Šajā iedaļā sniegts pārskats par juridiskajām profesijām Beļģijā. Juridiskās profesijas – ievads Prokuratūra Tiesneši Juristi Notāri Citas juridiskās profesijas Organizācijas, kas sniedz juridiskās konsultācijas bez maksas Juridiskās datubāzes Federālās publiskās pārvaldes dienesta tieslietās portāls
Meklēt informāciju pēc reģiona
Šajā iedaļā ir sniegta noteikta informācija par šādām juridiskajām profesijām:
Valsts prokuroru biroju jeb prokuratūru (ministère public/openbaar ministerie, pazīstamu arī kā parquet/parket), kas uztur apsūdzību (skatīt zemāk), veido juriskonsulti, kuri ir kvalificēti tiesneši (magistrats/magistraten), un kuri savā darbībā pilda amata pienākumus tās tiesas piekritības jomā, pie kuras tie darbojas.
Tiesas rajona (arrondissement judiciare/gerechtelijk arrondissement) līmenī karaļa prokurors (procureur du Roi/procureur des Konings) un viņa pirmie vietnieki (premiers substituts/eerste substituten) un vietnieki (substituts/subsituten) rīkojas kā valsts prokurors pirmās instances tiesā (tribunal de première instance/rechtbank van eerste aanleg), līdzīgi arī nepilngadīgo tiesā (tribunal de la jeunesse/jeugdrechtbank), kas ir pirmās instances tiesas nodaļa. Viņi darbojas arī policijas tiesā(-ās) (tribunal de police/politierechtbank) un komerctiesā (tribunal de commerce/handelsrechtbank) savas piekritības robežās.
Darba tiesās (tribunaux de travail/arbeidsrechtbanken) šīs funkcijas pilda prokurors, kas darbojas darba tiesās (auditeur du travail/arbeidsauditeur), kuram palīdz vietnieki un attiecīgā gadījumā pirmie vietnieki. Tie šajā statusā darbojas arī krimināltiesās (tribunal correctionnel/correctionele rechtbank), kas ir pirmās instances tiesu nodaļas, un policijas tiesā(-ās) krimināllietās, kas ir to piekritībā.
Apelācijas tiesu (cour d’appel/hof van beroep) un darba apelācijas tiesu (cour du travail/arbeidshof) līmenī valsts prokurora lomu pilda ģenerālprokurors (procureur-général/procureur-generaal), kurš vada un pārrauga valsts ģenerālprokuratūras dienesta amatpersonu darbu apelācijas tiesā (parquet général/parket-generaal) un atbilstošo institūciju darba tiesā (auditorat général/arbeidsauditoraat-generaal). Apelācijas tiesā gadījumā ģenerālprokuroram palīdz vecākais ģenerāladvokāts (premier avocat-général/eerste advocaat-generaal), ģenerāladvokāti (avocats-généraux/advocaten-generaal) un ģenerālprokurora vietnieki (substituts généraux/substituten-generaal). Ģenerālprokuratūras nodaļā darbojas vecākais ģenerāladvokāts, ģenerāladvokāti un ģenerāladvokāta vietnieki.
Kasācijas tiesā (Cour de cassation/Hof van cassatie) valsts prokuratūras funkciju pilda Kasācijas tiesas ģenerālprokurors, kuram palīdz vecākais ģenerāladvokāts un ģenerāladvokāti. Lai gan tiek izmantota vienāda terminoloģija, šeit valsts prokuratūrai ir cits uzdevums. Kasācijas tiesa nelemj par lietas būtību, bet nodrošina likumības ievērošanu tiesas procesā.
Prokurors, veicot atsevišķu ieizanzmeklēšanu un saukšanu pie atbildības, ir neatkarīgs, neskarot kompetentā ministra tiesības izdot rīkojumus par saukšanu pie atbildības un saistošus norādījums kriminālpolitikas jomā, tostarp attiecībā uz izmeklēšanas un saukšanas pie atbildības stratēģiju.
Valsts prokuratūras pārziņā ir vairāki uzdevumi un pienākumi. Tās darbs sastāv no operatīvā darba un uzraudzības, gan krimināllietās, gan civillietās.
Papildus šiem galvenajiem uzdevumiem valsts prokuratūras piekritībā ir arī uzraudzīt un pienācīgi īstenot lēmumus un stratēģiju saistībā ar kriminālpolitiku.
Kriminālpolitikas pamatnostādnes nosaka Tieslietu ministrs pēc apspriešanās ar Ģenerālprokuroru kolēģiju, kuru veido pieci ģenerālprokurori, kas darbojas pie apelācijas tiesām (collège des procureurs généraux/college van procureurs-generaal).
Šī Kolēģija ir pakļauta tieslietu ministram un tā pieņem lēmumus, kuru mērķis ir panākt maksimālu saskanību stratēģijas izveidē un koordinēšanā, kā arī valsts prokuratūras pienācīgu darbību kopumā.
Kolēģijas piekritībā ir visa Karalistes teritorija, un tās lēmumi ir saistoši ģenerālprokuroriem, kuri darbojas pie apelācijas tiesām, un visiem tās pakļautībā un vadībā esošajiem valsts prokuratūras locekļiem.
Papildu informācija ir pieejama Federālā publiskās pārvaldes dienesta tieslietās tīmekļa vietnē (Tieslietu ministrija, sadaļa (Franču valodā) "Ordre judiciaire” - "Ministère publique" vai (Holandiešu valodā) "Rechterlijke Orde" - "Openbaar Ministerie").
Pastāv nošķīrums starp "tiesu tiesnešiem" (la magistrature assise/de zittende magistratuur), kas pieņem lēmumus sev piekrītošajās lietās un "tiesu amatpersonām" (la magistrature debout/de staande magistratuur), kuri ir valsts prokuratūras amatpersonas (skatīt iepriekš).
Kopumā tos tiesu tiesnešus, kuri darbojas zemākā līmeņa tiesās, apzīmē ar terminu tiesnesis, savukārt tos, kuri darbojas apelācijas tiesās, apzīmē ar terminu padomnieks.
Tiesu tiesnešu uzdevums ir piemērot likumu situācijai/strīdam, kas tiem jāizskata civillietā, kā arī personām, kuras izdarījušas pārkāpumu.
Dažās zemākā līmeņa tiesās profesionāli tiesneši darbojas kopā ar neprofesionāliem tiesnešiem. Neprofesionālie tiesneši darbojas šādās tiesās.
Augstajai tiesu padomei (Conseil supérieur de la justice/Hoge Raad voor de Justitie) ir trīs uzdevumi:
Papildu informācija ir pieejama Augstās tiesu padomes tīmekļa vietnē.
Loma un pienākumi
Advokāts (avocats/advocaten) ir profesionālis tiesību un tieslietu jomā. Viņam ir jāievēro profesionālās rīcības noteikumi, kas garantē viņa pilnīgu neatkarību. Advokāta pienākums ir neizpaust profesionālos noslēpumus.
Advokāts ir apmācīts darbību veikšanai dažādās tiesību jomās, kuras bieži vien pārklājas (uzņēmējdarbības tiesības, administratīvās tiesības, pilsētplānošanas tiesības, nodokļu tiesības, ģimenes tiesības u.c.). Prakses laikā advokāts var specializēties vienā vai vairākās no minētajām jomām, kurās viņš ir uzkrājis īpašu pieredzi.
Advokāta uzdevums ir palīdzēt klientiem, ne tikai stājoties tiesas priekšā, bet jebkurā situācijā, kurā klientam var rasties nepieciešamība pēc juridiskas palīdzības, oficiāla pārstāvja, redaktora vai pat morāla atbalsta sniedzēja.
Kopumā advokātam ir trīs uzdevumi:
Advokāts var aizstāvēt un pārstāvēt savus klientus jebkurā karalistes tiesā - policijas tiesā, miertiesā (justice de paix/vredegerecht), pirmās instances tiesā, komerctiesā, darba lietu tiesā, apelācijas tiesā, darba tiesā, zvērināto tiesā vai Valsts padomē (Conseil d’État/Raad van State) - un citu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesās.
Viņš palīdz arī šķīrējtiesas vai starpniecības procedūrās, jebkuras alternatīvās strīdu izšķiršanas metodes (méthode alternative de résolution des conflits – M.A.R.C.) vai sanāksmes vai sapulces ietvaros.
Advokāts ne tikai palīdz risināt strīdus. Viņš, sniedzot konsultācijas un izstrādājot vai pielāgojot līgumus, bieži vien palīdz no tiem izvairīties.
Vēl advokāts var palīdzēt nekustamā īpašuma izīrēšanā vai iegādē, ja vēlaties izveidot uzņēmumu, ja vairs nespējat segt parādsaistības, ja vēlaties noslēgt līgumu ar jaunu darba devēju, ja esat kļuvis par negadījuma vai uzbrukuma upuri, ja esat saņēmis uzaicinājumu ierasties tiesā, ja šķiraties no dzīvesbiedra u.tml.
Advokāts ikvienam:
Cilvēkiem ar zemiem ienākumiem likumā ir paredzēts juridiskās palīdzības pakalpojums (aide juridique/juridische bijstand, iepriekš saukts par ‘pro deo’) un juridiskais atbalsts (assistance judiciaire/rechtsbijstand).
Juridiskās palīdzības ietvaros persona var saņemt bezmaksas vai daļēji apmaksātus advokāta pakalpojumus. Tās sniegšana tiek organizēta 2 līmeņos:
Juridiskais atbalsts ļauj pilnībā vai daļēji segt procedūras izmaksas (kancelejas , reģistrācijas izdevumi (droit de greffe/griffierechten or droits d’enregistrement/registratierechten), maksa par tiesu izpildītāja (huissiers de justice/rechtsdeurwaarders), notāra (notaires/notarissen), eksperta pakalpojumiem u.tml.). Lai saņemtu šo palīdzību, klients pats vai ar advokāta starpniecību vēršas juridiskā atbalsta birojā.
Atbildīgās iestādes
Visi advokāti ir advokātu kolēģijas (barreau/balie) biedri. Šobrīd Beļģijā ir 28 advokātu kolēģijas.
Beļģijas franču valodā un vācu valodā runājošo advokātu kolēģiju apvienība (Ordre des barreaux francophones et germanophone/Kammer der französischsprachigen und deutschsprachigen Rechtsanwaltschaften (AVOCATS.BE)) ir organizācija, kurā apvienoti visi valsts franču valodā un vācu valodā runājošo kopienu tiesas rajoni (13 franču valodā runājošo tiesas rajonu un 1 vācu valodā runājošas tiesas rajons).
Beļģijas holandiešu valodā runājošo advokātu kolēģiju apvienība (Orde van Vlaamse Balies (OVB)) ir organizācija, kurā apvienoti visi valsts holandiešu valodā runājošo kopienu tiesas rajoni (14 tiesas rajoni).
Informācija par advokāta profesiju ir pieejama šādās tīmekļa vietnēs:
Piekļuve šīm datubāzēm ir bez maksas.
Notāri ir karaļa ieceltas valsts amatpersonas, kuru īpašais uzdevums ir apliecināt to klātbūtnē veiktu dokumentu vai darījumu patiesumu. Saskaņā ar likumu noteiktiem dokumentiem vai darbībām ir nepieciešama notāra apliecinājums, lai fiksētu pušu vienošanos (publiski dokumenti, actes authentiques/authentieke akten). Tādējādi, piemēram, notāra apliecinājums ir nepieciešams, pārdodot īpašumu. Papildus publisku dokumentu sagatavošanai notāra pakalpojumus var izmantot arī mantojuma lietu kārtošanai, privāta līguma sagatavošanai vai atzinuma iegūšanai u.c.
Notāru atbildība attiecas uz trim galvenajām jomām:
Ir izveidota Valsts notāru palāta (Chambre nationale des notaires/Nationale Kamer van Notarissen). Tās galvenie mērķi ir šādi:
Provinču līmeņa notāru palātas ir šo profesiju pārstāvošas organizācijas, kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt profesionālās rīcības noteikumu ievērošanu un atrisināt profesionālos strīdus (cita starpā tās izskata sūdzības).
Pastāv arī Beļģijas Notāru karaliskā federācija (Fédération Royale du Notariat Belge (FRNB)/Koninklijke Federatie van het Belgisch Notariaat (KFBN)) - profesionāla notāru biedrība, kas palīdz notāriem to ikdienas pienākumu veikšanās, piedāvājot īpaši notāriem pielāgotus pakalpojumus, un kas pārstāv šo profesiju daudzos citos gadījumos.
Papildu informācija ir pieejama Beļģijas Notāru karaliskās federācijas tīmekļa vietnē.
Tiesu izpildītājs ir profesionāla un valsts amatpersona, kas pilda savas funkcijas kā pašnodarbināta persona. Citiem vārdiem, tam piemīt divējāda profesionālā identitāte - no vienas puses, tas ir valsts amatpersona, un, no otras puses, tas ir neatkarīgs savu funkciju izpildē.
Tiesu izpildītājs ir profesionāla un valsts amatpersona, jo valsts tam ir deleģējusi atsevišķas valsts pilnvaras. Tādēļ tas nevar atteikties atbildēt uz pieprasījumu iesaistīties, izņemot gadījumus, kad to neļauj viņu profesionālās rīcības kodekss vai likums, kā, piemēram, interešu konflikta vai nelikumīga pieprasījuma gadījumā. Tādēļ tiesu izpildītājs nekad nerīkojas pēc savas iniciatīvas, bet vienmēr pēc pieprasījuma, kuru izteicis kāds, kas tam uztic oficiālu uzdevumu. Katra uzdevuma izpildē tam ir jāievēro dažādas juridiskās prasības. Turklāt tiesu izpildītājs par savu darbību var saņemt samaksu, lai pilnībā vai daļēji segtu savas izmaksas.
Kā pašnodarbināta persona tiesu izpildītājs darbojas neatkarīgi un objektīvi. Turklāt tā profesionālā pieredze ir visu personu rīcībā. Tas nozīmē, ka no valsts iestādēm tas nesaņem nekādu atalgojumu, piemaksu vai kompensāciju. Tam par visu jāmaksā pašam.
Tiesu izpildītāja iesaistīšanās jomas iedalās divās plašākās kategorijās: „ārpustiesas” iesaistīšanās (interventions extrajudiciaires/buitengerechtelijke tussenkomsten, piemēram ārpustiesas parādu piedziņa vai oficiāla faktu konstatēšana) un „tiesas” iesaistīšanās (interventions judiciaires/gerechtelijke tussenkomsten, proti, nolēmuma izpilde). Veicot šādas darbības, tam bieži ir jāsniedz jums informācija par to, kā jūs varat īstenot savas tiesības, un jāatbild uz jūsu jautājumiem par saviem pienākumiem. Atšķirību nerada tas, vai jūs izmantojat tā pakalpojumus, vai arī tā rīcība skar jūs.
Katrā tiesu rajonā ir palāta (chambre/kamer), kuru veido visi attiecīgā rajona tiesu izpildītāji. Tās galvenie mērķi ir nodrošināt to, ka rajona tiesu izpildītāji ievēro disciplīnas noteikumus, likumus un noteikumus, kas uz tiem attiecas, un atrisina strīdus, kādi var rasties tiesu izpildītāju starpā.
Pastāv arī Beļģijas Tiesu izpildītāju nacionālā palāta (Chambre nationale des huissiers de justice de Belgique/Nationale Kamer van Gerechtsdeurwaarders van België), kuras galvenie uzdevumi ir šādi:
Papildu informācija ir pieejama Beļģijas Tiesu izpildītāju nacionālās palātas tīmekļa vietnē.
Tiesnešiem un valsts prokuratūras amatpersonām palīdz dažādu administratīvo un juridisko profesiju pārstāvji, piemēram, tiesas sēžu sekretāri vai juridiskie sekretāri.
Visās tiesas sēdēs tiesnesim palīdz tiesas sēžu sekretārs (greffier/griffier). Tiesas sēžu sekretārs sagatavo tiesneša darbu, piemēram, sagatavojot tiesas sēdei nepieciešamos dokumentus. Tiesas sēdes laikā tiesas sēžu sekretārs protokolē tiesas sēdes norisi un dalībnieku izteikumus un nodrošina visu dokumentu pareizu sagatavošanu. Tiesas sēžu sekretārs nodrošina un koordinē tiesas kancelejas (greffe/griffie) uzdevumu veikšanu. Katrā tiesā darbojas kanceleja, ko vada vecākais tiesas sēžu sekretārs vai tiesas sekretārs. Atkarībā no tiesas lieluma kancelejā strādā viens vai vairāki tiesu sēžu sekretāri. Tiesas sēžu sekretāriem palīdz administratīvie darbinieki.
Juridiskie sekretāri (référendaires/referendarissen) ir juristi, kas tiesnešiem palīdz sagatavot nolēmumus. Viņi palīdz lietu izskatīšanā, sekojot viena vai vairāku tiesnešu norādījumiem un viņu atbildības ietvaros. Juridiskie sekretāri iepazīstas ar lietām, analizē juridiskos jautājumus un no juridiskā viedokļa sagatavo nolēmumu projektus.
Valsts prokuratūras amatpersonas var piesaistīt juristus lietu juridiskai sagatavošanai. Šos juristus sauc par juristes du parquet/parketjuristen. Tie veic juridisko analīzi, pārvalda informāciju vai no juridiskā viedokļa sagatavo pavēstes un uzaicinājumus, sekojot viena vai vairāku prokuratūras amatpersonu norādījumiem un viņu atbildības ietvaros.
Katrā prokuratūrā ir prokuratūras sekretariāts, ko vada galvenais sekretārs. Prokuratūras sekretāri palīdz prokuratūras amatpersonām darbā ar dokumentiem un prokuratūras reģistriem un lietu materiālu sagatavošanā. Tie uztura un atjauno prokuratūras dokumentus un reģistrus, veic uzskaiti, u.t.t. Sekretāru skaits ir atkarīgs no prokuratūras lieluma. Prokuratūras sekretāriem palīdz administratīvie darbinieki.
Tiesu kancelejās un prokuratūru sekretariātos strādā liels skaits administratīvo darbinieku. Administratīvie darbinieki nodrošina izskatīšanā esošo lietu materiālu apstrādi un datu reģistrāciju datubāzēs. Administratīvie darbinieki kārto korespondenci un arhīvus un gādā par kancelejas vai prokuratūras apmeklētāju uzņemšanu.
Papildu informāciju par šīm profesijām var iegūt šeit (376 Kb)
.
Visi pilsoņi var iegūt bezmaksas sākotnējās juridiskās konsultācijas, ko sniedz tiesību profesionāļi. Saukta arī par primāro juridisko palīdzību (skatīt iepriekš):
Šajā gadījumā jautājums netiks tūlīt atrisināts, bet tiek sniegtas sākotnējas vadlīnijas. Juridiskās palīdzības kontaktpunkti ir izveidoti pie zemākā līmeņa tiesām, kopienas tiesu centriem (maisons de justice/justitiehuizen), dažām pašvaldībām (administrations communales/gemeentelijke diensten), vairuma publisko sociālās labklājības centru (centres publiques d’action sociale/openbare centra voor maatschappelijk welzijn) un dažādām biedrībām, kas sniedz juridiskos pakalpojumus.
Papildu informācija ir pieejama šādā tiešsaistes brošūrā: Juridiskā palīdzība: labāka pieeja tiesām (Un meilleur accès à la justice/Een betere toegang tot justitie).
Informācija ir pieejama Federālā publiskās pārvaldes dienesta tieslietās tīmekļa vietnē (Tieslietu ministrija).
Informācija
Tiesu iestādes
Tiesu iestāžu jomas pārveide.
Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.