Kā iesniegt lietu tiesā

Portugāle
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Vai man noteikti ir jāvēršas tiesā vai arī pastāv citas alternatīvas?

Portugālē, lai izšķirtu strīdu, nav obligāti jāvēršas tiesā. Ir pieejami alternatīvi līdzekļi strīdu izšķiršanai, proti:

  • šķīrējtiesas,
  • mediācijas pakalpojumi,
  • miertiesneši un
  • atbalsta sistēmas pārmērīgu parādsaistību gadījumā.

Strīdu alternatīvas izšķiršanas birojs (Gabinete de Resolução Alternativa de Litígios, GRAL) atbild par šādu strīdu alternatīvu izšķiršanas līdzekļu izstrādi un to ieviešanu praksē.

Informācija par to, kā izmantot vienu no šiem strīdu alternatīviem izšķiršanas līdzekļiem, ir pieejama šeit.

2 Vai pastāv kāds laika ierobežojums, lai vērstos tiesā?

Jā. Saskaņā ar likumu tiesības vērsties tiesā ir jāizmanto noteiktā laikposmā, pēc kura minētās tiesības tiek zaudētas.

  • Vispārējie noteikumi par noilgumu ir ietverti Civilkodeksa (Código Civil, CK) 332. pantā un 327. panta 2. punktā.
  • Īpaši noteikumi par noilgumu attiecas uz turpmāk minēto:
  1. tiesībām iesniegt apstrīdēšanas prasību (CK 618. pants);
  2. prasībām par bojātu preču pārdošanas atcelšanu (CK 917. pants);
  3. prasībām par ziedojumu atsaukšanu (CK 976. pants);
  4. tiesībām pārtraukt nomas līgumus (CK 1085. pants);
  5. prasībām par valdījuma tiesību saglabāšanu un atgūšanu (CK 1282. pants);
  6. prasībām par laulāšanās solījuma nepildīšanu (CK 1595. pants);
  7. prasībām atzīt laulību par spēkā neesošu liecinieku trūkuma dēļ (CK 1646. pants);
  8. prasībām par paternitātes apstrīdēšanu (CK 1842. un 1843. pants);
  9. prasībām par mantojuma atraušanas deklarēšanu (CK 2036. pants);
  10. prasībām par dāvinājumu, kas pārsniedz to mantojuma daļu, par kuru tā atstājējs var brīvi noteikt pēc saviem ieskatiem, samazināšanu (CK 2178. pants);
  11. prasībām par jautājumu atrisināšanu saistībā ar testament, noteikumiem (CK 2248. pants) un
  12. prasībām par testamentu vai to noteikumu atcelšanu (CK 2308. pants).

3 Vai man jāvēršas šīs dalībvalsts tiesā?

Jā. Portugāles tiesām ir starptautiskā piekritība turpmāk minētajos gadījumos:

  • ja pieteikumu var iesniegt Portugāles tiesā saskaņā ar noteikumiem par Portugāles teritoriālo jurisdikciju, kas noteikta Portugāles tiesību aktos;
  • ja fakts, kas ir par iemeslu pieteikuma iesniegšanai, vai jebkuri ar to saistīti fakti ir notikuši Portugāles teritorijā;
  • ja īstenojamās tiesības var uzturēt spēkā tikai, ierosinot lietu Portugāles teritorijā, vai ja prasītājam ir ievērojamas grūtības lietu ierosināt ārvalstīs, jo pastāv svarīga personīga vai materiāla saikne starp strīda priekšmetu un Portugāles tiesību sistēmu.

Vispārējie noteikumi par Portugāles tiesām ir starptautisko jurisdikciju ir ietverti Civilprocesa kodeksa (Código de Processo Civil, CPK) 59., 62., 63. un 94. pantā.

4 Ja jā, tad kurā šīs dalībvalsts tiesā man jāvēršas, ja ņem vērā manu dzīvesvietu un otras puses dzīvesvietu, vai citus ar strīdu saistītus apstākļus?

Lai iepazītos ar detalizētu atbildi uz šo jautājumu, lūdzu, skatiet šajā lapā pieejamo faktu lapu “Kuras valsts tiesai ir piekritība?”.

5 Kurā šīs dalībvalsts tiesā man būtu jāvēršas, ja ņem vērā lietas raksturu, kā arī iespējamo prasījuma mantisko apmēru?

Lai iepazītos ar detalizētu atbildi uz šo jautājumu, lūdzu, skatiet šajā lapā pieejamo faktu lapu “Kuras valsts tiesai ir piekritība?”.

6 Vai es pats(-i) varu iesniegt prasības pieteikumu tiesā, vai arī ir nepieciešams starpnieks, piemēram, jurists?

Parasti puses var pašas iesniegt prasību tiesā.

CPK 40. un 58. pantā ir noteikti gadījumi, kādos ir obligāta advokāta pārstāvība.

7 Tieši pie kā man jāvēršas, lai uzsāktu tiesas lietu: reģistrācijas birojā, pie tiesas darbinieka kancelejā, vai kādā citā iestādē?

Parasti sākotnējo pieteikumu iesniedz tiesā elektroniski saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 2009. gada 26. augusta Rīkojumā Nr. 280/2013: Tiesas lietu elektroniskā apstrāde

CPK 144. panta 7. punktā ir noteikti gadījumi, kuros pieteikumu var iesniegt tiesā kādā no turpmāk minētajiem veidiem:

  • iesniedzot tiesas kancelejā;
  • nosūtot pa pastu ierakstītā vēstulē;
  • nosūtot pa faksu.

8 Kādā valodā prasības pieteikumu var iesniegt? Vai to var darīt mutiski, vai arī tam jābūt rakstveidā? Vai prasības pieteikumu var nosūtīt pa faksu vai e-pastu?

Saskaņā ar CPK 133. pantu tiesu dokumentos izmanto portugāļu valodu.

Ja ārvalstniekam, kurš neprot portugāļu valodu, jāsniedz liecība Portugāles tiesās, viņš to var darīt citā valodā.

Procesuālo dokumentu formāts: parasti procesuālos dokumentus var noformēt mutiski vai rakstiski. Izraudzītajai metodei vajadzētu vislabāk atbilst vēlamā mērķim (CPK 131. pants).

Veidi, kādos dokumentus drīkst iesniegt tiesā: skatīt atbildi uz 7. jautājumu.

9 Lai celtu prasību, ir jāaizpilda kādas īpašas veidlapas? Ja nav, kā lai es izklāstu savu prasījumu? Vai ir kādi īpaši elementi, kas ir ietverami iesniedzamajos dokumentos?

Jā, ir. Papildus Kopienas tiesiskajā regulējumā paredzētajām veidlapām Portugālē izpildes darbībām ir jāizmanto konkrētas veidlapas, kuras ir pieejamas: portālā Citius.

Valsts tiesību aktos ir noteikts, ka procesuāliem dokumentiem var izmantot veidlapas, kuras apstiprinājusi kompetentā iestāde; tomēr par obligāti izmantojamām uzskata tikai ar tiesas kancelejas dokumentiem saistītās veidlapas (CPK 131. pants).

Lietā ir jāiekļauj turpmāk minētā informācija.

  • Prasītājam sākotnējā pieteikumā:

a) jānorāda tiesa un tiesas nodaļa, kurā prasības pieteikums tiek iesniegts, un puses — to vārds vai nosaukums, dzīvesvieta vai reģistrētā adrese. Attiecībā uz prasītāju (un, kad vien iespējams, pārējām pusēm) jānorāda arī personas kods un nodokļu maksātāja kods, profesija un darba vieta;

b) jānorāda sava juridiskā pārstāvja darba vietas adrese;

c) jānorāda prasības veids;

d) jāizklāsta būtiskie fakti, kuri ir prasības iesniegšanas iemesls, un juridiskie iemesli, kas ir prasības pamatā;

e) jāformulē pieteikums;

f) jānorāda prasījuma summa;

g) jānorāda tiesu izpildītājs, kura pienākums ir izdot pavēsti, vai juridiskais pārstāvis, kas atbild par tās virzīšanu.

  • Apstrīdot lietu, atbildētājam:

a) jānorāda lieta;

b) jāizklāsta prasītāja pieteikuma apstrīdēšanas faktiskais un juridiskais pamatojums;

c) jāizklāsta būtiskie fakti, kuri ir celto iebildumu pamatā, un

d) jāiesniedz liecinieku saraksts un jāpieprasa cita veida pierādījumi. Kad atbildētājs iesniedz pretprasību un prasītājs atbild, atbildētājam ir dota iespēja labot savu sākotnējo pierādījumu pieprasījumu.

10 Vai man ir jāmaksā tiesas izdevumi? Ja, jā, – kad? Vai man jāapmaksā advokāts no prasības iesniegšanas brīža?

Jā, parasti ir jāmaksā tiesas nodevas. Tiesvedības izmaksas ietver tiesas nodevas, tiesāšanās izdevumus un puses izdevumus.

Būtiskākie noteikumi par izmaksām ir izklāstīti CPK 145., 529., 530., 532. un 533. pantā un Noteikumos par tiesvedības izmaksām.

Tiesas nodevas ir jāmaksā šādos gadījumos (Noteikumu par tiesvedības izmaksām 14. pants).

Lietas, kurās ir obligāti jāieceļ juridiskais pārstāvis:

  • pirmais un vienīgais tiesas nodevas maksājums jāveic brīdī, kad tiek veikta konkrētā procesuālā darbība;
  • ja ir jāveic otrs maksājums, tas ir jāizdara 10 dienu laikā pēc paziņojuma par pamattiesvedību.

Lietas, kurās nav obligāti jāieceļ juridiskais pārstāvis:

  • ja puse pati iesniedz dokumentu, tiesas nodeva par tiesvedības sākšanu ir jāsamaksā tikai pēc tam, kad saņemts paziņojums, kurā norādīts, ka maksājums jāveic 10 dienu laikā, kā arī sniegta informācija par sodu maksājuma neveikšanas gadījumā.

Tiesas nodevu kalkulators ir atrodams šeit:

Izmaksas par advokāta pakalpojumiem ir iekļautas puses izmaksās, un saskaņā ar CPK 533. pantu tās sedz zaudējusī puse.

Pusēm, kurām ir tiesības uz izmaksu kompensāciju, ir jānosūta tiesai un pusei, kam spriedums ir nelabvēlīgs, detalizēts un aprakstošs rēķins saskaņā ar Noteikumu par tiesvedības izmaksām 25. pantā izklāstītajiem nosacījumiem un termiņiem.

11 Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību?

Jā, jūs varat lūgt juridisko palīdzību, ja vien jūs atbilstat juridiskās palīdzības piešķiršanas nosacījumiem.

2004. gada 29. jūlija Likumā Nr. 34/2004, kas reglamentē tiesiskuma un taisnīguma pieejamību, ir noteiktas prasības, lai pieteiktos juridiskajai palīdzībai, un noteikta attiecīgā kārtība.

Tiesiskā atbalsta pieteikums jāiesniedz Portugāles Sociālā nodrošinājuma dienestā (Segurança Social).

Tiesiskā atbalsta pieteikuma veidlapa, piemērojamie tiesību akti un praktiski norādījumi atrodami šeit.

12 No kura brīža tiek uzskatīts, ka prasība ir celta? Vai iestādes sniedz kādu atbildi par to, vai mans prasījums ir vai nav pienācīgi izklāstīts?

Uzskata, ka prasība ir oficiāli celta brīdī, kad sākotnējais pieteikums ir uzskatāms par iesniegtu šādā kārtībā:

  • ja pieteikums iesniegts elektroniski – uzskata, ka tas iesniegts nosūtīšanas dienā;
  • ja pieteikums iesniegts tiesas kancelejā – uzskata, ka tas iesniegts iesniegšanas dienā;
  • ja pieteikums nosūtīts ierakstītā vēstulē – uzskata, ka tas iesniegts dienā, kad tas reģistrēts attiecīgajā pasta žurnālā;
  • ja pieteikums nosūtīts pa faksu – uzskata, ka tas iesniegts nosūtīšanas dienā.

(CPK 259. un 144. pants)

Tiesas kanceleja ir atbildīga par atbilstošo darbību veikšanu, lai uzaicinātu atbildētāju un informētu prasītāju par:

  • veiktajām darbībām un, ja netiek sūtītas pavēstes – šādas rīcības iemeslus;
  • atbildētāja aizstāvības argumentiem, ja tādi ir iesniegti.

(CPK 226. un 575. pants)

13 Vai es saņemšu precīzas ziņas par notikumu turpmāko attīstības gaitu (piemēram, laiku, kad man ir jāierodas tiesā)?

Jā. Pusēm ir tiesības iepazīties ar lietu un tās materiāliem. Tiesas kanceleja ir atbildīga par šīs informācijas sniegšanu (CPK 163. pants).

Pirmstiesas sēdē (vai ar paziņojumu) tiesnesis nosaka pamattiesvedībā veicamo darbību grafiku, sēžu skaitu un to iespējamo ilgumu, kā arī pēc apspriešanās ar iesaistītajiem juridiskajiem pārstāvjiem – attiecīgos datumus (CPK 591. un 593. pants).

Piemērojamie tiesību akti

 

Brīdinājums

Šajā faktu lapā izklāstītā informācija Kontaktpunktam un tiesām nav saistoša. Lūdzam skatīt arī spēkā esošos tiesību aktus un tajos vēlāk veiktos grozījumus.

Lapa atjaunināta: 10/08/2023

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.