Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās.
Swipe to change

Juridisko profesiju veidi

Horvātija

Saturu nodrošina
Horvātija

Juristi tiesu iestādēs

Tiesneši (suci; vsk. sudac)

Izglītības prasības: iegūts akadēmiskais grāds vai maģistra grāds tiesību zinātnē un nokārtots valsts advokatūras eksāmens.

Par tiesnesi var iecelt personu, kura ir Horvātijas pilsonis/-e.

Par likumpārkāpumu tiesas (prekršajni sud), pašvaldības tiesas (općinski sud), komerctiesas (trgovački sud) vai administratīvās tiesas (upravni sud) tiesnesi var iecelt personu, kura ir absolvējusi Valsts Tiesu amatpersonu skolu (Državna škola za pravosudne dužnosnike).

Par apgabaltiesas (županijski sud), Horvātijas Republikas Augstās likumpārkāpumu tiesas (Visoki prekršajni sud Republike Hrvatske), Horvātijas Republikas Augstās komerctiesas (Visoki trgovački sud Republike Hrvatske) un Horvātijas Republikas Augstās administratīvās tiesas Visoki upravni sud Republike Hrvatske) tiesnesi var iecelt personu, kura vismaz astoņus gadus ir bijusi tiesu amatpersona.

Par Horvātijas Republikas Augstākās tiesas (Vrhovni sud Republike Hrvatske) tiesnesi var kļūt persona, kura vismaz 15 gadus ir strādājusi kā tiesu amatpersona, prokurors, notārs vai universitātes profesors tiesību zinātnē (pēdējā gadījumā par atbilstošu darba pieredzi tiek uzskatīta tāda pieredze, kas iegūta pēc advokatūras eksāmena nokārtošanas) vai plaši pazīstams jurists, kurš ir nokārtojis valsts advokatūras eksāmenu, kuram ir vismaz 20 gadus ilga darba pieredze un kurš ir sevi pierādījis ar savu profesionālo vai akadēmisko darbu konkrētā tiesību jomā.

Tiesu likums (Zakon o sudovima)

Valsts Tieslietu padomes likums (Zakon o državnom sudbenom vijeću)

Likums par tiesnešu un citu tiesu amatpersonu atalgojumu (Zakon o plaćama sudaca i drugih pravosudnih dužnosnika)

Tiesu darbinieki

Tiesu darbinieku un palīgdarbinieku skaitu, kas nepieciešams profesionālo, lietvedības un tehnisko uzdevumu izpildei, nosaka tieslietu ministrs.

Valsts darbinieku un palīgdarbinieku nodarbinātību tiesās, to atalgojumu un citas ar darbu saistītas tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī atbildību par profesionālās ētikas pārkāpumiem, reglamentē noteikumi par valsts darbiniekiem un palīgdarbiniekiem, kā arī vispārējie darba noteikumi.

Vakances tiesās var aizpildīt tikai ar Tieslietu ministrijas apstiprinājumu.

Pieņemot darbā tiesu darbiniekus un palīgdarbiniekus, ir jāņem vērā fakts, ka jānodrošina to personu pārstāvība, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm.

Noteikumus par izglītības prasībām tiesu darbiniekiem un palīgdarbiniekiem, stažēšanos, nosacījumiem, kārtojot valsts kvalifikācijas eksāmenu, mācību programmu un eksāmenu kārtošanas metodi, kā arī citiem saistītiem jautājumiem, pieņem tieslietu ministrs.

Ar tieslietu ministra lēmumu tiesu darbinieki var tikt pārcelti uz citu tiesu atbilstoši dienesta vajadzībām. Tiesai var būt tiesas konsultanti (sudski savjetnici; vsk. sudski savjetnik) un vecākie tiesas konsultanti (viši sudski savjetnici; vsk. viši sudski savjetnik).

Persona, kura ir ieguvusi akadēmisko grādu tiesību zinātnē un kura ir nokārtojusi valsts advokatūras eksāmenu, var ieņemt tiesas konsultanta amatu.

Persona, kura ir ieguvusi akadēmisko grādu tiesību zinātnē, kura ir nokārtojusi valsts advokatūras eksāmenu un kura vismaz divus gadus ir strādājusi par tiesas konsultantu, tiesu amatpersonu, prokuroru vai notāru, vai persona, kura pēc valsts advokatūras eksāmena nokārtošanas vismaz piecus gadus ir strādājusi saistībā ar tieslietām, var tikt iecelta vecākā tiesas konsultanta amatā vai Horvātijas Republikas Augstākās tiesas konsultanta amatā.

Persona, kura vismaz četrus gadus ir strādājusi par tiesas konsultantu, tiesu amatpersonu, prokuroru vai notāru, vai persona, kura pēc valsts advokatūras eksāmena nokārtošanas vismaz desmit gadus ir strādājusi saistībā ar tieslietām, var tikt iecelta Horvātijas Republikas Augstākās tiesas vecākā tiesas konsultanta amatā.

Tiesas konsultanta un vecākā tiesas konsultanta pilnvaras

Tiesas konsultanti un vecākie tiesas konsultanti piedalās tiesu procesos un ir tiesīgi patstāvīgi veikt konkrētas procesuālās darbības, izvērtēt pierādījumus un konstatēt faktus.

Pamatojoties uz šādām procesuālajām darbībām, tiesas konsultants vai vecākais tiesas konsultants iesniedz projektu tiesnesim, kuru šim nolūkam ir pilnvarojis tiesas priekšsēdētājs, tiesnesis pieņem lēmumu, pamatojoties uz projektu. Ar tiesneša atļauju tiesas konsultants vai vecākais tiesas konsultants publicē šo lēmumu.

Ja tiesnesis neakceptē tiesas konsultanta vai vecākā tiesas konsultanta iesniegto projektu, viņš pats veic procesuālās darbības.

Saskaņā ar Tiesu likuma piemērojamajiem noteikumiem tiesas konsultanti un vecākie tiesas konsultanti ir tiesīgi veikt šādas procesuālās darbības un ierosināt šādus lēmumu projektus:

  1. civillietās par strīdiem attiecībā uz naudas prasījuma vai kompensācijas samaksu, ja prasības summa nepārsniedz HRK 100 000,00, un komercstrīdos, ja prasības summa nepārsniedz HRK 500 000,00;
  2. darba strīdos, kas izriet no koplīgumiem;
  3. administratīvajos strīdos par prasībām, kas iesniegtas attiecībā uz lietām, kurās nolēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz galīgo spriedumu līdzīgā lietā, vai prasībām, kas celtas pret publisko tiesību subjekta darbību vai bezdarbību, un administratīvajos strīdos, kuros prasības summa nepārsniedz HRK 100 000,00;
  4. lietās par piespiedu izpildi;
  5. mantojuma lietās;
  6. zemesgrāmatas lietās;
  7. likumpārkāpumu lietās;
  8. bezstrīdus kārtības lietās, izņemot lietas par rīcībspējas atņemšanu, kopīpašnieku asociācijas likvidēšanu, robežu noteikšanu un tiesvedībā saskaņā ar Ģimenes likumu (Obiteljski zakon);
  9. reģistrācijas lietās;
  10. saīsinātā maksātnespējas tiesvedībā;
  11. tiesvedībā attiecībā uz tiesas izdevumiem.

Tiesas konsultants un vecākais tiesas konsultants ir pilnvarots rīkoties un pieņemt lēmumus konkrētā tiesvedībā, ja tas ir noteikts ar konkrētiem tiesību aktiem.

Otrās instances tiesas tiesvedībā un tiesvedībā saskaņā ar ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzekļiem tiesas konsultants un vecākais tiesas konsultants ziņo par lietas izskatīšanas gaitu un sagatavo lēmuma projektu.

Tiesneši-stažieri (sudački vježbenici; vsk. sudački vježbenik)

Katru gadu Tieslietu ministrija pieņem lēmumu par stažieru amata vietu skaitu tiesās saskaņā ar valsts budžetā pieejamo finansējumu.

Nosacījumus, kas reglamentē tiesnešu-stažieru darbā pieņemšanu tiesās, veids, kādā tas tiek darīts, kā arī stažēšanās ilgumu un kārtību, regulē atsevišķs likums.

Eksperti-konsultanti (stručni suradnici; vsk. stručni suradnik)

Tiesās var būt arī darbinieki, kuri ir pabeiguši attiecīgās profesionālās studijas vai kuri ir pēdējā kursa studenti vai ir absolvējuši universitātes studiju programmu un kuriem ir atbilstoša darba pieredze defektoloģijā, socioloģijā, izglītības jomā, ekonomikā, grāmatvedībā un finanšu jomā vai citā atbilstošajā jomā.

Eksperti-konsultanti un eksperti-asistenti (stručni pomoćnici; vsk. stručni pomoćnik) palīdz tiesnešiem darbā pie lietām, kur nepieciešamas ekspertu zināšanas.

Tiesas piesēdētāji (suci porotnici; vsk. sudac porotnik)

Par tiesas piesēdētāju var tikt iecelta persona, kas ir pilngadību sasniedzis Horvātijas pilsonis un kas atbilst šādam amatam.

Tiesas piesēdētāji tiek iecelti uz četriem gadiem, un pēc termiņa beigām var tikt iecelti amatā atkārtoti.

Ja, beidzoties pašreizējā tiesas piesēdētāja amata termiņam, netiek iecelts cits tiesas piesēdētājs, pašreizējais tiesas piesēdētājs turpina pildīt savus pienākumus līdz cita tiesas piesēdētāja iecelšanai.

Pašvaldības tiesas un apgabaltiesas piesēdētājus ieceļ apgabala asambleja (županijska skupština) vai arī Zagrebā – Zagrebas pilsētas asambleja (Gradska skupština Grada Zagreba), ņemot vērā pašvaldības vai pilsētas domes, arodbiedrību, Darba devēju asociācijas vai Ekonomikas kameras iesniegtos priekšlikumus.

Horvātijas Republikas Augstākās tiesas piesēdētājus ieceļ Horvātijas parlaments, balstoties uz tieslietu ministra ierosinājumiem un tādā veidā, lai tiktu pārstāvēti visi apgabali.

Pirms tiesas piesēdētāju iecelšanas ir nepieciešams saņemt tiesas priekšsēdētāja atzinumu par ierosinātajiem kandidātiem.

Tiesu administrācijas direktors (ravnatelj sudske uprave)

Tiesai, kurā ir vairāk nekā 40 tiesneši, var būt Tiesu administrācijas direktors.

Vairākām dažādu instanču un veidu tiesām, kuras atrodas vienas apgabaltiesas jurisdikcijā un kurām kopumā ir vairāk nekā 40 tiesneši, var būt kopīgs Tiesu administrācijas direktors, kurš veic šo tiesu uzticētos uzdevumus. Tiesas, kurām ir kopīgs Tiesu administrācijas direktors, noslēdz vienošanos par kopīgu to uzdevumu izpildi, par kuriem ir atbildīgs Tiesu administrācijas direktors.

Tiesu administrācijas direktors ir atbildīgs par pareizu un savlaicīgu šādu ekspertu, administratīvo, tehnisko un citu darbu izpildi tiesā:

  • rūpēties par tiesas ēku, telpu un darba aprīkojuma uzturēšanu, kā arī investīcijām;
  • organizēt un koordinēt gada iepirkumu plāna izstrādi saskaņā ar tiesību aktiem un tiesas vajadzībām;
  • ir atbildīgs par publisko iepirkumu procedūru veikšanu;
  • uzraudzīt materiālos un finanšu darījumus un veikt administratīvas un citas tehniskas palīgdarbības;
  • pārraudzīt un rūpēties par tiesas budžeta un pašu resursu izmantošanu;
  • piedalīties tiesas administrācijas projektu izstrādē un īstenošanā, kā arī uzraudzīt šādu projektu īstenošanu;
  • uzņemties atbildību un rūpēties par tiesas datorsistēmas pareizu funkcionēšanu;
  • nodrošināt, ka statistika par tiesas darbu tiek sagatavota pareizi un savlaicīgi;
  • sadarboties ar vietējām un reģionālajām iestādēm par aprīkojuma iegādi un resursu piegādi, kas nepieciešami konkrētām tiesu darbībām;
  • veikt citus uzdevumus, ko viņam ir uzticējis tiesas priekšsēdētājs.

Tiesu administrācijas direktors par savu darbu atbild tiesas priekšsēdētājam.

Par Tiesu administrācijas direktoru var tikt iecelta persona, kura ir ieguvusi akadēmisko grādu tiesību zinātnē vai ekonomikā un kurai ir atbilstoša darba pieredze organizatoriskajā un finanšu jomā.

Tiesas sekretārs (tajnik suda)

Tiesai, kurā ir vairāk nekā 15 tiesneši, var būt sekretārs. Tiesa sekretārs palīdz tiesas priekšsēdētājam, pildot tiesu administrācijas uzdevumus. Par tiesas sekretāru var tikt iecelta persona, kurai ir akadēmiskais grāds tiesību zinātnē.

Par Horvātijas Republikas Augstākās tiesas, Horvātijas Republikas Augstās komerctiesas, Horvātijas Republikas Augstās administratīvās tiesas un Horvātijas Republikas Augstās likumpārkāpumu tiesas sekretāru var tikt iecelta persona, kura atbilst attiecīgās tiesas vecākā tiesas konsultanta prasībām.

Tiesas sekretārs ir atbildīgs par pareizu un savlaicīgu šādu lietvedības un citu tehnisko darbu izpildi tiesā:

  • organizēt un uzņemties atbildību par tiesas darbinieku un palīgdarbinieku darbu;
  • uzraudzīt un plānot darbinieku un palīgdarbinieku apmācību un uzraudzīt to izpildi;
  • ar tiesas priekšsēdētāja piekrišanu pieņemt lēmumus par tiesas darbinieku un palīgdarbinieku iecelšanu amatā;
  • pamatojoties uz tiesas priekšsēdētāja piešķirtajām pilnvarām, uzņemties atbildību par petīcijām un sūdzībām, ko par tiesas darbu ir iesniegušas puses;
  • veikt citus uzdevumus, par kuriem ir atbildīga tiesas administrācija un kurus viņam / viņai uzticējis tiesas priekšsēdētājs;
  • veikt citus uzdevumus, kas noteikti konkrētos tiesību aktos.

Tiesas sekretārs par savu darbu atbild tiesas priekšsēdētājam.

Tiesas runaspersona (glasnogovornik suda)

Tiesai ir sava runaspersona.

Tiesas runaspersona ir tiesnesis, tiesas konsultants vai persona, ko nozīmējis tiesas priekšsēdētājs gada darba programmā.

Apgabaltiesas priekšsēdētājs var nozīmēt vienu minētās tiesas tiesnesi būt par šīs tiesas, kā arī tās jurisdikcijā esošo pašvaldības tiesu runaspersonu. Var iecelt arī tiesas runaspersonas vietnieku.

Tiesas runaspersona sniedz informāciju par tiesas darbu saskaņā ar Tiesu likumu, Tiesas Reglamentu (Sudski poslovnik) un Informācijas brīvības likumu (Zakon o pravu na pristup informacijama).

Valsts prokurori (državni odvjetnici; vsk. državni odvjetnik)

Izglītības prasības: iegūts akadēmiskais grāds vai maģistra grāds tiesību zinātnē un nokārtots valsts advokatūras eksāmens.

Valsts prokurors ir atbildīgs par to uzdevumu izpildi, kas ietilpst tās Valsts prokuratūras (državno odvjetništvo) kompetencē, kuru viņš pārstāv un vada.

Valsts prokuratūra ir autonoma un neatkarīga tiesu iestāde, kas ir pilnvarota un kurai ir pienākums ierosināt lietu pret noziegumu un citu sodāmu nodarījumu izdarītājiem, veikt tiesiskas darbības, lai aizsargātu Horvātijas Republikas īpašumu, un izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai aizsargātu Konstitūciju un tiesību aktu ievērošanu.

Valsts prokuratūra izmanto savas pilnvaras, pamatojoties uz Konstitūciju, tiesību aktiem, starptautiskajiem līgumiem, kas ir daļa no Horvātijas Republikas tiesiskās kārtības, un citiem noteikumiem, kas ir pieņemti saskaņā ar Konstitūciju, starptautisku nolīgumu vai Horvātijas Republikas tiesību aktiem.

Horvātijas Republikas Valsts prokuratūra ir izveidota nolūkā aptvert visu Horvātijas Republikas teritoriju, Valsts prokuratūras pašvaldību biroji (općinska državna odvjetništva; vsk. općinsko državno odvjetništvo) ir izveidoti nolūkā aptvert vienas vai vairāku pašvaldības tiesu teritorijas, un Valsts prokuratūras apgabalu biroji (županijska državna odvjetništva; vsk. županijsko državno odvjetništvo) ir izveidoti nolūkā aptvert apgabaltiesas vai komerctiesas teritoriju un administratīvās tiesas jurisdikciju.

HORVĀTIJAS REPUBLIKAS VALSTS PROKURATŪRA

KORUPCIJAS UN ORGANIZĒTĀS NOZIEDZĪBAS

NOVĒRŠANAS BIROJS (URED ZA SUZBIJANJE KORUPCIJE I ORGANIZIRANOG KRIMINALITETA) [USKOK]

VALSTS PROKURATŪRAS APGABALU BIROJI (15)

VALSTS PROKURATŪRAS PAŠVALDĪBU BIROJI (33)

Horvātijas Republikas Valsts prokuratūra
Gajeva 30a, 10 000 Zagreb
http://www.dorh.hr/

Horvātijas Republikas Valsts ģenerālprokuratūra
Tālr.: +385 1 459 18 88
Fakss: +385 1 459 18 54
e-pasts: tajnistvo.dorh@dorh.hr

Krimināllietu nodaļa (kazneni odjel)
Tālr.: +385 1 459 18 00
Fakss: +385 1 459 18 05
e-pasts: tajnistvo.kazneni@dorh.hr

Civil- un administratīvo lietu nodaļa (građansko upravni odjel)
Tālr.: +385 1 459 18 61
Fakss: +385 1 459 19 12
e-pasts: tajnistvo.gradjanski@dorh.hr

Valsts prokuratūras pašvaldību biroji PDF (370 Kb) hr

Valsts prokuratūras apgabalu biroji PDF (284 Kb) hr

Valsts prokuratūras likums (Zakon o državnom odvjetništvu)

Likums par Valsts prokuratoras biroju teritoriju un atrašānās vietu (Zakon o područjima i sjedištima državnih odvjetništava)

Jaunais Likums par Valsts prokuratūras biroju teritoriju un atrašanās vietu, kas pilnveido Valsts prokuratūras pašvaldību biroju tīklu, stājas spēkā 2015. gada 1. aprīlī.

Korupcijas un organizētās noziedzības novēršanas biroja likums (Zakon o Uredu za suzbijanje korupcije i organiziranog kriminaliteta)

Advokāti (odvjetnici; vsk. odvjetnik)

Izglītības prasības: iegūts akadēmiskais grāds vai maģistra grāds tiesību zinātnē un nokārtots valsts advokatūras eksāmens.

Advokāti sniedz neatkarīgus pakalpojumus, nodrošīnot juridisko palīdzību fiziskām un juridiskām personām, lai tās varētu izmantot un aizstāvēt savas tiesības un likumīgās intereses. Advokatūru reglamentē Advokatūras likums (Zakon o odvjetništvu).

Advokatūras autonomija un neatkarība tiek nodrošināta, advokātiem autonomi un neatkarīgi īstenojot savu brīvo profesiju. Advokāti ir apvienojušies Horvātijas Advokātu asociācijā (Hrvatska odvjetnička komora), kas ir autonoma un neatkarīga advokātu asociācija Horvātijas Republikas teritorijā.

Advokāti var darboties kā advokātu birojs (odvjetnički ured), kopīgs advokātu birojs (zajednički odvjetnički ured) vai advokātu sabiedrība (odvjetničko društvo), pēdējā gadījumā īpaši kā komercuzņēmums (javno trgovačko društvo) vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību (društvo s ograničenom odgovornošću). Advokāta profesija ir sniegt advokāta pakalpojumus, un viņi nedrīkst veikt citus pienākumus.

Advokātiem ir jāiestājas Horvātijas Advokātu asociācijā, kas ir autonoma un neatkarīga organizācija ar juridiskas personas iezīmēm. Horvātijas Advokātu asociācija pārstāv Horvātijas Republikas advokatūru kopumā. Asociācijai ir šadas struktūŗas: asambleja (Skupština), padome (Upravni odbor), valdes (Izvršni Odbor), priekšsēdētājs (Predsjednik) un citas struktūras, kas noteiktas tās statūtos.

Advokāti var piedāvāt jebkāda veida juridisko palīdzību, jo īpaši:

  • sniegt juridiskās konsultācijas;
  • sastādīt dokumentus (līgumus, testamentus, paziņojumus, u.c.) un sagatavot prasības, sūdzības, priekšlikumus, pieprasījumus, iesniegumus, ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzekļus un citus prasījumus;
  • pārstāvēt savus klientus.

Advokāts var īstenot savu juridisko praksi viens pats vai kopīgā advokātu birojā vai advokātu sabiedrībā.

Tikai advokāti var piedāvāt profesionālu juridisko palīdzību, ja vien likumā nav noteikts citādi. Profesori un docenti (docenti), kas Horvātijas Republikas universitātēs pasniedz juridiskos mācību priekšmetus, var par samaksu sniegt juridiskas konsultācijas un atzinumus. Tas neattiecas uz dokumentu (līgumu, testamentu, paziņojumu, u.c.) sastādīšanu un prasību, sūdzību, priekšlikumu, pieprasījumu, iesniegumu, ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzekļu un citu prasījumu sagatavošanu. Šādām personām nav atļauts piedāvāt cita veida juridisko palīdzību, un tām ir pienākums informēt Horvātijas Advokātu asociāciju par saviem nodomiem piedāvāt juridisko palīdzību, lai to varētu reģistrēt.

Persona iegūst tiesības strādāt par advokātu Horvātijas Republikas teritorijā pēc personas iekļaušanas advokātu sarakstā un zvēresta nodošanas. Lēmumu par personas iekļaušanu advokātu sarakstā pieņem Horvātijas Advokātu asociācija.

Horvātijas Advokātu asociācija
Koturaška 53/II, 10 000 Zagreb
Tālr.: +385 1 6165 200
Fakss: +385 1 6170 686
hok-cba@hok-cba.hr
http://www.hok-cba.hr/
Advokatūras likums

Notāri (javni bilježnici; vsk. javni bilježnik)

Izglītības prasības: iegūts akadēmiskais grāds vai maģistra grāds tiesību zinātnē un nokārtots valsts notāra profesionālais eksāmens.

Notāri nepārstāv klientus. Tie ir pieredzējuši speciālisti, kuri par atlīdzību rīkojas klientu uzdevumā. Notāru mērķis ir palīdzēt klientiem pārvaldīt to lietas tik labi, cik vien iespējams, lai izvairītos no ilgstošiem un dārgiem strīdiem. Turklāt notāri ir objektīvi, jo darbojas, lai aizsargātu tiesisko drošību, nevis konkrēta klienta interesēs, un viņi nedrīkst atteikties pildīt amata pienākumus, ja vien tam nav pamatots iemesls. Notāriem ir pienākums ievērot konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, ko viņi iegūst, pildot savus darba pienākumus.

Notariālie pakalpojumi ietver publisku dokumentu oficiālu sastādīšanu un izsniegšanu par tiesiskiem darījumiem, paziņojumiem un faktiem, uz kuriem pamatojas tiesības, privāto dokumentu oficiālu apliecināšanu, dokumentu, naudas līdzekļu un vērtslietu pieņemšanu glabāšanā ar mērķi vēlāk nodot tās citām personām vai kompetentām iestādēm, un veikt citas tiesību aktos noteiktās procedūras, ievērojot tiesas vai citas valsts iestādes rīkojumus. Notāru kā sabiedriska pakalpojuma sniedzēju organizācija un darbība ir noteikta Likumā par notāriem (Zakon o javnom bilježništvu).

Notariālos pakalpojumus notāri sniedz kā autonomi un neatkarīgi profesionāļi, kam piešķirta sabiedrības uzticēšanās. Notārus ieceļ tieslietu ministrs. Notāra juridisko adresi teritorijā, kurā notārs tiek iecelts, nosaka Ministrija, un notāra darbības aptvertā oficiālā teritorija atbilst pašvaldības tiesas, kuras teritorijā atrodas notāra juridiskā adrese, likumā noteiktajai teritorijai. Notārs ir tiesīgs pārstāvēt klientu tiesās un citās valsts iestādēs bezstrīdus kārtības lietā, ja šī lieta ir tieši saistīta ar kādu no viņa dokumentiem, tādā gadījumā notāram ir advokāta tiesības un pienākumi.

Horvātijas Republikā notāriem ir jāiestājas Horvātijas Notāru asociācijā (Hrvatska javnobilježnička komora). Notāru asociācijas juridiskā adrese ir Zagrebā. Notāru asociācija aizsargā notāru reputāciju un godu un aizstāv to tiesības un intereses, un tā lemj par viņu tiesībām, pienākumiem un atbildību. Notāru asociācijas struktūru veido tās asambleja (Skupština), vadības komiteja (Upravni odbor) un priekšsēdētājs (Predsjednik).

Notāru darbu uzrauga Tieslietu ministrija un Notāru asociācija.

Horvātijas Notāru asociācija
Radnička cesta 34/II, 10 000 Zagreb
Tālr.: +385 1 4556 566
Fakss: +385 1 4551 544
e-pasts: hjk@hjk.hr
http://www.hjk.hr/Uredi /> Likums par notāriem (Zakon o javnom bilježništvu)
Likums par notāru nodevām (Zakon o javnobilježničkim pristojbama)

Juristi valsts, vietējās un reģionālajās iestādēs

Izglītības prasības: iegūts akadēmiskais grāds vai maģistra grāds tiesību zinātnē un nokārtots valsts advokatūras eksāmens (amatos, kuros ir jāpārstāv darba devējs).

Valsts ierēdņu (tostarp juristu) amata vietas valsts iestādēs reglamentē Likums par valsts ierēdņiem (Zakon o državnim službenicima), bet ierēdņu (tostarp juristu) amata vietas vietējās un reģionālajās iestādēs regulē Likums par vietējām un reģionālajām pašvaldībām (Zakon o lokalnoj i područnoj (regionalnoj) samoupravi).

Juristi tirdzniecības uzņēmumos

Izglītības prasības: iegūts akadēmiskais grāds vai maģistra grāds tiesību zinātnē un nokārtots valsts advokatūras eksāmens (amatos, kuros ir jāpārstāv darba devējs).

Juristi tirdzniecības uzņēmumos ir pilnvaroti pārstāvēt attiecīgo tirdzniecības uzņēmumu, rīkojoties kā pilnvarotie pārstāvji uz darba attiecību pamata, visās iestādēs un visās tiesiskajās attiecībās, piemēram, civilprocesā, līgumu slēgšanā, darba tiesisko attiecību jomā, jautājumos saistībā ar īpašumu un statusu, likumpārkāpumiem un kriminālprocesu, u.c. Juristi, kas strādā uzņēmējdarbības vidē, ir tiesīgi kārtot valsts advokatūras eksāmenu saskaņā ar tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem.

Horvātijas Republikā nav asociācijas juristiem, kas strādā tirdzniecības uzņēmumos. Šī iemesla dēļ noteikts skaits juristu, kas strādā tirdzniecības uzņēmumos, ir dalībnieki pilsoniskās sabiedrības organizācijās, kas ir izveidotas, lai veicinātu juridiskās profesijas intereses uzņēmējdarbībā un sniegtu pilnveidotu profesionālo apmācību juristiem šādos uzņēmumos.

Horvātijas Republikā juristu amatu tirdzniecības uzņēmumos nereglamentē atsevišķi noteikumi.

Juristi institūcijās un akadēmiskajās aprindās

Izglītības prasības: iegūts akadēmiskais grāds vai maģistra grāds tiesību zinātnē un nokārtots valsts advokatūras eksāmens (amatos, kuros ir jāpārstāv darba devējs).

Izglītības prasības darbam akadēmiskajās aprindās vai profesijās zinātnes un izglītības jomā: attiecīgajai personai ir jābūt akadēmiskajam grādam vai maģistra grādam vai doktora grādam tiesību zinātnē, jābūt sniegušai publiskas prezentācijas zinātniskajās vai akadēmiskajās sanāksmēs attiecīgajā jomā un publicējušai zinātniskus un akadēmiskus darbus.

Valsts Tiesu padome (Državno sudbeno vijeće)

Valsts Tiesu padome ir autonoma un neatkarīga struktūra, kas nodrošina tiesu sistēmas autonomiju un neatkarību Horvātijas Republikā. Saskaņā ar Konstitūciju un tiesību aktiem tā patstāvīgi pieņem lēmumus par tiesnešu un tiesu priekšsēdētāju (izņemot Horvātijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāja) iecelšanu, paaugstināšanu, pārcelšanu, atlaišanu un disciplināro atbildību. Augstākās tiesas priekšsēdētāju ievēl un atlaiž Horvātijas parlaments, balstoties uz Horvātijas prezidenta priekšlikumu, pēc tam, kad Horvātijas Republikas Augstākās tiesas Ģenerālasambleja (Opća sjednica) un Horvātijas parlamenta kompetentā komiteja ir izteikušas savu viedokli. Horvātijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs tiek ievēlēts uz četriem gadiem.

Valsts Tiesu padomē ir 11 locekļi, no tiem septiņi ir tiesneši, divi ir universitātes tiesību zinātņu profesori un divi ir parlamenta locekļi, no kuriem viens pārstāv opozīciju.

Valsts Tiesu padomes likums (Zakon o državnom sudbenom vijeću)

Valsts Prokuroru padome (Državnoodvjetničko vijeće)

Valsts prokuroru padome ieceļ un atlaiž valsts prokurorus un lemj par viņu disciplināro atbildību, izņēmums ir Horvātijas Republikas valsts ģenerālprokurors un viņa vietnieki. Horvātijas Republikas valsts ģenerālprokuroru ieceļ Horvātijas parlaments uz četriem gadiem, balstoties uz Horvātijas Republikas valdības priekšlikumu, pēc tam, kad Horvātijas parlamenta kompetentā komiteja ir izteikusi savu viedokli.

Nacionālajā Valsts prokuroru padomē ir 11 locekļi, no tiem septiņi ir valsts prokuroru vietnieki, divi ir universitātes tiesību zinātņu profesori un divi ir parlamenta locekļi, no kuriem viens pārstāv opozīciju.

Lapa atjaunināta: 09/09/2016

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.