Valstu tiesas

Valstu cilvēktiesību iestādes

Ombuds (tiesībsargs)

Specializētās cilvēktiesību iestādes

Cits

Valstu tiesas

Apgabaltiesas, administratīvās tiesas, iecirkņa tiesas un Augstākā tiesa

Adreses:

Šīs institūcijas izšķir juridiskus strīdus. Ir četras apgabaltiesas (maakohus): Harju apgabaltiesa, Viru apgabaltiesa, Tartu apgabaltiesa un Pērnavas apgabaltiesa. Ir divas administratīvās tiesas: Tallinas administratīvā tiesa un Tartu administratīvā tiesa. Otrajā instancē (apelācijas instancē) Tallinas un Tartu iecirkņa tiesu (ringkonnakohus) administratīvo lietu palātas pārskata nolēmumus, kurus pieņēmušas administratīvās tiesas. Augstākajā instancē nolēmumus pārskata Augstākās tiesas Administratīvo lietu palāta.

Ja persona uzskata, ka publisko tiesību juridiskā persona (piemēram, valsts vai pašvaldība) ir aizskārusi viņas tiesības vai ierobežojusi viņas brīvības ar administratīvo aktu vai faktisko rīcību, tā var vērsties administratīvajā tiesā. Strīdus, kas attiecas uz īpašumtiesību reformu vai zemes reformām, publiskiem pakalpojumiem, nodokļu administrāciju, pilsonības un imigrācijas jautājumiem, publisko iepirkumu, valsts īpašumu, būvniecību un plānošanu, kā arī valsts atbildību, izskata iecirkņa tiesās.

Iecirkņa tiesa, kura saņem sūdzību, pārbauda, vai sūdzība vai iebildums atbilst juridiskajām prasībām, vai ir pievienoti visi sūdzībā uzskaitītie pielikumi, vai lieta ir piekritīga iecirkņa tiesai un vai ir nomaksāta valsts nodeva. Ja kāds no šiem nosacījumiem nav izpildīts, tiesa personai, kura iesniegusi sūdzību vai iebildumu, dod iespēju 15 dienu laikā labot šo trūkumu. Ja persona, kas iesniedz sūdzību vai iebildumu, neizlabo trūkumu noteiktajā termiņā, iecirkņa tiesa atgriež atpakaļ sūdzību vai iebildumu kopā ar paziņojumu. Ja sūdzība vai iebildums atbilst prasībām, tiesa pieņem lietu un veic sagatavošanas procedūru, kuras laikā tiesa sagatavo lietu tā, lai to var iztiesāt vienā sēdē bez pārtraukumiem. Kad sagatavošanas procedūra ir pabeigta, tiesa nosūta pavēstes pusēm, informējot tās par lietas iztiesāšanas laiku un vietu.

Apgabaltiesās izskata lietas, kas saistītas ar civiltiesību aizskārumiem, piemēram, līgumtiesiskus strīdus, ģimenes tiesību lietas, strīdus par mantojuma tiesībām un īpašuma tiesībām, jautājumus, kuri attiecas uz uzņēmumu un bezpeļņas organizāciju darbību un vadību, kā arī strīdus intelektuālā īpašuma jomā un bankrota lietās un jautājumus, kas attiecas uz darba tiesībām. Šis ir tikai īss to lietu uzskaitījums, kuras saskaņā ar Civilprocesa kodeksu ir piekritīgas apgabaltiesām.

Personām, kuras vēlas vērsties civiltiesā, lai aizsargātu savas tiesības (vai citu personu tiesības), ir jāiesniedz prasības pieteikums tiesai. Prasības pieteikums ir civilprasība, kas tiek iesniegta civiltiesā. Prasības pieteikumā, ko iesniedz tiesā, ir jānorāda, pret kuru personu prasība tiek celta, kāds ir prasības saturs, kāds ir prasības pamats (t.i., kāds juridiskais pamats) un kādi pierādījumi pamato prasību.

Kad tiesa saņem prasības pieteikumu, tā pārbauda, vai tas atbilst nosacījumiem un vai ir samaksāta valsts nodeva. Ja prasības pieteikums ir nepilnīgs, tiesa nosaka termiņu, līdz kuram ir jānovērš visi trūkumi. Ja trūkumi noteiktajā termiņā nav novērsti, tiesa izbeidz procesu. Ja pieteikums atbilst nosacījumiem, tiesa nosūta to pretējai pusei atbildes sniegšanai. Tiesa pieņem lēmumu saprātīgā laikposmā, izdodot paziņojumu par prasības pieņemšanu vai noraidīšanu.

Ja esat cietis noziedzīgā nodarījumā, jūs varat mutiski vai rakstveidā ziņot par noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas iestādei (parasti policijai vai prokuratūrai).

Ziņojumā par noziedzīgo nodarījumu ir jāiekļauj jūsu personas dati un kontaktdati, noziedzīgā nodarījuma apraksts un paraksts. Nav jāizmanto īpaša veidlapa, tomēr policija var jums lūgt aizpildīt ziņojuma veidlapu. Veidlapa, kas ir jāiesniedz prokuratūrā, ir pieejama arī prokuratūras tīmekļa vietnē.

Ziņojums par noziedzīgu nodarījumu, kuru jūs iesniedzat mutiski vai pa tālruni, tiek reģistrēts, un ziņojumu, kas tiek iesniegts pa tālruni, var arī ierakstīt.

Ja prokuratūra atsākās uzsākt kriminālprocesu, tai jūs ir jāinformē ne vēlāk kā desmit dienas pēc jūsu ziņojuma par noziedzīgu nodarījumu saņemšanas. Šo termiņu var pagarināt par desmit dienām, ja no personas, kura ir iesniegusi ziņojumu par noziedzīgo nodarījumu, nepieciešams iegūt papildu informāciju, lai izlemtu, vai sākt kriminālprocesu. Personu, kura ir iesniegusi ziņojumu par noziedzīgo nodarījumu, informē par termiņa pagarinājumu un tā pamatojumu.

Pēc izmeklēšanas pabeigšanas policija sagatavo lietu un nosūta to prokuratūrai, kas:

• informēšanas nolūkos nosūta to iespējamam noziedzīgā nodarījuma izdarītājam un cietušajam (pēc pieprasījuma, skatīt Kriminālprocesa kodeksa 224. panta 2. daļu), ja tā uzskata, ka izmeklēšana ir pabeigta; pēc tam prokuratūra sagatavo apsūdzības rakstu un nosūta to tiesai;
• pieprasa policijai veikt papildu izmeklēšanas darbības, vai
• izbeidz kriminālprocesu.

Valstu cilvēktiesību iestādes

Igaunijā pašlaik nav nevienas valsts iestādes vai citas organizācijas, kas ir pieteikusies akreditācijai kā valsts cilvēktiesību iestāde.

Ombuds (tiesībsargs)

Šo funkciju veic Tieslietu kanclers

Īstenojot savas tiesībsarga pilnvaras, Tieslietu kanclers uzrauga to iestāžu darbību, kuras pilda publiskus pienākumus, un pārbauda, vai valsts iestādes ievēro personu pamattiesības un pamatbrīvības un īsteno labu administratīvo praksi. Tieslietu kanclers uzrauga:

• valsts struktūru un iestāžu darbību;
• pašvaldību struktūru un iestāžu darbību;
• publisko tiesību juridisko personu struktūru un iestāžu darbību, kā arī privātas personas, kas pilda publiskus uzdevumus.

Ikvienai personai ir tiesības iesniegt pieteikumu Tieslietu kancleram, lai pārbaudītu to iestāžu darbu, kuras veic publiskus pienākumus.

Ja Tieslietu kanclers uzskata, ka tādas iestādes darbības, kura veic publiskas funkcijas, ir prettiesiskas, tas iestādei nosūta atzinumu, norādot, kādā veidā ir pārkāpti tiesību akti, un, ja nepieciešams, iesaka, kāda būtu tiesiska un laba administratīvā prakse, vai izsaka priekšlikumus, kā atlīdzināt aizskārumu. Abos gadījumos pirms atzinumu izsniegšanas viņš izvērtē, vai iestāde ir ievērojusi tiesību aktus un vai saziņa ar personu atbilst labai administratīvai praksei. Savā atzinumā Tieslietu kanclers var kritizēt, paust viedokli vai sniegt konkrētus ieteikumus aizskāruma atlīdzināšanai.

Tieslietu kanclers

Ikvienam ir tiesības iesniegt pieteikumu Tieslietu kancleram, lai pārbaudītu, vai likums vai cits normatīvs akts atbilst konstitūcijai vai citiem likumiem. Tieslietu kanclers uzrauga, vai tiesību akti, kurus izdevusi likumdevējvara, izpildvara un pašvaldības, atbilst konstitūcijai un citiem tiesību aktiem.

Tieslietu kanclers uzrauga:

• likumu atbilstību konstitūcijai;
• Igaunijas Republikas valdības noteikumu atbilstību konstitūcijai un citiem tiesību aktiem;
• ministru noteikumu atbilstību konstitūcijai un citiem tiesību aktiem.
• pašvaldību padomju un pašvaldību un pilsētu domju noteikumu atbilstību konstitūcijai un citiem tiesību aktiem;
• publisko tiesību juridisko personu pieņemto tiesību aktu likumīgumu.

Ja Tieslietu kanclers secina, ka tiesību akts ir antikonstitucionāls vai neatbilst citiem likumiem:

• viņš var izteikt priekšlikumu tiesību akta izdevējam saskaņot to ar konstitūciju un citiem likumiem. Tiesību akta izdevējam ir pienākums sniegt savu viedokli Tieslietu kancleram 20 dienu laikā. Ja priekšlikums tiek ignorēts, Tieslietu kanclers iesniedz pieprasījumu Augstākajai tiesai pasludināt tiesību aktu par nekonstitucionālu vai spēkā neesošu;
• viņš var iesniegt paziņojumu akta izdevējam, kurā prasīts saskaņot aktu ar konstitūciju un citiem likumiem un noteikts termiņš neatbilstības novēršanai. Ja paziņojumā izteiktie iebildumi tiek ignorēti, Tieslietu kanclers var iesniegt priekšlikumu tiesību akta izdevējam. Ja priekšlikums tiek ignorēts, Tieslietu kanclers iesniedz pieprasījumu Augstākajai tiesai pasludināt tiesību aktu par nekonstitucionālu vai spēkā neesošu.
• viņš var iesniegt ziņojumu Augstākajai tiesai, vēršot tās uzmanību uz problēmām tiesību aktos.

Specializētās cilvēktiesību iestādes

• Obuds (tiesībsargs) bērnu tiesību jautājumos

Ombuda (tiesībsarga) funkciju bērnu tiesību jautājumos veic Tieslietu kanclers. Bērna tiesību departamenta konsultantu galvenie pienākumi ir šādi:

• izskatīt pieteikumus, kas attiecas uz bērna tiesībām lietās, kuras saistītas ar konstitucionalitātes kontroli un tiesībsargu;
• sagatavot un veikt pārbaudes uz vietas bērnu aprūpes iestādēs;
• sagatavot pieteikumus un atzinumus lietās, kas saistītas ar konstitucionalitātes kontroli;
• veikt apmācību par bērnu cilvēktiesībām un uzlabot informētību par ANO Konvenciju par bērna tiesībām, kā arī veikt informēšanu un izglītošanu bērna tiesību jautājumos;
• veikt aptaujas un pētījumus par jautājumiem, kas saistīti ar bērna tiesību aizsardzību un veicināšanu;
• rīkot sadarbību starp bērnu un jauniešu organizācijām, pilsoņu apvienībām, NVO, profesionālām organizācijām un zinātniskām un valsts iestādēm.

Citādi uz departamentu attiecas tas pats, kas uz Tieslietu kancleru.

• Vienlīdzību veicinoša iestāde

Tieslietu kanclers, Dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgas attieksmes komisārs

Adreses:

Tieslietu kanclers saskaņā ar parastajām procedūrām uzrauga, kā tiek īstenotas pamattiesības uz vienlīdzīgu attieksmi. Dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgas attieksmes komisārs ir neatkarīga amatpersona, kas darbojas, pamatojoties uz Dzimumu līdztiesības likumu un Vienlīdzīgas attieksmes likumu. Komisāra uzdevums ir uzraudzīt, kā tiek ievēroti abu šo aktu noteikumi. Komisārs sniedz konsultācijas un palīdz personām, kuras iesaistītas ar diskrimināciju saistītos strīdos, un sniedz ekspertu atzinumus par diskriminācijas gadījumiem.

Dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgas attieksmes komisārs:

• saņem pieteikumus no personām un sniedz atzinumus par diskriminācijas gadījumiem;
• izvērtē tiesību aktu ietekmi uz sieviešu un vīriešu, kā arī minoritāšu grupu pārstāvju stāvokli sabiedrībā;
• sniedz ieteikumus republikas valdībai un valsts iestādēm, kā arī pašvaldībām un pašvaldību iestādēm par tiesību aktiem, kuri būtu jāgroza;
• sniedz padomus un informāciju republikas valdībai, valsts iestādēm un pašvaldību iestādēm par jautājumiem, kas attiecas uz Dzimumu līdztiesības likuma un Vienlīdzīgas attieksmes likuma īstenošanu;
• īsteno pasākumus, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm.

Komisārs sniedz atzinumus personām, kas cietušas no diskriminācijas, un personām, kurām ir leģitīmas intereses uzraudzīt noteikumus, kas attiecas uz vienlīdzīgu attieksmi. Šo atzinumu mērķis ir sniegt novērtējumu, kas kopā ar Dzimumu līdztiesības likumu, Vienlīdzīgas attieksmes likumu, Igaunijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem un citiem tiesību aktiem ļauj izvērtēt, vai attiecīgajās tiesiskajās attiecībās ir pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips.

Lai saņemtu atzinumu, ir jāiesniedz pieteikums komisāram, kurā apraksta faktus, kas norāda uz notikušu diskrimināciju. Lai varētu sagatavot atzinumu, komisāram ir tiesības iegūt informāciju no visām personām, kuru rīcībā varētu būt nepieciešamā informācija, kas ļautu pārbaudīt ar diskriminācijas gadījumu saistītos faktus un pieprasīt rakstveida paskaidrojumus par faktiem, kas saistīti ar iespējamo diskrimināciju, un dokumentu vai to kopiju iesniegšanu komisāra noteiktajā termiņā.

• Datu aizsardzības iestāde

Datu aizsardzības inspekcija aizsargā šādas konstitucionālās tiesības:

• tiesības iegūt informāciju par publisko iestāžu darbu;
• tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kad tiek izmantoti jūsu personas dati;
• personu tiesības piekļūt saviem datiem.

Sūdzību par personas darbību vai bezdarbību var iesniegt, ja persona (piemēram, personas datu apstrādātājs vai informācijas glabātājs), kas aizskārusi jūsu tiesības, nav reaģējusi uz jūsu mēģinājumiem ar viņu sazināties. Inspekcija sūdzību izskata 30 dienu laikā no tās iesniegšanas dienas. Sūdzības izskatīšanas termiņu var pagarināt līdz 60 dienām. Par to ir rakstveidā jāpaziņo sūdzības iesniedzējam.

• Citas specializētas iestādes

Nav citu specializētu institūciju.

Cits

Igaunijas Advokātu kolēģija

Igaunijas Advokātu kolēģija ir Igaunijas advokātu apvienība, kuras galvenais uzdevums ir sniegt juridiskos pakalpojumus pilsoņiem. Igaunijas Advokātu kolēģija ir profesionāla advokātu apvienība, kas dibināta 1919. gada 14. jūnijā; tā darbojas saskaņā ar pašpārvaldes principiem un organizē juridisko pakalpojumu sniegšanu privātajās un publiskajās interesēs. Igaunijas Advokātu kolēģijas uzdevumos ir arī advokātu tālākapmācības organizēšana, attiecības ar juristiem, valsts iestādēm, kā arī virkni vietējo un starptautisko organizāciju, un aktīva dalība normatīvo aktu izstrādē. Kolēģija īsteno arī publisko-privāto tiesību funkciju – nodrošina aizstāvību un pārstāvību civillietās un administratīvās lietās, atlīdzību saņemot no valsts.

Parasti, lai saņemtu valsts garantēto juridisko palīdzību, ir jāiesniedz pieteikums. Pieteikumus valsts garantētās juridiskās palīdzības saņemšanai parasti iesniedz tiesā. Pieteikumu valsts garantētās juridiskās palīdzības saņemšanai pārsūta izmeklēšanas iestādei vai prokuratūrai, ja persona ir aizdomās turētais kriminālprocesā, kurā aizstāvja piedalīšanās nav obligāta.

Pieteikums valsts garantētās juridiskās palīdzības saņemšanai ir jāiesniedz igauņu valodā. Pieteikumu var iesniegt arī angļu valodā, ja pieteikuma iesniedzējs ir fiziska persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī, viņš ir citas ES dalībvalsts pilsonis vai ir juridiska persona, kuras mītnesvieta ir citā ES dalībvalstī.

Pēc izmeklējošās iestādes, prokuratūras vai tiesas pieprasījuma Igaunijas advokātu kolēģija ieceļ advokātu valsts garantētās juridiskās palīdzības sniegšanai. Parasti personai nav tiesību izvēlēties advokātu, kas sniegs valsts garantēto juridisko palīdzību. Tomēr personai ir tiesības pieprasīt, lai valsts garantēto juridisko palīdzību sniedz konkrēts advokāts, ja attiecīgais advokāts ir piekritis sniegt valsts garantēto juridisko palīdzību. Šajā gadījumā pieteikumā valsts garantētās juridiskās palīdzības saņemšanai ir uzreiz jānorāda tā advokāta vārds, kurš sniedzis savu piekrišanu.

Procesā, kurā saskaņā ar tiesību aktiem aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, personai, lai saņemtu juridisko palīdzību, nav jāveic nekādas darbības, (izņemot, ja persona pati ir nolīgusi advokātu) – procesa virzītājam ir pienākums norīkot advokātu personai un personai nav jāiesniedz pieteikums.