Juridisko profesiju veidi

Vācija

Šajā lapā ir sniegta informācija par juridiskajām profesijām Vācijā.

Saturu nodrošina
Vācija

Prokurors

Amats un uzdevumi

Prokuratūra ir patstāvīga, tiesām pielīdzināma tiesībaizsardzības iestāde. Prokuratūra vada izmeklēšanas procesu, izvirza un uztur apsūdzību kriminālprocesā un veic izpildi kriminālprocesā. Ja likumā nav noteikts citādi, prokuratūra kriminālprocesa ietvaros ir atbildīga arī par saukšanu pie atbildības par administratīviem pārkāpumiem.

Ja pastāv pietiekams pamats, prokuratūrai ir pienākums rīkoties jebkāda noziedzīga nodarījuma gadījumā (likumības princips). Tas nozīmē, ka prokuroram, pirms tas pieņem lēmumu par apsūdzības izvirzīšanu, ir jāveic jebkuru faktu kopuma, kas tam kļuvis zināms, izpēte un tiesiskā pārbaude. To darot, prokuroram ir pienākums būt objektīvam un neitrālam. Prokuroram ir jāizmeklē gan fakti, kas ir par labu apsūdzētajam, gan fakti, kas tam ir par sliktu. Ja ir izpildīti likumā noteiktie priekšnoteikumi, ir jāizvirza apsūdzība. Ja tiesvedība notiek par nelielu kriminālpārkāpumu, prokuratūra var atturēties no kriminālvajāšanas, ja vainīgā vaina būtu uzskatāma par nelielu un kriminālvajāšana nebūtu sabiedrības interesēs. Ievērojot konkrētus likumā noteiktus priekšnoteikumus, kriminālvajāšanai nepieciešama arī tās tiesas piekrišana, kuras kompetencē ir pamatlieta. Apsūdzētajam var noteikt arī pienākumus un dot norādījumus, pēc kuru izpildes tiesvedību izbeidz.

Veicot izmeklēšanu kriminālprocesā, prokuratūrai ir pilnvaras izmantot citu izmeklēšanas amatpersonu palīdzību. Šādas amatpersonas ir, piemēram, policisti, nodokļu inspektori un muitas amatpersonas. Šīm amatpersonām ir jāievēro prokuratūras norādījumi.

Apsūdzības izvirzīšana kriminālprocesā ir priekšnoteikums, lai tiesa veiktu turpmāku izmeklēšanu. Izņemot administratīvos pārkāpumus, apsūdzību vienmēr izvirza prokuratūra. Galvenajā tiesas procesā prokurors piedalās ka apsūdzību izvirzījušās iestādes pārstāvis.

Prokuratūra tiesā rīkojas gan pirmajā instancē, gan pārsūdzības (apelācijas un kasācija) instancē.

Galvenajā tiesas procesā prokuroram ir jānolasa apsūdzība. Prokuroram ir tiesības iztaujāt apsūdzēto un lieciniekus. Prokurors var arī iesniegt lūgumus sniegt pierādījumus. Lietas iztiesāšanas noslēgumā prokurors uzstājas ar noslēguma runu, kurā tas novērtē faktisko un tiesisko situāciju. Regulāri tiek lūgts piemērot apsūdzētajam noteiktu sodu vai viņu atbrīvot.

Ar prokurora, tiesas un apsūdzētā piekrišanu arī šajā procesa stadijā tiesvedību var izbeigt, piemēram, ja pēc galvenā tiesas procesa pabeigšanas apsūdzētā vaina uzskatāma par nelielu.

Ja prokuratūra ir pārliecināta, ka tiesas nolēmums ir jāpārskata faktisku vai tiesisku apstākļu dēļ, tā var izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus – arī par labu apsūdzētajam.

Organizācija

Prokuratūras darbojas katrā reģionālajā tiesā (Landgericht) un augstākajā reģionālajā tiesā (Oberlandesgericht), kā arī Federālajai tiesā (Bundesgerichtshof).

Tā kā Vācija ir federāla valsts, ir nepieciešams nošķirt federācijas un zemju pilnvaras.

Federālo zemju prokuratūras

Izņemot noziedzīgus nodarījumus, kuri ir Federālā ģenerālprokurora Federālajā tiesā kompetencē, par kriminālvajāšanu ir atbildīgas federālo zemju prokuratūras. Federālais ģenerālprokurors Federālajā tiesā federālajā līmenī un prokuratūras federālo zemju līmenī ir dažādas, viena no otras nošķirtas iestādes. Nav hierarhiskas saiknes starp federālo līmeni un zemju līmeni. Tomēr izņēmuma gadījumos Federālais ģenerālprokurors Federālajā tiesā var viņa kompetencē esošas tiesvedības nodot federālo zemju prokuratūrām vai pārņemt no tām tiesvedību kādā lietā.

Katrā no 16 federālajām zemēm ir sava prokuratūra, kas ir organizēta šādi.

Katrai reģionālajai tiesai (Landgericht) ir piesaistīta viena prokuratūra, kas ir atbildīga arī par attiecīgās reģionālās tiesas teritoriālajā jurisdikcijā esošajām apgabaltiesām (Amtsgerichte).

Prokuratūras ir pakļautas attiecīgās Augstākās reģionālās tiesas (Oberlandesgericht) ģenerālprokuratūrai, kura savukārt ir pakļauta attiecīgās zemes tieslietu ministrijai.

Ģenerālprokuratūra ir atbildīga par kasācijas procesiem augstākajās reģionālajās tiesās. Ja šāds process ir piekritīgs Federālajai tiesai, prokurora funkcijas veic federālais ģenerālprokurors.

Papildu informācija par prokuratūru ir pieejama sadaļā Tiesas un prokuratūras Vācijas Federālās tieslietu un patērētāju aizsardzības ministrijas tīmekļa vietnē. Daudzām prokuratūrām ir sava tīmekļa vietne, kurai var piekļūt, izmantojot zemju tieslietu portālus.

Federālais ģenerālprokurors Federālajā tiesā

Vācijas Federatīvajā Republikā tiesu vara principā ir federālo zemju kompetencē (Pamatlikuma 30., 92. un 96. pants). Federālais ģenerālprokurors Federālajā tiesā vienīgais pilda prokuratūras funkcijas. To sauc arī par Federālo ģenerālprokuratūru (Bundesanwaltschaft). Tajā darbojas federālais ģenerālprokurors, federālie prokurori, valsts virsprokurori un prokurori, kā arī citi darbinieki. Federālais ģenerālprokurors vada Federālo ģenerālprokuratūru (Bundesanwaltschaft), kas darbojas pie Federālās tiesas.

Federālais ģenerālprokurors veic prokurora pienākumus visās nozīmīgajās krimināllietās, kas būtiski skar valsts iekšējās (jo īpaši teroristu nodarījumus) vai ārējās drošības jautājumus (valsts nodevība un spiegošana). Citu noziedzīgu nodarījumu gadījumā Federālais ģenerālprokurors Federālajā tiesā pārņem kriminālvajāšanu, ievērojot konkrētus nosacījumus, kas noteikti Likuma par tiesu varu (Gerichtsverfassungsgesetz) 120. paragrāfa 2. punktā (t.s. pārņemšanas tiesības). Federālā ģenerālprokurora uzdevumos ietilpst arī kriminālvajāšana par Starptautisko krimināltiesību likumā (Völkerstrafgesetzbuch) paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un piedalīšanās kasācijas un sūdzību procesos, ko izskata Federālās tiesas krimināllietu senāti.

Federālo ģenerālprokuroru pēc federālā tieslietu un patērētāju aizsardzības ministra priekšlikuma ieceļ federālais prezidents. Priekšlikums ir jāapstiprina Bundesrātam. Federālais ģenerālprokurors ir federālā tieslietu un patērētāju aizsardzības ministra pakļautībā. Taču federālo zemju prokurori nav federālā ministra padotībā un ministram nav tiesību sniegt viņiem norādījumus.

Tiesneši

Organizācija

Tiesneša amats gan federālajās, gan zemju tiesās ir noteikts Vācijas tiesnešu likumā (Deutsches Richtergesetz – DriG). Papildu noteikumi ir paredzēti atsevišķo zemju tiesnešu likumos.

Federālo zemju tieslietu ministrijas veic uzraudzību pār tiesnešiem zemju tiesās. Federālajās tiesās, izņemot konstitucionālo tiesu, strādājošo tiesnešu uzraudzību veic attiecīgais federālais ministrs.

Amats un uzdevumi

Profesionāli tiesneši un piesēdētāji

Profesionāli tiesneši strādā vai nu federālajā, vai zemju līmenī. Tiesneši federālajās zemēs amata pienākumus veic, piemēram, apgabaltiesā, reģionālajā tiesā vai augstākajā reģionālajā tiesā. Lielākā daļa tiesnešu strādā federālo zemju tiesās.

Federālajā līmenī tiesneši strādā Federālajā konstitucionālajā tiesā (Bundesverfassungsgericht), Federālajā tiesā (Bundesgerichtshof), Federālajā darba tiesā (Bundesarbeitsgericht), Federālajā finanšu tiesā (Bundesfinanzhof) un Federālajā Sociālo lietu tiesā (Bundessozialgericht), Federālajā administratīvajā tiesā (Bundesverwaltungsgericht) un Federālajā patentu tiesā (Bundespatentgericht).

Kriminālprocesā papildus profesionālajiem tiesnešiem ir arī piesēdētāji (Schöffen). Tas ir sabiedrisks amats, kuru pildīt aicina pilsoņus. Teorētiski tas var notikt arī bez attiecīgās personas piekrišanas. Pilsoni, kuru aicina par piesēdētāju, no šā pienākuma var atbrīvot īpašos apstākļos. Piesēdētāji darbojas apgabaltiesās un reģionālo tiesu krimināllietu un jauniešu lietu palātās.

Principā piesēdētājiem ir tādas pašas balsstiesības kā profesionāliem tiesnešiem. Tas nozīmē, ka viņi kopīgi lemj par apsūdzētā vainu un piemērojamo sodu.

Saskaņā ar Likuma par tiesu varu 36. paragrāfu piesēdētājus ievēl reizi piecos gados. Piesēdētāja amatu var ieņemt tikai Vācijas pilsoņi (GVG 31. paragrāfs). Par piesēdētāju nevar aicināt personu (GVG 31. paragrāfs), kura

  • ir jaunāka par 25 gadiem vai pilnvaru termiņa sākumā ir vecāka par 70 gadiem,
  • nedzīvo attiecīgajā pašvaldībā,
  • nav piemērota amata pienākumu veikšanai ar veselību saistītu iemeslu dēļ,
  • nav piemērota amata pienākumu veikšanai nepietiekamu vācu valodas zināšanu dēļ,
  • ir kļuvusi maksātnespējīga,

nespēj pildīt piesēdētāja pienākumus,

  • saskaņā ar tiesas spriedumu nevar ieņemt valsts amatu vai kurai par tīšu noziedzīgu nodarījumu piespriests brīvības atņemšanas sods, kas ilgāks par sešiem mēnešiem,
  • vai pret kuru tiek veikta izmeklēšana par nodarījumu, kuras rezultātā var zaudēt spēju ieņemt valsts amatu (GVG 32. paragrāfs).

Piesēdētājiem pienākas atlīdzība, kuras apjoms ir noteikts Tiesu sistēmas algu un atlīdzības likumā (Justizvergütungs- und –entschädigungsgesetz(GVG 55. paragrāfs). Federālās zemes ir sagatavojušas brošūras, kurās ir sniegta informācija par piesēdētāju pienākumiem. Šīs brošūras ir publicētas arī internetā. Federālās zemes piedāvā piesēdētāju apmācības kursus.

Tiesu amatpersona (Rechtspfleger)

Tiesu amatpersonas ir tiesu sistēmai piederīgas amatpersonas. Tās (kā "trešā varas atzara otrais pīlārs") galvenokārt veic uzdevumus t.s. bezstrīdus procesā (t.sk. mantojuma lietās, aprūpes tiesību lietās, aizgādības un adopcijas lietās, zemesgrāmatu lietās, lietās, kuras saistītas ar komercsabiedrību, kooperatīvu un sabiedrību reģistriem, biedrību lietās, mantas reģistru lietās, kuģu reģistru lietās u.c.), taču tās ir atbildīgas arī par vairāku citu tiesas uzdevumu veikšanu, piemēram, saistību izpildes procesā brīdinājuma kārtībā, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanā, piespiedu izpildē, piespiedu izsolē un mantas pārvaldīšanā piespiedu izpildes procesā, izmaksu noteikšanā, izpildē kriminālprocesā, tiesvedībā Federālajā Patentu tiesā (Bundespatentgericht), kā arī starptautiskajā tiesiskajā sadarbībā.

Pašlaik apgabaltiesās (Amtsgerichte) tiesu amatpersonu skaits jau pārsniedz tiesnešu skaitu. Tiesu amatpersonu darbību nosaka Tiesu amatpersonu likums (Rechtspflegergesetz – RPflG). Tiesu amatpersonas, veicot savas funkcijas un pieņemot lēmumus, ir neatkarīgas un pakļautas tikai likumam un tiesību aktiem. Pret viņu lēmumiem var vērsties, izmantojot vispārējos procesuālajos tiesību aktos paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

Datubāzes

Sabiedrībai ir pieejamās šādas tiesu varai piederīgajām profesijām veltītas datubāzes:

Informācija ir pieejama arī Vācijas Tiesnešu apvienības vai Vācijas Tiesu amatpersonu apvienības tīmekļa vietnēs.

Advokāti

Vācijā ir apmēram 166 000 advokātu. Advokātiem ir nepieciešama tāda pati izglītība kā tiesnešiem, un viņiem ir tiesības sniegt konsultācijas saviem klientiem un pārstāvēt viņus visos juridiskajos jautājumos. Visi advokāti var pārstāvēt personu tiesā un ārpus tiesas; saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem nav īpašu advokātu pārstāvībai tiesas procesā. Visiem advokātiem ir tiesības pārstāvēt personas visās Vācijas tiesās. Vienīgais izņēmums ir pārstāvība civillietās Federālajā tiesā – lai varētu to veikt, ir nepieciešams izpildīt īpašas prasības. Vēl viens izņēmums ir juriskonsulti (Syndikusrechtsanwälte) – tie ir advokāti, kas strādā pie juridiskām personām, kuras nav advokātu biroji, un sniedz minētajām juridiskajām personām juridiskas konsultācijas un pārstāv tās juridiskos jautājumos. Viņi nav tiesīgi pārstāvēt savu darba devēju dažās tiesās.

Advokātu darbībai piemērojamie noteikumi ir paredzēti Federālajos advokātu noteikumos (Bundesrechtsanwaltsordnung – BRAO). Turklāt advokāti pašpārvaldes ceļā pieņem papildu noteikumus, kas reglamentē profesiju, proti, Advokātu profesionālās darbības kārtību (Berufsordnung für Rechtsanwälte – BORA) un Specializēto advokātu darbības kārtību (Fachanwaltsordnung – FAO). Advokātu atlīdzība ir noteikta Advokātu atlīdzības likumā (Rechtsanwaltsvergütungsgesetz – RVG).

Advokatūra ir organizēta 27 reģionālās advokātu kolēģijās, kā arī advokātu kolēģijā, kas pastāv pie Federālās tiesas. Kolēģijas ir atbildīgas par uzņemšanu advokatūrā. Tās uzrauga arī to, kā advokāti pilda profesionālos pienākumus.

Datubāzes

Plaša informācija par advokatūru ir pieejama Federālās Advokātu kolēģijas (Bundesrechtsanwaltskammer – BRAK) tīmekļa vietnē. Arī Vācijas Advokātu biedrība (Deutsche Anwaltverein – DAV), plašākā Vācijas advokātu interešu aizstāvības organizācija, sniedz plašu informāciju par advokāta profesiju arī angļu un franču valodā.

Advokātus var meklēt Federālajā advokātu sarakstā – Bundesweite Amtliche Anwaltsverzeichnis, kurā uzskaitīti visi advokāti (saraksts pieejams vācu un angļu valodā), kā arī Vācijas advokātu biedrības informācijas vietnē – Deutsche Anwaltauskunft.

Patentu advokāti

Vācijā darbojas apmēram 3 500 patentu advokāti. Viņi ir pabeiguši studijas dabaszinātņu vai tehniskā jomā un ir ieguvuši juridisku papildizglītību. Viņiem ir pilnvaras konsultēt un īstenot pārstāvību rūpnieciskā īpašuma tiesību jomā (jo īpaši attiecībā uz patentiem, funkcionālajiem modeļiem, dizainparaugiem un preču zīmēm), īpaši attiecībā uz to reģistrāciju un uzraudzību. Viņiem ir tiesības pārstāvēt klientus Vācijas Patentu un preču zīmju iestādē (Deutsches Patent- und Markenamt), Federālajā patentu tiesā (Bundespatentgericht) un īpašos gadījumos arī Federālajā tiesā. Reģionālajās un Augstākajās reģionālajās tiesās patentu advokāti var paust sava klienta pozīciju, taču nevar iesniegt pieteikumus.

Patentu advokātu darbībai piemērojamais regulējums ir paredzēts Patentu advokātu noteikumos (Patentanwaltsordnung – PAO). Patentu advokāti ir apvienojušies patentu advokātu kolēģijā.

Datubāzes

Informāciju par patentu advokātiem var iegūt Patentu advokātu kolēģijas – Patentanwaltskammer tīmekļa vietnē. Turpat atrodams Valsts patentu advokātu oficiālais reģistrs – Bundesweite Amtliche Patentanwaltsverzeichnis.

Notāri

Vācijā pašlaik darbojas gandrīz 7000 notāru, kuriem pamatā nepieciešams iegūt tādu pašu izglītību kā tiesnešiem. Notāri sniedz neatkarīgas un objektīvas konsultācijas un palīdzību, slēdzot svarīgus tiesiskus darījumus, un preventīvās tiesībaizsardzības jomā. Svarīgākais uzdevums ir tiesisku darbību apliecināšana.

Vācijas federālās struktūras dēļ pastāv dažādu veidu notāri. Lielākajā daļā federālo zemju notāri savus pienākumus veic kā pamatdarbu (Nurnotariat). Atsevišķās federālajās zemēs notāra pienākumus īsteno papildus advokāta darbībai (Anwaltsnotariat). Visos gadījumos notārus ieceļ attiecīgās zemes tieslietu pārvalde un tie darbojas šīs pārvaldes uzraudzībā.

Notāru profesionālo darbību regulē Federālā notāru darbības kārtība (Bundesnotarordnung – BnotO). Notāru amata atlīdzība ir noteikta Atlīdzības kārtībā (Kostenordnung – KostO).

Notāri ir attiecīgās reģionālās notāru kolēģijas biedri.

Datubāzes

Plaša informācija par dažādiem ar notāriem saistītiem jautājumiem ir pieejama Federālās notāru kolēģijas – Bundesnotarkammer tīmekļa vietnē. Tur atrodamais notāru saraksts var būt noderīgs, meklējot notāru. Informācija ir pieejama vācu, angļu, franču un spāņu valodā.

Citas juridiskās profesijas

Juridiskās profesijas saskaņā ar Juridisko pakalpojumu likumu (Rechtsdienstleistungsgesetz)

Juridisko pakalpojumu likumā (Rechtsdienstleistungsgesetz – RDG) ir sniegta iespēja inkaso pakalpojumu sniedzējiem, pensiju konsultantiem un juridisko pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ar īpašas zināšanas par kādas citas valsts tiesību sistēmu, sniegt juridiskos pakalpojumus ārpustiesas jautājumos. Inkaso pakalpojumu sniedzējiem un pensiju konsultantiem noteiktos gadījumos ir tiesības pārstāvēt savus klientus tiesā. Priekšnoteikums ir reģistrēšana, ko pēc personas pieprasījuma veic tiesa. Informācija par reģistrēšanu tiek publicēta Juridisko pakalpojumu reģistrā.

Šādiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem nav pienākuma būt par kolēģijas vai citas profesionālas organizācijas biedru. Daļa inkaso pakalpojumu sniedzēju un pensiju konsultantu ir apvienojušies profesionālās organizācijās; lielākās apvienības ir Vācijas Inkaso uzņēmumu federālā apvienība (Bundesverband Deutscher Inkassounternehmen), Vācijas juridisko konsultantu/juridisko pakalpojumu sniedzēju federālā apvienība (Bundesverband Deutscher Rechtsbeistände/Rechtsdienstleister) un Pensiju konsultantu federālā apvienība (Bundesverband der Rentenberater).

Datubāzes

Juridisko pakalpojumu reģistru, kurā iekļauts juridisko pakalpojumu sniedzēju saraksts un par reģistrāciju atbildīgās tiesas, var aplūkot Vācijas Tieslietu portālā. Papildu informācija ir atrodama Vācijas Inkaso uzņēmumu federālās apvienības – Bundesverband Deutscher InkassounternehmenVācijas juridisko konsultantu/juridisko pakalpojumu sniedzēju federālās apvienības – Bundesverband Deutscher Rechtsbeistände/Rechtsdienstleister un Pensiju konsultantu federālās apvienības – Bundesverband der Rentenberater tīmekļa vietnē.

Organizācijas, kas sniedz bezmaksas juridiskus pakalpojumus

Vācijā juridiskas konsultācijas bez maksas sniedz liels skaits labdarības organizāciju (ievērojot Juridisko pakalpojumu likuma 6. un 8. paragrāfu). Svarīgākās organizācijas ir turpmāk minētās:

Saistītās tīmekļa saites

Federācijas un federālo zemju tieslietu portāls

Informācija par tiesām un prokuratūrām, Vācijas Federālo tieslietu un patērētāju aizsardzības ministriju

Federālā Tieslietu un patērētāju aizsardzības ministrija

HamburgasTieslietu ministrija

Berlīnes Tieslietu ministrija

Bavārijas Tieslietu ministrija

Vācijas Tiesnešu asociācija

Federālā Advokātu kolēģija

Federālais advokātu saraksts

Vācijas Advokātu biedrība

Vācijas advokātu biedrības informācijas vietne

Patentu advokātu kolēģija

Notāru saraksts

Federālā notāru kolēģija

Juridisko pakalpojumu reģistrs

Vācijas strādnieku labklājības biedrība “Arbeiterwohlfahrt Bundesverband e.V.”

Katoļu labdarības organizācija “Caritas”

Protestantu labdarības organizācija “Diakonie”

Vācijas ebreju labklājības centrs “Zentralwohlfahrtstelle der Juden in Deutschland”

Vācijas Sarkanais Krusts

Labklājības organizācija “Paritätischer Wohlfahrtsverband”

Lapa atjaunināta: 10/01/2022

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.