Cietušo tiesības (katrā valstī)

Letland

Inhoud aangereikt door
Letland

Kā es varu ziņot par noziegumu?

Ja Jūs esat cietis no noziedzīga nodarījuma vai Jums ir zināms par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, Jūs varat ziņot par to:

  • policijai: pa telefonu (02 – no fiksētā telefona vai 112 – no mobilā telefonu), ar vēstuli (nosūtot to pa pastu, faksu vai elektroniski), apmeklējot tuvāko policijas iestādi, vai arī izmantojot e-pakalpojums „Iesniegums Valsts policijai”;
  • prokuratūrai: ar vēstuli (nosūtot to pa pastu, faksu, elektronisko pastu), vai apmeklējot prokuratūru.

Par noziedzīgu nodarījumu var ziņot jebkādā valodā, ko Jūs pārvaldāt. Ja Jūs nerunājat latviešu valodā, tiks nodrošināta bezmaksas tulkošana.

Nav nekādu speciālu veidlapu vai formu, lai ziņotu par noziedzīgu nodarījumu. Svarīgi, lai ziņojumā būtu informācija par tā iesniedzēju (vārds, uzvārds), detalizēts notikuma apraksts un iesniedzēja kontaktinformācija (telefons, elektroniskais pasts).

Ziņojumiem par notikušiem noziedzīgiem nodarījumiem nav laika ierobežojuma. Tomēr jāievēro, ka likums paredz kriminālatbildības noilguma laiku (no 6 mēnešiem līdz 15 gadiem), kuras notecējums izslēdz iespēju saukt likumpārkāpēju pie atbildības.

Kā es varu uzzināt, kāda ir situācija šajā lietā?

Ziņojums par noziedzīgu nodarījumu tiek reģistrēts; iesniedzējam ir pieejama informācija par ziņojuma reģistrācijas numuru. Jūs varat sekot līdzi kriminālprocesa norisēm, izmantojot šo reģistrācijas numuru. Informācijas pieprasījumus par kriminālprocesa norisi var izdarīt, norādot informāciju par iesnieguma iesniedzēju (vārds, uzvārds, iesnieguma datums).

Informāciju par kriminālprocesa norisi var iegūt:

  • apmeklējot policijas iestādi vai prokuratūru;
  • zvanot pa telefonu;
  • nosūtot vēstuli.

Vai varu saņemt juridisko palīdzību (izmeklēšanas vai tiesas procesa laikā)? Ar kādiem nosacījumiem?

Jūs varat saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, ja Jums ir maznodrošinātās vai trūcīgās personas statuss, vai Jūs esat nepilngadīgais un esat cietis no nodarījuma, kas saistīts ar vardarbību, ko nodarījusi persona, no kuras esat materiāli vai citādi atkarīgs, vai arī no noziedzīga nodarījuma pret tikumību vai dzimumneaizskaramību, vai arī Jūs pēkšņi esat nonācis/-kusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas Jums pašam/-ai liedz iespēju nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ). Bezmaksas juridisko palīdzību var saņemt arī persona, kas atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā (gados veci vai slimi cilvēki, kas uzturas sociālās rehabilitācijas iestādes, bērni bez vecākiem, kas dzīvo sociālās palīdzības iestādēs).

Vai es varu pieprasīt izdevumu atmaksu (par piedalīšanos izmeklēšanā/tiesas procesā)? Ar kādiem nosacījumiem?

Jums ir tiesības saņemt kompensāciju par izdevumiem, kas radušies sakarā ar dalību kriminālprocesā un liecību sniegšanu.

Kompensācijas pieprasījums ir iesniedzams procesa virzītājam. Likumā nav noteikts laika ierobežojums šādas prasības iesniegšanai. Jūs varat prasīt kompensāciju:

  • par ceļa izdevumiem – par sabiedriskā transporta un/vai personīgā transportlīdzekļa izmantošanu, izņemot taksometru;
  • izdevumiem par naktsmītnes (viesnīcas) izmantošanu — ne vairāk kā 120 eiro par diennakti Rīgā un 60 eiro par diennakti citās apdzīvotajās vietās;
  • kompensāciju par attiecīgajā laikā nenopelnīto darba algu (vidējo darba samaksu par laiku, kurā, sakarā ar piedalīšanos procesuālajās darbībās, persona nav veikusi savu darbu);
  • citiem attiecināmajiem izdevumiem to faktiskajā apmērā.

Ir jāsaglabā un jāiesniedz samaksu apliecinošais dokuments.

Vai drīkstu iesniegt sūdzību, ja manu lietu izbeidz bez izskatīšanas tiesā?

Ja izmeklētājs ir nolēmis izbeigt kriminālprocesu pirmstiesas procesā, Jūs varat pārsūdzēt šo lēmumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas, iesniedzot sūdzību uzraugošajam prokuroram.

Ja prokurors ir nolēmis izbeigt kriminālprocesu nenosūtot lietu uz tiesu, Jūs varat pārsūdzēt lēmumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas, iesniedzot sūdzību amatā augstākam prokuroram.

Vai es varu būt iesaistīts(-a) tiesas procesā?

Ja Jūs esat uzaicināts uz nopratināšanu kā liecinieks, Jūs varat iegūt informāciju par kriminālprocesu, kurā Jūs pratinās, kā arī informāciju par personu, kura veiks pratināšanu (amats, uzvārds). Pirms jautājumu uzdošanas, procesa virzītājs sniegs Jums informāciju par Jūsu tiesībām un pienākumiem. Ja pratināšanas norises gaitu paredzēts fiksēt skaņas vai attēla ierakstā, par to Jūs brīdinās pirms nopratināšanas uzsākšanas.

Kā liecinieks, Jūs varat:

  • izdarīt piezīmes un papildinājumus rakstveidā fiksētajās liecībās vai pieprasīt iespēju liecības uzrakstīt pašrocīgi valodā, kuru Jūs pārvaldiet;
  • neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem;
  • iesniegt sūdzību izmeklēšanas tiesnesim par nepamatotu privātās dzīves noslēpuma izpaušanu liecībās;
  • juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicināt advokātu.

Jūs nedrīkstat izpaust aptaujas vai nopratināšanas saturu, ja par tā neizpau¬šanu esat īpaši brīdināts/-a.

Ja Jūs ar procesa virzītāja lēmumu esat atzīts/-a par cietušo kriminālprocesā, aptaujas un nopratināšanas laikā Jums ir visas liecinieka tiesības.

Ja Jūs formāli neesat atzīts/-a par cietušo kriminālprocesā, Jūsu iespējas saņemt informāciju par kriminālprocesa norisi ir mazākas. Tomēr, ja pastāv draudi Jūsu interesēm, Jums tāpat kā cietušajam ir visas tiesības izmantot aizsardzības līdzekļus, kas likumā paredzēti, lai aizsargātu cietušo drošību.

Jums ir tiesības saņemt kompensāciju izdevumiem, kas radušies sakarā ar dalību kriminālprocesā un liecību sniegšanu.

Personu par cietušo var atzīt tikai ar pašas personas vai tās pārstāvja piekrišanu. Persona, kura nevēlas būt par cietušo, iegūst liecinieka statusu. Ja persona sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem pati nespēj izteikt savu gribu būt par cietušo, personu atzīst par cietušo bez tās piekrišanas. Par cietušo procesuāli atzītā persona savas tiesības var īstenot brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā.

Cietušajam nav pienākuma izmantot savas procesuālās tiesības un viņu nevar aicināt vai pakļaut piespiedu atvešanai, ja viņš netiek aicināts sakarā ar nepieciešamību piedalīties izmeklēšanas darbībā.

Nepilngadīgai cietušajai personai, kas cietusi no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietusī persona ir materiāli vai citādi atkarīga, vai seksuālas izmantošanas, un arī mazgadīgai cietušajai personai piespiedu atvešanu nevar piemērot vispār. Savukārt grūtniecēm vai akūti slimām personām, ja šo faktu apliecinājis ārsts, piespiedu atvešanu var piemērot tikai tad, ja procesuālo darbību nav iespējams veikt personas atrašanās vietā, un tikai ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu.

Par likumā paredzēto procesuālos pienākumus nepildīšanu cietušajam var piemērot procesuālās sankcijas, proti, brīdinājumu vai piespiedu naudu.

Kāds ir mans oficiālais statuss tieslietu sistēmā? Piemēram, vai es esmu vai varu izvēlēties būt cietušais, liecinieks, civilprasītājs vai privātās apsūdzības uzturētājs?

Personu par cietušo var atzīt tikai ar pašas personas vai tās pārstāvja piekrišanu. Persona, kura sniedz ziņas par piedzīvoto noziedzīgo nodarījumu, bet nevēlas būt par cietušo, iegūst liecinieka statusu. Tādēļ persona var izvēlēties būt par cietušo vai liecinieku, bet jāņem vērā, ka cietušo tiesību loks ir daudz plašāks, tajā skaitā tiesības uz valsts kompensāciju un tiesības kriminālprocesa ietvaros pieteikt kaitējuma kompensāciju, bet pienākumu tai ir mazāk. Par cietušo procesuāli atzītā persona savas tiesības var īstenot brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā.

Taču, ja persona sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem pati nespēj izteikt savu gribu būt par cietušo, personu atzīst par cietušo bez tās piekrišanas.

Kādas ir manas tiesības un pienākumi šajā statusā?

Cietušajam visa kriminālprocesa gaitā ir šādas pamattiesības:

  1. saņemt informāciju par kompensācijas, tai skaitā valsts kompensācijas, pieteikšanas un saņemšanas nosacījumiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju;
  2. piedalīties kriminālprocesā, lietojot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību;
  3. neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem;
  4. izlīgt ar personu, kura radījusi viņam kaitējumu, kā arī saņemt informāciju par izlīguma īstenošanu un tā sekām;
  5. uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai;
  6. iesniegt pieteikumu par pasākumu veikšanu pašas personas, tās tuvinieku vai mantas apdraudējuma gadījumā;
  7. šajā likumā noteiktajos gadījumos iesniegt pieteikumu par procesuālo izdevumu atlīdzināšanu, kas radušies kriminālprocesā;
  8. šajā likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā iesniegt sūdzību par procesuālo nolēmumu vai kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;
  9. saņemt kontaktinformāciju saziņai par konkrēto kriminālprocesu;
  10. saņemt informāciju par pieejamo atbalstu un medicīnisko palīdzību;
  11. pieprasīt informāciju par kriminālprocesa virzību, par amatpersonām, kuras veic vai ir veikušas kriminālprocesu.

Liecības sniegšanas laikā cietušajam ir tādas pašas tiesības kā lieciniekam.

Cietušajam ir tiesības lūgt, lai tiek pieņemts Eiropas aizsardzības rīkojums, ja pastāv Kriminālprocesa likumā noteiktais Eiropas aizsardzības rīkojuma pieņemšanas pamats.

Papildu tiesības ir noteiktas konkrētās kriminālprocesa stadijās.

Tiklīdz persona atzīta par cietušo, tai nekavējoties rakstveidā izsniedz un, ja nepieciešams, izskaidro informāciju par cietušā tiesībām.

Cietušajam ir pienākums ierasties kriminālprocesu veicošās amatpersonas norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā.

Cietušajam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma nekavējoties rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi, ar ko cietušais apņemas 24 stundu laikā saņemt kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus kriminālprocesuālos pienākumus.

Lieciniekam ir tiesības zināt, kādā kriminālprocesā viņš uzaicināts liecināt, kādai amatpersonai sniedz ziņas un kāds ir šīs amatpersonas procesuālais statuss.

Lieciniekam pirms aptaujas un pratināšanas ir tiesības no procesuālās darbības izpildītāja saņemt informāciju par savām tiesībām, pienākumiem un atbildību, ziņu fiksēšanas veidu, kā arī par tiesībām sniegt liecību viņam labi zināmā valodā, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus.

Lieciniekam ir tiesības:

  1. izteikt piezīmes un papildinājumus rakstveidā fiksētajās liecībās vai pieprasīt iespēju liecības uzrakstīt pašrocīgi valodā, kuru viņš prot;
  2. neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem;
  3. iesniegt sūdzību par aptaujas vai pratināšanas norisi pirmstiesas kriminālprocesa laikā;
  4. iesniegt sūdzību izmeklēšanas tiesnesim par neattaisnotu privātās dzīves noslēpuma izpaušanu liecībās vai lūgt tiesu atsaukt jautājumus par privātās dzīves noslēpumu un pieprasīt, lai lūgumu ieraksta sēdes protokolā, ja tas tiek noraidīts;
  5. juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicināt advokātu.

Visās kriminālprocesa stadijās un visos tā veidos lieciniekam ir tiesības lūgt, lai tiek pieņemts Eiropas aizsardzības rīkojums, ja pastāv Kriminālprocesa likumā noteiktais Eiropas aizsardzības rīkojuma pieņemšanas pamats.

Bez liecinieka piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.

Lieciniekam, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, jāsniedz tikai patiesas ziņas un jāliecina par visu, kas viņam zināms sais¬tībā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu. Tiesības neliecināt ir tikai tām personām, kurām ir procesuālā imunitāte.

Lieciniekam ir pienākums pēc procesa virzītāja pieprasījuma rakstveidā paziņot savu sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi, kā arī ierasties kriminālprocesu veicošās amatpersonas norādītajā laikā un noteiktajā vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā, ja ir ievērota uzaicināšanas kārtība.

Liecinieks nedrīkst izpaust aptaujas un pratināšanas saturu, ja par tā neizpau¬šanu ir īpaši brīdināts.

Vai es varu izteikties tiesas procesā vai liecināt? Ar kādiem nosacījumiem?

Ja Jūs esat uzaicināts uz nopratināšanu kā liecinieks, Jūs varat iegūt informāciju par kriminālprocesu, kurā Jūs pratinās, kā arī informāciju par personu, kura veiks pratināšanu (amats, uzvārds). Pirms jautājumu uzdošanas, procesa virzītājs sniegs Jums informāciju par Jūsu tiesībām un pienākumiem. Ja pratināšanas norises gaitu paredzēts fiksēt skaņas vai attēla ierakstā, par to Jūs brīdinās pirms nopratināšanas uzsākšanas.

Kā liecinieks, Jūs varat:

  • izdarīt piezīmes un papildinājumus rakstveidā fiksētajās liecībās vai pieprasīt iespēju liecības uzrakstīt pašrocīgi valodā, kuru Jūs pārvaldiet;
  • neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem;
  • iesniegt sūdzību izmeklēšanas tiesnesim par nepamatotu privātās dzīves noslēpuma izpaušanu liecībās;
  • juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicināt advokātu.

Jūs nedrīkstat izpaust aptaujas vai nopratināšanas saturu, ja par tā neizpau¬šanu esat īpaši brīdināts/-a.

Ja Jūs ar procesa virzītāja lēmumu esat atzīts/-a par cietušo kriminālprocesā, aptaujas un nopratināšanas laikā Jums ir visas liecinieka tiesības.

Ja Jūs formāli neesat atzīts/-a par cietušo kriminālprocesā, Jūsu iespējas saņemt informāciju par kriminālprocesa norisi ir mazākas. Tomēr, ja pastāv draudi Jūsu interesēm, Jums tāpat kā cietušajam ir visas tiesības izmantot aizsardzības līdzekļus, kas likumā paredzēti, lai aizsargātu cietušo drošību.

Jums ir tiesības saņemt kompensāciju izdevumiem, kas radušies sakarā ar dalību kriminālprocesā un liecību sniegšanu.

Cietušajam ir tiesības procesa virzītājam iesniegt pieteikumu par izmeklēšanas darbību, tajā skaitā par viņa nopratināšanas, veikšanu.

Tiesas sēdē pirmajā un apelācijas instances tiesā cietušajam ir tiesības izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu, piedalīties katra tiesā pārbaudāma pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē un uzstāties tiesas debatēs.

Lieciniekam nav tiesību tikt uzklausītam pēc paša iniciatīvas, bet viņa rīcībā esošās ziņas par faktiem procesa virzītājam viņš var nosūtīt rakstveidā, pēc kā procesa virzītājs lems par šo ziņu izmantošanu pierādīšanā.

Pirms pratināšanas lieciniekam un cietušajam izskaidro viņa tiesības un pienākumus un brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt vai apzināti nepatiesas liecības došanu.

Liecinieku un cietušo var pratināt par visiem apstākļiem un par jebkuru kriminālprocesā iesaistītu personu, ja sniegtajām ziņām ir vai var būt nozīme lietā. Ja liecinieka pratināšanas laikā konstatē, ka ir pamats mainīt liecinieka procesuālo statusu, nosakot, ka tas ir persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, šādas personas pratināšanu liecinieka statusā pārtrauc.

Kādu informāciju es saņemšu tiesas procesā?

Tiesas procesā cietušais ir tiesīgs procesa virzītājam pieprasīt informāciju par kriminālprocesa virzību un par amatpersonām, kuras veic vai ir veikušas kriminālprocesu, kā arī savlaicīgi uzzināt iztiesāšanas vietu un laiku un sprieduma pasludināšanas laiku, kā arī iepazīties ar spriedumu sev saprotamā valodā.

Vai man būs iespēja piekļūt lietas materiāliem?

Cietušajam ir tiesības pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem.

Cietušajam ir tiesības iepazīties arī ar tiem materiāliem, kas papildus pievienoti krimināllietai pēc tās saņemšanas tiesā, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un lūgt izgatavot to lietas materiālu kopijas, kuri aizskar tās intereses un tiesības, izņemot likumā paredzētos gadījumus, bet, pastāvot objektīvai nepieciešamībai, drīkst iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem un lūgt izgatavot to lietas materiālu kopijas, kuri aizskar tās intereses un tiesības. Jāņem vērā, ka tad, ja, pabeidzot pirmstiesas kriminālprocesu, cietušais ir atteicies iepazīties ar lietas materiāliem vai saņemt šo materiālu kopijas, tas var būt par pamatu šī lūguma noraidīšanai.

Lapa atjaunināta: 01/01/2024

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.