Juridisko profesiju veidi

Slovākija

Šajā sadaļā ir sniegts pārskats par juridiskajām profesijām Slovākijā. Prokurori Tiesneši Advokāti Juristi / Juridiskie konsultanti Notāri

Saturu nodrošina
Slovākija

Juridiskās profesijas - ievads

Prokurori

Organizācija

Slovākijas Republikas Valsts Prokuratūras dienests ir neatkarīga valsts iestāde, ko vada ģenerālprokurors. Savu pilnvaru ietvaros Valsts Prokuratūras dienests aizsargā privātpersonu, juridisko personu un valsts likumīgās tiesības un intereses.

Slovākijas Republikas Valsts Prokuratūras dienestam ir sava atsevišķa budžeta sadaļa valsts budžetā.

Valsts Prokuratūras dienesta un ģenerālprokurora statusu un lomu nosaka Slovākijas Republikas konstitūcija (149. pants) un Likums par Valsts Prokuratūras dienestu Nr. 153/2001, kas regulē arī ģenerālprokurora un citu prokuroru pilnvaras. Likums regulē arī Valsts Prokuratūras dienesta organizāciju un pārvaldību. Prokuroru statuss, tiesības un atbildība ir noteikta Likumā par prokuroriem un prokuroru mācekļiem Nr. 154/2001.

Hierarhijas struktūra

Ņemot vērā noteikto lomu kā tiesību aizsardzības iestādei Valsts Prokuratūras dienestam jābūt organizētam saskaņā ar hierarhiju. Tādējādi tiek nodrošināta vienāda likumu un citu vispārēju tiesību aktu piemērošana, kā arī vienāda sodu politikas piemērošana.

Valsts Prokuratūras dienestā pastāv prokuroru hierarhija, un viņi visi ir pakļauti ģenerālprokuroram.

Pilnvaras

Valsts Prokuratūras dienesta pilnvaras ietver:

  • apsūdzības izvirzīšana attiecībā pret personām, par kurām pastāv aizdomas, ka tās izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, kā arī pārraudzība attiecībā uz likuma ievērošanu gan pirms kriminālvajāšanas uzsākšanas, gan pirmstiesas procesa laikā;
  • pārraudzība par likuma ievērošanu brīvības atņemšanas vietās un attiecībā uz aizturēšanas apstākļiem personām, kam atņemta vai ierobežota brīvība saskaņā ar tiesas vai citas pilnvarotas valsts iestādes lēmumu;
  • savu pilnvaru pildīšana tiesas procesos;
  • valsts pārstāvība tiesas procesos, kur tas noteikts ar likumu;
  • likumā noteiktajā apmērā pārraudzība par likuma ievērošanu jebkurā valsts administratīvajā iestādē;
  • piedalīšanās pasākumu, kas vērsti uz likuma pārkāpumu novēršanu, un citu vispārpiemērojamu tiesību aktu sagatavošanā un īstenošanā;
  • palīdzības sniegšana noziedzības cēloņu un nosacījumu likvidēšanā, kā arī noziedzības novēršanā un mazināšanā;
  • palīdzība tiesību aktu sagatavošanā (iesaistīšanās likumdošanas procesā);
  • citu pienākumu izpilde atbilstoši īpašā likumā vai tiesību aktā noteiktajam vai likumā noteiktajā kārtībā izsludinātā starptautiskā nolīgumā paredzētajam.

Pienākumi

Ģenerālprokurors un atsevišķi prokurori veic visus pienākumus, kas iekļaujas Valsts Prokuratūras dienesta pilnvaru apjomā, kā arī izmanto visus pieejamos likumīgos līdzekļus, izpildot savus pienākumus. Viņu pienākums ir:

  • īstenot (pēc iespējas labāk atbilstoši savām zināšanām un pārliecībai) Slovākijas Republikas konstitūciju, konstitucionālos likumus, likumus, juridiski apstiprinātus starptautiskos nolīgumus un citus vispārējus tiesību aktus;
  • ievērot un aizsargāt cilvēka cieņu un cilvēktiesības un pamatbrīvības un izvairīties no jebkādas formas diskriminācijas;
  • aizsargāt sabiedrības intereses;
  • rīkoties ar iniciatīvu, godīgi un objektīvi, kā arī bez kavēšanās.

Hierarhija

Slovākijas Republikas Valsts prokuratūras dienesta organizatorisko sistēmu veido šādas institūcijas:

Ģenerālprokuratūra ir augstākā iestāde un vada prokuratūras sistēmu. Ģenerālprokuratūras sastāvā ietilpst:

  • Specializētā prokuratūra, kas izveidota, lai atklātu un sodītu korupcijas un organizētās noziedzības gadījumus;
  • Ģenerālprokuratūras Militārā nodaļa;
  • Reģionālās prokuratūras (8), kas ir augstākstāvošas attiecībā pret rajona prokuratūrām savā reģionā, un Centrālā Militārā prokuratūra (1), kas ir augstākstāvošāka attiecībā pret Rajona militārajām prokuratūrām;
  • Rajona prokuratūras (55) un Rajona Militārās prokuratūras (3).

Aizsardzības ministrija ir atbildīga par nepieciešamo materiālo un finanšu resursu nodrošināšanu Ģenerālprokuratūras Militārajai nodaļai un visām militārajām prokuratūrām.

Ģenerālprokuratūras galvenais birojs atrodas Bratislavā.

Pakārtoto prokuratūru galveno namu izvietojums un teritoriālie rajoni atbilst attiecīgo tiesu galvenajiem namiem un rajoniem. Taču galvenie nami un teritoriālā jurisdikcija neatbilst valsts administratīvi teritoriālajam iedalījumam.

Prokurori pilda savu pienākumus valsts civildienesta attiecību ietvaros, kas tiek izveidotas, ieceļot viņus amatā. Prokurorus prokurora amatā bez termiņa ierobežojuma ieceļ ģenerālprokurors. Prokuroriem, stājoties amatā, jādod beznosacījumu zvērests.

Kvalifikācija

Prokuroriem ir jābūt Slovākijas pilsoņiem un jāatbilst šeit norādītajiem nosacījumiem. Viņiem:

  • iecelšanas dienā jābūt vismaz 25 gadus veciem;
  • jābūt ar pabeigtu augstāko izglītību tiesībzinātnēs;
  • jabūt pilnībā tiesībspējīgiem un rīcībspējīgiem;
  • nedrīkt būt krimināla sodāmība un jābūt ar atbilstošām rakstura iezīmēm, lai pienācīgi izpildītu savas funkcijas;
  • teicami jāpārvalda slovāku valoda;
  • jābūt pastāvīgai dzīvesvietai Slovākijas Republikā;
  • aizliegts būt politiskās partijas vai politiskās kustības biedriem;
  • jānokārto prokurora eksāmens;
  • rakstveidā jāpiekrīt iecelšanai prokurora amatā konkrētajā prokuratūrā.

Lai kļūtu par prokuroru militārajā prokuratūrā, ir jāizpilda šeit norādītie nosacījumi. Prokuroram:

  • jābūt dienējušam armijā kā profesionālam kareivim;
  • jābūt ieceltam vai paaugstinātam virsnieka vai ģenerāļa pakāpē;
  • jātiek ieceltam amata pienākumu pildīšanai militārajā prokuratūrā saskaņā ar atbilstošajiem tiesību aktiem.

Tikai prokurors māceklis Valsts Prokuratūras dienestā var pieteikties prokurora eksāmenam. Prokuroru mācekļu vakances tiek aizpildītas, pamatojoties uz atlases eksāmena rezultātiem.

Saskaņā ar Likumu arī juridiskā eksperta eksāmens, advokāta eksāmens un notāra eksāmens tiek kvalificēti kā prokurora eksāmeni.

Paaugstināšana amatā par virsprokuroru vai augstākā amatā prokuratūrā ir iespējama, pamatojoties uz atlases eksāmenu.

Lai prokuroru uz laiku pārceltu uzdevumu pildīšanai citā prokuratūrā, nepieciešama viņa piekrišana. Prokurorus var pārcelt uz citu prokuratūru tikai tādā gadījumā, ja viņi piekrīt pārcelšanai, piesakās pārcelšanai vai tiek pārcelti viņiem piemērota discplināra mēra ietvaros.

Ģenerālprokurors var atstādināt prokuroru, ja tas ir apsūdzēts tīša kriminālnozieguma izdarīšanā vai pret viņu vērsts disciplinārs process, kā rezultātā viņu var atcelt no prokurora pienākumu pildīšanas.

Prokurora civildienesta attiecības var izbeigt, tikai pamatojoties uz likumā noteiktajiem iemesliem.

Loma un atbildība

Prokuroram ir pilnvaras uzraudzīt likuma ievērošanu gan pirms apsūdzības, gan pirmstiesas procesa laikā. Izpildot savus uzraudzības pienākumus, prokuroriem ir tiesības:

  • izdot saistošus norādījumus policistiem, pirms tiek uzsākts kriminālprocess, izmeklēšanas laikā un noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas saīsinātās procedūras laikā, kā arī noteikt termiņus lietas izskatīšanai; visi norādījumi ir jāpievieno attiecīgajā lietā;
  • pieprasīt lietas, dokumentus, materiālus un ziņojumus par policijas izmeklēšanas statusu, kad kriminālvajāšana jau ir uzsākta, lai noteiktu, vai policija ir atbilstoši uzsākusi kriminālvajāšanu un rīkojas pareizi;
  • piedalīties policijas darbībās, veikt atsevišķas izmeklēšanas darbības vai veikt visu izmeklēšanu vai izmeklēšanas kopsavilkumu, izdot lēmumu jebkurā lietā; to darot, prokuroram jārīkojas saskaņā ar likumu; sūdzības par prokurora lēmumiem var iesniegt tāpat kā sūdzības par policijas lēmumiem;
  • nodot lietu atpakaļ policijai ar norādījumiem papildināt izmeklēšanu vai izmeklēšanas kopsavilkumu un noteikt termiņu šīm darbībām; prokurors informēt gan apsūdzēto, gan cietušo personu par lietas nodošanu atpakaļ;
  • atcelt nelikumīgus vai nepamatotus policijas pieņemtos lēmumus un aizstāt tos ar saviem lēmumiem; prokurors var pieņemt lēmumu izbeigt kriminālvajāšanu vai nodot lietu citur 30 dienu laikā, ja prokurors aizstāj policijas lēmumu ar savu lēmumu un tas nenotiek, pamatojoties uz attiecīgi tiesīgas puses iesniegtu sūdzību; par prokurora lēmumu vai policijas lēmumu var iesniegt sūdzību; prokurors drīkst arī izdot saistošus norādījumus uzsākt izmeklēšanu vai izmeklēšanassaīsināto procedūru.

Tikai prokuroram ir tiesības:

  • izvirzīt apsūdzības;
  • slēgt vienošanos ar apsūdzēto personu var vainas atzīšanu un sodu un iesniegt priekšlikumu tiesai par tās apstiprināšanu;
  • apturēt kriminālvajāšanu;
  • izbeigt vai provizoriski izbeigt kriminālvajāšanu;
  • apstiprināt izlīgumu vai pirmstiesas izlīgumu un izbeigt kriminālvajāšanu;
  • izdot rīkojumu par apsūdzētās personas mantas arestu un noteikt, kuri īpašumi netiek arestēti, vai atcelt šādu arestu;
  • nodrošināt cietušā prasību, atcelt vai daļēji atcelt to vai izslēgt no tās kādu pozīciju;
  • izdot rīkojumu par līķa ekshumāciju;
  • pieprasīt piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai vai apcietinājuma piemērošanai attiecībā pret personu gadījumos, kad nepieciešama Slovākijas Republikas Nacionālās padomes, Slovākijas Republikas Tieslietu padomes, Konstitucionālās tiesas vai Eiropas Parlamenta piekrišana;
  • iesniegt tiesā priekšlikumu par apsūdzētā apcietināšanu vai apcietinājuma termiņa pagarināšanu;
  • iesniegt priekšlikumu, lai pieprasītu apsūdzētā atgriešanu no ārvalsts;
  • veikt sākotnējo izmeklēšanu izraidīšanas procesā, ja likumā nav noteikts citādi;
  • pamatojoties uz kompetentas ārvalsts iestādes lūgumu, iesniegt tiesā priekšlikumu par provizorisku personas, pret kuru ārvalstīs tiek veikta kriminālvajāšana, īpašuma arestu, ja daļa no šī īpašuma atrodas Slovākijas Republikas teritorijā.

Izpildot savas uzraudzības pilnvaras attiecībā uz likuma ievērošanu personu, kurām atņemta brīvība vai ierobežota brīvība, brīvības atņemšanas vietās, prokuroriem jānodrošina, lai:

personas atrastos brīvības atņemšanas vietā, tikai pamatojoties uz tiesas lēmumu vai citas pilnvarotas valsts iestādes lēmumu, - policijas kamerās vai vietās, kas paredzētas aizturēšanai vai apcietinājumam, ieslodzījumam, aizsardzībai, nepilngadīgo noziedznieku aizsardzības rehabilitācijai, hospitalizācijai vai institucionālai aprūpei;

tiktu ievēroti likumi un citi vispārpiemērojami tiesību akti.

Civilprocesos prokuroram ir tiesības:

  1. iesniegt ierosinājumu par civilprocesa uzsākšanu, lai:
  • piemērotu nepilngadīgā noziedznieka aizsardzības rehabilitāciju personai, kas ir vecāka par 12 gadiem un jaunāka par 14 gadiem, ja šī persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas saskaņā ar Krimināllikumu sodāms ar mūža ieslodzījumu;
  • noteiktu streika vai štatu samazināšanas nelikumību;
  • noteiktu valsts īpašuma nodošanas nelikumību saskaņā ar Likumu par līdzekļu izcelsmi privatizācijas gadījumā, Likumu, ar ko nosaka nosacījumus valsts īpašuma nodošanai citām personām, vai Likumu par valsts īpašuma pārvaldīšanu;
  • izskatītu jebkāda lēmuma, ko pieņēmusi administratīva iestāde lietās, kur nav apmierināts prokurora iesniegtais protests, likumību;
  • atsauktu nelikumīgu lēmumu, ko pieņēmusi pašvaldība, ja pašvaldība nav atsaukusi savu lēmumu, pamatojoties uz prokurora pieprasījumu;
  1. iesaistīties notiekošos civilprocesos attiecībā uz:
  • tiesībspēju un rīcībspēju;
  • nāves izziņošanu;
  • nepilngadīgo audzināšanu;
  • aizbildnību;
  • ierakstiem Komercreģistrā;
  • bankrotu un restrukturizāciju.

Veicot pārraudzību pār likumu un citu vispārpiemērojamu tiesību aktu ievērošanu no valsts pārvaldes iestāžu puses, prokuroram ir tiesības pārskatīt likumību attiecībā uz:

  • vispārpiemērojamiem tiesību aktiem, ko izdevušas valsts administratīvās iestādes;
  • iekšējiem administratīvajiem noteikumiem, ko izdevušas valsts administratīvās iestādes ar mērķi nodrošināt valsts pārvaldes uzdevumu izpildi;
  • lēmumiem, kas pieņemti dažādos jautājumos valsts pārvaldes jomā;
  • valsts administratīvo iestāžu rīcību, izdodot iekšējos administratīvos noteikumus un lēmumus valsts pārvaldes jomā.

Tiesneši

Organizācija

Tiesas darbinieki

  1. Galvenais administratīvais asistents PDF (382 Kb) sk
  2. Tiesas reģistrators PDF (295 Kb) sk
  3. Vecākais tiesas ierēdnis PDF (460 Kb) sk
  4. Augstākās tiesas tiesneša palīgs PDF (291 Kb) sk

Advokāti

Juridiskās datu bāzes

Papildu informāciju skatīt Slovākijas Advokātu kolēģijas tīmekļa vietnē.

Juristi / Juridiskie konsultanti

Juridiskās datu bāzes

Papildu informāciju skatīt Slovākijas Tiesiskās palīdzības centra tīmekļa vietnē.

Notāri

Notāriem Slovākijas Republikā jābūt augstākajai izglītībai tiesībzinībās.

Notāra pienākums ir īstenot preventīvo justīciju un izdot apstiprinātus oficiālos dokumentus.

Notāru darbību pārrauga Tieslietu ministrija.

Notāriem ir jābūt Slovākijas Republikas Notāru palātas biedriem.

Juridiskās datu bāzes

Notāru palātas tīmekļa vietne nodrošina tikai iekšējā tīmekļa (Intranet) atbalstu notāriem. Piekļuve ir bezmaksas, bet meklējamās informācijas apjoms ir ierobežots.

Datu bāze nodrošina piekļuvi:

  • - publiskajiem reģistriem
  • - notāru sarakstam (kontaktinformācija, pārvaldītās valodas, darba laiks)
  • - tiesību aktiem.
Lapa atjaunināta: 18/03/2019

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Atsauksmes

Lai sniegtu atsauksmes un komentārus par mūsu jauno vietni

, izmantojiet šo veidlapu