Procedūru termiņi

Beļģija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

1 Kādu veidu termiņi attiecas uz civilprocesu?

Civilprocesa kodeksā (Code judiciaire/Gerechtelijk Wetboek) ir minēti vairāki dažādi termiņi.

Tos var iedalīt divās kategorijās — nogaidīšanas periodi un noilguma termiņi.

Nogaidīšanas periodi (délais d'attente/wachttermijnen) ir laika periodi, kuriem ir jāpaiet. Citiem vārdiem sakot, tiem ir jābeidzas, pirms var likumīgi uzsākt tiesvedību.

Kā nogaidīšanas perioda piemēru var minēt izsaukuma periodu (délai de citation/dagvaardingstermijn). Starp datumu, kurā izsniedz pavēsti, un sākotnējo uzklausīšanu ir jābūt “izsaukuma periodam” — tas ilgst astoņas dienas pamattiesvedībā (civillietās) un divas dienas pagaidu noregulējuma tiesvedībā.

Noilguma termiņi (délais de forclusion/vervaltermijnen) ir termiņi, kuros jāveic konkrēta tiesiska darbība, proti, attiecīgā darbība jāveic, vēlākais, termiņa pēdējā dienā vai dies ad quem; pretējā gadījumā tiesības veikt attiecīgo tiesisko darbību izbeidzas.

Noilguma termiņu piemēri ir termiņi, kuros jāsāk tiesvedība, proti:

  • viens mēnesis sprieduma pārsūdzēšanai pēc lietas izskatīšanas tiesā (Civilprocesa kodeksa 1051. pants), sākot no sprieduma izsniegšanas dienas;
  • viens mēnesis iebildumu celšanai pret aizmugurisku spriedumu (in absentia) (Civilprocesa kodeksa 1048. pants), sākot no sprieduma izsniegšanas dienas;
  • trīs mēneši kasācijas sūdzības iesniegšanai Kasācijas tiesā (Cour de cassation/ Hof van Cassatie) (Civilprocesa kodeksa 1073. pants);
  • trīs mēneši trešās personas protesta iesniegšanai (Civilprocesa kodeksa 1129. pants);
  • 30 dienas prasījuma par zaudējumu atlīdzināšanu iesniegšanai pret tiesnesi, pamatojoties uz tiesas kļūdu (Civilprocesa kodeksa 1142. pants);
  • seši mēneši civiltiesvedības atsākšanai (Civilprocesa kodeksa 1136. pants).

Tādējādi izsaukuma periods ir nogaidīšanas periods.

Civilprocesa kodeksa 707. pantā ir paredzēts, ka parastais izsaukuma periods pamattiesvedībā ir astoņas dienas attiecībā uz personām, kuru domicils vai dzīvesvieta ir Beļģijā.

To pašu noteikumu piemēro gadījumos, kad

  1. pavēste tiek izsniegta Beļģijā, dokumentu izsniegšanai norādītā adresē;
  2. personai, kurai tiek izsniegta pavēste, nav zināma domicila vai dzīvesvietas Beļģijā vai ārvalstīs;
  3. pavēste pusei, kuras domicils ir ārvalstīs, tiek izsniegta personīgi Beļģijā.

Izsaukuma periods pagaidu noregulējuma tiesvedībā ir samazināts līdz divām dienām ( Civilprocesa kodeksa 1035. pants). Arī izsaukuma periods tiesvedībā, ko vada mantas apķīlāšanas tiesnesis (juge des saisies/beslagrechter), ir divas dienas, ja tiesnesis lietu izskata tāpat kā pagaidu noregulējuma tiesvedībā.

Ja atbildētāja domicils, dzīvesvieta vai dokumentu izsniegšanas adrese nav Beļģijā, iepriekš minētos “parastos” astoņu un divu dienu termiņus pagarina saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 55. pantu.

Tādējādi šis termiņš (astoņas vai divas dienas ar pagarinājumu) ir šāds:

  1. 15 dienas, ja attiecīgā puse dzīvo kaimiņvalstī vai Apvienotajā Karalistē;
  2. 30 dienas, ja attiecīgā puse dzīvo citā Eiropas valstī;
  3. 80 dienas, ja attiecīgā puse dzīvo citā pasaules daļā.

Tomēr šim termiņa pagarinājumam ir jābūt noteiktam ar likumu. Attiecībā uz izsaukšanu uz tiesu pamattiesvedībā tas ir noteikts Civilprocesa kodeksa 709. pantā, savukārt attiecībā uz izsaukšanu uz tiesu pagaidu noregulējuma tiesvedībā tas ir noteikts Civilprocesa kodeksa 1035. pantā.

Dažos gadījumos var būt nepieciešams pēc izsaukšanas uz tiesu rīkoties ļoti ātri. Šādos gadījumos jurists vai tiesu izpildītājs var iesniegt kompetentajai tiesai pieprasījumu saīsināt šos termiņus (Civilprocesa kodeksa 708. pants pamattiesvedībā, Civilprocesa kodeksa 1036. pants pagaidu noregulējuma tiesvedībā).

Izsniedzot pavēsti, tiesu izpildītājs izsniedz arī izsaukuma perioda saīsināšanas lēmumu, lai informētu atbildētāju, ka perioda saīsināšana ir atļauta.

Attiecībā uz termiņiem viens no vissvarīgākajiem aspektiem ir to aprēķināšana. Aprēķināšanas procedūra ir noteikta Civilprocesa kodeksa 48.–57. pantā (t. i., Civilprocesa kodeksa pirmās daļas VIII nodaļā) (skatīt turpmāk).

Minētie panti attiecas uz vispārīgiem jautājumiem (48. un 49. pants), noilguma termiņiem (50. panta pirmā daļa), termiņu aprēķināšanu (52. un 53. panta pirmā daļa un 53.bis, 54. un 57. pants), force majeure situācijām, termiņa pagarināšanu (50. panta otrā daļa, 51. un 53. panta otrā daļa un 55. pants) un lietas apturēšanu vienas no pusēm nāves gadījumā (56. pants).

2 Saraksts ar dažādām dienām, kas paredzētas kā brīvdienas saskaņā ar 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71.

1. janvāris (Jaungada diena)

Pirmās Lieldienas un Otrās Lieldienas (mainīgs datums)

1. maijs (Darba svētki)

Debesbraukšanas diena (sestā ceturtdiena pēc pirmajām Lieldienām)

Pirmie Vasarsvētki un Otrie Vasarsvētki (septītā svētdiena un pirmdiena pēc Pirmajām Lieldienām)

Valsts svētki: 21. jūlijs

15. augusts (Marijas debesbraukšanas diena)

1. novembris (Visu svēto diena)

11. novembris (1918. gada pamiera noslēgšanas diena)

25. decembris (Ziemassvētku diena)

Šis uzskaitījums nav ietverts Civilprocesa kodeksā.

3 Kādi ir piemērojamie vispārīgie noteikumi par dažādu civilprocedūru termiņiem?

Skatīt 1. jautājumu (iepriekš).

4 Ja akts vai formalitāte ir jāveic noteiktā periodā, kas ir šā perioda sākuma brīdis?

Piemēro noteikumu, ka dies a quo (dienu, kad veikta darbība vai noticis notikums, uz kura pamata sāk skaitīt termiņu) NEIETVER termiņā, bet dies ad quem (termiņa pēdējo dienu) IETVER (“dies a quo non computatur in termino”).

Civilprocesa kodeksa 52. pants: “Termiņš tiek aprēķināts no pusnakts līdz pusnaktij. Tas tiek aprēķināts no nākamās dienas pēc dienas, kad veikta darbība vai noticis notikums, uz kura pamata sāk skaitīt termiņu, ieskaitot visas dienas, pat sestdienas, svētdienas un valsts svētku dienas.”

Attiecīgi termiņu sāk aprēķināt nevis no pavēstes vai sprieduma izsniegšanas dienas (dies a quo), bet no nākamās dienas (konkrētāk, no nākamās dienas plkst. 00.00).

Piemēram, ja pavēste izsniegta pirmdienā, 4. maijā (dies a quo), izsaukuma periods sākas otrdienā, 5. maijā. Citiem vārdiem sakot, astoņu dienu termiņa pirmā diena ir otrdiena, 5. maijs.

Ja 4. maijs ir piektdiena, izsaukuma periods sākas sestdienā, 5. maijā. Tas nozīmē, ka izsaukuma perioda pirmā diena var būt gan sestdiena, gan svētdiena, gan valsts svētku diena.

5 Vai sākuma brīdi var ietekmēt vai mainīt dokumentu nosūtīšanas vai iesniegšanas metode (personīga iesniegšana, ko veic tiesu izpildītājs vai pasta dienests)?

A/ Izsniegšana, ko veic tiesu izpildītājs

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 57. pantu, ja vien likumā nav noteikts citādi, termiņš iebildumu celšanai, pārsūdzēšanai augstākas instances tiesā vai kasācijas sūdzības iesniegšanai Kasācijas tiesā sākas, kad spriedums tiek izsniegts attiecīgajai personai viņas domicilā vai, ja piemērojams, kad tiek nodota vai deponēta sprieduma kopija, kā izklāstīts 38. un 40. pantā.

Attiecībā uz personām, kuru domicils, dzīvesvieta vai dokumentu izsniegšanas adrese nav Beļģijā un kurām dokumentus nevar izsniegt personīgi, termiņš sākas, kad izsniedzamā sprieduma kopija tiek nodota pasta iestādē vai, ja piemērojams, prokuroram.

Attiecībā uz personām, kurām nav tiesībspējas un rīcībspējas, termiņš sākas tikai tad, kad spriedums ir izsniegts viņu likumīgajam pārstāvim.

B/ Izsniegšana papīra formātā (ar vēstuli)

Ja vien likumā nav noteikts citādi, saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 53.bis pantu termiņus, kas sākas, kad dokumenti papīra formātā tiek izsniegti adresātam, aprēķina šādi:

  1. ja dokumentu izsniedz, to nosūtot ierakstītā tiesas vēstulē vai vienkāršā ierakstītā vēstulē pret parakstu par saņemšanu — no pirmās dienas pēc dienas, kad vēstule piegādāta adresāta domicilā vai, ja piemērojams, adresāta dzīvesvietā vai dokumentu izsniegšanas adresē;
  2. ja dokumentu izsniedz, to nosūtot ierakstītā vēstulē vai vienkāršā vēstulē — no trešās darbdienas pēc dienas, kad vēstule nodota pasta iestādē, ja vien adresāts nepierāda pretējo;
  3. ja dokumentu izsniedz pret datētu apliecinājumu par saņemšanu — no pirmās dienas pēc izsniegšanas.

6 Ja termiņa ritējums sākas ar kādu notikumu, vai diena, kurā šis notikums ir noticis, tiek ņemta vērā, aprēķinot laika periodu?

Piemēro noteikumu, ka dies a quo (dienu, kad veikta darbība vai noticis notikums, uz kura pamata sāk skaitīt termiņu) NEIETVER termiņā, bet dies ad quem (termiņa pēdējo dienu) IETVER.

DIES A QUO:

Civilprocesa kodeksa 52. pants: “Termiņš tiek aprēķināts no pusnakts līdz pusnaktij. Tas tiek aprēķināts no nākamās dienas pēc dienas, kad veikta darbība vai noticis notikums, uz kura pamata sāk skaitīt termiņu, ieskaitot visas dienas, pat sestdienas, svētdienas un valsts svētku dienas.”

Attiecīgi termiņu sāk aprēķināt nevis no pavēstes vai sprieduma izsniegšanas dienas (dies a quo), bet no nākamās dienas (konkrētāk, no plkst. 00.00).

Piemēram, ja pavēste izsniegta pirmdienā, 4. maijā (dies a quo), izsaukuma periods sākas otrdienā, 5. maijā. Citiem vārdiem sakot, astoņu dienu termiņa pirmā diena ir otrdiena, 5. maijs.

Ja 4. maijs ir piektdiena, izsaukuma periods sākas sestdienā, 5. maijā. Tas nozīmē, ka izsaukuma perioda pirmā diena var būt gan sestdiena, gan svētdiena, gan valsts svētku diena.

DIES AD QUEM:

Civilprocesa kodeksa 53. pants: “Termiņa pēdējo dienu ietver termiņā. Tomēr, ja šī diena ir sestdiena, svētdiena vai valsts svētku diena, termiņa pēdējo dienu pārceļ uz nākamo pirmo darbdienu.”

Dies ad quem ir diena, kad termiņš beidzas. To ietver termiņā, tāpēc tā ir termiņa pēdējā diena.

Tomēr, ja šī dies ad quem ir sestdiena, svētdiena vai valsts svētku diena, termiņa pēdējo dienu pārceļ uz nākamo darbdienu.”

7 Ja termiņš ir izteikts dienās, vai norādītajā dienu skaitā ir kalendārās dienas vai darba dienas?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 52. pantu termiņu aprēķina no pusnakts līdz pusnaktij. To aprēķina no nākamās dienas pēc dienas, kad veikta darbība vai noticis notikums, uz kura pamata sāk skaitīt termiņu, ieskaitot visas dienas, pat sestdienas, svētdienas un valsts svētku dienas.

Tomēr jebkādas darbības tiesas kancelejā var veikt tikai dienās un laikos, kad tiesas kanceleja ir publiski pieejama, ja vien darbības netiek veiktas elektroniski.

Tāpēc ir jāizmanto kalendārās dienas.

8 Ja šis periods ir izteikts nedēļās, mēnešos vai gados?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 54. pantu termiņu mēnešos vai gados aprēķina no kalendārās dienas vienā mēnesī līdz dienai pirms atbilstošās kalendārās dienas citā mēnesī.

Minētais pants attiecas tikai uz termiņiem mēnešos vai gados (piemēram, termiņš iebildumu celšanai vai pārsūdzības iesniegšanai: viens mēnesis); tas — ņemot vērā arī Civilprocesa kodeksa 53. pantu — nozīmē, ka, piemēram, viena mēneša termiņš ne vienmēr ir 30 dienas vai 31 diena, bet var būt arī garāks vai īsāks.

“Kalendārā diena” ir termiņa pirmā diena, proti, nākamā diena pēc dokumenta izsniegšanas.

9 Kad beidzas termiņš, ja tas ir izteikts nedēļās, mēnešos vai gados?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 53. panta pirmo daļu termiņa pēdējo dienu (t. i., dies ad quem) ietver termiņā.

10 Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, vai to pagarina līdz nākamajai pirmajai darba dienai?

Tomēr Civilprocesa kodeksa 53. panta otrajā daļā ir paredzēts, ka tad, ja šī diena ir sestdiena, svētdiena vai valsts svētku diena, termiņa pēdējo dienu pārceļ uz nākamo pirmo darbdienu.

11 Vai pastāv īpaši gadījumi, kuros termiņi tiek pagarināti? Kādi ir nosacījumi, lai termiņus būtu iespējams pagarināt?

a/ Termiņi, pēc kuriem tiesības neizbeidzas

Civilprocesa kodeksa 49. pantā ir noteikts, ka termiņus nosaka ar likumu un ka tiesas var noteikt termiņus tikai tad, ja to atļauj likums.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 51. pantu pirms termiņu beigām tiesas var tos saīsināt vai pagarināt, neizraisot tiesību izbeigšanos. Ja vien likumā nav noteikts citādi, termiņa pagarinājums nevar pārsniegt sākotnējo termiņu un nevar pagarināt termiņa pagarinājumu, izņemot, ja to dara, pieņemot pamatotu lēmumu un pamatojoties uz būtiskiem iemesliem.

b/ Puse, kuras domicils, dzīvesvieta vai dokumentu izsniegšanas adrese nav Beļģijā

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 55. pantu, ja likumā ir noteikts, ka termiņi, ko piemēro pusei, kuras domicils, dzīvesvieta vai dokumentu izsniegšanas adrese nav Beļģijā, ir jāpagarina, tad termiņu pagarina

  1. par 15 dienām, ja attiecīgā puse dzīvo kaimiņvalstī vai Apvienotajā Karalistē;
  2. par 30 dienām, ja attiecīgā puse dzīvo citā Eiropas valstī;
  3. par 80 dienām, ja attiecīgā puse dzīvo citā pasaules daļā.

c/ Tiesas oficiālās brīvdienas

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 50. panta otro daļu jebkuru termiņu iebildumu celšanai vai pārsūdzības iesniegšanai, kas paredzēts 1048., 1051. pantā un 1253.quater panta c) un d) punktā un kas sākas un beidzas tiesas oficiālo brīvdienu laikā, pagarina līdz jaunā tiesas darba gada piecpadsmitajai dienai.

Tiesas oficiālās brīvdienas ilgst no katra gada 1. jūlija līdz 31. augustam.

Ja termiņš iebildumu celšanai vai pārsūdzības iesniegšanai sākas un beidzas minētajā periodā, tad attiecīgā termiņa dies ad quem pagarina līdz 15. septembrim.

Piemērs Nr. 1 — spriedums tiek izsniegts 30. jūnijā (dies a quo). Termiņš sākas 1. jūlijā un beidzas (dies ad quem) 31. jūlijā.

Piemērs Nr. 2 — spriedums tiek izsniegts 31. jūlijā (dies a quo). Termiņš sākas 1. augustā un beidzas (dies ad quem) 31. augustā.

Abos šajos piemēros gan termiņa pirmā diena, gan dies ad quem iekrīt tiesas oficiālajās brīvdienās, tāpēc termiņš tiek pagarināts līdz 15. septembrim, kas ir pēdējā darbdiena iebildumu celšanai vai pārsūdzības iesniegšanai.

Piemērs Nr. 3 — spriedums tiek izsniegts 29. jūnijā. Termiņš sākas 30. jūnijā. Dies ad quem ir 29. jūlijs.

Piemērs Nr. 4 — spriedums tiek izsniegts 1. augustā. Termiņš sākas 2. augustā. Dies ad quem ir 1. septembris.

Abos šajos piemēros vai nu termiņa pirmā diena, vai dies ad quem ir diena ārpus tiesas oficiālajām brīvdienām, tāpēc termiņš netiek pagarināts līdz 15. septembrim.

Būtu jāņem vērā, ka gadījumā, kad tiesas oficiālo brīvdienu pēdējā diena (31. augusts) ir sestdiena vai svētdiena un termiņa pēdējā diena (dies ad quem) ir 31. augusts, var būt piemērojama gan Civilprocesa kodeksa 50. panta otrā daļa (termiņa pagarināšana tiesas oficiālo brīvdienu dēļ), gan Civilprocesa kodeksa 53. panta otrā daļa (termiņa pēdējās dienas pārcelšana uz nākamo darbdienu, ja pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai valsts svētku diena).

Kā pirmā būtu jāpiemēro Civilprocesa kodeksa 50. panta otrā daļa, un tikai tad piemēro Civilprocesa kodeksa 53. panta otro daļu.

Piemērs —

spriedums tiek izsniegts 31. jūlijā. Termiņš iebildumu celšanai vai pārsūdzības iesniegšanai ilgst no 1. augusta līdz 31. augustam, kas ir sestdiena vai svētdiena.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 50. panta otro daļu termiņa pirmā un pēdējā diena iekrīt tiesas oficiālo brīvdienu laikā, un tas nozīmē, ka termiņš tiek pagarināts līdz 15. septembrim.

Tikai tad, ja 15. septembris ir sestdiena vai svētdiena, var piemērot Civilprocesa kodeksa 53. panta otro daļu, termiņa pēdējo dienu pārceļot uz pirmdienu.

d/ Tās puses nāve, kurai ir atļauts celt iebildumus, iesniegt pārsūdzību augstākas instances tiesā vai iesniegt kasācijas sūdzību Kasācijas tiesā

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 56. pantu puses nāves gadījumā tiek apturēts termiņš, kas attiecīgajai pusei noteikts, lai celtu iebildumus, iesniegtu pārsūdzību augstākas instances tiesā vai iesniegtu kasācijas sūdzību Kasācijas tiesā.

Šis termiņš atsākas tikai pēc tam, kad spriedums ir atkārtoti izsniegts mirušās puses domicilā, un tas sākas tikai no dienas, kad beidzas termiņi, kas noteikti inventāra saraksta sagatavošanai un izskatīšanai, ja spriedums izsniegts pirms minēto termiņu beigām.

Spriedums var tikt izsniegts kopīgi mantiniekiem, nenorādot viņu vārdu un statusu. Tomēr jebkurai ieinteresētajai personai var atcelt tiesību izbeigšanos, ko izraisījusi pārsūdzēšanas termiņu izbeigšanās, ja tiek konstatēts, ka attiecīgā persona nav zinājusi par sprieduma izsniegšanu.

12 Kādi ir pārsūdzību iesniegšanas termiņi?

Parasti saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 1050. pantu pārsūdzību var iesniegt visos gadījumos, tiklīdz spriedums ir pasludināts, pat ja tas ir aizmugurisks spriedums. Ja spriedums attiecas uz jurisdikciju vai — ja vien tiesa nenolemj citādi — ir pagaidu spriedums, to var pārsūdzēt tikai, pārsūdzot galīgo spriedumu.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 1051. pantu termiņš pārsūdzības iesniegšanai ir viens mēnesis no sprieduma izsniegšanas saskaņā ar 792. panta otro un trešo daļu. Tomēr saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 1054. pantu atbildētājs var jebkurā laikā iesniegt apelācijas tiesā pretapelācijas sūdzību pret jebkuru no tiesvedības pusēm, pat ja spriedums izsniegts bez atrunām vai akceptēts pirms tā izsniegšanas.

13 Vai tiesas var mainīt termiņus, jo īpaši ierašanās termiņus vai noteikt īpašu ierašanās datumu?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 51. pantu pirms termiņu beigām tiesas var tos saīsināt vai pagarināt, neizraisot tiesību izbeigšanos. Ja vien likumā nav noteikts citādi, termiņa pagarinājums nevar pārsniegt sākotnējo termiņu un nevar pagarināt termiņa pagarinājumu, izņemot, ja to dara, pieņemot pamatotu lēmumu un pamatojoties uz būtiskiem iemesliem.

14 Ja aktu, kas paredzēts pusei, kura uzturas vietā, kur viņa gūtu priekšrocību no termiņa pagarinājuma, paziņo vietā, kur tie, kuri tur uzturas, negūst priekšrocību no šī pagarinājuma, vai šī persona zaudē šī termiņa priekšrocību?

Civilprocesa kodeksa 55. pants tika ieviests tieši šādu pušu vajadzībām. Ja ir izpildīti minētā panta nosacījumi, minētā puse var to izmantot savā labā.

15 Kādas ir sekas termiņu neievērošanas gadījumā?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 50. panta pirmo daļu termiņus, pēc kuru beigām tiesības izbeidzas, nevar saīsināt vai pagarināt, pat ne ar pušu piekrišanu, ja vien uz šādu izbeigšanos neattiecas likumā paredzētie nosacījumi.

Citiem vārdiem sakot, tiesiskajai darbībai jābūt veiktai pirms termiņa izbeigšanās, pretējā gadījumā pastāv iespēja, ka darbība neiekļausies termiņā un nebūs pieņemama.

16 Ja beidzas termiņš, kādi līdzekļi ir pieejami tiem, kuri termiņus ir nokavējuši, t.i., saistības nepildošām pusēm?

Noilguma termiņa izbeigšanās pieļaušana ir galīga. Proti, vairs nav iespējams iesniegt pārsūdzību, izņemot, ja noticis likuma pārkāpumus.

Lapa atjaunināta: 28/10/2019

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Atsauksmes

Lai sniegtu atsauksmes un komentārus par mūsu jauno vietni

, izmantojiet šo veidlapu