National specialised courts

In several Member States there are specialised courts, which deal with specific matters. Often such courts deal with disputes concerning administrative issues or in some cases with disputes between private persons or businesses.

Several Member States have specialised courts for administrative matters, i.e. disputes between public authorities and private persons or firms regarding decisions by the public administration, such as a dispute on a building license, an authorisation to run a business or a tax assessment note.

As regards disputes between private persons and/or businesses ("civil matters"), in some Member States there are specialised courts on employment matters.

Please select the relevant country's flag to obtain detailed national information.

Last update: 18/01/2019

This page is maintained by the European Commission. The information on this page does not necessarily reflect the official position of the European Commission. The Commission accepts no responsibility or liability whatsoever with regard to any information or data contained or referred to in this document. Please refer to the legal notice with regard to copyright rules for European pages.

Specializētās tiesas - Beļģija

Šajā sadaļā ir sniegts pārskats par specializētajam tiesām Beļģijā.

Specializētās tiesas

Informāciju par tiesām, kas specializējušās vienā noteiktā jomā (darba tiesības, komerctiesības), var atrast sadaļā "Vispārējās piekritības tiesas".

Konstitucionālā tiesa

Saite atveras jaunā logāKonstitucionālā tiesa pārbauda likumu, dekrētu un rīkojumu atbilstību Konstitūcijai. Tā arī uzrauga pilnvaru pienācīgu sadalījumu starp federālajām struktūrām un federālo valsti.

Šo tiesu veido 12 tiesneši, kuri nodrošina to, ka Beļģijas likumdevēji ievēro Konstitūciju. Tā var anulēt un apturēt likumus, dekrētus un rīkojumus. Konstitucionālā tiesa ir izveidota kā specializēta tiesa. Ņemot vērā tās īpašo lomu, Konstitucionālā tiesa ir neatkarīga no likumdevējas varas, kā arī no izpildvaras un tiesu varas.

Tā ir pēctece "Arbitrāžas tiesai", kuru izveidoja 1980. gadā, laikā, kad Beļģija pakāpeniski tika pārveidota par federālu valsti. Sākotnējo nosaukumu tai piešķīra Konstitucionālā sapulce saistībā ar tās sākotnējo uzdevumu – būt par šķīrējtiesnesi dažādu likumdevēju (federālās valsts, kā arī kopienu un reģionu likumdevēju) starpā. Tādējādi tās lomu ierobežoja ar uzdevumu uzraudzīt likumu, dekrētu un rīkojumu atbilstību Konstitūcijā un institucionālās reformas likumos ietvertajiem noteikumiem par varas dalīšanu.

Nosaukums "Konstitucionālā tiesa", kas ir spēkā no 2007. gada 7. maija, vairāk atbilst tās pilnvarām, kas ir paplašinātas, attiecinot uz likumu, dekrētu un rīkojumu uzraudzību, ņemot vērā Konstitūcijas II sadaļu (8.-32. pants, kas attiecas uz Beļģijas pilsoņu tiesībām un brīvībām), kā arī 170. un 172. pantu (nodokļu likumība un vienlīdzība), un 191. pantu (ārvalstnieku aizsardzība).

Seši tiesneši pieder franču valodas grupai, un seši tiesneši pieder holandiešu valodas grupai. Vienam tiesnesim jābūt pietiekamām vācu valodas zināšanām. Katrā valodas grupā trim tiesnešiem ir vismaz piecu gadu pieredze darbā kā parlamentārās asamblejas locekļiem, un trīs tiesneši ir praktizējuši tiesību jomā (tiesību zinātnes lektors kādā no Beļģijas universitātēm, tiesnesis Kasācijas tiesā vai Valsts Padomē, Konstitucionālās tiesas juridiskais sekretārs).

Avots: Saite atveras jaunā logāKonstitucionālās tiesas interneta vietne.

Administratīvās tiesas

Valsts Padome

Saite atveras jaunā logāValsts Padome, kura ir gan padomdevēja, gan tiesu iestāde, kas apvieno likumdošanas varu, izpildvaru un tiesu varu, pastāv galvenokārt tādēļ, ka likumdevējs vēlas visām fiziskām un juridiskām personām nodrošināt efektīvu aizsardzību pret nelikumīgiem administratīviem aktiem, kas varētu tām kaitēt.

Līdz ar to Valsts Padomes kompetencē galvenokārt ir apturēt un anulēt administratīvos aktus (atsevišķus aktus un noteikumus), kas ir pretrunā spēkā esošajiem tiesību noteikumiem.

Tomēr aizsargāt pret patvaļīgu administratīvu rīcību nav Padomes vienīgais uzdevums. Tā arī darbojas kā padomdevēja struktūra likumdošanas un regulatīvos jautājumos.

Valsts Padome ir arī kasācijas tiesa, kas izskata pārsūdzētos zemāka līmeņa administratīvo tiesu nolēmumus.

Valsts Padome izdod spriedumus un rīkojumus par iesniegtajām prasībām.

Padomi veido 44 uz mūžu iecelti locekļi, tostarp viens pirmais priekšsēdētājs, viens priekšsēdētājs, 14 palātu priekšsēdētāji un 28 valsts tiesneši.

Valsts Padomes locekļi pulcējas tās ģenerālajā asamblejā un vienā no Administratīvās tiesvedības nodaļas vai Likumdošanas nodaļas palātām.

Avots: Saite atveras jaunā logāBeļģijas Valsts Padomes interneta vietne.

Juridiskās datubāzes šajās jomās

Saite atveras jaunā logāValsts Padomes interneta vietne.

Saite atveras jaunā logāKonstitucionālās tiesas interneta vietne.

Vai piekļuve datubāzei ir bezmaksas?

Jā, piekļuve tai ir bezmaksas.

Saites

Saite atveras jaunā logāFederālais publiskās pārvaldes dienests tieslietās

 

Lapa atjaunināta: 06/08/2019

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas bulgāru versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Specializētās tiesas - Bulgārija

Šajā daļā sniegta informācija par specializētajām tiesām Bulgārijas tiesu sistēmā.

Specializētās tiesas

Bulgārijā nav specializētas darba tiesas, jūrniecības tiesas, komerctiesas vai citu specializētu tiesu. Specializētas komerctiesu nodaļas darbojas pie rajona tiesām. Visām tiesām tiesu hierarhijā ir saglabāts nodalījums starp civillietu un krimināllietu komisijām, nodaļām un kolēģijām.

Administratīvās tiesas

Līdz ar 2006. gadā pieņemto jauno Administratīvā procesa kodeksu Bulgārijas Republikā tika izveidota administratīvo tiesu sistēma. Administratīvo tiesu sistēmu veido 28 rajona administratīvās tiesas un Augstākā administratīvā tiesa.

Rajona administratīvās tiesas

Administratīvajām tiesām ir jurisdikcija visās lietās, kur iesniedz lūgumus par:

  • administratīvo aktu izdošanu, grozīšanu, atcelšanu vai anulēšanu;
  • noregulējumu spēkā neesamības paziņošanu saskaņā ar Administratīvā procesa kodeksu;
  • atlīdzību saistībā ar nepamatotām administrācijas darbībām vai bezdarbību;
  • aizsardzību pret nelikumīgiem piespiedu pasākumiem;
  • kompensācijām saistībā ar kaitējumu, kas radies no juridiski neatbilstošiem aktiem, administratīvo iestāžu un amatpersonu darbībām vai bezdarbības;
  • kompensācijām saistībā ar kaitējumu, kas radies no piespiedu pasākumiem;
  • administratīvo tiesu pieņemtu spriedumu pasludināšanu par spēkā neesošiem, izbeigtiem vai atceltiem;
  • administratīvo aktu pasludināšanu par juridiski kļūdainiem saskaņā ar Administratīvā procesa kodeksu.

Ikviena persona var celt prasību tiesā, lai pārliecinātos par to, vai pastāv administratīvas tiesības vai juridiskas saistības, kur tai ir sava pozīcija, un nav pieejama nekāda cita procedūra stāvokļa labošanai.

Lietas izskata tā administratīvā tiesa, kuras ģeogrāfiskajā piekritībā ir tās iestādes mītnes vieta, kura izdevusi apstrīdēto administratīvo aktu; ja šāda mītnes vieta atrodas ārvalstīs, lietu izskata Sofijas pilsētas administratīvā tiesa.

Par administratīvajiem aktiem, ar ko tieši īsteno valstu ārlietu, aizsardzības vai drošības politiku, nevar iesniegt tiesas apelāciju, ja vien likumos nav noteikts citādi.

Augstākā administratīvā tiesa

Saite atveras jaunā logāAugstākā administratīvā tiesa izskata sūdzības un protestus pret tiesību aktiem, ko pieņēmusi Ministru padome, premjerministrs, premjerministra vietnieks, ministri un citu Ministru padomei tieši pakļautu iestāžu vadītāji, kā arī pret Augstākās tiesnešu padomes aktiem, Bulgārijas Nacionālās bankas aktiem, rajonu vadītāju aktiem un citiem likumā noteiktiem aktiem; tā izskata prasības, kurās ir apstrīdēti atvasinātie normatīvie akti; kā kasācijas instance tā pārbauda juridiskos aktus, izskata prasības administratīvajās lietās un lūgumus atcelt spēkā esošus juridiskos aktus saistībā ar administratīvajām lietām.

Augstākā administratīvā tiesa sastāv no divām kolēģijām, kam ir savas nodaļas. Kolēģijas vada tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieki.

Citas specializētās tiesas

Militārās tiesas

Militāro tiesu vēsture tiek datēta ar 1879. gada 1. jūliju. Militāro tiesu sistēmā 1956. gadā veica pārstrukturēšanu saistībā ar armijas izvietošanu šādās pilsētās – Sofijā, Plovdivā, Slivenā, Varnā un Plevenā. Pašreizējām militārajām tiesām ir tāda pati uzbūve.

Militārā tiesa

Saite atveras jaunā logāMilitārā tiesa

Militārās tiesas, kā pirmās instances tiesas, izskata krimināllietas attiecībā uz kriminālpārkāpumiem, ko, pildot savus pienākumus, izdarījuši militārā dienesta virsnieki, ģenerāļi, virsnieki, nenorīkoti virsnieki un ierindas personāls citās ministrijās un aģentūrās, civilais personāls Aizsardzības ministrijā, Bulgārijas armijā, aizsardzības ministra pakļautībā esošās struktūrās, Nacionālās drošības aģentūrā un Valsts izlūkošanas dienestā. Militārā apelācijas tiesa kā starpposma apelācijas pārskatīšanas instance pārbauda lietas, kas ir izskatītas militārās tiesās. Kriminālprocesa kodeksā ir izklāstīta militāro tiesu jurisdikcija. Šīm tiesām ir tāds pats statuss kā rajona tiesām.

Šķīrējtiesa pie Bulgārijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras

Šķīrējtiesa pie Bulgārijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras risina civilos strīdus īpašuma jautājumos, kā arī strīdus par to, kā aizpildīt nepilnības kontraktos, vai pielāgot tos jauniem apstākļiem, neatkarīgi no tā, vai viena vai abas puses dzīvo vai savu juridisko adresi norāda Bulgārijas Republikā vai ārvalstīs.

Šķīrējtiesa pie Bulgārijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, pateicoties tās augsti profesionālajai darbībai, ir nostiprinājusi savas pozīcijas kā vissvarīgākā šķīrējinstitūcija Bulgārijā, gūstot uzticību kā iestāde, kas atrisina juridiskos strīdus. Tā ik gadu izšķir no 250 līdz 300 starptautiska un vietēja mēroga strīdus. 82 % vietēja mēroga strīdu tiek atrisināti 9 mēnešu laikā, savukārt 66 % starptautiska mēroga strīdu – 12 mēnešos.

Vienlaikus Saite atveras jaunā logāŠķīrējtiesa ir aktīvi iesaistīta likumdošanas uzlabošanas procesā šķīrējtiesu jautājumos. Strīdus par tiesībām, kas attiecas uz nekustamo īpašumu, uzturlīdzekļu piedzīšanas prasībām vai tiesībām, kas izriet no darba attiecībām, vai strīdus par bezķermenisku īpašumu vai ģimenes tiesībām nevar nodot izskatīšanai šķīrējtiesai.

Juridiskā datu bāze

Tiesas tīmekļa vietnes

Katrai Bulgārijas tiesai ir sava tīmekļa vietne, kas sniedz informāciju par tiesas struktūru un darbību, kā arī informāciju par attiecīgā laikā izskatāmām lietām vai jau pabeigtām lietām, un citu noderīgu informāciju, kas ir publiski pieejama.

Saite atveras jaunā logāAugstākās tiesnešu padomes tīmekļa vietnē ir dots sīki izstrādāts Bulgārijas tiesu saraksts, to adreses un tīmekļa vietnes (tikai bulgāru valodā).

Juridiskos aktus tūlīt pēc to piemērošanas publicē attiecīgās tiesas tīmekļa vietnē saskaņā ar Saite atveras jaunā logāLikumu par personas datu aizsardzību un Saite atveras jaunā logāLikumu par klasificētas informācijas aizsardzību.

Tiesu aktus, kas attiecas uz indivīdu civilstāvokli vai veselības stāvokli, publicē bez to pamatojuma.

Noderīga papildu informācija ir atrodama šādās tīmekļa vietnēs:

Lapa atjaunināta: 17/12/2018

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Specializētās tiesas - Čehija

Specializētās tiesas

Čehijas Republikā nav specializēto tiesu, lai gan vispārējās tiesās ir specializētas palātas (darba tiesību lietās).

Citas specializētās tiesas

Konstitucionālā tiesa

Konstitucionālā tiesa ir tiesu iestāde, kuras uzdevums ir konstitucionālās kārtības aizsardzība.

Konstitucionālā tiesa izskata lietas vai nu plenārsēdēs, vai četrās kolēģijās trīs tiesnešu sastāvā.

Tikai plēnums pilnā sastāvā ir tiesīgs pieņemt lēmumus saistībā ar valstiski un tiesiski svarīgiem jautājumiem. Šādi jautājumi ir, piemēram, parlamenta likuma atcelšana, Republikas Prezidenta atcelšana no amata vai atzīšana par darbnespējīgu, vai politiskas partijas likvidēšana.

Pilns plēnums sastāv no visiem tiesnešiem, no kuriem desmit tiesnešiem ir jāpiedalās lēmuma pieņemšanā. Deviņu tiesnešu balsu vairākums ir nepieciešams šādos jautājumos: parlamenta likuma atcelšana, lēmums attiecībā uz Republikas Prezidenta atcelšanu no amata vai atzīšanu par darbnespējīgu un nolēmuma pieņemšana, kas pamatots uz tādu juridisko interpretāciju, kura atšķiras no tiesas iepriekš pieņemta nolēmuma.

Trīs tiesnešu kolēģija izskata visas pārējās lietas. Šādas lietas ir, piemēram, personu vai iestāžu konstitucionālās sūdzības, strīdi attiecībā uz vēlēšanu tiesībām vai tiesībām tikt ievēlētam un strīdi par pilnvarām starp centrālajām valsts iestādēm un vietējām autonomām iestādēm.

Konstitucionālā tiesa sastāv no 15 tiesnešiem. Tiesnešus uz desmit gadiem ieceļ Republikas Prezidents ar Senāta piekrišanu. Nav ierobežojumu tikt atkārtoti ieceltam.

Tiesas administrāciju vada priekšsēdētājs un divi priekšsēdētāja vietnieki. Katram tiesnesim(-ei) palīdz viņa(-as) juridisko palīgu personāls un sekretārs.

Papildu informācija atrodama Saite atveras jaunā logāKonstitucionālās tiesas tīmekļa vietnē.

Lapa atjaunināta: 09/07/2019

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Specializētās tiesas - Dānija

Šajā sadaļā ir sniegta informācija par specializēto tiesu organizāciju Dānijā.

Specializētās tiesas

Jūras un komerclietu tiesa (Sø- og Handelsretten)

Kopš tiesas izveides 1862. gadā Saite atveras jaunā logāJūras un komerclietu tiesa iztiesā lietas par jūras un komerciāliem jautājumiem visas valsts mērogā.

Jūras un komerclietu tiesas kompetence pakāpeniski tikusi paplašināta; šobrīd tiesa iztiesā lietas, kuras saistītas ar Dānijas Likumu par preču zīmēm, Likumu par dizainparaugu aizsardzību, Likumu par mārketinga praksi, Konkurences likumu, starptautiskiem tirdzniecības noteikumiem un citiem komerciāliem jautājumiem.

Turklāt bankrota nodaļa iztiesā bankrota, atlikto maksājumu, obligātās parāda nomaksas un parāda atmaksas grafika maiņas lietas Kopenhāgenā.

Zemes reģistrācijas tiesa (Tinglysningsretten)

Saite atveras jaunā logāZemes reģistrācijas tiesa tika izveidota 2007. gada 1. janvārī. Tās piekritība ir visā Dānijā.

Tiesa pakāpeniski pārņems reģistrācijas lietas no rajonu tiesām. Tā iztiesās zemes īpašuma tiesību, hipotēku un citas prasības, ar laulību līgumiem saistītus jautājumus utt.

Zemes reģistrācijas tiesa izšķir strīdus, kas radušies saistībā ar reģistrāciju. Pastāv apelācijas tiesības Rietumdānijas Augstajā tiesā.

Īpašā disciplinārlietu tiesa (Den Særlige Klageret)

Īpašā disciplinārlietu tiesa nodarbojas ar tādu disciplinārlietu izskatīšanu, kas saistītas ar tiesnešiem vai citiem juridisko profesiju pārstāvjiem, kurus nodarbina tiesas, tostarp Farēru salu un Grenlandes tiesas un Apelāciju padome. Turklāt tiesa var atsākt krimināllietas izskatīšanu un atstādināt aizstāvības advokātu krimināllietās.

Īpašo disciplinārlietu tiesu veido Augstākās tiesas tiesnesis, augstās tiesas tiesnesis, rajona tiesas tiesnesis, advokāts un zinātnes jomā praktizējošs advokāts.

Administratīvās tiesas

Dānijas tiesu sistēmā nav administratīvās tiesas.

Lapa atjaunināta: 07/08/2019

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas vācu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Specializētās tiesas - Vācija

Šajā iedaļā sniegta informācija par specializēto tiesu organizāciju Vācijā.

Specializētās tiesas

Darba tiesas

Darba tiesas izskata ar darba tiesībām saistītus strīdus, kuru pamatā ir darbinieku un darba devēju līgumattiecības (individuālās darba tiesības). Tās izskata arī strīdus starp kolektīvo līgumu pusēm, piemēram, arodbiedrībām un darba devēju apvienībām (kolektīvās darba tiesības), kā arī strīdus starp darba devējiem un darbinieku padomēm.

Darba tiesas (kā federālo zemju tiesas) ir pirmās instances tiesas. Lietas izskata koleģiāli, piedaloties vienam profesionālam tiesnesim kā kolēģijas priekšsēdētājam un diviem piesēdētājiem, no kuriem viens pārstāv darbiniekus, bet otrs — darba devējus. Noteiktus lēmumus ārpus mutiskās tiesas sēdes profesionālais tiesnesis izlemj bez piesēdētāju līdzdalības.

Augstākās darba tiesas (arī tās ir federālo zemju tiesas) izskata pret darba tiesu spriedumiem iesniegtās pārsūdzības. Arī šajā gadījumā kolēģijas sastāvā ir viens profesionāls tiesnesis un divi piesēdētāji, no kuriem viens pārstāv darbiniekus, bet otrs – darba devējus.

Pēdējās instances tiesa ir Saite atveras jaunā logāFederālā Darba tiesa (federācijas tiesa). Šīs tiesas senātu sastāvā ir viens priekšsēdētājs, vēl divi profesionāli tiesneši un divi piesēdētāji, no kuriem viens pārstāv darbiniekus, bet otrs – darba devējus.

Administratīvās tiesas

Administratīvus lēmumus pieņem trīs dažādu tiesu sistēmas nozaru tiesas: vispārējās administratīvās tiesas, sociālās tiesas un nodokļu tiesas. Jāievēro, ka vispārējās administratīvās tiesas, sociālās tiesas un nodokļu tiesas piemēro ex officio (amata tiesību) principu. Tāpēc ar lietām saistītie fakti tiesām jāizmeklē pēc savas iniciatīvas (t. i., ne tikai pēc kādas puses lūguma un neatkarīgi no pierādījumu iegūšanas pieprasījumiem). Tas ir tāpēc, ka lietā pieņemtā lēmuma materiālā pareizība ietekmē sabiedrības intereses.

Vispārējās administratīvās tiesas

Vispārējā administratīvo lietu piekritībā ir trīs tiesu instances.

  1. Pirmā instance ir reģionālās administratīvās tiesas (Verwaltungsgerichte).
  2. Otrā instance ir katras federālās zemes augstākā administratīvā tiesa (Oberverwaltungsgericht vai Verwaltungsgerichtshof).
  3. Augstākā instance ir Federālā Administratīvā tiesa Saite atveras jaunā logā(Bundesverwaltungsgericht)

Reģionālās administratīvās tiesas parasti ir pirmās instances tiesas. Augstākās administratīvās tiesas pirmām kārtām ir apelācijas tiesas, kas izskata pirmās instances tiesu lēmumu juridiskos un faktu aspektus. Federālā Administratīvā tiesa ir kasācijas tiesa, kas — ar dažiem izņēmumiem — izskata tikai juridiskos jautājumus (Revision).

Vispārējās administratīvās tiesas principā izskata visus strīdus, kas rodas pārvaldes iestāžu un privātpersonu starpā un attiecas uz administratīvo likumu un noteikumu pareizu piemērošanu. Tomēr gadījumos, kad pārvaldes iestādes veic saimniecisko darbību saskaņā ar civillikumu (darbojas kā privāti uzņēmumi), attiecīgās lietas (administratīvo tiesu vietā) izskata vispārējās piekritības tiesas, kas izšķir arī visus no šādas darbības izrietošos strīdus. Turklāt vispārējās administratīvās tiesas ir atbrīvotas no tādu strīdu izskatīšanas, kas pēc likuma piekrīt vispārējās piekritības tiesām, sociālajām tiesām vai nodokļu tiesām.

Administratīvajās tiesās lēmumus principā pieņem tiesas kolēģija. Reģionālo administratīvo tiesu sastāvā ir trīs profesionāli tiesneši un divi piesēdētāji. Augstākās administratīvās tiesas sastāvā parasti ir trīs profesionāli tiesneši. Federālās Administratīvās tiesas ir sastāvā ir pieci profesionāli tiesneši. Tomēr reģionālajās administratīvajās tiesās lietas var izskatīt viens tiesnesis.

Sociālās tiesas

Tāpat kā administratīvo lietu piekritībā arī sociālo lietu piekritībā ir trīs tiesu instances, un katrai no tām ir savas funkcijas. Līdzās reģionālajām sociālajām tiesām (Sozialgericht), kas ir pirmās instances tiesas, pastāv federālo zemju sociālās tiesas (Landessozialgericht), apelācijas tiesas un Federālā Sociālā tiesa Saite atveras jaunā logā(Bundessozialgericht) — augstākā kasācijas tiesa juridiskos jautājumos (Revision).

Sociālās tiesas galvenokārt izskata strīdus, kas attiecas uz sociālās apdrošināšanas jautājumiem (pensijām, apdrošināšanu nelaimes gadījumiem, veselības apdrošināšanu un atveseļošanās aprūpes apdrošināšanu), bezdarba apdrošināšanu un sociālo apgādi. Arī sociālajās tiesās lēmumus principā pieņem tiesas kolēģija. Sociālās tiesas sastāvā parasti ir viens profesionāls tiesnesis un divi piesēdētāji. Zemju sociālo tiesu un Federālās Sociālās tiesas sastāvā ir trīs profesionāli tiesneši un divi piesēdētāji.

Nodokļu tiesas

Nodokļu tiesas ir pirmās instances finanšu tiesas un Federālā Finanšu tiesa Saite atveras jaunā logā(Bundesfinanzhof), kas ir augstākā kasācijas tiesa, kura izskata tikai juridiskus jautājumus. Nodokļu tiesu kompetencē ir galvenokārt ar valsts nodevām un nodokļiem un muitu saistīti strīdi. Finanšu tiesu sastāvā ir trīs profesionāli tiesneši un divi piesēdētāji, bet Federālās Finanšu tiesas sastāvā — pieci profesionāli tiesneši. Finanšu tiesās lietas var izskatīt viens tiesnesis.

Citas specializētās tiesas

Federālā Konstitucionālā tiesa (Bundesverfassungsgericht)

Saite atveras jaunā logāFederālās Konstitucionālās tiesas kompetencē ir valsts mēroga konstitucionālas lietas. Tās lēmumu pamatā ir konstitucionālās tiesības (Grundgesetz). Lielākā daļa Federālā Konstitucionālajā tiesā ierosināto lietu ir konstitucionālas sūdzības. Tās iesniedz pilsoņi, kas uzskata, ka tiesu spriedumi, valdības rīcība vai tiesību akti pārkāpj viņu pamattiesības. Principā konstitucionālo sūdzību var iesniegt tikai tad, ja pārsūdzības iespējas citās valsts tiesās ir izsmeltas (piemēram, pēdējās instances spriedumi vai ja konstitucionālo sūdzību izņēmuma kārtā var iesniegt par normatīvo aktu).

Ir vairāki citi tiesvedības veidi. Īpaši jāmin abstrakta un konkrēta tiesas kontrole, lai pārliecinātos par tiesību aktu atbilstību konstitūcijai, un procedūras, lai pārbaudītu, vai federālās konstitucionālās institūcijas ir ievērojušas savas kompetences robežas. Daži Federālās Konstitucionālās tiesas lēmumi var iegūt likuma spēku. Tiesā ir divi senāti, no kuriem katrā ir astoņi tiesneši. Tiesa pieņem lēmumus kamerās, no kurām katrā ir trīs tiesneši, vai senātā, pārsvarā bez pušu klātbūtnes.

Zemju konstitucionālās tiesas (Landesverfassungsgerichte) / zemju augstākās tiesas (Staatsgerichtshof)

Zemju konstitucionālās tiesas jeb zemju augstākās tiesas ir federālo zemju (Länder) konstitucionālās tiesas. Tās pieņem lēmumus par konstitucionāliem strīdiem saskaņā ar federālo zemju tiesībām (Landesrecht), kas arī reglamentē to izveidi, administrēšanu un kompetenci.

Saites

Saite atveras jaunā logāFederālā Darba tiesa

Saite atveras jaunā logāFederālā Administratīvā tiesa

Saite atveras jaunā logāFederālā Sociālā tiesa

Saite atveras jaunā logāFederālā Finanšu tiesa

Saite atveras jaunā logāFederālā Konstitucionālā tiesa

Lapa atjaunināta: 29/08/2019

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas igauņu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Specializētās tiesas - Igaunija

Šajā iedaļā sniegta informācija par administratīvajām un specializētajām tiesām Igaunijas tiesu sistēmā

Specializētās tiesas

Igaunijas Konstitūcijā ir noteikts, ka saskaņā ar tiesību aktiem drīkst izveidot īpašas piekritības specializētas tiesas. Nav atļauts veidot tiesas ārkārtas gadījumiem.

Igaunijā nav izveidotas specializētas tiesas.

Konstitucionālā tiesa

Augstākās tiesas pienākumos ietilpst gan augstākās tiesas instances, gan arī konstitucionālās uzraudzības tiesas funkcijas.

Veicot konstitucionālās uzraudzības tiesas funkcijas, Augstākā tiesa:

  • izskata prasības pārbaudīt vispārpiemērojamu tiesību aktu vai atteikuma pieņemt šādus tiesību aktus atbilstību Konstitūcijai;
  • izskata prasības pārbaudīt starptautisku līgumu atbilstību Konstitūcijai;
  • izskata prasības sniegt atzinumu par Konstitūcijas interpretāciju saistībā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem;
  • izskata prasības un sūdzības par Igaunijas parlamenta (Riigikogu), tā prezidija un Valsts prezidenta lēmumiem;
  • izskata prasības atzīt parlamenta deputātu, Valsts prezidentu, tieslietu kancleru vai valsts kontrolieri par nespējīgu veikt savus darba pienākumus ilgākā laika posmā;
  • izskata prasības izbeigt parlamenta deputāta pilnvaras;
  • lemj par piekrišanas sniegšanu parlamenta priekšsēdētājam (spīkeram), kurš aizstāj Valsts prezidentu, izsludināt parlamenta ārkārtas vēlēšanas vai atteikt likuma izsludināšanu;
  • izskata prasības izbeigt politiskas partijas darbību;
  • izskata sūdzības un protestus par vēlēšanu komiteju lēmumiem un darbībām.

Privātpersonas nevar iesniegt konstitucionālās uzraudzības prasības.

Augstākās tiesas kontaktinformācija ir atrodama Saite atveras jaunā logāAugstākās tiesas tīmekļa vietnē.

Konstitucionālo uzraudzību veic saskaņā ar Saite atveras jaunā logāKonstitucionālās uzraudzības tiesas procesa likumu.

Administratīvās tiesas

Administratīvās tiesas (halduskohut) pirmajā instancē izskata administratīvās lietas. Igaunijā tās kā neatkarīgas tiesu iestādes darbojas tikai pirmajā instancē.

Administratīvo tiesu spriedumus un lēmumus, pamatojoties uz apelācijas sūdzībām, otrajā instancē pārskata apgabaltiesas.

Administratīvo tiesu piekritība, prasības iesniegšanai piemērojamā kārtība un administratīvās tiesvedības process ir noteikts Saite atveras jaunā logāAdministratīvo tiesu procesa likumā.

Administratīvās tiesas

Igaunijā darbojas divas administratīvās tiesas (halduskohut): Tallinas administratīvā tiesa un Tartu administratīvā tiesa.

Administratīvās tiesas ir iedalītas tiesu namos (kohtumaja).

Tallinas administratīvajā tiesā ir divi tiesu nami:

  • Tallinas tiesu nams;
  • Pērnavas tiesu nams.

Tartu administratīvajā tiesā ir divi tiesu nami:

  • Tartu tiesu nams;
  • Jehvi tiesu nams.

Apgabaltiesas

Igaunijā kā otrās instances tiesas darbojas divas apgabaltiesas (ringkonnakohut):

  • Tallinas apgabaltiesa;
  • Tartu apgabaltiesa.

Tiesu kontaktinformācija ir atrodama Saite atveras jaunā logāTiesu tīmekļa vietnē. Piekļuve kontaktinformācijai ir bez maksas.

Lapa atjaunināta: 08/08/2018

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Specializētās tiesas - Īrija

Šajā sadaļā ir sniegta informācija par specializēto tiesu organizāciju Īrijā atsaucoties uz vispārīgo informāciju par tiesu organizāciju. Lai gūtu vispārīgu pārskatu par tiesām, lūdzam skatīt lapas par Tiesu sistēmas organizāciju un Vispārējās piekritības tiesām.

Specializētās tiesas

Maza apmēra prasību tiesa

Maza apmēra prasību procedūra paredz lētu un neformālu veidu, kā atrisināt patērētāju prasības, neparedzot nevienas puses juridisku pārstāvību. Maza apmēra prasību tiesa darbojas apgabaltiesā. Procedūru var izmantot attiecībā uz prasījumiem, kuru vērtība nepārsniedz € 2000 un kuri attiecas uz patērētāja veiktu preču vai pakalpojumu iegādi, īpašumam radītiem neliela apmēra zaudējumiem vai īres/nomas garantijas iemaksas atgūšanu. Bezstrīdus prasībās nav nepieciešams piedalīties tiesas sēdē. Ja attiecībā uz prasību pastāv strīds un nav iespējams panākt vienošanos ārpustiesas kārtībā, lietu izskata apgabaltiesas tiesnesis, kura nolēmumu var pārsūdzēt Iecirkņa tiesā.

Komerctiesa

Komerctiesa faktiski ir Augstās tiesas specializēta nodaļa. Viena no tās galvenajām iezīmēm ir spēja ātri iztiesāt lietas. Šim nolūkam tai ir savas procedūras, kas paredzētas, lai paātrinātu sarakstā esošo lietu iztiesāšanu. Šīs procedūras regulē Saite atveras jaunā logāNoteikumu par augstākajām tiesām 63A sadaļa.

Tiesa iztiesā lietas, kas saskaņā ar šo noteikumu 63A sadaļas 1. noteikumu atbilst kategorijai “komercstrīdu iztiesāšana”. Tas ietver tādu strīdu izskatīšanu, kas saistīti ar uzņēmumu tiesībām, maksātnespēju, intelektuālā īpašuma tiesībām un būvniecības tiesībām, kā arī administratīvās un konstitucionālās tiesības. Lai lietu pieņemtu tiesā saskaņā ar Noteikumu par augstākajām tiesām 63A sadaļas 1. noteikuma a) punktu, prasībai vai pretprasībai lietā jābūt vismaz € 1 000 000 vērtībā. Nav noteikts vērtības slieksnis lietās, kuras pieņemtas saskaņā ar 1. noteikuma b) punktu, kas ļauj Komerctiesas tiesnesim pieņemt lēmumu pēc saviem ieskatiem.

Narkotiku tiesa

Tiesas nesodošu pasākumu programma narkomāniem (DTC) darbojas Apgabaltiesā. Narkomāniem, kas nav apsūdzēti vardarbīgos noziegumos, tā piedāvā iespēju izkļūt no narkotiku, noziegumu un ieslodzījuma cikla. Piemērotus kandidātus novērtē, balstoties uz viņu motivāciju iesaistīties programmā.

Citas tiesas

Pastāv vairākas tiesas, kuras izskata pārsūdzības par ienākumu nodokli, strīdus par tiesībām sociālās labklājības jomā, prasības saskaņā ar līdztiesības tiesisko regulējumu, strīdus par imigrācijas pieteikumiem, pilsētplānošanas un nodarbinātības jautājumiem. Šajās tiesās lietas izskata nevis tiesneši, bet gan kvalificēti speciālisti, un to nolēmumus var pārsūdzēt vai pārskatīt Iecirkņa tiesās vai Augstākajā tiesā.

Lapa atjaunināta: 20/06/2017

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Specializētās tiesas - Grieķija

Šajā vietnē ir sniegta informācija par Grieķijas specializēto tiesu organizāciju.

Valsts padome

Valsts padome (Συμβούλιο της Επικρατείας), kas paredzēta Grieķijas Konstitūcijas 95. pantā, ir augstākā administratīvā tiesa, un tā īsteno savu jurisdikciju plenārsēdēs (Ολομέλεια) vai sekcijās (τμήματα). Plenārsēdes sastāvu veido priekšsēdētājs, vismaz desmit padomnieki (σύμβουλοι), divi asociētie padomnieki (πάρεδροι) un sekretārs.

Kopumā ir sešas sekcijas: I, II, III, IV, V un VI sekcija.

Pirmās četras sekcijas (I, II, III un IV sekcija) īsteno Padomes tiesvedības pilnvaras un organizē atklātas sanāksmes. Sekciju sastāvā ir sekcijas priekšsēdētājs (Valsts padomes priekšsēdētāja vietnieks), divi padomnieki, divi asociētie padomnieki un sekretārs (pieci locekļi).

Katra sekcija var tikties arī septiņu locekļu sastāvā, piedaloties diviem papildu padomniekiem. Šādā kolēģijā lietas var izskatīt tikai gadījumos, kad tiesas priekšsēdētājs ir nosūtījis lietu izskatīšanai septiņu locekļu sastāvā vai arī lietu ir pārsūtījusi piecu locekļu kolēģija.

V sekcija ir atbildīga par dekrētu apstrādi un disciplināro pilnvaru īstenošanu. Šajā sekcijā ir sekcijas priekšsēdētājs (Valsts padomes priekšsēdētāja vietnieks), vismaz viens padomnieks, viens asociētais padomnieks (kuram ir izšķirošā balss) un sekretārs.

VI sekcija ir atbildīga par spriedumu juridisko kontroli (atcelšanu), ja spriedums ir saistīts ar Valsts Ieņēmumu iekasēšanas kodeksu (Κώδικας Είσπραξης Δημόσιων Εσόδων) un zaudējumiem, kas radušies administratīvo strīdu dēļ. Sekcijas sastāvs ir tāds pats kā pirmajās četrās sekcijās.

Konstitūcijas 95. panta 1. punkts nosaka Valsts padomes galvenos pienākumus, kas tai jāveic saskaņā ar likumu.

Valsts padomes jurisdikcijā ir:

  • pēc pieprasījuma atcelt izpildāmus administratīvu iestāžu aktus par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu vai likuma pārkāpumiem;
  • pēc pieprasījuma izskatīt vispārējas piekritības administratīvo tiesu galīgos spriedumus, kā noteikts likumā;
  • izskatīt būtiskus administratīvus strīdus, kas tai nodoti saskaņā ar Konstitūciju un likumu;
  • izskatīt visus normatīvos dekrētus.

Iestādēm jāizpilda Valsts padomes spriedumi par atcelšanu. Jebkura kompetentā iestāde, kas definēta likumā, var tikt saukta pie atbildības, ja tas netiek darīts.

Revīzijas palāta

Revīzijas palāta (Ελεγκτικό Συνέδριο), kas paredzēta Grieķijas Konstitūcijas 98. pantā, ir divējādas nozīmes augstā tiesa, jo tai ir gan tiesas, gan administratīvie pienākumi. Administratīvo pilnvaru pildīšanas laikā tā ievēro tiesu varas principus. Revīzijas palātas sastāvs ir tāds pats kā Valsts padomei. Savas tiesvedības pilnvaras Revīzijas palāta īsteno plenārsēžu (Ολομέλεια), trīs sekciju (τμήματα) un nodaļu (κλιμάκια) formā.

Tās galvenās pilnvaras ir šādas:

  • revidēt valsts un pašvaldību vai citu publisko tiesību subjektu izdevumus;
  • revidēt līgumus, kam ir ievērojama finansiāla vērtība un kas noslēgti ar valsti vai struktūru, kurai ir līdzvērtīgs statuss;
  • revidēt valsts grāmatvežu un pašvaldību vai citu publisko tiesību subjektu kontus;
  • sniegt atzinumus attiecībā uz tiesību aktu priekšlikumiem par pensijām vai pensijas tiesību atzīšanu;
  • izstrādāt un iesniegt ziņojumu Parlamentam par valdības ieņēmumu un izdevumu pārskatu (απολογισμός) un bilanci (ισολογισμός);
  • izskatīt lietas par pensiju piešķiršanu;
  • izskatīt lietas par civildienesta un militārā dienesta ierēdņu atbildību saistībā ar zaudējumiem, kas tīši vai nolaidības dēļ radīti valstij.

Uz Revīzijas palātas spriedumiem neattiecas Valsts padomes jurisdikcija.

Citas specializētās tiesas

Sauszemes spēku tiesas (στρατοδικεία), jūras spēku tiesas (ναυτοδικεία) un gaisa spēku tiesas (αεροδικεία)

Šīs ir speciālas krimināltiesas. Militāro tiesu jurisdikcijā (bez izņēmumiem) ietilpst visi pārkāpumi, ko izdarījušas militārpersonas sauszemes spēkos, jūras spēkos vai gaisa spēkos.

Augstākā speciālā tiesa

Augstākā speciālā tiesa (Ανώτατο Ειδικό Δικαστήριο) ir Saite atveras jaunā logāspecializēta tiesa, līdzīga Konstitucionālajai tiesai, jo lielākā daļa tās jurisdikcijā esošo strīdu ir konstitucionāli. Šī tiesa ir paredzēta Saite atveras jaunā logāGrieķijas Konstitūcijas 100. pantā, un tās pienākums ir spriest par Parlamenta vēlēšanu spēkā esamību un Saite atveras jaunā logāParlamenta locekļu atbrīvošanu no amata vai izšķirt konfliktus starp trim Grieķijas augstajām tiesām. Augstākās speciālās tiesas spriedumi ir galīgi un nav Saite atveras jaunā logāpārsūdzami.

Šīs tiesas sastāvu veido Valsts padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas (Άρειος Πάγος) priekšsēdētājs, Revīzijas palātas priekšsēdētājs, četri Valsts padomes padomnieki un četri Augstākās tiesas padomnieki (kurus ieceļ izlozes kārtībā katru otro gadu).

Tiesu vada Valsts padomes vai Augstākās tiesas vecākais priekšsēdētājs. Izskatot lietas, kas saistītas ar konfliktu vai strīdu izšķiršanu saistībā ar tiesību normu konstitucionalitāti vai interpretāciju, Tiesa piesaista divus pastāvīgus tiesību profesorus no Grieķijas universitātēm.

Speciālā tiesa kļūdainu/netaisnīgu spriedumu pārskatīšanai

Speciālā tiesa kļūdainu/netaisnīgu spriedumu pārskatīšanai (Ειδικό Δικαστήριο Αγωγών Κακοδικίας) ir paredzēta Konstitūcijas 99. pantā un Likumā Nr. 693/1977, un tā izskata prasības pret tiesu amatpersonām par kļūdaini/netaisnīgi iztiesātām lietām. Tiesas sastāvā ir Valsts padomes priekšsēdētājs, kurš darbojas kā tiesas priekšsēdētājs, Valsts padomes padomnieks, Augstākās tiesas padomnieks, Revīzijas palātas padomnieks, divi pastāvīgie tiesību profesori no Grieķijas universitātēm, kā arī divi advokāti (izlozes kārtībā iecelti Augstās advokātu disciplinārās padomes biedri).

Speciālā tiesa ministru atbildības jautājumu izskatīšanai

Speciālā tiesa ministru atbildības jautājumu izskatīšanai (Ειδικό Δικαστήριο Ευθύνης Υπουργών) ir paredzēta Konstitūcijas 86. pantā.

Šo tiesu sasauc katras konkrētās lietas izskatīšanai, un tās sastāvā ir seši Valsts padomes locekļi un septiņi Augstākās tiesas locekļi, kurus pēc prasības iesniegšanas izlozes kārtībā izvēlas Parlamenta priekšsēdētājs. Izskatīšanas forma ir publiska Parlamenta sēde, kuru vada abu iepriekš minēto augsto tiesu pārstāvji, ar nosacījumu, ka šie pārstāvji ir iecelti vai paaugstināti amatā pirms tam, kad tiek iesniegts pieprasījums uzsākt tiesvedību. Tiesu vada viens no atlasītajiem Augstākās tiesas pārstāvjiem, kuram ir visaugstākā amata pakāpe; ja vairākiem pārstāvjiem ir vienādas amata pakāpes, vadīšana tiek uzticēta vecākajam no tiem. Augstākās tiesas prokuratūras pārstāvis vai viņa aizvietotājs, kurus abus atlasa izlozes kārtībā, pilda prokurora pienākumus.

Šī speciālā tiesa ir atbildīga par valdības ministru un ministru vietas izpildītāju noziedzīgu nodarījumu izskatīšanu, ja lietu izskatīšanai ir nodevis Parlaments.

Speciālā tiesa ar tiesu amatpersonu atalgojumu saistītu strīdu izskatīšanai

Speciālā tiesa ar tiesu amatpersonu atalgojumu saistītu strīdu izskatīšanai (Ειδικό Δικαστήριο Μισθολογικών Διαφορών Δικαστικών Λειτουργών) ir paredzēta Konstitūcijas 88. pantā.

Tās sastāvā ir Konstitūcijas 99. pantā noteiktās speciālās tiesas pārstāvji, piedaloties vēl vienam pastāvīgajam profesoram un vienam advokātam.

Tiesas pienākums ir izskatīt strīdus par tiesu amatpersonu (visu veidu) atalgojumu un pensijām, ja juridisko jautājumu izšķiršana var ietekmēt lielāka amatpersonu skaita algas, pensijas vai nodokļu statusu.

Juridiskās datubāzes

  1. Saite atveras jaunā logāValsts padomes tīmekļa vietnē ir pieejami vairāk nekā 250 000 nolēmumu.

Piekļuve datubāzei ir bez maksas.

  1. Lielāko Grieķijas administratīvo pirmās instances tiesu (διοικητικά πρωτοδικεία) tīmekļa vietnes ir šādas:

Saite atveras jaunā logāAtēnu Pirmās instances administratīvās tiesas tīmekļa vietnē pieejami šādi pakalpojumi:

  • judikatūras meklēšana;
  • judikatūras biļeteni.

Veidošanas procesā šobrīd ir šādi pakalpojumi:

  • sertifikātu izsniegšana;
  • lietu uzraudzība;
  • juridisku dokumentu iesniegšana.

Visu pārējo tiesu tīmekļa vietnēs ir pieejami šādi pakalpojumi:

  • elektroniska sertifikātu pieprasīšana;
  • lietu uzraudzība.

Lielākajā daļā iepriekš norādīto saišu ir pieejama arī informācija par tiesu jurisdikciju, vēsturi, reglamentiem, organizatoriskajām shēmām, amatā esošajiem tiesnešiem u. c.

Piekļuve pārsvarā ir bez maksas. Tomēr juridisko datubāzu izmantošana ir pieejama tikai tiesnešiem un piekļuvei ir nepieciešama īpaša lietotājprogrammatūra un identifikācijas kodi.

3.     Lielāko Grieķijas administratīvo apelācijas tiesu (διοικητικά εφετεία) tīmekļa vietnes ir šādas:

Ir pieejami šādi pakalpojumi:

  • ikdienas sēžu grafiki;
  • elektroniska sertifikātu pieprasīšana;
  • lietu uzraudzība.

Piekļuve pārsvarā ir bez maksas. Tomēr juridisko datubāzu izmantošana ir pieejama tikai tiesnešiem, un piekļuvei ir nepieciešama īpaša lietojumprogrammatūra un identifikācijas kodi.

Saistītās saites

Saite atveras jaunā logāValsts padome

Saite atveras jaunā logāRevīzijas palāta

Lapa atjaunināta: 25/06/2018

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas spāņu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Specializētās tiesas - Spānija

Spānijas 1978. gada Konstitūcijas 117. pantā noteikts, ka vienotas jurisdikcijas princips ir tiesu organizācijas un darbības pamatā.

Spānijas tiesiskajā sistēmā jurisdikcijai ir piecas jomas: civiltiesiskā, krimināltiesiskā, administratīvā, sociālā un militārā.

Spānijā nav ārkārtējas jurisdikcionālās sistēmas, bet jānorāda, ka iepriekš minētajās jurisdikcijas jomās ir izveidotas īpašas tiesas, kas izskata lietas atkarībā no izspriežamā strīda priekšmeta. Tādas ir, piemēram, tiesas, kas izskata lietas saistībā ar vardarbību pret sievietēm (juzgados de Violencia sobre la Mujer), komerctiesas (juzgados de lo mercantil), tiesas, kuras specializējas kriminālsodu uzraudzības jomā, vai tiesas, kas izskata mazgadīgo lietas (juzgados de vigilancia penitenciaria o de menores). Šīs tiesas ir vispārējas piekritības tiesas, bet tās izskata lietas atkarībā no izspriežamā strīda priekšmeta.

Specializētās tiesas

Tiesu varas pamatlikums paredz šādu specializēto tiesu darbību.

KOMERCTIESAS

Komerctiesas, kas darbojas kopš 2004. gada 1. septembra, ir specializēto tiesu iestādes. Tās ietilpst civiltiesiskajā jurisdikcijā.

TERITORIĀLĀ DARBĪBAS JOMA

Būtībā katrā provincē ir viena vai vairākas komerctiesas, kuru jurisdikcija ir visā provinces teritorijā un galvenā mītne atrodas provinces galvaspilsētā.

Tās var atrasties citās provinces pilsētās, kad to prasa iedzīvotāju vajadzības, rūpniecības vai uzņēmējdarbības centru atrašanās vieta vai saimnieciskā darbība, katrā gadījumā nosakot jurisdikcijas robežas.

Var būt komerctiesas, kuru jurisdikcija ir paplašināta līdz divām vai vairākām viena autonomā apgabala provincēm.

PILNVARAS

Komerctiesas izskata lietas saistībā ar konkurences jomu saskaņā ar tās tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem.

Komerctiesas izskata arī lietas, kuras ietilpst civiltiesiskās jurisdikcijas jomā, tajā skaitā attiecībā uz sūdzībām par rīcību saistībā ar negodīgu konkurenci, rūpnieciskajiem īpašumiem, intelektuālo īpašumu un reklāmu, kā arī attiecībā uz visiem tiem jautājumiem, kuri šajā jurisdikcijas jomā attīsta uzņēmējsabiedrību un kooperatīvu reglamentējošo noteikumu darbības jomu.

Komerctiesām ir pilnvaras atzīt un īstenot ārvalstu tiesu un šķīrējtiesu pasludinātus spriedumus un citus lēmumus, kad tie pasludināti komerctiesu jurisdikcijas robežās, ja vien tie nav jāizskata kādā citā tiesā saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem vai citiem noteikumiem.

PĀRSŪDZĪBA

Provinču tiesas izskata apelācijas prasības, kurās saskaņā ar tiesību aktiem komerctiesa pirmajā instancē ir pasludinājusi nelabvēlīgu spriedumu, izņemot tādus lēmumus maksātnespējas lietās, kas atrisina ar nodarbinātību saistītus jautājumus, kuros jāspecializējas vienā vai vairākām tiesas nodaļām, saskaņā ar Tiesu varas pamatlikuma 98. panta noteikumiem.

Citas apelācijas prasības var ierosināt Tiesu varas pamatlikumā noteiktajos gadījumos.

KOPIENAS PREČU ZĪMJU TIESAS

Kopienas preču zīmju tiesas ir komerctiesas, kas atrodas Alikantē un īsteno savas pilnvaras, lai pirmajā instancē un ekskluzīvi izskatītu visas tās lietas, kuras ir ierosinātas saskaņā ar Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi un Padomes 2001. gada 12. decembra Regulu Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem.

Šo pilnvaru īstenošanā minēto tiesu jurisdikcija aptver visu valsts teritoriju.

Tās ietilpst civiltiesiskajā jurisdikcijā.

Turklāt Alikantes provinces Augstākās tiesas specializētā nodaļa vai nodaļas otrajā instancē ekskluzīvi izskata arī visas tās apelācijas sūdzības, kādas minētas Eiropas Savienības Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 101. pantā un Eiropas Savienības Padomes 2001. gada 12. decembra Regulā Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem. Šo pilnvaru īstenošanā tiesu jurisdikcija aptver visu valsts teritoriju un tikai tādēļ tiek sauktas par Kopienas preču zīmju tiesām.

TIESAS, KURAS SPECIALIZĒJAS KRIMINĀLSODU UZRAUDZĪBAS JOMĀ

Tiesu, kuras specializējas kriminālsodu uzraudzības jomā (Juzgados de Vigilancia Penitenciaria), jurisdikcionālās funkcijas paredz Kriminālsodu vispārējais likums (Ley General Penitenciaria) jomās, kas saistītas ar brīvības atņemšanas sodu un drošības līdzekļu piemērošanu, jurisdikcionālo kontroli pār kriminālsodu piespriedēju iestāžu disciplinārvaru, cietumos ieslodzīto tiesībām un pabalstiem, kā arī ar citām likumā noteiktajām jomām. Tiesas ietilpst krimināltiesiskajā jurisdikcijā.

TERITORIĀLĀ DARBĪBAS JOMA

Katrā provincē un kriminaltiesiskās jurisdikcijas robežās ir viena vai vairākas tiesas, kuras specializējas kriminālsodu uzraudzības jomā.

Madridē ir viena vai vairākas centrālās tiesas, kuras specializējas kriminālsodu uzraudzības jomā (Juzgados Centrales de Vigilancia Penitenciaria), ar jurisdikciju visā Spānijas teritorijā.

PILNVARAS

Tiesu, kuras specializējas kriminālsodu uzraudzības jomā, jurisdikcionālās funkcijas paredz Kriminālsodu vispārējais likums jomās, kas saistītas ar brīvības atņemšanas sodu un drošības līdzekļu piemērošanu, jurisdikcionālo kontroli pār kriminālsodu piespriedēju iestāžu disciplinārvaru, cietumos ieslodzīto tiesībām un pabalstiem, kā arī ar citām likumā noteiktajām jomām.

PĀRSŪDZĪBA

Provinču augstākās tiesas izskata tiesību aktos noteiktās apelācijas sūdzības saistībā ar lēmumiem, kurus pasludinājušas provinces tiesas, kuras specializējas kriminālsodu uzraudzības jomā.

Citas apelācijas prasības var ierosināt Tiesu varas pamatlikumā noteiktajos gadījumos.

MAZGADĪGO TIESAS

TERITORIĀLĀ DARBĪBAS JOMA

Katrā provincē ir viena vai vairākas mazgadīgo tiesas ar jurisdikcijas robežām visā provinces teritorijā un ar galveno mītni provinces galvaspilsētā.

Madridē ir Centrālā mazgadīgo tiesa ar jurisdikcijas robežām visā Spānijas teritorijā, kas izskata lietas saskaņā ar tiesību aktiem, kuri reglamentē mazgadīgo kriminālatbildību.

PILNVARAS

Mazgadīgo tiesas ir pilnvarotas tiesāt par noziegumiem un likumpārkāpumiem, ko pastrādājušas personas, kuras ir vecākas par 14 un jaunākas par 18 gadiem.

Mazgadīgo tiesu tiesnešiem ir jāveic funkcijas, kas noteiktas tiesību aktos attiecībā uz mazgadīgajiem, kuri veikuši darbības, kas saskaņā ar tiesību aktiem tiek uzskatītas par noziegumiem vai likumpārkāpumiem, vai citas darbības, kuras saistībā ar mazgadīgajiem tiek norādītas tiesību aktos.

PĀRSŪDZĪBA

Provinču augstākās tiesas izskata tiesību aktos noteiktās apelācijas sūdzības saistībā ar lēmumiem, kurus pasludinājušas provinces mazgadīgo tiesas.

Citas apelācijas prasības var ierosināt Tiesu varas pamatlikumā noteiktajos gadījumos.

TIESAS, KURĀS IZSKATA LIETAS SAISTĪBĀ AR VARDARBĪBU PRET SIEVIETĒM

TERITORIĀLĀ DARBĪBAS JOMA

Katrā reģionā ir viena vai vairākas tiesas, kurās izskata lietas saistībā ar vardarbību pret sievietēm, ar galveno mītni reģiona galvaspilsētā un ar jurisdikcijas robežām visā reģiona teritorijā. Nosaukumā ir minēta pašvaldība, kurā tiesa atrodas.

Reģionos, kuros ir tikai pirmās instances un pirmstiesas izmeklēšanas tiesa (Juzgado de Primera Instancia e Instrucción), jautājumus saistībā ar vardarbību pret sievietēm izskata tieši šajā tiesā.

Šīs tiesas ietilpst krimināltiesiskajā jurisdikcijā.

PILNVARAS

Krimināltiesību jurisdikcijā un jebkurā gadījumā saskaņā ar Kriminālprocesa likumā paredzētajām procedūrām un pārsūdzības iespējām tiesas, kurās izskata lietas saistībā ar vardarbību pret sievietēm, izskata lietas arī šādās jomās:

  • izskatīt lietas, lai pieprasītu kriminālatbildību par Kriminālkodeksā minētajiem noziegumiem saistībā ar slepkavību, abortu, ievainojumiem, traumu embrijam, noziegumiem pret brīvību, morāles integritāti, seksuālo brīvību vai jebkuriem citiem noziegumiem, kas pastrādāti vardarbīgi vai lai iebiedētu un vērsti pret kādu, kura ir vai ir bijusi apsūdzētās personas sieva, vai pret sievieti, kurai ar apsūdzēto aizvien ir vai ir bijušas līdzvērtīga veida attiecības, pat bez kopdzīves, kā arī par noziegumiem, kas pastrādāti pret pēcnācējiem (paša, sievas vai sievietes, ar kuru ir kopdzīve) vai pret nepilngadīgajiem, vai personām ar invaliditāti, kuras dzīvo kopā ar apsūdzēto vai ir pakļautas likumīgām pilnvarām, aizgādībai, aizbildniecībai, kopšanai vai aprūpei attiecībā uz sievu vai sievieti, ar kuru ir kopdzīve, arī tad, kad ir notikusi vardarbība dzimuma dēļ;
  • izskatīt lietas par kriminālatbildību saistībā ar jebkādiem ģimenes tiesību un pienākumu likumpārkāpumiem, ja cietušais atbilst kādai no iepriekšējā punktā minētajām kategorijām;
  • izdot atbilstīgas pavēles par aizsardzību cietušajiem, neskarot tās pilnvaras, kas piešķirtas nozīmētajam tiesnesim (Juez de Guardia).

Civiltiesību jurisdikcijā un jebkurā gadījumā saskaņā ar Civilprocesa likumā paredzētajām procedūrām un pārsūdzības iespējām tiesas, kurās izskata lietas saistībā ar vardarbību pret sievietēm, izskata lietas arī šādās jomās:

  • vecāku tiesības, materinitāte un paternitāte;
  • laulības anulēšana, laulāto atšķiršana un šķiršanās;
  • ar vecāku un bērnu attiecībām saistīti jautājumi;
  • ar adopcijai nepieciešamajiem apstiprinājumiem saistīti jautājumi.

Tiesām, kurās izskata lietas saistībā ar vardarbību pret sievietēm, ir ekskluzīvas pilnvaras civiltiesiskās jurisdikcijas jomā, kad vienlaicīgi sakrīt šādi nosacījumi:

  • tādas civilās tiesvedības gadījumā, kura attiecas uz kādu no iepriekšējā punktā minētajām jomām;
  • ja kāda no civilajā tiesvedībā iesaistītajām pusēm ir cietusi no vardarbības dzimuma dēļ;
  • ja kāda no civilajā tiesvedībā iesaistītajām pusēm ir apsūdzēta vardarbības aktu dzimuma dēļ īstenošanā kā tajos vainīgā, pamudinātāja vai līdzzinātāja persona;
  • ja tiesā, kurā izskata lietas saistībā ar vardarbību pret sievietēm, ir ierosināta krimināllieta par noziegumu vai likumpārkāpumu saistībā ar vardarbību pret sievietēm vai ir pieņemts rīkojums par aizsardzības nodrošināšanu personai, kas cietusi no vardarbības dzimuma dēļ.

Ja tiesnesis secina, ka viņa rīcībā esošā informācija par rīcību acīmredzami neliecina par vardarbību dzimuma dēļ, viņš prasību var noraidīt, nododot to izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē.

Visos šajos gadījumos starpniecība ir aizliegta.

PĀRSŪDZĪBA

Provinču augstākās tiesas izskata tiesību aktos noteiktās apelācijas sūdzības saistībā ar lēmumiem, ko pasludinājušas provinces tiesas, kurās izskata lietas saistībā ar vardarbību pret sievietēm.

Citas apelācijas prasības var ierosināt Tiesu varas pamatlikumā noteiktajos gadījumos.

SPECIALIZĒTĀS TIESAS SASKAŅĀ AR TIESU VARAS ĢENERĀLPADOMES VIENOŠANOS

Spānijā, neskarot jurisdikcionālās vienotības principu un esot daļai no piecām jurisdikcijas jomām, specializētās tiesas var izveidot ne vien īpaši saskaņā ar Tiesu varas pamatlikumu, kā tas ir komerctiesu gadījumā, mazgadīgo tiesu un tādu tiesu gadījumā, kurās izskata lietas saistībā ar vardarbību pret sievietēm, bet arī tad, ja Tiesu varas ģenerālpadome saskaņā ar minētā pamatlikuma 98. pantu īsteno specializāciju, kā tas ir ģimenes lietu tiesu (Juzgados de Familia), tiesu, kurās lemj par ieķīlātu īpašumu izpirkšanu (Juzgados de Ejecución Hipotecaria), vai izpildtiesu (Juzgados de Ejecutorias)gadījumā.

Citas specializētās tiesas

Spānijas 1978. gada Konstitūcijas 117. pantā noteikts, ka vienotas jurisdikcijas princips ir tiesu organizācijas un darbības pamatā.

Šis princips tiek īstenots vienotā jurisdikcijā, ko veido vienota vispārējas piekritības tiesu tiesnešu un miertiesnešu struktūra.

Tomēr Konstitūcija paredz vairāku specializēto tiesu darbību. Tās ir iestādes, kas ir pilnībā neatkarīgas un objektīvas, kā arī pilnībā pakļautas tiesiskuma principam.

Tādas ir turpmāk minētās tiesas.

KONSTITUCIONĀLĀ TIESA

Spānijas Konstitucionālā tiesa ir izveidota kā ārpus ierastās tiesu varas esoša iestāde, bet tai piešķirts jurisdikcionāls raksturs saskaņā ar Spānijas 1978. gada Konstitūcijas 159. pantu.

Tiesa ir Konstitūcijas augstākā interpretētāja iestāde, neatkarīga un unikāla savā struktūrā un ar jurisdikcijas darbības jomu visā valsts teritorijā.

SASTĀVS

Tiesas sastāvā ir divpadsmit karaļa iecelti miertiesneši, no kuriem četru iecelšanu ierosina kongress ar trīs piektdaļu locekļu balsu vairākumu; četru miertiesnešu iecelšanu ierosina senāts ar identisku balsu vairākumu; divu miertiesnešu iecelšanu ierosina valdība un vēl divu — Tiesu varas ģenerālpadome, no tiem ievēlot priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.

PILNVARAS

Konstitucionālā tiesa lietas izskata tiesību aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā, tajā skaitā:

  • apelācijas sūdzības un lietas saistībā ar nekonstitucionālu rīcību pret tiesību aktiem, normatīvajiem noteikumiem vai aktiem, kuriem ir likuma spēks;
  • apelācijas sūdzības saistībā ar pārkāpumiem civiltiesību un brīvību jomā, kā tas noteikts Konstitūcijas 53. panta 2. punktā;
  • konstitucionāli konkurences strīdi starp valsti un autonomajiem apgabaliem vai starp autonomajiem apgabaliem;
  • strīdi starp valsts konstitucionālajām iestādēm;
  • prasības saistībā ar starptautisko nolīgumu konstitucionālismu.

Papildu informāciju skatīt: Saite atveras jaunā logāKonstitucionālā tiesa

AUDITORU TIESA

Auditoru tiesa ir augstākā finanšu iestāde, kas atbildīga par valsts, kā arī sabiedriskā sektora grāmatvedības un ekonomisko pārvaldi.

Neskarot savu jurisdikciju, auditoru tiesa atrodas likumdošanas varas darbības jomā un ir tiešā vispārējo tiesu pakļautībā.

SASTĀVS

Tiesai ir divpadsmit locekļi, auditori (Consejeros de Cuentas), no kuriem sešus ieceļ deputātu kongress un sešus — senāts, kuri darbojas, pamatojoties uz neatkarības, neatceļamības no amata un amatu nesavienojamības principa, tāpat kā tiesneši.

FUNKCIJAS

Auditoru tiesai ir šādas funkcijas:

  • finanšu funkcija ar ārēju, pastāvīgu un patēriņa raksturu, ar kuru pārbauda, vai saimnieciskās un finanšu darbības valsts sektorā atbilst likumības, efektivitātes un ekonomijas principiem;
  • jurisdikcionālā funkcija nav nekas cits kā finanšu atbildības tiesvedība tiem, kuri ir atbildīgi par valsts īpašuma, bagātību vai vērtību apsaimniekošanu, un tās mērķis ir kompensēt valsts krājumus, kuriem nodarīti zaudējumi piesavināšanās, nekorektas, nepilnīgas vai neattaisnojamas darbības vai citu iemeslu dēļ.

Papildu informāciju skatīt:  Saite atveras jaunā logāAuditoru tiesa.

TRADICIONĀLĀS TIESAS

Konstitūcijas 125. pantā tās ir atzītas kā viens no veidiem, kādā sabiedrība var piedalīties tiesu administrācijā.

Tiesu varas pamatlikuma 19. pantā par tradicionālajām tiesām ir atzīta tiesa, kas pārvalda ūdeņus Valensijas zemienē (Tribunal de las Aguas de la Vega Valencia ) un Mursijas Lietpratīgo cilvēku padome (Consejo de Hombres Buenos de Murcia ).

TIESA, KAS PĀRVALDA ŪDEŅUS VALENSIJAS ZEMIENĒ

Darbojas Valensijas teritorijā.

To veido astoņi zemnieku sindikāti, kurus demokrātiskās vēlēšanās ievēl Huerta Valenciana (Valensijas auglīgais reģions) pārvaldnieki, un to jurisdikcijas jomā ietilpst vienlīdzīga ūdens sadale starp vairākiem lauksaimniecības zemju īpašniekiem, pašu pārvaldnieku starpā radušos domstarpību risināšana un attiecīgu sankciju piemērošana par Irigācijas noteikumu pārkāpumiem.

MURSIJAS LIETPRATĪGO CILVĒKU PADOME

Lietpratīgo cilvēku padome ir institucionalizēta un reglamentēta kopš 1849. gada kā Mursijas auglīgā reģiona Augstākās tiesas struktūrvienība. Padomes sastāvā ir priekšsēdētājs, sekretārs un pieci locekļi.

Mursijas Lietpratīgo cilvēku padome katru ceturtdienu pilsētas domes sanāksmju zālē rīko publisku uzklausīšanu un katru lietu izskata tās dienas sanāksmē vai vēlākais nākamajā uzklausīšanas reizē. Lēmumus pieņem pilnībā un ar balsu vairākumu, lai gan neizšķirta balsu skaita gadījumā priekšsēdētājam ir izšķirošā balss. Mursijas Lietpratīgo cilvēku padomes piespriestās sankcijas ir tikai finansiālas. Šīs tiesas pasludinātie lēmumi ir galīgi, negrozāmi un izpildāmi.

Papildu informācijai skatīt: Saite atveras jaunā logāLietpratīgo cilvēku padome.

Saites

Saite atveras jaunā logāSPĀNIJAS TIESU VARAS ĢENERĀLPADOME

Saite atveras jaunā logāSPĀNIJAS KONSTITUCIONĀLĀ TIESA

Saite atveras jaunā logāSPĀNIJAS AUDITORU TIESA

Saite atveras jaunā logāSPĀNIJAS TRADICIONĀLĀS TIESAS

Lapa atjaunināta: 12/03/2019

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Specializētās tiesas - Francija

Šajā sadaļā jūs atradīsiet pārskatu par konstitucionālajām un administratīvajām tiesu iestādēm Francijā.

Konstitucionālā padome

Konstitucionālā padome (Conseil constitutionnel), ko nodibināja 1958. gada 4. oktobrī saskaņā ar V Republikas konstitūciju, nav iekļauta vienotā hierarhiskā struktūrā kopā ar vispārējām tiesām un administratīvajām tiesām. Šī iemesla dēļ tā nav Augstākā tiesa.

Konstitucionālā padome sastāv no 9 locekļiem; trešdaļu tās locekļu nomaina ik pēc trim gadiem. Tās locekļus ieceļ uz 9 gadiem (bez iespējas termiņu pagarināt) Republikas prezidents un katras Parlamenta asamblejas (Senāta un Nacionālās asamblejas) priekšsēdētājs. Bijušos Francijas Republikas prezidentus, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, par Konstitucionālas padomes locekļiem atzīst uz mūžu, ja vien viņi neieņem ar Konstitucionālās padomes locekļa mandātu nesaderīgus amatus, un tādā gadījumā viņi amatu nevar ieņemt.

Francijas Republikas prezidents no Konstitucionālās padomes locekļu vidus ieceļ tās priekšsēdētāju.

Lai kļūtu par Konstitucionālās padomes locekli, nav jāsasniedz noteikts minimālais vecums vai jāiegūst konkrēta profesionālā kvalifikācija. Tomēr Konstitucionālās padomes locekļa amats nav savietojams ar valdības locekļa, Ekonomikas un sociālo lietu padomes locekļa amatu, vai arī ar jebkuru vēlētu amatu. Turklāt uz Konstitucionālās padomes locekļiem attiecas tie paši noteikumi par amatu nesaderību, kas piemērojami parlamenta locekļiem.

Konstitucionālā padome ir pastāvīga iestāde, un tās sesiju biežums ir atkarīgs no saņemto pieteikumu daudzuma. Tā sanāk un izskata lietas vienīgi plenārsēdē. Lietu izskatīšanai ir nepieciešams kvorums, līdz ar to sēdē jāpiedalās septiņiem tiesnešiem. Gadījumā, ja balsu sadalījums ir vienlīdzīgs, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss. Tiesnešu atsevišķo domu sagatavošana un publicēšana nav iespējama. Ne debates sesijā ne plenārsēdē, ne balsošana nav publiskas un netiek publiskotas.

Procedūra ir rakstiska un balstīta uz sacīkstes principu. Tomēr ar vēlēšanām saistītos strīdos lietas dalībnieki var pieprasīt viņu uzklausīšanu. Papildus tam prioritāros konstitucionalitātes jautājumos pusēm vai viņu pārstāvjiem ir tiesības tikt uzklausītiem.

Ņemot vērā piešķirtās pilnvaras, Konstitucionālās padomes prerogatīvas var iedalīt divās kategorijās.

Jurisdikcija, kurā ietilpst divi atšķirīgu strīdu veidi

Normatīvo aktu pārbaude

Konstitucionalitātes preventīvajai pārbaudei ir abstrakta, un tā ir fakultatīva parastiem likumiem vai starptautiskām saistībām, bet obligāta parlamentāro asambleju organiskiem likumiem un noteikumiem. To veic pēc balsošanas Parlamentā, bet pirms likuma pasludināšanas, starptautisko saistību ratifikācijas vai apstiprināšanas un asambleju izdoto noteikumu stāšanās spēkā. Fakultatīvo pārbaudi veic vai nu pēc valsts varas pārstāvja (Francijas Republikas prezidenta, premjerministra, Nacionālās asamblejas vai Senāta priekšsēdētāja), vai pēc 60 deputātu vai 60 senatoru iniciatīvas.

Konstitucionālā kontrole izņēmuma kārtībā tika izveidota 2010. gada 1. martā, stājoties spēkā prioritārajai konstitucionalitātes pārbaudes kārtībai. Kopš šā datuma katrs tiesību subjekts var lietas izskatīšanas gaitā tiesā apstrīdēt leģislatīva akta atbilstību konstitūcijā garantētajām tiesībām un brīvībām. Konstitucionālā padome šos jautājumus izskata, ja tos pārsūta Valsts padome (Conseil d' Etat) vai Kasācijas tiesa (Cour de cassation), un tā izlemj jautājumu trīs mēnešu termiņā.

Likumdošanas procesa laikā attiecīgās asamblejas (Nacionālās asamblejas vai Senāta) priekšsēdētājs vai valdība var griezties Konstitucionālajā padomē ar lūgumu izvērtēt, vai attiecīgais jautājums regulējams likumā vai noteikumos, vai, a posteriori, premjerministrs ar lūgumu pārklasificēt tiesību akta formu.

Strīdi vēlēšanu un referenduma lietās

Konstitucionālā padome lemj par Republikas prezidenta velēšanu un referenduma pasākumu likumību un pasludina rezultātus. Tā lemj arī par parlamenta palātu vēlēšanu likumību, kā arī par deputātu atbilstību un neatbilstību amatam.

Tā kā pēc normatīvo aktu pieņemšanas, kas paredz vēlēšanu izmaksu finansējuma kontroli, kuru attiecībā uz parlamenta un prezidenta vēlēšanu kandidātiem (pārsūdzības) veic Konstitucionālā padome, vēlētājiem ir plaši pieejama iespēja iesniegt sūdzību Konstitucionālajā padomē, sūdzību skaits vēlēšanu jautājumos ir ievērojami audzis.

Konsultatīva jurisdikcija

Konstitucionālā padome sniedz atzinumu gadījumā, ja ar to oficiāli ir konsultējies Valsts vadītājs par Konstitūcijas 16. panta piemērošanu (par pilnvarām krīzes laikā) un par saskaņā ar to pieņemtajiem lēmumiem.

Turklāt Valdība konsultējas ar Konstitucionālo padomi par normatīviem aktiem, kas regulē Republikas prezidenta vēlēšanu un referendumu organizēšanu.

Visus nolēmumus pieņem saskaņā ar vienotu formu, tajā ietverot:

  • piemērojamās tiesību normas un procedūras elementus,
  • pamatojumu, kas sniegts apsvērumos, kuros analizēti izvirzītie iebildumi, norādīti piemērojamie principi un sniegta atbilde uz pieteikumu,
  • pantos sadalītu rezolutīvo daļu, kurā izklāstīts pieņemtais lēmums.

Nolēmumi ir saistoši visām valsts, administratīvām un tiesu iestādēm. Tie nekādā veidā nav pārsūdzami. Res judicata attiecas ne vien uz rezolutīvo daļu, bet arī apsvērumiem, kuros atrodams tās pamatojums. Tomēr Konstitucionālā padome pieņem sūdzības par faktisku kļūdu labošanu.

Noteikumu, kas preventīvās konstitucionālās kontroles ietvaros ir pasludināts par neatbilstošu konstitūcijai, nevar ne izsludināt, ne piemērot.

Noteikums, kas pasludināts par konstitūcijai neatbilstošu konstitucionalitātes prioritārās pārbaudes kārtībā, tiek atcelts no datuma, kad stājas spēkā Konstitucionālās padomes nolēmums vai no cita vēlāka datuma, kas noteikts šajā nolēmumā. Konstitucionālā padome paredz nosacījumus un ierobežojumus attiecībā uz to seku novēršanu, ko radījis attiecīgais noteikums.

Nolēmumu sekas, kas pieņemti strīdos par vēlēšanām, ir atšķirīgas, sākot no vēlēšanu biļetenu līdz pašu vēlēšanu anulēšanas, un tajos var ietvert paziņojumu par kandidāta neatbilstību amatam un/vai ievēlētās personas atcelšanu no amata.

Nolēmumus paziņo lietas dalībniekiem un publicē Francijas Republikas Oficiālajā vēstnesī; ja lieta tiek izlemta preventīvās kontroles kārtībā tiek publicēts arī parlamenta pieteikuma teksts un valdības apsvērumi.

Visbeidzot, visi Konstitucionālas padomes nolēmumi, kas pieņemti kopš tās dibināšanas, pieejami Saite atveras jaunā logāFrancijas Konstitucionālās padomes tīmekļa vietnē

Administratīvās tiesu iestādes

Administratīvo tiesu iestāžu uzdevumi

Iestāžu kontroli nodrošina no valsts pārvaldes neatkarīgas (administratīvo un tiesas funkciju nošķiršana) un no tiesu iestādēm (duālā tiesu sistēma) nodalītas administratīvās tiesu iestādes. Šādu kontroli var veikt arī administratīvas struktūras, tomēr to nolēmumi ir pakļauti tiesu kontrolei.

Administratīvā tiesa (tribunal administratif) ir pirmās instances vispārējā administratīvā tiesu iestāde. Pastāv ļoti daudz un dažādas specializētās administratīvās tiesu iestādes, piemēram:

  • tiesu iestādes finanšu jautājumos (reģionālās revīzijas palātas un Revīzijas palāta),
  • tiesu iestādes sociālas palīdzības jautājumos (departamentu komisijas un centrālā komisija sociālās palīdzības jautājumos),
  • disciplinārlietu tiesas (Budžeta un finanšu disciplīnas tiesa, Maģistrātu augstā padome, profesionālās disciplinārās iestādes, universitāšu tiesu iestādes u.c.).

To spriedumus principā pārsūdz apelācijas administratīvajās tiesās, savukārt šo tiesu spriedumus pārsūdz kasācijas kārtībā Valsts padomē. Papildus Valsts padomes funkcijām kasācijas sūdzībās, kurās tā tāpat kā Kasācijas tiesa pārbauda vienīgi to, vai apstrīdētajos tiesu nolēmumos ir pareizi piemērota procedūra un tiesību normas, tā ir pirmā un vienīgā instance atsevišķos jautājumos, piemēram, attiecībā uz ministru reglamentējošajiem aktiem.

Kompetenču kolīzijas starp divām tiesu iestādēm izšķir Konfliktu tiesa (Tribunal des conflits), kuras sastāvā vienādā skaitā ir Kasācijas tiesas un Valsts padomes locekļi. Konstitucionālā padome pārbauda, vai likumi atbilst konstitūcijai; taču tā neveic administratīvo aktu vai iestāžu faktiskās rīcības kontroli.

Administratīvo tiesu iestāžu iekšējā organizācija

Administratīvās tiesas (kopā 42) un apelācijas administratīvās tiesas (kopā 8) ir organizētas palātās, kuru skaits un specializācija atšķiras atkarībā no tiesas iestādes personāla skaita un iekšējās organizācijas, par kuru lemj tiesas iestādes vadītājs. Savukārt Valsts padomē ir tikai viena nodaļa (Strīdu nodaļa) ar tiesas iestādes uzdevumiem (citas, tā sauktās ‟administratīvās” nodaļas, nodrošina Valsts padomes konsultatīvās funkcijas).

Strīdu nodaļa sastāv no 10 apakšnodaļām, kas specializējušās atsevišķās strīdu jomās. Vispārējus tiesību jautājumus izskata sēdē, kurā piedalās divas apakšnodaļas (9 locekļi); ja lieta ir sarežģīta vai sensitīva, to var iztiesāt Strīdu nodaļā (sēdē, kurā piedalās apakšnodaļu priekšsēdētāji, nodaļas priekšsēdētājs un priekšsēdētaja vietnieki, t. i., 17 locekļi) vai Strīdu asamblejā (sēdē, ko vada Valsts padomes priekšsēdētāja vietnieks un piedalās nodaļas priekšsēdētāji, t. i., 13 locekļi).

Administratīvo tiesu iestāžu locekļu statuss

Administratīvo tiesu iestāžu locekļi Francijas konstitūcijas izpratnē tradicionāli nav uzskatāmi par “maģistrātiem” (magistrats); šis jēdziens attiecas tikai uz tiesu sistēmas locekļiem. Viņiem piemērojams valsts pārvaldes darbinieka statuss. Tieši tāpēc tiesību normās, kuras piemēroja administratīvo tiesu iestāžu locekļiem, ilgu laiku nebija iekļauta īpaša tikai viņiem paredzēta kārtība. Tomēr astoņdesmitajos gados šī situācija mainījās, nostiprinoties administratīvo tiesu iestāžu locekļu statusa neatkarībai, un pašlaik tie lielākoties tiek pielīdzināti maģistrātiem; tas paredzēts arī atsevišķos normatīvajos aktos, un visi noteikumi, kas piemērojami viņu karjeras virzībai de facto garantē pilnīgu to neatkarību.

Tiesu sistēmas maģistrāti ir apvienoti vienā un vienotā korpusā, turpretim administratīvie tiesneši pieder pie viena no diviem atšķirīgiem korpusiem: Valsts padomes locekļu korpusa vai Administratīvo tiesu un administratīvo apelācijas tiesu korpusa.

Lai gan ilgu laiku viņiem piemērojamie noteikumi bija iekļauti dažādos tiesību aktos, pašlaik Valsts padomes locekļiem, kā arī administratīvo tiesu un administratīvo apelācijas tiesu locekļiem piemērojams Administratīvā procesa kodekss.

Juridiskās datubāzes šajos jautājumos

Juridiskās datubāzes Francijā ir publisks pakalpojums, un tās ir pieejamas internetā. Saite atveras jaunā logāLégifrance tīmekļa vietnē ir iekļauta:

  • datubāze ‟JADE” –Valsts padomes un Konfliktu tiesas nolēmumi, administratīvo apelācijas tiesu nolēmumi un atsevišķi administratīvo tiesu nolēmumi;
  • datubāze ‟CONSTIT” – Konstitucionālās padomes nolēmumi.

Vai piekļuve datubāzei bez maksas?

Jā, piekļuve datubāzei ir bez maksas.

Īss satura apraksts

Datubāzē ‟JADE” tiek uzglabāti 230 000 nolēmumi, un tai ik gadu tiek pievienoti 12 000 nolēmumi, savukārt datubāzē ‟CONSTIT” tiek uzglabāti 3500 nolēmumi, un tai ik gadu tiek pievienoti 150 nolēmumi.

Saites

Saite atveras jaunā logāTiesu jurisdikcija - Francija

Lapa atjaunināta: 17/01/2017

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas horvātu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Specializētās tiesas - Horvātija

Specializētās tiesas ir likumpārkāpumu tiesas, komerctiesas un administratīvās tiesas kā pirmās instances tiesas, un Horvātijas Republikas Augstā likumpārkāpumu tiesa, Horvātijas Republikas Augstā komerctiesa un Horvātijas Republikas Augstā administratīvā tiesa kā apelācijas tiesas.

Tiesvedības dažādās jomas:

Likumpārkāpumu tiesas – saskaņā ar Tiesu (jomu un atrašanās vietu) likumu tika izveidota 61 likumpārkāpumu tiesa. Likumpārkāpumu tiesa izskata pirmās instances prasības par pārkāpumiem, kas saistīti ar ceļu satiksmes drošību, tautsaimniecību un sabiedrisko kārtību.

Šis likums joprojām ir spēkā, taču tiks atcelts 2015. gada 1. jūlijā, kad spēkā stāsies Saite atveras jaunā logāTiesu (jomu un atrašanās vietu) likuma (OV 128/14) noteikumi.

Komerctiesas – Horvātijas Republikā ir septiņas komerctiesas (Zagrebā, Splitā, Rijekā, Osijekā, Bjelovarā, Varaždinā, Zadarā), kuras izskata strīdus starp uzņēmumiem, lemj par priekšlikumiem attiecībā uz uzņēmumu dibināšanu un slēgšanu, uztur tiesas reģistru uzņēmumiem, veic procedūras saistībā ar ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanu un šķīrējtiesu nolēmumiem attiecībā uz komercstrīdiem, izskata maksātnespējas procedūras un sniedz starptautisko tiesisko palīdzību, vācot pierādījumus komerclietās un citās prasībās.

Administratīvās tiesas – Horvātijas Republikā ir četras administratīvā tiesas – Zagrebā, Splitā, Rijekā un Osijekā. Šīs tiesas izskata prasības pret iestāžu – publisko tiesību subjektu individuāliem lēmumiem, prasības pret iestāžu – publisko tiesību subjektu rīcību, prasības saistībā ar nespēju pieņemt individuālu lēmumu un prasības pret administratīviem nolīgumiem un administratīvu nolīgumu izpildi.

Horvātijas Republikas Augstā likumpārkāpumu tiesa, Horvātijas Republikas Augstā komerctiesa un Horvātijas Republikas Augstā administratīvā tiesa kā otrās instances tiesas izskata apelācijas prasības saistībā ar lēmumiem, ko pieņēmušas Horvātijas likumpārkāpumu tiesas, komerctiesas un administratīvās tiesas, un minētās Augstās tiesas atrodas Zagrebā.

Likumpārkāpumu tiesas

  1. Pirmajā instancē pieņem lēmumu par sīkiem pārkāpumiem, izņemot gadījumus, kad likums paredz, ka likumpārkāpumu tiesvedība jāveic citai iestādei;
  2. sniedz starptautisko tiesisko palīdzību tiesvedībā, kas ietilpst to jurisdikcijā, un saistībā ar citām likumā noteiktajām darbībām.

Likumpārkāpumu tiesasPDF(274 Kb)hr

Komerctiesas

Papildus citos tiesību aktos noteiktajai jurisdikcijai, komerctiesas:

  1. veic reģistrāciju un uztur tiesas reģistrus;
  2. lemj par ierakstiem Kuģu un jahtu reģistrā tajās lietās, kas komerctiesas jurisdikcijā deleģētas saskaņā ar Jūras kodeksu, par kuģu īpašnieku atbildības ierobežošanu un sūdzībām attiecībā uz vispārējas avārijas likvidācijas pēdējo posmu, ja vien attiecīgajā gadījumā likumā nav paredzēts citādi;
  3. lemj par pieteikumiem saistībā ar uzņēmuma dibināšanu, darbību un slēgšanu;
  4. izlemj bezstrīdus jautājumus, kas paredzēti Uzņēmējsabiedrību likumā;
  5. veic procedūras saistībā ar ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanu, kā arī šķīrējtiesu nolēmumiem attiecībā uz komercstrīdiem;
  6. nodrošina pierādījumus procedūrās, kuras ietilpst to jurisdikcijā;
  7. piemēro aizsardzības pasākumus procedūrās un saistībā ar procedūrām, kuras ietilpst to jurisdikcijā;
  8. lemj par bankrota procedūras pieteikumiem un veic bankrota procedūras;
  9. sniedz starptautisko tiesisko palīdzību pierādījumu vākšanā komerclietās;
  10. pilda citus likumā noteiktos pienākumus.

KomerctiesasPDF(192 Kb)hr

Jāņem vērā, ka 2015. gada 1. aprīlī tiks izveidots jauns vietējo tiesu un komerctiesu tīkls, kurā būs iekļautas 24 vietējās tiesas un astoņas komerctiesas. 2015. gada 1. jūlijā tiks izveidots jauns 22 likumpārkāpumu tiesu tīkls. Tās reglamentē Saite atveras jaunā logāTiesu (jomu un atrašanās vietu) likums (OV 128/14)
Šeit sniegtā informācija šobrīd ir aktuāla un precīza, bet tiks mainīta pēc 2015. gada 1. aprīļa un 2015. gada 1. jūlija.

Administratīvās tiesas

  1. Izskata prasības pret iestāžu – publisko tiesību subjektu individuāliem lēmumiem;
  2. izskata prasības pret iestāžu – publisko tiesību subjektu darbību;
  3. izskata prasības par nespēju pieņemt individuālus lēmumu un/vai iestādes – publisko tiesību subjekta bezdarbību likumā noteiktajā termiņā;
  4. izskata prasības pret administratīviem nolīgumiem un administratīvo nolīgumu izpildi;
  5. izskata citus likumā noteiktos gadījumus.

Administratīvās tiesasPDF(180 Kb)hr

Augstā likumpārkāpumu tiesa

  1. Izskata apelācijas prasības pret likumpārkāpumu tiesu un valsts pārvaldes iestāžu lēmumiem pirmās instances likumpārkāpumu procedūrās un apelācijas prasības pret citu iestāžu lēmumiem, kā to nosaka konkrēts likums;
  2. risina jurisdikcijas kolīzijas starp likumpārkāpumu tiesām;
  3. lemj par ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz galējiem un saistošiem lēmumiem par likumpārkāpumu, kā to nosaka konkrēts likums;
  4. pilda citus likumā noteiktos pienākumus.

Horvātijas Republikas Augstās likumpārkāpumu tiesas adrese:
Ulica Augusta Šenoe 30
10 000 Zagreb
Tālr.: +385 1 480 75 10
Fakss: +385 1 461 12 91
e-pasts: Saite atveras jaunā logāpredsjednik@vpsrh.pravosudje.hr
Saite atveras jaunā logāhttp://sudovi.pravosudje.hr/VPSRH/

Horvātijas Republikas Augstā komerctiesa

  1. Izskata apelācijas prasības pret lēmumiem, kas pieņemti pirmās instances komerctiesās;
  2. risina teritoriālās jurisdikcijas kolīzijas starp komerclietām un lemj par jurisdikcijas nodošanu starp komerctiesām;
  3. pilda citus likumā noteiktos pienākumus.

Horvātijas Republikas Augstās komerctiesas adrese:
Berislavićeva 11
10 000 Zagreb
Tālr.: +385 1 489 68 88
Fakss: +385 1 487 23 29
Saite atveras jaunā logāhttp://www.vtsrh.hr/

Horvātijas Republikas Augstā administratīvā tiesa

  1. Izskata apelācijas prasības pret administratīvo tiesu spriedumiem un pārsūdzamiem lēmumiem.
  2. Lemj par vispārējo tiesību aktu likumību.
  3. Lemj par jurisdikcijas kolīzijām starp administratīvajām tiesām.
  4. Izskata citas likumā noteiktās lietas.

Horvātijas Republikas Augstās administratīvās tiesas adrese:
Frankopanska 16
10 000 Zagreb
Tālr.: +385 1 480 78 00
Fakss: +385 1 480 79 28
Saite atveras jaunā logāhttp://www.upravnisudrh.hr/

Lapa atjaunināta: 20/07/2016

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas itāļu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Specializētās tiesas - Itālija

Šajā sadaļā ir sniegta informācija par specializēto tiesu organizāciju Itālijā.

Specializētās tiesas

Konstitūcijas 102. pants aizliedz „jaunu vai pagaidu” tiesu izveidošanu. Tomēr vispārējās piekritības tiesās var izveidot nodaļas, kas specializējas atsevišķās nozarēs un kurās darbojas tie paši tiesneši un kvalificēti pilsoņi, kas nav tiesu iestāžu darbinieki (piemēram, specializētas lauksaimniecības nodaļas).

Atsevišķas īpašās tiesas daudzos gadījumos ir noteiktas Konstitūcijas 103. pantā. To starpā ir administratīvās tiesas, Valsts revīzijas birojs un militārās tiesas, kas izveidotas pirms Konstitūcijas stāšanās spēkā.

Militārās tiesas (Tribunale Militare), kuru kompetencē ir izskatīt militāros noziegumus, ko veikuši bruņoto spēku personālsastāva locekļi, ir nošķirtas no vispārējās piekritības tiesām, un tās pārvalda autonoma Militāro tiesu iestāžu augstākā padome (Consiglio Superiore della Magistratura Militare).

Administratīvās tiesas

Administratīvās tiesas izskata strīdus starp privātpersonām un valsts iestādēm saistībā ar pārvaldes iestāžu pieņemtiem lēmumiem.

Administratīvās tiesas vērtē, vai administratīvs akts ir pareizi pieņemts; tās nevērtē to, vai šāds akts bijis vēlams. Pieteikumā administratīvajai tiesai var lūgt atcelt administratīvo aktu, kas ir prettiesisks, pamatojoties uz attiecīgu pilnvaru neesamību (incompetenza), tiesiskā regulējuma pārkāpumu (violazione di legge) vai pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu (eccesso di potere).

Vispārējais noteikums, pēc kura var nošķirt vispārējās piekritības tiesu un administratīvo tiesu kompetenci, ir prasības priekšmeta raksturs, proti, subjektīvo tiesību (diritto soggettivo) vai tikai leģitīmu interešu (interesse legittimo) aizskārums – administratīvās tiesas izskata lietas par leģitīmu interešu aizskārumu, bet tām ir ekskluzīva kompetence arī dažās citās jomās.

Autonomā administratīvo tiesnešu organizācija ir Administratīvo tiesu iestāžu prezidējošā padome (Consiglio di Presidenza della Magistratura Amministrativa).

  • Reģionālās administratīvās tiesas (Tribunali Amministrativi Regionali) ir pirmās instances tiesas.
  • Valsts padome (Consiglio di Stato) ir otrās instances tiesa.

Valsts revīzijas birojam un nodokļu komisijām ir kompetence izskatīt administratīvās lietas noteiktās jomās.

Valsts revīzijas biroju (Corte dei Conti) veido revīzijas tiesneši un prokurori. Šajā tiesā ir izveidota ar šo tiesu saistīta ģenerālprokuratūra, kam uzticētas izmeklēšanas funkcijas. Revīzijas tiesu iestādēs nesen tika veikta reforma, izveidojot autonomas, reģionālas tiesu un prokuratūras nodaļas.

Biroju autonomi pārvalda Tiesas prezidējošā padome.

Valsts revīzijas biroja kompetence ir:

  • pārbaudīt pirms tiesas, vai likumam atbilst valdības un citu valsts struktūru veiktie dažāda veida pasākumi;
  • pārbaudīt valsts pārvaldes iestāžu finanšu pārvaldību un līdzekļus;
  • lemt par tādiem jautājumiem kā valdības vai citu valsts struktūru amatpersonu un valsts ierēdņu valdības kontiem, pensijām un saistībām.

Nodokļu komisijām (commissioni tributarie) ir kompetence nodokļu lietās.

Juridiskās datubāzes satura īss raksturojums

Saite atveras jaunā logāMilitāro tiesu tīmekļa vietnē var atrast informāciju par vēsturi un tiesvedību. Iespējams arī atrast ierakstus par galvenajām kara noziegumu prāvām (tikai vēsturiskā tiesvedība).

Saite atveras jaunā logāReģionālo administratīvo tiesu un Valsts padomes tīmekļa vietnē bez maksas ir iespējams piekļūt sēžu kalendāram un spriedumu, rīkojumu un dekrētu pilnam tekstam, ko valsts iestādes pieņēmušas strīdos starp valsts iestādēm un privātpersonām.

Datu aizsardzības nolūkā attiecībā uz pašreizējo apelāciju meklēšanu ir noteikti daži ierobežojumi.

Valsts revīzijas biroja tīmekļa vietnē publicē tā galvenos lēmumus un spriedumus. Tie ir publiski pieejami un bezmaksas.

Tīmekļa vietne darbojas arī kā tiesas teritoriālo nodaļu portāls, un tajā ir visaptveroša informācija par šo struktūru kompetencēm un funkcijām.

Datubāzes nosaukums un URL

Lapa atjaunināta: 02/04/2019

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas grieķu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Specializētās tiesas - Kipra

Kipras Republikā (Κυπριακή Δημοκρατία) ir šādas specializētās tiesas:

  • ģimenes tiesas (Οικογενειακά Δικαστήρια),
  • darba strīdu tiesas (Δικαστήριο Εργατικών Διαφορών),
  • nomas pārraudzības tiesas (Δικαστήριο Ελέγχου Ενοικιάσεων) un militārā tiesa (Στρατιωτικό Δικαστήριο).

Specializētās tiesas

Ģimenes tiesa

Ģimenes tiesai ir ekskluzīva jurisdikcija laulības šķiršanas lietās un strīdos par bērnu aizgādību, uzturlīdzekļiem un īpašumiem, ja laulātie ir Grieķijas pareizticīgo baznīcas locekļi.

Ja puses pieder pie kādas no Kipras pārējām reliģiskajām grupām, t. i., armēņu katoļiem, maronītiem vai Romas katoļiem, jurisdikcija minētajos jautājumos ir reliģisko grupu ģimenes tiesai.

Kiprā ir trīs ģimenes tiesas, kuru jurisdikcija aptver Nikoziju un Kirēniju, Limasolu un Pafosu un Larnaku un Famagustu. Kiprā ir arī viena reliģisko grupu ģimenes tiesa, kas atrodas Nikozijā.

Ģimenes tiesā lietas izskata tiesnesis vienpersoniski, izņemot laulības šķiršanas pieteikumus, ko izskata kolēģija trīs tiesnešu sastāvā.

Darba strīdu tiesa

Darba strīdu tiesai ir ekskluzīva jurisdikcija visos ar nodarbinātības pārtraukšanu saistītajos darba strīdos, piemēram, strīdos par kompensācijām nepamatotas atlaišanas gadījumos (ja prasības apmērs pārsniedz divu gadu algai līdzvērtīgu summu, lietu izskata apgabaltiesa), atlaišanas pabalstiem, atlaišanas kompensācijām un ar darba līgumiem saistītos strīdos, piemēram, par uzkrāto algu, ikgadējo atvaļinājumu, t. s. trīspadsmito algu vai prēmijām. Darba strīdu tiesai ir jurisdikcija arī ar Maternitātes aizsardzības likumu (Ο περί Προστασίας της Μητρότητας Νόμος) saistītās civillietās, lietās par nevienlīdzīgu attieksmi un seksuālu uzmākšanos darbavietā un strīdos starp Sociālās palīdzības fondiem (Ταμεία Πρόνοιας) un to dalībniekiem.

Darba strīdu tiesas sastāvā ir priekšsēdētājs, kas ir Kipras Tieslietu dienesta (Δικαστική Υπηρεσία της Δημοκρατίας) tiesnesis, un divi piesēdētāji, ko ieceļ saskaņā ar darba devēju un darba ņēmēju apvienību ieteikumu. Piesēdētāji piedalās tiesas sēdēs tikai ar padomdevēja tiesībām.

Pašlaik Kiprā ir trīs darba strīdu tiesas — Nikozijā, Limasolā un Larnakā.

Nomas pārraudzības tiesa

Nomas pārraudzības tiesai ir jurisdikcija strīdos par iznomātu īpašumu īpašumtiesību atgūšanu, taisnīgas nomas maksas noteikšanu un citos saistītos un papildu jautājumos.

Nomas pārraudzības tiesas (pašlaik to ir trīs) sastāvā ir priekšsēdētājs, kas ir profesionāls tiesnesis, un divi piesēdētāji, ko ieceļ nomnieku un īpašnieku apvienības. Piesēdētāji piedalās tiesas sēdēs tikai ar padomdevēja tiesībām.

Militārā tiesa

Militārās tiesas jurisdikcijā neatkarīgi no paredzētā soda ilguma ir likumpārkāpumi, ko izdarījušas militārpersonas, pārkāpjot Militāro kriminālkodeksu (Στρατιωτικός Ποινικός Κώδικας), Likumu par nacionālo gvardi (Ο περί Εθνικής Φρουράς Νόμος), Kriminālkodeksu (Ποινικός Κώδικας) un citus likumus. Militārā tiesa saskaņā ar Militāro kriminālkodeksu un citiem likumiem var tiesāt arī privātpersonas.

Ja apsūdzētais ir virsnieks, kam ir pulkveža vai augstāka dienesta pakāpe, militārās tiesas sastāvs ir tāds pats kā asīzes tiesai.

Militārās tiesas priekšsēdētājs ir Kipras Tieslietu dienesta tiesnesis. Tiesas sastāvā ir arī divi armijas virsnieki, ko ieceļ Tiesnešu augstākā padome (Ανώτατο Δικαστικό Συμβούλιο) un kas piedalās tiesas sēdēs tikai ar padomdevēja tiesībām.

Administratīvās tiesas

Iesniegumus par administratīvo aktu atcelšanu pirmajā instancē izskata viens Augstākās tiesas tiesnesis, bet apelācijas instancē — kolēģija piecu tiesnešu sastāvā.

Juridiskās datubāzes

Oficiāla juridiskā datubāze vēl nav izveidota. Ir vairākas privātas juridiskās datubāzes, no kurām dažas piedāvā pakalpojumus reģistrētiem lietotājiem, bet citas ir brīvi pieejamas.

Šajās datubāzēs ir iekļauta informācija par tiesu spriedumiem un primārajiem tiesību aktiem.

Lapa atjaunināta: 23/07/2019

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Specializētās tiesas - Latvija

Šajā sadaļā sniegts pārskats par specializētajām tiesām Latvijā.

Specializētās tiesas

Latvijas Republikas Satversmes tiesa (Konstitucionālā tiesa)

Atbilstoši Saite atveras jaunā logāLatvijas Republikas Satversmei (turpmāk – Satversme) Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas ir neatkarīga tiesu varas institūcija un kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas.

Saskaņā ar Saite atveras jaunā logāSatversmes tiesas likuma 16. pantu Satversmes tiesa izskata lietas par:

  1. likumu atbilstību Satversmei;
  2. Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā (parlamentā)) atbilstību Satversmei;
  3. citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem);
  4. citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu (izņemot administratīvos aktus) atbilstību likumam;
  5. tādu rīkojumu atbilstību likumam, ar kuriem Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes pieņemtos lēmumus;
  6. Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.

Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši, ko ar Saeimas deputātu balsu vairākumu (vismaz 51 balsi) apstiprina Saeima. Trīs tiesnešus apstiprina pēc vismaz desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus — pēc Ministru kabineta priekšlikuma, un vēl divus — pēc Augstākās tiesas plēnuma (kopsapulces) priekšlikuma. Augstākās tiesas plēnums izraugās Satversmes tiesas tiesnešu amata kandidātus no Latvijas Republikas tiesnešu vidus.

Satversmes tiesa nav tiesīga ierosināt lietas pēc savas iniciatīvas; tā izskata lietas tikai pēc likumā noteiktu personu pieteikuma.

Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par likumu un Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei, citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem), kā arī Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi ir:

  1. Valsts prezidentam;
  2. Saeimai;
  3. ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;
  4. Ministru kabinetam;
  5. ģenerālprokuroram;
  6. Valsts kontroles padomei;
  7. pašvaldības domei;
  8. tiesībsargam, ja institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu, nav tiesībsarga norādītajā termiņā novērsusi konstatētos trūkumus;
  9. tiesai, izskatot civillietu, krimināllietu vai administratīvo lietu;
  10. zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, veicot nekustamā īpašuma ierakstīšanu vai ar to saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;
  11. personai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā;
  12. Tieslietu padomei likumā noteiktās kompetences ietvaros.

Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam ir:

  1. Valsts prezidentam;
  2. Saeimai;
  3. ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;
  4. Ministru kabinetam;
  5. Tieslietu padomei likumā noteiktās kompetences ietvaros.

Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes pieņemto lēmumu, ir attiecīgajai domei.

Lietas par likumu, Ministru kabineta normatīvo aktu atbilstību Satversmei, Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi, Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) un citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību Satversmei Satversmes tiesa izskata pilnā sastāvā. Pārējās lietas izskata trīs tiesnešu kolēģija, ja Satversmes tiesa nav lēmusi citādi.

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un stājas spēkā pasludināšanas brīdī. Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

Tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Ja Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi kādu Latvijas parakstītu vai noslēgtu starptautisku līgumu, Ministru kabinetam ir pienākums nekavējoties gādāt par grozījumiem šajā līgumā, šā līguma denonsēšanu, tā darbības apturēšanu vai pievienošanās atsaukšanu.

Juridiskās datubāzes

Datubāzes nosaukums un URL

Saite atveras jaunā logāSatversmes tiesas lietas (meklēšana)

Vai piekļuve datubāzei ir bez maksas?

Jā, piekļuve ir bez maksas.

Datubāzes saturs īsumā

Datubāzē publicēti Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumi.

Papildu informācija

Datubāzes meklēšanas saskarne un spriedumi pieejami latviešu un angļu valodā.

Saites

Saite atveras jaunā logāLatvijas Republikas Satversmes tiesa (Konstitucionālā tiesa)

Lapa atjaunināta: 09/08/2017

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Specializētās tiesas - Lietuva

Šajā sadaļā ir sniegta informācija par Lietuvas specializētajām tiesām.

Specializētās tiesas

Saite atveras jaunā logāLietuvas Republikas Konstitucionālā tiesa (Lietuvos Respublikos Konstitucinis Teismas) nodrošina Konstitūcijas ievērošanu tiesību sistēmā. Tiesa izskata jautājumus saistībā ar atbilstību Konstitūcijai, lemjot, vai parlamenta akti un citi normatīvie akti atbilst Konstitūcijai un vai Republikas Prezidenta vai valdības pieņemtie tiesību akti atbilst Konstitūcijai.

Administratīvās tiesas

Lietuvā ir sešas administratīvās tiesas:

  • Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa (Lietuvos Vyriausiasis administracinis teismas),
  • piecas reģionālās administratīvās tiesas.

Augstākā administratīvā tiesa

Saite atveras jaunā logāAugstākā administratīvā tiesa (Vyriausiasis administracinis teismas) ir pirmā un galīgā instance administratīvām lietām, kas ietilpst tās jurisdikcijā saskaņā ar likumu. Tiesas izskata apelācijas sūdzības, kas iesniegtas pret administratīvo apgabaltiesu lēmumiem, nolēmumiem un pavēlēm, un pret reģionālo tiesu nolēmumiem lietās, kuras saistītas ar administratīviem pārkāpumiem.

Augstākā administratīvā tiesa arī izskata lūgumus vēlreiz caurskatīt pabeigtas administratīvas lietas, to skaitā administratīvo pārkāpumu lietas likumā noteiktajās jomās. Augstākā administratīvā tiesa ir izstrādājusi vienotu praksi likumu un citu normatīvo aktu interpretēšanai un piemērošanai.

Reģionālās administratīvās tiesas (apygardų administraciniai teismai)

Reģionālās administratīvās tiesas ir īpašas jurisdikcijas tiesas. Tās izskata sūdzības (prasības) par valsts un vietējās administrācijas iestāžu darbību, pārkāpumiem vai nolaidību (pienākumu nepildīšanu).

Reģionālās administratīvās tiesas izskata strīdus valsts pārvaldes jomā un nodarbojas ar jautājumiem, kas saistīti ar regulējošo administratīvo dokumentu tiesiskumu, nodokļu strīdiem u.tml.

Pirms vēršanās administratīvajā tiesā atsevišķus valsts pārvaldes institūciju izdotus juridiskus dokumentus vai veiktos pasākumus var izskatīt pirmstiesas kārtībā. Šādā gadījumā strīdus izskata attiecīgo pašvaldību valsts administratīvo strīdu komisijas, rajona administratīvo strīdu komisijas un Galvenā administratīvo strīdu komisija (Vyriausioji administracinių ginčų komisija).

Lapa atjaunināta: 18/02/2019

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas franču versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Specializētās tiesas - Luksemburga

Šajā sadaļā pieejams pārskats par specializēto tiesu organizāciju Luksemburgā.

Specializētās tiesas

Specializētās tiesas vispārējās piekritības tiesu sistēmā

Sociālās apdrošināšanas arbitrāžas padome un augstākā padome

Visus strīdus sociālās apdrošināšanas jomā, kas attiecas uz dalību apdrošināšanas sistēmā, pienākumu tikt apdrošinātam, iemaksām, soda naudām un izmaksām, izņemot tos, kuri minēti Sociālās apdrošināšanas likuma 317. pantā vai kuri attiecas uz šī likuma 147. un 148. pantu, izskata Sociālās apdrošināšanas arbitrāžas padome (Conseil arbitral des assurances sociales) un apelācijas kārtībā — Augstākā padome (Conseil supérieur des assurances sociales). Lēmumus, kurus pēdējā instancē pieņem Arbitrāžas padome, kā arī Augstākās padomes spriedumus var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Administratīvo tiesu iestāžu sistēma

Administratīvā tiesa

Ja likumā nav noteikts citādi, apelācijas sūdzību par nolēmumiem, kurus pieņēmis Administratīvais tribunāls (Tribunal administratif), pildot tā funkciju atcelt individuālus administratīvos aktus un reglamentējošus administratīvos aktus, var iesniegt Administratīvajā tiesā (Cour Administrative), kura atrodas Luksemburgā. Administratīvā tiesa apelācijas kārtībā un pēc būtības izskata arī sūdzības par citu administratīvo tiesu iestāžu nolēmumiem, kas pieņemti, izskatot sūdzības, ar kurām lūgts atcelt administratīvo aktu un aizstāt to ar citu aktu (recours en réformation), ja šī kompetence attiecīgajām tiesām ir piešķirta ar likumu.

Visiem advokātiem, kuriem ir tiesības īstenot pārstāvību Luksemburgas Lielhercogistes tribunālos, ir arī tiesības pārstāvēt personu Administratīvajā tiesā. Tomēr tikai advokātu kolēģijas ik gadu sagatavotajā “I sarakstā reģistrētajiem advokātiem” ir tiesības veikt darbības izmeklēšanas procesā un veikt procesuālas darbības (ministère d'avoué).

Administratīvajā tiesā valsti pārstāv pilnvarota amatpersona vai advokāts.

Administratīvais tribunāls

Administratīvais tribunāls (Tribunal administratif), kas atrodas Luksemburgā, izskata sūdzības, kas saistītas ar kompetences trūkumu, pilnvaru pārsniegšanu un amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, privāto interešu aizsardzībai paredzēto normatīvo aktu pārkāpumiem vai formas prasību neievērošanu, kā arī par visiem pārvaldes lēmumiem, attiecībā uz kuriem likumi un noteikumi neparedz citu tiesību aizsardzības līdzekli, un par reglamentējoša rakstura administratīvajiem aktiem neatkarīgi no iestādes, kura tos ir izdevusi. Tas parasti izskata arī strīdus par tiešajiem nodokļiem un pašvaldību nodokļiem un nodevām.

Administratīvā tribunāla nolēmumus apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā tiesā.

Administratīvais tribunāls pēc būtības izskata sūdzības par Tiešo nodokļu pārvaldes (Administration des contributions directes) direktora lēmumiem gadījumos, kad attiecīgajos likumos paredzēts šāds tiesību aizsardzības līdzeklis.

Citas specializētās tiesas

Konstitucionālā tiesa

Konstitucionālā tiesa, pasludinot spriedumus, lemj par likumu atbilstību Konstitūcijai; izņēmums ir likumi, ar kuriem apstiprina starptautiskos līgumus.

Kad kāda puse vispārējās piekritības tiesā vai administratīvā tiesu iestādē ierosina jautājumu par kāda likuma atbilstību Konstitūcijai, minētajai tiesai ir pienākums vērsties Konstitucionālajā tiesā, izņemot gadījumus, kad tā uzskata, ka: a) lēmums par ierosināto jautājumu nav nepieciešams sprieduma pasludināšanai attiecīgajā lietā; b) jautājumam trūkst pamatojuma; c) Konstitucionālā tiesa jau ir lēmusi par šādu jautājumu.

Konstitucionālās tiesas sastāvā ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Administratīvās tiesas priekšsēdētājs, divi Kasācijas tiesas padomnieki un pieci tiesneši, ko Lielhercogs ieceļ pēc Augstākās tiesas un Administratīvās tiesas kopēja priekšlikuma. Konstitucionālā tiesā sastāv no vienas palātas ar pieciem tiesnešiem.

Juridiskās datubāzes par šiem jautājumiem

Skatīt Saite atveras jaunā logāsadaļu par tiesu iestādēm Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē.

Vai piekļuve datu bāzēm ir bezmaksas?

Jā, piekļuve datu bāzēm ir bez maksas.

Īss satura apraksts

Skatīt Saite atveras jaunā logāSociālās apdrošināšanas arbitrāžas padomes un augstākās padomes tīmekļa vietni.

Skatīt Saite atveras jaunā logāadministratīvo tiesu iestāžu tīmekļa vietni.

Skatīt Saite atveras jaunā logāKonstitucionālās tiesas tīmekļa vietni.

Saites

Saite atveras jaunā logāTieslietu ministrija

Lapa atjaunināta: 27/03/2015

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Specializētās tiesas - Ungārija

Šajā nodaļā sniegta informācija par specializēto tiesu organizāciju Ungārijā.

Specializētās tiesas

Administratīvās tiesas un darba strīdu tiesas

Ungārijas Pamatlikumā ir noteikts, ka tiesu sistēma ir daudzlīmeņu struktūra, un paredzēta speciālo tiesu izveide noteikta veida lietu izskatīšanai. Tiesu sistēmā specializētās tiesas ir administratīvās un darba strīdu tiesas (közigazgatási és munkaügyi bíróságok).

Administratīvās un darba strīdu tiesas darbojas kopš 2013. gada 1. janvāra. Pirms tam šo tiesu uzdevumus veica darba strīdu tiesas un vispārējās tiesas.

Administratīvās un darba strīdu tiesas kā pirmās instances tiesas izskata lietas, kas attiecas uz administratīvajiem lēmumiem vai darba tiesiskajām attiecībām un līdzīgām tiesiskām attiecībām, kā arī citas lietas, kas tām piekritīgas saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Vispārējās tiesas vai Augstākā tiesa (Kúria) attiecībā uz tiesiskuma pārbaudi darbojas kā otrās instances tiesas.

Konstitucionālā tiesa (Alkotmánybíróság)

Konstitucionālā tiesa ir neatkarīga un no tiesu sistēmas atdalīta iestāde.

Konstitucionālā tiesa ir galvenā iestāde Pamatlikuma aizsardzībai, un tā atrodas Budapeštā.

Konstitucionālā tiesa sastāv no 15 locekļiem, kurus uz divpadsmit gadiem ievēl ar Ungārijas parlamenta locekļu divu trešdaļu vairākumu. Ar parlamenta locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu no tiesas locekļu vidus ievēl arī tiesas priekšsēdētāju. Priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ilgst, līdz beidzas viņa amata pilnvaru termiņš kā Konstitucionālās tiesas tiesnesim. Konstitucionālās tiesas tiesnešiem ir aizliegts būt par politisko partiju biedriem vai iesaistīties politiskās darbībās. Tiesību pamataktos ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par Konstitucionālās tiesas jurisdikciju, organizāciju un darbību:

  1. pārbaudīt tādu normatīvo aktu, kuri ir pieņemti, bet vēl nav izsludināti, atbilstību konstitūcijai;
  2. pēc tiesneša iniciatīvas pārbaudīt noteiktā lietā piemērojamo tiesību aktu atbilstību konstitūcijai;
  3. pamatojoties uz konstitucionālo sūdzību, pārbaudīt noteiktā lietā piemērojamo tiesību aktu atbilstību konstitūcijai;
  4. pamatojoties uz konstitucionālo sūdzību, pārbaudīt tiesu nolēmumu atbilstību konstitūcijai;
  5. pārbaudīt tiesību aktu atbilstību konstitūcijai pēc valdības, ceturtdaļas parlamenta locekļu vai Pamattiesību komisāra ierosinājuma (alapvető jogok biztosa);
  6. pārbaudīt tiesību aktu atbilstību starptautiskajiem līgumiem;
  7. izpildīt citas pilnvaras un pienākumus, kas noteikti Pamatlikumā vai citos tiesību pamataktos.

Īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar "b", "c" un "d" punktu, Konstitucionālā tiesa atceļ normatīvos aktus un citus tiesību aktus, kuri ir pretrunā ar Pamatlikumu;

īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar "d" punktu, Konstitucionālā tiesa atceļ tiesu nolēmumus, kas ir pretrunā ar Pamatlikumu;

īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar "f" punktu, Konstitucionālā tiesa var atcelt normatīvos aktus un citus tiesību aktus, kuri ir pretrunā ar starptautiskiem līgumiem;

vai piemērot tiesiskās sekas, kas noteiktas tiesību pamataktos.

Juridiskā datubāze

Papildinformāciju var iegūt Saite atveras jaunā logāUngārijas Republikas Konstitucionālās tiesas (Magyar Köztársaság Alkotmánybírósága) tīmekļa vietnē.

Saites

Saite atveras jaunā logāUngārijas Republikas Konstitucionālās tiesas oficiālā tīmekļa vietne

Saite atveras jaunā logāUngārijas tiesu oficiālā tīmekļa vietne

Lapa atjaunināta: 06/04/2017

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas maltiešu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Specializētās tiesas - Malta

Šajā sadaļā ir sniegta informācija par specializēto tiesu organizāciju Maltā.

Specializētās tiesas

Konstitucionālā tiesa

Otrā instance

Pārsūdzības

Tiesa izskata sūdzības saistībā ar iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, Konstitūcijas interpretāciju un tiesību aktu spēkā neesamību.

Tiesas jurisdikcijā ietilpst arī nolēmumu pieņemšana par jautājumiem saistībā ar Pārstāvju palātas locekļiem un par pieteikumiem saistībā ar balsošanu Pārstāvju palātas vēlēšanās.

Vada augstākais tiesnesis un vēl divi tiesneši

Civiltiesas pirmā palāta

Pirmā instance

Civiltiesas pirmā palāta izskata arī lietas par Maltas konstitūcijā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā aizsargāto cilvēktiesību un pamatbrīvību iespējamiem pārkāpumiem.

Vada tiesnesis

Rūpniecības tribunāls

Pirmā instance

Šis tribunāls izskata lietas saistībā ar prettiesisku atbrīvošanu no darba un diskriminējošu vai cita veida nelikumīgu izturēšanos darba vietā.

Vada priekšsēdētājs

Īres regulācijas padome

Pirmā instance

Īres regulācijas padome izskata lietas saistībā ar izmaiņām īres noteikumos, tai skaitā īres maksas paaugstināšanu un īres līguma izbeigšanu. Šīm lietām ir jāattiecas uz īres līgumiem, kas noslēgti pirms 1995. gada 1. jūnija.

Vada miertiesnesis

Zemes šķīrējtiesas padome

Pirmā instance

Šī padome izskata lietas saistībā ar piespiedu kārtā atsavinātas zemes klasifikāciju, atsavināšanas publisko mērķi, atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzībām un kompensācijas apjomu īpašniekam.

Vada miertiesnesis

Lauksaimniecības zemes nomas kontroles padome

Pirmā instance

Šī padome izskata lietas saistībā ar lauksaimniecības zemes nomu un īpašnieku iesniegtās sūdzības par nomas līgumu izbeigšanu.

Vada miertiesnesis

Administratīvo aktu pārbaudes tribunāls

Pirmā instance

Šis tribunāls ir pilnvarots pārskatīt administratīvos aktus.

Vada tiesnesis vai miertiesnesis

Mantojuma dalīšanas tribunāls

Pirmā instance

Šis tribunāls izskata lietas saistībā ar mirušas personas mantinieku kopīpašumā esoša īpašuma dalīšanu.

Vada šķīrējtiesnesis

Konkurences un patērētāju sūdzību tribunāls

Pārsūdzības

Šis tribunāls izskata sūdzības, kuras iesniegtas par Konkurences ģenerāldirektora un Patērētāju lietu ģenerāldirektora lēmumiem, rīkojumiem vai pasākumiem. Tribunāla lēmumi ir galīgi, izņemot dažus gadījumus, kuros nolēmumus var pārsūdzēt. Pārsūdzība gan iespējama tikai par tiesību jautājumiem.

Vada tiesnesis un divi locekļi

Notariālo aktu pārbaudes tiesa

Pirmā instance

Šī ir specializēta tiesa, kura pārrauga visus notārus, notāru arhīvus un valsts reģistrus. Tā ir pilnvarota apmeklēt un pārbaudīt notāru arhīvu, valsts reģistru un notāru birojus un uzlikt disciplinārsodus. Šai tiesai ir arī pilnvaras pieprasīt valsts reģistrā iekļautas nepareizas informācijas labošanu.

Sastāv no locekļiem, kurus sauc par "vizitoriem" (viżitaturi).

Administratīvās tiesas

Pārbaude tiesā ir process, saskaņā ar kuru iespējams pārskatīt un atcelt ministrijas, valsts iestādes vai aģentūras lēmumu, ja tiesas konstatē, ka tas ir nelikumīgs.

Šo procedūru var uzsākt ikviens, kuru neapmierina pārvaldes lēmums vai rīcība, kas viņu skar. Šādas pilnvaras tiesām ir piešķirtas saskaņā ar Maltas tiesību aktu (Laws of Malta) 12. nodaļas 469. A pantu. Tomēr, pat ja šādas tiesību normas nebūtu, pamatojoties uz demokrātiskās valstīs vispārpieņemto doktrīnu par varas dalīšanu, pārbaudi tiesā varētu uzskatīt arī par pašsaprotamu tiesas pilnvaru.

Šādas lietas ir vispārējās piekritības tiesu, proti, Civiltiesas pirmās palātas, jurisdikcijā; sūdzības par pirmās instances tiesas nolēmumiem iesniedzama Apelācijas tiesā.

Administratīvo tiesu akts stājās spēkā 2009. gada 1. janvārī, un tajā tika paredzēta Administratīvo aktu pārbaudes tribunāla izveide. Šis neatkarīgais un objektīvais tribunāls pārbauda administratīvos aktus, par kuriem pieteikumus iesniegušas personas, kuru tiesības ar šiem aktiem ir aizskartas, un izskata tam nosūtītās lietas. Tribunālu vada priekšsēdētājs, kas Maltā ieņem vai kādreiz ir ieņēmis tiesneša vai miertiesneša amatu. Tribunāla nolēmumus var pārsūdzēt Apelācijas tiesā.

Citas specializētās tiesas

Vietējie tribunāli

Vietējie tribunāli ir Maltas tiesu sistēmas neatņemama sastāvdaļa. Ar tiem tiek paplašināta tiesu sistēma, un šīs institūcijas izskata pārkāpumus, kuri, lai gan ir šķietami nenozīmīgi, tomēr var ievērojami traucēt sabiedrisko mieru un kārtību. Vietējos tribunālus vada tieslietu komisārs, kuru ieceļ un atceļ tādā pašā kārtībā kā jebkuru citu miertiesnesi. Tādējādi katram pilsonim tiek dota iespēja izklāstīt savas sūdzības, vienlaikus nodrošinot lietu taisnīgas izskatīšanas pamatprincipu ievērošanu. Maltā ir deviņi vietējie tribunāli, kas apvieno vairākas vietējās padomes.

Juridiskās datubāzes

Lūdzu, skatiet vietni "Tiesu sistēmas organizācija dalībvalstīs – Malta", kur atradīsiet sīkāku informāciju par attiecīgajām datubāzēm un saites uz tām.

Saites

Saite atveras jaunā logāIekšlietu un nacionālās drošības ministrija

Saite atveras jaunā logāTieslietu, kultūras un vietējās pārvaldes ministrija

Saite atveras jaunā logāTiesu pakalpojumi

Saite atveras jaunā logāTiesu pakalpojumi - Spriedumi tiešsaistē

Saite atveras jaunā logāTiesu pakalpojumi - Civillietas

Saite atveras jaunā logāTiesu pakalpojumi - Tiesas sēžu grafiks

Saite atveras jaunā logāTiesu pakalpojumi - Statistika

Saite atveras jaunā logāTiesu pakalpojumi - Tiesu izsoles

Saite atveras jaunā logāTiesu pakalpojumi - Civilprocesa veidlapas (maltiešu valodā)

Saite atveras jaunā logāJuridiskie pakalpojumi (Maltas normatīvie akti)

Lapa atjaunināta: 13/05/2015

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās.

Specializētās tiesas - Nīderlande

Šajā sadaļā ir sniegta informācija par specializēto tiesu organizāciju Nīderlandē.

Administratīvās tiesas

Nīderlandes administratīvās tiesas ir:

  • Apgabaltiesa (Rechtbank): pirmās instances tiesa visās administratīvajās lietās
  • Apelācijas tiesa (Gerechtshof): apelācijas tiesa nodokļu lietās
  • Augstākā tiesa (Hoge Raad): augstākā tiesa nodokļu lietās
  • Centrālā apelācijas tiesa (Centrale Raad van Beroep): apelācijas (un pēdējās instances tiesa) sociālā nodrošinājuma lietās
  • Tirdzniecības un rūpniecības apelācijas instances tiesa (College van Beroep voor het bedrijfsleven): apelācijas (un pēdējās instances tiesa) sociāli ekonomiskās administratīvajās tiesībās
  • Valsts padomes administratīvās tiesvedības nodaļa (Afdeling Bestuursrechtspraak van de Raad van State): apelācijas (un pēdējās instances tiesa) administratīvajās lietās, kurās nav pieņemts lēmums citās apelācijas tiesās.

Juridiskās datubāzes

Informāciju var atrast tīmekļa vietnē, kas paredzēta Saite atveras jaunā logāNīderlandes tiesu sistēmai.

Saites

Saite atveras jaunā logāNīderlandes tiesu iestādes un Nīderlandes Augstākā tiesa

Lapa atjaunināta: 11/01/2017

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Specializētās tiesas - Austrija

Šajā sadaļā sniegta informācija par Austrijas specializētajām tiesām, kas izskata civillietas un krimināllietas

Specializētās tiesas

Principā katrai tiesai ir piekritīgas visu veidu lietas.

Lielākajās Austrijas pilsētās ir arī specializētās tiesas:

  • 5 tiesas Vīnē, kas izskata civillietas, krimināllietas, komerclietas [2 x], nodarbinātības un sociālās labklājības lietas,
  • 2 tiesas Grācā, kas izskata krimināllietas un pārējās lietas.

Nodarbinātības lietas ir Darba un sociālo lietu tiesu likuma (ASGG) 50§ minētie civiltiesiskie strīdi saistībā ar darba attiecībām, un tās izskata atsevišķa procesa ietvaros. Tas ir saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas papildina civilprocesu.

Nodarbinātības lietas pirmajā instancē ir piekritīgas zemju tiesām (Vīnē – Darba un sociālo lietu tiesai), otrajā instancē – augstajām zemju tiesām un pēdējā instancē – Augstākajai tiesai. Nolēmumus pieņem tiesnešu kolēģija, kas visās instancēs sastāv no viena vai vairākiem profesionāliem tiesnešiem un pa vienam piesēdētājam no darba devēju un darbinieku aprindām.

Darba tiesību jomā tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir tādi paši kā civilprocesā, taču pastāv daži ierobežojumi. Proti, nodarbinātības lietās kasācijas sūdzība augstākajā tiesā neatkarīgi no prasījuma vērtības robežlielumiem ir iespējama gadījumos, kad ir runa par īpaši nozīmīgu tiesību jautājumu.

Komerclietas ir Likuma par jurisdikciju (Jurisdiktionsnorm (JN)) 51§ minētie civiltiesiskie strīdi, kuros ir iesaistīts kāds uzņēmums, un tos izskata civilprocesā, piemērojot dažus īpašus noteikumus. Komerclietās, ko izskata tiesnešu kolēģija, pirmajā un otrajā instancē (taču ne Augstākajā tiesā) piedalās viens piesēdētājs no uzņēmēju aprindām.

Bezstrīdus procesu piemēro privāttiesību jautājumiem, kuriem to īpašā rakstura (pārsvarā regulējoši procesi, juridiskās palīdzības procesi vai procesi, kuros parasti nepiedalās divas puses ar pretējām interesēm) dēļ ir piemērojams šis (brīvprātīgajai tiesvedībai pielīdzināmais) procesa veids.

Bezstrīdus procesā vairumā gadījumu pirmajā instancē lietas izskata iecirkņa tiesas, otrajā instancē – zemju tiesas un pēdējā instancē – Augstākā tiesa. Pirmajā instancē lietu izskata vai nu tiesnesis vienpersoniski vai īpaši apmācīts tiesas ierēdnis (Rechtspfleger), otrajā un trešajā instancē – tiesnešu kolēģija trīs vai piecu profesionālu tiesnešu sastāvā.

Arī bezstrīdus procesa tiesiskās aizsardzības līdzekļi pēc sava veida ir līdzīgi kā civilprocesā. Taču, ņemot vērā šā procesa īpašo raksturu, pastāv daži ierobežojumi. Turklāt ierobežotā apjomā – pārsniedzot pirmajā instancē iesniegto prasījumu un iesniegumu robežas – otrajā instancē ir iespējami jauni iesniegumi.

Ņemot vērā to, cik dažādas ir šajā procesā izskatītās lietas, dažādās jomās bieži vien ir atšķirīgi īpašie noteikumi.

Administratīvās tiesas

Austrijā kopš 2014. gada 1. janvāra pirmā un pēdējā instance administratīvajā lietā ir attiecīgā valsts pārvaldes iestāde. Par valsts pārvaldes iestādes pieņemto lēmumu var iesniegt sūdzību administratīvajā tiesā (federālajā vai zemju). Par administratīvās tiesas nolēmumu – tās izskata lietu pēc būtības – atsevišķos gadījumos, ievērojot īpašus nosacījumus, var iesniegt pārskatīšanas sūdzību (Revision) Augstākajā administratīvajā tiesā.

Citas specializētās tiesas

Īpašais statuss

Austrijas tiesu sistēmā "publisko tiesību tiesām", proti, Konstitucionālajai tiesai un Augstākajai administratīvajai tiesai, ir īpašs statuss. Kaut arī tās ir neatkarīgas tiesas, tās – tāpat kā administratīvās tiesas, ko izveidoja sākot ar 2014. gada 1. janvāri – neietilpst justīcijas sistēmā. Konstitucionālā tiesa un Augstākā administratīvā tiesa ir organizatoriski neatkarīgas. Abas tiesas atrodas Vīnē, un tām ir jurisdikcija visā valsts teritorijā.

Arī funkciju ziņā tās atšķiras no parastajām vispārējās piekritības tiesām. Tās neizskata civillietas un krimināllietas (pat ne kā augstākas instances tiesas), toties pilda īpašus uzdevumus publisko tiesību jomā. Kopš 2015. gada 1. janvāra vispārējās piekritības tiesā izskatītas lietas pusēm, ievērojot konkrētus nosacījumus, būs tiesības iesniegt Konstitucionālajā tiesā prasību par kāda likuma vai noteikuma atcelšanu.

Konstitucionālā tiesa

Konstitucionālās tiesas galvenais uzdevums ir pārbaudīt tiesību aktu atbilstību Konstitūcijai. Pie konstitūcijas pieskaita arī pamattiesības. Jo īpaši tā pārbauda šādu likumu, noteikumu un lēmumu atbilstību Konstitūcijai:

  • federālie un zemju likumi,
  • pārvaldes iestāžu izdotie noteikumi,
  • pārvaldes iestāžu pēdējās instances lēmumi.

Ja nepieciešams, Konstitucionālā tiesa var šos tiesību aktus atcelt.

Pretstatā pārējām tiesām Konstitucionālajā tiesā strādā nevis profesionāli tiesneši, bet gan tā sauktie "goda tiesneši". Šajā tiesā var darboties tikai izcilas personības, kurām jau ir veiksmīga juridiskā karjera citā amatā. Vairākums Konstitucionālās tiesas tiesnešu pilda savus pienākumus kā blakusnodarbi un var turpināt strādāt savā iepriekšējā profesijā (piemēram, kā tiesneši vai universitātes profesori, bet ne kā valsts ierēdņi, kurus šajā gadījumā jāatbrīvo no oficiālo pienākumu pildīšanas). Konstitucionālā tiesa sanāk kopā tikai "sesijās", kas parasti notiek četras reizes gadā.

Augstākā administratīvā tiesa

Augstākās administratīvās tiesas uzdevums ir uzraudzīt visas valsts pārvaldes likumību, izņemot noteikumus, kurus pārbaudīt un atcelt ir tiesīga tikai Konstitucionālā tiesa. Augstākā administratīvā tiesa galvenokārt izskata pieteikumus pārskatīt (Revision) administratīvo tiesu nolēmumus tiesību normu pārkāpumu dēļ.

Juridiskās datubāzes

Austrijas Saite atveras jaunā logāTieslietu ministrijas tīmekļa vietnē ir sniegta vispārīga informācija par Austrijas tiesu sistēmu.

Vai piekļuve datubāzei ir bez maksas?

Jā.

Saites

Saite atveras jaunā logāTiesu piekritība – Austrija

Lapa atjaunināta: 25/04/2017

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Specializētās tiesas - Polija

Šajā sadaļā ir sniegta informācija par specializēto tiesu organizāciju Polijā.

Specializētās tiesas

Polijā ir vairākas specializētās tiesas un tribunāli.

Augstākā tiesa (Sąd Najwyższy)

Augstākā tiesu iestāde Polijā ir Augstākā tiesa. Tā veic tiesas uzraudzību pār visu citu tiesu lēmumiem, nodrošinot likumu interpretācijas un tiesu prakses konsekvenci.

Augstākā tiesa nav vispārējā tiesa. Tā izskata lietas kasācijas kārtībā un citas apelācijas sūdzības par tiesu spriedumiem, kā arī pieņem rezolūcijas, lai izskaidrotu tiesību normas, kuras izraisa šaubas vai kuru piemērošana rada atšķirības, pieņemot tiesas nolēmumus. Tā pieņem arī rezolūcijas par tai iesniegtajiem juridiskajiem jautājumiem saistībā ar īpašiem gadījumiem.

Polijas Augstākā tiesa (Sąd Najwyższy) publicē savus nolēmumus un to pamatojumus tīmekļa vietnē Saite atveras jaunā logāPolijas Augstākā tiesa, kas pieejama arī angļu valodā.

Konstitucionālais tribunāls (Trybunał Konstytucyjny)

Polijas tiesību sistēmā Konstitucionālo tribunālu (Trybunał Konstytucyjny) neuzskata par vispārējo tiesu.

Tribunāls spriež par:

  • valsts tiesību aktu un starptautisko nolīgumu atbilstību Konstitūcijai,
  • valsts tiesību aktu atbilstību starptautiskajiem nolīgumiem, kuru ratifikācija nepieciešama pirms to apstiprināšanas Parlamentā,
  • centrālās varas iestāžu izdoto tiesisko reglamentāciju, ratificēto starptautisko nolīgumu un tiesību aktu atbilstību Konstitūcijai,
  • politisko partiju mērķu vai darbības atbilstību Konstitūcijai,
  • konstitucionālajām sūdzībām.

Visi tās nolēmumi kopā ar pamatojumiem ir publiski pieejami tīmekļa vietnē Saite atveras jaunā logāPolijas Konstitucionālā tiesa, kas pieejama arī angļu valodā.

Valsts tribunāls (Trybunał Stanu)

Valsts tribunāls (Trybunał Stanu) izskata lietas saistībā ar personu, kas ieņem (vai ir ieņēmušas) augstākos valsts amatus, apsūdzību par Konstitūcijas vai citu tiesību aktu pārkāpšanu.

Sīkāku informāciju skat. tīmekļa vietnē Saite atveras jaunā logāPolijas Valsts tribunāls.

Administratīvās tiesas

Administratīvo tiesu sistēmā ir Augstā administratīvā tiesa (Naczelny Sąd Administracyjny) un rajona administratīvās tiesas – viena katrā vojevodistē vai rajonā (wojewódzkie sądy administracyjne).

Augstā administratīvā tiesa:

  • nosaka, vai vietējo varas iestāžu rezolūcijas vai vietējo valsts pārvaldes iestāžu (terenowe organy administracji publicznej) reglamentējošie akti atbilst likumam;
  • lemj par sūdzībām pret administratīvajiem lēmumiem; par administratīvajā tiesvedībā pieņemtajiem lēmumiem, reaģējot uz sūdzībām (vai slēdz šādas tiesvedības); un par lēmumiem, kurus var pārsūdzēt, pamatojoties uz lietas būtību;
  • izskata jautājumus par noteiktām rezolūcijām, ko pieņēmušas pašvaldību iestādes vai šādu iestāžu apvienības;
  • sniedz atbildes juridiskos jautājumos, kurus tās izskatīšanai iesniedz vietējās varas iestāžu apelācijas institūcijas.

Augstākā administratīvā tiesa ir publicējusi visus savus nolēmumus un to pamatojumus kopš 2008. gada 1. oktobra. Iepriekšējie nolēmumi pašlaik tiek pievienoti datubāzei. Tiesas tīmekļa vietne pieejama tikai poļu valodā.

Saite atveras jaunā logāAugstākā administratīvā tiesa (Naczelny Sąd Administracyjny) publicē savus nolēmumus un to pamatojumus savā tīmekļa vietnē.

Lapa atjaunināta: 10/12/2012

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas portugāļu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Specializētās tiesas - Portugāle

Šajā nodaļā ir sniegta informācija par specializēto tiesu organizāciju Portugālē.

Vispārējās piekritības pirmās instances tiesas (Tribunais judiciais de 1.ª instância)

Vispārējās piekritības pirmās instances tiesas izskata civillietas un krimināllietas, un to jurisdikcijā ir visi jautājumi, kas nav citu tiesu jurisdikcijā. Tām parasti ir vispārēja piekritība.

Pirmajā instancē var darboties tiesas ar specializētu piekritību (tās izskata specializētas lietas, ko nosaka pēc piemērojamā procesa) un specializētas tiesas, kas izskata īpaši noteiktas lietas (neatkarīgi no piemērojamā procesa).

Specializētās tiesas

Kriminālizmeklēšanas tiesas (Tribunais de Instrução Criminal)

Kriminālizmeklēšanas tiesas veic kriminālizmeklēšanu, lemj, vai virzīt kriminālprocesu, un veic ar izmeklēšanu saistītos procesuālos uzdevumus.

Ģimenes un nepilngadīgo lietu tiesas (Tribunais de Família e Menores)

Ģimenes un nepilngadīgo lietu tiesu kompetencē ietilpst:

  • prasības saistībā ar civilstāvokļa aktiem: prasības par personu atšķiršanu un mantas sadalīšanu, prasības par laulības šķiršanu, kā arī visas ar to saistītās procesuālās darbības, piemēram, mantas saraksti, prasības nodrošinājums, prasības atzīt laulību par spēkā neesošu vai to atcelt un prasības un izpildu procesuālās darbības par laulāto un bijušo laulāto uztura saistībām;
  • prasības saistībā ar aizgādību: adopcijas piešķiršanu, vecāku atbildības īstenošanas kārtību un ar to saistītiem jautājumiem, maternitātes un paternitātes oficiāla atzīšana un strīdi par paternitātes prezumpciju;
  • prasības saistībā ar neaizsargātu nepilngadīgo tiesību aizsardzību: rīkojumi par nepilngadīgajiem, kuri ir cietuši vardarbībā, pamesti, atstāti bez uztura vai atrodas apstākļos, kuri var apdraudēt viņu veselību, drošību, izglītību vai morāli, pieteikumu izskatīšana par nepilngadīgo aizsardzību no ļaunprātīgas vecāku varas izmantošanas ģimenē vai aprūpes iestādē, kurā nepilngadīgais ievietots.

Darba tiesas (Tribunais de trabalho)

Civillietās Darba tiesas izskata, piemēram:

  • lietas saistībā ar darba pakļautības attiecībām un tiesiskajām attiecībām, kas izriet no nodoma noslēgt darba līgumu;
  • lietas saistībā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām;
  • strīdus starp iestādēm, kas ir atbildīgas par sociālo nodrošinājumu vai ģimenes pabalstiem, un to saņēmējiem saistībā ar kādas puses tiesībām, pilnvarām vai juridiskajiem, normatīvajiem vai likumiskajiem pienākumiem, neskarot administratīvo un nodokļu tiesu kompetenci;
  • civillietas saistībā ar streikiem.

Komerctiesas (Tribunais de Comércio)

Komerctiesas jo īpaši izskata:

  • maksātnespējas lietas, ja parādnieks ir komersants vai ja maksātnespējīgā subjekta mantā ietilpst uzņēmums;
  • prasības atzīt komersantu dibināšanas dokumentu un statūtu spēkā neesamību, tos atcelt vai anulēt;
  • prasības apturēt vai atcelt komercsabiedrības lēmumus;
  • prasības par faktu konstatāciju saistībā ar rūpniecisko īpašumu visos Rūpnieciskā īpašuma kodeksā paredzētajos gadījumos.

Jūrlietu tiesas (Tribunais Marítimos)

Jūrlietu tiesas izskata lietas saistībā ar:

  • kuģiem, laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem nodarīto zaudējumu atlīdzību un tādu zaudējumu atlīdzību, kas izriet no to izmantojuma kuģniecībā, atbilstoši vispārējam tiesiskajam regulējumam;
  • līgumiem par kuģniecības nolūkiem paredzētu kuģu, laivu un citu peldošu transportlīdzekļu atjaunošanu, remontu, pirkumu un pārdošanu;
  • līgumiem par jūras pārvadājumiem vai kombinētiem vai vairākveidu pārvadājumiem;
  • līgumiem par kuģniecības nolūkiem paredzētu kuģu, laivu un citu peldošu transportlīdzekļu un to kravu apdrošināšanu;
  • ķīlām un īpašām privilēģijām attiecībā uz kuģiem vai laivām, kā arī visa veida mantisku nodrošinājumu attiecībā uz peldošiem transportlīdzekļiem un to kravu;
  • civiltiesisko atbildību par jūras un citu to jurisdikcijā ietilpstošo ūdenstilpņu piesārņojumu.

Sodu izpildes tiesas (Tribunais de Execução de Penas)

Sodu izpildes tiesu kompetencē jo īpaši ir šādi jautājumi:

  • nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda (liberdade condicional) un tās atcelšana;
  • nepieskaitāmām personām (inimputáveis) piemērotā piespiedu līdzekļa – ievietošanas tam paredzētā iestādē – pārskatīšana, pagarināšana un atkārtota izvērtēšana;
  • atbrīvošana no soda izciešanas ar pārbaudes laiku (liberdade para prova) un tās atcelšana;
  • lēmumi par brīvības atņemšanas soda, tāda soda, kam tiesību aktos nav noteikts konkrēts beigu termiņš (pena relativamente indeterminada), vai piespiedu rakstura līdzekļa – ievietošanas tam paredzētā iestādē – izciešanas beigām.

Intelektuālā īpašuma lietu specializētā tiesa (Tribunal de Competência Especializada para a Propriedade Intelectual)

Šī tiesa atrodas Lisabonā, un tās kompetencē ir lietas par autortiesībām un blakustiesībām, rūpniecisko īpašumu, interneta domēniem, komersantu nosaukumiem un preču zīmēm, kā arī lietas, kurās tiek pārsūdzēti Valsts rūpnieciskā īpašuma institūta (Instituto Nacional da Propriedade Industrial), Valsts zinātniskās analīzes fonda (Fundação para a Computação Científica Nacional) un Reģistru un notāru institūta (Instituto dos Registos e do Notariado) lēmumi.

Specializētās piekritības tiesas

Specializētās piekritības tiesas izskata lietas, ko nosaka pēc piemērojamā procesa. Tās nav atsevišķas tiesas, bet gan rajonu tiesu nodaļas – civillietu nodaļas (varas cíveis), krimināllietu nodaļas (varas criminais), civillietu palātas (juízos cíveis), krimināllietu palātas (juízos criminais), maza apmēra civillietu palātas (juízos de pequena instância cível), kriminālpārkāpumu palātas (juízos de pequena instância criminal) un izpildu tiesvedības palātas (juízos de execução).

Civillietu nodaļas (varas cíveis) izskata prasības par fakta konstatāciju, kuru vērtība pārsniedz apelācijas tiesas kompetenci, gadījumos, kad tiesību aktos ir paredzēta lietas izskatīšana kolektīvā tiesas sastāvā.

Krimināllietu nodaļas (varas criminais) citastarp kriminālprocesa kārtībā izskata lietas, kas ir izskatāmas kolektīvā vai zvērināto tiesas sastāvā.

Civillietu palātas (juízos cíveis) civilprocesa kārtībā izskata lietas, kas nav civillietu nodaļu vai maza apmēra civillietu palātas kompetencē. Krimināllietu palātas (juízos criminais) jo īpaši izskata krimināltiesiska rakstura lietas, kas nav krimināllietu nodaļu vai kriminālpārkāpumu palātu kompetencē.

Maza apmēra civillietu palātas (juízos de pequena instância cível) izskata civillietas saīsinātā procesa kārtībā (processo sumaríssimo) un civillietas, kuru izskatīšanas kārtība nav noteikta Civilprocesa kodeksā, kurām piemēro īpašu procesuālo kārtību un kurās pieņem nolēmumus, ko nevar pārsūdzēt parastajā kārtībā. Kriminālpārkāpumu palātas (juízos de pequena instância criminal) jo īpaši izskata lietas, kurām piemēro vienu no saīsinātā procesa veidiem (processo sumário, abreviado vai sumaríssimo).

Izpildu procesa ietvaros izpildu tiesvedības tiesas pilda Civilprocesa kodeksā noteiktos pienākumus.

Lapa atjaunināta: 15/11/2013

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas rumāņu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Specializētās tiesas - Rumānija

Šajā vietnē ir sniegta informācija par specializētajām tiesām Rumānijā.

Specializētās tiesas

Brašovas Bērnu un ģimenes lietu tribunāls (Tribunalul pentru Minori şi Familie Braşov)

Brašovā esošais Bērnu un ģimenes lietu tribunāls (Tribunalul pentru Minori şi Familie Braşov) izskata lietas, kas ir saistītas ar pārkāpumiem, ko veikuši nepilngadīgie vai kas veikti pret nepilngadīgajiem. Pirms šī tribunāla izveidošanas šādas lietas bija Brašovas tribunāla kompetencē.

Specializētie tribunāli

Rumānijā pastāv trīs specializētie tribunāli (agrākie komerclietu tribunāli):

  • Klužas specializētais tribunāls (Tribunalul Specializat Cluj);
  • Murešas specializētais tribunāls (Tribunalul Specializat Mureş);
  • Argešas specializētais tribunāls (Tribunalul Specializat Argeş).

Tie izskata lietas, kurās ir iesaistīti komersanti. Par komersantu uzskata ikvienu personu, kas veic komercdarbību.

Militārās tiesas

Militāro tiesu kompetenci nosaka Kriminālprocesa kodekss. Katrai militārajai tiesai ir karaspēka vienības statuss.

Militāro tiesu hierarhija ir šāda:

  • četri militārie tribunāli (Bukarestē, Kluža-Napokā, Iasi un Timišoarā);
  • Bukarestes Teritoriālais militārais tribunāls;
  • Bukarestes Militārā apelācijas tiesa.

Militārās tiesas veido militārie tiesneši, ierēdņi, arhīva darbinieki un citi darbinieki.

Militārie tribunāli

Rumānijā ir četri militārie tribunāli, kas atrodas:

  • Bukarestē;
  • Kluža-Napokā;
  • Lasi;
  • Timišoarā.

Kā pirmās instances tiesa militārais tribunāls pārsvarā izskata lietas, kas ir saistītas ar pārkāpumiem pret Rumānijas aizsardzības sistēmu (piemēram, militāro pavēļu neievērošana un disciplīnas pārkāpumi, pārkāpumi kaujas vietā u. c.) vai dienesta pilnvaru pārkāpumiem, ko veikušas militārpersonas ar dienesta pakāpi līdz pulkvedim, to ieskaitot.

Bukarestes Teritoriālais militārais tribunāls (Tribunalul Militar Teritorial Bucureşti)

Teritoriālais militārais tribunāls izskata:

  • pirmās instances tiesa – lietas par turpmāk minētajiem dienesta pilnvaru pārkāpumiem, ko veikušas militārpersonas ar dienesta pakāpi līdz pulkvedim, to ieskaitot:
  1. noteiktus noziedzīgus nodarījumu pret dzīvību un veselību;
  2. noteiktus noziedzīgus nodarījumus pret personas brīvību;
  3. noteiktus seksuālus noziedzīgus nodarījumus;
  4. noteiktus noziedzīgus nodarījumus pret īpašumu;
  5. noteiktus noziedzīgus nodarījumus, kas paveikti dienesta vietā vai saistībā ar to;
  6. noteiktus noziedzīgus nodarījumus, kas kavē tiesvedību;
  7. ar nodomu izdarītus noziedzīgus nodarījumus, kā rezultātā iestājusies kādas personas nāve vai izdarīta pašnāvība;
  8. ar narkotiku izplatīšanu un nelikumīgu lietošanu saistītus noziedzīgus nodarījumus;
  9. ļaunprātīgu uzņēmuma novešanu līdz bankrotam, ja noziedzīgais nodarījums ir saistīts ar banku sistēmu;
  • apelācijas instances tiesa – apelācijas sūdzības par nolēmumiem, ko pieņēmuši militārie tribunāli par noziedzīgiem nodarījumiem, attiecībā uz kuriem tiesvedība sākta, pamatojoties uz cietušās personas sūdzību, un apelācijas sūdzības par nolēmumiem, ko pieņēmuši militārie tribunāli saistībā ar pirmstiesas drošības līdzekļiem, pagaidu atbrīvošanu vai aizsardzības pasākumiem kriminālprocesā, un par nolēmumiem, ko pieņēmuši militārie tribunāli saistībā ar krimināllietās taisītu nolēmumu izpildi vai reabilitāciju, kā arī citas lietas, kas īpaši norādītas normatīvajos aktos;
  • Teritoriālais militārais tribunāls risina arī lietu piekritības jautājumus starp militārajiem tribunāliem tā pārziņā esošajā teritorijā.

Bukarestes Militārā apelācijas tiesa (Curtea Militară de Apel Bucureşţi)

Militārā apelācijas tiesa izskata:

  • pirmās instances tiesa:
  1. noziedzīgus nodarījumus pret valsts drošību vai mieru un cilvēci, ko izdarījušas militārpersonas;
  2. noziedzīgus nodarījumus, ko izdarījuši militāro tribunālu un teritoriālā militārā tribunāla tiesneši, kā arī šīm tiesām piesaistīto militāro prokuratūru prokurori;
  • apelācijas instances tiesa – apelācijas sūdzības par nolēmumiem, ko pirmajā instancē pieņēmis Teritoriālais militārais tribunāls;
  • kasācijas instances tiesa – kasācijas sūdzības par militārā tribunāla pirmajā instancē taisītiem nolēmumiem, izņemot lietās, kas ir Teritoriālā militārā tribunāla kompetencē, un citas lietas, kas īpaši paredzētas normatīvajos aktos;
  • tā risina lietu piekritības jautājumus starp militārajiem tribunāliem, starp militārajiem tribunāliem un Teritoriālo militāro tribunālu vai starp militārajiem tribunāliem, kas darbojas dažādu teritoriālo militāro tribunālu darbības teritorijā, un citas lietas, kas īpaši paredzētas normatīvajos aktos.

Administratīvās tiesas

Rumānijā nav administratīvo tiesu. Administratīvās lietas tiek izskatītas specializētās tiesu administratīvajās nodaļās.

Citas specializētās tiesas

Konstitucionālā tiesa (Curtea Constituţională)

Konstitucionālās tiesas sastāvā ir deviņi tiesneši, kurus ieceļ amatā uz deviņiem gadiem, un šo termiņu nevar pagarināt vai atjaunot. Trīs tiesnešus ieceļ Pārstāvju palāta, trīs – Senāts un trīs – Rumānijas prezidents. Konstitucionālās tiesas tiesneši aizklātā balsojumā uz trim gadiem ievēl tiesas priekšsēdētāju. Reizi trīs gados ir jānomaina viena trešā daļa Konstitucionālās tiesas tiesnešu.

Saskaņā ar Rumānijas konstitūcijas 146. pantu Konstitucionālajai tiesai ir šādas pilnvaras:

  • tā izvērtē likumu atbilstību Konstitūcijai pirms to izsludināšanas, ja to pieprasa Rumānijas prezidents, kādas Parlamenta palātas priekšsēdētājs, valdība, Augstākā kasācijas tiesa, ombuds, vismaz 50 deputāti vai vismaz 25 senatori, vai arī ex officio attiecībā uz ierosinājumiem veikt grozījumus Konstitūcijā;
  • tā izskata līgumu un citu starptautisko nolīgumu atbilstību Konstitūcijai, ja to pieprasa kādas Parlamenta palātas priekšsēdētājs, vismaz 50 deputāti vai vismaz 25 senatori;
  • tā izskata Parlamenta reglamenta atbilstību Konstitūcijai, ja to pieprasa kādas Parlamenta palātas priekšsēdētājs, parlamentārā grupa, vismaz 50 deputāti vai vismaz 25 senatori;
  • tā izskata protestus par likumu un rīkojumu neatbilstību Konstitūcijai, kas iesniegti vispārējas piekritības tiesās vai komerclietu šķīrējtiesās; protestu par neatbilstību Konstitūcijai var izvirzīt arī ombuds;
  • tā risina konstitucionāla rakstura juridiskus strīdus starp valsts iestādēm pēc Rumānijas prezidenta, kādas Parlamenta palātas priekšsēdētāja, premjerministra vai Tiesnešu augstākās padomes pieprasījuma;
  • tā pārrauga Rumānijas prezidenta ievēlēšanas kārtības ievērošanu un apstiprina vēlēšanu rezultātus;
  • tā sniedz konsultatīva rakstura atzinumus attiecībā uz ierosinājumiem par Rumānijas prezidenta atstādināšanu no amata;
  • tā apstiprina, ka pastāv apstākļi, kas var būt par pamatu valsts vadītāja aizvietošanai, un ziņo par konstatētajiem faktiem Parlamentam un valdībai;
  • tā pārrauga referendumu organizēšanas un rīkošanas kārtības ievērošanu un apstiprina referendumu rezultātus;
  • tā pārbauda, vai pastāv apstākļi, lai pilsoņi īstenotu likumdošanas iniciatīvas tiesības;
  • tā izskata protestus par politisko partiju neatbilstību Konstitūcijai;
  • tā veic arī citus pienākumus, kas paredzēti tiesas darbību regulējošajā likumā (atkārtoti izdotais Likums Nr. 47/1992).

Juridiskās datu bāzes

Internetā ir pieejamas šādas datu bāzes:

Vai pieeja datu bāzei ir bez maksas?

Jā, piekļuve datu bāzei ir bez maksas.

Attiecīgās saites

Saite atveras jaunā logāTiesu jurisdikcija – Rumānija

Lapa atjaunināta: 20/03/2014

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas slovēņu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Specializētās tiesas - Slovēnija

Papildu informāciju par tiesām Slovēnijā var atrast Saite atveras jaunā logāSlovēnijas Republikas Augstākās tiesas tīmekļa vietnē.

Šajā sadaļā ir sniegta informācija par specializēto tiesu organizāciju Slovēnijā.

Darba tiesas un pirmās instances sociālo lietu tiesa (Delovna sodišča in socialno sodišče prve stopnje)

Darba tiesām ir piekritība izskatīt individuālus un kolektīvus darba strīdus, bet sociālo lietu tiesām ir piekritība izskatīt sociālos strīdus saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem.

Darba tiesas un pirmās instances sociālo lietu tiesa izskata lietas pirmajā instancē. Augstā darba un sociālo lietu tiesa (Višje delovno in socialno sodišče) izskata pārsūdzības par darba tiesu un pirmās instances sociālo lietu tiesu nolēmumiem, savukārt Slovēnijas Republikas Augstākā tiesa izskata pārsūdzības par Augstās darba un sociālo lietu tiesas nolēmumiem un pieprasījumus tos pārskatīt.

Darba tiesai ir piekritība izskatīt šādus individuālus darba strīdus:

  • par darba attiecību uzsākšanu, pastāvēšanu, ilgumu un izbeigšanu,
  • par tiesībām, saistībām un pienākumiem, kas izriet no darba attiecībām starp darba devējiem un darbiniekiem vai viņu tiesību pārņēmējiem,
  • par tiesībām un saistībām, kas izriet no attiecībām starp darbiniekiem un vadītājiem, kuru pakļautībā saskaņā ar vienošanos tiem jāstrādā,
  • starp darba devējiem un kandidātiem saistībā ar darbā pieņemšanas procesu,
  • par rūpnieciskā īpašuma tiesībām un saistībām, kas rodas starp darba devēju un darbiniekiem, pamatojoties uz darba tiesiskajām attiecībām,
  • par darbu, ko veic bērni, kas nav sasnieguši 15 gadu vecumu, mācekļi, skolnieki un studenti,
  • par uzņēmuma stipendijām starp darba devējiem un skolniekiem vai studentiem;
  • par brīvprātīgu pārbaudes laiku;
  • citus likumā noteiktus strīdus.

Darba tiesai piekritīgs ir arī jautājums par to, vai apdrošināšanas sabiedrība ir līdzatbildētājs strīdā par zaudējumu atlīdzību, kas ir piekritīgs darba tiesai.

Ja prasītājs ir darbinieks, tad piekritība izskatīt strīdu ir gan vispārējās teritoriālās piekritības tiesai attiecībā uz atbildētāju, gan tiesai, kuras teritorijā ir veikts darbs vai tam vajadzēja būt veiktam, gan arī tiesa, kuras teritorijā tika uzsāktas darba attiecības.

Darba lietu tiesai ir piekritība izskatīt šādus kolektīvus darba strīdus:

  • starp koplīguma pusēm vai starp līguma pusēm un trešām personām par koplīguma spēkā esamību un izpildi,
  • par kompetenci piedalīties sarunās par koplīgumiem,
  • par koplīgumu atbilstību likumam, atbilstību citiem koplīgumiem, darba devēja vispārējo darbību atbilstību likumam un koplīgumiem,
  • par streiku un citu protesta akciju likumību,
  • par darbinieku līdzdalību uzņēmuma pārvaldē,
  • par arodbiedrību pilnvarām darba tiesiskajās attiecībās,
  • saistībā ar lēmumiem par arodbiedrību pārstāvības izveidi,
  • par citiem jautājumiem, par ko saskaņā ar likumu darba lietu tiesa ir kompetenta lemt..

Izskatot kolektīvus darba strīdus, kuros viena no pusēm ir darba devējs, teritoriālā piekritība ir vispārējas teritoriālās piekritības tiesai attiecībā uz darba devēju.

Sociālo lietu tiesai ir piekritība izskatīt šādus sociālos strīdus:

1. Pensijas un darbnespējas apdrošināšanas jomā:

  • par tiesībām uz pensijas un invaliditātes apdrošināšanu un no tās izrietošām tiesībām,
  • par tiesībām uz papildu pensijas apdrošināšanu un no tās izrietošām tiesībām,
  • par obligātās pensijas un invaliditātes apdrošināšanas, un obligātās papildu pensijas apdrošināšanas iemaksu veikšanu,
  • par to amatu noteikšanu vai izbeigšanu, attiecībā uz kuriem dalība papildu pensijas apdrošināšanas shēmā ir obligāta,
  • par brīvprātīgu dalību obligātajā pensijas un invaliditātes apdrošināšanā un iemaksām šajā apdrošināšanā,
  • par apdrošināšanas perioda atzīšanu un papildus iemaksām,
  • par tiesībām uz valsts pensiju,
  • saistībā ar oficiālo reģistru.

2. Veselības apdrošināšanas jomā:

  • par tiesībām uz obligāto veselības apdrošināšanu un no tās izrietošām tiesībām un iemaksām šajā apdrošināšanas fondā;

3. Bezdarba un darba apdrošināšanas jomā:

  • par tiesībām uz obligāto bezdarba pabalstu un no tā izrietošām tiesībām un iemaksām šajā apdrošināšanas fondā,
  • par brīvprātīgu iekļaušanos obligātajā bezdarba pabalsta sistēmā un iemaksām šajā apdrošināšanas fondā,
  • par stipendijām, kuru piešķiršanai izšķiroša ir aktīvu pārbaude, un stipendijām talantīgām personām,
  • par studiju maksas aizdevumiem, pamatojoties uz garantijām un subsidētajām procentu likmēm, kuru piešķiršanai izšķiroša ir aktīvu pārbaude;

4. Vecāku aizsardzības un ģimenes pabalstu jomā:

  • par tiesībām uz vecāku aizsardzības apdrošināšanu un no tās izrietošām tiesībām un iemaksām šajā apdrošināšanas fondā,
  • par tiesībām uz ģimenes pabalstu;

5. Sociālo pabalstu jomā:

  • par sociālā nodrošinājuma pabalstiem,
  • par tiesībām uz dažādiem sociālajiem pabalstiem, ja šie pabalsti paredzēti, lai atrisinātu jautājumu par prasītāja sociālo nodrošinājumu, un, ja aktīvu pārbaude ir izšķiroša, lai atzītu tiesības uz šādu pabalstu.

Tiesai iepriekš minētajās jomās ir jurisdikcija izlemt arī šādus sociālā nodrošinājuma strīdus:

  • par netaisni iegūtu finanšu līdzekļu atgriešanu,
  • par zaudējumu atlīdzību, ko radījusi oficiāla valsts iestāde vai valsts pilnvarotais apdrošinātai personai vai sociālā nodrošinājuma prasītājam, vai par zaudējumu atlīdzību, ko apdrošināta persona radījusi iestādei saistībā ar apdrošināšanas attiecībām vai saistībā ar tiesību īstenošanu saskaņā ar sociālo nodrošinājumu.

Sociālo lietu tiesai ir piekritība arī izskatīt citus likumā noteiktos strīdus.

Slovēnijas Republikas pirmās instances tiesas ir :

•           Ceļes Darba lietu tiesa, atrodas Ceļē, ar piekritību Ceļes tiesu apgabala teritorijā

•           Koperas Darba lietu tiesa, atrodas Koperā, ar piekritību Koperas un Novo Goricas tiesu apgabalu teritorijā

•           Ļubļanas Darba lietu un sociālo lietu tiesa, atrodas Ļubļanā, ar piekritību izskatīt darba strīdus Kranjas, Krško, Ļubļanas un Novo mesto tiesu apgabalu teritorijā un sociālos strīdus Slovēnijas Republikas teritorijā

•           Mariboras Darba lietu tiesa, atrodas Mariborā, ar piekritību Mariboras, Murska Sobotas, Ptujas un Slovenj Gradecas tiesu apgabala teritorijā.

Pirmās instances tiesas izskata darba strīdus tiesas mītnes vietā, ja vien nav norādīts, ka šie strīdi jāizskata ārējās nodaļās.

Darba un sociālajos strīdos pirmās instances tiesa lemj koleģiāli šādā sastāvā – tiesnesis kolēģijas priekšsēdētājs un divi piesēdētāji kā kolēģijas locekļi, vienu no tiem ievēl no darbinieku un apdrošināto personu kandidātu saraksta, un otru – no darba devēju un iestāžu kandidātu saraksta.

Viena tiesneša sastāvā tiek izskatīti individuāli darba un sociālie strīdi attiecībā uz materiāltiesiskajiem prasījumiem, ja prasības priekšmeta vērtība nepārsniedz civilprocesa likumā paredzēto minimālo pārskatīšanai pieļaujamo summu. Neatkarīgi no prasības priekšmeta vērtības tiesnesis vienpersoniski izskata atsevišķas svarīgas lietas, piemēram, individuālus darba strīdus saistībā ar darba līguma apturēšanu, pārbaudes laiku, virsstundām, pārtraukumiem, atpūtu un atvaļinājumu un citu darba prombūtni, pienākumu veikt darbu izņēmuma apstākļos, disciplinārajām sankcijām, pagaidu atstādināšanu no darba disciplinārās procedūras uzsākšanas rezultātā un pagaidu norīkošanu citā amatā un sociālos strīdus par tiesībām uz apmeklējuma pabalstu, tiesībām uz invaliditātes pabalstu veselības pasliktināšanās rezultātā un tiesībām uz SPA procedūrām.

Augstā darba un sociālo lietu tiesa (Višje delovno in socialno sodišče)

Darba tiesām ir piekritība izskatīt individuālus un kolektīvus darba strīdus, bet sociālo lietu tiesas izskata sociālos strīdus saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem.

Augstā darba un sociālo lietu tiesa izskata pārsūdzības par darba tiesu un pirmās instances sociālo lietu tiesu nolēmumiem. Slovēnijas Republikas Augstākā tiesa izskata pārsūdzības par Augstās darba un sociālo lietu tiesas nolēmumiem un pieprasījumus tos pārskatīt

Augstā darba un sociālo lietu tiesa (Višje delovno in socialno sodišče) atrodas Ļubļanā.

Darba un sociālo lietu augstā tiesa izskata lietas koleģiāli trīs tiesnešu sastāvā.

Slovēnijas Republikas Administratīvā tiesa (Upravno sodišče Republike Slovenije)

Slovēnijas Republikas Administratīvā tiesa ir kompetenta izskatīt administratīvos strīdus saskaņā ar metodēm un procedūrām, kas noteiktas Administratīvo strīdu likumā.

Administratīvā strīdā tiesa nodrošina indivīdu tiesību un priekšrocību aizsardzību attiecībā pret valsts iestāžu, vietējo pašvaldību un valsts pilnvarotu subjektu lēmumiem un darbībām saskaņā ar minēto likumu.

Administratīvajā strīdā tiesa:

  • lemj par tādu galīgu administratīvo aktu likumību, kas aizskar sūdzības iesniedzēja tiesisko stāvokli,
  • lemj par tādu individuālu aktu un darbību likumību, kas aizskar cilvēktiesības un indivīda pamatbrīvības, ja vien nav garantēts cita veida pienācīgs process,
  • lemj par valsts iestāžu, vietējo pašvaldības iestāžu vai citu valsts pilnvaroto subjektu pieņemto aktu likumību, ja tie pieņemti noteikumu veidā un reglamentē individuālas attiecības.

Slovēnijas Republikas Administratīvā tiesa administratīvos strīdus izskata pirmajā instancē. Tomēr par sūdzību pret pirmās instances lēmumu administratīvajā strīdā vai par pārskatīšanas pieprasījumu lemj Slovēnijas Republikas Augstākā tiesa.

Slovēnijas Republikas Administratīvās tiesas galvenais birojs atrodas Ļubļanā.

Administratīvā tiesa lietas izskata galvenajā birojā un šādās nodaļās:

  • Ceļes departamentā teritorijā, kas ietilpst Ceļes augstās tiesas piekritībā
  • Nova Goricas departamentā teritorijās, kas ietilpst Koperas augstās tiesas teritorijā
  • Mariboras departamentā teritorijā, kas ietilpst Mariboras augstās tiesas piekritībā.

Lēmums par to, kurā nodaļā tiks izskatīta lieta, jāpieņem, pamatojoties uz prasītāja dzīvesvietas vai uzņēmuma galvenās pārvaldes atrašanās vietu.

Ja prasītāja dzīvesvieta vai uzņēmuma galvenā pārvalde neatrodas Slovēnijas Republikā, Administratīvajai tiesai jāizskata lieta tās nodaļā tajā teritorijā, kurā veikts administratīvais akts, par kuru tiesājas.

Administratīvā tiesa izskata lietas koleģiāli trīs tiesnešu sastāvā, izņemot atsevišķas likumā noteiktas lietas, ko izskata tiesnesis vienpersoniski.

Augstākā tiesa pārsūdzības un pārskatīšanas pieprasījumus izskata koleģiāli trīs tiesnešu sastāvā. Strīdus par tiesas kompetenci izskata koleģiāli trīs vai piecu tiesnešu sastāvā.

Juridiskās datubāzes

Papildu informāciju par tiesām Slovēnijā var atrast Saite atveras jaunā logāSlovēnijas Republikas Augstākās tiesas tīmekļa vietnē.

Noderīgas saites

Saite atveras jaunā logāTiesu iestādes

Lapa atjaunināta: 02/11/2016

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas slovāku versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Specializētās tiesas - Slovākija

Šajā vietnē ir sniegta informācija par specializēto tiesu organizāciju Slovākijā.

Administratīvās tiesas

Administratīvo tiesību jautājumi galvenokārt ir reģionālo tiesu (krajský súd) un Slovākijas Republikas Augstākās tiesas (Najvyšší súd Slovenskej republiky) jurisdikcijā.

Slovākijas Republikā nav atsevišķas administratīvās tiesas; pastāv atsevišķas administratīvo tiesnešu palātas.

Specializētās tiesas

Konstitucionālā tiesa

Saite atveras jaunā logāSlovākijas Republikas Konstitucionālā tiesa (Ústavný súd Slovenskej republiky) ir neatkarīga tiesu iestāde, kura ir pilnvarota lemt par tiesību aktu atbilstību Saite atveras jaunā logākonstitūcijai.

Slovākijas Republikas Konstitucionālā tiesa atrodas Košicē (Hlavná 110, Košice 042 65), Konstitucionālās tiesas struktūrvienība atrodas arī Bratislavā (Župné námestie 12).

Kompetence

Saskaņā ar Slovākijas Republikas Konstitūciju Konstitucionālā tiesa lemj par to, vai:

  • likumi atbilst Konstitūcijai, konstitucionālajiem tiesību aktiem un starptautiskajiem līgumiem, kurus Slovākijas Republikas Valsts padome ir apstiprinājusi un kuri ir ratificēti un izsludināti likumā noteiktajā kārtībā;
  • valdības noteikumi un vispārēji juridiski saistoši valdības ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes iestāžu noteikumi atbilst Konstitūcijai, konstitucionālajiem likumiem un starptautiskajiem līgumiem, kurus Slovākijas Republikas Valsts padome ir apstiprinājusi un kuri ir ratificēti un izsludināti likumā noteiktajā kārtībā;
  • vispārēji juridiski saistoši noteikumi atbilst Konstitūcijai (68. pantam), konstitucionālajiem likumiem un starptautiskajiem līgumiem, kurus Slovākijas Republikas Valsts padome ir apstiprinājusi un kuri ir ratificēti un izsludināti likumā noteiktajā kārtībā, ja vien par to nav jālemj citai tiesai;
  • vispārēji juridiski saistoši vietējo iestāžu noteikumi un vispārēji juridiski saistoši pašvaldību noteikumi (saskaņā ar 71. panta 2. daļu) atbilst Konstitūcijai, konstitucionālajiem tiesību aktiem un starptautiskajiem līgumiem, kuri ir izsludināti likumā noteiktajā kārtībā;
  • valdības noteikumi un vispārēji juridiski saistoši ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes iestāžu noteikumi atbilst Konstitūcijai, konstitucionālajiem likumiem un starptautiskajiem līgumiem, kuri ir izsludināti likumā noteiktajā kārtībā, ja vien par to nav jālemj citai tiesai.

Konstitucionālajai tiesai ir arī:

  • jālemj par apspriešanas stadijā esošo starptautisko nolīgumu atbilstību, ja tiem nepieciešams gan Slovākijas Republikas Valsts padomes apstiprinājums, gan atbilstība Konstitūcijai un/vai konstitucionālajiem likumiem;
  • jālemj, vai jautājums, par kuru tiek rīkota tautas nobalsošana pēc pilsoņu lūguma vai saskaņā ar Slovākijas Republikas Valsts padomes rezolūciju (saskaņā ar 95. panta 1. daļu), atbilst Konstitūcijai un/vai konstitucionālajiem likumiem;
  • jālemj par strīdiem attiecībā uz centrālo pārvaldes iestāžu pilnvarām, ja likums neparedz, ka par šiem strīdiem ir jālemj citai valsts iestādei;
  • jālemj par sūdzībām, ko iesniegušas fiziskas vai juridiskas personas, norādot, ka ar starptautisko nolīgumu, ko ratificējusi Slovākijas Republika un kas izsludināts likumā noteiktajā kārtībā, ir pārkāptas viņu cilvēka pamattiesības vai pamatbrīvības, ja par šo tiesību un brīvību aizsardzību nav jālemj citai tiesai;
  • jālemj par pašvaldības iestāžu iesniegtām sūdzībām par lēmumu vai darbību neatbilstību Konstitūcijai vai to nelikumību vai iejaukšanos pašvaldību lietās, ja par to nav jālemj citai tiesai;
  • strīdīgu jautājumu gadījumā jāinterpretē Konstitūcija vai konstitucionālie likumi;
  • jālemj par sūdzībām, kas iesniegtas par lēmumu, ar kuru apstiprina vai atņem Parlamenta deputāta mandātu;
  • jālemj, vai vēlēšanas (Slovākijas Republikas prezidenta, Valsts padomes un pašvaldības iestāžu) ir notikušas atbilstīgi Konstitūcijai un citiem piemērojamiem likumiem;
  • jālemj par sūdzībām, kas iesniegtas par referenduma rezultātiem vai tautas nobalsošanas par Slovākijas Republikas prezidenta atstādināšanu rezultātiem;
  • jālemj, vai lēmums likvidēt politisku partiju vai kustību vai apturēt tās politisko darbību atbilst Konstitūcijai un citiem likumiem;
  • jālemj par tiesvedību, ko Valsts padome ierosina pret Slovākijas Republikas prezidentu saistībā ar apzinātu Konstitūcijas pārkāpumu vai valsts nodevību;
  • jālemj, vai lēmums, ar kuru tiek izziņots ārkārtēju apstākļu stāvoklis vai ārkārtas stāvoklis, un citi lēmumi saistībā ar šo lēmumu ir pieņemti saskaņā ar Konstitūciju un/vai konstitucionālajiem likumiem.

Tiesas sastāvs

Konstitucionālo tiesu veido 13 tiesneši.

Konstitucionālās tiesas tiesnešus uz 12 gadiem ieceļ Slovākijas Republikas prezidents, pamatojoties uz Slovākijas Republikas Valsts padomes priekšlikumu. Valsts padomes priekšlikumā ir jābūt divreiz lielākam skaitam kandidātu par to tiesnešu skaitu, kurus prezidents iecels.

Cita būtiska informācija

Konstitucionālās tiesas nolēmumus pieņem trīs locekļu sastāvā (kolēģijā) vai plenārsēdē.

Konstitucionālās tiesas nolēmumi ir galīgi, tas ir, šādu nolēmumu pārsūdzība nav iespējama.

Konstitucionālā tiesa var ierosināt lietu, saņemot pieteikumu no:

  • vienas piektdaļas Slovākijas Republikas Valsts padomes deputātu;
  • Slovākijas Republikas prezidenta;
  • Slovākijas Republikas valdības;
  • tiesas;
  • ģenerālprokurora;
  • ikviena, kuram ir tiesības uz lietas izskatīšanu saskaņā ar 127. pantu (sūdzības, ko iesniegušas fiziskās vai juridiskās personas) un 127.a pantu (sūdzības, ko iesniegušas pašvaldību iestādes);
  • Slovākijas Republikas Augstākās revīzijas palātas (Najvyšší kontrolný úrad Slovenskej republiky) gadījumos, kas paredzēti 126. panta 2. punktā (neatkarīgi no tā, vai Augstākai revīzijas palātai ir jurisdikcija),
  • tiesībsarga – tādos jautājumos, kas ir saistīti ar normatīvo aktu atbilstību konstitūcijai saskaņā ar 125. panta 1. punktu (vai tāda referenduma, kas tiek rīkots, pamatojoties uz pilsoņu lūgumu vai Slovākijas Republikas Valsts padomes rezolūciju, priekšmets atbilst Konstitūcijai un/vai konstitucionālam likumam), ja šādu normatīvo aktu turpmāka piemērošana var apdraudēt pamattiesības vai pamatbrīvības vai cilvēktiesības un pamatbrīvības, kas izriet no Slovākijas Republikas ratificēta starptautiska līguma, kas pasludināts likumā noteiktajā kārtībā.

Juridiskās datubāzes

Saite atveras jaunā logāSlovākijas Republikas Konstitucionālās tiesas tīmekļa vietne nodrošina bez maksas piekļuvi:

  • tiesas nolēmumiem;
  • ziņojumiem par atzinumiem un nolēmumiem;
  • paziņojumiem presei;
  • informācijai par starptautisko darbību;
  • informācijai par tiesu.

Specializētā Krimināltiesa

Specializētā Krimināltiesa (Špecializovaný trestný súd), kas atrodas Pezinok tika izveidota 2009. gadā, lai pārņemtu Speciālās tiesas funkcijas. Specializētā krimināltiesa izskata krimināllietas. Tā ir pirmās instances tiesa – tādā pašā līmenī kā reģionālās tiesas. Šīs tiesas pilnvaras un funkcijas ir noteiktas Slovākijas Republikas Likumā Nr. 291/2009 par Speciālo krimināltiesu un ar kuru groza noteiktus likumus.

Slovākijas Republikas Specializētās krimināltiesas kontaktinformācija:

Adrese: Suvorovova č. 5/A, P. O. BOX 117, 902 01 Pezinok
Tālr.: +421 33 69 031 14
Fakss: +421 33 69 032 72

Kompetence

Speciālās krimināltiesas jurisdikcijā ir lietas par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:

  • slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos;
  • spaidiem vai ietekmēšanu saistībā ar publisku iepirkumu un publiskām izsolēm saskaņā ar Kriminālkodeksa 266. panta 3. daļu;
  • vērtspapīru un naudas viltošanu saskaņā ar Kriminālkodeksa 270. panta 4. daļu;
  • amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu saskaņā ar Kriminālkodeksa 326. panta 3. un 4. daļu kopsakarā ar nodarījumiem, kas minēti b), c), e) f), g), h) k) vai l) punktā;
  • kukuļa pieņemšanu saskaņā ar Kriminālkodeksa 328. līdz 331. pantu;
  • kukuļdošanu saskaņā ar Kriminālkodeksa 332. līdz 335. pantu;
  • netiešu korupciju saskaņā Kriminālkodeksa 336. pantu;
  • balsu pirkšanu saskaņā Kriminālkodeksa 336.a pantu;
  • noziedzīga vai teroristu grupējuma izveidi, organizēšanu vai atbalstīšanu;
  • īpaši smagu noziegumu, ko izdarījuši noziedzīgi vai teroristu grupējumi;
  • noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu saskaņā ar Kriminālkodeksa speciālās daļas ceturto iedaļu vai ekonomiska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar Kriminālkodeksa speciālās daļas piekto iedaļu, ja nodarījuma rezultātā radītais kaitējums vai noziedzīgais ieguvums ir vismaz 25 000 reizes lielāks nekā Kriminālkodeksā noteiktais nelielais kaitējums vai nodarījuma apmērs ir vismaz 25 000 reizes lielāks nekā Kriminālkodeksā paredzētais neliela kaitējuma apmērs;
  • nodarījumiem, kas skar Eiropas Savienības finansiālās intereses;
  • nodarījumiem, kas saistīti ar iepriekš minētajiem nodarījumiem, ja ir izpildīti nosacījumu lietu apvienošanai.
Lapa atjaunināta: 18/03/2019

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas somu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Specializētās tiesas - Somija

Šajā iedaļā ir sniegta informācija par Somijas specializēto tiesu organizāciju.

Specializētās tiesas

Somijā ir vairākas specializētās tiesas, kuru pienākumi ir noteikti īpašos likumos. Specializētās tiesas tika izveidotas noteikta veida lietu izskatīšanai, kuras nevar izskatīt vispārējās piekritības tiesas vai administratīvās tiesas, jo to izskatīšanai nepieciešamas īpašas zināšanas. Specializēto tiesu sastāvs parasti atspoguļo attiecīgajai jomai atbilstošās īpašās zināšanas. Specializētās tiesas ir:

  • Darba tiesa;
  • Tirgus tiesa;
  • Apdrošināšanas tiesa un
  • Augstā atstādināšanas tiesa.

Darba tiesa

Saite atveras jaunā logāDarba tiesa izskata un izšķir strīdus, kas attiecas uz Likuma par darba līgumiem, Likuma par valsts civildienesta ierēdņu darba līgumiem un Likuma par pašvaldības ierēdņu darba līgumiem interpetāciju, kā arī uz likumiem, kurus piemēro Evaņģēliski luteriskās baznīcas nodarbinātajām amatpersonām. Tā izskata arī strīdus, kas attiecas uz Valsts civildienesta ierēdņu līgumiem un darba koplīgumiem.

Tirgus tiesa

Saite atveras jaunā logāTirgus tiesa izskata lietas, uz kurām attiecas Patērētāju aizsardzības likums, Tiesībsarga likums un Vērtspapīru tirgus likums. Tā izskata arī strīdus, kas saistīti ar tirgvedību un līguma noteikumiem, uz ko attiecas Likums par līgumiem starp kredītiestādēm un uzņēmējiem, kā arī strīdiem par Konkurences likuma pārkāpumiem.

Apdrošināšanas tiesa

Saite atveras jaunā logāApdrošināšanas tiesa ir specializētā tiesa administratīvo tiesību jomā. Tā darbojas kā kompetentā tiesa sociālās apdrošināšanas lietās, kas ir tās jurisdikcijā. Tā cita starpā izskata strīdus, kas izriet no dažāda veida slimības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas, kā arī sūdzības par lēmumiem, ko pieņēmusi Pensiju pārsūdzības padome, Nelaimes gadījumu apdrošināšanas pārsūdzības padome, Sociālās apdrošināšanas pārsūdzības padome un Bezdarba lietu pārsūdzības padome.

Augstā atstādināšanas tiesa

Saite atveras jaunā logāAugstā atstādināšanas tiesa ir īpaša tiesa, kura izskata lietas par amatpersonu nelikumīgu darbību, kas skar Somijas valdības locekļus, Augstākās tiesas un Augstākās administratīvās tiesas tiesnešus un noteiktus augstāka ranga ierēdņus. Atstādināšanas tiesa sanāk tikai tad, kad tas nepieciešams.

Papildu informācija

Saite atveras jaunā logāSomijas tiesu tīmekļa vietnē ir pieejama informācija par Somijas tiesu sistēmu. Tas ir portāls, kurā vienuviet atrodama informācija par tiesām, prokuroriem, izpildes iestādēm un juridisko palīdzību.

Tajā, piemēram, ir atrodama jaunākā apelācijas tiesu un administratīvo tiesu judikatūra un saites uz visu tiesu tīmekļa vietnēm.

Lapa atjaunināta: 30/06/2019

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas zviedru versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Specializētās tiesas - Zviedrija

Šajā sadaļā ir sniegta informācija par Zviedrijas specializēto tiesu organizāciju.

Specializētās tiesas

Ir izveidotas dažas specializētas tiesas un tribunāli īpašu lietu un jautājumu izskatīšanai:

  • Saite atveras jaunā logāDarba tiesa izskata darba strīdus. Darba strīdi ir tādi, kas radušies darba devēju un darbinieku starpā. Darba tiesa parasti ir pirmā un vienīgā kompetentā instance, kas risina darba strīdus. Tomēr dažkārt darba strīdus vispirms iztiesā apgabaltiesā un tikai pēc tam var vērsties Darba tiesā kā otrās un pēdējās instances tiesā un iesniegt apelāciju;
  • Saite atveras jaunā logāTirgus tiesa cita starpā risina tādus strīdus, uz kuriem attiecas Konkurences likums un Tirdzniecības prakses likums;
  • Saite atveras jaunā logāPatentu lietu apelācijas tiesa izskata iesniegtās apelācijas pret Zviedrijas Patentu un reģistrācijas biroja nolēmumiem attiecībā uz patentiem, preču zīmēm, dizainparaugiem u.c. Sūdzības par Patentu lietu apelācijas tiesas nolēmumiem var iesniegt Augstākajā administratīvajā tiesā.

Zemes un vides tiesas cita starpā izskata šādus jautājumus: strīdus par atļaujām veikt darbības ar ūdeņiem un videi bīstamas darbības, strīdus par veselības aizsardzību, dabas aizsardzību, atkritumu savākšanu, piesārņotām teritorijām un bīstamiem atkritumiem, kaitējumu, kas nodarīts videi, un tā kompensāciju, strīdus par būvniecību, būvju nojaukšanu un zemes izmantošanas atļaujām, pamatojoties uz Plānošanas un būvniecības likumu, strīdus par zemes nomu, sūdzības par lēmumiem plānošanas jautājumos, zemes sadali, servitūtiem un īpašuma atsavināšanu valsts labā. Ir piecas zemes un vides tiesas, kuras ir speciālās tiesas pie Nacka, Vänersborg, Växjö, Umeå un Östersund apgabaltiesām. Sūdzības par zemes un vides tiesu spriedumiem un lēmumiem var iesniegt Zemes un vides apelācijas tiesā, kas ir daļa no Svea Apelācijas tiesas. Sūdzības par nolēmumiem lietās, kas uzsāktas zemes un vides tiesās, kuras apelācijas kārtībā ir izskatītas Zemes un vides apelācijas tiesā, var iesniegt Augstākajā tiesā.

Jūrlietu tiesas izskata lietas, pamatojoties uz Zviedrijas jūrniecības kodeksu (1994:1009). Ir septiņas jūrlietu tiesas, kuras ir daļa no Lūleo, Sundsvallas , Stokholmas, Kalmāras, Malmes, Gēteborgas un Karlstādes apgabaltiesām.

Migrācijas lietu tiesās izskata Zviedrijas Migrācijas lietu pārvaldē pieņemtos nolēmumus saistībā ar ārvalstniekiem un pilsonību. Migrācijas lietu tiesas ir specializētas tiesas, kuras ir daļa no Malmes, Gēteborgas un Stokholmas administratīvajām tiesām. Sūdzības par migrācijas lietu tiesu spriedumiem un lēmumiem var iesniegt Migrācijas lietu apelācijas tiesā, kura ir daļa no Stokholmas administratīvās tiesas.

Noteikta veida strīdus saistībā ar īres tiesībām, dzīvokļu tiesībām un nomas tiesībām izskata reģionālās īres un nomas valdes. Tās ir tiesām pielīdzinātas institūcijas, kurām piešķirtas tiesām līdzvērtīgas pilnvaras.

Citas specializētās tiesas

Zviedrijā nav konstitucionālas vai tamlīdzīgas tiesas.

Lapa atjaunināta: 19/06/2012

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas angļu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Specializētās tiesas - Anglija un Velsa

Šajā lapā ir sniegta informācija par dažām Anglijas un Velsas specializētajām tiesām, ieskaitot tribunālus.

Administratīvās tiesas

Nesen Apvienotajā Karalistē ir notikušas izmaiņas, līdz ar kurām ir ieviesta jauna vienota tribunālu sistēma. Sīkāku informāciju par tribunāliem var atrast Saite atveras jaunā logāViņas Majestātes Tiesu un tribunālu dienesta tīmekļa vietnē.

Pirmā līmeņa tribunāls

Pirmā līmeņa tribunāls ir vispārējs tribunāls. Tā galvenā funkcija ir valdības lēmumu pārsūdzību iztiesāšana vietās, kuras atrodas tribunāla jurisdikcijā. Atsevišķos gadījumos tā jurisdikcijā atrodas visa Apvienotā Karaliste. Pirmā līmeņa tribunāls pašlaik ir sadalīts sešās kamerās:

  • Sociālo tiesību kamera;
  • Veselības, izglītības un sociālās aprūpes kamera;
  • Kara pensiju un bruņoto spēku atlīdzības lietu kamera;
  • Nodokļu kamera;
  • Vispārīgā reglamentējošā kamera;
  • Imigrācijas un patvēruma lietu kamera.

Ar laiku tiks izveidota arī septītā kamera – Zemes īpašumu un mājokļu lietu kamera.

Augstākais tribunāls

Augstākais tribunāls ir izveidots pirmā līmeņa tribunāla lēmumu pārsūdzību izskatīšanai. Tā jurisdikcijā atrodas visa Apvienotā Karaliste, un tas arī ir iedalīts kamerās. Augstākajam tribunālam arī ir tiesības veikt juridiskās kontroles procedūras, kuras tam nodevusi Augstā tiesa. Tribunālā pašlaik ir četras kameras, proti:

  • Administratīvo apelāciju kamera;
  • Zemes lietu kamera;
  • Nodokļu un kancelejas kamera;
  • Imigrācijas un patvēruma lietu kamera.

Darba strīdu tribunāls un Darba strīdu apelācijas tribunāls

Darba strīdu tribunāls un Darba strīdu apelācijas tribunāls pastāv atsevišķi no Pirmā līmeņa tribunāla un Augstākā tribunāla, bet starp tiem ir ciešas saiknes.

Kopumā procedūra tribunālos parasti ir neformālāka kā citās tiesās. Tribunālu locekļi var būt speciālisti vai eksperti, kas nav juristi, piemēram, mediķi un zvērinātie, lai gan priekšsēdētājam gandrīz vienmēr ir jurista kvalifikācija.

Anglijā un Velsā Administratīvās tiesas darbs ietver administratīvo tiesību jurisdikciju Anglijā un Velsā, kā arī uzraudzības jurisdikciju zemākās tiesās un tribunālos.

Specializētās tiesas

Anglijā un Velsā ir vairākas specializētās tiesas:

  • krimināltiesas, kurās izmeklētājs (dažreiz kopā ar zvērinātajiem) izmeklē vardarbīgas, nedabīgas un aizdomīgas vai pēkšņas nāves gadījumus, kad nāves cēlonis nav zināms;
  • Aizbildniecības tiesa pieņem lēmumus par nepieskaitāmo pieaugušo (un dažos gadījumos, arī bērnu) īpašumu un lietām, veselības aprūpi un personīgo labklājību. Tiesai arī ir tiesības paziņot par to, vai kāda persona ir spējīga pieņemt konkrētu lēmumu. Tā ir augstākā lietvedības tiesa, kas var noteikt precedentus;
  • kara tiesas, kuras atbilstoši militārajām tiesībām izskata pret bruņoto spēku locekļiem ierosinātas lietas;
  • baznīcas tiesas, kuras izlemj jautājumus, kas skar Anglijas Baznīcu un baznīcas tiesības.

Saites

Saite atveras jaunā logāViņas Majestātes Tiesu un tribunālu dienests

Lapa atjaunināta: 12/06/2017

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Specializētās tiesas - Ziemeļīrija

Šajā nodaļā sniegta informācija par tribunāliem, ko administratīvi atbalsta Ziemeļīrijas Tiesu un tribunālu dienests.

Tieslietu departaments ir atbildīgs par vairāku Ziemeļīrijas tribunālu administrāciju. Praksē šī funkcija ir uzticēta Ziemeļīrijas Tiesu un tribunālu dienestam (Departamenta izpildaģentūrai).

Departamentam ir ar likumu noteikta atbildība par šādiem tribunāliem:

  • Aprūpes tribunāls (Care Tribunal);
  • Labdarības tribunāls (Charity Tribunal);
  • Noziedzīgos nodarījumos cietušo kompensāciju apelācijas komiteja Ziemeļīrijā (Criminal Injuries Compensation Appeals Panel for Northern Ireland);
  • Zemes tribunāls (Lands Tribunal);
  • Pārsūdzību tribunāls garīgās veselības jautājumos (Mental Health Review Tribunal);
  • Ziemeļīrijas Veselības un drošības tribunāls (Northern Ireland Health and Safety Tribunal)
  • Ziemeļīrijas Ceļu satiksmes pārkāpumu sodu tribunāls (Northern Ireland Traffic Penalty Tribunal);
  • Ziemeļīrijas Taksācijas tribunāls (Northern Ireland Valuation Tribunal);
  • Sociālā nodrošinājuma komisāru un bērnu atbalsta komisāru birojs (Office of Social Security Commissioners and Child Support Commissioners);
  • Tribunāls jautājumos saistībā ar īpašām mācību vajadzībām un personām ar īpašām vajadzībām (Special Educational Needs and Disability Tribunal);
  • Tribunāls, kas izveidots pamatojoties uz Ziemeļīrijas Personu veselības un sociālo pakalpojumu 1972. gada rīkojuma 11. sarakstu.

Ziemeļīrijas Tiesu un tribunālu dienests 2010. gada aprīlī, pamatojoties uz dienestu nolīgumu ar Tieslietu departamentu, uzņēmās administratīvo atbildību par Pārsūdzību dienestu (Appeals Service) un Īres novērtēšanas kolēģiju (Rent Assement Panel). Plānots, ka abas institūcijas tiks nodotas Tiesu un tribunālu dienesta likumiskajā kompetencē turpmākā tribunālu reformas programmas posmā.

Tiesu un tribunālu dienests, pamatojoties uz dienestu nolīgumu, sniedz atbalstu arī Apvienotās Karalistes mēroga tribunāliem, kas atrodas Ziemeļīrijā, tostarp Nodokļu palātai (Tax Chamber), Imigrācijas un patvēruma palātai (Immigration and Asylum Chamber), Tiesību uz informāciju tribunālam (Information Rights jurisdiction), kas darbojas Pirmās instances tribunāla vispārējā regulējuma palātas ietvaros, un Augstākā tribunāla Administratīvo pārsūdzību palātai (Upper Tribunal Administrative Appeals Chamber).

Plašāku informāciju par to tribunālu darbu, ko administratīvi atbalsta Ziemeļīrijas Tiesu un tribunālu dienests, tostarp arī katra tribunāla kontaktinformāciju, var atrast Saite atveras jaunā logāZiemeļīrijas Tiesu un tribunālu dienesta tīmekļa vietnes lapā.

Saites

Saite atveras jaunā logāZiemeļīrijas Tiesu un tribunālu dienests

Lapa atjaunināta: 10/07/2018

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas angļu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.

Specializētās tiesas - Skotija

Šajā vietnē sniegta informācija par dažām Skotijas specializētajām tiesām.

Administratīvās tiesas

Līdz ar 2007. gadā ieviestajām izmaiņām Apvienotajā Karalistē ir izveidota jauna vienota tribunālu sistēma. Šī jaunā sistēma joprojām ir attīstības stadijā. Informācija ir pieejama Saite atveras jaunā logāTribunālu dienesta tīmekļa vietnē. Skotijā pastāv arī vairāki tribunāli, kas izskata lietas varas nodošanas jomā. Pašlaik tiek īstenots reformu plāns, lai tiem izveidotu vienotu tieslietu hierarhiju un vienkāršotu to struktūru.

Apvienotās Karalistes Pirmā līmeņa tribunāls

Apvienotās Karalistes Pirmā līmeņa tribunāls ir vispārējs tribunāls, kura galvenā funkcija ir izskatīt apelācijas par tribunāla jurisdikcijā esošiem valdības lēmumiem. Noteiktās jomās tā jurisdikcijā ietilpst visa Apvienotā Karaliste, ieskaitot Skotiju. Pirmā līmeņa tribunāls ir sadalīts četrās palātās, kas tiek sadalītas sīkāk, pievienojot jaunas jurisdikcijas. Šobrīd ir šādas četras palātas:

  • Sociālo tiesību palāta;
  • Veselības, izglītības un sociālās aprūpes palāta;
  • Kara pensiju un bruņoto spēku kompensācijas palāta;
  • Nodokļu palāta.

Apvienotās Karalistes Augstākais tribunāls

Apvienotās Karalistes Augstākais tribunāls izskata Apvienotās Karalistes Pirmā līmeņa tribunāla pieņemto nolēmumu apelācijas un izpilda šos nolēmumus. Tribunāla jurisdikcijā ietilpst visa Apvienotā Karaliste, un tas ir iedalīts palātās. Tā pilnvaras ietver arī tādu nolēmumu vai darbību izskatīšanu no pareizas tiesību piemērošanas viedokļa, kas nav pārsūdzami pēc būtības.

Skotijas tribunāli

Skotijā atbilstoši likumam ir izveidoti apmēram 20 atsevišķi tribunāli, kuru uzdevums ir izskatīt pārsūdzības pret plašu loku lēmumu, ko atbilstoši Skotijas parlamentam un valdībai varas nodošanas ceļā piešķirtajām pilnvarām pieņēmusi valdība un publiskās struktūras. Katru tribunālu vada priekšsēdētājs, un katram no tribunāliem ir dažādas izpildes nodrošināšanas pilnvaras. To jurisdikcijā ir dažādi jautājumi, sākot ar pārsūdzībām attiecībā uz soda naudām, kas noteiktas par automašīnu neatļautu novietošanu, līdz pat lietām par tādu personu obligāto ārstēšanu un brīvības ierobežošanu, kam ir smaga garīga slimība.

Apelācijas sūdzības pret Skotijas tribunālu nolēmumiem izskata Skotijas civilās tiesas, un tās var izvērtēt galvenie šerifi (Sheriffs Principle) un Augstākā civillietu tiesa (Court of Session).

Skotijas tribunālu reforma

Skotijas valdība ir sākusi Skotijas tribunālu sistēmas reformu. Atbilstoši 2013. gada pavasarī ieviešamajiem normatīvajiem aktiem Skotijas augstākajam tiesnesim – Lordam-priekšsēdētājam (Lord President) – piešķir vadības pilnvaras vienotā Skotijas tribunālā, ko līdzīgi Apvienotās Karalistes modelim veidos pirmā līmeņa tribunāls un augstākais tribunāls. Augstākā tribunāla līmenī tiks izskatīts vairums apelācijas sūdzību pret pirmā līmeņa nolēmumiem, un tādējādi šīs sūdzības vairs nebūs tiesu jurisdikcijā.

Tribunālu prakse

Kopumā Apvienotās Karalistes un Skotijas tribunālos procedūra parasti nav tik formāla kā citās tiesās. Tribunāla locekļi var būt speciālisti vai eksperti bez juridiskās izglītības, piemēram, ārsti vai citi speciālisti, tomēr priekšsēdētājs gandrīz vienmēr ir ar juridisko izglītību.

Skotijā administratīvo tiesību jautājumus (no pareizas tiesību piemērošanas viedokļa) izskata Augstākā civillietu tiesa. Saite atveras jaunā logāSkotijas Zemes tribunāla kompetencē ir izskatīt jautājumus, kas saistīti ar zemes saistību nomaksu vai izmaiņām, kā arī par kompensācijām piespiedu atsavināšanas gadījumā.

Speciālās piekritības tiesas

Ja Skotijā civillietas vai krimināllietas rezultātā rodas aizdomas par konstitucionālo tiesību aizskārumu saistībā ar varas nodošanas vienošanos (piemēram, cilvēktiesību pārkāpumu), nolēmumu šādās lietās var pieņemt Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa.

Citas tiesas:

  • Saite atveras jaunā logāLauvas lorda tiesa (Court of the Lord Lyon) – izskata ar heraldiku saistītus jautājums;
  • Saite atveras jaunā logāSkotijas Zemes tiesa – izskata strīdus starp nekustamo īpašumu īpašniekiem un nomniekiem.

Saites

Saite atveras jaunā logāTribunālu dienesta, Saite atveras jaunā logāSkotijas Zemes tribunāla, Saite atveras jaunā logāLauvas lorda tiesa, Saite atveras jaunā logāSkotijas Zemes tiesa, Saite atveras jaunā logāSkotijas tribunāli

Lapa atjaunināta: 06/02/2018

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.