Tiesas izdevumi Eiropas maksājuma procedūrā

Austrija

Saturu nodrošina
Austrija

Tiesiskais regulējums par atlīdzību juridisko profesiju pārstāvjiem

Advokāti

Vispārīgais princips atbilstoši Austrijas Advokātu kodeksam (Rechtsanwaltsordnung) ir tāds, ka advokāts un klients brīvi vienojas, kādu atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem advokāts saņems.

Atlīdzības apmēru var aprēķināt, balstoties uz stundas likmi, vai noteikt kā fiksētu summu. Ja atlīdzība ir fiksēta summa, tā paliek nemainīga neatkarīgi no konkrētajiem sniegtajiem pakalpojumiem vai patērētā laika. Ja par atlīdzību nav konkrētas vienošanās, tiek pieņemts, ka klients un advokāts ir vienojušies par pienācīgu honorāru atbilstoši atlīdzības posteņiem, kas noteikti Likumā par juridisko pakalpojumu maksu posteņiem (Rechtsanwaltstarifsgesetz) vai advokātu atlīdzības vispārējos kritērijos (Allgemeinen Honorar-Kriterien für Rechtsanwälte).

Austrijas Civilprocesa kodeksā (Zivilprozessordnung — ZPO) un Likumā par juridisko pakalpojumu maksu posteņiem ir paredzēts, ka civillietās tiesa nosaka, kādu daļu izdevumu zaudētāja puse atlīdzina uzvarētājai pusei. Izdevumus aprēķina, pamatojoties uz strīda summu un sniegto pakalpojumu ilgumu un veidu.

Krimināllietās principā advokāta atlīdzību sedz persona, kas nolīgusi advokātu savu interešu pārstāvībai (apsūdzētais, privātās apsūdzības uzturētājs vai puse, kas lūdz krimināllietai pievienot civilprasību). Šāds princips ir spēkā arī gadījumos, kad aizstāvības advokātu norīko tiesa, izņemot gadījumus, kad ir izpildīti nosacījumi juridiskās palīdzības piešķiršanai. Izdevumi parasti atšķiras atkarībā no tiesas tipa un sastāva (piemēram, rajona tiesa, apgabaltiesa ar vienu tiesnesi, tiesa ar tiesas piesēdētājiem vai zvērināto tiesa).

Tiesu izpildītāji

Atlīdzība, ko par savu darbu saņem tiesu izpildītāji (Gerichtsvollzieher), ir noteikta Likumā par izpildes maksām (Vollzugsgebührengesetz). Konkrēti — likumā ir noteikta izpildes maksa, ko maksā kreditors, kurš iesniedz izpildes pieteikumu, papildus fiksētas summas nodevai, kas paredzēta Likumā par tiesas nodevām (Gerichtsgebührengesetz — GGG).

Izpildes maksa (Likuma par izpildes maksām 2. pants) ir daļa no izdevumiem izpildes lietvedībā. Lemjot par tiesāšanās izdevumiem, tiesa pēc kreditora pieprasījuma var uzlikt parādniekam pienākumu atlīdzināt izpildes maksu.

Tiesu izpildītājam pienākas arī atlīdzība par maksājumu pieņemšanu. To var ieturēt no piedzenamās summas (Likuma par izpildes maksām 11. pants).

Fiksētās maksas

Fiksētās maksas civillietās

Fiksētās maksas civillietas pusēm

Kā tiesas nodeva par tiesu pakalpojumu izmantošanu ir jāmaksā vai nu fiksēta summa, vai novērtējumā noteikta proporcionāla summa. Nodevas apmērs ir atkarīgs no lietas veida un strīda summas (kas atbilst prasījuma monetārajai vērtībai), kā arī no iesaistīto pušu skaita. Ja iesaistītas vairāk nekā divas puses, var piemērot papildu nodevu (10–50%) par daudzpušu procesu, kā paredzēts Likuma par tiesas nodevām 19.a pantā.

Civilās tiesvedības stadija, kad jāmaksā fiksētās maksas

Civilā tiesvedībā pirmajā instancē fiksētas summas nodeva jāmaksā, iesniedzot pieteikumu. Šī nodeva jāmaksā tikai vienu reizi neatkarīgi no tiesvedības progresa konkrētajā brīdī un neatkarīgi no tā, vai prasībā ietverts vairāk nekā viens prasījums un vai tā vērsta pret vairākām personām; nodeva attiecas uz visu tiesas procesu pirmajā instancē. Ja prasījums tiesvedības gaitā tiek paplašināts, iespējamas papildu nodevas. Tās jāmaksā, iesniedzot attiecīgos rakstiskos pieprasījumus. Ja prasījumu paplašina mutiskās izskatīšanas laikā, nodevas jāsamaksā, tiklīdz paplašināšana dokumentēta protokolā. Otrajā vai trešajā instancē nodeva jāmaksā, iesniedzot pārsūdzību (Likuma par tiesas nodevām 2. panta 1. punkts). Izņēmuma kārtā bezstrīdus procesā dažreiz prasības nodevas vietā ir jāmaksā lēmuma nodeva.

Fiksētās maksas krimināllietās

Fiksētās maksas krimināllietas pusēm

Tikai izvirzot privātu apsūdzību, ir jāmaksā nodeva saskaņā 13. posteni Likumā par tiesas nodevām.

Krimināltiesvedības stadija, kad jāmaksā fiksētās maksas

Fiksētās maksas jāmaksā tiesvedības sākumā un iesniedzot pārsūdzību.

Fiksētās maksas Konstitucionālās tiesas lietās

Fiksētās maksas Konstitucionālās tiesas lietas pusēm

Likuma par Konstitucionālo tiesu (Verfassungsgerichtshofgesetz — VfGG) 17.a panta 1. punktā ir noteikts, ka nodevas apmērs ir 220 EUR.

Konstitucionālās tiesas tiesvedības stadija, kad jāmaksā fiksētās maksas

Fiksētās maksas jāmaksā tiesvedības sākumā.

Juridisko pārstāvju iepriekš sniegta informācija

Pušu tiesības un pienākumi

Vispārīgi — advokātam ir pienākums informēt savu klientu par to, kā tiks aprēķinātas maksas un kādi papildu izdevumi klientam varētu rasties. Vadlīniju par darbību advokāta profesijā un advokāta pienākumu uzraudzību (Richtlinien für die Ausübung des Rechtsanwaltsberufs und für die Überwachung der Pflichten des Rechtsanwalts — RL-BA) 50. punkta 2. apakšpunktā ir ieteikts, ka, uzņemoties jaunu lietu, advokātam ir jāinformē klients par to, uz kāda pamata tiks aprēķināta atlīdzība, kā arī par advokāta tiesībām saņemt starpmaksājumus. Ja klients un advokāts nav vienojušies par fiksētu atlīdzības summu, klients ir tiesīgs ar saprātīgu laika atstarpi prasīt starpposma rēķinu vai starpposma pārskatu par jau sniegtajiem pakalpojumiem, vai — ja ir paredzēta atlīdzība, ko aprēķina pēc stundas likmes, — par līdz šim patērēto laiku. Tāpat, pirms tiek nolīgts advokāts, būtu jāvienojas par starpmaksājumu veikšanas sākumu un regularitāti.

Juridiskais pamats izdevumu noteikšanai

Kur atrodama informācija par juridisko pakalpojumu maksu Austrijā?

Tiesību aktu noteikumus par izdevumu atlīdzināšanu strīdus civilprocesā (tostarp komerclietās) var atrast Civilprocesa kodeksa 40.–55. pantā. Bezstrīdus procesā (piemēram, saistībā ar ģimenes lietām, īpaši laulības šķiršanu uz abpusējas vienošanās pamata, vai strīdiem par aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļu prasījumiem) piemēro citus noteikumus par izdevumu atlīdzināšanu. Vispārīgie noteikumi ir izklāstīti Likuma par bezstrīdus procesu (Außerstreitgesetz — AußStrG) 78. pantā. Izņēmumi no šiem vispārīgajiem noteikumiem cita starpā ir paredzēti tiesvedībā par aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem nepilngadīgiem bērniem. Kriminālprocesa izdevumus reglamentē Austrijas Kriminālprocesa kodeksa (Strafprozessordnung — StPO) 380.–395. pants. Tiesas nodevas (fiksētas summas nodevas) ir noteiktas Likumā par tiesas nodevām.

Pārskats par atlīdzību, kādu advokāti var prasīt, ir sniegts tiešsaistē pieejamā brošūrā, kas publicēta Austrijas Advokātu asociācijas (Österreichischer Rechtsanwaltskammertag) tīmekļa vietnē. Vispārīga informācija ir pieejama arī dienesta HELP, kas sniedz palīdzību Austrijā dzīvojošiem ārvalstu pilsoņiem (Amtshelfer für Österreich), tīmekļa vietnē šādā sadaļā: Leben in Österreich > Zivilrecht > Zivilverfahren [Dzīve Austrijā > Civiltiesības > Civilprocess].

Vispārīga informācija par tiesas nodevām ir pieejama šajā vietnē: dienests HELP Austrijā dzīvojošiem ārvalstu pilsoņiem. Tiesību aktu teksti (piemēram, Likums par tiesas nodevām un noteikumi par atlīdzības posteņiem) ir bez maksas pieejami Austrijas Republikas Juridiskās informācijas sistēmā (Rechtsinformationssystem des Bundes), kam var piekļūt Federālā kanclera biroja (Bundeskanzleramt) mājaslapā.

Kādās valodās ir pieejama informācija par izdevumu noteikšanu Austrijā?

Vācu valodā.

Kur atrodama informācija par mediāciju?

Austrijas Tieslietu ministrija uztur mediatoru sarakstu, kas ir publiski pieejams tīmekļa vietnē par mediāciju.

Attiecībā uz atjaunojošo justīciju kriminālprocesā tīmekļa vietnē NEUSTART ir pieejama informācija (arī angļu valodā) par mediāciju starp apsūdzēto un cietušo.

Kur atrodama papildu informācija par izdevumiem?

Informācija tiešsaistē par procesuālajām maksām

Vispārīga informācija par Austrijas tiesību sistēmu, juridiskajiem izdevumiem un Federālo Tieslietu ministriju atrodama Austrijas tieslietu vietnē, kā arī Dienesta HELP tīmekļa vietnē Austrijā dzīvojošiem ārvalstu pilsoņiem, kur informācija izklāstīta viegli uztveramā veidā.

Austrijas Republikas Juridiskās informācijas sistēmā ir pieejami šādi tiesību akti:

  • Likums par tiesas nodevām (Gerichtsgebührengesetz — GGG),
  • Likums par tiesībām iekasēt nodevas (Gebührenanspruchsgesetz — GebAG),
  • Advokātu kodekss (Rechtsanwaltsordnung — RAO),
  • Likums par juridisko pakalpojumu maksu posteņiem (Rechtsanwaltstarifgesetz — RATG).

Dokuments “Advokātu atlīdzības vispārējie kritēriji” (Allgemeine Honorar-Kriterien für Rechtsanwälte — AHK) ir pieejams Austrijas Advokātu asociācijas portālā.

Kur atrodama informācija par dažādu procedūru vidējo ilgumu?

Lai iegūtu šāda veida informāciju, jāsazinās tieši ar Austrijas Tieslietu ministriju.

Kur atrodama informācija par noteiktas procedūras kopējo izdevumu vidējo apmēru?

Tiesas nodevas katram procedūras veidam ir noteiktas iepriekš (Likumā par tiesas nodevām). Tās var mainīties, ja pieaug vai samazinās strīda summa. Civillietās tiesa nosaka, kādas nodevas un izdevumus (advokāta atlīdzību, ekspertu honorārus, tulkošanas izmaksas u. tml.) zaudētāja puse atlīdzina uzvarētājai pusei. Tiesas rīkojuma pamatā ir Likums par juridisko pakalpojumu maksu posteņiem (attiecībā uz atlīdzību advokātiem) un Likums par tiesībām iekasēt nodevas (attiecībā uz atlīdzību ekspertiem un tulkiem/tulkotājiem). Izdevumus nosaka, galvenokārt pamatojoties uz izmaksām, kas radušās, un uz patērēto laiku. Tādēļ nav iespējams iepriekš noteikt konkrētu summu. Par atlīdzību, kas klientam jāmaksā par advokāta pakalpojumiem, klients un advokāts var principā brīvi vienoties.

Pievienotās vērtības nodoklis

Kur atrodama informācija par PVN? Kādas ir piemērojamās likmes?

Advokāta pakalpojumiem piemēro pievienotās vērtības nodokli. Austrijā PVN likme ir 20 %. Tāpat kā citi izdevumi arī šis nodoklis advokātam ir jāsamaksā atsevišķi, kā tas ir noteikts Likuma par juridisko pakalpojumu maksu posteņiem 16. pantā un advokātu atlīdzības vispārējo kritēriju 17. punktā. Likumā par juridisko pakalpojumu maksu posteņiem un advokātu atlīdzības vispārējos kritērijos noteiktais atlīdzības apmērs neietver pievienotās vērtības nodokli.

Juridiskā palīdzība

Piemērojamais ienākumu slieksnis civillietās

Tiesības uz juridisko palīdzību (Verfahrenshilfenav atkarīgas no noteikta ienākumu sliekšņa. Juridisko palīdzību civillietās (un komerclietās) reglamentē Austrijas Civilprocesa kodekss. Civilprocesa kodeksa noteikumus pēc analoģijas piemēro arī bezstrīdus procesā. Par juridiskās palīdzības piešķiršanu lemj pirmās instances tiesa.

Juridisko palīdzību personai piešķir tikai tad, ja tās ienākumi, finansiālie apstākļi un uzturlīdzekļu saistības ir tādas, ka persona nespēj segt tiesvedības izdevumus tā, ka neciestu tās dienišķai iztikai nepieciešamo līdzekļu apjoms. Juridisko palīdzību nepiešķir, ja plānotā prasības uzturēšana vai aizstāvība šķiet acīmredzami nepamatota vai bez jebkādām izredzēm uz panākumiem. Tiesa lemj, kurš no turpmāk minētajiem palīdzības veidiem ir piešķirams katrā konkrētā gadījumā.

Austrijā var saņemt šādu veidu juridisko palīdzību:

  1. pagaidu atbrīvojums no tiesas nodevu samaksas, liecinieku, ekspertu un tulku vai tulkotāju atlīdzības samaksas, nepieciešamo publisko paziņojumu izmaksu segšanas, pilnvarotā atlīdzības samaksas un tādu tiešo izdevumu segšanas, kas radušies tiesas ieceltam pārstāvim vai advokātam;
  2. pārstāvniecība, ko nodrošina advokāts.

Personām, kas saņem juridisko palīdzību, trīs gadu laikā pēc procesa beigām var pieprasīt pilnībā vai daļēji atmaksāt attiecīgo summu, ja personas finansiālā situācija ir mainījusies un persona spēj veikt attiecīgos maksājumus, neskarot tās iztikai nepieciešamo līdzekļu apjomu.

Piemērojamais ienākumu slieksnis apsūdzētajam un cietušajam kriminālprocesā

Nav noteikts konkrēts finansiāls slieksnis, uz kura pamata konstatēt apsūdzētā, noziegumā cietušā vai civilprasītāja tiesības uz juridisko palīdzību. Orientējoši kritēriji ir iztikas līdzekļi virs iztikas minimuma, bet zem pienācīga iztikas līmeņa. Iztikas minimums tiek regulāri pārskatīts, un tā pašreizējais līmenis tiek publicēts Austrijas tieslietu vietnē.

Nosacījumi, kas attiecas uz juridiskās palīdzības piešķiršanu cietušajam

Ja saskaņā ar Austrijas Kriminālprocesa kodeksa (Strafprozessordnung — StPO) 66. panta 2. punktu tiesības uz juridisko palīdzību (Prozessbegleitung) nepastāv, civilprasītājs var saņemt juridisko palīdzību, ja:

  • civilprasītājs nevar samaksāt par advokāta pārstāvību tā, ka neciestu viņa dienišķajai iztikai nepieciešamo līdzekļu apmērs (sk. iepriekš minēto par nepieciešamajiem iztikas līdzekļiem), un
  • advokāta pārstāvība ir nepieciešama tiesvedības interesēs, jo īpaši pienācīgas prasījumu apmierināšanas interesēs, un ļauj izvairīties no turpmākām civillietām.

Nosacījumi, kas attiecas uz juridiskās palīdzības piešķiršanu apsūdzētajam

Juridiskajai palīdzībai neatkarīgi no finansiālo nosacījumu izpildes ir jābūt tiesvedības interesēs un jo īpaši pienācīgas aizstāvības nodrošināšanas interesēs.

Aizstāvības advokāta norīkošana jebkurā gadījumā tiek uzskatīta par atbilstošu tiesvedības interesēm, ja:

  • saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 61. panta 1. punktu aizstāvība ir obligāta (notwendige Verteidigung) (sk. turpmāk),
  • apsūdzētais ir neredzīga, nedzirdīga, kurlmēma persona vai viņa spējas ir citādi ierobežotas, vai viņam ir nepietiekamas tās valodas zināšanas, kurā notiek tiesas process,
  • tā ir pārsūdzības procedūra,
  • lietā ir sarežģīti faktiskie un juridiskie apstākļi.

Lietās, kurās aizstāvība ir obligāta, apsūdzēto obligātā kārtā pārstāv aizstāvības advokāts. Saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 61. panta 1. punktā sniegto izsmeļošo sarakstu aizstāvība ir obligāta šādos likumā noteiktos gadījumos:

  1. ja ir piemērots pirmstiesas apcietinājums — visu laiku, kamēr apsūdzētais atrodas apcietinājumā;
  2. visā tiesvedības laikā, ja process ir par ievietošanu iestādē likumpārkāpējiem ar garīga rakstura traucējumiem;
  3. lietas izskatīšanas laikā, ja process ir par ievietošanu iestādē likumpārkāpējiem, kam ir atkarības un nepieciešama rehabilitācija, vai iestādē bīstamiem recidīvistiem;
  4. lietas izskatīšanas laikā apgabaltiesā, ja lietas iztiesāšanā piedalās piesēdētāji vai zvērinātie;
  5. lietas izskatīšanas laikā apgabaltiesā, ja lietu izskata tiesnesis vienpersoniski un ja par nodarījumu var piespriest brīvības atņemšanas sodu uz laiku, kas pārsniedz trīs gadus, izņemot gadījumus, kad nodarījums ir zādzība ar ielaušanos, kura minēta Austrijas Krimināllikuma (Strafgesetzbuch — StGB) 129. panta 1.–3. punktā, vai noziedzīgi iegūtas mantas iegādāšanās, kas minēta Krimināllikuma 164. panta 4. punktā;
  6. uz sacīkstes principu balstītā nopratināšanas procesā (165. pants), ja tas ir daļa no obligātas aizstāvības tiesvedībā saskaņā ar 3.–5. punktu un tiek pārsūdzēts spriedums, ko pieņēmusi tiesa ar tiesas piesēdētājiem vai zvērinātajiem;
  7. iesniedzot pieteikumu par lietas atkārtotu iztiesāšanu un šāda pieteikuma publiskā izskatīšanā.

Bezmaksas tiesvedība

Lai kriminālprocesā aizsargātu cietušā tiesības, personas, kas cietušas no vardarbības, bīstamiem draudiem vai dzimumnoziegumiem, kā arī to personu laulātie, dzīvesbiedri, radinieki taisnā līnijā, brāļi vai māsas, kuru nāve varētu būt iestājusies noziedzīgā nodarījuma rezultātā, vai citi radinieki, kas bijuši noziedzīgā nodarījuma liecinieki, var pēc pieteikuma saņemt bezmaksas psihosociālo vai juridisko palīdzību. Dzimumnoziegumos cietušie, kas nav sasnieguši 14 gadu vecumu, jebkurā gadījumā ir tiesīgi saņemt bezmaksas palīdzību, neiesniedzot pieteikumu. Psihosociālā palīdzība ietver cietušā sagatavošanu tiesvedībai un ar to saistītajai emocionālajai slodzei. Psihosociālo un juridisko palīdzību nodrošina cietušo atbalsta organizācijas, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 66. panta 2. punktu nolīgusi Federālā Tieslietu ministrija.

Bezstrīdus procesā nav jāmaksā nodevas lietās par mantas aizgādņa (Sachwalter) iecelšanu vai lietās par aizgādības vai saskarsmes tiesībām. Arī lietās, kas izriet no Likuma par ievietošanu psihiatriskā ārstniecības iestādē (Unterbringungsgesetz) vai Likuma par aprūpi iestādē (Heimaufenthaltsgesetz), netiek iekasētas nekādas nodevas. Personas ar nelieliem ienākumiem un mazturīgas personas gadījumā juridisko palīdzību var piešķirt kā pagaidu atbrīvojumu no nodevām, kas jāmaksā. Piešķirtā atbrīvojuma līmenis ir atkarīgs no pieteikuma, un par to lemj tiesa.

Kad zaudētājai pusei jāsedz uzvarētājas puses izdevumi?

Strīdus process

Izdevumus civillietās (arī komerclietās) reglamentē Austrijas Civilprocesa kodekss. Tas paredz, ka parasti katrai pusei sākotnēji pašai ir jāsedz izdevumi, kas saistīti ar tās dalību procesā. Kopīgos izdevumus puses sākotnēji sadala vienlīdzīgi. Tiesa, pieņemot nolēmumu lietā, izdod arī rīkojumu par izdevumiem. Tiek ievērots princips, ka uzvarētājai pusei izdevumi tiek atlīdzināti. Puse, kura zaudē visos strīdus punktos, atlīdzina otrai pusei visas nodevas un izdevumus, kas bijuši nepieciešami pienācīgai prasības uzturēšanai vai aizstāvībai lietā. Ja puse uzvar tikai attiecībā uz kādu prasības daļu un kādā daļā zaudē, abas puses veic izdevumu ieskaitu vai sadala tos proporcionāli.

Atsevišķos gadījumos var atteikties no principa, ka tiek atlīdzināti uzvarētājas puses izdevumi. Tas ir pamatoti šādos gadījumos:

  • ja zaudēts salīdzinoši maznozīmīgā prasības daļā un prasības noraidītā daļa nav radījusi īpašus izdevumus,
  • ja prasības summu nosaka eksperti vai tiesa pēc saviem ieskatiem, kā arī izdevumu savstarpēja ieskaita gadījumā,
  • ja atbildētāja uzvedība nav radījusi iemeslu prasības celšanai un atbildētājs ir atzinis prasību pie pirmās iespējas,
  • ja viena no pusēm ir vainīga pie tā, ka tiesvedību atceļ vai pasludina par spēkā neesošu, tai var uzlikt par pienākumu segt visus izdevumus.

Bezstrīdus process

Ģimenes tiesību lietas (par uzturlīdzekļiem, saskarsmes tiesībām, aizgādību un laulības šķiršanu uz abpusējas vienošanās pamata) tiek izskatītas bezstrīdus kārtībā. Vispārīgi noteikumi par bezstrīdus procesa izdevumiem ir izklāstīti Likuma par bezstrīdus procesu 78. pantā. Tomēr daudzās lietās piemēro izņēmumus no šiem noteikumiem. Parasti arī šajos gadījumos piemēro principu, ka tiek atlīdzināti uzvarētājas puses izdevumi, tomēr taisnīguma interesēs atlīdzināšanu var noteikt citādi.  Ja izdevumu atlīdzināšana netiek prasīta, tiešie izdevumi (piemēram, ekspertu atlīdzība) jāmaksā proporcionāli dalībai lietā. Ja proporcionālo dalību lietā nevar noteikt, izdevumi jāsedz vienlīdzīgās daļās.

Sīkāka informācija par dažādiem tiesvedības veidiem (uzturlīdzekļu, saskarsmes tiesību, aizgādības tiesvedība un laulības šķiršana).

  1. Laulības šķiršanas procesā jānodala laulības šķiršana strīdus kārtībā un laulības šķiršanu uz abpusējas vienošanās pamata.

Ja laulība tiek šķirta strīdus kārtībā, piemēro īpašus Austrijas Civilprocesa kodeksa noteikumus. Ja nevienu pusi nevar uzskatīt par vainīgu laulības izjukšanā, var veikt izdevumu savstarpēju ieskaitu. Ja laulības šķiršanas iemesls ir tas, ka laulāto kopdzīve ir izirusi, un spriedumā ir konstatēts, kurš no laulātajiem ir vainīgs laulības iziršanā, vainīgajai pusei ir jāsedz otras puses izdevumi.

Ja laulība tiek šķirta uz abpusējas vienošanās pamata, piemēro bezstrīdus procesa noteikumus. Šādā gadījumā laulātie tiesai iesniedz divus identiskus pieteikumus. Tā kā process ir bezstrīdus, rīkojums par izdevumu atlīdzināšanu netiek pieņemts. Tiešos izdevumus abas puses sedz vienlīdzīgi.

  1. Aizgādības un saskarsmes tiesību lietas arī izskata bezstrīdus kārtībā. Pamatojoties uz izņēmuma noteikumu (Likuma par bezstrīdus procesu 107. panta 5. punktu), izdevumu atlīdzināšana šāda veida procesā nav paredzēta.
  2. Vēl viens izņēmuma noteikums (Likuma par bezstrīdus procesu 101. panta 2. punkts) paredz, ka lietās, kurās tiek prasīti uzturlīdzekļi nepilngadīgiem bērniem, izdevumu atlīdzināšana nenotiek.

Kriminālprocess

Kriminālprocesā katra persona, kuru pārstāv aizstāvības advokāts vai cits pārstāvis, pati sedz ar to saistītos izdevumus arī tad, ja advokātu norīkojusi tiesa (Kriminālprocesa kodeksa 393. panta 1. punkts).

Spriedumā, ar ko apsūdzēto atzīst par vainīgu, viņam arī uzdod segt kriminālprocesa izdevumus (Kriminālprocesa kodeksa 389. panta 1. punkts). Saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 381. panta 1. punktu kriminālprocesā var rasties šādi izdevumi:

  1. fiksētas summas maksājums kā daļa no turpmāk sīkāk nenorādītiem kriminālprocesa izdevumiem, tostarp izmeklēšanas un prokurora rīkojumu izpildes izdevumiem vai izmaksām par tiesas uzdotām oficiālām darbībām; saskaņā ar 381. panta 3. punktu šie izdevumi nepārsniedz šādus limitus: tiesvedībā apgabaltiesā ar zvērinātajiem — no 500 līdz 10 000 EUR; tiesvedībā apgabaltiesā ar tiesas piesēdētājiem — no 250 līdz 5000 EUR; tiesvedībā apgabaltiesā, ja lietu izskata tiesnesis vienpersoniski, — no 150 līdz 3000 EUR; tiesvedībā rajona tiesā — no 50 līdz 1000 EUR;
  2. atlīdzība ekspertiem un parasti arī tulkiem;
  3. izdevumi par valsts iestāžu sniegtu informāciju, ziņojumiem vai atzinumiem;
  4. izdevumi par apsūdzētā vai liecinieku nogādāšanu no citas valsts;
  5. izdevumi, kas saistīti ar iesaldēšanas rīkojumu un informāciju par bankas kontiem, vēstuļu izņemšanu, informāciju par telesakaru datiem un telesakaru pārtveršanu;
  6. izdevumi, kas saistīti ar sprieduma izpildi, ieskaitot izdevumus par apcietināto personu pārvešanu uz soda izciešanas iestādi Austrijā vai ārvalstīs, bet izņemot izdevumus saistībā ar piespriesta cietumsoda izpildi;
  7. tiesas nodevas kriminālprocesā;
  8. aizstāvības advokāta vai cita pārstāvja atlīdzība;
  9. fiksētas summas maksājums, kas sedz izdevumus par cietušajam sniegto palīdzību, līdz 1000 EUR apmērā.

Šos izdevumus, izņemot 3., 7., un 9. punktā minētos, federālās iestādes apmaksā avansā. Lemjot par fiksētas summas maksājumu, kas minēts 381. panta 1. punkta 9. apakšpunktā, tiesa ņem vērā personas, kam jāatlīdzina izdevumi, finansiālās iespējas. Apsūdzētajam nav pienākuma atlīdzināt izdevumus par tulka pakalpojumiem.

Kriminālprocesa kodeksa 391. panta 1. punkts tomēr paredz, ka kriminālprocesa izdevumus piedzen no notiesātā tikai tādā apmērā, lai saglabātu notiesātā un viņa ģimenes dienišķai iztikai nepieciešamo līdzekļu apjomu, kā arī lai neskartu notiesātā spējas izpildīt pienākumu atlīdzināt nodarītos zaudējumus. Ja izdevumu piedziņa nav iespējama, jo notiesātajam nav nepieciešamo līdzekļu, tiesa var pasludināt šos izdevumus par neatgūstamiem. Ja tiesa uzskata, ka pašlaik neatgūstamos izdevumus nākotnē tomēr varētu atgūt, pēc zināma laika ir jāpārskata attiecīgās personas finansiālās iespējas. Tiesības uz izdevumu atgūšanu noilgst piecus gadus no brīža, kad lietā pieņemts galīgais nolēmums. Ja tiesa lemj, ka notiesātajam ir jāsedz tiesvedības izdevumi, bet vēlāk izrādās, ka viņš nav spējīgs tos segt, iestādes var pagarināt maksājuma termiņu, ļaut maksāt pa daļām vai samazināt atlīdzināmo izdevumu apmēru.

Ja notiesātajam saskaņā ar krimināltiesas spriedumu vismaz daļēji ir pienākums atlīdzināt zaudējumus civilprasītājam, notiesātajam ir jāsedz arī civilprasītāja izdevumi kriminālprocesā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 393.a pantu apsūdzētais, kuru attaisno, var pieprasīt, lai federālās iestādes atlīdzina daļu no viņa izdevumiem par aizstāvības advokāta pakalpojumiem. Atlīdzināti tiek izdevumi, kas ir nepieciešami un faktiski radušies, kā arī fiksēta summa — daļa no aizstāvības advokāta atlīdzības. Minēto fiksēto summu aprēķina, ņemot vērā aizstāvības apjomu un sarežģītību, kā arī nepieciešamo un atbilstošo aizstāvības advokāta pakalpojumu apmēru, turklāt tā nevar pārsniegt šādus limitus: tiesvedībā apgabaltiesā ar zvērinātajiem — 10 000 EUR; tiesvedībā apgabaltiesā ar tiesas piesēdētājiem — 5000 EUR; tiesvedībā apgabaltiesā, ja lietu izskata tiesnesis vienpersoniski, — 3000 EUR; tiesvedībā rajona tiesā — 1000 EUR.

Ja kriminālprocesa pamatā ir privāta apsūdzība vai civilprasītāja pieteikums, kā paredzēts Kriminālprocesa kodeksa 72. pantā, un netiek pieņemts notiesājošs spriedums, privātās apsūdzības uzturētājam vai civilprasītājam jāsedz visi izdevumi, ko izraisījusi viņu apsūdzība vai tās uzturēšana spēkā. Ja kriminālprocesu izbeidz ar izlīgumu (Diversion) (Kriminālprocesa kodeksa 198.–209. pants), civilprasītājam izdevumi nav jāsedz.

Atlīdzība ekspertiem

Strīdus civilprocesā (arī komerclietās) ekspertu atlīdzībām piemēro savstarpēju ieskaitu, vai arī tās proporcionāli sadala, ņemot vērā, kādā mērā puses tiesā ir uzvarējušas un zaudējušas (Civilprocesa kodeksa 43. panta 1. punkts).

Laulības šķiršanā strīdus kārtībā, ja spriedumā netiek noteikts, kurš ir atbildīgs par laulības iziršanu, tiešajiem izdevumiem piemēro savstarpēju ieskaitu. Ja viena no pusēm izdevumos ir samaksājusi vairāk nekā otra puse, otrai pusei šī starpība ir jāatmaksā. Tomēr, ja viens no laulātajiem tiek atzīts par vainīgu, tam ir jāsedz otras puses ekspertu atlīdzības.

Ja notiek laulības šķiršanas process uz abpusējas vienošanās pamata, tiesvedība par aizgādību un saskarsmes tiesībām vai tiesvedība attiecībā uz prasībām par uzturlīdzekļiem nepilngadīgiem bērniem, ekspertu atlīdzības, ko sākotnēji sedz no oficiālajiem līdzekļiem, tiesai atmaksā tā puse, kuras dēļ šie izdevumu radušies vai kuras interesēs veiktas oficiālās darbības. Ja vairākām personām ir pienākums segt izdevumus, šīm personām par to ir solidāra atbildība (Likuma par tiesas maksājumiem (Gerichtliches Einbringungsgesetz — GEG) 1. panta 5. punkts un 2. panta 1. punkts).

Ekspertu atlīdzības apmēru reglamentē Likums par tiesībām iekasēt nodevas. Katrā konkrētajā gadījumā atlīdzības apmērs ir atkarīgs galvenokārt no tiesas pieprasītā atzinuma satura un apjoma.

Kriminālprocesā ekspertu atlīdzība veido daļu no tiesas izdevumiem (Kriminālprocesa kodeksa 381. panta 1. punkts), kas saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 389. panta 1. punktu ir jāsedz notiesātajam. Ekspertu atlīdzību nosaka tiesa vai prokurors un apmaksā federālās iestādes.

Atlīdzība tulkotājiem un tulkiem

Iepriekš sniegtais skaidrojums attiecas arī uz tulkotāju un tulku atlīdzībām.

Saistītie dokumenti

Pētījums par izdevumu pārredzamību. Valsts ziņojums — Austrija (829 Kb)  PDF (829 Kb) en

Attiecīgas saites

Likuma par tiesas nodevām 32. pants

Lapa atjaunināta: 27/02/2020

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.
Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par nacionālā satura lapu pārvaldību, atjaunina daļu šīs tīmekļa vietnes satura, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja vietnē ir saturs, kurā vēl nav atspoguļota Apvienotās Karalistes izstāšanās, tas ir bez nolūka un tiks labots.

Atsauksmes

Lai sniegtu atsauksmes un komentārus par mūsu jauno vietni

, izmantojiet šo veidlapu