Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas slovāku versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Swipe to change

Specializētās valstu tiesas

Slovākija

Šajā vietnē ir sniegta informācija par specializēto tiesu organizāciju Slovākijā.

Saturu nodrošina
Slovākija
Valodas versijai, kuru skatāties, nav oficiāla tulkojuma.
Šeit ir šī satura mašīntulkojums. Tā mērķis ir tikai palīdzēt saprast, par ko ir teksts. Šīs lapas īpašnieks neuzņemas pilnīgi nekādu atbildību par šī mašīntulkojuma kvalitāti.

Administratīvās tiesas

Administratīvo tiesību jautājumi galvenokārt ir reģionālo tiesu (krajský súd) un Slovākijas Republikas Augstākās tiesas (Najvyšší súd Slovenskej republiky) jurisdikcijā.

Slovākijas Republikā nav atsevišķas administratīvās tiesas; pastāv atsevišķas administratīvo tiesnešu palātas.

Specializētās tiesas

Konstitucionālā tiesa

Slovākijas Republikas Konstitucionālā tiesa (Ústavný súd Slovenskej republiky) ir neatkarīga tiesu iestāde, kura ir pilnvarota lemt par tiesību aktu atbilstību konstitūcijai.

Slovākijas Republikas Konstitucionālā tiesa atrodas Košicē (Hlavná 110, Košice 042 65), Konstitucionālās tiesas struktūrvienība atrodas arī Bratislavā (Župné námestie 12).

Kompetence

Saskaņā ar Slovākijas Republikas Konstitūciju Konstitucionālā tiesa lemj par to, vai:

  • likumi atbilst Konstitūcijai, konstitucionālajiem tiesību aktiem un starptautiskajiem līgumiem, kurus Slovākijas Republikas Valsts padome ir apstiprinājusi un kuri ir ratificēti un izsludināti likumā noteiktajā kārtībā;
  • valdības noteikumi un vispārēji juridiski saistoši valdības ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes iestāžu noteikumi atbilst Konstitūcijai, konstitucionālajiem likumiem un starptautiskajiem līgumiem, kurus Slovākijas Republikas Valsts padome ir apstiprinājusi un kuri ir ratificēti un izsludināti likumā noteiktajā kārtībā;
  • vispārēji juridiski saistoši noteikumi atbilst Konstitūcijai (68. pantam), konstitucionālajiem likumiem un starptautiskajiem līgumiem, kurus Slovākijas Republikas Valsts padome ir apstiprinājusi un kuri ir ratificēti un izsludināti likumā noteiktajā kārtībā, ja vien par to nav jālemj citai tiesai;
  • vispārēji juridiski saistoši vietējo iestāžu noteikumi un vispārēji juridiski saistoši pašvaldību noteikumi (saskaņā ar 71. panta 2. daļu) atbilst Konstitūcijai, konstitucionālajiem tiesību aktiem un starptautiskajiem līgumiem, kuri ir izsludināti likumā noteiktajā kārtībā;
  • valdības noteikumi un vispārēji juridiski saistoši ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes iestāžu noteikumi atbilst Konstitūcijai, konstitucionālajiem likumiem un starptautiskajiem līgumiem, kuri ir izsludināti likumā noteiktajā kārtībā, ja vien par to nav jālemj citai tiesai.

Konstitucionālajai tiesai ir arī:

  • jālemj par apspriešanas stadijā esošo starptautisko nolīgumu atbilstību, ja tiem nepieciešams gan Slovākijas Republikas Valsts padomes apstiprinājums, gan atbilstība Konstitūcijai un/vai konstitucionālajiem likumiem;
  • jālemj, vai jautājums, par kuru tiek rīkota tautas nobalsošana pēc pilsoņu lūguma vai saskaņā ar Slovākijas Republikas Valsts padomes rezolūciju (saskaņā ar 95. panta 1. daļu), atbilst Konstitūcijai un/vai konstitucionālajiem likumiem;
  • jālemj par strīdiem attiecībā uz centrālo pārvaldes iestāžu pilnvarām, ja likums neparedz, ka par šiem strīdiem ir jālemj citai valsts iestādei;
  • jālemj par sūdzībām, ko iesniegušas fiziskas vai juridiskas personas, norādot, ka ar starptautisko nolīgumu, ko ratificējusi Slovākijas Republika un kas izsludināts likumā noteiktajā kārtībā, ir pārkāptas viņu cilvēka pamattiesības vai pamatbrīvības, ja par šo tiesību un brīvību aizsardzību nav jālemj citai tiesai;
  • jālemj par pašvaldības iestāžu iesniegtām sūdzībām par lēmumu vai darbību neatbilstību Konstitūcijai vai to nelikumību vai iejaukšanos pašvaldību lietās, ja par to nav jālemj citai tiesai;
  • strīdīgu jautājumu gadījumā jāinterpretē Konstitūcija vai konstitucionālie likumi;
  • jālemj par sūdzībām, kas iesniegtas par lēmumu, ar kuru apstiprina vai atņem Parlamenta deputāta mandātu;
  • jālemj, vai vēlēšanas (Slovākijas Republikas prezidenta, Valsts padomes un pašvaldības iestāžu) ir notikušas atbilstīgi Konstitūcijai un citiem piemērojamiem likumiem;
  • jālemj par sūdzībām, kas iesniegtas par referenduma rezultātiem vai tautas nobalsošanas par Slovākijas Republikas prezidenta atstādināšanu rezultātiem;
  • jālemj, vai lēmums likvidēt politisku partiju vai kustību vai apturēt tās politisko darbību atbilst Konstitūcijai un citiem likumiem;
  • jālemj par tiesvedību, ko Valsts padome ierosina pret Slovākijas Republikas prezidentu saistībā ar apzinātu Konstitūcijas pārkāpumu vai valsts nodevību;
  • jālemj, vai lēmums, ar kuru tiek izziņots ārkārtēju apstākļu stāvoklis vai ārkārtas stāvoklis, un citi lēmumi saistībā ar šo lēmumu ir pieņemti saskaņā ar Konstitūciju un/vai konstitucionālajiem likumiem.

Tiesas sastāvs

Konstitucionālo tiesu veido 13 tiesneši.

Konstitucionālās tiesas tiesnešus uz 12 gadiem ieceļ Slovākijas Republikas prezidents, pamatojoties uz Slovākijas Republikas Valsts padomes priekšlikumu. Valsts padomes priekšlikumā ir jābūt divreiz lielākam skaitam kandidātu par to tiesnešu skaitu, kurus prezidents iecels.

Cita būtiska informācija

Konstitucionālās tiesas nolēmumus pieņem trīs locekļu sastāvā (kolēģijā) vai plenārsēdē.

Konstitucionālās tiesas nolēmumi ir galīgi, tas ir, šādu nolēmumu pārsūdzība nav iespējama.

Konstitucionālā tiesa var ierosināt lietu, saņemot pieteikumu no:

  • vienas piektdaļas Slovākijas Republikas Valsts padomes deputātu;
  • Slovākijas Republikas prezidenta;
  • Slovākijas Republikas valdības;
  • tiesas;
  • ģenerālprokurora;
  • ikviena, kuram ir tiesības uz lietas izskatīšanu saskaņā ar 127. pantu (sūdzības, ko iesniegušas fiziskās vai juridiskās personas) un 127.a pantu (sūdzības, ko iesniegušas pašvaldību iestādes);
  • Slovākijas Republikas Augstākās revīzijas palātas (Najvyšší kontrolný úrad Slovenskej republiky) gadījumos, kas paredzēti 126. panta 2. punktā (neatkarīgi no tā, vai Augstākai revīzijas palātai ir jurisdikcija),
  • tiesībsarga – tādos jautājumos, kas ir saistīti ar normatīvo aktu atbilstību konstitūcijai saskaņā ar 125. panta 1. punktu (vai tāda referenduma, kas tiek rīkots, pamatojoties uz pilsoņu lūgumu vai Slovākijas Republikas Valsts padomes rezolūciju, priekšmets atbilst Konstitūcijai un/vai konstitucionālam likumam), ja šādu normatīvo aktu turpmāka piemērošana var apdraudēt pamattiesības vai pamatbrīvības vai cilvēktiesības un pamatbrīvības, kas izriet no Slovākijas Republikas ratificēta starptautiska līguma, kas pasludināts likumā noteiktajā kārtībā.

Juridiskās datubāzes

Slovākijas Republikas Konstitucionālās tiesas tīmekļa vietne nodrošina bez maksas piekļuvi:

  • tiesas nolēmumiem;
  • ziņojumiem par atzinumiem un nolēmumiem;
  • paziņojumiem presei;
  • informācijai par starptautisko darbību;
  • informācijai par tiesu.

Specializētā Krimināltiesa

Specializētā Krimināltiesa (Špecializovaný trestný súd), kas atrodas Pezinok tika izveidota 2009. gadā, lai pārņemtu Speciālās tiesas funkcijas. Specializētā krimināltiesa izskata krimināllietas. Tā ir pirmās instances tiesa – tādā pašā līmenī kā reģionālās tiesas. Šīs tiesas pilnvaras un funkcijas ir noteiktas Slovākijas Republikas Likumā Nr. 291/2009 par Speciālo krimināltiesu un ar kuru groza noteiktus likumus.

Slovākijas Republikas Specializētās krimināltiesas kontaktinformācija:

Adrese: Suvorovova č. 5/A, P. O. BOX 117, 902 01 Pezinok
Tālr.: +421 33 69 031 14
Fakss: +421 33 69 032 72

Kompetence

Speciālās krimināltiesas jurisdikcijā ir lietas par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:

  • slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos;
  • spaidiem vai ietekmēšanu saistībā ar publisku iepirkumu un publiskām izsolēm saskaņā ar Kriminālkodeksa 266. panta 3. daļu;
  • vērtspapīru un naudas viltošanu saskaņā ar Kriminālkodeksa 270. panta 4. daļu;
  • amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu saskaņā ar Kriminālkodeksa 326. panta 3. un 4. daļu kopsakarā ar nodarījumiem, kas minēti b), c), e) f), g), h) k) vai l) punktā;
  • kukuļa pieņemšanu saskaņā ar Kriminālkodeksa 328. līdz 331. pantu;
  • kukuļdošanu saskaņā ar Kriminālkodeksa 332. līdz 335. pantu;
  • netiešu korupciju saskaņā Kriminālkodeksa 336. pantu;
  • balsu pirkšanu saskaņā Kriminālkodeksa 336.a pantu;
  • noziedzīga vai teroristu grupējuma izveidi, organizēšanu vai atbalstīšanu;
  • īpaši smagu noziegumu, ko izdarījuši noziedzīgi vai teroristu grupējumi;
  • noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu saskaņā ar Kriminālkodeksa speciālās daļas ceturto iedaļu vai ekonomiska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar Kriminālkodeksa speciālās daļas piekto iedaļu, ja nodarījuma rezultātā radītais kaitējums vai noziedzīgais ieguvums ir vismaz 25 000 reizes lielāks nekā Kriminālkodeksā noteiktais nelielais kaitējums vai nodarījuma apmērs ir vismaz 25 000 reizes lielāks nekā Kriminālkodeksā paredzētais neliela kaitējuma apmērs;
  • nodarījumiem, kas skar Eiropas Savienības finansiālās intereses;
  • nodarījumiem, kas saistīti ar iepriekš minētajiem nodarījumiem, ja ir izpildīti nosacījumu lietu apvienošanai.
Lapa atjaunināta: 18/03/2019

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.