Specializētās valstu tiesas

Rumānija

Šajā vietnē ir sniegta informācija par specializētajām tiesām Rumānijā.

Saturu nodrošina
Rumānija

Specializētās tiesas

Brašovas Bērnu un ģimenes lietu tribunāls (Tribunalul pentru Minori şi Familie Braşov)

Brašovā esošais Bērnu un ģimenes lietu tribunāls (Tribunalul pentru Minori şi Familie Braşov) izskata lietas, kas ir saistītas ar pārkāpumiem, ko veikuši nepilngadīgie vai kas veikti pret nepilngadīgajiem. Pirms šī tribunāla izveidošanas šādas lietas bija Brašovas tribunāla kompetencē.

Specializētie tribunāli

Rumānijā pastāv trīs specializētie tribunāli (agrākie komerclietu tribunāli):

  • Klužas specializētais tribunāls (Tribunalul Specializat Cluj);
  • Murešas specializētais tribunāls (Tribunalul Specializat Mureş);
  • Argešas specializētais tribunāls (Tribunalul Specializat Argeş).

Tie izskata lietas, kurās ir iesaistīti komersanti. Par komersantu uzskata ikvienu personu, kas veic komercdarbību.

Militārās tiesas

Militāro tiesu kompetenci nosaka Kriminālprocesa kodekss. Katrai militārajai tiesai ir karaspēka vienības statuss.

Militāro tiesu hierarhija ir šāda:

  • četri militārie tribunāli (Bukarestē, Kluža-Napokā, Iasi un Timišoarā);
  • Bukarestes Teritoriālais militārais tribunāls;
  • Bukarestes Militārā apelācijas tiesa.

Militārās tiesas veido militārie tiesneši, ierēdņi, arhīva darbinieki un citi darbinieki.

Militārie tribunāli

Rumānijā ir četri militārie tribunāli, kas atrodas:

  • Bukarestē;
  • Kluža-Napokā;
  • Lasi;
  • Timišoarā.

Kā pirmās instances tiesa militārais tribunāls pārsvarā izskata lietas, kas ir saistītas ar pārkāpumiem pret Rumānijas aizsardzības sistēmu (piemēram, militāro pavēļu neievērošana un disciplīnas pārkāpumi, pārkāpumi kaujas vietā u. c.) vai dienesta pilnvaru pārkāpumiem, ko veikušas militārpersonas ar dienesta pakāpi līdz pulkvedim, to ieskaitot.

Bukarestes Teritoriālais militārais tribunāls (Tribunalul Militar Teritorial Bucureşti)

Teritoriālais militārais tribunāls izskata:

  • pirmās instances tiesa – lietas par turpmāk minētajiem dienesta pilnvaru pārkāpumiem, ko veikušas militārpersonas ar dienesta pakāpi līdz pulkvedim, to ieskaitot:
  1. noteiktus noziedzīgus nodarījumu pret dzīvību un veselību;
  2. noteiktus noziedzīgus nodarījumus pret personas brīvību;
  3. noteiktus seksuālus noziedzīgus nodarījumus;
  4. noteiktus noziedzīgus nodarījumus pret īpašumu;
  5. noteiktus noziedzīgus nodarījumus, kas paveikti dienesta vietā vai saistībā ar to;
  6. noteiktus noziedzīgus nodarījumus, kas kavē tiesvedību;
  7. ar nodomu izdarītus noziedzīgus nodarījumus, kā rezultātā iestājusies kādas personas nāve vai izdarīta pašnāvība;
  8. ar narkotiku izplatīšanu un nelikumīgu lietošanu saistītus noziedzīgus nodarījumus;
  9. ļaunprātīgu uzņēmuma novešanu līdz bankrotam, ja noziedzīgais nodarījums ir saistīts ar banku sistēmu;
  • apelācijas instances tiesa – apelācijas sūdzības par nolēmumiem, ko pieņēmuši militārie tribunāli par noziedzīgiem nodarījumiem, attiecībā uz kuriem tiesvedība sākta, pamatojoties uz cietušās personas sūdzību, un apelācijas sūdzības par nolēmumiem, ko pieņēmuši militārie tribunāli saistībā ar pirmstiesas drošības līdzekļiem, pagaidu atbrīvošanu vai aizsardzības pasākumiem kriminālprocesā, un par nolēmumiem, ko pieņēmuši militārie tribunāli saistībā ar krimināllietās taisītu nolēmumu izpildi vai reabilitāciju, kā arī citas lietas, kas īpaši norādītas normatīvajos aktos;
  • Teritoriālais militārais tribunāls risina arī lietu piekritības jautājumus starp militārajiem tribunāliem tā pārziņā esošajā teritorijā.

Bukarestes Militārā apelācijas tiesa (Curtea Militară de Apel Bucureşţi)

Militārā apelācijas tiesa izskata:

  • pirmās instances tiesa:
  1. noziedzīgus nodarījumus pret valsts drošību vai mieru un cilvēci, ko izdarījušas militārpersonas;
  2. noziedzīgus nodarījumus, ko izdarījuši militāro tribunālu un teritoriālā militārā tribunāla tiesneši, kā arī šīm tiesām piesaistīto militāro prokuratūru prokurori;
  • apelācijas instances tiesa – apelācijas sūdzības par nolēmumiem, ko pirmajā instancē pieņēmis Teritoriālais militārais tribunāls;
  • kasācijas instances tiesa – kasācijas sūdzības par militārā tribunāla pirmajā instancē taisītiem nolēmumiem, izņemot lietās, kas ir Teritoriālā militārā tribunāla kompetencē, un citas lietas, kas īpaši paredzētas normatīvajos aktos;
  • tā risina lietu piekritības jautājumus starp militārajiem tribunāliem, starp militārajiem tribunāliem un Teritoriālo militāro tribunālu vai starp militārajiem tribunāliem, kas darbojas dažādu teritoriālo militāro tribunālu darbības teritorijā, un citas lietas, kas īpaši paredzētas normatīvajos aktos.

Administratīvās tiesas

Rumānijā nav administratīvo tiesu. Administratīvās lietas tiek izskatītas specializētās tiesu administratīvajās nodaļās.

Citas specializētās tiesas

Konstitucionālā tiesa (Curtea Constituţională)

Konstitucionālās tiesas sastāvā ir deviņi tiesneši, kurus ieceļ amatā uz deviņiem gadiem, un šo termiņu nevar pagarināt vai atjaunot. Trīs tiesnešus ieceļ Pārstāvju palāta, trīs – Senāts un trīs – Rumānijas prezidents. Konstitucionālās tiesas tiesneši aizklātā balsojumā uz trim gadiem ievēl tiesas priekšsēdētāju. Reizi trīs gados ir jānomaina viena trešā daļa Konstitucionālās tiesas tiesnešu.

Saskaņā ar Rumānijas konstitūcijas 146. pantu Konstitucionālajai tiesai ir šādas pilnvaras:

  • tā izvērtē likumu atbilstību Konstitūcijai pirms to izsludināšanas, ja to pieprasa Rumānijas prezidents, kādas Parlamenta palātas priekšsēdētājs, valdība, Augstākā kasācijas tiesa, ombuds, vismaz 50 deputāti vai vismaz 25 senatori, vai arī ex officio attiecībā uz ierosinājumiem veikt grozījumus Konstitūcijā;
  • tā izskata līgumu un citu starptautisko nolīgumu atbilstību Konstitūcijai, ja to pieprasa kādas Parlamenta palātas priekšsēdētājs, vismaz 50 deputāti vai vismaz 25 senatori;
  • tā izskata Parlamenta reglamenta atbilstību Konstitūcijai, ja to pieprasa kādas Parlamenta palātas priekšsēdētājs, parlamentārā grupa, vismaz 50 deputāti vai vismaz 25 senatori;
  • tā izskata protestus par likumu un rīkojumu neatbilstību Konstitūcijai, kas iesniegti vispārējas piekritības tiesās vai komerclietu šķīrējtiesās; protestu par neatbilstību Konstitūcijai var izvirzīt arī ombuds;
  • tā risina konstitucionāla rakstura juridiskus strīdus starp valsts iestādēm pēc Rumānijas prezidenta, kādas Parlamenta palātas priekšsēdētāja, premjerministra vai Tiesnešu augstākās padomes pieprasījuma;
  • tā pārrauga Rumānijas prezidenta ievēlēšanas kārtības ievērošanu un apstiprina vēlēšanu rezultātus;
  • tā sniedz konsultatīva rakstura atzinumus attiecībā uz ierosinājumiem par Rumānijas prezidenta atstādināšanu no amata;
  • tā apstiprina, ka pastāv apstākļi, kas var būt par pamatu valsts vadītāja aizvietošanai, un ziņo par konstatētajiem faktiem Parlamentam un valdībai;
  • tā pārrauga referendumu organizēšanas un rīkošanas kārtības ievērošanu un apstiprina referendumu rezultātus;
  • tā pārbauda, vai pastāv apstākļi, lai pilsoņi īstenotu likumdošanas iniciatīvas tiesības;
  • tā izskata protestus par politisko partiju neatbilstību Konstitūcijai;
  • tā veic arī citus pienākumus, kas paredzēti tiesas darbību regulējošajā likumā (atkārtoti izdotais Likums Nr. 47/1992).

Juridiskās datu bāzes

Internetā ir pieejamas šādas datu bāzes:

Vai pieeja datu bāzei ir bez maksas?

Jā, piekļuve datu bāzei ir bez maksas.

Attiecīgās saites

Tiesu jurisdikcija – Rumānija

Lapa atjaunināta: 20/03/2014

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.