Procedūru termiņi

1 Kādu veidu termiņi attiecas uz civilprocesu?

A)      Tiesībām uz subjektīvu materiālo tiesību tiesisko aizsardzību piemēro noilguma un nokavējuma termiņu, kas noteikts ar likumu.

Noilguma termiņš ir subjektīvo tiesību subjekta bezdarbības periods, kuram beidzoties, persona zaudē iespēju pieprasīt attiecīgo tiesību aizsardzību. Iestājoties noilgumam, tiek zaudētas ne tikai materiālās tiesības, bet arī saistītās tiesības celt prasību un tiesības uz izpildi. Noilgumu nepiemēro oficiāli, bet gan tikai pēc parādnieka iebilduma, kas izteikts kompetentajā tiesā vai tiesas izpildītājam.

Noteikumi par noilguma termiņa ilgumu, pārtraukšanu un apturēšanu ir izklāstīti Likumā par saistību tiesībām un līgumiem (LSTL). Visām prasībām tiek piemērots vispārējs piecu gadu noilguma termiņš bez īpašiem laika ierobežojumiem (LSTL 110. pants).

Trīs gadu noilguma termiņš tiek piemērots trīs prasību grupām (LSTL 111. pants):

• prasībām saistībā ar atalgojumu, kurām nav paredzēts cits noilguma termiņš;
• prasībām saistībā ar atlīdzību un kompensāciju līguma neizpildes gadījumā;
• prasībām saistībā ar nomas maksu, procentu maksājumiem un citiem periodiskiem maksājumiem.

Trīs gadu noilguma termiņš tiek piemērots arī tiesībām pieprasīt atzīt par nederīgiem līgumus, kas noslēgti kļūdas dēļ vai krāpšanas vai draudu ietekmē, kā arī līgumus, kurus noslēgušas rīcībnespējīgas personas vai to pārstāvji, neizpildot nepieciešamās prasības.

Viena gada noilguma termiņš tiek piemērots tiesībām pieprasīt atzīt par nederīgiem līgumus, kas noslēgti ārkārtējas vajadzības vai acīmredzami nelabvēlīgu apstākļu dēļ (LSTL 33. pants).

Sešu mēnešu noilguma termiņš ir paredzēts prasībām saistībā ar pārdotas kustamās mantas trūkumiem vai zemu izgatavošanas kvalitāti ražošanas līgumā, izņemot celtniecības darbus, uz kuriem attiecas vispārējs piecu gadu noilguma termiņš (LSTL 265. pants).

Noilguma termiņu sāk skaitīt no dienas, kurā radušās tiesības celt prasību, kas ir atkarīgs no attiecīgo materiālo tiesību būtības. Tas var būt brīdis, kad saskaņā ar līgumsaistībām ir jāveic maksājums, vai brīdis, kad izdarīta neatļautā darbība, vai brīdis, kad ir apzināts neatļautās darbības veicējs, vai brīdis, kad ir nodota manta, par kuru ir celta prasība saistībā ar trūkumiem utt.

Noilguma termiņu nevar saīsināt vai pagarināt ar pušu piekrišanu.

Noilguma termiņu var pārtraukt un apturēt.

Noilguma termiņš tiek pārtraukts LSTL 115. pantā izklāstītajos gadījumos:

• lietās starp bērniem un vecākiem, ja vecāki izmanto savas vecāku tiesības;
• lietās starp aizgādībā un aizbildnībā esošām personām un aizgādņiem vai aizbildņiem aizgādības un aizbildnības laikā;
• lietās starp laulātajiem;
• tādu personu prasībām, kuru īpašums saskaņā ar likumu vai tiesas rīkojumu ir nodots pārvaldībā, ja šādas prasības vērstas pret pārvaldītāju pārvaldības laikā;
• prasībām saistībā ar juridisku personu atlīdzību pret to vadītājiem, kamēr attiecīgie vadītāji pilda savus pienākumus;
• nepilngadīgu bērnu vai rīcībnespējīgu personu prasībām uz laiku, kad attiecīgajai personai nav juridiskā pārstāvja vai aizbildņa, un sešus mēnešus pēc šādas personas iecelšanas vai pēc rīcībnespējas beigām;
• uz laiku, kamēr notiek prasības izskatīšana tiesā.

Šādos gadījumos pusei uz noteiktu laiku ar likumu tiek liegta iespēja izmantot tiesības celt prasību tiesā. Noilguma termiņš, kas ir pagājis līdz tā apturēšanai, paliek spēkā un turpina ritēt, kad ir pabeigta darbība, kuras dēļ tas ticis apturēts.

Noilguma termiņš tiek apturēts šādos gadījumos:

• ja parādnieks atzīst prasību;
• prasības vai iebilduma gadījumā vai līdz ar samierināšanas pieprasīšanu; tomēr, ja prasība vai iebildums netiek apmierināts, tiek uzskatīts, ka noilguma termiņš nav ticis pārtraukts;
• izvirzot prasību maksātnespējas procesā;
• veicot izpildes darbības.

Šādos gadījumos periods, kas pagājis no brīža, kad radušās tiesības celt prasību, līdz noilguma termiņa apturēšanas brīdim, zaudē juridisko spēku, un noilguma termiņu sāk skaitīt no jauna. Ja noilguma ritējums ir apturēts prasības vai iebilduma rezultātā, likumā ir paredzēts vēl viens būtisks noteikums: jaunais noilguma termiņš, kas sākas pēc iepriekšējās apturēšanas, vienmēr ir pieci gadi.

Absolūtais (nokavējuma) termiņš ir termiņš, kuram beidzoties, spēku zaudē arī pašas materiālās tiesības. Šo termiņu sāk skaitīt no brīža, kad stājas spēkā subjektīvās tiesības, nevis tiesības celt prasību.

Atšķirībā no noilguma termiņa, absolūto termiņu nevar pārtraukt vai apturēt.

To oficiāli piemēro tiesa vai tiesu izpildītājs, ja parādnieks pret to neiebilst.

Šādi termiņi ietver: trīs mēnešu periodu, kurā ķīlas devējs vai hipotēkas devējs var iebilst, ja atbildības apdrošināšanas maksājums tiek veikts objekta īpašniekam, nevis devējam; divu mēnešu periodu, kurā līdzīpašnieks var celt prasību par līdzīpašumā esoša priekšmeta pārdošanu, ja cits līdzīpašnieks ir pārdevis attiecīgās personas daļu trešajai personai; viena gada periodu, kura laikā var celt prasību ziedojuma atcelšanai u. c.

B)      Termiņi, kuros pusēm un tiesai tiesvedībā saistībā ar prasījumiem un izpildes procesā ir jāveic noteiktas procesuālās darbības, ir noteikti Civilprocesa kodeksā (CPK). Laika ierobežojumi procesuālo darbību veikšanai maksātnespējas procesā ir noteikti Komerclikumā (KL).

Attiecībā uz pusēm termiņa neievērošana nozīmē, ka tiek zaudētas tiesības veikt attiecīgo procesuālo darbību. Ja termiņu neievēro tiesa, tas nav uzskatāms par traucēkli veikt procesuālo darbību vēlāk, jo to var izdarīt vienmēr.

Termiņus, kuros pusēm jāveic procesuālās darbības, iedala termiņos, kurus nosaka ar likumu, un termiņos, kurus nosaka tiesas.

Termiņi, kurus nosaka ar likumu (likumā noteiktie termiņi):

• termiņš prasības pieteikuma trūkumu novēršanai (viena nedēļa pēc paziņošanas attiecīgajai pusei — CPK 129. panta 2. punkts);
• termiņš atbildēšanai uz atbildētāja paskaidrojumu, pierādījumu konkretizēšanai, prasības pieteikumā iekļauto pierādījumu ticamības apstrīdēšanai, pretprasības izvirzīšanai, atbildētāja ierosinātai trešo personu izsaukšanai un prasību celšanai pret tām un iebildumu izvirzīšanai pret tiesas noteikto procedūru lietas izskatīšanai. To sāk skaitīt no dienas, kad atbildētājs saņem prasības pieteikuma kopiju, un tas ir viens mēnesis vai divas nedēļas atkarībā no tā, vai tiesvedība notiek saskaņā ar vispārējo procedūru vai īpašo prasību procedūru (CPK 131., 133., 367. pants);
• termiņš, kurā prasītājs var pieprasīt papildu paskaidrojumus komerciālu strīdu tiesvedībā — divas nedēļas no atbildētāja paskaidrojumu saņemšanas (CPK 372. pants);
• termiņš, kurā var atbildēt uz atbildētāja papildu paskaidrojumiem komerciālu strīdu tiesvedībā — divas nedēļas no papildu paskaidrojumu saņemšanas (CPK 373. pants);
• termiņš, kurā pārsūdzēt tiesas pasludinātos spriedumus — divas nedēļas no dienas, kad spriedums izsniegts pusei (CPK 259. pants);
• termiņš, kurā atbildēt uz pretējās puses pārsūdzību un iesniegt pretpārsūdzību — divas nedēļas no pārsūdzības kopijas saņemšanas (CPK 263. pants);
• termiņš, kurā iesniegt kasācijas sūdzību pret tiesas izdotiem spriedumiem — viens mēnesis no dienas, kad spriedums izsniegts pusei (CPK 283. pants);
• termiņš, kurā pārsūdzēt tiesas izdotus spriedumus — viena nedēļa no sprieduma paziņošanas pusei, un, ja tas ir paziņots tiesas sēdē, kuru puse apmeklējusi, to skaita no tiesas sēdes datuma (CPK 275. pants);
• termiņš, kurā iesniegt pieteikumu izpildāma lēmuma atcelšanai — trīs mēneši no brīža, kad radies iemesls tā atcelšanai (CPK 305. pants);
• termiņš, kurā puse var pieprasīt tiesneša atlaišanu — pirmā tiesas sēde pēc tam, kad radies atlaišanas iemesls, vai pēc tam, kad ir iegūta informācija par to (CPK 23. pants);
• termiņš, kurā puse var iesniegt iebildumu par ekskluzīvas jurisdikcijas neesību — līdz tiesvedības pabeigšanai otrajā instancē (CPK 119. pants);
• termiņš, kurā puse var iesniegt iebildumu par vietējās jurisdikcijas neesamību pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas — līdz tiek pabeigta tiesas izmeklēšana pirmajā instancē (CPK 119. pants); visos pārējos vietējās jurisdikcijas noteikumu pārkāpšanas gadījumos iebildumu var iesniegt tikai atbildētājs termiņā, kurā jāsniedz atbilde uz pieteikumu (CPK 119. pants);
• termiņš, kurā prasītājs var atsaukt prasības pieteikumu bez atbildētāja piekrišanas — līdz pirmās tiesas sēdes beigām (CPK 232. pants);
• termiņš, kurā puse var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par vēl vienu atbildētāju konkrētā lietā — pirmajā prasītāja uzklausīšanā un termiņā, kurā atbildētājam paredzēts atbildēt uz prasības pieteikumu (CPK 212. pants);
• termiņš dokumenta ticamības apstrīdēšanai — ne vēlāk kā atbildē uz celto prasību, kurā tas ir iekļauts, un, ja tas iekļauts prasības pieteikumā, atbildētājam tas ir jāapstrīd ar rakstisku atbildi (CPK 193. pants);
• termiņš, kurā iesniegt iebildumu pret maksājuma rīkojumu — divas nedēļas no dienas, kad rīkojums izsniegts pusei (CPK 414. pants);
• termiņš, kurā pārsūdzēt atteikumu izdot maksājuma rīkojumu — viena nedēļa no dienas, kad tas paziņots lēmuma apstrīdētājam (CPK 413. pants);
• termiņš, kurā pārsūdzēt rīkojumu izdot izpildrakstu — divas nedēļas no dienas, kad rīkojums izdots lēmuma apstrīdētājam, un no dienas, kad parādniekam izdots pieprasījums par labprātīgu izpildi (CPK 407. pants);
• termiņš, kurā parādniekam labprātīgi jāizpilda rīkojums izpildes procesa ietvaros — divas nedēļas no dienas, kad tiesu izpildītājs izsniedzis pieprasījumu (CPK 428. pants);
• termiņš, kurā pārsūdzēt tiesu izpildītāja darbības — viena nedēļa no dienas, kad attiecīgā darbība izdarīta, ja puse ir bijusi klāt darbības izdarīšanas brīdī vai izsaukta ierastajā kārtībā, citos gadījumos no paziņošanas dienas (CPK 436. pants);
• termiņš prasības celšanai maksātnespējas procesā — attiecīgi viens mēnesis un trīs mēneši no dienas, kad komercreģistrā ir reģistrēts lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu (KL 685. un 688. pants);
• termiņš atveseļošanas plāna īstenošanai — viens mēnesis no dienas, kad komercreģistrā ir reģistrēts tiesas spriedums par pieņemto prasījumu saraksta apstiprināšanu (KL 696. pants);
• termiņš, kurā izteikt iebildumus pret pieņemto prasījumu sarakstu — septiņas dienas no saraksta iekļaušanas Komercreģistrā (KL 690. pants);
• termiņš, kurā iesniegt iebildumus pret iedales kontu, ko sagatavojis maksātnespējas administrators — 14 dienas no konta reģistrēšanas Komercreģistrā (KL 727. pants);
• citi.

Termiņi, kurus nosaka tiesa:

• termiņš pierādījumu vākšanai (CPK 157. pants);
• termiņš izmaksu segšanai par pierādījumu vākšanu (liecinieku izsaukšanu, ekspertu atlīdzības samaksu u. c.) (CPK 160. pants);
• termiņš puses veiktas procesuālās darbības nepilnību novēršanai (CPK 101. pants);
• citi.

Termiņus arī iedala divās grupās atkarībā no tā, vai tiesa tos var pagarināt vai tas nav iespējams.

2 Saraksts ar dažādām dienām, kas paredzētas kā brīvdienas saskaņā ar 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71.

Svētku dienas ir:

1. janvāris — Jaungada diena;

3. marts — Atbrīvošanas diena — valsts svētki;

1. maijs — Darba svētki;

6. maijs — Sv. Georga diena, Drosmes un Bulgārijas armijas diena;

24. maijs — Bulgārijas izglītības un kultūras un slāvu literatūras diena;

6. septembris — Apvienošanās diena;

22. septembris — Neatkarības diena;

1. novembris — Valsts līderu diena — brīvdiena visām izglītības iestādēm;

24. decembris — Ziemassvētku vakars, 25. un 26. decembris — Ziemassvētki;

Lielā piektdiena, Klusā sestdiena un Lieldienas — divas dienas (svētdiena un pirmdiena), kuru datumi tiek noteikti attiecīgajā gadā.

Ministru padome vienu reizi var noteikt arī citas svētku dienas, atzīmējamās dienas noteiktām profesijām, kā arī pārceltās brīvdienas konkrētā gadā.

3 Kādi ir piemērojamie vispārīgie noteikumi par dažādu civilprocedūru termiņiem?

Vispārīgi noteikumi attiecībā uz termiņiem, kuros pusēm un tiesai tiesvedībā saistībā ar prasījumiem un izpildes procesā ir jāveic noteiktas procesuālās darbības, ir izklāstīti 2007. gada Civilprocesa kodeksā (CPK). Detalizēta informācija par vispārīgiem noteikumiem, kas izklāstīti Civilprocesa kodeksa VII daļā “Termiņi un termiņu atjaunošana”, ir iekļauta atbildēs uz 4., 5. un 6. jautājumu.

Vispārīgi noteikumi par noilguma termiņiem ir izklāstīti Likuma par saistību tiesībām un līgumiem 110. un turpmākajos pantos. Detalizēta informācija par tiem ir sniegta atbildē uz 1. jautājumu.

Vispārīgi noteikumi par termiņiem, kuros jāizpilda pienākumi, kas izriet no līgumsaistībām, ir izklāstīti Likuma par saistību tiesībām un līgumiem 69.–72. pantā.

4 Ja akts vai formalitāte ir jāveic noteiktā periodā, kas ir šā perioda sākuma brīdis?

Sākumpunkts, no kura parasti sāk skaitīt termiņu noteiktas procesuālās darbības veikšanai, parasti ir datums, kurā puse ir informēta, ka tai jāveic darbība, vai datums, kurā puse saņēmusi atbilstošu paziņojumu par tiesas darbību, par kuru var iesniegt sūdzību.

• Termiņu, kurā jānovērš nepilnības prasības pieteikumā, sāk skaitīt no dienas, kurā pusei ir paziņoti tiesas norādījumi.
• Termiņu, kurā atbildētājam ir jāsniedz rakstiska atbilde uz prasības pieteikumu, sāk skaitīt no dienas, kad ir saņemta prasības pieteikuma un tā pierādījumu kopija, un, nosūtot kopijas atbildētājam, tiesai ir jānorāda termiņš, kurā jāsniedz atbilde, un jānorāda, kādas būs sekas, ja tas netiks izdarīts.
• Termiņu, kurā var pārsūdzēt spriedumu, sāk skaitīt no dienas, kad tas izsniegts pusei.
• Termiņu, kurā var pārsūdzēt spriedumu, kas pasludināts lietā, kas izskatīta saīsinātajā procedūrā (Civilprocesa kodeksa III daļa, 25. nodaļa), sāk skaitīt no dienas, kurā tiesa paziņo, ka tā izziņos spriedumu.
• Termiņu, kurā pārsūdzēt spriedumu, sāk skaitīt no dienas, kad tas ir paziņots pusei, un, ja tas ir paziņots tiesas sēdē, kuru puse apmeklējusi, tas tiek skaitīts no attiecīgās tiesas sēdes datuma.
• Tiesu izpildītāja darbības var apstrīdēt vienas nedēļas laikā no dienas, kad attiecīgā darbība izdarīta, ja puse ir bijusi klāt darbības izdarīšanas brīdī vai izsaukta ierastajā kārtībā, citos gadījumos no paziņošanas dienas.
• Termiņus maksātnespējas procesā sāk skaitīt no dienas, kad maksātnespējas administrators atklāj attiecīgo darbību (piemēram, sagatavo kreditoru sarakstu ar pieņemtajām prasībām), vai dienas, kad tiesa ir izdarījusi ierakstu Komercreģistrā.

Ir arī termiņi, kurus sāk skaitīt no brīža, kad tiek uzsākta tiesvedība saistībā ar prasībām, jo likumā ir noteikts tikai to izpildes gala termiņš.

Piemēram:

• prasītājs var mainīt savas prasības pamatojumu vai lūgumrakstu vai atsaukt prasību bez atbildētāja piekrišanas līdz attiecīgās lietas pirmās tiesas sēdes beigām;
• katrs tiesībpārņēmējs sadalīšanas tiesvedībā līdz pirmajai tiesas sēdei, iesniedzot rakstisku pieteikumu, var pieprasīt iekļaut sadalīšanas procesā papildu īpašumu u. c.

5 Vai sākuma brīdi var ietekmēt vai mainīt dokumentu nosūtīšanas vai iesniegšanas metode (personīga iesniegšana, ko veic tiesu izpildītājs vai pasta dienests)?

Termiņu sāk skaitīt no brīža, kad paziņojums ir izsniegts pusei. Laiku, kad tiek uzskatīts, ka paziņojums ir atbilstoši izsniegts pusei, nosaka atšķirīgi, ņemot vērā paziņošanas veidu. Civilprocesa kodeksa VI daļā “Paziņojumi un pavēstes” ir izklāstīti noteikumi par to, kā izsniegt pusēm paziņojumus un pavēstes, kā arī par laiku, kad tiek uzskatīts, ka paziņojumi ir atbilstoši izsniegti.

Ja paziņojums tiek izsniegts personiski adresātam vai tā pārstāvim, vai citai personai, kura dzīvo vai strādā attiecīgajā adresē, pavēstē ir jānorāda datums, kurā persona ir saņēmusi paziņojumu, neatkarīgi no tā, vai to piegādā tiesas pārstāvis vai pasta darbinieks. No tā brīža tiek skaitīts termiņš attiecīgās procesuālās darbības veikšanai.

Paziņojumus var nosūtīt arī uz puses norādīto e-pasta adresi. Šādi paziņojumi tiek uzskatīti par nosūtītiem, kad tie ir reģistrēti īpašajā informācijas sistēmā.

Juridisku priekšnosacījumu gadījumā (piemēram, ja puse ir nomainījusi lietā norādīto adresi, nepaziņojot par to tiesai) tiesa var noteikt, ka paziņošana notiek, pievienojot paziņojumu lietā, un tādā gadījumā termiņu skaita no pievienošanas datuma.

Ja atbildētāju nav iespējams atrast tā pastāvīgās dzīvesvietas adresē un nav izdevies atrast nevienu citu personu, kas var saņemt paziņojumu, izdevējam ir jāpiestiprina pie durvīm vai pie pastkastītes paziņojums par to, ka dokumenti ir pieejami tiesas birojā un tos iespējams saņemt divu nedēļu laikā no paziņošanas dienas. Tādā gadījumā, ja atbildētājs nav ieradies tos saņemt, tiek uzskatīts, ka paziņojums un saistītie dokumenti ir saņemti dienā, kad ir pagājis termiņš to saņemšanai.

6 Ja termiņa ritējums sākas ar kādu notikumu, vai diena, kurā šis notikums ir noticis, tiek ņemta vērā, aprēķinot laika periodu?

Termiņu izsaka gados, nedēļās un dienās. Ja termiņu izsaka dienās, tas tiek skaitīts no dienas, kas seko dienai, kurā periods ir sācies, un tas beidzas pēdējās dienas beigās. Piemēram, ja pusei ir uzdots novērst prasības nepilnības septiņu dienu laikā un paziņojums ir izsniegts 1. jūnijā, tas ir datums, no kura termiņu sāk skaitīt, taču skaitīšana sākas no nākamās kalendārās dienas, 2. jūnija, un termiņš beidzas 8. jūnijā.

7 Ja termiņš ir izteikts dienās, vai norādītajā dienu skaitā ir kalendārās dienas vai darba dienas?

Termiņus izsaka kalendārajās dienās.

8 Ja šis periods ir izteikts nedēļās, mēnešos vai gados?

Termiņš, ko izsaka nedēļās, beidzas pēdējās nedēļas attiecīgajā dienā. Piemēram, ja pusei ir uzdots novērst prasības pieteikuma nepilnības vienas nedēļas laikā un attiecīgais paziņojums ir izsniegts piektdienā, tas ir datums, no kura termiņu sāk skaitīt, un tas beidzas nākamās nedēļas piektdienā.

Termiņš, ko izsaka mēnešos, beidzas pēdējā mēneša attiecīgajā datumā, bet, ja attiecīgajā mēnesī tāda datuma nav, termiņš beidzas attiecīgā mēneša pēdējā datumā.

Termiņš, ko izsaka gados, beidzas pēdējā gada attiecīgajā datumā, bet, ja attiecīgajā gadā tāda datuma nav, termiņš beidzas tā pēdējā datumā.

9 Kad beidzas termiņš, ja tas ir izteikts nedēļās, mēnešos vai gados?

Sk. atbildi uz 8. jautājumu.

10 Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, vai to pagarina līdz nākamajai pirmajai darba dienai?

Ja termiņa pēdējā diena ir brīvdiena, termiņš vienmēr beidzas pirmajā dienā pēc brīvdienas.

11 Vai pastāv īpaši gadījumi, kuros termiņi tiek pagarināti? Kādi ir nosacījumi, lai termiņus būtu iespējams pagarināt?

Tiesa nevar pagarināt tikai tos termiņus, kuros var pārsūdzēt spriedumus un rīkojumus un iesniegt pieprasījumus izpildāma sprieduma atcelšanai, kā arī termiņu, kurā var iesniegt iebildumu pret maksājuma rīkojumu.

Visus pārējos likumā paredzētos un tiesas noteiktos termiņus tiesa var pagarināt pēc attiecīgās puses pieprasījuma, kas iesniegts pirms termiņa beigām, ja tam ir pamatots iemesls (CPL 63. pants). Jaunais termiņš nedrīkst būt īsāks par sākotnējo. Pagarināto termiņu skaita no dienas, kad ir beidzies sākotnējais termiņš.

12 Kādi ir pārsūdzību iesniegšanas termiņi?

Civilprocesa kodeksā ir izklāstīti vispārīgi nosacījumi attiecībā uz spriedumu un rīkojumu pārsūdzēšanu visās civillietās un komerclietās, paredzot:

• divu nedēļu termiņu tiesas pasludinātu spriedumu pārsūdzēšanai, kas tiek skaitīts no dienas, kad spriedums ir izsniegts pusei;
• viena mēneša termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai attiecībā uz tiesas pasludinātu spriedumu, kas tiek skaitīts no dienas, kad spriedums ir izsniegts pusei;
• vienas nedēļas termiņu, kurā pārsūdzēt tiesas pasludinātu spriedumu, kas tiek skaitīts no dienas, kad tas ir paziņots pusei, un, ja tas ir paziņots tiesas sēdē, kuru puse apmeklējusi, tas tiek skaitīts no attiecīgās tiesas sēdes datuma.

Šo vispārīgo noteikumu izņēmumi ir noteikti tikai ar likumu un balstīti uz attiecīgās tiesvedības īpašajiem elementiem. Šādus izņēmumus piemēro:

• lēmumiem sākt maksātnespējas procesu, kurus var pārsūdzēt septiņu dienu laikā no to reģistrēšanas Komercreģistrā;
• lēmumiem, ar kuriem tiek noraidīts pieteikums maksātnespējas procesa uzsākšanai, kurus var pārsūdzēt septiņu dienu laikā no paziņošanas dienas saskaņā ar Civilprocesa kodeksā noteikto procedūru;
• lēmumu sadalīšanas tiesvedībā, ko tiesa pasludina attiecībā uz kontu līdzīpašniekiem, lēmumu nodot nedalāmu nekustamo īpašumu publiskai pārdošanai, lēmumu nodot nedalāmu nekustamo īpašumu vienam no līdzīpašniekiem un lēmumu atklāt gala sadalījuma protokolu var pārsūdzēt ar kopīgu sūdzību termiņā, kas paredzēts pēdējā lēmuma pārsūdzēšanai;
• nesaistītu lēmumu nevar pārsūdzēt, taču viena mēneša laikā pēc tā izsniegšanas puse, pret kuru tas ir vērsts, var pieprasīt apelācijas tiesai atcelt lēmumu, ja tā nevar piedalīties lietas izskatīšanā;
• lēmumu, ar kuru tiek atļauta laulības šķiršana pēc abpusējas piekrišanas, nevar pārsūdzēt;
• citos pārsūdzības gadījumos, kas skaidri paredzēti tiesību aktos.

13 Vai tiesas var mainīt termiņus, jo īpaši ierašanās termiņus vai noteikt īpašu ierašanās datumu?

Nav tāda noteikuma, kas paredz, ka tiesa var saīsināt tās noteiktos vai likumā paredzētos termiņus. Tiesa var tikai pagarināt termiņus pēc pušu pieprasījuma. Tiesa nevar pagarināt tikai tos termiņus, kuros var pārsūdzēt spriedumus un rīkojumus un iesniegt pieprasījumus izpildāma sprieduma atcelšanai, kā arī termiņu, kurā var iesniegt iebildumu pret maksājuma rīkojumu.

Tomēr nav nekādu ierobežojumu tam, lai tiesa pēc savas iniciatīvas vai kādas puses pieprasījuma nevarētu mainīt tiesas sēdes datumu, pārceļot to uz agrāku vai vēlāku datumu, ja tam ir svarīgs pamatots iemesls. Taču šādos gadījumos tiesai ir jāinformē puses par jauno datumu, un paziņojums ir jāizsniedz ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms paredzētā tiesas sēdes datuma.

14 Ja aktu, kas paredzēts pusei, kura uzturas vietā, kur viņa gūtu priekšrocību no termiņa pagarinājuma, paziņo vietā, kur tie, kuri tur uzturas, negūst priekšrocību no šī pagarinājuma, vai šī persona zaudē šī termiņa priekšrocību?

Civilprocesa kodeksa procesuālie noteikumi, tostarp saistībā ar termiņa pagarināšanu, attiecas uz visiem tiesvedības dalībniekiem neatkarīgi no to dzīvesvietas.

15 Kādas ir sekas termiņu neievērošanas gadījumā?

Saskaņā ar vispārpieņemto kārtību tiesa neņem vērā procesuālās darbības, kas veiktas pēc termiņa beigām. Turklāt CPK ir īpaši paredzēti šādi noteikumi: ja laikus netiek novērsti prasības pieteikuma trūkumi, tas tiek atdots iesniedzējam; ja pārsūdzība, pieprasījums atcelt izpildes rīkojumu vai iebildums pret to ir iesniegts pēc termiņa beigām, tie tiek atdoti kā nokavēti; ja puse laikus neiesniedz tās rīcībā esošos pierādījumus, tie netiek pieņemti attiecīgās lietas izskatīšanai, ja vien kavējumam nav īpašs neparedzēts iemesls.

16 Ja beidzas termiņš, kādi līdzekļi ir pieejami tiem, kuri termiņus ir nokavējuši, t.i., saistības nepildošām pusēm?

Ja puse nav ievērojusi likumā paredzēto vai tiesas noteikto termiņu, tiesa var pieprasīt tā atjaunošanu, ja puse pierāda, ka tā neievērošana ir saistīta ar īpašiem neparedzētiem apstākļiem, kurus nav bijis iespējams pārvarēt. Atjaunošana nav atļauta, ja ir bijis iespējams piešķirt termiņa pagarinājumu procesuālās darbības veikšanai.

Pieprasījums termiņa atjaunošanai ir jāiesniedz vienas nedēļas laikā pēc paziņojuma par tā neievērošanu, norādot visus apstākļus, kas to pamato, un pieprasījuma pamatotības pierādījumus. Pieprasījums ir jāiesniedz tiesā, kurā paredzēts veikt procesuālo darbību. Kopā ar termiņa atjaunošanas pieprasījumu tiek iesniegti arī dokumenti, attiecībā uz kuriem pieprasīta termiņa atjaunošana, un, ja termiņš ir noteikts izdevumu segšanai, tiesa nosaka jaunu termiņu to segšanai.