapas, kurās norādīta papildu informācija un doti padomi.

12 No kura brīža tiek uzskatīts, ka prasība ir celta? Vai iestādes sniedz kādu atbildi par to, vai mans prasījums ir vai nav pienācīgi izklāstīts?

Prasība ir uzskatāma par iesniegtu, kad piekritīgā (vismaz teorētiski) tiesa to ir saņēmusi. Prasība ir uzskatāma par pienācīgi iesniegtu, ja tiesai nav pamata to nekavējoties noraidīt vai labot (citiem vārdiem sakot, ja šķiet, ka prasība ir tāda, ko var izskatīt saskaņā ar tiesas procesa noteikumiem). Rakstiskās prasības ir jāiesniedz tik daudz eksemplāros, cik dalībnieku ir tiesvedībā (viens eksemplārs katrai pretējai pusei un viens eksemplārs tiesai). Ja prasībā ir formas un/vai satura kļūdas, tiesa droši vien norādīs, ka tā ir jālabo. Tiesas norādījumos būs dota informācija par sekām, kādas sagaidāmas, ja labojumi netiks iesniegti noteiktajā termiņā. Apstiprinājumu par prasības saņemšanu parasti izsniedz tikai pēc pieprasījuma, ja vien prasība nav iesniegta, izmantojot Austrijas e-tiesiskuma platformu, kas apstiprinājumu izsniedz automātiski.

13 Vai es saņemšu precīzas ziņas par notikumu turpmāko attīstības gaitu (piemēram, laiku, kad man ir jāierodas tiesā)?

Maksājumu piedziņas procesos (Mahnverfahren) prasības veidlapā jau ir ietverts pieteikums maksājuma rīkojuma izpildraksta saņemšanai. Tāpēc prasītājs automātiski saņem vai nu maksājuma rīkojuma izpildrakstu (Exekutionstitel), vai jebkāda otras puses laicīgi iesniegta iebilduma vai paziņojuma kopiju, parasti kopā ar tiesas pavēsti ar uzaicinājumu uz mutisku lietas izskatīšanu (ar ko tiek ierosināts parastais tiesas process). Rajona tiesās līdz šim nav noteikts tiesas pavēstes izsniegšanas termiņš; taču reģionālo tiesu īstenotajos tiesas procesos šis termiņš ir vismaz trīs nedēļas.

Tiesas procesā, kurā tiesai tiek lūgts pārtraukt dzīvojamo telpu īres līgumu vai komercdarbības telpu nomu, īpašniekam ir jāiesniedz atsevišķs pieteikums, lai saņemtu izbeigšanas rīkojuma izpildāmu kopiju. Ja persona, kurai izsniegts paziņojums, laicīgi (četrās nedēļās) iesniedz iebildumus, telpu īpašnieks par to tiek informēts automātiski (parasti kopā ar tiesas pavēsti ar uzaicinājumu uz tiesas sēdi).

Izņemot īpašas procedūras (piem., procedūras, lai saņemtu maksājuma rīkojumu saistībā ar parādu vai vekseli, vai lai paziņotu, ka īpašnieks izbeidz līgumu), lietās, kurās piekritīgā tiesa ir rajona tiesa, tad, kad pieteikums par prasības celšanu ir saņemts (un ir veikti nepieciešamie labojumi), tiesa parasti automātiski izsniedz prasību atbildētājam kopā ar pavēsti ar uzaicinājumu uz tiesas sēdi, tai pašā laikā nosūtot šādu pavēsti arī prasītājam. Gadījumos, kad lietas izskata reģionālās tiesas, līdz ar prasības nodošanu atbildētājam tiek automātiski lūgts saistībā ar prasību iesniegt aizstāvības rakstu (un tiek atgādināts, ka tam ir jābūt advokāta parakstītam). Ja atbildētājs neiesniedz aizstāvības rakstu laikā, pēc prasītāja pieprasījuma tiek pieņemts aizmugurisks spriedums; citādi tiesas process tiek apturēts. Ja aizstāvības raksts tiek saņemts laikā, tā eksemplārs tiek nosūtīts prasītājam, bieži kopā ar tiesas pavēsti ar uzaicinājumu uz tiesas sēdi.

Puses var saņemt precīzu informāciju par tiesas nozīmēto tiesas procesa norisi vai par pašreizējo tiesas procesa stadiju (jebkurā tiesas procesa posmā), piezvanot darba laikā uz attiecīgo tiesas departamentu (kanceleju = Kanzlei) un nosaucot savas lietas numuru.

Sagatavošanās sēdē (mutiskas uzklausīšanas pirmā sēde) ar pusēm, kurām parasti ir jāierodas personīgi, ja vien viņu pārstāvji nav pienācīgi informēti par faktiem, tiek apspriests turpmākais tiesas procesa grafiks un norise, un tad tiesa to apstiprina. Šis grafiks tiek fiksēts tiesas sēdes protokolā, un pusēm (vai to pārstāvjiem) tiek nosūtīta protokola kopija. Par izmaiņām procesa grafikā ir jāinformē abas puses, un, ja nepieciešams, tās ar pusēm ir jāapspriež.

Lapa atjaunināta: 13/11/2015

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas poļu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās.

Kā rīkoties? - Polija

1 Vai man noteikti ir jāvēršas tiesā vai arī pastāv citas alternatīvas?

Alternatīva lietas izskatīšanai tiesā ir mediācijas procedūra. Mediācija ir ārpustiesas (savstarpējas vienošanās) strīdu risināšanas metode, kurā piedalās neatkarīga un kvalificēta persona vai iestāde (mediators). Mediācijas procedūra ir brīvprātīga (strīdā iesaistītā puse var jebkurā brīdī atsaukt savu piekrišanu mediācijas procesam un atkāpties no mediācijas) un konfidenciāla (procedūras dalībnieku pienākums ir saglabāt mediācijas laikā iegūtās informācijas konfidencialitāti), un mediatori ir objektīvi un neatkarīgi (tie nenostājas nevienā pusē un principā nepiedāvā strīda risinājumus).

2 Vai pastāv kāds laika ierobežojums, lai vērstos tiesā?

Parasti prasības tiesā var celt jebkurā laikā, ja vien atsevišķos noteikumos nav paredzēts laika ierobežojums. Tomēr puse, kas ceļ prasību pēc noilguma termiņa beigām, riskē zaudēt lietu, ja otra puse apgalvo, ka prasībai ir iestājies noilgums.

Noilguma termiņus (terminy zawite) piemēro saskaņā ar Polijas tiesību aktiem. Noilguma termiņa specifika nozīmē, ka, pusei neceļot konkrētu prasību noilguma termiņa ietvaros, puse zaudē tiesības celt konkrēto prasību. Civilprocesa kodeksā (CPK, Kodeks postępowania cywilnego) nav iekļauts vispārējs nosacījums, ar ko regulē noilguma termiņus, bet šie termiņi ir norādīti noteikumos saistībā ar konkrētām situācijām.

Tiesību izbeigšanās noilguma iestāšanās rezultātā ir saistoša pusēm, kuras saista tiesiskās attiecības, tiesai vai citai iestādei, kas izskata lietu. Iestāde ņem to vērā automātiski, nevis pēc puses pieprasījuma vai iebilduma izvirzīšanas. Noilguma termiņu var atjaunot tikai izņēmuma gadījumos, kad tā neievērošana nav bijusi puses vaina.

3 Vai man jāvēršas šīs dalībvalsts tiesā?

Lai noteiktu, vai konkrētas dalībvalsts teritorijā esoša tiesa ir kompetenta izskatīt konkrētu lietu, būtu jānosaka attiecīgās tiesas jurisdikcija.

Parasto Polijas tiesu vispārējo jurisdikciju civillietu izskatīšanā tās teritorijā dēvē par valsts jurisdikciju, un to reglamentē CPK.

Izskatāmās lietas ietilpst valsts jurisdikcijā, ja atbildētājs dzīvo vai pastāvīgi uzturas Polijā vai tā juridiskā adrese ir reģistrēta Polijā.

Turklāt valsts jurisdikcija Polijas tiesām ir šādās lietās:

  • laulāto mantisko attiecību lietās (valsts jurisdikcija ir ekskluzīva, ja abi laulātie ir Polijas pilsoņi un viņu pastāvīgā dzīvesvieta un uzturēšanās vieta ir Polijā);
  • saistībā ar vecāku un bērnu attiecībām (valsts jurisdikcija ir ekskluzīva, ja visas puses ir Polijas pilsoņi un to pastāvīgā dzīvesvieta un uzturēšanās vieta ir Polijā);
  • saistībā ar uzturlīdzekļiem un bērna vecāku noteikšanu (šīs lietas ietilpst valsts jurisdikcijā, ja prasītājs ir tiesīga puse, kuras dzīvesvieta vai uzturēšanās vietā ir Polijā);
  • saistībā ar darba tiesībām (lietas, kurās prasītājs ir darba ņēmējs, ietilpst valsts jurisdikcijā, ja darbs parasti tiek, ticis vai to plānots veikt Polijā);
  • saistībā ar apdrošināšanu (lietas saistībā ar apdrošināšanas attiecībām pret apdrošinātāju ietilpst valsts jurisdikcijā, ja prasītāja dzīvesvieta ir Polijā vai ja ir kāds cits elements, kas liecina par Polijas teritoriālo jurisdikciju);
  • saistībā ar patērētājiem (lietas, kurās prasītājs ir patērētājs, ietilpst valsts jurisdikcijā, ja patērētāja pastāvīgā dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta ir Polijā un patērētājs nepieciešamās darbības līguma noslēgšanai ir veicis Polijā; šādos gadījumos otra puse līgumā ar patērētāju tiek uzskatīta par personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir reģistrēta Polijā, ja tai ir uzņēmums vai filiāle Polijā un līgums ar patērētāju ir noslēgts attiecīgā uzņēmuma vai filiāles darbības ietvaros).

Polijas tiesām ir ekskluzīva valsts jurisdikcija arī šādās lietās:

  • lietās saistībā ar lietu tiesībām attiecībā uz Polijā esošu nekustamo īpašumu un Polijā esoša nekustamā īpašuma valdījumu; lietās saistībā ar nomu (najem vai dzierżawa) un citām attiecībām, kas ietver šāda nekustamā īpašuma izmantošanu (izņemot lietas saistībā ar nomas maksu un citām maksājamām summām par nekustamā īpašuma izmantošanu vai labuma gūšanu no tā); citās lietās, kurās tiesas nolēmums ir saistīts ar Polijā esoša nekustamā īpašuma lietu tiesībām, valdījumu vai izmantošanu;
  • lietās saistībā ar juridisku personu vai organizatorisku struktūrvienību, kas nav juridiskas personas, likvidēšanu, kā arī saistībā ar to pārvaldes struktūru lēmumu atcelšanu vai anulēšanu, ja juridiskā persona vai organizatoriskā struktūrvienība, kas nav juridiska persona, ir reģistrējusi juridisko adresi Polijā.

Turklāt, ja valsts jurisdikcijā ietilpst lieta, kas celta galvenās prasības ietvaros, šajā jurisdikcijā ietilpst arī pretprasība.

Konkrētu tiesisko attiecību puses var rakstiski vienoties par to, ka lietas saistībā ar īpašumtiesībām, kas rodas vai var rasties attiecību ietvaros, ietilpst Polijas tiesu jurisdikcijā.

Tiesa automātiski izvērtē valsts jurisdikcijas neesamību katrā lietas posmā.

Ja tiek secināts, ka valsts jurisdikcija nepastāv, tiesa noraida prasību vai pieteikumu.

Valsts jurisdikcijas neesība ir iemesls atzīt procesu par spēkā neesošu.

4 Ja jā, tad kurā šīs dalībvalsts tiesā man jāvēršas, ja ņem vērā manu dzīvesvietu un otras puses dzīvesvietu, vai citus ar strīdu saistītus apstākļus?

Lai noteiktu, kura rajona tiesa (sąd rejonowy) vai apgabaltiesa (sąd okręgowy) ir kompetenta izskatīt lietu, būtu jāņem vērā tiesas teritoriālā jurisdikcija. Saskaņā ar Polijas tiesību aktiem tiek izšķirta vispārējā teritoriālā jurisdikcija, alternatīvā teritoriālā jurisdikcija un ekskluzīvā teritoriālā jurisdikcija.

a)        vispārējā teritoriālā jurisdikcija

Parasti prasības ir jāceļ pirmās instances tiesā ar teritoriālo jurisdikciju pēc atbildētāja dzīvesvietas (saskaņā ar Civilkodeksu fiziskas personas dzīvesvieta ir pilsēta, kurā persona uzturas ar mērķi to darīt pastāvīgi). Ja atbildētāja dzīvesvieta nav Polijā, teritoriālo jurisdikciju nosaka pēc personas uzturēšanās vietas, bet, ja šī vieta nav zināma vai ir ārpus Polijas, pēc atbildētāja pēdējās dzīvesvietas Polijā. Prasības pret Valsts kasi ir jāierosina tiesā, kurai ir jurisdikcija tās valsts struktūrvienības juridiskajā adresē, uz kuru prasība attiecas. Prasības pret juridisku personu vai citu struktūru, kas nav fiziska persona, jāierosina tiesā, kurai ir jurisdikcija attiecīgās struktūras juridiskās adreses atrašanās vietā.

b)    alternatīvā teritoriālā jurisdikcija

Pamatojoties uz noteikumiem par alternatīvo teritoriālo jurisdikciju, prasītāji pēc saviem ieskatiem var celt prasību tiesā, kurai ir vispārēja jurisdikcija, vai citā tiesā, kas tiesību aktos ir noteikta kā kompetentā tiesa. Polijas civillietās alternatīvā teritoriālā jurisdikcija ir paredzēta šādās lietās:

  • uzturlīdzekļu prasību gadījumā un bērna vecāku noteikšanas lietās; īpašuma prasībās pret uzņēmējdarbības struktūru;
  • saistībā ar līgumstrīdiem; prasībās par kaitējuma atlīdzināšanu; saistībā ar atlīdzību par lietas izskatīšanu (samaksu par darbu advokātam); saistībā ar prasību saskaņā ar nekustamā īpašuma nomu (najem vai dzierżawa); saistībā ar vekseli vai čeku.

Prasības saistībā ar uzturlīdzekļu prasībām, bērna vecāku noteikšanu un saistītām prasībām var ierosināt pēc tiesīgās puses dzīvesvietas. Īpašuma prasības pret uzņēmējdarbības struktūru var ierosināt tiesā, kurai ir jurisdikcija struktūras galvenā biroja vai filiāles juridiskajā adresē, ja prasība ir saistīta ar galvenā biroja vai filiāles darbībām. Prasības par līguma slēgšanu, tā satura noteikšanu, līguma grozīšanu un līguma esības konstatēšanu, izpildi, līguma izbeigšanu vai anulēšanu, kā arī zaudējumiem saistībā ar līguma nosacījumu nepildīšanu vai neatbilstīgu pildīšanu var ierosināt tiesā, kurai ir jurisdikcija līguma izpildes vietā. Ja ir kādas šaubas, līguma izpildes vieta būtu jāapstiprina ar dokumentu. Prasības par kaitējuma atlīdzināšanu var ierosināt tiesā, kurai ir teritoriālā jurisdikcija vietā, kur noticis incidents, kas radījis kaitējumu. Prasības par pienākošās summas samaksu par lietas izskatīšanu var ierosināt tiesā, kurai ir jurisdikcija vietā, kur juridiskais pārstāvis ir izskatījis lietu. Prasības saistībā ar nekustamā īpašuma nomu (najem vai dzierżawa) var ierosināt tiesā, kurai ir jurisdikcija nekustamā īpašuma atrašanās vietā. Prasības pret pusi, kurai ir pienākums saskaņā ar vekseli vai čeku, var ierosināt tiesā, kurai ir jurisdikcija maksāšanas vietā. Prasību pret vairākām personām, kurām ir pienākums saskaņā ar vekseli vai čeku, var ierosināt kopīgi tiesā, kurai ir jurisdikcija maksāšanas vietā, vai tiesā, kurai ir vispārēja jurisdikcija attiecībā uz vekseļa vai čeka saņēmēju vai izdevēju.

c)    ekskluzīvā teritoriālā jurisdikcija

Nosacījumi, ar kuriem regulē ekskluzīvo teritoriālo jurisdikciju, ir jāievēro obligāti. Noteiktās lietu kategorijās ar tiem tiek izslēgta iespēja celt prasību vispārējas jurisdikcijas tiesās un arī alternatīvas jurisdikcijas tiesās, kā arī iespēja iesniegt lietu izskatīšanai citā tiesā saskaņā ar vienošanos par jurisdikciju. Ekskluzīvas jurisdikcijas gadījumā kompetence izskatīt konkrētu lietu ir tikai vienai no visām viena un tā paša līmeņa tiesām. Atkarībā no lietas veida tā ir konkrēta rajona tiesa vai apgabaltiesa.

Prasības saistībā ar nekustamā īpašuma īpašumtiesībām vai citām lietu tiesībām saistībā ar nekustamo īpašumu, kā arī saistībā ar nekustamā īpašuma valdījumu var ierosināt tikai tajā tiesā, kurai ir jurisdikcija nekustamā īpašuma atrašanās vietā. Ja strīda priekšmets ir servitūts attiecībā uz zemi, jurisdikciju nosaka atkarībā no apgrūtinātā īpašuma atrašanās vietas. Iepriekš minētā jurisdikcija aptver personiskas prasības attiecībā uz lietu tiesībām un kopīgi pieprasītām tiesībām ar prasībām pret vienu un to pašu atbildētāju. Prasības saistībā ar mantošanu, neatņemamo daļu, kā arī novēlējumiem, norādījumiem vai citiem testamentāriem darījumiem var ierosināt tikai tajā tiesā, kurai ir jurisdikcija testatora pēdējā dzīvesvietā, bet, ja testatora dzīvesvietu Polijā nav iespējams noteikt, tiesā, kurai ir jurisdikcija mantojuma vai tā daļas atrašanās vietā. Prasības saistībā ar dalību kooperatīvā, pilnsabiedrībā, uzņēmumā vai apvienībā var ierosināt tikai tajā tiesā, kurai ir jurisdikcija attiecīgās struktūras juridiskajā adresē. Prasības saistībā ar laulāto attiecībām var ierosināt tikai tajā tiesā, kuras jurisdikcijā atrodas laulāto pēdējā dzīvesvieta, pat tad, ja viens no laulātajiem joprojām dzīvo vai pastāvīgi uzturas attiecīgajā jurisdikcijā. Ja šāda pamata nav, ekskluzīvā jurisdikcija ir tiesai, kurai ir jurisdikcija atbildētāja dzīvesvietā, bet, ja nav arī šāda pamata, tiesa, kurai ir jurisdikcija prasītāja dzīvesvietā. Prasības saistībā ar vecāku un bērnu attiecībām un adoptētāju un adoptējamo var ierosināt tikai tajā tiesā, kurai ir jurisdikcija prasītāja dzīvesvietā, ja vien nav pamata ierosināt prasību saskaņā ar vispārējās jurisdikcijas noteikumiem.

Turklāt, ja ir pamatota vairāku tiesu jurisdikcija vai ja prasība tiek celta pret vairākām pusēm, attiecībā uz kurām saskaņā ar vispārējās jurisdikcijas noteikumiem kompetence ir dažādām tiesām, tiesu var izvēlēties prasītājs. Tas pats attiecas nekustamo īpašumu, kas atrodas vairākos jurisdikcijas apgabalos, ja pamats tiesas jurisdikcijas noteikšanai ir tā atrašanās vieta. Ja ir kāds šķērslis, kas neļauj kompetentajai tiesai izskatīt tiesu vai veikt citas darbības, par to augstākstāvoša tiesa slēgtā sēdē nozīmē citu tiesu. Ja saskaņā ar CPK nav iespējams noteikt teritoriālo jurisdikciju, pamatojoties uz lietas apstākļiem, Augstākā tiesa (Sąd Najwyższy) slēgtā sēdē nozīmē tiesu, kurā ceļama prasība. Puses var rakstiski vienoties par to, ka jau esošs strīds vai jebkādi strīdi, kas var rasties nākotnē konkrētu tiesisko attiecību ietvaros, tiek iesniegti pirmās instances tiesā, kurai saskaņā ar likumu nav teritoriālās jurisdikcijas. Tādā gadījumā attiecīgajai tiesai ir ekskluzīva jurisdikcija, ja vien puses nav vienojušās citādi vai prasītājs nav iesniedzis prasības pieteikumu elektroniskas procedūras ietvaros ar maksājuma rīkojumu (elektroniczne postępowanie upominawcze, EPU). Puses ar rakstisku vienošanos var arī ierobežot prasītāja tiesības izvēlēties vienu no vairākām tiesām, kurām ir jurisdikcija šādos strīdos. Tomēr puses nevar mainīt ekskluzīvo jurisdikciju.

5 Kurā šīs dalībvalsts tiesā man būtu jāvēršas, ja ņem vērā lietas raksturu, kā arī iespējamo prasījuma mantisko apmēru?

Polijas Republikas parasto tiesu (sądy powszechne) materiālo kompetenci reglamentē Civilprocesa kodeksa noteikumi.

Civillietās pirmās instances tiesas ir rajona tiesas un apgabaltiesas, savukārt otrās instances tiesas ir apgabaltiesas un apelācijas tiesas (sądy apelacyjne).

Parasti civillietas pirmajā instancē izskata rajona tiesas, ja vien nav noteikts, ka kompetence ir apgabaltiesām. Apgabaltiesu jurisdikcija pirmajā instancē aptver šādas lietas:

  • ar īpašumu nesaistītas tiesības (un īpašuma prasības, kas tiek celtas kopā ar šādām prasībām), izņemot lietas, kurās tiek noteiktas vai apstrīdētas radniecības attiecības ar bērnu, lietas, kurās tiek anulēta paternitātes atzīšana un anulēta adopcija;
  • autortiesību un saistītu tiesību aizsardzība, kā arī lietas saistībā ar izgudrojumiem, funkcionālajiem modeļiem, rūpniecisko dizainu, preču zīmēm, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un integrālshēmu topogrāfijām un lietas saistībā ar citu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību;
  • prasības saistībā ar Likumu par presi;
  • saistībā ar īpašumtiesībām, ja strīda priekšmeta vērtība pārsniedz PLN 75 000 (izņemot uzturlīdzekļu prasības, lietas saistībā ar valdījuma pārkāpumu, lietas, kurās nosaka laulāto mantas šķirtību un saskaņo zemes reģistra saturu ar reālo juridisko saturu, un lietas, kas tiek izskatītas elektroniski ar maksājuma rīkojumu);
  • saistībā ar sprieduma izdošanu rezolūcijas vietā, lai sadalītu kooperatīvu;
  • saistībā ar tādu lēmumu atcelšanu, anulēšanu vai pasludināšanu par spēkā neesošiem, kurus izdevušas juridisku personu pārvaldes struktūras vai tādu organizatorisku struktūrvienību pārvaldes struktūras, kuras nav juridiskas personas, bet kurām saskaņā ar tiesību aktiem ir piešķirts juridiskas personas statuss;
  • saistībā ar negodīgas konkurences novēršanu un apkarošanu;
  • saistībā ar atlīdzību par zaudējumiem, kas radīti, izdodot nelikumīgu spriedumu.

6 Vai es pats(-i) varu iesniegt prasības pieteikumu tiesā, vai arī ir nepieciešams starpnieks, piemēram, jurists?

Parasti civillietās puses un to pārvaldes struktūras vai likumīgie pārstāvji var rīkoties tiesā paši vai ar pārstāvju starpniecību.

Tomēr CPK noteiktās situācijās ir paredzēta obligāta advokāta pārstāvība. Augstākajā tiesā pusēm ir nepieciešami advokāti (adwokat) vai juridiskie konsultanti (radca prawny). Lietās saistībā ar rūpniecisko īpašumu ir nepieciešams arī advokāts patentu jautājumos. Pārstāvības prasība attiecas arī uz procesuālajām darbībām, kas saistītas ar tiesvedību Augstākajā tiesā, ja tās veiktas zemākas instances tiesā. Pārstāvības prasība netiek piemērota, ja tiesvedība ir saistīta ar pieteikumu atbrīvošanai no tiesas izdevumiem, advokāta vai juridiskā konsultanta iecelšanu, kā arī ja puse, tās pārvaldes struktūra vai likumīgais vai juridiskais pārstāvis ir tiesnesis, prokurors, notārs, tiesību zinātnes profesors vai pēcdoktorantūras grāda ieguvējs tiesību zinātnē (doktor habilitowany nauk prawnych), kā arī tad, ja puse, tās pārvaldes struktūra vai likumīgais pārstāvis ir advokāts vai juridiskais konsultants, vai Valsts kases ģenerālprokuratūras (Prokuratoria Generalna Skarbu Państwa) konsultants.

7 Tieši pie kā man jāvēršas, lai uzsāktu tiesas lietu: reģistrācijas birojā, pie tiesas darbinieka kancelejā, vai kādā citā iestādē?

Prasības pieteikumi būtu jāiesniedz kompetentajā tiesā.

8 Kādā valodā prasības pieteikumu var iesniegt? Vai to var darīt mutiski, vai arī tam jābūt rakstveidā? Vai prasības pieteikumu var nosūtīt pa faksu vai e-pastu?

Prasības ir jāiesniedz tiesā poļu valodā vai ar pievienotu tulkojumu poļu valodā. Prasības pieteikums būtu jāiesniedz rakstiski. Izņēmums ir situācija (saistībā ar darba vai sociālā nodrošinājuma tiesībām), kurā darba ņēmējs vai apdrošināta persona, kas rīkojas bez advokāta vai juridiskā konsultanta, var mutiski iesniegt kompetentajai tiesai prasību, paziņot tiesiskās aizsardzības līdzekļu saturu un citus prasījumus, kas iekļaujami lietā.

Elektroniskā procedūrā ar maksājuma rīkojumu prasījums ir jāiesniedz arī caur datu pārraides sistēmu.

9 Lai celtu prasību, ir jāaizpilda kādas īpašas veidlapas? Ja nav, kā lai es izklāstu savu prasījumu? Vai ir kādi īpaši elementi, kas ir ietverami iesniedzamajos dokumentos?

Prasības pieteikums ir jāiesniedz uz oficiālas veidlapas tikai tad, ja tas ir paredzēts īpašos noteikumos. Ir divi gadījumi, kad prasības pieteikums ir jāiesniedz uz oficiālas veidlapas: ja prasītājs ir pakalpojumu sniedzējs vai pārdevējs un izvirza prasību saistībā ar līgumu attiecībā uz konkrētu priekšmetu (pasta un telekomunikācijas pakalpojumu sniegšana; sabiedriskais transports pasažieru un bagāžas pārvadāšanai; elektroenerģijas, gāzes un degvielas piegāde; ūdens piegāde un notekūdeņu aizvadīšana; atkritumu izvešana un siltumenerģijas piegāde), kā arī saīsinātajā procedūrā (postępowanie uproszczone).

Prasības pieteikums būtu jāiesniedz rakstiski. Šā noteikuma izņēmums ir darba vai sociālā nodrošinājuma tiesību lietas, kurās darba ņēmējs vai apdrošināta persona, kas rīkojas bez advokāta vai juridiskā konsultanta, var iesniegt kompetentajai tiesai prasību mutiski, ko iekļauj lietā.

Prasības pieteikumā:

  • jābūt norādītam tiesas nosaukumam, kurā prasība tiek iesniegta; pušu, to likumīgo un juridisko pārstāvju vārdiem;
  • jānorāda prasījumu veids;
  • jāiekļauj strīda vai pārsūdzības priekšmeta vērtība, ja no tās ir atkarīga tiesas materiālā jurisdikcija, nodevas apmērs vai tiesiskās aizsardzības līdzekļa pieņemamība un norādītā naudas summa nav prasības priekšmets;
  • jānorāda strīda priekšmets;
  • jānorāda pušu, to likumīgo un juridisko pārstāvju dzīvesvieta vai juridiskā adrese;
  • jāiekļauj prasītāja PESEL (Vispārējās elektroniskās iedzīvotāju reģistrācijas sistēmas) numurs vai nodokļu identifikācijas numurs (NIP), ja prasītājs ir fiziska persona, kurai šim numuram ir jābūt obligāti vai tas ir piešķirts, lai gan tas nav obligāti, vai arī jāiekļauj prasītāja Valsts Tiesu reģistra (KRS) numurs vai — ja KRS numura nav — prasītāja numurs citā attiecīgā reģistrā vai sarakstā, vai, ja prasītājs nav fiziska persona un tam nav jābūt iekļautam attiecīgā reģistrā vai sarakstā, bet ir nepieciešams NIP, jāiekļauj prasītāja NIP;
  • jāiekļauj pieteikuma vai paziņojuma būtība un pierādījumi, kas pamato aprakstīto situāciju;
  • precīzi jānorāda prasība un lietās saistībā ar īpašumtiesībām jānorāda arī strīda priekšmeta vērtība, ja vien strīda priekšmets nav konkrēta naudas summa;
  • jāapraksta faktiskie apstākļi, kas pamato prasību un, ja nepieciešams, arī tiesas jurisdikciju;
  • jānorāda, vai puses ir mēģinājušas izmantot mediāciju vai kādu citu strīda alternatīvas izšķiršana metodi, un, ja nē, iemesli, kādēļ tas netika darīts;
  • jābūt puses vai tās likumīgā vai juridiskā pārstāvja parakstam;
  • jāiekļauj pielikumu saraksts.

Prasības pieteikumam būtu jāpievieno šādi dokumenti:

  • pilnvara vai tās apliecināta kopija (ja prasības pieteikumu aizpilda juridiskais pārstāvis);
  • prasības pieteikuma un tā pielikumu kopijas, kas jānogādā pusēm, kuras piedalās lietās, un, ja tiesā nav iesniegti pielikumu oriģināli, viena kopija no katra tiesas materiāliem (elektroniskā procedūrā ar maksājuma rīkojumu prasības pieteikumam, kas iesniegts caur datu pārraides sistēmu, ir jāpievieno elektroniski apliecinātas pielikumu kopijas).

Prasības pieteikumā papildus var iekļaut: pieteikumus aizsardzības pasākumiem, sprieduma pasludināšanai par izpildāmu nekavējoties un lietas izskatīšanai bez prasītāja klātbūtnes; pieteikumus saistībā ar tiesas sēdes sagatavošanu (un jo īpaši šādus pieteikumus: tādu liecinieku un tiesas nozīmētu ekspertu izsaukšanai, kurus prasītājs norādījis pieaicināšanai uz tiesas sēdi; vizuālas pārbaudes veikšanai; lai sniegtu atbildētājam norādījumus par atbildētāja rīcībā esošu dokumentu, kas jāuzrāda tiesas sēdē un ir nepieciešams pierādījumu pārbaudei, vai objektu, kam jāveic vizuāla pārbaude; lai pieprasītu sniegt pierādījumus, kas atrodas citās tiesās, birojos vai pie trešām personām).

10 Vai man ir jāmaksā tiesas izdevumi? Ja, jā, – kad? Vai man jāapmaksā advokāts no prasības iesniegšanas brīža?

Parasti tiesvedība ietver izmaksas. Tiesas izmaksas ietver nodevas un citus izdevumus.

Pienākums segt tiesas izmaksas ir tai pusei, kura ierosina tiesā prasību (tostarp prasības pieteikumu), kam piemēro nodevu vai radītos izdevumus. Ja maksājamā nodeva netiek samaksāta, tiesa pieprasa pusei samaksāt to nedēļas laikā, pretējā gadījumā prasības pieteikums tiek atdots (ja prasības pieteikumu iesniedz puse, kuras dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir ārzemēs un kurai nav pārstāvja Polijā, termiņš nodevas samaksai ir vismaz mēnesis). Ja termiņš ir beidzies un nodeva nav samaksāta, tiesa atdod prasību pusei. Atdotajai prasībai nav likumīga spēka, kāds tas būtu, iesniedzot to tiesā.

Ja īpašā noteikumā ir paredzēts, ka prasības pieteikumu var iesniegt tikai caur datu pārraides sistēmu (EPU procedūra), iesniedzot prasības pieteikumu, tiek samaksāta arī nodeva.

Advokāta, juridiskā konsultanta vai advokāta patentu jautājumos iesniegti prasības pieteikumi (ja par tiem ir jāmaksā nodeva fiksētā vai proporcionālā apmērā atkarībā no strīda priekšmeta vērtības, ko norādījusi puse), par kuriem nav samaksāts, tiesa atdod pusei, nepieprasot samaksāt nodevu (CPK 1302. pants). Puse var samaksāt nodevu nedēļas laikā. Ja nodeva tiek samaksāta pilnā apmērā, prasībai ir juridisks spēks no dienas, kad tā ir pirmo reizi iesniegta. Šāda spēka nav, ja prasība tiek atdota vēlreiz tāda paša iemesla dēļ.

Jautājumus saistībā ar samaksu advokātiem vai juridiskajiem konsultantiem (piemēram, samaksas termiņus) vajadzētu regulēt līgumā starp klientu un juridisko pārstāvi.

11 Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību?

Gan fiziskas, gan juridiskas personas var pieteikties juridiskajai palīdzībai — tiesas ieceltam juridiskajam pārstāvim, kurš izskata lietu (pełnomocnik z urzędu).

Fiziskas personas var pieprasīt advokāta vai juridiskā konsultanta iecelšanu, ja tās iesniedz paziņojumu par to, ka nespēs samaksāt advokāta vai juridiskā konsultanta nodevu, neradot grūtības sev vai savai ģimenei.

Juridiskas personas (vai citas organizatoriskas struktūrvienības, kurām saskaņā ar likumu ir tiesības piedalīties tiesvedībā kā kādai no pusēm) var pieprasīt advokāta vai juridiskā konsultanta iecelšanu, ja tās pierāda, ka tām nav pietiekami daudz līdzekļu, lai samaksātu advokāta vai juridiskā konsultanta nodevu.

Tiesa apmierina pieprasījumu, ja tā konstatē, ka ir nepieciešama advokāta vai juridiskā konsultanta iesaiste lietā.

Jautājumu par atbrīvošanu no izmaksu segšanas un tiesas iecelta juridiskā pārstāvja nodrošināšanu pārrobežu strīdos reglamentē 2004. gada 17. decembra Likums par tiesībām uz juridisko palīdzību civillietās, kas tiek izskatītas Eiropas Savienības dalībvalstīs, un tiesībām uz juridisko palīdzību, lai atrisinātu strīdu miermīlīgā ceļā pirms tiesvedības uzsākšanas.

12 No kura brīža tiek uzskatīts, ka prasība ir celta? Vai iestādes sniedz kādu atbildi par to, vai mans prasījums ir vai nav pienācīgi izklāstīts?

Lieta tiek uzskatīta par iesniegtu tiesā, kad ir iesniegts prasības pieteikums. CPK nav paredzēts apliecinājums par to, ka lieta ir iesniegta tiesā pareizi.

13 Vai es saņemšu precīzas ziņas par notikumu turpmāko attīstības gaitu (piemēram, laiku, kad man ir jāierodas tiesā)?

Informāciju par plānotajām vai veiktajām darbībām lietas izskatīšanas gaitā var iegūt attiecīgās tiesas Klientu apkalpošanas birojā (Biuro Obsługi Interesanta, BOI). Informāciju par plānotājiem tiesas sēžu datumiem var iegūt, zvanot uz Klientu apkalpošanas biroja tālruņa numuru, kas norādīts tiesas tīmekļa vietnē, un nosaucot lietas numuru.

Lapa atjaunināta: 27/04/2018

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās.

Kā rīkoties? - Portugāle

1 Vai man noteikti ir jāvēršas tiesā vai arī pastāv citas alternatīvas?

Atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no konkrētā gadījuma.

Tā kā nav iespējams paredzēt katru problēmu, kas var rasties, jums jālūdz attiecīgās jomas speciālista padoms.

Ja jums nav finansiālu iespēju to izdarīt, varat izmantot juridisko palīdzību (skatiet turpmāk sadaļu “Juridiskā palīdzība”).

Atkarībā no konkrētās lietas specifikas var būt pamatoti izmantot alternatīvus strīdu izšķiršanas līdzekļus (skatiet turpmāk sadaļu “Alternatīvi strīdu izšķiršanas līdzekļi”).

2 Vai pastāv kāds laika ierobežojums, lai vērstos tiesā?

Laikposms, kurā varat tiesā ierosināt lietu par konkrēta strīda izšķiršanu, ir dažāds atkarībā no konkrētās situācijas.

Arī šis aspekts būtu jāprecizē ar jurista palīdzību, kā minēts atbildē uz iepriekšējo jautājumu.

3 Vai man jāvēršas šīs dalībvalsts tiesā?

Neskarot Kopienas regulās un citos starptautiskajos instrumentos paredzētos noteikumus, Portugāles tiesām ir starptautiska jurisdikcija šādos gadījumos:

a)        ja pieteikumu var iesniegt Portugāles tiesā saskaņā ar noteikumiem par Portugāles teritoriālo jurisdikciju, kas noteikta Portugāles tiesību aktos;

b)        ja fakts, kas ir par iemeslu pieteikuma iesniegšanai, vai jebkuri ar to saistīti fakti ir notikuši Portugāles teritorijā;

c)        ja īstenojamās tiesības var uzturēt spēkā tikai, ierosinot lietu Portugāles teritorijā, vai ja prasītājam ir ievērojamas grūtības lietu ierosināt ārvalstīs, jo pastāv svarīga personīga vai materiāla saikne starp strīda priekšmetu un Portugāles tiesību sistēmu.

Portugāles tiesām ir ekskluzīva jurisdikcija:

a)        attiecībā uz nekustamā īpašuma tiesībām un Portugāles teritorijā esoša īpašuma nomu; tomēr attiecībā uz īpašuma nomas līgumiem, kas noslēgti par pagaidu izmantošanu privātām vajadzībām uz maksimālo sešu secīgu mēnešu termiņu, jurisdikcija ir arī atbildētāja dzīvesvietas dalībvalsts tiesām, ar nosacījumu, ka nomnieks ir fiziska persona un īpašnieks dzīvo tajā pašā dalībvalstī;

b)        attiecībā uz uzņēmumu vai citu juridisko personu reģistrācijas vai likvidācijas spēkā esību, ja to juridiskā adrese ir Portugālē, kā arī attiecībā uz šādu uzņēmumu un juridisku personu struktūru pieņemtu lēmumu spēkā esību; lai noteiktu juridisko adresi, Portugāles tiesa piemēro savus starptautisko privāttiesību noteikumus;

c)        attiecībā uz Portugālē turētos publiski tiesiskos dokumentos izdarītu ierakstu spēkā esību;

d)       attiecībā uz tiesību zaudēšanu Portugāles teritorijā esoša ieķīlāta īpašuma izpirkšanai;

e)        attiecībā uz tādu personu maksātnespēju vai reorganizāciju, kas ir Portugāles rezidenti, vai tādu juridisku personu vai uzņēmumu maksātnespēju vai reorganizāciju, kuru juridiskā adrese ir Portugāles teritorijā.

4 Ja jā, tad kurā šīs dalībvalsts tiesā man jāvēršas, ja ņem vērā manu dzīvesvietu un otras puses dzīvesvietu, vai citus ar strīdu saistītus apstākļus?

Īpašuma atrašanās vieta

Lietas, kas saistītas ar lietu vai personīgām tiesībām izmantot īpašumu, kopīgas mantas dalīšanu, izlikšanu, pirmpirkuma tiesībām un tiesību zaudēšanu ieķīlāta īpašuma izpirkšanai, kā arī lietas, kas saistītas ar hipotēku nostiprināšanu, aizstāšanu, samazināšanu vai atbrīvošanu, jāierosina tā apgabala tiesā, kur atrodas konkrētais īpašums.

Tomēr lietas saistībā ar hipotēku nostiprināšanu, aizstāšanu, samazināšanu vai atbrīvošanu attiecībā uz kuģiem vai gaisa kuģiem jāierosina tā apgabala tiesā, kur ir reģistrēts attiecīgais objekts. Ja hipotēka attiecas uz vairākos apgabalos reģistrētu kustamu mantu, prasītājs var izvēlēties jebkura apgabala tiesu.

Ja prasības pieteikums attiecas uz tādu kustamas mantas objektu grupu, kas pieder vienai un tai pašai personai un ir paredzēti vienreizējai izmantošanai, vai kustamu vai nekustamu mantu, vai īpašumu, kas atrodas dažādos apgabalos, to izskata tās vietas tiesa, kur atrodas visvērtīgākais īpašums, ko nosaka pēc īpašuma ar nodokli apliekamās vērtības. Ja ēka, kas ir prasības priekšmets, atrodas vairāk nekā vienā tiesas apgabalā, prasību var iesniegt jebkurā no apgabaliem.

Kompetence attiecībā uz saistību izpildi

Lietu, kurā pieprasa saistību izpildi, kompensāciju par līguma neizpildi vai nepienācīgu izpildi vai par līguma laušanu tā neizpildes dēļ, iesniedz tiesā pēc atbildētāja dzīvesvietas. Kreditors var izvēlēties tiesu, kurā panākt pienākuma izpildi, ja atbildētājs ir juridiska persona vai ja kreditora dzīvesvieta ir Lisabonas vai Porto aglomerācijā un ja tajā pašā aglomerācijā dzīvo arī atbildētājs.

Ja prasības mērķis ir panākt civiltiesiskās atbildības īstenošanu, pamatojoties uz kaitējumu vai risku, kompetentā tiesa ir notikuma norises vietas tiesa.

Laulības šķiršana un laulāto atšķiršana

Laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanas un mantas sadales lietās kompetentā tiesa ir prasītāja domicila vai dzīvesvietas tiesa.

Prasības pieteikumi par maksājumiem

Ja prasības pieteikums attiecas uz maksājumu veikšanu tiesas vai tehniskajiem pārstāvjiem un klientiem avansā samaksāto summu atgūšanu, kompetentā tiesa ir pakalpojuma sniegšanas vietas tiesa, turklāt abas šādas lietas ir jāapvieno.

Tomēr, ja prasības pieteikums iesniegts Apelācijas tiesā vai Augstākajā tiesā, prasības pieteikumu par maksājumu veikšanu iesniedz debitora dzīvesvietas rajona tiesai.

Vispārējo avārijas zaudējumu noteikšana un sadale

Tās ostas tiesa, kurā nogādāta vai kurā būtu vajadzējis nogādāt kravu no kuģa, kas cietis smagus zaudējumus, ir kompetenta noteikt un sadalīt šādu avārijas zaudējumu izmaksas.

Zaudējumi un bojājumi kuģu sadursmes gadījumā

Prasības pieteikumu par zaudējumiem un bojājumiem, kas radušies kuģu sadursmes dēļ, var iesniegt tās vietas tiesā, kur noticis negadījums, kur mitinās tā kuģa īpašnieks, kas sadūries ar citu kuģi, kurai kuģis ir piederīgs, kur tas atrasts, vai arī pirmās ostas, kurā iepeldējis bojātais kuģis, atrašanās vietas tiesā.

Kuģu glābšanas un palīdzības sniegšanas izmaksas

Izmaksu segšanu saistībā ar kuģu glābšanu vai palīdzības sniegšanu tiem var pieprasīt attiecīgā fakta norises vietas tiesā, izglābto objektu īpašnieka dzīvesvietas tiesā vai tās vietas tiesā, pie kuras izglābtais kuģis pieder vai kurā tas atrasts.

Prasības pieteikumu par kuģi, kas iegūts bez maksas, vai par to, lai kuģi atzītu par kuģi bez privilēģijām, jāiesniedz tās ostas tiesā, kur kuģis bijis noenkurots tā ieguves brīdī.

Prasības nodrošinājuma procedūras un sagatavošanās pasākumi

Attiecībā uz prasības nodrošinājuma procedūrām un pasākumiem pirms prasības pieteikuma iesniegšanas jāņem vērā šādi punkti:

a)        preču izņemšanu un konfiskāciju var pieprasīt vai nu tiesā, kurā jāiesniedz attiecīgais prasības pieteikums, vai tā apgabala tiesā, kur preces atrodas, vai, ja preces atrodas vairākos apgabalos, jebkura apgabala tiesā;

b)        attiecībā uz jaunu būvdarbu apturēšanu kompetentā tiesa ir tā apgabala tiesa, kur paredzēts veikt būvdarbus;

c)        attiecībā uz citiem prasības nodrošinājuma pasākumiem kompetentā tiesa ir tiesa, kurā jāiesniedz attiecīgais prasības pieteikums;

d)       sagatavošanās pasākumi pierādījumu iesniegšanai jāpieprasa tiesās, kurās šādi pasākumi jāveic.

Lietas materiālus par iepriekšminētajām darbībām un pasākumiem pievieno pamatprasības lietai, lai vajadzības gadījumā to varētu nosūtīt tiesai, kurā prasības pieteikums tiek iesniegts.

Paziņojumu izsniegšanu pieprasa tā apgabala tiesā, kur dzīvo persona, kurai paziņojums adresēts.

Vispārējie noteikumi

Portugāles civilprocesuālajās tiesībās vispārējais noteikums par teritoriālo jurisdikciju ir tāds, ka visas lietas, kas nav skaidri paredzētas minētajās tiesībās, izskata atbildētāja dzīvesvietas tiesa.

Tomēr, ja atbildētājam nav pastāvīgas dzīvesvietas vai ja tā neatrodas noteiktā vietā, vai ja tādas nav, prasības pieteikumu iesniedz prasītāja dzīvesvietas tiesā; pieteikums par klāt neesoša atbildētāja mantas aizgādību — gan pagaidu, gan pastāvīgu — jāiesniedz tiesā, kas atrodas tajā Portugāles apgabalā, kur ir atbildētāja pēdējā dzīvesvieta.

Ja atbildētāja domicils vai dzīvesvieta ir ārvalstīs, lietu izskata tā atrašanās vietas tiesā; ja tas nav Portugāles teritorijā, lietu izskata pēc prasītāja dzīvesvietas, un, ja dzīvesvieta atrodas ārvalstīs, kompetentā tiesa ir Lisabonas tiesa.

Vispārējie noteikumi par juridiskām personām un uzņēmumiem

Ja atbildētājs ir valsts, atbildētāja dzīvesvietas tiesu aizstāj ar prasītāja dzīvesvietas tiesu.

Ja atbildētājs ir cita juridiska persona vai uzņēmums, lietu izskata tiesā pēc filiāles, aģentūras, meitasuzņēmuma vai pilnvarotās struktūras juridiskās adreses vai galvenā biroja atrašanās vietas atkarībā no tā, vai lietu ierosina pret galveno uzņēmumu vai pret kādu no minētajām struktūrām, tomēr prasības pieteikumus pret ārvalstu juridiskām personām vai uzņēmumiem, kam ir filiāle, aģentūra, meitasuzņēmums vai pilnvarotā struktūra Portugālē, var iesniegt šādas iestādes atrašanās vietas tiesā, lai gan izsaukumu uz tiesu pieprasa nosūtīt uz juridisko adresi.

Vairāki atbildētāji un pieteikumi, kas pārklājas

Ja vienā lietā ir vairāk nekā viens atbildētājs, tie visi jāuzklausa tā apgabala tiesā, kur dzīvo visvairāk atbildētāju; ja dažādās vietās dzīvo vienāds skaits atbildētāju, prasītājs var izvēlēties tiesu jebkurā no šīm vietām.

Ja prasītājs apvieno pieteikumus, kas jāizskata tiesām dažādās teritoriālajās jurisdikcijās, tas var prasības pieteikuma iesniegšanai izvēlēties jebkuru no tiesām, izņemot, ja jurisdikcija attiecībā uz kāda pieteikuma novērtēšanu ir atkarīga no kādas saistības, kas ļauj tiesai pēc savas ierosmes noteikt, ka tai nav jurisdikcijas; tādā gadījumā prasības pieteikums jāiesniedz šādā tiesā.

Tomēr, ja prasītājs apvieno pieteikumus, kas ir saistīti, jo ir savstarpēji atkarīgi vai pakārtoti, prasības pieteikums jāiesniedz tiesai, kas ir kompetenta izskatīt galveno pieteikumu.

Vispārējās jurisdikcijas noteikumi par izpildi

Izņemot īpašos gadījumos, uz kuriem attiecas citi noteikumi, par izpildi kompetentā tiesa ir debitora dzīvesvietas tiesa, lai gan kreditors var izvēlēties tiesu, kurā jāpanāk pienākuma izpilde, ja debitors ir juridiska persona vai ja kreditora dzīvesvieta atrodas Lisabonas vai Porto aglomerācijā un tajā pašā aglomerācijā atrodas debitora dzīvesvieta.

Tomēr, ja izpilde attiecas uz konkrēta priekšmeta nodošanu vai parāda iekasēšanu ar reālu nodrošinājumu, attiecīgā kompetentā tiesa ir tās vietas tiesa, kur atrodas konkrētais priekšmets, vai tās vietas tiesa, kur atrodas priekšmeti, ko izmanto kā nodrošinājumu.

Ja prasības pieteikums par izpildi jāiesniedz debitora dzīvesvietas tiesā un ja debitoram nav dzīvesvietas Portugālē, bet ir manta Portugālē, jurisdikcija ir šādas mantas atrašanās vietas tiesai.

Attiecībā uz izpildes lietām, kas savstarpēji pārklājas un kas jāizskata tiesām dažādās teritoriālajās jurisdikcijās, jurisdikcija ir debitora dzīvesvietas tiesai.

Izpilde uz sprieduma pamata

Lai Portugāles tiesās panāktu lēmuma izpildi, izpildes pieteikumu iesniedz tās lietas izskatīšanas laikā, par kuru lēmums pieņemts, un izpildi reģistrē tiesu reģistros un arī apstrādā neatkarīgi, ja vien konkrētā lieta vēlāk nav pārsūdzēta — tādā gadījumā to pārsūta.

Ja saskaņā ar tiesu organizācijas tiesību aktiem kompetence attiecībā uz izpildi ir specializētai izpildes nodaļai, ir steidzami jānosūta tai pieteikums, ar kuru pamatota izpilde, un pievienotie dokumenti.

Ja lēmumu pieņēmuši šķīrējtiesneši šķīrējtiesas procesā, kas noticis Portugālē, kompetentā tiesa attiecībā uz izpildi ir šķīrējtiesas procesa norises apgabala tiesa.

Sprieduma izpildes prasības augstākajās tiesās

Ja prasības pieteikums iesniegts Apelācijas tiesā vai Augstākajā tiesā, jurisdikcija ir debitora dzīvesvietas apgabala tiesai.

Izpilde uz ārvalsts tiesas sprieduma pamata

Attiecībā uz izpildi, kas pamatota ar ārvalsts tiesas spriedumu, jurisdikcija ir debitora dzīvesvietas apgabala tiesai.

Tiesas jurisdikcija attiecībā uz saistītām lietām

Tiesai, kas ir kompetentā tiesa attiecībā uz prasības pieteikumu, ir arī jurisdikcija izskatīt ar prasību saistītās lietas un jautājumus, ko atbildētājs izvirza savai aizstāvībai.

Jurisdikcija attiecībā uz pretprasību jautājumiem

Tiesai, kas izvēlēta prasības pieteikuma iesniegšanai, ir jurisdikcija attiecībā uz jautājumiem, kas celti ar pretprasību, ja vien šāda jurisdikcija ir pamatota ar tādiem apsvērumiem kā tautība, prasības priekšmets un hierarhija; pretējā gadījumā persona, pret kuru iesniegta pretprasība, tiek attaisnota attiecīgajā instancē.

Privāti pakti un jurisdikcijas piešķiršana

Puses var vienoties par to, kurai tiesai ir jurisdikcija izšķirt konkrētu strīdu vai strīdus, kas var rasties no konkrētām tiesiskām attiecībām, ar nosacījumu, ka apstrīdētajām attiecībām ir saistība ar vairāk nekā vienu tiesību sistēmu. Šādas vienošanās rezultātā Portugāles tiesām var tikt uzticēta ekskluzīva jurisdikcija vai tikai alternatīva jurisdikcija, ja tāda ir, pieņemot, ka šaubu gadījumā tā ir ekskluzīva.

Tiesas izvēle ir spēkā tikai tad, ja ir izpildītas visas šādas prasības:

a)        tā ir saistīta ar strīdu par pieejamām tiesībām;

b)        to atzīst izraudzītā tiesa;

c)        tā ir pamatota ar abu pušu vai vienas puses svarīgām interesēm, ar nosacījumu, ka tas nerada būtiskas neērtības otrai pusei;

d)       tā nav saistīta ar lietām, kas ir Portugāles tiesu ekskluzīvā kompetencē;

e)        tā ir izdarīta, noslēdzot vienošanos, kura ir rakstiska vai apstiprināta rakstiski un kurā ir skaidri minēta kompetentā jurisdikcija.

Vienošanos uzskata par rakstisku, ja tā noformēta kā dokuments, kuru parakstījušas puses vai kurš izriet no tādu vēstuļu, teleksu, telegrammu vai cita veida korespondences apmaiņas, ko var izmantot kā rakstisku apliecinājumu, neatkarīgi no tā, vai šādos dokumentos ir tieši iekļauta vienošanās vai klauzula, kurā ir atsauce uz citu dokumentu, kas satur vienošanos.

Riskam pakļautu bērnu un jauniešu aizsardzība

Jurisdikcija nepilngadīgo lietās par bērnu tiesību veicināšanas un bērnu aizsardzības pasākumu īstenošanu ir aizsardzības komisijai vai tiesai, kas atrodas tajā apgabalā, kurā bērns vai jaunietis dzīvo brīdī, kad tiek saņemts paziņojums par situāciju vai tiek sākta tiesvedība.

Ja bērna vai jaunieša dzīvesvieta nav zināma vai to nav iespējams noteikt, jurisdikcija ir aizsardzības komisijai vai tās vietas tiesai, kur bērnam vai jaunietim būtu jāatrodas.

Neatkarīgi no iepriekšminētā tās vietas aizsardzības komisija vai tiesa, kur bērnam vai jaunietim būtu jāatrodas, veic pasākumus, ko uzskata par nepieciešamiem bērnu vai jauniešu tūlītējai aizsardzībai.

Ja pēc pasākumu piemērošanas bērns vai jaunietis maina dzīvesvietu uz vairāk nekā trīs mēnešiem, lietu nodod atpakaļ jaunās dzīvesvietas apgabala aizsardzības komisijai vai tiesai.

Izņemot, kā minēts iepriekš, faktu izmaiņām, kas notiek pēc tiesvedības sākšanas, nav nozīmes.

Neatkarīgi no noteikumiem par teritoriālo jurisdikciju, ja risks vienlaicīgi skar vairāk nekā vienu bērnu vai jaunieti, var ierosināt vienu atsevišķu lietu, un, ja ir ierosinātas atsevišķas lietas, tās visas var pievienot sākotnējai lietai, ja vien tas ir pamatoti, ņemot vērā ģimenes attiecības vai konkrētās riska situācijas.

Ja attiecībā uz vienu un to pašu bērnu vai jaunieti ir veikti secīgi aizsardzības, pāraudzinošās aizbildnības vai civiltiesiskie jauniešu aizsardzības pasākumi, lietas materiāliem jāpievieno sīkāka informācija, lai sākotnējās lietas tiesnesis to varētu ņemt vērā zināšanai.

Pāraudzinošās aizbildnības pasākumi

Tiesai, kas atrodas tajā apgabalā, kur nepilngadīgais dzīvojis tiesvedības uzsākšanas brīdī, ir pienākums novērtēt faktus un pāraudzinošās aizbildnības pasākumu piemērošanu. Ja nepilngadīgā dzīvesvieta nav zināma, jurisdikcija ir tā apgabala tiesai, kur dzīvo vecāku varas turētājs. Ja vecāku varas turētājiem ir atšķirīgas dzīvesvietas, jurisdikcija ir tiesai, kas atrodas tajā apgabalā, kur dzīvo aizbildis, kura aizgādībā nepilngadīgais uzticēts, vai — kopīgas aizgādības gadījumā — aizbildnis, ar kuru kopā nepilngadīgais dzīvo. Citos gadījumos jurisdikcija ir tā apgabala tiesai, kur tiek īstenota aizgādība, vai — ja tas nav noteikts — tā apgabala tiesai, kur bērnam būtu jāatrodas.

Izmaiņām, kas notiek pēc tiesvedības sākšanas, nav nozīmes.

Tā apgabala tiesa, kur tiek īstenota aizgādība, un tā apgabala tiesa, kur nepilngadīgajam būtu jāatrodas, ir atbildīgas par steidzamu pasākumu veikšanu.

5 Kurā šīs dalībvalsts tiesā man būtu jāvēršas, ja ņem vērā lietas raksturu, kā arī iespējamo prasījuma mantisko apmēru?

Lūdzu, izlasiet faktu lapas “Tiesu sistēmas” un “Jurisdikcija” šajā lapā.

6 Vai es pats(-i) varu iesniegt prasības pieteikumu tiesā, vai arī ir nepieciešams starpnieks, piemēram, jurists?

Lietās, kurās nav nepieciešams, lai puses obligāti pārstāvētu advokāts, puses var pārstāvēt sevi pašas, vai arī tās var pārstāvēt advokāti-mācekļi vai juriskonsulti (solicitadores).

Advokāta īstenota pārstāvība ir obligāta šādās lietās:

a)        lietās, kas ir to tiesu jurisdikcijā, kurām piemēro robežvērtības un kurās ir atļauta pārsūdzība vispārējā kārtībā;

b)        lietās, kurās pārsūdzība vienmēr ir atļauta neatkarīgi no summas;

c)        pārsūdzības lietās un lietās, kas ierosinātas augstāko instanču tiesās.

Pat ja advokāta īstenota pārstāvība nav obligāta, advokāti-mācekļi, juriskonsulti un puses pašas var iesniegt pieteikumus, kuros nav izvirzīti juridiski jautājumi.

Lietās, kurās puses nav izvēlējušās juridisku pārstāvi, lai gan advokāta iecelšana nav obligāta, liecinieku pratināšanu veic tiesnesis, kurš arī pielāgo procedūru konkrētajiem apstākļiem.

Advokātam, advokātam-māceklim vai juriskonsultam puses ir jāpārstāv izpildes procedūrās, kas attiecas uz vērtību, kura lielāka par pirmās instances tiesai piemērojamo robežvērtību, un advokātam puses jāpārstāv arī tiesvedībā, kas attiecas uz vērtību, kura lielāka par Apelācijas tiesai piemērojamo robežvērtību, vai tiesvedībā, kas attiecas uz vērtību, kura ir vienāda ar šādu robežvērtību vai mazāka par to, bet lielāka par pirmās instances tiesai piemērojamo vērtību, ja šāda tiesvedība ietver procedūru, kura notiek atbilstoši paskaidrojošā procesa nosacījumiem.

7 Tieši pie kā man jāvēršas, lai uzsāktu tiesas lietu: reģistrācijas birojā, pie tiesas darbinieka kancelejā, vai kādā citā iestādē?

Lietās, kurās nav obligāti vajadzīgs juridiskais pārstāvis, un ja pusei nav starpnieka, minētos tiesvedības dokumentus var iesniegt tiesai kādā no šiem veidiem:

a)             iesniedzot tos tiesas kancelejā — dokumenti ir spēkā no to iesniegšanas dienas;

b)             nosūtot tos pa pastu ierakstītā vēstulē — dokumenti ir spēkā no to nosūtīšanas dienas;

c)             nosūtot tos pa faksu vai e-pastu — dokumenti ir spēkā no to nosūtīšanas dienas.

Skatiet arī faktu lapu “Datorapstrāde”.

8 Kādā valodā prasības pieteikumu var iesniegt? Vai to var darīt mutiski, vai arī tam jābūt rakstveidā? Vai prasības pieteikumu var nosūtīt pa faksu vai e-pastu?

Visos tiesas dokumentos lieto portugāļu valodu.

Ja ārvalstniekam, kurš neprot portugāļu valodu, jāsniedz liecības Portugāles tiesās, viņam vajadzības gadījumā tiek norīkots zvērināts tulks, lai atvieglotu saziņu.

Attiecībā uz dokumentiem, kas sagatavoti svešvalodā un ir jāiztulko, tiesa pēc savas ierosmes vai pēc pieprasījuma, ko iesniegusi kāda no pusēm, norīko, lai persona, kura iesniedz dokumentus, tiem pievieno tulkojumu.

Tiesvedībai miertiesās prasību var iesniegt mutiski. Visās pārējās tiesās prasība tiesvedības uzsākšanai jāiesniedz rakstiski.

Tiesvedības dokumentus, kas pusēm jāsagatavo rakstiski, iesniedz tiesai elektroniskā formātā, izmantojot datorsistēmu Citius, sūtot uz e-pasta adresi Saite atveras jaunā logāhttp://citius.tribunaisnet.mj.pt/, saskaņā ar tajā ietverto kārtību un norādījumiem; tādā gadījumā dokumenti ir spēkā no to nosūtīšanas dienas.

Pusei, kura šādi iesniedz pierādījumus, elektroniskā formātā jāiesniedz arī paskaidrojumi tiesai un visi papilddokumenti, bez vajadzības nenosūtīt to oriģinālus, ja vien tiesa nenolemj, ka tie ir jānosūta, saskaņā ar procesuālajām tiesībām.

Attiecībā uz gadījumu, kad lietā nav vajadzīgs juridiskais pārstāvis un pusei nav starpnieka, lūdzu, skatiet atbildi uz iepriekšējo jautājumu.

Attiecībā uz maksājuma uzdevuma procedūrām, lūdzu, skatiet attiecīgo faktu lapu.

Skatiet arī faktu lapu “Datorapstrāde”.

9 Lai celtu prasību, ir jāaizpilda kādas īpašas veidlapas? Ja nav, kā lai es izklāstu savu prasījumu? Vai ir kādi īpaši elementi, kas ir ietverami iesniedzamajos dokumentos?

Ir pieejamas īpašas veidlapas rakstiskiem rīkojumiem, izpildes tiesvedībai un arī tiesvedības uzsākšanai miertiesā, ja — pēdējā minētajā gadījumā — pieteikuma iesniedzējs izvēlējies neuzsākt tiesvedību mutiski.

Lūdzu, skatiet šajā lapā faktu lapas “Maksājuma rīkojuma procedūras”, “Spriedumu izpilde” un “Alternatīvi strīdu izšķiršanas līdzekļi”.

Prasības pieteikumu par faktu konstatēšanu iesniedz tiesai, izmantojot sākotnējo pieteikumu, kurā prasītājam jānorāda:

  • tiesa un tiesas nodaļa, kurā prasības pieteikums tiek iesniegts, un puses — to vārdi vai nosaukumi, dzīvesvietas vai reģistrētās adreses un, ja iespējams, personas kodi un nodokļu maksātāja kodi, profesijas un darbavietas;
  • to juridiskā pārstāvja darba vietas adrese;
  • prasības veids;
  • jāizklāsta būtiskie fakti, kas izraisījuši prasību, un juridiskie iemesli, kas ir prasības pamatā;
  • jāformulē pieteikums;
  • jāpaziņo prasības summa;
  • jāizraugās izpildītājs, kura pienākums ir izdot pavēsti, vai juridiskais pārstāvis, kas atbild par tās veicināšanu.

Pieteikuma beigās prasītājam jāuzskaita liecinieki un jāpieprasa citi pierādījumi.

Pieteikumam jāpievieno dokuments, kas apliecina tiesas nodevas iepriekšēju samaksu vai — nodevas samaksas vietā — apliecina tiesības saņemt juridisko palīdzību.

Tiesas kanceleja noraida sākotnējo pieteikumu, rakstiski norādot noraidīšanas iemeslus, ja ir piemērojams kāds no šiem apstākļiem:

  • pieteikumā nav adreses, vai tas ir adresēts citai tiesai, tās pašas tiesas nodaļai vai iestādei;
  • pieteikumā nav norādītas puses un identifikācijas dati, kam jābūt norādītiem (vārdi vai nosaukumi, dzīvesvietas vai reģistrētās adreses un, ja iespējams, personas kodi un nodokļu maksātāja kodi, darbavietas un profesijas);
  • pieteikumā nav norādīta juridiskā pārstāvja darba vietas adrese;
  • pieteikumā nav norādīts prasības veids;
  • pieteikumā nav norādīta prasības summa;
  • nav iesniegts dokuments, kas apliecina tiesas nodevas iepriekšēju samaksu vai juridiskās palīdzības piešķiršanu, izņemot steidzamas pavēstes gadījumā, kā paredzēts likumā;
  • pieteikums nav parakstīts;
  • pieteikums nav sagatavots portugāļu valodā;
  • izmantotais papīrs neatbilst normatīvajām prasībām.

10 Vai man ir jāmaksā tiesas izdevumi? Ja, jā, – kad? Vai man jāapmaksā advokāts no prasības iesniegšanas brīža?

Ar tiesāšanos saistītās izmaksas ietver tiesas nodevas, tiesāšanās izdevumus un citas izmaksas.

Tiesas nodevas

Tiesas nodevas atbilst summām, kas lietā jāmaksā katrai pusei, un tās nosaka atbilstoši lietas vērtībai un sarežģītībai saskaņā ar Saite atveras jaunā logāNoteikumiem par izmaksām, kas saistītas ar tiesāšanos.

Tiesas nodevas maksā tikai puse, kura iesniedz prasības pieteikumu, — kā prasītājs vai atbildētājs, kreditors vai debitors, apelācijas iesniedzējs vai atbildētājs apelācijas lietā, saskaņā ar Noteikumiem par izmaksām, kas saistītas ar tiesāšanos.

Tiesas nodevas jāmaksā, pirms tiek iesniegts tiesvedības dokuments, par kuru jāmaksā nodeva (sākotnējais lūgumraksts vai pieteikums, pretpaziņojums utt.), izņemot, ja attiecīgajai pusei vai attiecīgajā lietā nodeva nav jāmaksā vai ja puse ir atbrīvota no nodevas iepriekšējas samaksas.

Attiecībā uz pretprasību vai pamatpieteikumu par iestāšanos lietā papildu tiesas nodeva jāmaksā tikai tad, ja pretprasītājs iesniedz pieteikumu, kas atšķiras no prasītāja pieteikuma.

Pieteikumu neuzskata par atšķirīgu, ja puses nolūks ir savā labā panākt tādas pašas tiesiskās sekas, kādas grasās panākt prasītājs, vai ja puses nolūks ir tikai saņemt kompensāciju.

Ja dažādas puses apvienojas vienā pieteikumā, pusei, kas sākotnējā lūgumrakstā, pretprasībā vai pieteikumā norādīta kā pirmā, jāmaksā visa tiesas nodeva, neskarot tiesības vērsties ar prasību pret kopīgajām pusēm.

Ja dažādas puses apvienojas vairāk nekā vienā pieteikumā, katram prasītājam, pretprasītājam vai kreditoram ir pienākums maksāt attiecīgo tiesas nodevu, kuras vērtība noteikta Noteikumos par izmaksām, kas saistītas ar tiesāšanos.

Lietās, ko ierosina komercuzņēmumi, kuri iepriekšējā gadā ierosinājuši 200 vai vairāk lietu, tiesvedību vai izpildes procedūru jebkurā tiesā, tiesas nodevas nosaka saskaņā ar Noteikumiem par izmaksām, kas saistītas ar tiesāšanos.

Tiesas nodevas samaksas rīkojuma izdošanas nolūkos prasības un prasības nodrošinājuma procedūras uzskata par īpaši sarežģītām šādos gadījumos:

a) tajās iekļauti liekvārdīgi paskaidrojumi tiesai vai prasījumi;

b) tās attiecas uz īpaši specifiskiem juridiskiem jautājumiem vai īpaši specifiskiem tehniskiem jautājumiem, vai arī tajās veikta apvienota juridisku jautājumu analīze no ļoti dažādiem kontekstiem, vai

c) tās saistītas ar ļoti daudzu liecinieku uzklausīšanu, sarežģītu pierādījumu analīzi vai dažādiem ilgstošiem pierādījumu sniegšanas procesiem.

Parasti pirmo vai vienīgo tiesas nodevu samaksā līdz dokumentu iesniegšanas dienai. Ja maksājumu veic elektroniski, tam jābūt apliecinātam ar elektroniskiem čekiem, kā paredzēts likumā. Ja čeki ir papīra formātā, pieteikuma iesniedzējam jāuzrāda maksājumu apliecinošs dokuments.

Tiesas nodevas otrais maksājums jāveic 10 dienu laikā pēc paziņojuma par galīgo tiesas sēdi, un pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz apliecinājums par maksājuma veikšanu vai maksājumu pabeigšanu minētajā termiņā.

Tiesāšanās izdevumi

Visi izdevumi, kas rodas tiesvedības rezultātā, ir tiesāšanās izdevumi neatkarīgi no tā, vai tos prasa puses vai pieprasa tiesnesis.

Izņemot, kā paredzēts noteikumos, kas reglamentē tiesas pieejamību, katra puse sedz tiesāšanās izdevumus, kas tai radušies un kas rodas tiesvedības laikā.

Tiesāšanās izdevumi jāsedz pusei, kura ierosinājusi prasību, vai — ja tā ierosināta ex officio — pusei, kura gūst labumu no tās.

Citas izmaksas

Izmaksas sastāv no summas, ko katra puse iztērējusi lietā un par ko tā ir tiesīga saņemt kompensāciju, pamatojoties uz tiesas secinājumiem pret otru pusi. Tās nosaka tiesas nolēmumā.

Izmaksas, kuru segšanu pieprasījusi tiesa, ietver lietā uzvarējušās puses tiesas nodevas pēc slīdošās skalas principa, maksas, kas faktiski radušās pusei, atlīdzību, kas samaksāta izpildītājam, un izdevumus, kas tam radušies, honorārus juridiskajam pārstāvim un izdevumus, kas radušies saskaņā ar sīki sagatavotu paskaidrojuma rakstu, kā minēts Noteikumos.

Ja prasītājs būtu varējis izmantot alternatīvās strīdu izšķiršanas mehānismus, bet izvēlas tiesvedību, viņam jāsedz savas izmaksas neatkarīgi no tiesvedības rezultāta, ja vien otra puse šādu alternatīvās strīdu izšķiršanas veidu nav padarījusi neiespējamu.

Dažās lietās ar likuma spēku nav jāsedz izmaksas; tas pats attiecas uz konkrētām tiesvedības pusēm.

Tā kā tiesas nodevas atbilst summai, kas jāmaksā katras puses tiesāšanās vēlmes rezultātā, jebkurai personai, kuru var uzskatīt par iesaistītu tiesvedībā (prasītājam, atbildētājam, debitoram, apelācijas iesniedzējam vai atbildētājam apelācijas tiesā) parasti var būt pienākums maksāt tiesas nodevas, jo samaksa atbilst pakalpojuma sniegšanai, neatkarīgi no tā, vai tiesvedībā ir uzvarēts. Uzvarējušām pusēm ir tiesības saņemt kompensāciju par summām, kas samaksātas kā tiesas nodevas atbilstoši noteikumiem par izmaksām.

Honorāri

Honorārus nosaka tiesa, kurai to noteikšanā jāņem vērā sniegto pakalpojumu nozīmīgums, lietas sarežģītība un steidzamība, profesionāļa darbībā izmantotā intelektuālā radošuma pakāpe, iegūtie rezultāti, atvēlētais laiks, profesionāļa veiktie pienākumi un citi profesionālie pienākumi.

11 Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību?

Jā, jūs varat lūgt juridisko palīdzību, ja vien jūs atbilstat juridiskās palīdzības piešķiršanas nosacījumiem (lūdzu, skatiet faktu lapu “Juridiskā palīdzība”).

12 No kura brīža tiek uzskatīts, ka prasība ir celta? Vai iestādes sniedz kādu atbildi par to, vai mans prasījums ir vai nav pienācīgi izklāstīts?

Skatiet arī atbildes uz 7. un 8. jautājumu.

Kad prasības pieteikums ir saņemts, tiesas amatpersona, kas to pieņem, pārbauda atbilstību oficiālajām prasībām. Vēlākos tiesvedības posmos tiesnesis veic sīkāku un rūpīgāku pārbaudi.

Puses vienmēr tiek informētas par šādiem lēmumiem.

13 Vai es saņemšu precīzas ziņas par notikumu turpmāko attīstības gaitu (piemēram, laiku, kad man ir jāierodas tiesā)?

Pēc likuma tiesām nav jāsniedz šāda informācija. Tomēr, izmantojot CITIUS, kas ir Tieslietu ministrijas iniciatīva tiesvedības digitalizēšanai, juridiskajiem pārstāvjiem tagad ir iespēja aplūkot lietu materiālus elektroniski, atrodoties savos birojos.

Tas, ka tagad tiesvedības dokumentus iesniedz elektroniski un ievada tieši tiesu IT lietojumprogrammās, papildinājumā ar faktu, ka tiesneši izmanto tās pašas lietojumprogrammas, lai veiktu savu darbību, advokāti, tiesneši un tiesu iestādes var izmantot šādas lietojumprogrammas un CITIUS portālu lietas materiālu un dokumentu aplūkošanai.

Papildinformācija

Saite atveras jaunā logāApoio Judiciário — Protecção Jurídica

Saite atveras jaunā logāBases Jurídico-Documentais

Saite atveras jaunā logāCâmara dos Solicitadores

Saite atveras jaunā logāDiário da República (oficiālais izdevums)

Saite atveras jaunā logāDirecção-Geral da Administração da Justiça

Saite atveras jaunā logāDirecção-Geral da Política de Justiça

Saite atveras jaunā logāMinistério da Justiça (Tieslietu ministrija)

Saite atveras jaunā logāOrdem dos Advogados

Saite atveras jaunā logāCitius portāls

Lapa atjaunināta: 31/03/2017

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Kā rīkoties? - Rumānija

1 Vai man noteikti ir jāvēršas tiesā vai arī pastāv citas alternatīvas?

Personai, kurai ir prasība pret citu personu, ir jāiesniedz pieteikums tajā tiesā, kurai ir jurisdikcija attiecīgajā jautājumā. Lietu var iesniegt tiesā tikai tad, kad ir pabeigta iepriekšēja procedūra, ja tas ir īpaši paredzēts likumā. Pieteikumam ir jāpievieno iepriekšējās procedūras izpildes pierādījums.

Strīda puse var izmantot arī alternatīvas strīda izšķiršanas metodes.

Pirms vēršanās tiesā ir iespēja izmantot mediāciju. Tiesvedības laikā tiesu iestādēm ir jāinformē puses par mediācijas iespēju un priekšrocībām.

Mediāciju var izmantot strīdos saistībā ar apdrošināšanu, patērētāju aizsardzību, ģimenes tiesībām, profesionālās civiltiesiskās atbildības lietās, darba strīdos un civilstrīdos ar vērtību līdz RON 50 000, izņemot strīdus, kuru ietvaros ir izdots izpildāms tiesas spriedums maksātnespējas procesa sākšanai.

Strīda puses var arī vērsties šķīrējtiesā, kurai ir privāta alternatīva jurisdikcija. Par strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā var vienoties pilnībā rīcībspējīgas personas, izņemot lietas, kas saistītas ar civilstāvokli, personu rīcībspēju, mantošanas procesu, ģimenes attiecībām un tiesībām, par kurām puses nav tiesīgas lemt.

2 Vai pastāv kāds laika ierobežojums, lai vērstos tiesā?

Noilguma termiņš ir piemērots tiesībām celt naudas prasību, ja vien likumā nav paredzēts citādi. Likumā īpaši paredzētās lietās arī citām tiesībām celt prasību piemēro noilguma termiņu neatkarīgi no lietas priekšmeta (Civilkodeksa 2501. pants).

Vispārējais noilguma termiņš saskaņā ar Civilkodeksa 2517. pantu ir trīs gadi.

Civilkodeksā ir paredzēti īpaši noilguma termiņi noteiktās lietās, piemēram:

  • desmit gadu noilguma termiņš lietu tiesībām, kuras saskaņā ar likumu nav atzītas par neatņemamām vai kurām nepiemēro citu noilguma termiņu; atlīdzībai par morālu/materiālu kaitējumu personai spīdzināšanas vai barbarisku darbību rezultātā vai vardarbības vai seksuāla uzbrukuma rezultātā pret nepilngadīgiem bērniem vai personām, kuras nevar aizstāvēt sevi vai paust savu gribu; atlīdzību par kaitējumu videi;
  • divu gadu noilguma termiņš tiesībām celt prasību saistībā ar (pār-)apdrošināšanas attiecībām; tiesībām celt prasību saistībā ar samaksu, kas pienākas starpniekiem par pakalpojumiem, kas sniegti saskaņā ar starpniecības līgumu;
  • viena gada noilguma termiņš tiesībām celt prasību saistībā ar tādu līdzekļu atmaksāšanu, kas iegūti no nenotikuša pasākuma biļešu tirdzniecības; prasībām pret ēdināšanas iestādēm vai viesnīcu uzturētājiem par to sniegtajiem pakalpojumiem; profesoriem, skolotājiem, maestro un māksliniekiem par stundas, dienas vai mēneša nodarbībām; ārstiem, vecmātēm un farmaceitiem par izsaukumiem, procedūrām vai medikamentiem; mazumtirgotājiem par samaksu par pārdotajām precēm un nodrošinātajām piegādēm; amatniekiem par samaksu par viņu darbu; advokātiem pret klientiem par nodevu un izdevumu samaksu; notāriem un tiesu izpildītājiem attiecībā uz maksājumiem, kas tiem pienākas par paveikto darbu; inženieriem, arhitektiem, mērniekiem, grāmatvežiem un citām pašnodarbinātām personām par tām pienākošos summu samaksu; tiesībām celt prasību pret pārvadātāju saistībā ar vienošanos par preču pārvadāšanu, izmantojot sauszemes, gaisa vai ūdens transportu.

3 Vai man jāvēršas šīs dalībvalsts tiesā?

Noteikumi par starptautisko jurisdikciju strīdos ar pārrobežu elementiem ir izklāstīti Civilprocesa kodeksa VII grāmatā Starptautiskā tiesvedība civillietās. Tomēr šīs grāmatas noteikumi attiecas uz tiesvedību ar pārrobežu elementiem privāttiesību jomā, ja vien starptautiskos nolīgumos, kurus parakstījusi Rumānija, Eiropas Savienības tiesību aktos vai citos īpašos tiesību aktos nav noteikts citādi.

Lietās saistībā ar starptautisko jurisdikciju Civilprocesa kodeksā cita starpā ir paredzēti noteikumi par jurisdikciju pēc atbildētāja dzīvesvietas vai juridiskās adreses, brīvprātīgu vienošanos par jurisdikciju par labu Rumānijas tiesām, vienošanos par tiesas izvēli, šķīrējtiesas izņēmumu, forum necessitatis, iekšējo jurisdikciju, lis pendens un saistītām prasībām starptautiskā līmenī, ekskluzīvu personīgo jurisdikciju, ekskluzīvo jurisdikciju naudas prasībās vai priekšroku Rumānijas tiesu jurisdikcijai (Civilprocesa kodeksa 1065. un turpmākie panti).

4 Ja jā, tad kurā šīs dalībvalsts tiesā man jāvēršas, ja ņem vērā manu dzīvesvietu un otras puses dzīvesvietu, vai citus ar strīdu saistītus apstākļus?

Teritoriālā jurisdikcija tiek regulēta saskaņā ar vispārējiem kritērijiem (atbildētāja dzīvesvieta / juridiskā adrese), alternatīviem kritērijiem (vecāku un bērnu attiecības, uzturlīdzekļi, transporta līgums, apdrošināšanas līgums, pārvedu vekselis / čeks / vienkāršais vekselis / nodrošinājums, patērētāji, civiltiesiskā atbildība saskaņā ar saistību tiesībām) vai ekskluzīviem kritērijiem (īpašumi, mantojums, uzņēmumi, prasības pret patērētājiem), kas noteikti jaunā Civilprocesa kodeksa 107. un turpmākajos pantos.

5 Kurā šīs dalībvalsts tiesā man būtu jāvēršas, ja ņem vērā lietas raksturu, kā arī iespējamo prasījuma mantisko apmēru?

Tiesas jurisdikciju pēc lietas priekšmeta nosaka saskaņā ar jaunā Civilprocesa kodeksa 94. un turpmākajiem pantiem, un tā ir atkarīga no lietas būtības un vērtības.

Rajona tiesas kā pirmās instances tiesas izskata pieteikumus, kuri saskaņā ar Civilkodeksu ietilpst aizgādības un ģimenes tiesu jurisdikcijā; pieteikumus reģistrācijai civilstāvokļa aktu reģistros; pieteikumus saistībā ar dažādām personām piederošu daudzstāvu ēku / dzīvokļu / vietu pārvaldību un māju īpašnieku apvienību tiesiskajām attiecībām ar citām fiziskām vai juridiskām personām; izlikšanas pieteikumus, pieteikumus saistībā ar kopīgām sienām un grāvjiem, attālumu starp ēkām un stādījumiem, tiesībām uz ceļu, apgrūtinājumiem un citiem ierobežojumiem, kas ietekmē īpašumtiesības; pieteikumus saistībā ar robežu izmaiņām un robežu atzīmēšanu; pieteikumus valdījumu aizsardzībai; pieteikumus saistībā ar pienākumiem rīkoties vai atturēties no rīcības, kuras vērtību nevar izmērīt naudā; pieteikumus saistībā ar īpašuma sadalīšanu neatkarīgi no tā vērtības; citus pieteikumus, kuru vērtību var izmērīt naudā, kas ir līdz RON 200 000 ieskaitot, neatkarīgi no pušu spējas.

Tribunāli kā pirmās instances tiesas izskata visus pieteikumus, kas pēc likuma neietilpst citu tiesu jurisdikcijā, un citus pieteikumus, kas pēc likuma ir to jurisdikcijā.

Apelācijas tiesas kā pirmās instances tiesas izskata pieteikumus, kas saistīti ar administratīvajiem un nodokļu strīdiem, un citus pieteikumus, kas pēc likuma ir to jurisdikcijā.

6 Vai es pats(-i) varu iesniegt prasības pieteikumu tiesā, vai arī ir nepieciešams starpnieks, piemēram, jurists?

Puses var celt prasību personīgi vai ar pārstāvja starpniecību, un šādai pārstāvībai ir jāatbilst likumam, līgumam vai tiesu sistēmai. Fiziskas personas bez atbilstošas rīcībspējas pārstāv juridiskais pārstāvis. Puses var arī pārstāvēt to izvēlēts pārstāvis saskaņā ar likumu, ja vien likumā nav noteikts, ka pusēm ir jāierodas tiesā pašām.

Pirmajā instancē un pārsūdzības tiesvedībā fiziskas personas var pārstāvēt advokāts vai cita pilnvarota persona. Ja pārstāvis ir persona, kas nav advokāts, pilnvarotā persona var iesniegt dokumentus tikai attiecībā uz procesuālajiem izņēmumiem un lietas būtību ar advokāta starpniecību gan datu ievākšanas, gan argumentu sniegšanas posmā. Sagatavojot pieteikumu, izklāstot pārsūdzības pamatojumu un iesniedzot un argumentējot pārsūdzību, fiziskām personām var palīdzēt un tās var pārstāvēt tikai advokāts, pretējā gadījumā attiecīgās darbības nav spēkā.

Juridiskas personas tiesā var pārstāvēt tikai juridiskais konsultants vai advokāts saskaņā ar vienošanos. Sagatavojot pieteikumu, izklāstot pārsūdzības pamatojumu un iesniedzot un argumentējot pārsūdzību, juridiskām personām var palīdzēt un nepieciešamības gadījumā tās var pārstāvēt tikai advokāts vai juridiskais konsultants, pretējā gadījumā attiecīgās darbības nav spēkā. Iepriekš minētie nosacījumi attiecas arī uz apvienībām, uzņēmumiem vai citām struktūrām, kurām nav juridiskas personas statusa.

7 Tieši pie kā man jāvēršas, lai uzsāktu tiesas lietu: reģistrācijas birojā, pie tiesas darbinieka kancelejā, vai kādā citā iestādē?

Pieteikums tiek reģistrēts un tam tiek piešķirts konkrēts datums, uzspiežot reģistrācijas zīmogu. Pēc reģistrācijas pieteikums un tam pievienotie dokumenti, kā arī attiecīgos gadījumos pierādījumi par to, kā tie nodoti tiesai, tiek nodoti tiesas priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja norīkotai personai, kas nekavējoties rīkojas, lai pēc nejaušības principa noteiktu tiesnešu sastāvu saskaņā ar likumu (Civilprocesa kodeksa 199. pants).

8 Kādā valodā prasības pieteikumu var iesniegt? Vai to var darīt mutiski, vai arī tam jābūt rakstveidā? Vai prasības pieteikumu var nosūtīt pa faksu vai e-pastu?

Saskaņā ar Likumā Nr. 304/2004 par tiesu sistēmas organizāciju 12. panta 5. punktu pieteikumiem un procesuālajiem dokumentiem ir jābūt rumāņu valodā. Pieteikumus var iesniegt tikai rakstveidā. Saskaņā ar jaunā Civilprocesa kodeksa 194. pantu pieteikums, kas iesniegts personiski vai ar pārstāvja starpniecību, saņemts pa pastu, ar kurjera starpniecību, pa faksu vai ieskenēts un nosūtīts pa e-pastu vai kā elektronisks dokuments, ir jāreģistrē un tam jāpiešķir konkrēts datums, uzspiežot reģistrācijas zīmogu.

Ja kāda no tiesvedībā iesaistītajām pusēm nerunā rumāņu valodā, saskaņā ar jaunā Civilprocesa kodeksa 225. pantu tiesā jāizmanto tulkotāja pakalpojumi. Ja puses tam piekrīt, tulkotāja funkciju var veikt tiesnesis vai lietvedis. Ja nav iespējams nodrošināt tulkotāja klātbūtni, var izmantot attiecīgā valodā runājošas uzticamas personas tulkojumus. Ja persona ir mēma, kurla vai kurlmēma vai kāda cita iemesla dēļ nespēj izteikties, saziņa notiek rakstiski. Ja attiecīgā persona nespēj lasīt vai rakstīt, tiek izmantots tulks. Tulkiem un tulkotājiem piemēro nosacījumus attiecībā uz ekspertiem.

9 Lai celtu prasību, ir jāaizpilda kādas īpašas veidlapas? Ja nav, kā lai es izklāstu savu prasījumu? Vai ir kādi īpaši elementi, kas ir ietverami iesniedzamajos dokumentos?

Civilprocesa kodeksā nav paredzēts izmantot standartizētas veidlapas juridisku prasību iesniegšanai. Civilprocesa vispārējie noteikumi paredz atsevišķu civiltiesisku prasību (piemēram, pieteikuma, aizstāvības apsvērumu, pretprasības) saturu.

10 Vai man ir jāmaksā tiesas izdevumi? Ja, jā, – kad? Vai man jāapmaksā advokāts no prasības iesniegšanas brīža?

Tiesāšanās izdevumi ir zīmognodevas, advokātu, ekspertu un speciālistu atlīdzība, lieciniekiem pienākošās summas par ceļa izdevumiem un izdevumiem saistībā ar nepieciešamību ierasties tiesā, ceļa un uzturēšanās izmaksas, kā arī citi izdevumi, kas nepieciešami atbilstīgai tiesvedības norisei. Pusei, kura pieprasa tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu, ir jāpierāda izdevumi un to apmērs ne vēlāk kā līdz brīdim, kad ir pabeigtas pārrunas par lietas būtību. Zaudējušajai pusei pēc uzvarētājas puses pieprasījuma ir jāsedz uzvarētājas puses tiesāšanās izdevumi. Ja pieteikums ir apstiprināts daļēji, tiesneši nosaka, kādā apmērā katrai pusei ir jāsedz tiesāšanās izdevumi. Ja nepieciešams, tiesneši var pieprasīt kompensēt tiesāšanās izdevumus. Atbildētājam, kurš atzīst prasītāja izvirzītās prasības pirmajā tiesas sēdē, uz kuru atbilstīgi izsauktas abas puses, nevar likt segt tiesāšanās izdevumus, izņemot gadījumus, kad pirms procedūras sākšanas prasītājs ir nosūtījis atbildētājam oficiālu paziņojumu vai atbildētājs ir likumīgi atzīts par maksātnespējīgu. Ja ir vairāki prasītāji vai atbildētāji, tiem var uzdot segt tiesāšanās izdevumus vienādās daļās, proporcionāli vai kopīgi atkarībā no to statusa tiesvedībā vai to savstarpējo tiesisko attiecību būtības.

11 Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību?

Juridisko palīdzību var saņemt saskaņā ar Ārkārtas rīkojumu Nr. 51/2008 par valsts juridisko palīdzību civillietās, kas apstiprināts ar grozījumiem, kas veikti ar Likumu Nr. 193/2008, ar attiecīgiem grozījumiem. Jaunajā Civilprocesa kodeksā (90. un 91. pantā) ir iekļauti vispārīgi noteikumi par juridisko palīdzību.

12 No kura brīža tiek uzskatīts, ka prasība ir celta? Vai iestādes sniedz kādu atbildi par to, vai mans prasījums ir vai nav pienācīgi izklāstīts?

Pieteikums tiek reģistrēts un tam tiek piešķirts konkrēts datums, uzspiežot reģistrācijas zīmogu. Pēc reģistrācijas pieteikums un tam pievienotie dokumenti tiek nodoti tiesas priekšsēdētājam vai tiesnesim, kas aizvieto priekšsēdētāju, kurš nekavējoties rīkojas, lai pēc nejaušības principa noteiktu tiesnešu sastāvu.

Tiesnešu sastāvs, kuram lieta tiek piešķirta pēc nejaušības principa, pārbauda, vai pieteikums atbilst noteiktajām prasībām. Ja pieteikums neatbilst prasībām, prasītājs tiek rakstiski informēts par attiecīgajiem trūkumiem. Desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas prasītājam ir jāsniedz papildu informācija vai jāveic nepieciešamās izmaiņas, lai pieteikums netiktu anulēts. Ja prasības saistībā ar papildu informācijas sniegšanu vai pieteikuma grozīšanu nav izpildītas noteiktajā termiņā, tiesa uzdod anulēt pieteikumu ar sēdes ziņojumu, ko izdod palāta.

Kad tiesnesis konstatē, ka visi juridiskie nosacījumi attiecībā uz pieteikumu ir izpildīti, viņš ar lēmumu uzdod paziņot to atbildētājam.

13 Vai es saņemšu precīzas ziņas par notikumu turpmāko attīstības gaitu (piemēram, laiku, kad man ir jāierodas tiesā)?

Sīkāku informāciju par lietu var iegūt tiesu arhīvu birojos vai to tīmekļa lapās, ja tādas ir pieejamas, skatot tīmekļa vietni Saite atveras jaunā logāhttp://portal.just.ro/.

Tiesa var lemt par pieteikumu tikai tad, ja puses ir izsauktas uz tiesu vai ieradušās tiesā personiski vai ar pārstāvja starpniecību. Tiesa atliek lēmuma pieņemšanu lietā un uzdod puses izsaukšanu uz tiesu, ja tā konstatē, ka puse, kura nav ieradusies, nav izsaukta uz tiesu atbilstoši likumā paredzētajām prasībām. Tiesas pavēstu un visu procesuālo dokumentu paziņošanai jānotiek pēc pašu iniciatīvas.

Kad tiesnesis konstatē, ka visi juridiskie nosacījumi attiecībā uz pieteikumu ir izpildīti, viņš ar lēmumu uzdod paziņot to atbildētājam, kurš tiek informēts par pienākumu iesniegt apsvērumus savai aizstāvībai 25 dienu laikā pēc pieteikuma paziņošanas. Apsvērumi aizstāvībai tiek paziņoti prasītājam, kam jāsniedz atbilde uz aizstāvības apsvērumiem 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas, savukārt atbildētājs var iepazīties ar atbildi uz aizstāvības apsvērumiem lietas materiālos. Trīs dienu laikā pēc tam, kad ir iesniegta atbilde uz aizstāvības apsvērumiem, tiesnesis ar lēmumu nosaka pirmās tiesas sēdes datumu, kas ir ne vēlāk kā 60 dienas pēc tiesas lēmuma izdošanas dienas, un uzdod izdot pusēm tiesas pavēstes. Ja atbildētājs nav iesniedzis aizstāvības apsvērumus vai prasītājs nav iesniedzis atbildi uz aizstāvības apsvērumiem noteiktajā termiņā, kad attiecīgais termiņš ir pagājis, tiesnesis ar lēmumu nosaka pirmās tiesas sēdes datumu, kas ir ne vēlāk kā 60 dienas pēc lēmuma izdošanas dienas, un uzdod izdot pusēm tiesas pavēstes. Steidzamības tiesvedībā atkarībā no lietas apstākļiem tiesnesis var saīsināt iepriekš minēto termiņu. Ja atbildētājs dzīvo ārvalstīs, atkarībā no lietas apstākļiem tiesnesis nosaka saprātīgu ilgāku termiņu.

Pusei, kura ir iesniegusi pieteikumu un apstiprinājusi tiesas sēdes datumu, un pusei, kura ir ieradusies tiesas sēdē, netiek izdota tiesas pavēste tiesas procesa ietvaros, jo tiek uzskatīts, ka attiecīgā puse ir informēta par turpmākajiem tiesas sēžu datumiem. Šie nosacījumi attiecas arī uz pusi, kurai ir izdota tiesas pavēste par ierašanos uz tiesas sēdi, jo tiek uzskatīts, ka šādā gadījumā attiecīgā puse ir informēta arī par tām tiesas sēdēm, kuras notiek pēc tiesas sēdes, par kuru tiesas pavēste ir izdota. Tiesas pavēstē ir arī minēts, ka, pamatojoties uz tiesas pavēsti, kuras saņemšana tiek apliecināta ar parakstu, tiek uzskatīts, ka tiesas pavēsti saņēmušajai pusei ir zināmi datumi tiesas sēdēm, kuras notiek pēc tiesas sēdes, par kuru tiesas pavēste ir izdota.

Pirmajā tiesas sēdē, uz kuru puses ir atbilstīgi izsauktas, pēc pušu uzklausīšanas tiesnesis var izteikt aplēses par nepieciešamo lietas izskatīšanas ilgumu, ņemot vērā lietas apstākļus, lai varētu pieņemt spriedumu optimālā un paredzamā termiņā.

Lapa atjaunināta: 30/04/2018

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Kā rīkoties? - Slovēnija

1 Vai man noteikti ir jāvēršas tiesā vai arī pastāv citas alternatīvas?

Iespējams, būtu labāk, ja strīds tiktu izšķirts, izmantojot strīdu alternatīvu izšķiršanas procedūru. Strīdu alternatīvas izšķiršanas (ASI) metodes ļauj atrisināt strīdus bez tiesas iesaistīšanas vai vismaz bez tiesas lēmuma pieņemšanas par lietas apstākļiem. Galvenie ASI veidi, kas tiek praktizēti Slovēnijā, ietver arbitrāžu, mediāciju un tiesas darbību plašākā izpratnē ar mērķi rosināt izlīgumu tiesā. Likums par strīdu alternatīvo izšķiršanu (Zakon o alternativnem reševanju sodnih sporov) pirmās un otrās instances tiesām uzliek par pienākumu veicināt, lai strīdos, kas izriet no komerctiesībām, ar darbu saistītām, ģimenes un citām civiltiesiskām attiecībām, puses izmantotu ASI paņēmienus, lai ieviestu un īstenotu ASI programmu. Saskaņā ar šo programmu tiesām ir pienākums ļaut pusēm izmantot mediāciju un arī citus iespējamos ASI veidus.

Mediācija ir strīda izšķiršana ar tādas neitrālas trešās puses palīdzību, kura nevar pieņemt saistošu lēmumu. Puses var vienoties noslēgt vienošanos par strīda izšķiršanu tieši izpildāma notariāla akta veidā, ar izlīgumu tiesā vai ar šķīrējtiesas lēmumu, kas balstīts uz izlīgumu.

Civiltiesā puses var jebkurā procesa laikā noslēgt izlīgumu par strīda priekšmetu (izlīgums tiesā). Vienošanās par izlīguma noslēgšanu tiesā uzskatāma par izpildrakstu.

Vairāk par šo tematu skatiet sadaļā “Strīdu alternatīva izšķiršana”.

2 Vai pastāv kāds laika ierobežojums, lai vērstos tiesā?

Termiņš lietas ierosināšanai tiesā ir atkarīgs no lietas rakstura. Juridiskais konsultants vai juridiskās palīdzības dienests var noskaidrot jautājumus par termiņiem un noilguma termiņiem. Vairāk par šo tematu skatiet sadaļā “Procesuālie termiņi”.

3 Vai man jāvēršas šīs dalībvalsts tiesā?

Vairāk par šo tematu skatiet sadaļā “Lietu piekritība tiesām”.

4 Ja jā, tad kurā šīs dalībvalsts tiesā man jāvēršas, ja ņem vērā manu dzīvesvietu un otras puses dzīvesvietu, vai citus ar strīdu saistītus apstākļus?

Vairāk par šo tematu skatiet sadaļā “Lietu piekritība tiesām”.

5 Kurā šīs dalībvalsts tiesā man būtu jāvēršas, ja ņem vērā lietas raksturu, kā arī iespējamo prasījuma mantisko apmēru?

Vairāk par šo tematu skatiet sadaļā “Lietu piekritība tiesām”.

6 Vai es pats(-i) varu iesniegt prasības pieteikumu tiesā, vai arī ir nepieciešams starpnieks, piemēram, jurists?

Slovēnijā puses var piedalīties tiesā pašas, izņemot procesus, kas saistīti ar ārkārtas tiesību aizsardzības līdzekļiem, kur puse var iesniegt prasību tiesā tikai ar advokāta starpniecību vai pati gadījumā, ja puse vai tās juridiskais pārstāvis ir nokārtojis advokāta eksāmenu. Ja puse vēlas, lai to pārstāvētu jurists, vietējā tiesā starpnieks var būt jebkura persona ar pilnu tiesībspēju un rīcībspēju, kamēr augstajā vai Augstākajā tiesā juridiskais pārstāvis var būt tikai advokāts vai cita persona, kas nokārtojusi advokāta eksāmenu.

7 Tieši pie kā man jāvēršas, lai uzsāktu tiesas lietu: reģistrācijas birojā, pie tiesas darbinieka kancelejā, vai kādā citā iestādē?

Prasību var iesniegt piekritīgajā tiesā, nosūtot pa pastu vai nogādājot tieši tiesas reģīstratūrā. Skatīt arī atbildi uz astoto jautājumu.

8 Kādā valodā prasības pieteikumu var iesniegt? Vai to var darīt mutiski, vai arī tam jābūt rakstveidā? Vai prasības pieteikumu var nosūtīt pa faksu vai e-pastu?

Slovēnijas tiesās oficiālā valoda ir slovēņu valoda. Tomēr teritorijās, kur ir ungāru vai itāliešu etniskā minoritāte, papildus slovēņu valodai kā oficiālo valodu var izmantot arī ungāru vai itāļu valodu. Prasībai ir jābūt slovēņu valodā un tā jāparaksta pašam prasības iesniedzējam.

Prasības iesniedzēja oriģinālais paraksts ir ar roku rakstīts paraksts, kā arī elektroniskais paraksts, kas ir līdzvērtīgs ar roku rakstītam parakstam.

Pieteikums tāpat kā prasība ir jāiesniedz rakstiskā formā. Par rakstisku pieteikumu uzskatāms tāds, kas ir uzrakstīts ar roku vai ko ir izdrukājis un ar roku parakstījis pieteikuma iesniedzējs (pieteikums fiziskā formā) vai pieteikums elektroniskā formā, kas ir parakstīts ar elektronisko parakstu, kas līdzvērtīgs ar roku rakstītam parakstam (pieteikums elektroniskā formā). Pieteikumu fiziskā formā iesniedz, nosūtot pa pastu, izmantojot komunikāciju tehnoloģiju, nogādājot to tieši iestādē vai nogādājot ar tādas persona starpniecību, kas profesionāli nodrošina pieteikumu iesniegšanu. Prasību var arī iesniegt, nosūtot pa faksu.

Tiesību aktos ir paredzēts, ka var iesniegt arī elektroniskus pieteikumus, t.i., pieteikumus elektroniskā formā, kas parakstīti ar elektronisko parakstu, kas ir līdzvērtīgs ar roku rakstītam parakstam. Elektroniskos pieteikumus iesniedz tiesu informācijas sistēmā elektroniski. Informācijas sistēma automātiski apstiprina pieteicējam, ka pieteikums ir saņemts.

Neraugoties uz spēkā esošajām tiesību normām (tiesību aktiem un īstenošanas noteikumiem) attiecībā uz civilprocesu un komercprocesu, pašlaik internetā vai elektroniski var ierosināt tikai procedūras, kas uzskaitītas tīmekļa vietnē e-tiesiskums (e Sodstvo); un tās ir šādas: noteiktu veidu izpildes procesi, pieteikumu iesniegšana un lēmumu izniegšana maksātnespējas procesos un pieteikumu iesniegšana zemes reģistrā.

Šā iemesla dēļa Slovēnijā pastāv tīmekļa vietne e-tiesiskums, ar kuras palīdzību rakstiskus materiālus var iesniegt elektroniski: Saite atveras jaunā logāhttps://evlozisce.sodisce.si/esodstvo/index.html.

9 Lai celtu prasību, ir jāaizpilda kādas īpašas veidlapas? Ja nav, kā lai es izklāstu savu prasījumu? Vai ir kādi īpaši elementi, kas ir ietverami iesniedzamajos dokumentos?

Slovēnijā prasība nav jāiesniedz īpašā formā; tomēr tajā jāiekļauj konkrēti likumā noteikti elementi, no kuriem daži attiecas uz visiem pieteikumiem un daži īpaši uz attiecīgo prasību. Tāpēc prasībā jāiekļauj: atsauce uz tiesu, lietas dalībnieku (pušu) vārds un pastāvīgā vai pagaidu dzīvesvieta, juridisko pārstāvju vai advokātu vārdi, strīda priekšmets un saturs. Tajā jāiekļauj arī pušu personas identifikācijas numurs (EMŠO), ja attiecīgā pusi ir fiziska persona, kas reģistrēta centrālajā iedzīvotāju reģistrā; nodokļu maksātāja numurs, ja persona nav reģistrēta centrālajā iedzīvotāju reģistrā, bet ir reģistrēta nodokļu maksātāju reģistrā; vai dzimšanas datums, ja puse nav reģistrēta ne centrālajā iedzīvotāju reģistrā, ne nodokļu maksātāju reģistrā (šo informāciju tiesa iegūst ex officio). Ja puse ir juridiska persona, prasībā jānorāda nosaukums vai uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese un uzņēmuma adrese, kā arī reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja numurs, ja juridiskā persona ir reģistrēta Slovēnijā. Ja puse ir individuālais komersants (pašnodarbināta persona, kas veic algotu darbību organizētā uzņēmumā) vai privāts uzņēmums (piemēram, ārsts, notārs, jurists, lauksaimnieks vai cita fiziska persona, kas nav individuālais komersants un praktizē profesiju), prasībā jānorāda juridiskā adrese un uzņēmuma adrese, reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja numurs, ja persona ir reģistrēta Slovēnijā. Prasībā jāiekļauj arī īpašs lūgums, kurā izklāstīts galvenais lietas priekšmets un blakus prasības, fakti, kas apstiprina prasītāja lūgumu, pierādījumi, kas pamato šos faktus, un prasītāja paraksts. Ja tiesas piekritība ir atkarīga no strīda priekšmeta vērtības un strīda priekšmets nav finansiāls, prasībā jānorāda arī strīda priekšmeta vērtība. Pieteikumiem, kas jānogādā pretējai pusei, jāiesniedz tiesā tāds eksemplāru skaits, kādu pieprasa tiesa un pretējā puse, un tādā formā, lai tiesa varētu tos nosūtīt. Šis nosacījums attiecas arī uz pielikumiem.

10 Vai man ir jāmaksā tiesas izdevumi? Ja, jā, – kad? Vai man jāapmaksā advokāts no prasības iesniegšanas brīža?

Tiesas nodevas jāmaksā par prasību iesniegšanu, pretprasībām, pieteikumiem par laulības šķiršanu, savstarpēji vienojoties, prasībām, kas satur ierosinājumu izdot maksājuma rīkojumu, pieteikumiem par lietas atsākšanu, pieteikumiem par pierādījumu sniegšanu pirms civilprocesa, pieteikumiem par mierizlīgumu, pieteikumiem, ar kuriem tiek paziņots par apelāciju, apelācijas sūdzībām, pieteikumiem par pārskatīšanas apstiprināšanu un pārskatīšanu. Tiesas nodevas ir jāsamaksā ne vēlāk kā termiņā, kas noteikts tiesas izdotajā maksājuma rīkojumā.


Ja tiesas nodeva netiek samaksāta noteiktajā termiņā un nav apstākļu, kas ļautu atcelt vai atlikt nodevas maksājumu vai samaksāt maksājumu pa daļām, pieteikumu uzskata par atsauktu.

Izdevumus par tiesas procesu sedz lietā zaudējusī puse. Starpniekiem, kas ir advokāti, tiek piešķirta atlīdzība saskaņā ar Likumu par advokātu tarifiem (Zakon o odvetniški tarifi). Advokātu atlīdzība ir kopējās izmaksas par advokātu pakalpojumiem un izdevumi, kas nepieciešami darba veikšanai, pieskaitot PVN, ja advokāts ir reģistrēts kā PVN maksātājs Slovēnijā. Saskaņā ar noteikumiem advokātam ir jāizsniedz pusei vai līgumslēdzējai pusei detalizēts rēķins par sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem vai kvīts par saņemto avansa maksājumu ne vēlāk kā astoņu dienu laikā pēc pakalpojuma sniegšanas vai avansa maksājuma saņemšanas. Juridiskos pakalpojumus uzskata par sniegtiem ne vēlāk kā pēc tam, kad advokāts izpildījis visas saistības, kas noteiktas pilnvarojuma līgumā vai kompetentās iestādes lēmumā. Advokāts var lūgt pusi veikt avansa maksājumu par pieprasīto pakalpojumu un ar to saistītajām izmaksām pirms tiesvedības beigām.

11 Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību?

Puses var lūgt juridisko palīdzību, kas tām pienākas, ja tās atbilst Likuma par bezmaksas juridisko palīdzību (Zakon o brezplačni pravni pomoči, ZBPP) noteikumiem. Vairāk par šo tematu skatiet sadaļā “Juridiskā palīdzība”.

12 No kura brīža tiek uzskatīts, ka prasība ir celta? Vai iestādes sniedz kādu atbildi par to, vai mans prasījums ir vai nav pienācīgi izklāstīts?

Prasība ir uzskatāma par iesniegtu, kad to ir saņēmusi piekritīgā tiesa. Ja prasību sūta pa pastu ierakstītā vēstulē vai ar telegrammu, nosūtīšanas datums tiek uzskatīts par piegādes datumu tiesai, kurai sūtījums adresēta. Pieteicējs automātiski nesaņem apstiprinājumu par prasības iesniegšanu. Ja pieteikums tiek nogādāts uz tiesas pastkastīti, laiks, kad tas ir saņemts tiesas pastkastītē, tiek uzskatīts par piegādes laiku tiesai, kurai pieteikums adresēts.

Likums par elektroniskajiem iesniegumiem (Zakon za vloge v elektronski obliki) paredz, ka elektroniskie pieteikumi tiek iesniegti tiesu informācijas sistēmā elektroniski. Šajā gadījumā laiks, kad pieteikums saņemts tiesu informācijas sistēmā, tiek uzskatīts par piegādes laiku tiesai, kurai pieteikums adresēts. Informācijas sistēma automātiski apstiprina pieteicējam, ka pieteikums ir saņemts.

Jāatzīmē, ka, neraugoties uz spēkā esošajām tiesību normām, šobrīd nav iespējams elektroniski iesniegt prasību civillietās un komerclietās, izņemot procesos, kas saistīti ar zemes reģistru, maksātnespēju un izpildi.

13 Vai es saņemšu precīzas ziņas par notikumu turpmāko attīstības gaitu (piemēram, laiku, kad man ir jāierodas tiesā)?

Ja notikumi ir saistīti ar ierobežojošiem termiņiem, tiesa rakstiski brīdina pusi un pievieno juridisku paziņojumu, kas izskaidro sekas, kuras iestāsies gadījumā, ja puse neievēros tiesas norādījumus.

Saistītās saites

Saite atveras jaunā logāhttp://www.dz-rs.si/wps/portal/Home/deloDZ/zakonodaja/preciscenaBesedilaZakonov

Saite atveras jaunā logāhttp://www.sodisce.si/

Saite atveras jaunā logāhttps://www.uradni-list.si/glasilo-uradni-list-rs

Saite atveras jaunā logāhttp://www.pisrs.si/Pis.web/

Lapa atjaunināta: 03/03/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Kā rīkoties? - Slovākija

1 Vai man noteikti ir jāvēršas tiesā vai arī pastāv citas alternatīvas?

Atbildi uz šo jautājumu sk. sadaļā “Strīdu alternatīva izšķiršana — Slovākija”.

Ne visi strīdi ir obligāti jārisina tiesā. Vispirms pusēm vajadzētu mēģināt vienoties draudzīgā ceļā un rast kompromisu, kas ir pieņemams abām pusēm. Vēl viena iespēja ir strīdu risināt, izmantojot mediācijas procedūru. Mediācija ir ārpustiesas procedūra, kurā iesaistītās personas ar mediatora starpniecību risina strīdu, kas radies saistībā ar to līgumattiecībām vai citām tiesiskām attiecībām. Pusēm ir ieteicams vērsties tiesā tikai tad, kad ir izsmeltas visas strīda alternatīvas izšķiršanas iespējas, vai gadījumos, kad mērķis ir precīzi definēt pušu nostāju, tiesības un savstarpējos pienākumus.

Noteiktos apstākļos, kas izklāstīti Likumā par šķīrējtiesām (zákon o rozhodcovskom konaní) ar grozījumiem, šķīrējtiesas tribunāls var lemt lietās, kas saistītas ar:

a)        īpašuma strīdu izšķiršanu, kas izriet no vietējo un starptautisko komerctiesību un civiltiesību attiecībām, ja šķīrējtiesas procedūras norises vieta ir Slovākijas Republika;

b)        vietējo un ārvalstu šķīrējtiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi Slovākijas Republikā.

Ja tiesvedības strīda priekšmets nav ārpus Likuma par šķīrējtiesām darbības jomas un par ko jau celta prasība, tiesvedībā iesaistītās puses tiesā vai ārpus tiesas var vienoties par turpmāku lietas izskatīšanu šķīrējtiesā. Šāda vienošanās nozīmē, ka ir jābūt šķīrējtiesas līgumam. Ja šāda vienošanās tiek iesniegta tiesā, saskaņā ar Civillietu strīdu risināšanas kodeksu (Civilný sporový poriadok, CSRK) tas nozīmē, ka prasība tiek atsaukta un tam piekrīt arī atbildētājs.

2 Vai pastāv kāds laika ierobežojums, lai vērstos tiesā?

Saskaņā ar Civillietu strīdu risināšanas kodeksu noilgums ir iestājies, ja tiesības celt prasību nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā. Laika ierobežojums prasības celšanai ir atkarīgs no lietas.

Noilguma termiņi ir noteikti ar likumu. Vispārējais noilguma termiņš ir trīs gadi, kas sākas ar dienu, kurā tiesības var sākt izmantot.

Tiesa ņem vērā prasības noilgumu tikai pēc parādnieka norādījuma. Ja parādnieks uzstāj, ka tiesībām ir iestājies noilgums, noilgušās tiesības nevar izmantot arī kreditors.

3 Vai man jāvēršas šīs dalībvalsts tiesā?

Sk. sadaļu “Kurā tiesā es varu celt prasību? — Slovākija”.

Tiesu pilnvaras lemt konkrētā jautājumā ir noteiktas Eiropas Savienības tiesību aktos — regulās, starptautiskās daudzpusējās un divpusējās konvencijās — un, ja tādu nav, valsts tiesību aktos, ar kuriem regulē tiesību normu kolīziju.

Noteikumi, ar kuriem regulē Slovākijas tiesu pilnvaras, valsts līmenī ir izklāstīti Likumā Nr. 97/1963 par starptautiskajām privāttiesībām un procesuālajām tiesībām (Zákon č. 97/1963 Zb. o medzinárodnom práve súkromnom a procesnom). Saskaņā ar pamatnoteikumu Slovākijas tiesām ir jurisdikcija, ja persona, pret kuru pieteikums (prasība) ir vērsts, ir reģistrējusi savu dzīvesvietu vai juridisko adresi Slovākijas Republikā, vai — īpašumtiesību lietās — ja personai ir īpašums šajā valstī. Pārējos noteikumos ir minēti nosacījumi attiecībā uz Slovākijas tiesu jurisdikciju. Līgumattiecību gadījumā puses var noteikt jurisdikciju līgumā. Noteiktos gadījumos Slovākijas tiesām ir ekskluzīva jurisdikcija, piemēram, tiesvedībā saistībā ar lietu tiesībām attiecībā uz Slovākijas Republikā esošu nekustamo īpašumu vai Slovākijas Republikā esoša nomas īpašuma iznomāšanu vai saistībā ar patentu, preču zīmju, dizainu un citu tiesību reģistrāciju vai spēkā esību.

4 Ja jā, tad kurā šīs dalībvalsts tiesā man jāvēršas, ja ņem vērā manu dzīvesvietu un otras puses dzīvesvietu, vai citus ar strīdu saistītus apstākļus?

Sk. sadaļu “Kurā tiesā es varu celt prasību? — Slovākija”.

Saskaņā ar Civillietu strīdu risināšanas kodeksu jurisdikcija izskatīt lietu ir atbildētāja (personas, pret kuru vērsta prasība) dzīvesvietas tiesai, ja vien nav norādīts citādi. Parastā tiesa fiziskas personas (pilsoņa) gadījumā ir tiesa, kuras rajonā ir reģistrēta personas pastāvīgā dzīvesvieta, un, ja pastāvīgās dzīvesvietas nav, tiesa, kuras rajonā persona dzīvo; juridiskas personas gadījumā parastā tiesa ir tiesa, kuras rajonā ir reģistrēta juridiskās personas juridiskā adrese, savukārt ārvalstu juridiskas personas gadījumā tiesa, kuras rajonā atrodas juridiskās personas struktūrvienība. Parastā tiesa valsts gadījumā ir tiesa, kuras rajonā radušies apstākļi, kuru dēļ celta prasība. Parastā tiesa komerclietās ir tiesa, kuras rajonā ir atbildētāja juridiskā adrese, un, ja atbildētājam nav juridiskās adreses, tiesa, kuras rajonā atbildētājs veic uzņēmējdarbību. Ja atbildētājam nav uzņēmējdarbības vietas, parastā tiesa ir tiesa, kuras rajonā ir atbildētāja dzīvesvieta.

5 Kurā šīs dalībvalsts tiesā man būtu jāvēršas, ja ņem vērā lietas raksturu, kā arī iespējamo prasījuma mantisko apmēru?

Sk. sadaļu “Kurā tiesā es varu celt prasību? — Slovākija

Pamatprincips pamata jurisdikcijas noteikšanai ir izklāstīts Civillietu strīdu risināšanas kodeksa 12. pantā. Pirmajā instancē jurisdikcija parasti ir rajona tiesai (okresný súd). Apgabaltiesa (krajský súd) kā pirmās instances tiesa ir kompetenta lemt tikai noteiktos gadījumos, piemēram, strīdos saistībā ar trešo valsti vai personām, kurām ir diplomātiskā imunitāte un privilēģijas, ja strīds ietilpst Slovākijas Republikas tiesu kompetencē. Ar Likumu Nr. 371/2004 par tiesu atrašanās vietām un rajoniem Slovākijas Republikā (Zákon č. 371/2004 Z. z. o sídlach a obvodoch súdov Slovenskej republiky) tiek regulēta jurisdikcija zemesgrāmatu tiesām, bankrota tiesām un izlīgumu tiesām, vekseļu un čeku tiesām, tiesām, kuras lemj lietās saistībā ar rūpnieciskā īpašuma aizsardzības priekšmetu aizsardzību un aizsardzību pret negodīgu konkurenci, tiesai, kas lemj lietās saistībā ar biržas darījumiem, tiesai, kas atbildīga par jautājumiem saistībā ar nepilngadīgu bērnu aprūpi, un tiesai, kas atbildīga par juridisko palīdzību finansiālu vajadzību gadījumā.

Strīda apmēram nav ietekmes uz to, kurai Slovākijas Republikas tiesai ir jurisdikcija lemt konkrētā lietā.

6 Vai es pats(-i) varu iesniegt prasības pieteikumu tiesā, vai arī ir nepieciešams starpnieks, piemēram, jurists?

Advokāta pārstāvība civillietās Slovākijas Republikā nav obligāta.

Advokāta pārstāvība ir noteikta ar likumu tikai atsevišķās procedūrās, piemēram, bankrota lietās, konkurences aizsardzībā, negodīgas konkurences lietās, intelektuālā īpašuma tiesību lietās un ārkārtas pārsūdzības procedūrās (Civillietu strīdu risināšanas kodeksa 420. pants).

7 Tieši pie kā man jāvēršas, lai uzsāktu tiesas lietu: reģistrācijas birojā, pie tiesas darbinieka kancelejā, vai kādā citā iestādē?

Saskaņā ar Civillietu strīdu risināšanas kodeksa 125. pantu pieteikumam ir jābūt sagatavotam rakstiski uz papīra vai elektroniskā formā. Elektroniskā formā sagatavots pieteikums ir jāiesniedz papīra formā 10 dienu laikā pēc elektroniskās versijas iesniegšanas, pretējā gadījumā tas tiek noraidīts. Pieteikums papīra formā ir jāiesniedz noteiktā eksemplāru skaitā.

8 Kādā valodā prasības pieteikumu var iesniegt? Vai to var darīt mutiski, vai arī tam jābūt rakstveidā? Vai prasības pieteikumu var nosūtīt pa faksu vai e-pastu?

Tā kā puses civiltiesiskā procedūrā ir līdzvērtīgā stāvoklī, prasības pieteikums nav jāiesniedz slovāku valodā. Puses tiesā var rīkoties savā dzimtajā valodā vai citā valodā, kuru tās saprot. Tiesas pienākums ir nodrošināt tām vienlīdzīgas iespējas tiesību īstenošanai, t. i., arī mutisko un rakstisko tulkojumu. Pieteikumu var iesniegt rakstveidā papīra vai elektroniskā formā.

9 Lai celtu prasību, ir jāaizpilda kādas īpašas veidlapas? Ja nav, kā lai es izklāstu savu prasījumu? Vai ir kādi īpaši elementi, kas ir ietverami iesniedzamajos dokumentos?

Noteiktas veidlapas prasības celšanai (tiesvedības uzsākšanas pieteikumam) nav.

Vispārīgas prasības ir izklāstītas Civillietu strīdu risināšanas kodeksa 127. pantā. Prasības pieteikumam ir jābūt parakstītam, un tajā skaidri jānorāda, kurai tiesai tas ir adresēts, kas to iesniedz, ar kādu jautājumu tas ir saistīts un kāds ir tā mērķis. Pieteikums ir jāiesniedz noteiktā eksemplāru skaitā ar pielikumiem tā, lai viens eksemplārs paliek tiesā un vienu eksemplāru un nepieciešamos pielikumus saņem katra puse. Ja puse neiesniedz pieteikumu un pielikumus nepieciešamajā eksemplāru skaitā, tiesa uz attiecīgās puses rēķina sagatavo kopijas. Izskatīšanā esošas lietas gadījumā ir jānorāda lietas numurs.

Papildus vispārīgajiem nosacījumiem prasības pieteikumā būtu jānorāda pušu vai to pārstāvju vārdi un uzvārdi, ja iespējams, arī dzimšanas datumi, tālruņa numuri un dzīvesvietas, informācija par pušu valstisko piederību, izšķirošu faktu patiess atspoguļojums un pierādījumi, uz kuriem prasītājs balstās, kā arī skaidri jānorāda, kāds ir prasītāja mērķis. Ja puse ir juridiska persona, prasības pieteikumā ir jānorāda tās nosaukums vai uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese un identifikācijas numurs, ja tāds ir piešķirts. Ja puse ir ārvalstu struktūra, prasības pieteikumam ir jāpievieno izraksts no reģistra, kurā ārvalstu struktūra ir reģistrēta. Ja puse ir privātpersona, kura veic uzņēmējdarbību, prasības pieteikumā ir jāiekļauj uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese un identifikācijas numurs, ja tāds ir piešķirts. Ja puse ir valsts, prasības pieteikumā ir jānorāda valsts nosaukums un attiecīgā valsts iestāde, kas pārstāvēs valsti.

Lai padarītu tiesvedību elastīgāku un palīdzētu tiesvedībā iesaistītajām pusēm, Slovākijas Republikas Tieslietu ministrijas (Ministerstvo spravodlivosti Slovenskej republiky) tīmekļa vietnē ir iekļauti paraugi (veidlapas) noteiktām prasībām tiesvedības uzsākšanai. Paraugu ir iespējams lejupielādēt un aizpildīt. Veidlapā ir precīzi norādīts, kāda informācija prasītājam ir jāsniedz. Aizpildītu formu var nosūtīt neparakstītu vai parakstītu ar apliecinātu elektronisko parakstu, izmantojot apstiprinātu apliecinājumu. Ja prasītājs nosūta pieteikumu bez apliecināta elektroniskā paraksta, prasītāja pienākums ir papildināt pieteikumu papīra formā.

10 Vai man ir jāmaksā tiesas izdevumi? Ja, jā, – kad? Vai man jāapmaksā advokāts no prasības iesniegšanas brīža?

Ierosinot prasību, ir jāmaksā tiesas nodeva. Tiesas nodeva ir jāmaksā pusei, kura ierosina prasību (pieteikuma iesniedzējam/prasītājam), ja vien tā nav atbrīvota no pienākuma maksāt tiesas nodevu pēc pieprasījuma vai atbrīvota no samaksas saskaņā ar likumu. Tiesas nodevas apmēru nosaka saskaņā ar tiesas nodevu sarakstu, kas ir Likuma Nr. 71/1992 par tiesas nodevām un nodevu par izrakstu no sodāmības reģistra (Zákon č. 71/1992 Zb. o súdnych poplatkoch a poplatku za výpis z registra trestov) pielikums. Nodevas apmērs ir norādīts nodevu sarakstā kā procentuālā daļa no nodevas pamata kā fiksēta summa. Tiesas nodeva ir jāmaksā, iesniedzot prasības pieteikumu. Ja nodeva netiek samaksāta, iesniedzot pieteikumu procedūras uzsākšanai, tiesa uzdod maksātājam samaksāt nodevu tiesas noteiktā termiņā, parasti 10 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas; ja nodeva netiek samaksāta noteiktajā termiņā, tiesa aptur lietas izskatīšanu. Maksātājs pieprasījumā ir jāinformē par nodevas nesamaksāšanas sekām.

Advokāta pārstāvība civillietās Slovākijas Republikā nav obligāta.

11 Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību?

Sk. sadaļu “Juridiskā palīdzība — Slovākija”.

12 No kura brīža tiek uzskatīts, ka prasība ir celta? Vai iestādes sniedz kādu atbildi par to, vai mans prasījums ir vai nav pienācīgi izklāstīts?

Par prasības celšanas dienu tiek uzskatīta diena, kurā prasības pieteikums ir iesniegts tiesā. Tiesa sniedz prasītājam apstiprinājumu par to, ka prasība ir celta un reģistrēta tiesas reģistrā.

13 Vai es saņemšu precīzas ziņas par notikumu turpmāko attīstības gaitu (piemēram, laiku, kad man ir jāierodas tiesā)?

Tiesa lūdz pusei papildināt vai izlabot nepareizu, nepilnīgu vai nesaprotamu pieteikumu tiesas noteiktā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par 10 dienām. Citus iesniegtos dokumentus, kuru saturs neatbilst informācijai, kas nepieciešama tiesvedības uzsākšanai, ja tie netiek atbilstoši izlaboti vai papildināti, tiesa ignorē.

Pusēm un to pārstāvjiem ir tiesības piekļūt izskatītās lietas materiāliem un iegūt to izrakstus, kopijas un fotokopijas, kā arī lūgt tiesai izgatavot kopijas par attiecīgu samaksu.

Gatavojoties tiesas sēdei, tiesa izsniedz atbildētājam pieteikumu par tiesvedības uzsākšanu (prasības celšanu) kopā ar prasības eksemplāru un pielikumiem. Izsniegšana notiek personiski, un pusēm ir jāsniedz atbilstoši norādījumi. Atbildētāja paskaidrojumus tiesa nekavējoties nosūta prasītājam. Ja nepieciešams atbilstoši lietas būtībai vai apstākļiem, tiesa ar lēmumu var noteikt atbildētājam pienākumu sniegt rakstiskus paskaidrojumus attiecībā uz lietu un gadījumā, ja atbildētājs nepiekrīt prasībai pilnībā, uzskaitīt paskaidrojumā faktus, kas ir izšķiroši atbildētāja aizstāvībai, pievienot dokumentus, ar kuriem atbildētājs pamato savu aizstāvību, un apzināt pierādījumus, kuros dokumentēti atbildētāja apgalvojumi. Termiņu paskaidrojumu iesniegšanai nosaka tiesa.

Ja vien Civillietu strīdu risināšanas kodeksā vai citos īpašos tiesību aktos nav noteikts citādi, tiesa uzdod lietas izskatīšanu, lai pieņemtu lēmumu attiecīgajā jautājumā, izsaucot uz tiesu puses un citus dalībniekus, kuru klātbūtne ir nepieciešama.

Lapa atjaunināta: 10/02/2020

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Kā rīkoties? - Somija

1 Vai man noteikti ir jāvēršas tiesā vai arī pastāv citas alternatīvas?

Dažreiz ir ieteicams izvēlēties alternatīvu procedūru. Skatiet tēmu “Alternatīva strīdu izšķiršana”.

2 Vai pastāv kāds laika ierobežojums, lai vērstos tiesā?

Attiecībā uz dažādiem prasību veidiem ir piemērojami dažādi termiņi. Lai iegūtu papildu informāciju par termiņiem, sazinieties ar juristu vai Juridiskās palīdzības biroju (oikeusaputoimisto).

3 Vai man jāvēršas šīs dalībvalsts tiesā?

Skatiet tēmu “Piekritība”.

4 Ja jā, tad kurā šīs dalībvalsts tiesā man jāvēršas, ja ņem vērā manu dzīvesvietu un otras puses dzīvesvietu, vai citus ar strīdu saistītus apstākļus?

Skatiet tēmu “Piekritība — Somija”.

5 Kurā šīs dalībvalsts tiesā man būtu jāvēršas, ja ņem vērā lietas raksturu, kā arī iespējamo prasījuma mantisko apmēru?

Skatiet tēmu “Piekritība — Somija”.

6 Vai es pats(-i) varu iesniegt prasības pieteikumu tiesā, vai arī ir nepieciešams starpnieks, piemēram, jurists?

Fiziskas personas var celt tiesā jebkādu civilprasību, neizmantojot juriskonsulta pakalpojumus. Sarežģītās lietās var būt izdevīgi izmantot jurista pakalpojumus.

7 Tieši pie kā man jāvēršas, lai uzsāktu tiesas lietu: reģistrācijas birojā, pie tiesas darbinieka kancelejā, vai kādā citā iestādē?

Sākotnējā saziņa notiek ar tiesu reģistratūrām.

8 Kādā valodā prasības pieteikumu var iesniegt? Vai to var darīt mutiski, vai arī tam jābūt rakstveidā? Vai prasības pieteikumu var nosūtīt pa faksu vai e-pastu?

Somijas tiesās tiesas procesi notiek somu vai zviedru valodā. Prasības pieteikumi (uzaicinājumi ierasties tiesā) ir jāsastāda rakstiski un parasti somu valodā. Ālandu salās jālieto zviedru valoda. Ja nepieciešams, Somijas, Islandes, Norvēģijas, Zviedrijas un Dānijas valstspiederīgie var lietot savu valodu. Prasības var iesniegt pa faksu vai e-pastā. Noteikta veida tiesas procesos ir pieejama arī automātiska apstrāde. Skatiet tēmu “Automātiska apstrāde — Somija”.

9 Lai celtu prasību, ir jāaizpilda kādas īpašas veidlapas? Ja nav, kā lai es izklāstu savu prasījumu? Vai ir kādi īpaši elementi, kas ir ietverami iesniedzamajos dokumentos?

Īpašas veidlapas nav pieejamas. Prasībā skaidri jānorāda, ko jūs prasāt un kāds ir šīs prasības pamatojums. Parasti prasībai jāpievieno līgumi, garantijas vai citi rakstiski pierādījumi, ar kuriem grasāties prasību pamatot.

10 Vai man ir jāmaksā tiesas izdevumi? Ja, jā, – kad? Vai man jāapmaksā advokāts no prasības iesniegšanas brīža?

Kad tiesvedība lietā būs pabeigta, tiesa noteiks procesa izmaksas, kas jāsedz. Maksas apmērs ir atkarīgs no tiesvedības posma, kurā jautājums tika izšķirts. Dažas lietas var tikt izšķirtas, pamatojoties tikai uz rakstiskiem pierādījumiem. Tomēr lielākā daļa lietu tiek izšķirtas tikai pēc tiesas sēdes. Vairāk informācijas skatiet Saite atveras jaunā logāhttps://oikeus.fi/tuomioistuimet/karajaoikeudet/en/index/charges/chargescollectedbycourts.html.

Maksa par advokātu pakalpojumiem, kā arī maksāšanas kārtība ir jāparedz līgumā, to nereglamentē īpaši noteikumi.

11 Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību?

Tiesības saņemt juridisko palīdzību ir atkarīgas no Jūsu ienākumu līmeņa. Juridiskā palīdzība netiek piešķirta saistībā ar maza apmēra prasībām. Vairāk informācijas skatiet Saite atveras jaunā logāhttps://oikeus.fi/oikeusapu/en/index.html.

12 No kura brīža tiek uzskatīts, ka prasība ir celta? Vai iestādes sniedz kādu atbildi par to, vai mans prasījums ir vai nav pienācīgi izklāstīts?

Tiesas process sākas dienā, kad tiesa saņem prasības pieteikumu. Pēc pieprasījuma tiesa var nosūtīt apstiprinājumu par pieteikuma saņemšanu. Tiesa nevar apstiprināt, ka prasība ir celta pienācīgi.

13 Vai es saņemšu precīzas ziņas par notikumu turpmāko attīstības gaitu (piemēram, laiku, kad man ir jāierodas tiesā)?

Tiesa informēs ieinteresētās puses par lietas virzību un aptuvenu turpmāko notikumu grafiku. Jūs varat arī sazināties ar tiesu, lai uzzinātu par Jūsu lietas virzību.

Lapa atjaunināta: 08/02/2018

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Kā rīkoties? - Zviedrija

1 Vai man noteikti ir jāvēršas tiesā vai arī pastāv citas alternatīvas?

Ir iespējami gadījumi, kad piemērotākas ir alternatīvas strīdu risināšanas metodes, piemēram, mediācija.

2 Vai pastāv kāds laika ierobežojums, lai vērstos tiesā?

Dažos gadījumos pastāv noteikumi, kas paredz, ka prasība ir ceļama noteiktā laikposmā, pretējā gadījumā, piemēram, parāda atmaksas pieprasīšana var būt nokavēta. Laikposms, kurā var celt prasību tiesā, ir atkarīgs no katras konkrētās lietas veida. Uz jautājumiem saistībā ar prasības celšanas termiņiem var atbildēt, piemēram, juridiskais konsultants vai patērētāju tiesību konsultants.

3 Vai man jāvēršas šīs dalībvalsts tiesā?

Informācija par tiesu piekritību atrodama vietnē šeit.

4 Ja jā, tad kurā šīs dalībvalsts tiesā man jāvēršas, ja ņem vērā manu dzīvesvietu un otras puses dzīvesvietu, vai citus ar strīdu saistītus apstākļus?

Nosakot to, kur prasība jāceļ, svarīga nozīme var būt Jūsu dzīvesvietai, pretējās puses dzīvesvietai, kā arī citiem faktoriem. Plašāka informācija atrodama šeit.

5 Kurā šīs dalībvalsts tiesā man būtu jāvēršas, ja ņem vērā lietas raksturu, kā arī iespējamo prasījuma mantisko apmēru?

Lietas būtība, prasības apmērs un citi apstākļi var būt nozīmīgi, nosakot tās tiesas veidu, kurā prasība ceļama. Plašāka informācija atrodama šeit.

6 Vai es pats(-i) varu iesniegt prasības pieteikumu tiesā, vai arī ir nepieciešams starpnieks, piemēram, jurists?

Personas var celt prasību pēc pašu iniciatīvas. Tāpēc nav noteikta prasība, ka nepieciešama pārstāvība vai advokāts Zviedrijā. Tāpat nepastāv advokātu monopols tādā ziņā, ka juridiskajam pārstāvim vai advokātam ir jābūt juristam.

Rezumējot, prasību var celt personīgi bez jurista starpniecības.

7 Tieši pie kā man jāvēršas, lai uzsāktu tiesas lietu: reģistrācijas birojā, pie tiesas darbinieka kancelejā, vai kādā citā iestādē?

Tiesai jāiesniedz prasība par uzaicinājumu ierasties tiesā. To var iesniegt tiesas sekretariātā, iemetot vēstuļu kastītē tiesā vai pastā, nodot tiesas darbiniekam vai nosūtīt tiesai pa pastu.

8 Kādā valodā prasības pieteikumu var iesniegt? Vai to var darīt mutiski, vai arī tam jābūt rakstveidā? Vai prasības pieteikumu var nosūtīt pa faksu vai e-pastu?

Zviedrijā tiesvedības valoda ir zviedru valoda. Tāpēc uzaicinājuma prasībai jābūt rakstītai zviedru valodā. Taču, ja dokuments iesniegts svešvalodā, tiesa var atsevišķos gadījumos pieprasīt, lai attiecīgā puse to iztulko. Dažos izņēmuma gadījumos tiesa dokumentus var iztulkot patstāvīgi.

Personīgi parakstītā uzaicinājuma prasība jāiesniedz rakstiski. Ja prasība nav parakstīta personīgi, bet ir nosūtīts, piemēram, pa faksu vai e-pastā, tad tiesai jāpieprasa, lai prasība tiktu apstiprināta, uzrādot parakstītu dokumenta oriģinālu. Ja šāds apstiprinājums nav saņemts, prasība tiks noraidīta.

9 Lai celtu prasību, ir jāaizpilda kādas īpašas veidlapas? Ja nav, kā lai es izklāstu savu prasījumu? Vai ir kādi īpaši elementi, kas ir ietverami iesniedzamajos dokumentos?

Netiek prasīts, ka prasības celšanai būtu jāizmanto īpašas veidlapas. Civillietās ir pieejama uzaicinājuma prasības veidlapa, ko varētu izmantot neatkarīgi no konkrētā prasības apmēra. Veidlapa ir pieejama Zviedrijas Valsts tiesu administrācijas (Domstolsverket) tīmekļa vietnē Saite atveras jaunā logāzviedru un Saite atveras jaunā logāangļu.

Uzaicinājuma prasībā jānorāda ziņas par lietas pusēm, prasību saraksts un pamatojums, informācija par pierādījumiem, uz kuriem prasītājs balstās, un par to, ko katrs pierādījums pierāda, kā arī ziņas par apstākļiem, kas norāda uz tiesas kompetenci izskatīt konkrēto lietu.

Rakstiski pierādījumi, uz kuriem puse balstās, jāiesniedz līdz ar prasīu.

Ja prasība ir nepilnīga, tiesai jāpieprasa papildinformācija. Ja šāda papildinformācija netiek saņemta, prasība tiks noraidīta.

10 Vai man ir jāmaksā tiesas izdevumi? Ja, jā, – kad? Vai man jāapmaksā advokāts no prasības iesniegšanas brīža?

Prasītāji par prasības iesniegšanu civillietā maksā nodevu. Maksa veicama rajona tiesai (tingsrätt) prasības iesniegšanas laikā. Maksa par prasības iesniegšanu šobrīd ir SEK 450 (aptuveni EUR 50). Ja maksa par prasības iesniegšanu nav veikta, tiesa nosūta prasītajam rīkojumu par apmaksu. Ja prasītājs tik un tā neveic samaksu, prasība tiks noraidīta.

Jautājumi par advokāta izmaksu segšanu risināmi starp klientu un advokātu. Tāda ir standarta prakse gan attiecībā uz avansa maksājumiem, gan uz pēcapmaksu, balstoties uz rēķinu, kas izdots par paveikto darbu. Attiecībā uz lietām, kurās tiek piešķirta juridiskā palīdzība, ir paredzēti īpaši noteikumi.

11 Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību?

Informācija atrodama šeit.

12 No kura brīža tiek uzskatīts, ka prasība ir celta? Vai iestādes sniedz kādu atbildi par to, vai mans prasījums ir vai nav pienācīgi izklāstīts?

Zviedrijā prasība uzskatāma par celtu brīdī, kad tiesā ir saņemta uzaicinājuma prasība. Uzskatāms, ka uzaicinājuma prasība tiesā ir saņemta dienā, kad tiesa vai atbilstoši pilnvarots pārstāvis saņem dokumentus vai paziņojumu par apmaksātu pasta sūtījumu, kurā atrodas dokumenti.

Ja var uzskatīt, ka dokumenti vai paziņojums par dokumentiem konkrētā datumā ir iesniegti tiesas sekretariātā vai atlikti tiesai pasta nodaļā, tie uzskatāmi par saņemtiem minētajā datumā, ja atbilstoši pilnvarots pārstāvis tos ir saņēmis nākamajā darba dienā.

Netiek automātiski izdots apstiprinājums tam, ka prasība uzskatāma par atbilstoši celtu. Taču informāciju par to var saņemt, sazinoties ar tiesu, piemēram, pa tālruni.

13 Vai es saņemšu precīzas ziņas par notikumu turpmāko attīstības gaitu (piemēram, laiku, kad man ir jāierodas tiesā)?

Saskaņā ar Zviedrijas Tiesu procesa kodeksu (rättegångsbalken) tiesai jāsagatavo grafiks, lai lietu izskatītu pēc iespējas ātrāk. Taču var būt tādas lietas, kurās nav nepieciešams sagatavot grafiku. Vairumā gadījumu grafiku nevar sagatavot ātrāk, pirms nav saņemti aizstāvības argumenti.

Vienmēr ir iespējams saņemt informāciju par lietas norisi, sazinoties ar tiesu, piemēram, pa tālruni.

Saites

Saite atveras jaunā logāTieslietu ministrija (Justitiedepartementet)

Saite atveras jaunā logāZviedrijas Valsts tiesu administrācija (Domstolsverket)

Saite atveras jaunā logāZviedrijas Valsts nodokļu pārvalde (Riksskatteverket)

Lapa atjaunināta: 17/11/2015

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.