Izvorna jezična inačica ove stranice njemački nedavno je izmijenjena. Naši prevoditelji trenutačno pripremaju jezičnu inačicu koju vidite.
Swipe to change

Parastās valstu tiesas

Njemačka

Šajā iedaļā sniegta informācija par vispārējās piekritības tiesu organizāciju Vācijā.

Sadržaj omogućio
Njemačka
Službeni prijevod nije dostupan u jezičnoj verziji koju tražite.
Ovdje možete pristupiti strojnom prijevodu ovog sadržaja. Imajte na umu da je svrha tog prijevoda samo pružiti kontekst. Vlasnik ove stranice ne prihvaća nikakvu odgovornost ni obvezu u pogledu kvalitete strojno prevedenog teksta.

Vispārējās piekritības tiesas — ievads

Piekritība civillietās

Apgabaltiesas (Amtsgerichte) kā pirmās instances tiesas ir kompetentas civillietās — galvenokārt lietās, kurās prasību vērtība nepārsniedz EUR 5000. Neatkarīgi no prasību vērtības šīs tiesas ir kompetentas arī, piemēram, nomas strīdos un ģimenes un uzturlīdzekļu lietās.

Apgabaltiesās lietas var izskatīt viens tiesnesis.

Reģionālās tiesas (Landgerichte) kā pirmās instances tiesas ir kompetentas civillietās par visiem strīdiem, kas nav apgabaltiesu kompetencē. Parasti tie ir strīdi, kuros prasību vērtība pārsniedz EUR 5000.

Reģionālajās tiesās lietas principā arī izskata viens tiesnesis. Tomēr lēmumus sarežģītās un būtiski svarīgās lietās pieņem tiesnešu kamera — tiesas kolēģija, kuras sastāvā ir trīs profesionāli tiesneši.

Otrās instances reģionālajās tiesās lietas izskata reģionālo tiesu civillietu kolēģijas. Parasti kolēģijā ir trīs tiesneši, kas izskata apelācijas pret apgabaltiesu spriedumiem.

Reģionālajās tiesās var izveidot arī tirdzniecības lietu kameras. Parasti tās pirmajā un otrajā instancē izskata strīdus uzņēmēju/tirgotāju starpā. Šo kameru sastāvā ir viens profesionāls tiesnesis un divi piesēdētāji, pēc profesijas tirgotāji.

Augstākās reģionālās tiesas (Oberlandesgerichte) parasti ir otrās instances tiesas. Civillietās tās izskata apelācijas pret reģionālo tiesu spriedumiem un apelācijas pret apgabaltiesu spriedumiem ģimenes lietās.

Augstāko reģionālo tiesu senātu sastāvā principā ir trīs profesionāli tiesneši. Tomēr civillietas, kas nav īpaši sarežģītas un būtiski svarīgas, var izskatīt viens tiesnesis.

Augstākā vispārējās piekritības tiesa ir Federālā Tiesa (Bundesgerichtshof) — pēdējās instances tiesa, kas izskata tikai kasācijas sūdzības, proti, tikai sūdzības par tiesību piemērošanas jautājumiem. Federālās Augstākās tiesas senātu sastāvā ir pieci profesionāli tiesneši.

Piekritība krimināllietās

Pirmās instances tiesas

Tiesu kompetence kriminālajā tiesvedībā ir noteikta Likumā par tiesu varu (Gerichtsverfassungsgesetz — GVG). Pirmās instances tiesa krimināllietās ir apgabaltiesa (Amtsgericht), ja vien nav noteikts, ka lieta ir piekritīga reģionālajai tiesai vai augstākajai reģionālajai tiesai (GVG 24. panta 1.–3. punkts). Lēmumu principā (GVG 25. pants) pieņem viens krimināllietu tiesnesis, ja:

  • lēmums attiecas uz kriminālpārkāpumu (Vergehen) vai ja
  • apsūdzība ir vērsta pret privātpersonu, un ja
  • paredzamais sods nav bargāks par divu gadu cietumsodu.

Visos pārējos gadījumos lēmumu pieņem maģistrāta tiesa (žūrija) (GVG 28. pants), kuras sastāvā ir viens profesionāls tiesnesis un piesēdētāji.

Maģistrātu tiesām uzticētās lietas attiecas uz vidēji smagiem noziegumiem, kas ietilpst apgabaltiesu kompetencē (GVG 24. panta 1. punkts), ja vien šīs lietas nav nodotas krimināllietu tiesnešiem (GVG 25. pants). Šeit ietilpst nodarījumi, par kuriem draud divu līdz četru gadu cietumsods. Turklāt šādas lietas pēc prokuratūras pieprasījuma var izskatīt tā dēvētā paplašinātā maģistrāta tiesa (GVG 29. panta 2. punkts) — ja prokuratūra un tiesa uzskata, ka lietas apjoma dēļ papildus jākonsultējas ar vēl vienu profesionālu tiesnesi.

Pirmās instances reģionālās tiesas (Landgericht) kompetence ir noteikta GVG 74. panta 1. punktā. Reģionālo tiesu kompetencē ir visi kriminālnoziegumi, kas nav piekritīgi ne apgabaltiesām, ne augstākajām reģionālajām tiesām, t. i., noziegumi, par kuriem draud ilgāks cietumsods.

Jāievēro, ka Vācijas krimināltiesībās izšķir “kriminālpārkāpumus” (Vergehen) un “kriminālnoziegumus” (Verbrechen). Kriminālnoziegums šajā izpratnē (atbilstoši Federālajam Kriminālkodeksam) ir kriminālnodarījums, par kuru saskaņā ar likumu draud vismaz gadu ilgs kriminālsods. Tādējādi kriminālnoziegumi ir paši smagākie kriminālnodarījumi.

Reģionālās tiesas kompetencē ir arī visi pārējie kriminālnodarījumi, kuru gadījumā draud par četriem gadiem ilgāks sods (GVG 74. panta 1. punkta otrais teikums, 1. gadījums). Turklāt reģionālā tiesa ir kompetenta gadījumos, kad prokuratūra nolemj izvirzīt apsūdzību reģionālajā tiesā, tāpēc ka lieta ir īpaši svarīga, lai gan kompetentā tiesa ir apgabaltiesa.

Reģionālajā tiesā lietas izskata krimināllietu kamera. Pirmās instances lēmumus pieņem lielā krimināllietu kamera (Große Strafkammer) — parasti trīs profesionālu tiesnešu un divu piesēdētāju sastāvā. Saskaņā ar GVG 76. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem tiesas procesa sākumā lielā krimināllietu kamera var nolemt, ka lietas izskatīšanai pietiek ar diviem profesionāliem tiesnešiem un diviem piesēdētājiem.

Augstākā reģionālā tiesa ir pirmās instances tiesa, kas izskata GVG 120. panta 1. un 2. punktā minētos kriminālpārkāpumus un kriminālnoziegumus, kuru lielākā daļa attiecas uz Vācijas Federatīvās Republikas drošību/pastāvēšanu. Lietas var izskatīt Federālās Tiesas senāti, piedaloties pieciem profesionāliem tiesnešiem, no kuriem viens ir prezidējošais tiesnesis. Tomēr tiesas procesa sākumā krimināllietu senāts var nolemt, ka lietas izskatīšanai pietiek ar trim profesionāliem tiesnešiem, ieskaitot prezidējošo tiesnesi, ja vien lietas apjoma vai sarežģītības dēļ tās iztiesāšanā nav jāpiedalās vēl diviem profesionāliem tiesnešiem (Likuma par tiesu varu (GVG) 122. panta 2. punkta pirmais un otrais teikums).

Apelācija

Apelācijas pret apgabaltiesu spriedumiem parasti iesniedz reģionālajās tiesās (Kriminālprocesa kodeksa (StPO) 312. pants), kur apelācijas izskata tā dēvētā mazā krimināllietu kamera (kleine Strafkammer). Tās sastāvā ir viens profesionāls tiesnesis un divi piesēdētāji. Ja apelācija attiecas uz spriedumu, ko pieņēmusi apgabaltiesas paplašinātā maģistrāta tiesa, piedalās vēl viens profesionāls tiesnesis. Turklāt (StPO 335. pants) pirmās instances apgabaltiesu spriedumus, par kuriem var lemt augstākā reģionālā tiesa, var pārsūdzēt, tieši vēršoties kasācijas instancē (Sprungrevision).

Pārsūdzību par tiesību piemērošanas jautājumiem (Revision) var iesniegt pret visiem pirmās instances tiesu spriedumiem — gan pret reģionālo tiesu, gan augstāko reģionālo tiesu spriedumiem (StPO 333. pants). Federālā Tiesa ir kasācijas instances tiesa (Revisionsinstanz), kurā var pārsūdzēt visus augstāko reģionālo tiesu un reģionālo tiesu lielo krimināllietu kameru lēmumus (GVG 135. panta 1. punkts). Federālās Augstākās tiesas senāti var izskatīt kasācijas sūdzības, piedaloties pieciem profesionāliem senāta locekļiem, ieskaitot prezidējošo tiesnesi. Citu reģionālo tiesu spriedumu pārsūdzības izskata augstākās reģionālās tiesas.

Saites

Federālā Tiesa

Lapa atjaunināta: 29/08/2019

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Povratne informacije

Koristite se obrascem u nastavku kako biste podijelili svoje komentare i povratne informacije o našoj novoj internetskoj stranici