Civiltiesību jomā nepabeigtās procedūras un tiesvedība, kas sāktas pirms pārejas perioda beigām, turpināsies saskaņā ar ES tiesību aktiem. Pamatojoties uz savstarpēju vienošanos ar Apvienoto Karalisti, e-tiesiskuma portāls saglabās visu informāciju attiecībā uz Apvienoto Karalisti līdz 2022. gada beigām.

Procedūru termiņi

Anglija un Velsa
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Kādu veidu termiņi attiecas uz civilprocesu?

Galvenie termiņu veidi ir tālāk minētie.

Laikposms atbildēšanai uz prasību. Kad atbildētājs saņēmis prasības veidlapu vai ziņas par prasību, ja tās izsniegtas atsevišķi, viņam 14 dienu laikā ir vai nu jāatbild uz prasību, vai jāiesniedz apstiprinājums par izsniegto dokumentu saņemšanu. Pēc apstiprinājuma par izsniegto dokumentu saņemšanu iesniegšanas atbildētājam ir vēl 14 dienu, lai sagatavotu aizstāvību. Tas nozīmē, ka atbildētājam var būt līdz 28 dienām, lai atbildētu uz prasību, bet, ja viņš iesniedz apstiprinājumu par izsniegto dokumentu saņemšanu nākamajā dienā pēc ziņu par prasību saņemšanas, atbildētājam ir tikai 15 dienu laika, lai iesniegtu savu argumentāciju.

Sprieduma izpildes laikposms. Saskaņā ar 1980. gada Noilguma likuma 24. pantu, kad pagājuši 6 gadi no dienas, kurā spriedums kļuvis izpildāms, nekādas sprieduma izpildes darbības vairs nevar veikt.

Noilguma periodi. Parasti noilgums ir seši gadi un to piemēro:

  • termiņam, kurā iesniedzama prasība par civiltiesību pārkāpumu (1980. gada Noilguma likuma 2. pants),
  • termiņam secīgas piesavināšanās gadījumā un īpašumtiesību uz piesavinātajām precēm izbeigšanās termiņam (1980. gada Noilguma likuma 3. pants),
  • termiņam, kurā iesniedzama prasība par summām, kas piedzenamas pēc likuma (1980. gada Noilguma likuma 9. pants).

Citu veidu lietās noilgums ir atšķirīgs. Piemēram:

  • termiņš prasības iesniegšanai par dokumentu, kas apstiprināts ar zīmogu, piemēram, par parādu pēc dokumenta, kas apstiprināts ar zīmogu, piemēram, par hipotēku, ir 12 gadi (1980. gada Noilguma likuma 8. pants),
  • termiņš prasības iesniegšanai par personisku aizskārumu ir 3 gadi (1980. gada Noilguma likuma 11. pants).

2 Saraksts ar dažādām dienām, kas paredzētas kā brīvdienas saskaņā ar 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71.

Civilprocesa noteikumu 2.8.–2.10. daļā ir aprakstīts, kā ir piemērojami un interpretējami noteikumi attiecībā uz laikposmu aprēķināšanu.

Papildus sestdienai un svētdienai Anglijā un Velsā darbadienas nav arī šādas oficiālās brīvdienas:

  • Jaungada diena — 1. janvāris,
  • Lielā piektdiena — piektdiena pirms Lieldienām,
  • Otrās Lieldienas — pirmdiena pēc Lieldienām,
  • Maija sākuma valsts svētku diena (Early May Bank Holiday) — maija pirmā pirmdiena,
  • Pavasara valsts svētku diena (Spring Bank Holiday) — maija pēdējā pirmdiena,
  • Vasaras valsts svētku diena (Summer Bank Holiday) — augusta pēdējā pirmdiena,
  • Pirmie Ziemassvētki — 25. decembris,
  • Otrie Ziemassvētki — 26. decembris.

Ja Pirmie Ziemassvētki, Otrie Ziemassvētki vai Jaungada diena ir nedēļas nogalē, nākamā darbdiena ir oficiāla brīvdiena. Piemēram, ja 25. un 26. decembris ir sestdiena un svētdiena, attiecīgi nākamā pirmdiena un otrdiena ir oficiālas brīvdienas.

Papildus tam visas tiesas Ziemassvētku laikā ir slēgtas vēl vienu dienu.

3 Kādi ir piemērojamie vispārīgie noteikumi par dažādu civilprocedūru termiņiem?

1980. gada Noilguma likums tajā ir noteikti vairāki termiņi tiesvedības sākšanai un arī citi laikposmi, kuros, piemēram, ir jāizpilda spriedums un pusēm jāveic citas darbības. Sīkāka informācija ir sniegta atbildē uz 1. jautājumu iepriekš tekstā.

1984. gada Likums par noilgumu ārvalstu lietās tajā ir noteikts, ka visi tiesību akti, kas attiecas uz darbību noilgumu, lietās, kurās tiek izmantoti ārvalstu tiesību akti vai kuras iztiesā ārvalstu tiesas, ir jāskata kā jautājums pēc būtības, nevis procesuāls jautājums. Tas attiecas gan uz šķīrējtiesas procedūrām, gan tiesvedību Anglijas un Velsas tiesās visos gadījumos, kad ir jāņem vērā citas valsts tiesību akti.

Civilprocesa noteikumi tie ir procesuālie noteikumi civiltiesām Anglijā un Velsā, un tajos ir noteikti termiņi dažādām darbībām.

4 Ja akts vai formalitāte ir jāveic noteiktā periodā, kas ir šā perioda sākuma brīdis?

Laikposma sākuma diena parasti ir attiecīgā notikuma diena. Piemēram, 14 dienu laikposms, kurā jāatbild uz prasību, sākas dienā, kad ir saņemta prasības veidlapa vai ziņas par prasību, ja tās izsniegtas atsevišķi (uz to attiecas arī noteikumi par brīdi, kad dokumentus uzskata par izsniegtiem, sk. tālāk tekstā). Savukārt sešu gadu laikposms, kurā jāizpilda spriedums, sākas dienā, kad spriedums kļūst izpildāms.

5 Vai sākuma brīdi var ietekmēt vai mainīt dokumentu nosūtīšanas vai iesniegšanas metode (personīga iesniegšana, ko veic tiesu izpildītājs vai pasta dienests)?

Parastā izsniegšanas metode, ko izmanto dokumentu nodošanai, ir pirmās klases pasta sūtījums. Ja dokumentu nosūta ar pirmās klases pasta sūtījumu, uzskata, ka tas ir izsniegts otrajā dienā pēc nosūtīšanas.

Sīkāka informācija par dienām, kuras uzskata par izsniegšanas dienām gadījumos, kad izmanto citas nepersonīgas izsniegšanas metodes, piemēram, dokumentu apmaiņu, dokumenta piegādi vai atstāšanu atļautajā adresē, faksu vai citas elektroniskas metodes, ir sniegta Civilprocesa noteikumu 6. daļā.

6 Ja termiņa ritējums sākas ar kādu notikumu, vai diena, kurā šis notikums ir noticis, tiek ņemta vērā, aprēķinot laika periodu?

Ja laikposms ir izteikts dienās, to rēķina pilnās dienās. Aprēķinot “pilno dienu” skaitu, dienu, kurā attiecīgais laikposms sākas, un, ja laikposma beigas nosaka, atsaucoties uz kādu notikumu, šā notikuma dienu neņem vērā. Šo dienu aprēķina piemēri ir sniegti Civilprocesa noteikumu 2. daļā.

7 Ja termiņš ir izteikts dienās, vai norādītajā dienu skaitā ir kalendārās dienas vai darba dienas?

Ja tiesa izdod spriedumu, rīkojumu vai norādījumu, kurā ir noteikts termiņš kādas darbības veikšanai, pēdējais izpildes datums, kad vien iespējams, jāizsaka kalendārajā dienā, un jānorāda arī pulksteņlaiks, līdz kuram darbība ir jāpaveic. Ja kādā dokumentā tiek norādīts datums, līdz kuram jāpaveic kāda darbība, šis datums, kad vien iespējams, jāizsaka kalendārajā dienā.

Piemēram, ja personai izsniedz dokumentu 4. aprīlī un tai jāatbild 14 dienu laikā no izsniegšanas, personai būtu jāatbild pirms 18. aprīļa.

Tomēr, ja norādītais laikposms ir īsāks par piecām dienām, sestdienas, svētdienas un oficiālās brīvdienas tajā neierēķina.

8 Ja šis periods ir izteikts nedēļās, mēnešos vai gados?

Ja spriedumā, rīkojumā, norādījumā vai citā dokumentā ir minēts “mēnesis”, tas jāsaprot kā kalendārais mēnesis.

Ja laikposms ir izteikts gados, analogi jāpiemēro Civilprocesa noteikumu 2.10. daļa, lai arī skaidra noteikuma par šādu gadījumu nav. Tādējādi, ja spriedumā, rīkojumā, norādījumā vai citā dokumentā ir minēts “gads”, tas jāsaprot kā kalendārais gads.

9 Kad beidzas termiņš, ja tas ir izteikts nedēļās, mēnešos vai gados?

Ja laikposma beigas nosaka, atsaucoties uz kādu notikumu, šā notikuma dienu laikposmā neierēķina. Skatīt arī atbildi uz 6. jautājumu iepriekš tekstā.

10 Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, vai to pagarina līdz nākamajai pirmajai darba dienai?

Ja Civilprocesa noteikumos, praktiskā norādījumā, spriedumā vai tiesas rīkojumā noteiktais laikposms kādas darbības veikšanai tiesas kancelejā beidzas dienā, kurā kanceleja ir slēgta, tad, ja darbību veic nākamajā dienā, kurā tiesas kanceleja ir atvērta, uzskata, ka tā ir paveikta laikus. Šo noteikumu piemēro visos gadījumos, kad ir norādīts izpildes termiņš.

11 Vai pastāv īpaši gadījumi, kuros termiņi tiek pagarināti? Kādi ir nosacījumi, lai termiņus būtu iespējams pagarināt?

Ja prasības veidlapu izsniedz ārpus attiecīgās jurisdikcijas, piemēro īpašus noteikumus. Piemēram, ja to izsniedz ES dalībvalstī vai 1965. gada Hāgas konvencijas par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās līgumslēdzējā valstī, apstiprinājums jāiesniedz 21 dienas laikā pēc prasības veidlapas vai ziņu par prasību izsniegšanas dienas. Atbildētāja argumentācijas iesniegšanas laikposms ir 21 diena pēc ziņu par prasību izsniegšanas dienas vai, ja atbildētājs iesniedz apstiprinājumu par izsniegto dokumentu saņemšanu, 35 dienas pēc ziņu par prasību izsniegšanas. Ja izsniegšanas vieta ir 1965. gada Hāgas konvencijas līgumslēdzējas valsts teritorija ārpus Eiropas, apstiprinājums jāiesniedz 31 dienas laikā pēc prasības veidlapas vai ziņu par prasību izsniegšanas dienas. Atbildētāja argumentācijas iesniegšanas laikposms ir 31 diena pēc ziņu par prasību izsniegšanas dienas vai, ja atbildētājs iesniedz apstiprinājumu par izsniegto dokumentu saņemšanu, 45 dienas pēc ziņu par prasību izsniegšanas. Sīkāka informācija ir sniegta Civilprocesa noteikumu 6. daļā.

Ja izsniegšanas vieta ir jebkura cita valsts, apstiprinājums par izsniegto dokumentu saņemšanu vai atbildētāja argumentācija jāiesniedz tik dienās, cik minētas tabulā (kas pieejama tālāk tekstā norādītajā saitē), pēc ziņu par prasību izsniegšanas, vai, ja atbildētājs ir iesniedzis apstiprinājumu par izsniegto dokumentu saņemšanu, šis laikposms ir tabulā norādītais dienu skaits, kam pieskaitītas vēl 14 dienas, pēc ziņu par prasību izsniegšanas. Tabula ir pieejama Civilprocesa noteikumu praktiskajā norādījumā 6B.

12 Kādi ir pārsūdzību iesniegšanas termiņi?

Apelācijas sūdzības pret spriedumiem jāiesniedz 14 dienu laikā. Termiņš, kurā jāiesniedz pieteikums tiesnesim, lūdzot viņu pārskatīt kādas struktūras lēmumu, ja personai pēc likuma ir tiesības to darīt, ir 28 dienas, ja vien attiecīgajā tiesību aktā nav noteikts citādi.

13 Vai tiesas var mainīt termiņus, jo īpaši ierašanās termiņus vai noteikt īpašu ierašanās datumu?

Ja prasītājs uzskata, ka pastāv ārkārtēji iemesli, viņš var lūgt tiesu izskatīt pieteikumu nekavējoties, neizsniedzot atbildētājam nekādus dokumentus, t. i., ex parte jeb “bez paziņošanas”. Ja tiesnesis izdod rīkojumu ex parte jeb “bez paziņošanas”, prasītājam norāda datumu, kad viņam jāierodas tiesā uz tikšanos. Šo tikšanos ir tiesības apmeklēt arī atbildētājam, lai tiesnesis varētu uzklausīt abas puses, pirms pieņem lēmumu par to, vai izdot vēl vienu rīkojumu.

Citas laikposma pagarināšanas iespējas ir norādītas 1980. gada Noilguma likuma II daļā. Piemēram, noilgumu var pagarināt gadījumos, kad prasītājs ir ar invaliditāti (1980. gada Noilguma likuma 28. pants).

Ja vien Civilprocesa noteikumos vai praktiskā norādījumā nav noteikts citādi vai tiesa nav norādījusi citādi, noteikumā norādīto vai tiesas noteikto termiņu, kurā personai ir jāpaveic kāda darbība, var mainīt, pusēm par to rakstveidā vienojoties. Turklāt tiesnešiem ir plašas lietu pārvaldības pilnvaras, saskaņā ar kurām viņi var mainīt termiņus.

14 Ja aktu, kas paredzēts pusei, kura uzturas vietā, kur viņa gūtu priekšrocību no termiņa pagarinājuma, paziņo vietā, kur tie, kuri tur uzturas, negūst priekšrocību no šī pagarinājuma, vai šī persona zaudē šī termiņa priekšrocību?

Nē. Puse nezaudē šādu priekšrocību.

15 Kādas ir sekas termiņu neievērošanas gadījumā?

Ja atbildētājs noteiktajā laikā neaizstāvas pret prasību vai neapstiprina tās saņemšanu, prasītājs var iesniegt lūgumu vai pieteikumu par aizmugurisku spriedumu. Tomēr atbildētājs var pārsūdzēt šo lēmumu, vai arī tiesa var atcelt spriedumu.

Ir pieejamas arī citas ar lietas pārvaldību saistītas sankcijas. Piemēram, ja pusei līdz noteiktam laikam ir kaut kas jāiesniedz, piemēram, eksperta ziņojums, un tā to neizdara, tiesa var izdot rīkojumu, ar kuru minēto ziņojumu atzīst par nepieņemamu.

Tiesa var noteikt arī citas sankcijas, piemēram, par necieņu.

16 Ja beidzas termiņš, kādi līdzekļi ir pieejami tiem, kuri termiņus ir nokavējuši, t.i., saistības nepildošām pusēm?

Termiņu neievērojušās puses var vērsties tiesā un lūgt pagarināt termiņus. Ja pēc termiņa beigām ir pieņemts aizmugurisks spriedums, tās var to pārsūdzēt vai lūgt lēmumu atcelt.

Saistītās saites

Tieslietu ministrija

Civilprocesa noteikumi

Lapa atjaunināta: 03/03/2021

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Atsauksmes

Lai sniegtu atsauksmes un komentārus par mūsu jauno vietni

, izmantojiet šo veidlapu