Valsts tiesas

Nikosijas Apgabaltiesa (Eparchiakó Dikastírio Lefkosías)
Charalampos Mouskou St.
1405 Nicosia
Cyprus

Limasolas Apgabaltiesa (Eparchiakó Dikastírio Lemesoú)
8 Lordou Vyrona Ave.,
3726 Limassol
PO Box 54619
Cyprus

Larnakas Apgabaltiesa (Eparchiakó Dikastírio Lárnakas)
Artemidos Ave.
6301 Larnaca
PO Box 40107
Cyprus

Pafas Apgabaltiesa (Eparchiakó Dikastírio Páfou)
Neophytou un Nikolaidi ielas stūris
8100 Paphos
PO Box 60007
Cyprus

Famagustas Apgabaltiesa (Eparchiakó Dikastírio Ammochóstou)
2 Sotiras St.
5286 Paralimni
Cyprus

Kirenijas Apgabaltiesa (Eparchiakó Dikastírio Kerýneias)
Charalampos Mouskou St.
1405 Nicosia
Cyprus

Valsts cilvēktiesību aizsardzības iestādes

Komisārs administrācijas un cilvēktiesību jautājumos (tiesībsargs)

Komisārs administrācijas un cilvēktiesību jautājumos (Epítropos Dioikíseos kai Anthropínon Dikaiomáton jeb tiesībsargs) ir neatkarīga valsts amatpersona kopš 1991. gada. Komisārs ir galvenā institūcija, kas galvenokārt atbildīga par administrācijas un cilvēktiesību aizsardzības ārpustiesas kontroli.

Komisāra galvenais mērķis ir nodrošināt likumību, veicināt labu pārvaldību, aizsargāt indivīdu tiesības, cīnīties pret administratīviem pārkāpumiem un aizsargāt pilsoņu tiesības un cilvēktiesības kopumā.

Komisārs parasti sāk izmeklēšanu pēc tam, kad ir saņēmis sūdzību no pilsoņa, kuru tieši un personiski ietekmējusi darbība, par ko iesniegta sūdzība. Taču komisārs var sākt izmeklēšanu arī ar Ministru padomes rīkojumu pēc savas iniciatīvas vispārējās nozīmes jautājumos.

Komisāra ierosinājumi vai ieteikumi nav saistoši. Tomēr, ja attiecīgās puses tos neievēro, rodas principa jautājums. Šī pozīcija ir nostiprināta ar neseniem grozījumiem attiecīgajā likumā, kas ļauj komisāram apspriesties ar attiecīgo iestādi, lai atrastu veidu, kā iestādei pieņemt komisāra nostāju un ievērot to praktiskā līmenī.

Komisāra administrācijas jautājumos pilnvaras ir ļoti plašas, jo papildus iepriekš minētajām funkcijām viņam ir turpmāk aprakstītie uzdevumi.

Diskriminācijas novēršanas struktūra: lai to veiktu, komisārs pēc privātpersonas iesniegtas sūdzības vai pēc savas iniciatīvas pārbauda, vai ir pārkāpts princips par vienlīdzīgu attieksmi pret indivīdiem rases, valstspiederības vai etniskās izcelsmes, kopienas, valodas, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, seksuālās orientācijas, reliģijas, politisko vai citu uzskatu dēļ tādās jomās kā sociālā aizsardzība, sociālais nodrošinājums, sociālie pabalsti, veselības aprūpe, izglītība, dalība apvienībās un arodbiedrībās vai piekļuve precēm un pakalpojumiem, tostarp mājvietai. Komisārs var darboties gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

Vienlīdzības struktūra: lai to veiktu, komisārs pēc privātpersonas iesniegtas sūdzības vai pēc savas iniciatīvas pārbauda, vai ir pārkāpts princips par vienlīdzīgu attieksmi pret indivīdiem dzimuma vai dzimuma identitātes, rases, valstspiederības vai etniskās piederības, kopienas, valodas, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, seksuālās orientācijas, reliģijas, politisko vai citu uzskatu dēļ tādās jomās kā nodarbinātība, darbs un arodizglītība, tostarp darba līgumi vai dokumenti, ar kuriem regulē darba attiecības, pieņemšana darbā, atlaišana, darba sludinājumi laikrakstos u. c. Komisārs arī īpaši pārbauda uz dzimumu balstītu indivīdu diskrimināciju attiecībā uz viņu piekļuvi precēm un pakalpojumiem (piemēram, izglītībai, veselības aprūpei, banku pakalpojumiem vai apdrošināšanai). Komisārs var darboties gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

Neatkarīga struktūra spīdzināšanas novēršanas jomā: lai to veiktu, komisārs brīvi apmeklē vietas, kurās indivīdiem ir pilnībā vai daļēji atņemta brīvība (piemēram, cietumus, policijas aizturēšanas centrus, psihiatriskās iestādes vai pansionātus), lai novērotu un reģistrētu dzīves apstākļus. Mērķis ir rūpēties par šādos apstākļos dzīvojošu personu cieņu un tiesībām. Pēc šādām vizītēm komisārs izstrādā ieteikumus attiecībā uz konstatēto apstākļu uzlabošanu un attiecīgo likumdošanas un institucionālo regulējumu. Kontrolējot kompetentās iestādes un brīvi komunicējot ar tām, komisārs var arī izstrādāt ieteikumus un priekšlikumus attiecībā uz spīdzināšanas novēršanu un necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos. Komisārs var darboties gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

Valsts cilvēktiesību aizsardzības struktūra: lai to veiktu, komisārs izstrādā atzinumus, ieteikumus un priekšlikumus, kad uzskata, ka kāda valsts iestāde ir pārkāpusi vai ierobežojusi cilvēktiesības. Komisārs rīkojas arī plašākā mērogā, lai veicinātu cilvēktiesību ievērošanu, un šajā nolūkā komunicē ar cilvēktiesību aizsardzības NVO un citām organizētām grupām.

Neatkarīga struktūra, kas veicina personu ar invaliditāti tiesību aizsardzību: lai to veiktu, komisārs ir atbildīgs par to, lai tiktu sekmēta, aizsargāta un uzraudzīta ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošana Kiprā.

Komisārs pēc savas iniciatīvas vai pēc sūdzību saņemšanas pārbauda, vai valsts iestādes ievēro Konvencijas noteikumus, un ziņo par to, kā situāciju var uzlabot. Komisārs arī sadarbojas ar citām struktūrām, kuras darbojas šajā jomā, izglītojot, vairojot izpratni un stiprinot cilvēku ar invaliditāti tiesību piemērošanu praksē.

Kipras policija

Kipras policijā ir izveidoti un darbību sākuši vairāki biroji, lai veicinātu, aizsargātu un stiprinātu cilvēku pamattiesību ievērošanu. Turpmāk ir sniegts īss pārskats par šo biroju pienākumiem, kas norāda uz policijas centieniem nodrošināt pamattiesību aizsardzību.

• Cilvēktiesību birojs

Cilvēktiesību birojs atskaitās Eiropas Savienībai un Kipras Galvenās policijas pārvaldes Starptautisko attiecību direktorātam un:

1. ir atbildīgs par dažādu ar Savienības cilvēktiesību aizsardzības iestāžu lēmumiem noteiktu pienākumu izpēti un izpildi policijas jurisdikcijas jomās;
2. koncentrējas uz Eiropas Padomes ieteikumu īstenošanu attiecībā uz aizturēšanas apstākļiem policijas aizturēšanas centros u. c.;
3. veic sistemātiskas pārbaudes policijas aizturēšanas centros un iesniedz attiecīgus ziņojumus un ieteikumus par to, kā uzlabot aizturēšanu un aizturēto dzīves apstākļus;
4. sadarbojas ar citām valsts aģentūrām, NVO un neatkarīgām struktūrām jautājumos, kas saistīti ar visu pilsoņu cilvēktiesību aizsardzību, un izstrādā ieteikumus, lai nodrošinātu, ka policija ievēro Kipras Republikas likumu un tās parakstīto un ratificēto konvenciju noteikumus;
5. sadarbojas ar Kipras Policijas akadēmiju cilvēktiesību aizsardzības apmācības programmu plānošanā un izstrādē;
6. sagatavo un izplata paziņojumus un rokasgrāmatas par cilvēktiesību aizsardzību un veicināšanu.

• Diskriminācijas apkarošanas birojs

Diskriminācijas apkarošanas birojs atskaitās Kipras Galvenās policijas pārvaldes Noziegumu apkarošanas nodaļai, un tā mērķis ir novērst diskrimināciju, rasismu un ksenofobiju un cīnīties ar to.

Biroja galvenie uzdevumi ir:

1. nodrošināt koordinēšanu, uzraudzību un sadarbību starp policijas darbiniekiem rasistisku noziegumu un rasistiski motivētu incidentu vai noziegumu izmeklēšanā un reģistrēšanā;
2. sadarboties ar citām valsts aģentūrām un NVO, kas darbojas diskriminācijas un rasisma apkarošanas jomā;
3. sadarboties ar Kipras Policijas akadēmiju un citām organizācijām, lai nodrošinātu tālāku policijas darbinieku apmācību;
4. darboties kā koordinācijas birojam starp Kipras policiju un citām aģentūrām, kas atbildīgas par efektīvāku rasisma apkarošanas politikas izstrādi;
5. stiprināt un īstenot valsts tiesisko regulējumu attiecībā uz starptautiskajām un ES vadlīnijām un pienākumiem.

• Vardarbības ģimenē un vardarbīgas izturēšanās pret bērnu apkarošanas birojs

Vardarbības ģimenē un vardarbīgas izturēšanās pret bērnu apkarošanas birojs atskaitās Kipras Galvenās policijas pārvaldes Noziegumu apkarošanas nodaļai, un tā darbība galvenokārt saistīta ar koordinēšanu, īstenošanu un atbalstu.

Tā galvenie uzdevumi ietver lietu vai incidentu uzraudzīšanu, krimināllietu izskatīšanu un ieteikumu izstrādi par tālāko rīcību ar tām. Tā kā Vardarbības ģimenē un vardarbīgas izturēšanās pret bērnu apkarošanas biroja pienākums ir īstenot tiesību aktus, tas sadarbojas ar izmeklētājiem, kuri atbildīgi par šīm lietām, ģimenes konsultantiem vai sociālās labklājības dienestu amatpersonām, kā arī citām valsts un nevalsts amatpersonām šajā jomā, kā arī upuriem, ar kuriem tas sazinās personiski vai pa tālruni. Sadarbībā ar Kipras Policijas akadēmiju birojs arī organizē apmācību seminārus policijas darbiniekiem.

• Cilvēku tirdzniecības apkarošanas birojs

Cilvēku tirdzniecības apkarošanas birojs atskaitās Kipras Galvenās policijas pārvaldes Noziegumu apkarošanas nodaļai, un tā mērķis ir apkarot cilvēku tirdzniecību saskaņā ar Likumu par cilvēku tirdzniecības un ekspluatācijas novēršanu un apkarošanu un upuru aizsardzību vai citiem piemērojamiem tiesību aktiem un policijas pienākumiem gan Eiropas, gan starptautiskā līmenī.

Biroja galvenie uzdevumi un pienākumi ir:

1. apstrādāt, analizēt un izmantot informāciju par noziegumiem, kas saistīti ar tā misiju;
2. koordinēt visu direktorātu/aģentūru/nodaļu darbību un rīcību, lai nodrošinātu, ka valsts līmeņa operācijas ir labi izplānotas un atbilstoši organizētas;
3. apzināt tirdzniecības un ekspluatācijas upurus saskaņā ar attiecīgo apzināšanas rokasgrāmatu un piemērojamo tiesību aktu noteikumiem;
4. sniegt policijas darbiniekiem norādījumus cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā;
5. sekot līdzi ar cilvēku tirdzniecību saistītu lietu izmeklēšanai un nepieciešamības gadījumā sniegt norādījumus nopratināšanas amatpersonām neatkarīgi no to darba vietas;
6. Noziegumu apkarošanas nodaļas vadītāja uzraudzībā uzņemties izmeklēt sarežģītas un smagas lietas, kurās pārkāpts Likums par cilvēku tirdzniecības un ekspluatācijas novēršanu un apkarošanu un upuru aizsardzību, sadarbojoties ar attiecīgi apmācītām amatpersonām, kuras strādā attiecīgā apgabala kriminālizmeklēšanas nodaļās;
7. atbildēt uz citu valstu pieprasījumiem sniegt juridisko palīdzību cilvēku tirdzniecības lietās;
8. uzturēt statistikas datubāzi un sagatavot attiecīgus ziņojumus un statistiku;
9. pildīt jebkurus citus uzdevumus, kuri noteikti tiesību aktos un valsts rīcības plānā cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā vai kurus uzdevis policijas priekšnieks.

Ar mērķi nodrošināt un aizsargāt apzināto cilvēku tirdzniecības upuru tiesības birojs papildus sociālās labklājības dienestiem sadarbojas ar tādām NVO kā Cyprus Stop Trafficking, KISA, Caritas, Well Spring, u. c.

Komisārs bērnu tiesību jautājumos

Komisārs bērnu tiesību jautājumos (Epítropos Prostasías ton Dikaiomáton tou Paidioú) kā institūcija tika izveidots ar 2007. gada Likumu par komisāru bērnu tiesību aizsardzības jautājumos (Likums Nr. 74(I)/2007), kas stājās spēkā 2007. gada 22. jūnijā. Likums paredz iecelt komisāru, izveidot un vadīt Komisāra biroju un citus saistītos jautājumus. Tas tika grozīts 2014. gadā ar 2014. gada Likumu par bērnu tiesību aizsardzību [44(I)/2014], lai aptvertu papildu jautājumus.

Likumā ir svarīgi noteikumi, ar kuriem Komisāra birojam ir ļauts darboties kā neatkarīgai valsts cilvēktiesību organizācijai, kas atbildīga par bērnu tiesību aizsardzību un veicināšanu. Likumā ir paredzētas plašas komisāra funkcijas un pienākumi, kurus atsauces nolūkā var iedalīt četrās grupās:

• tiesību aktu, publiskā un privātā sektora iestāžu procedūru un prakses kontrole un uzraudzība;
• bērnu tiesību nostiprināšana un iesaiste;
• vispārēja bērnu un sabiedrības izglītošana un izpratnes vairošana bērnu tiesību jautājumos;
• bērnu un viņu interešu pārstāvēšana procedūrās, kas viņus ietekmē.

Par pirmo komisāri bērnu tiesību jautājumos tika iecelta Leda Koursoumba. Šis ir viņas otrais pilnvaru termiņš komisāres amatā.

Kontaktinformācija:

Apelli un Pavlou Nirvana ielas stūris, 5. stāvs, 1496

Tālrunis: +357 22873200
Fakss: +357 22872365

E-pasts: childcom@ccr.gov.cy
Tīmekļa vietne: http://www.childcom.org.cy/

Komisārs personas datu aizsardzības jautājumos

Komisārs personas datu aizsardzības jautājumos (Epítropos Prostasías Dedoménon Prosopikoú Charaktíra) darbojas kā neatkarīga pārraudzības struktūra, kas izveidota ar 2001. gada Likumu Nr. 112 par personas datu aizsardzību (indivīda aizsardzību) (Likums Nr. 112(I)/2001), ar ko valsts tiesību aktos tika transponēta Direktīva 95/46/EK.

Komisārs pārrauga iepriekš minētā likuma īstenošanu. Komisāra uzdevumos ietilpst kontroļu veikšana, tiesību aktos noteiktu atļauju izdošana un administratīvo sodu piemērošana par likuma pārkāpšanu. Komisārs sadarbojas ar attiecīgām iestādēm citās dalībvalstīs un Eiropas Padomi jautājumos, kas ietilpst komisāra pienākumos, un ar mērķi veicināt Eiropas pilsoņu tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību.

Komisārs darbojas kā valsts pārraudzības struktūra Eiropolam, Eiropas Savienības Aģentūrai tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, SIS II (otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai), VIS (vīzu informācijas sistēmai), MIS (muitas informācijas sistēmai) un IMI (iekšējā tirgus informācijas sistēmai).

Komisāra biroja mērķis ir labāk informēt sabiedrību par tiesībām, kas paredzētas likumā, un attīstīt privātumam labvēlīgu kultūru gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

Nodarbinātības, labklājības un sociālās apdrošināšanas ministrijas Personu ar invaliditāti sociālās iekļaušanas departaments

ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām ir svarīgs pagrieziena punkts invaliditātes vēsturē, un tajā noteikts, ka valstīm ir jāpieņem atbilstoši reglamentējoši, administratīvi un citi pasākumi, lai aizsargātu personu ar invaliditāti tiesības visās dzīves jomās. Kipras Republika ratificēja konvenciju 2011. gadā, bet pirmo valsts plānu invaliditātes jomā sagatavoja un pieņēma 2013. gadā.

Personu ar invaliditāti sociālās iekļaušanas departaments kā centrālā struktūra apņēmās koordinēt Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām un 2013.–2015. un 2017.–2020. gada valsts rīcības plānu efektīvu īstenošanu.

Turklāt Personu ar invaliditāti sociālās iekļaušanas departamenta mērķis ir veicināt personu ar invaliditāti sociālo aizsardzību, sociālo iekļaušanu un nodarbinātību. Tā galvenie uzdevumi ir:

• izstrādāt novērtējumus un nodrošināt sertifikāciju attiecībā uz invaliditāti un funkcionalitāti;
• nodrošināt sociālos pabalstus personām ar invaliditāti;
• nodrošināt tiešu un netiešu profesionālo rehabilitāciju un citus atbalsta pakalpojumus.

Departamenta mērķis ir uzlabot personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti un rast tām jaunas sociālās integrācijas iespējas, plānojot, koordinējot un īstenojot reformas.

Valsts mehānisms sieviešu tiesību jautājumos

1. Valsts mehānisms sieviešu tiesību jautājumos (Ethnikós Michanismós gia ta Dikaiómata tis Gynaíkas) tika izveidots 1994. gada 16. februārī ar Ministru padomes Lēmumu Nr. 40609.
2. Valsts mehānisms sieviešu tiesību jautājumos ir galvenā organizācija, kas izstrādā un veicina valsts politiku, lai novērstu uz likumu balstītu sieviešu diskrimināciju un radītu sieviešu un vīriešu vienlīdzību visās tiesību aktu jomās. Tas arī palīdz ieviest vienlīdzības principu un vienlīdzīgas iespējas praksē, kam nepieciešams cita starpā mainīt attieksmi, veicināt speciālas programmas sieviešu atbalstīšanai un stiprināšanai viņu daudzveidīgajās lomās, kā arī integrēt vienlīdzību visās programmās un politikas virzienos.
3. Saskaņā ar Ministru padomes 2014. gada 23. aprīļa Lēmumu Nr. 76789 Valsts mehānisma sieviešu tiesību jautājumos padomi un nacionālo komiteju vada komisārs dzimumu līdztiesības jautājumos un mehānisma ģenerālsekretārā darbojas Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministrijas Dzimumu līdztiesības nodaļas pārstāvji.
4. Valsts mehānismu sieviešu tiesību jautājumos veido trīs kolektīvas struktūras: a) padome, b) nacionālā komiteja un c) starpministriju komiteja. Tam ir arī ģenerālsekretariāts.
5. Valsts mehānisma sieviešu tiesību jautājumos padomē ir 19 dalīborganizācijas. Padomē darbojas sieviešu organizācijas, arodbiedrības un citas NVO, tostarp Turcijas-Kipras sieviešu organizācijas (Padomes dalīborganizāciju saraksts ir pievienots pielikumā).
6. Valsts mehānisma sieviešu tiesību jautājumos nacionālajā komitejā ir 69 dalīborganizācijas, tostarp organizācijas, kas saistītas ar politiskajām partijām, organizācijas, kas cīnās ar vardarbību pret sievietēm un sieviešu ekspluatāciju, apmācības, pētniecības, rasisma apkarošanas un lauksaimniecības organizācijas, arodbiedrības, miera veicināšanas organizācijas, pārvietotu personu, ģimeņu un bērnu organizācijas u. c.
7. Valsts mehānisma sieviešu tiesību jautājumos starpministriju komitejas sastāvā ir par sieviešu tiesībām atbildīgās amatpersonas no visām ministrijām un Eiropas programmu, koordinācijas un attīstības ģenerāldirektorāta.
8. Ģenerālsekretariāts gatavo visu Valsts mehānisma sieviešu tiesību jautājumos struktūru tikšanās un palīdz īstenot visus pieņemtos lēmumus, sniedzot administratīvo un zinātnisko atbalstu un norādījumus.

Parlamentārā komiteja cilvēktiesību un vienlīdzīgu iespēju sievietēm un vīriešiem jautājumos

Parlamentārās komitejas cilvēktiesību un vienlīdzīgu iespēju sievietēm un vīriešiem jautājumos galvenais uzdevums ir parlamentārās izpētes ietvaros pētīt un izzināt, vai Kipras Republikā tiek ievēroti Kipras Konstitūcijas, starptautisko konvenciju un citu piemērojamo tiesību aktu noteikumi.

Šajā ziņā komiteja izskata lietas, kas saistītas ar cilvēktiesību pārkāpumiem attiecībā uz pilsoņiem un citām personām, kuras dzīvo Kipras Republikā, un attiecīgi ziņo par tām Pārstāvju palātai.