Kā iesniegt lietu tiesā

Ungārija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Vai man noteikti ir jāvēršas tiesā vai arī pastāv citas alternatīvas?

Prasījumus par kavētiem maksājumiem var izpildīt arī ar maksājuma rīkojumu, bet dažus tiesību aktos noteiktus prasījumus var izpildīt vienīgi ar maksājuma rīkojumu. Ar šādām ārpustiesas procedūrām nodarbojas notāri. Sk. sadaļu Maksājuma rīkojuma procedūras.

Ungārijā ir pieejamas strīdu alternatīvas izšķiršanas procedūras. Sk. sadaļu Alternatīva strīdu izšķiršana.

2 Vai pastāv kāds laika ierobežojums, lai vērstos tiesā?

Termiņi, kad tiesā var iesniegt prasību, un termiņu veidi atšķiras atkarībā no izskatāmā jautājuma. Piemēram, īpašuma prasījumus var iesniegt tiesā bez laika ierobežojuma, un šajos gadījumos nav piemērojams arī noilgums. Savukārt prasības par ārpuslīgumiskiem zaudējumiem var iesniegt bez laika ierobežojuma, taču tām ir piemērojams vispārējais noilgums (5 gadi), ko tiesa ņem vērā, ja tiesvedību ierosina otra puse. Attiecībā uz citiem prasījumiem termiņš iesniegšanai tiesā ir noteikts tiesību aktos.

Tāpēc jautājumu par termiņiem būtu ieteicams noskaidrot, konsultējoties ar advokātu, juridisko konsultantu vai Pilsoņu konsultāciju biroju.

3 Vai man jāvēršas šīs dalībvalsts tiesā?

Jautājums par jurisdikciju, nosakot, kuras dalībvalsts tiesu kompetencē ir izskatīt dažādu veidu lietas ar pārrobežu dimensiju, ir sīki aprakstīts Eiropas Savienības tiesību aktos, atbilstošajās starptautiskajās konvencijās un Ungārijas starptautisko privāttiesību normās.

Atbilstošie ES tiesību akti, kas ir vispārēji piemērojami komerclietās un civillietās, ietver Regulu (ES) Nr. 1215/2012 un jauno Lugāno konvenciju (kas publicēta ar Lēmumu Nr. 2009/430/EK), Regulu (EK) Nr. 2201/2003 par laulības lietām un lietām par vecāku atbildību un Regulu (EK) Nr. 4/2009 par uzturēšanas saistību lietām.

Ja nav piemērojami ne ES tiesību akti, ne divpusējās vai daudzpusējās konvencijas, kurām Ungārija ir pievienojusies, jurisdikciju nosaka, pamatojoties uz 2017. gada Likumu XXVIII par starptautiskajām privāttiesībām.

4 Ja jā, tad kurā šīs dalībvalsts tiesā man jāvēršas, ja ņem vērā manu dzīvesvietu un otras puses dzīvesvietu, vai citus ar strīdu saistītus apstākļus?

Sk. sadaļu Lietu piekritība tiesām – Ungārija.

5 Kurā šīs dalībvalsts tiesā man būtu jāvēršas, ja ņem vērā lietas raksturu, kā arī iespējamo prasījuma mantisko apmēru?

Sk. sadaļu Lietu piekritība tiesām – Ungārija.

6 Vai es pats(-i) varu iesniegt prasības pieteikumu tiesā, vai arī ir nepieciešams starpnieks, piemēram, jurists?

Tiesvedībā personiski vai ar pārstāvja starpniecību var piedalīties jebkura persona, kurai

a) saskaņā ar civiltiesību normām ir pilna tiesībspēja un rīcībspēja,

b) kura ir daļēji rīcībnespējīgs pieaugušais, bet kuras tiesībspēja un rīcībspēja saskaņā ar civiltiesību normām nav ierobežota attiecībā uz lietas priekšmetu un procedūras aktiem, vai

c) kurai saskaņā ar civiltiesību normām ir tiesības pamatoti dot norādījumus par lietas priekšmetu.

Juridiskais pārstāvis piedalās tiesvedībā lietas dalībnieka vārdā, ja

a) lietas dalībniekam nav vajadzīgās tiesībspējas un rīcībspējas, lai piedalītos tiesvedībā,

b) ja juridiskais pārstāvis lietas dalībniekam ir iecelts, neskarot viņa(-s) tiesībspēju un rīcībspēju, izņemot gadījumus, kad lietas dalībnieks piedalās tiesvedībā personiski vai ar pārstāvja starpniecību, vai ja

c) lietas dalībnieks nav fiziska persona.

Saskaņā ar 2016. gada Civilprocesa kodeksa likumu CXXX (turpmāk “CPK”) juridiska pārstāvība tiesvedībā ir obligāta. Saskaņā ar CPK pamatnoteikums par obligātu juridisku pārstāvību neattiecas uz lietu izskatīšanu pirmajā instancē rajona tiesās un uz tiesvedību darba lietās, kas ir administratīvo un darba lietu tiesu kompetencē, – šādos gadījumos juridiska pārstāvība nav obligāta, ja tiesību aktos nav paredzēts citādi.

CPK ir skaidrots, kas var piedalīties kā juridiskais pārstāvis. Parasti pušu juridiskie pārstāvji ir advokāti un juridiskie biroji. Gadījumos, kad juridiska pārstāvība ir obligāta, persona, kas ir nokārtojusi advokatūras eksāmenu, savā lietā var rīkoties bez juridiskas pārstāvības, ja tiesību aktos nav paredzēts citādi.

Lietās, kurās nav obligāti jāiesaista juridiskais pārstāvis, prasības pieteikumu var iesniegt pilnvarots pārstāvis (piemēram, advokāts), ko iecēlusi puse, vai puses juridiskais pārstāvis. Noteikumi par to, kurš var un kurš nevar rīkoties kā pilnvarots pārstāvis, ir paredzēti CPK.

7 Tieši pie kā man jāvēršas, lai uzsāktu tiesas lietu: reģistrācijas birojā, pie tiesas darbinieka kancelejā, vai kādā citā iestādē?

Prasības pieteikums jāiesniedz tieši tiesā, kurai ir jurisdikcija un kompetence izskatīt konkrēto lietu. Saskaņā ar CPK puse, kas tiesvedībā rajona tiesā vai darba lietu gadījumā administratīvo un darba lietu tiesā neizmanto juridisko pārstāvi, var iesniegt pieteikumu mutiski noteiktajā darba laikā un, izmantojot atbilstošo veidlapu, reģistrēt to kompetentajā tiesā savā dzīvesvietā, juridiskajā adresē vai darbavietā vai tiesā, kurai lietā ir jurisdikcija.

8 Kādā valodā prasības pieteikumu var iesniegt? Vai to var darīt mutiski, vai arī tam jābūt rakstveidā? Vai prasības pieteikumu var nosūtīt pa faksu vai e-pastu?

Tiesvedības valoda ir ungāru valoda. Ja tiesiskajā regulējumā, saistošos Eiropas Savienības tiesību aktos vai starptautiskās konvencijās nav noteikts citādi, tiesai adresētie dokumenti jāiesniedz ungāru valodā un tiesas dokumenti un lēmumi tiek sagatavoti ungāru valodā. Ikvienai personai, kas piedalās tiesas procesā, ir tiesības izmantot savu dzimto valodu, kā arī savu reģionālo vai minoritātes valodu, ja to paredz starptautiskas konvencijas

Parakstot Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartu, Ungārija ir uzņēmusies pienākumu attiecībā uz horvātu, vācu, rumāņu, serbu, slovāku, slovēņu, romu un bojašu valodu atļaut šādas darbības:

  • personīgi piedaloties tiesas procesā, puse drīkst izmantot savu reģionālo vai minoritātes valodu, nemaksājot par to papildu maksu,
  • dokumentus un pierādījumus var iesniegt reģionālajā vai minoritātes valodā, vajadzības gadījumā izmantojot tulku un tulkotāju pakalpojumus.

Tiesa piešķir tulku, surdotulku vai tulkotāju, ja tas ir vajadzīgs, lai ievērotu personas tiesības lietot valodu vai citādi vajadzīgs saskaņā ar CPK noteikumiem par valodu lietojumu.

Pieteikums jāiesniedz rakstiski tiesā, kurā tiek iesniegta prasība. Ja obligāti jāizmanto vai tiek izvēlēta saziņa ar elektroniskiem līdzekļiem, pieteikums jāiesniedz elektroniski tiesību aktos noteiktā kārtībā. Ja saziņa notiek papīra formātā, pieteikums jāiesniedz, nosūtot pa pastu vai ierodoties personiski (administrācijas darba laikā vai citā darba laikā ievietojot pieteikumu iesniegumu kastītē pie tiesas ieejas), bet puse, kas tiesvedībā rajona tiesā vai darba lietu gadījumā administratīvo un darba lietu tiesā neizmanto juridisko pārstāvi, var iesniegt pieteikumu mutiski noteiktajā darba laikā un, izmantojot standarta veidlapu, reģistrēt to kompetentajā tiesā savā dzīvesvietā, juridiskajā adresē vai darbavietā vai tiesā, kurai lietā ir jurisdikcija.

Pieteikumus nevar iesniegt pa faksu.

Informāciju par elektroniskas iesniegšanas iespēju sk. sadaļā Automātiska apstrāde.

9 Lai celtu prasību, ir jāaizpilda kādas īpašas veidlapas? Ja nav, kā lai es izklāstu savu prasījumu? Vai ir kādi īpaši elementi, kas ir ietverami iesniedzamajos dokumentos?

Prasība jāiesniedz ar prasības pieteikumu, t. i., rakstisku iesniegumu, kurā aprakstīts prasījums. Prasības attiecībā uz pieteikumā iekļaujamo informāciju un dokumentiem, kas jāpievieno pieteikumam, ir sīki precizētas CPK.

Pusei, kas tiesvedībā rajona tiesā vai darba lietu gadījumā administratīvo un darba lietu tiesā neizmanto juridisko pārstāvi, pieteikums jāiesniedz, izmantojot šim nolūkam paredzēto veidlapu. Lietās, kurās prasītājs neizmanto juridisko pārstāvi, tas ļoti palīdz, jo veidlapā ir minēta pieteikumā obligāti iekļaujamā informācija un norādīti pielikumi, kas jāpievieno pieteikumam. Veidlapas ir pieejamas tiesu galvenajā tīmekļa vietnē (http://birosag.hu/nyomtatvany-urlapok/keresetlevel-nyomtatvanyok).

Ja saziņa notiek papīra formātā, pieteikums un tā pielikumi jāiesniedz atbilstoši tiesvedībā iesaistīto personu skaitam un jāpievieno viens papildu eksemplārs. Ja vairākām pusēm ir kopīgs pārstāvis (pilnvarota persona), tās kopīgi saņem vienu eksemplāru.

Informāciju par pieteikumu elektronisku iesniegšanu sk. sadaļā Automātiska apstrāde.

10 Vai man ir jāmaksā tiesas izdevumi? Ja, jā, – kad? Vai man jāapmaksā advokāts no prasības iesniegšanas brīža?

Civillietās ir obligāti jāmaksā tiesas nodevas. Katrā tiesvedībā maksājamo tiesas nodevu apmērs ir noteikts 1990. gada Likumā XCIII par nodevām. Pusei, kas ierosina tiesvedību, nodevas ir jāsamaksā līdz ar prasības pieteikuma iesniegšanu, ja lēmums par nodevu samaksu netiek pieņemts vēlāk. Tādā gadījumā nodevas maksā persona, kurai tās piespriež maksāt tiesa.

Tiesa, kurā ir ierosināta civillieta, noraida pieteikumu, neizdodot papildu informācijas pieprasījumu, ja prasītājs nav samaksājis procesuālos izdevumus apmērā, kas ir proporcionāls pieteikumā norādītajai prasījuma summai, vai tiesību aktos paredzētu vienotas likmes summu un nav iesniedzis pieteikumu par juridisko palīdzību vai atsaucies uz jebkādu juridisko palīdzību, kuras pamatā ir tiesību akti.

Pusei var piešķirt juridisko palīdzību, lai tiesas procesa laikā palīdzētu tai aizstāvēt savas tiesības.

Ja tiesību aktos nav noteikts citādi, pusei ir tiesības uz personīgu juridisko palīdzību (személyes költségmentesség) un personīgu atbrīvojumu no iepriekšējas izdevumu segšanas (személyes költségfeljegyzési jog) pēc pieprasījuma, kas pamatots ar tās ienākumiem un finansiālo stāvokli, bet personīgu atbrīvojumu no tiesas nodevu samaksas (személyes illetékmentesség) piešķir ex officio, pamatojoties uz personisku aspektu novērtējumu. Pusei piešķir ar konkrēto lietu saistītu juridisko palīdzību (tárgyi költségkedvezmény), pamatojoties uz lietā izskatāmā jautājuma būtību, bet nodevu samazinājumu (mérsékelt illeték) piešķir ex officio, ja lietas izskatīšanas laikā iestājas konkrēti notikumi.

Atbrīvojums no tiesas nodevu samaksas nozīmē, ka no šā pienākuma tiek atbrīvota persona, kurai būtu jāmaksā tiesas nodevas, vai atbrīvojums tiek piešķirts, ņemot vērā lietā izskatāmā jautājuma būtību. Atbrīvojums no tiesas nodevu samaksas nozīmē, ka persona tiek atbrīvota no nodevu iepriekšējas samaksas un no visu nesamaksāto nodevu samaksas, ja tiesību aktos nav paredzēts citādi. Atbrīvojums no tiesas nodevu samaksas neatbrīvo personu no izpildes procedūras laikā nesamaksāto nodevu samaksas. Likumā par nodevām ir norādīts, kuras juridiskās personas var saņemt personīgu atbrīvojumu no tiesas nodevu nomaksas. Pie tām pieder Ungārijas valsts, pašvaldības, budžeta iestādes un baznīcas.

Ja atbrīvojumu piešķir saistībā ar lietā izskatāmā jautājuma būtību, no tiesas nodevu samaksas tiek atbrīvotas abas puses neatkarīgi no to ienākumiem vai materiālā stāvokļa. Atbrīvojumu saistībā ar lietā izskatāmā jautājumu būtību piešķir, piemēram, ja tiek apstrīdēti lēmumi par juridisko palīdzību, ir iesniegtas pretprasības laulības šķiršanas lietās vai pieprasīti lēmumu labojumi, pielāgojumi vai papildinājumi.

Neatkarīgi no ienākumiem un materiālā stāvokļa pusēm piešķir atbrīvojumu no iepriekšējas nodevu samaksas saistībā ar lietā izskatāmā jautājuma būtību (tárgyi illetékfeljegyzési jog), piemēram, tiesvedībās, kas saistītas ar personu civiltiesisko aizsardzību, vai tādu prasījumu gadījumā, kas ierosināti par zaudējumiem, kuri radušies, īstenojot valsts varu. Ikviena persona, kam piešķirts atbrīvojums no iepriekšējas nodevu samaksas saistībā ar lietā izskatāmā jautājuma būtību, ir atbrīvota no iepriekšējas nodevu samaksas. Šajā gadījumā nodevas pēc procedūras beigām samaksā puse, kurai tiesa ir piespriedusi to darīt.

Persona ir atbrīvota no daļējas nodevu samaksas, ja tai ir piešķirts nodevu samazinājums. Nodevu samazinājums ir juridiskās palīdzības veids, kas pēc būtības atšķiras no citiem veidiem, jo to piešķir bez vajadzības iesniegt pieteikumu, ja procedūras laikā iestājas konkrēti notikumi, un tā pamatā nav lietas dalībnieka personiskie apstākļi vai lietā izskatāmā jautājuma būtība.

Iepriekšējas nodevu nemaksāšanas priekšrocība ir gan daļa no juridiskās palīdzības, gan atbrīvojums no iepriekšējas izdevumu segšanas. Juridisko palīdzību arī var piešķirt konkrētām personām vai saistībā ar lietā izskatāmā jautājuma būtību. To lietu veidi, kurās juridisko palīdzību var piešķirt saistībā ar lietā izskatāmā jautājuma būtību, un personīgas juridiskās palīdzības piešķiršanas kritēriji ir noteikti tiesību aktos. Piemērs gadījumam, kad var piešķirt atbrīvojumu no izmaksu segšanas saistībā ar lietā izskatāmā jautājuma būtību, ir aizbildnības process.

Atbrīvojumu no iepriekšējas izmaksu segšanas arī var piešķirt personām vai saistībā ar lietā izskatāmā jautājuma būtību. Pusēm piešķir ar konkrēto lietu saistītu atbrīvojumu no iepriekšējas izmaksu segšanas, piemēram, bērna izcelšanās noteikšanas vai aizgādības lietās.

Saskaņā ar Advokatūras likumu advokāta iecelšana notiek pēc brīvas vienošanās par advokāta darbībām klienta pārstāvībai, ja Advokatūras likumā vai Civilkodeksā nav noteikts citādi, tāpēc puses var brīvi vienoties par advokāta honorāru Advokatūras likumā noteiktajās robežās. Juridiskā palīdzība ietver atbrīvojumu no advokāta honorāra samaksas vai iepriekšējas samaksas. Pārstāvību ar advokātu apstiprina juridiskās palīdzības dienests.

11 Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību?

Pusei var piešķirt personīgu juridisko palīdzību vai ar konkrēto lietu saistītu juridisko palīdzību, lai tiesas procesa laikā palīdzētu tai aizstāvēt savas tiesības. Fiziskai personai ir tiesības uz personīgu juridisko palīdzību pēc pieprasījuma, kas pamatots ar tās ienākumiem un materiālo stāvokli, un ar konkrēto lietu saistītu juridisko palīdzību, kuru piešķir ex officio, pamatojoties uz lietā izskatāmā jautājuma būtību. Juridiskās palīdzības piešķiršana nozīmē, ka persona ir atbrīvota no iepriekšējas tiesas nodevu samaksas, no tiesāšanās izdevumu iepriekšējas samaksas un no visu nesamaksāto nodevu samaksas, ja tiesību aktos nav noteikts citādi, kā arī no visu valstij radušos izdevumu segšanas un no pienākuma veikt iemaksu par tiesāšanās izdevumiem.

Kritēriji, kas attiecas uz personas ienākumu un materiālā stāvokļa atbilstību personīgas juridiskās palīdzības piešķiršanai, kā arī gadījumi, kad juridisko palīdzību var piešķirt saistībā ar lietā izskatāmā jautājuma būtību, ir paredzēti tiesību aktos.

Eiropas Savienības pilsoņiem un trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā, personīgu juridisko palīdzību un personīgu atbrīvojumu no iepriekšējas izmaksu segšanas var piešķirt ar tiem pašiem nosacījumiem, kas piemērojami Ungārijas pilsoņiem, savukārt citiem ārzemniekiem iepriekš minētās priekšrocības var piešķirt, pamatojoties uz starptautiskiem līgumiem.

Juridiskā palīdzība ietver ar ierašanos uz tiesas sēdi saistīto ceļa izdevumu kompensēšanu Eiropas Savienības pilsoņiem un trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi uzturas dalībvalsts teritorijā, ja personai ir tiesību aktos noteikts pienākums ierasties uz tiesas sēdi.

Ja saskaņā ar kādas ārvalsts tiesību aktiem Ungārijas valstspiederīgajiem ārvalsts tiesā tiek nodrošinātas lielākas priekšrocības nekā ar konkrēto lietu saistīts atbrīvojums no tiesāšanās izdevumu iepriekšējas samaksas, šie labvēlīgākie noteikumi tiesvedības laikā ir jāpiemēro arī ārvalstniekiem, kas ir iesaistīti tiesvedībā Ungārijas tiesā.

Sk. arī sadaļu Juridiskā palīdzība.

12 No kura brīža tiek uzskatīts, ka prasība ir celta? Vai iestādes sniedz kādu atbildi par to, vai mans prasījums ir vai nav pienācīgi izklāstīts?

Parasti uzskata, ka prasība ir oficiāli iesniegta dienā, kad pieteikums ir saņemts tiesā un reģistrēts tiesas kancelejā. Ja saziņa notiek elektroniski, parasti jāuzskata, ka pieteikums ir reģistrēts, kad IT sistēma nosūta apstiprinājumu par saņemšanu.

Jautājums par to, kad uzskatāms, ka prasības pieteikums ir oficiāli iesniegts, ir sevišķi svarīgs lietās, kurās ir noteikti termiņi prasības iesniegšanai. Šie termiņi atšķiras gan ilguma, gan to nosacījumu ziņā, kas jāievēro, lai varētu uzskatīt, ka pieteikumi ir iesniegti laicīgi.

CPK attiecībā uz procesuālajiem termiņiem paredz, ka termiņa kavējuma sekas nav attiecināmas uz gadījumiem, kad dokumenti tiesai ir nosūtīti ierakstītā vēstulē vēlākais iesniegšanas termiņa pēdējā dienā. Ja saziņa tiesvedības laikā notiek elektroniski, termiņa (ko izsaka dienās, darba dienās, mēnešos vai gados) kavējuma sekas nav attiecināmas uz gadījumiem, kad dokumenti tiesai ir nosūtīti elektroniski saskaņā ar IT prasībām vēlākais iesniegšanas termiņa pēdējā dienā. Taču, ja tiesību aktos nav noteikts citādi, šis noteikums neattiecas uz likumā paredzēto prasības pieteikumu iesniegšanas termiņu aprēķinu. Uzskata, ka pieteikumi ir iesniegti laicīgi, ja tie ir saņemti tiesā ne vēlāk kā pieteikumu iesniegšanai noteiktā termiņa pēdējā dienā.

Pēc termiņa beigām iesniegtos pieteikumus tiesa noraida. Tiesa rīkojumu par prasības pieteikuma noraidīšanu izsniedz prasītājam un paziņo atbildētājam par veikto pasākumu. Prasītājs par rīkojumu var iesniegt īpašu pārsūdzību.

Tāpēc ir ieteicams konsultēties ar juridisko konsultantu, advokātu vai Pilsoņu konsultāciju biroju, lai noskaidrotu, kad tiek uzskatīts, ka pieteikums ir oficiāli iesniegts laicīgi.

Ja pusei, kas tiesvedībā rajona tiesā vai darba lietu gadījumā administratīvo un darba lietu tiesā neizmanto juridisko pārstāvi, ir iespēja noteiktajā darba laikā iesniegt pieteikumu mutiski kompetentajā tiesā savā dzīvesvietā, juridiskajā adresē vai darbavietā vai tiesā, kurai lietā ir jurisdikcija, tiesas pārstāvis šai pusei sniedz vajadzīgo palīdzību un lūdz nekavējoties novērst visas nepilnības. Pretējā gadījumā tiesa neinformē puses par faktu, ka tiesvedība ir sākta. Tiklīdz pieteikums ir saņemts, tiesa pārbauda, vai tajā ir iekļauta visa tiesību aktos noteiktā informācija.

Ja prasības pieteikums ir piemērots lietas ierosināšanai, tiesa izsniedz pieteikumu atbildētājam un vienlaikus aicina viņu iesniegt pretprasību četrdesmit piecu dienu laikā no prasības pieteikuma saņemšanas. Atbildētājs vēršas tiesā, iesniedzot pretprasību.

Pēc tam, kad ir iesniegta rakstiska pretprasība pret prasības pieteikumu, tiesa lemj par lietas ierosināšanu CPK noteiktajā kārtībā, ņemot vērā lietas apstākļus, un tad izbeidz lietas ierosināšanas posmu un nosaka dienu lietas izskatīšanai pēc būtības.

Informāciju par pieteikuma elektroniskas iesniegšanas iespēju un saņemšanas apstiprinājumu sk. arī sadaļā Automātiska apstrāde.

13 Vai es saņemšu precīzas ziņas par notikumu turpmāko attīstības gaitu (piemēram, laiku, kad man ir jāierodas tiesā)?

Pēc pieteikuma saņemšanas tiesa rīkojas, kā aprakstīts 12. iedaļā. Atkarībā no lietas apstākļiem lietas dalībnieks var saņemt papildu informāciju no papildu rakstveida dokumentiem, ja tiesa tos ir pieprasījusi, vai lietas iztiesāšanas sagatavošanas tiesas sēdē un tiesas sēdē, kurā lietu izskata pēc būtības, pamatojoties uz tiesvedības īpašajām iezīmēm.

Lapa atjaunināta: 15/01/2024

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.